Satura rādītājs
216 attiecības: Aizsargi (organizācija), Akadēmiskā vienība "Austrums", Aleksandrs Gubens, Aleksandrs Vēbers, Alfrēds Bīlmanis, Alfrēds Birznieks, Andrejs Krastkalns, Andrejs Stūris, Andrejs Upīts, Andrievs Niedra, Andris Kolbergs, Anglicisms, Ansis Lerhis-Puškaitis, Artūrs Ļūļe, Arturs Bērziņš (rakstnieks), Arveds Švābe, Arveds Bergs, Atsevišķā studentu rota, Augusts Bīlenšteins, Augusts Deglavs, Augusts Dombrovskis, Aurēlijs Zēbergs, Ērmanis Pīpiņš-Vizulis, Ādams Ārgals, Ādams Butuls, Ādolfs Alunāns, Ādolfs Kaktiņš, Ārijs Šķepasts, Baltijas landesvērs, Baltijas Vēstnesis, Baumaņu Kārlis, Bellevue, Bernhards Dīriķis, Biruta Skujeniece, Cītara, Centrs (Rīga), Dancis, Daugavas zvejnieku dziesma, Dālderis (komercbanka), Dienas Lapa, Dievs, svētī Latviju, Dobeles kultūras nams, Durbes kokle, Dziesmu un Deju svētki "Rīgai 800", Eduards Zīslaks, Eižens Laube, Emanuels Grinbergs, Emilis Melngailis, Enerģētika, Ernests Dinsbergs, ... Izvērst indekss (166 vairāk) »
Aizsargi (organizācija)
Varšavā. Centrā: Kārlis Prauls, Alfreds Jēkabs Bērziņš. Bejas pagasta aizsargu vienība 1930. gados. Aizsargu aviācijas pulka lidotāju grupa. Gulbenes aizsardzes. Aizsargi bija pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga izveidota paramilitāra brīvprātīgo organizācija Latvijā (1919—1940), kuras uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Aizsargi (organizācija)
Akadēmiskā vienība "Austrums"
Akadēmiskā vienība "Austrums" ir latviešu akadēmiska mūža organizācija, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Akadēmiskā vienība "Austrums"
Aleksandrs Gubens
Aleksandrs Gubens (1879-1952) bija latviešu jurists, Senāta loceklis, Apvienotās sapulces priekšsēdētājs (1934–1940).
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Aleksandrs Gubens
Aleksandrs Vēbers
Aleksandrs Vēbers, dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Aleksandrs Vēbers
Alfrēds Bīlmanis
Alfrēds Jāzeps Kristaps Bīlmanis (dzimis 1887. gada 2. februārī Rīgā, miris 1948. gada 26. jūlijā Delavērā) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists un diplomāts.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Alfrēds Bīlmanis
Alfrēds Birznieks
Alfrēds Birznieks (dzimis, miris) bija latviešu zvērināts advokāts, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Alfrēds Birznieks
Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Andrejs Krastkalns
Andrejs Stūris
Andrejs Stūris (1895-1915) bija latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kapos.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Andrejs Stūris
Andrejs Upīts
Andrejs Upīts ( —) bija latviešu rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks, literatūrvēsturnieks, sociālistiskā reālisma mākslas teorētiķis, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis,"Miris Andrejs Upīts", Dzirkstele, Nr.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Andrejs Upīts
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Andrievs Niedra
Andris Kolbergs
Andris Kolbergs (dzimis Jūrmalā, miris Rīgā) bija latviešu rakstnieks un scenārists, detektīvžanra romānu autors.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Andris Kolbergs
Anglicisms
Jura Baldunčika grāmatas „Anglicismi latviešu valodā” vāks Anglicisms jeb anglisms ir aizguvums no angļu valodas kādā citā valodā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Anglicisms
Ansis Lerhis-Puškaitis
A. Lerhis-Puškaitis un Džūkstes Lancenieku skolas skolotāji un audzēkņi. Ansis Lerhis-Puškaitis, īstajā vārdā Anss Lerhis (dzimis Talsu muižā, miris Džūkstē), bija latviešu rakstnieks, folklorists, pētnieks, sabiedriskais darbinieks, skolotājs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ansis Lerhis-Puškaitis
Artūrs Ļūļe
Artūrs Baltazars Voldemārs Ļūļe (1882—1941) bija latviešu ekonomists un diplomāts, Latvijas ģenerālkonsuls Ņujorkā (1927—1936).
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Artūrs Ļūļe
Arturs Bērziņš (rakstnieks)
Arturs Bērziņš (1882-1962) bija latviešu publicists, teātra vēsturnieks un kritiķis.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Arturs Bērziņš (rakstnieks)
Arveds Švābe
Arveds Švābe (—) bija latviešu jurists, literāts un vēsturnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Arveds Švābe
Arveds Bergs
Kārlis Kristaps Arveds Bergs (1875-1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Arveds Bergs
Atsevišķā studentu rota
Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Atsevišķā studentu rota
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Augusts Bīlenšteins
Augusts Deglavs
Augusts Deglavs (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks, preses darbinieks, grāmatizdevējs un tirgotājs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Augusts Deglavs
Augusts Dombrovskis
Augusts Nikolajs Dombrovskis (dzimis, miris) bija latviešu rūpnieks, sabiedriskais darbinieks mecenāts.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Augusts Dombrovskis
Aurēlijs Zēbergs
Latvijas Zvērinātu advokātu padome 1938. gadā. Pirmajā rindā no kreisās: Heinrihs Rūsis, padomes vicepriekšsēdētājs Voldemārs Minkevičs, padomes priekšsēdētājs Aurēlijs Zēbergs, padomes sekretārs Pēteris Eglītis, padomes sekretārs Jūlijs Šmits, otrā rindā no kreisās: Vilis Holcmanis, Bruno Nolteins, Viktors Kosteničs, Pauls Mincs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Aurēlijs Zēbergs
Ērmanis Pīpiņš-Vizulis
Ērmanis Pīpiņš. Ērmanis Pīpiņš-Vizulis (1873–1927) bija latviešu pedagogs, literatūrkritiķis un žurnālists.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ērmanis Pīpiņš-Vizulis
Ādams Ārgals
Ādams Ārgals (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un sabiedrisks darbinieks, Latviešu dziesmusvētku biedrības priekšsēdētāja biedrs, Dziesmusvētku veterāns, piedalījies vairākos dziesmusvētkos gan kā diriģents, gan organizators.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ādams Ārgals
Ādams Butuls
Ādams Butuls. Ādams Butuls (1860—1938) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ādams Butuls
Ādolfs Alunāns
Ādolfs Alunāns (vecajā ortogrāfijā: Adolf Allunan; dzimis, miris) bija latviešu aktieris, režisors un dramaturgs, tiek saukts par "latviešu teātra tēvu".
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ādolfs Alunāns
Ādolfs Kaktiņš
Jānis Ādolfs Kaktiņš (dzimis, miris) bija latviešu operdziedonis un koncertdziedātājs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ādolfs Kaktiņš
Ārijs Šķepasts
Ārijs Šķepasts (dzimis 1961. gada 10. septembrī), ir diriģents, komponists, XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku virsdiriģents.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ārijs Šķepasts
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Baltijas landesvērs
Baltijas Vēstnesis
Baltijas Vēstnesis (vecajā ortogrāfijā: Baltijas Wehstnesis) bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Baltijas Vēstnesis
Baumaņu Kārlis
Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Baumaņu Kārlis
Bellevue
Viesnīca plūdu laikā. 1931. g. “Bellevue” bija viena no viesnīcām Jēkabpilī un atradās Daugavas kreisajā pusē, upes krastā, iepretim pārceltuves vietai.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Bellevue
Bernhards Dīriķis
Bernhards Dīriķis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Bernhards Dīriķis
Biruta Skujeniece
Biruta Skujeniece (dzimusi Jelgavā, mirusi Jūrmalā) bija latviešu aktrise un dzejniece, Marģera Skujenieka māsa.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Biruta Skujeniece
Cītara
Cītara, cītars jeb citera, vecajā ortogrāfijā — zitera (no, kithāra), ir plakans daudzstīgu mūzikas instruments.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Cītara
Centrs (Rīga)
Centrs ir Rīgas pilsētas apkaime.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Centrs (Rīga)
Dancis
Dancis ir apzīmējums tādiem horeogrāfiskās folkloras žanriem kā tautas deja un rotaļdeja.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Dancis
Daugavas zvejnieku dziesma
Ādama Ores "Daugaviņa, māmuliņa. Dziesmas un šlaģeri" vāks (1923). Daugavas zvejnieku dziesma ir latviešu kora dziesma ar Friča Brīvzemnieka vārdiem, kuras Baumaņu Kārļa versija pirmo reizi atskaņota 1873.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Daugavas zvejnieku dziesma
Dālderis (komercbanka)
Akciju sabiedrība «Akciju komercbanka Dālderis» bija Latvijas banka.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Dālderis (komercbanka)
Dienas Lapa
Dienas Lapa bija dienas laikraksts, kas tika izdots Rīgā XIX gs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Dienas Lapa
Dievs, svētī Latviju
Viesturdārzā „Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Dievs, svētī Latviju
Dobeles kultūras nams
Dobeles pilsētas kultūras nams ir kultūras celtne Latvijā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Dobeles kultūras nams
Durbes kokle
„Durbes kokle” jeb „kuršu kokle” ir 1895.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Durbes kokle
Dziesmu un Deju svētki "Rīgai 800"
Dziesmu un deju svētki Rīgai 800 bija viens no galvenajiem 2001.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Dziesmu un Deju svētki "Rīgai 800"
Eduards Zīslaks
Mihaels Kārlis Eduards Zīslaks (1850—1888) bija vācbaltiešu grāmatizdevējs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Eduards Zīslaks
Eižens Laube
Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Eižens Laube
Emanuels Grinbergs
Emanuels Grinbergs (pats sākotnēji parakstījies kā Emanuels Grünbergs), pilnā vārdā Emanuels Donats Frīdrihs Jānis Grinbergs (dzimis, miris), bija latviešu matemātiķis, grafu teorijas skolas izveidotājs Latvijā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Emanuels Grinbergs
Emilis Melngailis
Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis (pēc vecā stila 3. februārīMelngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.) Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Emilis Melngailis
Enerģētika
Enerģētika ir tautsaimniecības nozare, kas aptver energoresursu, siltumenerģijas un elektroenerģijas ieguvi, pārdali, pārveidi un izmantošanu.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Enerģētika
Ernests Dinsbergs
Ernests Dinsbergs, arī Ernests Dinsberģis (vecajā ortogrāfijā: Dünsberga Ernsts, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, dzejnieks un publicists, apmēram 100 dažāda satura grāmatu autors, sastādītājs un tulkotājs, aptverot visas rakstniecības un dažas zinātnes nozares (etnogrāfiju, vēsturi, ģeogrāfiju, poētiku).
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ernests Dinsbergs
Ernests Kreišmanis
Ernests Kreišmanis (1890—1965) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ernests Kreišmanis
Ernests Pole
Ernests Pole (1872-1914) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ernests Pole
Ernests Vīgners
Ernests Vīgners (dzimis, miris) bija Latvijas koru un orķestru diriģents, komponists un folkloras vācējs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ernests Vīgners
Francis Kemps
Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Francis Kemps
Frīdis Zālītis
Latvijas vēsture pamatskolai. Frīdis Zālītis (1887–1944) bija latviešu pedagogs un vēsturnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Frīdis Zālītis
Frīdrihs Grosvalds
J. Čakste (1906). Frīdrihs Grosvalds (1850. gada 13. decembris - 1924. gads) bija latviešu advokāts, politiķis un diplomāts.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Frīdrihs Grosvalds
Frīdrihs Jekelns
Frīdrihs Augusts Jekelns (dzimis, miris) bija SS obergrupenfīrers un SS un policijas vadītājs (SS- und Polizeiführer).
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Frīdrihs Jekelns
Frīdrihs Ozoliņš
Frīdrihs Ozoliņš (—) bija Latvijas arheologs, politiķis, sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Frīdrihs Ozoliņš
Frīdrihs Veinbergs
Frīdrihs Veinbergs (1844—1924) bija latviešu advokāts, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Frīdrihs Veinbergs
Fricis Adamovičs
Fricis Adamovičs, arī Frīdrihs Adamovičs (1863—1933), bija latviešu skolotājs, tulkotājs un dzejnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Fricis Adamovičs
Fricis Brīvzemnieks
Fricis Brīvzemnieks (dzimis Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr. Brihwsemneeks-Treuland), miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs, kurš daudz darījis folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Fricis Brīvzemnieks
Gada vārds Latvijā
Gada vārds Latvijā ir Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) kopā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS) un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisiju (TK) rīkota anketēšana par gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu latviešu valodā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Gada vārds Latvijā
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Garlībs Merķelis
Grigorijs Pasītis
Grigorijs Pasītis (1836—1908), līdz 1847.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Grigorijs Pasītis
Gundega Muzikante
Gundega Muzikante (dzimusi Rīgā 1964. gada 15. novembrī) ir latviešu māksliniece, pārsvarā nodarbojas ar bērnu literatūras ilustrāciju.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Gundega Muzikante
Guntis Gailītis
Guntis Gailītis (dzimis Līgatnē) ir latviešu režisors un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Guntis Gailītis
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Otro dziesmu svētku plakāts. Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1880.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Trešajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1888). Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1888. gada 18. līdz Rīgas esplanādē.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Imperial viesnīca Rīgā
Imperial viesnīca Rīgā ir ēka Brīvības bulvārī 21, to projektējis arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis, kas ir pirmais akadēmiski izglītotais arhitekts – latvietis.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Imperial viesnīca Rīgā
Indriķis Laube
Indriķis Laube (dzimis 1841. gada maijā Durbē, miris Rīgā), arī Heinrihs Laube, Laubes Indriķis, bija vācbaltiešu rakstnieks, literatūrkritiķis, žurnālists, tulkotājs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Indriķis Laube
Ingmārs Čaklais
Ingmārs Čaklais (dzimis Rīgā) ir latviešu režisors, pedagogs, sabiedrisko attiecību speciālists, jurists un politiķis, bijis 10. un 11. Saeimas deputāts, pārstāv partiju "Vienotība".
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ingmārs Čaklais
IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki
IV Vispārīgo latviešu dziesmu un mūzikas svētku plakāts. IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki notika 1895. gada 15.—18.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki
Ivars Strautiņš
Ivars Strautiņš (dzimis Rīgā; miris Rīgā) bija latviešu uzņēmējs, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ivars Strautiņš
IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
Devīto latviešu dziesmu svētku plakāts (Raimonds Šiško, 1938). Devītie latviešu dziesmu svētki notika Rīgā no 1938. gada 16.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
Janis Rozentāls
Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Janis Rozentāls
Jaunais Rīgas latviešu teātris
Jaunais Rīgas latviešu teātris (JRLT) bija profesionāls latviešu teātris tagadējā Lāčplēša ielā 25, Rīgā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jaunais Rīgas latviešu teātris
Jaunā konservatīvā partija
Jaunā konservatīvā partija (no 2022. līdz 2023. gadam Konservatīvie) ir 2014.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jaunā konservatīvā partija
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jaunlatvieši
Jānis Dūmiņš
Jānis Dūmiņš (dzimis, Rīgā, miris, Baldonē) bija latviešu kordiriģents un mūzikas pedagogs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Dūmiņš
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Endzelīns
Jānis Frīdrihs Baumanis
Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, Vidzemes guberņas arhitekts (1870—1880).
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Frīdrihs Baumanis
Jānis Gavenas
Jānis Gavenas (minēts arī kā Ivans Gavenas) (1895-1915) bija lietuviešu izcelsmes latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kaposLatviešu strēlnieki, Rīga: 1939, 1.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Gavenas
Jānis Graudonis
Jānis Graudonis (1913-2005) bija latviešu vēsturnieks, arheologs un sabiedriskais darbinieks, habilitēts vēstures doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Graudonis
Jānis Ilsters
Austrums" (Nr.8, 01.08.1889.) numura pirmajā lapā. Jānis Ilsters (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, botāniķis, daiļdārznieks, novadpētnieks, un dzejnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Ilsters
Jānis Krēsliņš (mākslinieks)
Jānis Krēsliņš (dzimis Alsviķu muižas „Kušku” mājās, miris pēc 1920. gada) bija latviešu folklorists, etnogrāfijas vērtību vācējs, daiļkrāsotājs, mākslinieks, fotogrāfs un žurnālists.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Krēsliņš (mākslinieks)
Jānis Kreicbergs (jurists)
Jānis Kreicbergs (dzimis, miris) bija latviešu jurists, sabiedrisks darbinieks un publicists.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Kreicbergs (jurists)
Jānis Kušķis
Jānis Kušķis (dzimis Lazdonā, miris) bija filologs, Latvijas Universitātes lektors, biedrības "Latvietis" Pārstāvju sapulces priekšsēdis.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Kušķis
Jānis Mediņš
Jānis Mediņš (1890—1966) bija latviešu komponists un diriģents.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Mediņš
Jānis Misiņš
Jānis Misiņš (dzimis Tirzas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu bibliofils, bibliogrāfs un Latvijas zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Misiņš
Jānis Purgalis
Jānis Purgalis (—) bija Latvijas notārs un politiķis.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Purgalis
Jānis Straumanis
Jānis Straumanis ( —) bija ainavu, kluso dabu un portretu gleznotājs un Rīgas pilsētas Labiekārtošanas kombināta mākslinieku darbnīcas mākslinieks un radošās grupas vadītājs. Darbojies monumentāli dekoratīvās mākslas jomā, tai skaitā arī monumentālu sienas gleznojumu īstenošanā uz Rīgas namu ugunsmūriem.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Straumanis
Jānis Zariņš (režisors)
Jānis Zariņš (dzimis Drabešu pagastā, miris Rīgā) bija latviešu aktieris un režisors.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Zariņš (režisors)
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Zālītis
Jāzeps Mediņš
Jāzeps Mediņš (1877—1947) bija latviešu mūzikas pedagogs, komponists un diriģents.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jāzeps Mediņš
Jūlijs Benšons
Kārlis Jūlijs Benšons (1873—1949) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, Tautas padomes loceklis.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jūlijs Benšons
Jēkabs Dravnieks
Jēkabs Dravnieks, arī Jēkabs Draviņ-Dravnieks (1858-1927) bija latviešu skolotājs, enciklopēdists, grāmatizdevējs un leksikogrāfs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jēkabs Dravnieks
Jēkabs Velme
Jēkabs Velme (1855—1928) bija latviešu pedagogs un valodnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jēkabs Velme
Jēkabs Voldemārs Timma
Jēkabs Voldemārs Timma (1897-1915) bija latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kaposLatviešu strēlnieki, Rīga: 1936, 2.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jēkabs Voldemārs Timma
Jelgavas Latviešu biedrība
Katoļu ielā 11. Jelgavas Latviešu biedrība (JLB) jeb Jelgavas latviešu sadraudzības biedrība ir 1880.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Jelgavas Latviešu biedrība
Johans Valters
Johans Teodors Eižens Valters, no 1906.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Johans Valters
Juris Bebris
Juris Bebris (1859–1951) bija latviešu skolotājs, publicists un rakstnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Juris Bebris
Juris Plāķis
Juris Plāķis (1869—1942) bija latviešu skolotājs un valodnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Juris Plāķis
Kārina Pētersone
Kārina Pētersone (dzimusi, Rīgā) ir latviešu Latvijas pasniedzēja, tulkotāja un politiķe, bijusī kultūras ministre un īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās, kā arī 7. Saeimas un 9. Saeimas deputāte, vadījusi Latvijas institūtu, bijusi Saeimas ģenerālsekretāre, Rīgas Latviešu biedrības domes locekle, A.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Kārina Pētersone
Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers
Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers, arī Kārlis Hugenberģers (Karl Friedrich Jacob Hugenberger, 1784—1860), bija Kurzemes vācbaltiešu mācītājs, dzejnieks un tulkotājs latviešu valodā, kas studiju gados stipri iespaidojās no vācu Apgaismības laikmeta dzejniekiem Gētes un Šillera.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers
Kārlis Morics Lejiņš
Kārlis Morics Lejiņš (1858-1920) bija latviešu ārsts, pirmais Latviešu ārstu biedrības priekšsēdētājs (1902-1903).
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Kārlis Morics Lejiņš
Kārlis Ozoliņš (jurists)
Kārlis Ozoliņš (dzimis, miris) bija latviešu advokāts, Krievijas Impērijas Valsts Domes I sasaukuma deputāts no Vidzemes guberņas.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Kārlis Ozoliņš (jurists)
Kārlis Padegs
Kārlis Padegs (—) bija latviešu grafiķis un gleznotājs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Kārlis Padegs
Knīpas un Knauķi
"Knīpas un Knauķi" ir 1971.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Knīpas un Knauķi
Konstantīns Pēkšēns
Konstantīns Pēkšēns (dzimis Mazsalacas pagastā, miris Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, Rīgas domes loceklis (1909), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Konstantīns Pēkšēns
Konversācijas vārdnīca (1903—1921)
1903.—1921.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Konversācijas vārdnīca (1903—1921)
Krišjānis Ķergalvis
Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) bija mūrnieku amata meistars, viens no lielākajiem Rīgas būvuzņēmējiem un rūpniekiem.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Krišjānis Ķergalvis
Krišjānis Kalniņš
Krišjānis Kalniņš (1847—1885) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Krišjānis Kalniņš
Kristaps Bergs
Kristaps Bergs (1843-1907) bija latviešu būvuzņēmējs, namīpašnieks, izdevējs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Kristaps Bergs
Kristaps Valters (jurists)
Kristaps Valters (1861—1944) bija latviešu jurists, Senāta loceklis, Apvienotās sapulces priekšsēdētājs (1920-1929; 1933—1934).
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Kristaps Valters (jurists)
Kristiāna Dimitere
Kristiāna Dimitere (dzimusi 1965. gada 11. maijā Rīgā) ir latviešu māksliniece, strādā glezniecības un tēlniecības žanrā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Kristiāna Dimitere
Latgaliešu nacionālā atmoda
Pirmais latgaliešu laikraksts "Gaisma" Latgaliešu nacionālā atmoda bija Latgales latviešu nacionālā kustība laika posmā no 1904.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latgaliešu nacionālā atmoda
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latviešu mitoloģija
Latviešu opera
Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā darbojās Latviešu opera. Latviešu opera bija operteātris, kas no 1913.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latviešu opera
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latviešu strēlnieki
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latviešu valoda
Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942) Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944) Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Centrālās padomes memorands
1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Centrālās padomes memorands
Latvijas enciklopēdijas
Latvijas enciklopēdijas ir enciklopēdiski izdevumi, kas izdoti Latvijas teritorijā vai par Latviju kopš 18.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas enciklopēdijas
Latvijas Komponistu savienība
Latvijas Komponistu savienība ir Latvijas profesionāla sabiedriska organizācija, kas apvieno Latvijā un ārvalstīs dzīvojošus un strādājošus profesionālus komponistus un muzikologus.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Komponistu savienība
Latvijas Nacionālais teātris
Latvijas Nacionālais teātris ir teātris Rīgā, Latvijā, kas darbojas kopš 1919.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Nacionālais teātris
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atrodas Brīvības bulvārī 32, Rīgā, Latvijā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Latvijas nosaukums
Lettland). Latvijas nosaukums ir apzīmējums mūsdienu Latvijas Republikas teritorijai dažādos laikos.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas nosaukums
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir nevalstiska, politiski neitrāla, brīvprātīga Latvijas uzņēmumu organizācija, kuras mērķis ir veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, apzinot un aizstāvot Latvijas uzņēmumu saimnieciskās intereses un realizējot uzņēmējdarbību veicinošus projektus.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Latvijas ukraiņi
Latvijas Nacionālajai operai Latvijas ukraiņi ir otrā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas ukraiņi
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas vēsture
Latviski lai atskan dziesmas
Latviski lai atskan dziesmas ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Lapas Mārtiņa vārdiem, kas atskaņota 1880.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latviski lai atskan dziesmas
Latvju kareivju nacionālā savienība
LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS) bija Rīgā 1917.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Latvju kareivju nacionālā savienība
Lettonia
Lettonia ir studentu korporācija, kas vieno dažādu akadēmisko kursu studentus un vecāka gadagājuma studijas beigušos — filistrus, sekojot nacionāliem un patriotiskiem ideāliem, un veidotu kopējos principos sakņotu savstarpēju draudzību.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Lettonia
Lizete Iesmiņa-Mihelsone
Lizete Iesmiņa-Mihelsone (dzimusi, mirusi) bija latviešu dziedātāja un aktrise.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Lizete Iesmiņa-Mihelsone
Ludvigs Adamovičs
Ludvigs Ernests Adamovičs (dzimis, miris) bija luterāņu mācītājs, Latvijas Republikas izglītības ministrs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ludvigs Adamovičs
Ludvigs Kundziņš
Ludvigs Kundziņš (1855—1940) bija latviešu veterinārārsts, anatoms.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ludvigs Kundziņš
Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss
Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (dzimis, miris) bija vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks un Rīgas pārvaldes darbinieks, tirgotājs, Rīgas Lielās ģildes vecākais.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss
Maksims Ļaščenko
Maksims Ļaščenko, lietojis arī vārdu Max Roomsky, ir diriģents, dziedātājs un komponists no Latvijas.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Maksims Ļaščenko
Malvīne Vīgnere-Grīnberga
Malvīne Vīgnere-Grīnberga (1871–1949) bija latviešu operdziedātāja un vokālā pedagoģe.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Malvīne Vīgnere-Grīnberga
Marija Pēkšēna
Marija Pēkšēna (dzimusi, mirusi) bija latviešu rakstniece un dramaturģe.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Marija Pēkšēna
Martina
Martina (līdz 1950. gadam Turčjanski Sveti Martina) ir pilsēta Slovākijas ziemeļos, Žilinas apgabala Martinas apriņķa centrs, tradicionālajā Turjecas novadā pie Vāhas upes.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Martina
Maskavas latviešu lasāmie vakari
Maskavas latviešu lasāmie vakari bija sanāksmes, kurās Krišjāņa Valdemāra ierosināti, Friča Brīvzemnieka vadībā Maskavas latviešu inteliģence 19.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Maskavas latviešu lasāmie vakari
Matīss Kaudzīte
Matīss Kaudzīte (vecajā ortogrāfijā: Matiß Kaudsit, 1848-1926) bija latviešu rakstnieks un skolotājs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Matīss Kaudzīte
Matīss Siliņš
Matīss Siliņš (1861—1942) bija latviešu skolotājs un etnogrāfs, pirmais kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Matīss Siliņš
Mārtiņš Šteins
Mārtiņš Šteins (dzimis 1992. gada 27. februārī Ērgļos) ir Latvijas nevalstisko organizāciju aktīvists un politiķis.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Mārtiņš Šteins
Mārtiņš Nukša
Mārtiņš Augusts Nukša (1878‑1942) bija latviešu politiķis un diplomāts.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Mārtiņš Nukša
Māteru Juris
Māteru Juris jeb Juris Māters (1845—1885) bija latviešu rakstnieks un žurnālists.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Māteru Juris
Mērija Grīnberga
Mērija Grīnberga (1909—1975) bija latviešu arhivāre un muzejniece.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Mērija Grīnberga
Merķeļa iela (Rīga)
Merķeļa iela ir Rīgas maģistrālā iela, Centra rajonā, Centra apkaimē.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Merķeļa iela (Rīga)
Miķelis Bružis
Miķelis Bružis (arī Bruža; —) bija latviešu inženieris un politiķis.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Miķelis Bružis
Mikus Skruzītis
Mikus Skruzītis jeb Skruzīšu Mikus (1861—1905) bija latviešu etnogrāfs un folklorists.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Mikus Skruzītis
Nikolajs Manaseins
Nikolajs Manaseins Nikolajs Manaseins (1834-1895) bija jurists, Krievijas impērijas tieslietu ministrs un Senāta ģenerālprokurors (1885—1894), Valsts padomes loceklis.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Nikolajs Manaseins
Oskars Šepskis
Oskars Šepskis (Oscar Schepsky, 1850-1914) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Oskars Šepskis
Oskars Voits
Oskars Augusts Voits (1866—1959) bija latviešu ārsts un diplomāts.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Oskars Voits
Pavasaru Jānis
Pavasaru Jānis (īstajā vārdā — Jānis Veismanis; dzimis 1867. gadā Struteles pagastā, miris 1913. gadā Jelgavā) bija latviešu dzejnieks un rakstnieks, luterāņu mācītājs un žurnālists.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Pavasaru Jānis
Pērkonkrusts
Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts" bija latviešu nacionālistiska, antisemītiska un šovinistiska organizācija un politiska partija, kas darbojās no 1933.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Pērkonkrusts
Pērsietis
Kārlis Zemītis (Pērsietis). Kārlis Zemītis jeb Pērsietis (1862–1901) bija latviešu rakstnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Pērsietis
Pēteris Šmits
Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Šmits
Pēteris Šnore
Pēteris Šnore (vecajā ortogrāfijā Schnore, 1860-1928) bija latviešu kuģu kapteinis, savstarpējās kuģu apdrošināšanas biedrības vadītājs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Šnore
Pēteris Laķis
Pēteris Laķis (1952—2003) bija latviešu filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks (Dr. habil. art., 1998) un politiķis.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Laķis
Pēteris Ozoliņš (režisors)
Pēteris Ozoliņš, pseidonīms Vidridžu Pēteris (1864-1938), bija latviešu aktieris un Rīgas Latviešu biedrības teātra direktors.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Ozoliņš (režisors)
Pēteris Pauls Jozuus
Pēteris Pauls Jozuus (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Pauls Jozuus
Pēteris Pētersons
Pēteris Pētersons (1923—1998) bija latviešu dramaturgs, teātra režisors, kritiķis un drāmas teorētiķis, tulkotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Pētersons
Pēteris Vilkaste
Pēteris Vilkaste (dzimis Latvijā) ir latviešu aktieris un kultūras darbinieks, Latvijas Profesionālo aktieru apvienības un Rīgas Latviešu biedrības biedrs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Vilkaste
Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi
Jēkaba Kazaka glezna "Bēgļi" Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi radās, simtiem tūkstošiem Kurzemes guberņas iedzīvotāju bēgot no Vācijas impērijas karaspēka iebrukuma Kurzemes ofensīvas laikā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi
Raņķu pagasts
Raņķu pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām, Ventas kreisajā krastā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Raņķu pagasts
Rasma Grīsle
Rasma Grīsle (dzimusi, Valmieras apriņķa Trikātā, mirusi) bija latviešu valodniece.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Rasma Grīsle
Rūdolfs Bērziņš
Rūdolfs Bērziņš (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu operdziedātājs, teātra un kino aktieris.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Rūdolfs Bērziņš
Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde
Rīgas 700 gadu jubilejas svinību paziņojums (1901) Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde Esplanādes laukumā Rīgas 700 gadu jubilejas svinību rīcības komiteja: sēž (no kreisās): F. Viganovskis, B. Šuberts, K. Loviss (priekšsēdis), G. Kerkoviuss, J. Ekards, stāv: H. Jensens, J.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijas attēls uz pastkartes. Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija bija pirmā Rīgas ģimnāzija ar krievu mācību valodu un krievu ortodoksās baznīcas lūgšanu telpu (1894).
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Rīgas Šaha biedrība
Rīgas Šaha biedrība (RŠB) bija 1890.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Rīgas Šaha biedrība
Rīgas Latviešu teātris
Rīgas Latviešu teātris bija pirmais profesionālais latviešu teātris, kas darbojās no 1868.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Rīgas Latviešu teātris
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Rīgas vēstures hronoloģija
Rihards Tomsons
Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Rihards Tomsons
Ringolds Kalnings
Ringolds Kalnings ( —) bija Latvijas politiķis, vairākkārtējs Latvijas finanšu ministrs 1920.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ringolds Kalnings
Roberts Mūks
Roberts Mūks (1923—2006), īstajā vārdā Roberts Avens, bija latviešu filozofs un dzejnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Roberts Mūks
Rodrigo Kalniņš
Rodrigo Kalniņš, arī Rodrigs Kalniņš Jaunākās ziņas Nr.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Rodrigo Kalniņš
Saule (dievība)
Lietuvas Nacionālajā muzejā Saule ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Saule (dievība)
Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS
Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un PSRS parakstīšana Maskavas Kremlī. Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, pazīstams arī kā Bāzu līgums, bija Padomju Savienības uzspiests starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS
Selonija
"Selonija" krāsu vairodziņš un cirķelis Selonija ir vecākā no Rīgā dibinātajām latviešu studentu korporācijām.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Selonija
Spēlmaņu nakts 1997
Teātra balvas Spēlmaņu nakts 1997 svinīgā pasniegšanas ceremonija norisinājās Rīgas Latviešu biedrības namā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Spēlmaņu nakts 1997
Sunākste
Sunākste ir ciems Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Sunākste
Sunākstes luterāņu baznīca
Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Sunākstes Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Sunākstes luterāņu baznīca
Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari
Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari (T.L.R.V.) bija neoficiāli Tērbatas latviešu studentu jeb "draugu" saieti kopš 1870.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari
Tēvijas dziesma
Tēvijas dziesma ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Lapas Mārtiņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1873.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Tēvijas dziesma
Teodors Vankins
Jānis Teodors Vankins (Bērzaunes pagasts, Mestrēnos -, Frankfurtē pie Mainas) bija Latvijas ārsts, politiķis, šahists, sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Teodors Vankins
Teodors Zeiferts
Teodors Zeiferts (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, dzejnieks, literatūrkritiķis un literatūrvēsturnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Teodors Zeiferts
Trīs Zvaigžņu balva
Trīs Zvaigžņu balva ir Latvijas gada labāko sportistu un sporta notikumu noteikšanas un apbalvošanas pasākums, ko rīko Latvijas sporta vadība.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Trīs Zvaigžņu balva
Treknie gadi
Frāzes autors Aigars Kalvītis “Treknie gadi” ir termins, ar kuru Latvijā apzīmē valsts ekonomikas straujās izaugsmes periodu no 2006.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Treknie gadi
Trimpula (Kā Daugava vaida)
Trimpula (Kā Daugava vaida) sākuma notis. Trimpula (Kā Daugava vaida) ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Ausekļa vārdiem, kas atskaņota 1880.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Trimpula (Kā Daugava vaida)
Ugunskrusts (organizācija)
Latviešu tautas apvienība "Ugunskrusts" bija latviešu galēji labēja nacionālistiska organizācija, kas darbojās no 1932.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Ugunskrusts (organizācija)
V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku plakāts (J. Rozentāls). V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1910. gada 19.—21.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
Vaidelotis Apsītis
Vaidelotis Apsītis (1921—2007) bija latviešu arhitekts, Rīgas pilsētas arhitekts (1960—1964).
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Vaidelotis Apsītis
Valdis Rūmnieks
Valdis Rūmnieks (dzimis) ir latviešu rakstnieks, dramaturgs un literatūrzinātnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Valdis Rūmnieks
Vensku Edvarts
Vensku Edvarts (īstajā vārdā Edvarts Skujenieks; 1855—1897) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Vensku Edvarts
VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
VI latvju vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku plakāts. Sestie latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki bija pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki piecus gadus pēc Latvijas brīvības cīņu beigām, kad tautsaimniecība bija atguvusies no kara postījumiem.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
Vidrižu pagasts
Vidrižu pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Vidrižu pagasts
VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
VII latvju vispārējo dziesmu svētku plakāts (Rihards Zariņš). Septītie latvju vispārējie dziesmu svētki bija vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas notika no 1931. gada 20.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
Atceres dziesmu svētku plakāts (Niklāvs Strunke, 1933). Astotie latvju vispārējie dziesmu svētki, sākotnēji Atceres dziesmu dienas notika no 1933. gada 17.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
Vilhelms Bergmanis
Vilhelms Bergmanis (dzimis 1875. gada 10./22.(j.s.) dec., miris 1960. gada 20. dec.) ir latviešu skolotājs, rakstnieks, režisors.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Vilhelms Bergmanis
Vilis Olavs
Vilis Olavs, līdz 1890.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Vilis Olavs
Vineta Skujiņa
Vineta Skujiņa (iepriekš Vineta Zoldnere un Vineta Poriņa; dzimusi Rīgā) ir latviešu valodniece, sociolingviste un politiķe.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Vineta Skujiņa
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Lielajā estrādē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Voldemārs Zālītis
Voldemārs Zālītis (1865—1934), pseidonīms Valdis, bija latviešu skolotājs un rakstnieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Voldemārs Zālītis
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notika Rīgā, Latvijā no līdz.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notika Rīgā, Latvijā, no līdz.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Rufs
Zigfrīds Rufs (1895—1946) bija Nacistiskās Vācijas militārpersona.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un Zigfrīds Rufs
1889. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1889. gada notikumi Latvijas vēsturē.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un 1889. gads Latvijā
1890. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1890.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un 1890. gads Latvijā
19. gadsimts
19.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un 19. gadsimts
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un 1905. gada revolūcija Latvijā
1908. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1908. gada notikumi Latvijas vēsturē.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un 1908. gads Latvijā
1915. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1915. gada notikumi Latvijas vēsturē.
Skatīt Rīgas Latviešu biedrība un 1915. gads Latvijā
Zināms kā Latviešu biedrības nams, RLB.
, Ernests Kreišmanis, Ernests Pole, Ernests Vīgners, Francis Kemps, Frīdis Zālītis, Frīdrihs Grosvalds, Frīdrihs Jekelns, Frīdrihs Ozoliņš, Frīdrihs Veinbergs, Fricis Adamovičs, Fricis Brīvzemnieks, Gada vārds Latvijā, Garlībs Merķelis, Grigorijs Pasītis, Gundega Muzikante, Guntis Gailītis, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Imperial viesnīca Rīgā, Indriķis Laube, Ingmārs Čaklais, IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki, Ivars Strautiņš, IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Janis Rozentāls, Jaunais Rīgas latviešu teātris, Jaunā konservatīvā partija, Jaunlatvieši, Jānis Dūmiņš, Jānis Endzelīns, Jānis Frīdrihs Baumanis, Jānis Gavenas, Jānis Graudonis, Jānis Ilsters, Jānis Krēsliņš (mākslinieks), Jānis Kreicbergs (jurists), Jānis Kušķis, Jānis Mediņš, Jānis Misiņš, Jānis Purgalis, Jānis Straumanis, Jānis Zariņš (režisors), Jānis Zālītis, Jāzeps Mediņš, Jūlijs Benšons, Jēkabs Dravnieks, Jēkabs Velme, Jēkabs Voldemārs Timma, Jelgavas Latviešu biedrība, Johans Valters, Juris Bebris, Juris Plāķis, Kārina Pētersone, Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers, Kārlis Morics Lejiņš, Kārlis Ozoliņš (jurists), Kārlis Padegs, Knīpas un Knauķi, Konstantīns Pēkšēns, Konversācijas vārdnīca (1903—1921), Krišjānis Ķergalvis, Krišjānis Kalniņš, Kristaps Bergs, Kristaps Valters (jurists), Kristiāna Dimitere, Latgaliešu nacionālā atmoda, Latviešu mitoloģija, Latviešu opera, Latviešu strēlnieki, Latviešu valoda, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas enciklopēdijas, Latvijas Komponistu savienība, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas nosaukums, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas ukraiņi, Latvijas vēsture, Latviski lai atskan dziesmas, Latvju kareivju nacionālā savienība, Lettonia, Lizete Iesmiņa-Mihelsone, Ludvigs Adamovičs, Ludvigs Kundziņš, Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss, Maksims Ļaščenko, Malvīne Vīgnere-Grīnberga, Marija Pēkšēna, Martina, Maskavas latviešu lasāmie vakari, Matīss Kaudzīte, Matīss Siliņš, Mārtiņš Šteins, Mārtiņš Nukša, Māteru Juris, Mērija Grīnberga, Merķeļa iela (Rīga), Miķelis Bružis, Mikus Skruzītis, Nikolajs Manaseins, Oskars Šepskis, Oskars Voits, Pavasaru Jānis, Pērkonkrusts, Pērsietis, Pēteris Šmits, Pēteris Šnore, Pēteris Laķis, Pēteris Ozoliņš (režisors), Pēteris Pauls Jozuus, Pēteris Pētersons, Pēteris Vilkaste, Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi, Raņķu pagasts, Rasma Grīsle, Rūdolfs Bērziņš, Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde, Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija, Rīgas Šaha biedrība, Rīgas Latviešu teātris, Rīgas vēstures hronoloģija, Rihards Tomsons, Ringolds Kalnings, Roberts Mūks, Rodrigo Kalniņš, Saule (dievība), Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, Selonija, Spēlmaņu nakts 1997, Sunākste, Sunākstes luterāņu baznīca, Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari, Tēvijas dziesma, Teodors Vankins, Teodors Zeiferts, Trīs Zvaigžņu balva, Treknie gadi, Trimpula (Kā Daugava vaida), Ugunskrusts (organizācija), V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Vaidelotis Apsītis, Valdis Rūmnieks, Vensku Edvarts, VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Vidrižu pagasts, VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Vilhelms Bergmanis, Vilis Olavs, Vineta Skujiņa, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, Voldemārs Zālītis, XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, Zigfrīds Anna Meierovics, Zigfrīds Rufs, 1889. gads Latvijā, 1890. gads Latvijā, 19. gadsimts, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1908. gads Latvijā, 1915. gads Latvijā.