Komunikācija

328 attiecības: Abrenes apriņķis, Abriņas, Aderkasi, Aiviekstes pagasts, Aizkraukles draudzes novads, Albedili, Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Albrehts Hoencollerns, Aleksandrs IV, Allažu pagasts, Aloja, Alojas draudzes novads, Andreass no Felves, Antonijs Springovičs, Auces vēsture, Augstrozes pils, Šabis, Šķirstiņu muiža, Īves pagasts, Ķekava, Ķekavas novads, Ķekavas novads (2009—2021), Ķipēnu muiža, Ķirbiži, Ķirbižu muiža, Ļaudonas draudzes novads, Ļaudonas viduslaiku pils, Žagares pilskalns, Žemaitijas bīskapija, Ērgļi (Ērgļu pagasts), Ērgļu muiža, Ērgļu viduslaiku pils, Ādams Vītols, Āsteres muiža, Baltavas viduslaiku pils, Baltinavas pagasts, Balvi, Balvu novads, Balvu novads (2009—2021), Balvu vēsture, Bauskas vēsture, Bazilijs Plīnijs, Bērzaunes pils, Beļavas muiža, Bebrenes katoļu baznīca, Bernds fon der Borhs, Biržu muiža (Madona), Brandenburgas Vilhelms, Brantu muiža, ..., Brēmenes arhibīskapija, Burhards fon Dreilēbens, Cēsu kauja (1245), Cēsu novads, Cesvaines vēsture, Cesvaines viduslaiku pils, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daugavas līvi, Daugavgrīvas klosteris, Daugavpils vēsture, Demenes katoļu baznīca, Dignājas pilskalns, Dignājas viduslaiku pils, Dikļu draudzes novads, Dikļu luterāņu baznīca, Dinaburgas pils, Dobele (zeme), Dobeles vēsture, Dobene, Doles pilis, Draudzes novads, Drusti, Dundagas novads, Dundagas pils, Dzērbenes muiža, Dzērbenes viduslaiku pils, Dzelzava, Eberhards fon Monheims, Eglaines baznīca, Elblonga, Engelharti, Ernests Gideons fon Laudons, Eseni, Felkerzāmi, Fromholds fon Fifhūzens, Gaujas koridors, Georgs Radvils, Glāzenapi, Gosvins fon Hērike, Grodņas ūnija (1566), Gulbene, Gulbenes novads, Gulbenes viduslaiku pils, Heinrihs fon Gālens, Heinrihs fon Licelburgs, Heinrihs fon Tīzenhauzens, Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps), Igates muiža, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Ikšķiles viduslaiku pils, Jaspers fon Minsters, Jaspers Linde, Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, Jēkabpils vēsture, Jērkules vaka, Jeikus vaka, Jersika (valsts), Jersikas pilskalns, Johans V fon Vallenrods, Jugla (Suntažu pagasts), Kalsnavas pils, Kalves zeme, Karagājiens uz Zemgali (1250), Kauja pie Bukultiem, Kauja pie Dubnas (ap 1273), Kauja pie Lielvārdes (1262), Kauja pie Smoļinas, Kauja pie Turaidas (1298), Kaupo, Kārsava, Klements IV, Koadjutoru karš, Koknese, Kolka, Krievciema pils, Krievu—zviedru karš (1570—1595), Krimuldas novads, Krimuldas viduslaiku pils, Krustpils pils, Kubulu pagasts, Kursa (valsts), Kursas dalīšanas līgums, Kurzemes bīskapija, Latgaļi, Latviešu Indriķis, Latviešu mitoloģija, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Laudoni, Lībieši, Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu, Līvu gals, Līvu zemes, Lēdurgas-Turaidas draudzes novads, Letu gals, Lieljumpravas draudzes novads, Lielvārdes pils, Liepmuižas—Vestienas draudzes novads, Liepupes draudzes novads, Liepupes muiža, Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi, Limbaži, Limbažu ģerbonis, Limbažu draudzes novads, Livonija, Livonijas bīskapi, Livonijas bīskapija, Livonijas bruņniecība, Livonijas hercogi, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas Konfederācijas līgums, Livonijas konstitūcijas, Livonijas landtāgs, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Livonijas savienības līgums, Livonijas vietvalži, Livonijas—Maskavijas kari, Lokstenes viduslaiku pils, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Lubāna, Lubānas draudzes novads, Lubānas novads, Lubānas viduslaiku pils, Madliena, Madonas novads, Madonas novads (2009—2021), Magnuss (Livonijas karalis), Mazozolu pagasts, Mazstraupes pils, Mālpils pagasts, Mārcienas muiža, Mārcienas pagasts, Mēklenburgas Kristofs, Mežotne (zeme), Mežotnes pagasts, Mihaels Hildebrands, Mindaugs, Možaiskas līgums, Muiža, Mujāni, Mujānu pils, Nabes pils, Nameisis, Negeste, Nikolajs fon Nauens, Nikolajs Koperniks, Nikolajs Radvils Melnais, Ogre, Ogres novads, Ogres rajons, Ogres vēsture, Oliņkalns, Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa), Ozolnieku novads, Pabaiskas kauja, Pagude (zeme), Pamede (zeme), Pasvale, Pāleni, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pārgaujas novads, Piebalgas pils, Piltenes apgabals, Pirkules pils, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Polockas kņazi, Polockas vēsture, Prūši, Prūsijas krusta kari, Rauna, Raunas viduslaiku pils, Raunis, Rīga, Rīgas arhibīskapi, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu), Rīgas brīvpilsēta, Rīgas Kristus Karaļa katoļu baznīca, Rīgas metropolija, Rīgas rāte, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rēzeknes fogteja, Remines pils, Roja, Romas katoļu Rīgas Metropolijas (atjaunotās) bīskapu uzskaitījums, Rozbeķu pils, Rozeni, Rubenes draudzes novads, Rutēnijas bīskapija, Salacas pils, Salacgrīvas draudzes novads, Salacgrīvas novads, Salacgrīvas vēsture, Salaspils līgums, Salaspils vēsture, Salaspils viduslaiku pils, Satekle, Saulkrastu novads, Sausnējas pagasts, Sējas muiža, Sēlija (zeme), Sēlijas bīskapija, Sēlijas dalīšanas līgums, Sēlijas pilskalni, Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē, Siguldas novads, Siguldas vēsture, Silvestra žēlastība, Silvestrs Stodevešers, Skaistas baznīca, Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā, Smiltenes novads, Smiltenes pils, Spārnene, Spilve (Rīga), Stefans Grūbe, Straupes draudzes novads, Stukmaņu muiža, Suntažu viduslaiku pils, Sventes baznīca, Talsu novads, Taubes, Tālavas dalīšanas līgums, Tīzenhauzeni, Tirza, Tirzas kauja, Tirzas pagasts, Tirzas viduslaiku pils, Tomass Šēnings, Turaidas pils, Umurgas draudzes novads, Ungerni-Šternbergi, Ungurmuiža, Upīte, Upmale (zeme), Upmales dalīšanas līgums, Vainiži, Vainižu pils, Valgas apriņķis, Valkas novads, Valmieras rajons, Vanema, Varakļānu novads, Variešu pagasts, Vācu ordeņa valsts, Vācu ordenis, Vārme (zeme), Vecākā atskaņu hronika, Vecdoles pils, Vecpiebalga, Viļakas novads, Viļakas vēsture, Viļņas ūnija, Vidzeme, Vidzemes landtāgs, Visvaldis, Zahārijs Stopijs, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapija, Zemgales dalīšanas līgums, Zemgales galīgā nopostīšana, Zemgales pilskalni, Zobenbrāļu ordenis, 1254. gads, 1303. gads, 1348. gads, 1397. gads, 1537. gads, 1562. gads, 1564. gads Latvijā, 1565. gads Latvijā, 1592. gads, 6. februāris. Izvērst indekss (278 vairāk) » « Shrink indekss

Abrenes apriņķis

Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Abrenes apriņķis · Redzēt vairāk »

Abriņas

Abriņas ir skrajciems (sādža) Balvu novada Briežuciema pagasta dienvidaustrumu daļā, 4 km no pagasta centra Briežuciema, 33 km no novada centra Balviem un 253 km no Rīgas, netālu no autoceļa V480 (Aususala–Breksene).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Abriņas · Redzēt vairāk »

Aderkasi

Aderkašu dzimtas ģerbonis Fon Aderkaši jeb fon Aderkasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Aderkasi · Redzēt vairāk »

Aiviekstes pagasts

Aiviekstes pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Aiviekstes un Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Aiviekstes pagasts · Redzēt vairāk »

Aizkraukles draudzes novads

Aizkraukles draudzes novads var būt.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Aizkraukles draudzes novads · Redzēt vairāk »

Albedili

Dzimtas ģerbonis. Albedili (arī d'Albedyhll, Albedelle, Albedille) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Albedili · Redzēt vairāk »

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »

Albrehts Hoencollerns

Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Albrehts Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Aleksandrs IV

Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Aleksandrs IV · Redzēt vairāk »

Allažu pagasts

Allažu pagasts ir viena no Siguldas novada administratīvajām teritorijām novada dienviddaļā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Allažu pagasts · Redzēt vairāk »

Aloja

Aloja ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Aloja · Redzēt vairāk »

Alojas draudzes novads

Alojas draudzes novads (1798). Alojas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1903). Alojas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Alojas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Andreass no Felves

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »

Antonijs Springovičs

Antonijs Springovičs (dzimis Ozolmuižas pagasta Spriņģu ciemā, miris Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas atjaunotās Rīgas metropolijas pirmais arhibīskaps metropolīts, ordinēts 24.06.1901., nominēts 22.04.1920., konsekrēts 22.08.1920.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Antonijs Springovičs · Redzēt vairāk »

Auces vēsture

Auces tirgus laukums (pirms 1940). Auces kopskats (ap 1934). Auces vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Auces vēsture · Redzēt vairāk »

Augstrozes pils

Augstrozes pilsdrupas mūsdienās. Augstrozes pils, līdz 16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Augstrozes pils · Redzēt vairāk »

Šabis

Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Šabis · Redzēt vairāk »

Šķirstiņu muiža

Šķirstiņu muižas, arī Raudupes muižas, kungu mājas drupas atrodas pie Šķirstiņas upes netālu no vietējā autoceļa V115 Šķirstiņi — Āstere — Ludiņi, ap no pagasta centra Viļķenes.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Šķirstiņu muiža · Redzēt vairāk »

Īves pagasts

Īves pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām, Rojas upes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Īves pagasts · Redzēt vairāk »

Ķekava

Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ķekava · Redzēt vairāk »

Ķekavas novads

Ķekavas novads ir pašvaldība Pierīgā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ķekavas novads · Redzēt vairāk »

Ķekavas novads (2009—2021)

Ķekavas novads bija Pierīgas novads, kurā apvienotas bijušā Rīgas rajona pašvaldības Baložu pilsēta, Daugmales pagasts un Ķekavas pagasts.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ķekavas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Ķipēnu muiža

Ķipēnu muižas kungu māja (pirms 1940) '''Ķipēnu muiža'''s kungu māja (2009) Ķipēnu muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Katvaru pagastā, no pagasta centra Pociema.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ķipēnu muiža · Redzēt vairāk »

Ķirbiži

Ķirbiži ir ciems Limbažu novada Viļķenes pagastā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ķirbiži · Redzēt vairāk »

Ķirbižu muiža

Fragments no 1791. gada Valmieras apriņķa kartes ar Ķirbižu muižu (''Kürbis'') un Bīsteru ciemu (''Bisterwolde''). Ķirbižu muižas kungu māja ap 1920. gadu. Ķirbižu muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Ķirbižos, no novada centra Limbažiem, no Rīgas-Tallinas šosejas (E67).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ķirbižu muiža · Redzēt vairāk »

Ļaudonas draudzes novads

Bērzaunes (''Bersohn''), Lazdonas (''Lasdohn'') un Ļaudonas (''Laudohn'') draudzes novadi (1798). Ļaudonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ļaudonas luterāņu baznīca. Ļaudonas pareizticīgo baznīca (2001). Ļaudonas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ļaudonas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ļaudonas viduslaiku pils

Ļaudonas muižas pils (pēc 1920). Ļaudonas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils un Ļaudonas draudzes novada centrs 13.-16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ļaudonas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Žagares pilskalns

Žagares pilskalns, saukts arī par Žvelgaiču kalnu, Aukštadvaru, Pliko kalnu ir Lietuvas kultūras piemineklis, kas atrodas Jonišķu rajona pašvaldības, Žagares seņūnijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Žagares pilskalns · Redzēt vairāk »

Žemaitijas bīskapija

Žemaitijas bīskapijas muzejs Varņos. Žemaitijas bīskapija bija katoļu bīskapija Žemaitijas teritorijā, kas pastāvēja no 1417.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Žemaitijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Ērgļi (Ērgļu pagasts)

Ērgļi ir apdzīvota vieta Vidzemē, Madonas novada Ērgļu pagasta administratīvais centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ērgļi (Ērgļu pagasts) · Redzēt vairāk »

Ērgļu muiža

Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gadsimta pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu muiža jeb Ērgļu pilsmuiža bija Cēsu apriņķa muiža, kuras centrs atradās tagadējā Ērgļu ciemā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ērgļu muiža · Redzēt vairāk »

Ērgļu viduslaiku pils

Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ērgļu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ādams Vītols

Ādams Vītols (dzimis, miris), baznīcas vārds Aleksandrs, bija Latvijas Pareizticīgās Baznīcas garīdznieks.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ādams Vītols · Redzēt vairāk »

Āsteres muiža

Āsteres muižas kungu māja ap 1900. gadu. Pārbūvētā Āsteres muižas kungu māja pirms 1940. gada. Āsteres muižas kungu māja atrodas Āsteres ezera austrumu galā Limbažu novada Viļķenes pagasta Āsterē, no pagasta centra Viļķenes.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Āsteres muiža · Redzēt vairāk »

Baltavas viduslaiku pils

Baltavas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Baltavas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Baltinavas pagasts

Baltinavas pagasts ir teritoriāla teritorija Balvu novadā, Latgalē, 253 km no Rīgas Krievijas pierobežā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Baltinavas pagasts · Redzēt vairāk »

Balvi

Balvi ir pilsēta Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novada centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Balvi · Redzēt vairāk »

Balvu novads

Balvu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Balvu novads · Redzēt vairāk »

Balvu novads (2009—2021)

Balvu novads bija pašvaldība Latgalē.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Balvu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Balvu vēsture

Balvu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā Balvu vēsture aptver laika periodu kopš Balvu dibināšanas līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Balvu vēsture · Redzēt vairāk »

Bauskas vēsture

Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »

Bazilijs Plīnijs

Bazilijs Plīnijs (Basilius Plinius; ap 1540—1605) bija vācbaltiešu ārsts un dzejnieks.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Bazilijs Plīnijs · Redzēt vairāk »

Bērzaunes pils

Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Bērzaunes pils · Redzēt vairāk »

Beļavas muiža

Beļavas muižas saimniecības ēka. Beļavas muižas kungu māja ir 1750.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Beļavas muiža · Redzēt vairāk »

Bebrenes katoļu baznīca

Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Bebrenes katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Bernds fon der Borhs

šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Bernds fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Biržu muiža (Madona)

Madonas stacijas ēkas uz Biržu muižas zemes (ap 1910). Biržu muiža jeb Madonas muiža bija muiža Lazdonas pagasta un Madonas pilsētas teritorijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Biržu muiža (Madona) · Redzēt vairāk »

Brandenburgas Vilhelms

dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »

Brantu muiža

Brantu muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Smiltenes novada Brantu pagasta Brantos.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Brantu muiža · Redzēt vairāk »

Brēmenes arhibīskapija

Centrāleiropas Romas Katoļu baznīcas provinces ap 1500. gadu. Brēmenes arhibīskapija tumši pelēkā krāsā. Brēmenes Doma katedrāle mūsdienās. Hamburgas Doma katedrāle (1800). Brēmenes arhibīskapija (1072—1645), sākumā Hamburgas-Brēmenes arhibīskapija (848-1072), bija Romas Katoļu baznīcas province, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Brēmenes arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Burhards fon Dreilēbens

Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Burhards fon Dreilēbens · Redzēt vairāk »

Cēsu kauja (1245)

1245.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Cēsu kauja (1245) · Redzēt vairāk »

Cēsu novads

Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Cēsu novads · Redzēt vairāk »

Cesvaines vēsture

Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas 1661. gadā. Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Cesvaines vēsture aptver laika periodu no 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Cesvaines vēsture · Redzēt vairāk »

Cesvaines viduslaiku pils

Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Cesvaines viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)

Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »

Daugavas līvi

Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas klosteris

Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Daugavgrīvas klosteris · Redzēt vairāk »

Daugavpils vēsture

Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Daugavpils vēsture · Redzēt vairāk »

Demenes katoļu baznīca

Demenes Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Demenes katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Dignājas pilskalns

Dignājas pilskalns ir pilskalns Dunavas pagastā Daugavas kreisajā krastā pie Kusiņu un Bāliņu mājām (apm. 300 m no Daugavas).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dignājas pilskalns · Redzēt vairāk »

Dignājas viduslaiku pils

Dignājas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļa, vēlāk Livonijas ordeņa pils 13.-14.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dignājas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Dikļu draudzes novads

Dikļu (''Dikkeln'') draudzes novads (1798). Dikļu luterāņu baznīca (2002). Dikļu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dikļu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dikļu luterāņu baznīca

Dikļu evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1848.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dikļu luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Dinaburgas pils

Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »

Dobele (zeme)

Dobele jeb Doblene (latīņu tekstos: Dubelene, vācu tekstos: Doblên) bija seno zemgaļu novads starp Tērveteni, Spārneni, Dobeni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada, daļēji Tukuma novada (Džūkstes pagasts) teritorijā, kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dobele (zeme) · Redzēt vairāk »

Dobeles vēsture

Šturna zīmējuma). Tajā apmetās Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701). Dobele jeb Doblene (Atskaņu hronikas tekstā: Doblên) bija viens no seno zemgaļu galvenajiem pilskalniem Zemgales ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dobeles vēsture · Redzēt vairāk »

Dobene

E. Brastiņa uzmērītais pilskalns pie Koku muižas (1923). Dobenes pilsnovads jeb Dubene bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējā Dobeles novada rietumu daļā (Vītiņu pagasts, Lielauces pagasts, Zebrenes pagasts, Bikstu pagasts).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dobene · Redzēt vairāk »

Doles pilis

Vecdoles pilsdrupas mūsdienās. Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Doles pilis jeb Vecdoles un Jaundoles pilis bija Rīgas arhibīskapijas pilis uz Doles salas.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Doles pilis · Redzēt vairāk »

Draudzes novads

Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Draudzes novads · Redzēt vairāk »

Drusti

Drusti ir apdzīvota vieta Smiltenes novada Drustu pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Drusti · Redzēt vairāk »

Dundagas novads

Dundagas novads bija pašvaldība Kurzemes ziemeļos.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dundagas novads · Redzēt vairāk »

Dundagas pils

Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dundagas pils · Redzēt vairāk »

Dzērbenes muiža

Dzērbenes muižas kungu māja 2000. gadā Dzērbenes pilsmuižas kungu māja atrodas Cēsu novada Dzērbenes pagasta centrā Dzērbenē.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dzērbenes muiža · Redzēt vairāk »

Dzērbenes viduslaiku pils

Dzērbenes baznīca un tai blakus esošā viduslaiku pils vieta 1786. gadā. Pie Dzērbenes viduslaiku pils uzceltā muižas pils 2000. gadā. Dzērbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dzērbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Dzelzava

Dzelzava ir ciems Madonas novadā, Dzelzavas pagasta un vietējas nozīmes pakalpojumu centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dzelzava · Redzēt vairāk »

Eberhards fon Monheims

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Eberhards fon Monheims · Redzēt vairāk »

Eglaines baznīca

Eglaines Jaunavas Marijas — Baznīcas Mātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Eglaines baznīca · Redzēt vairāk »

Elblonga

Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Elblonga · Redzēt vairāk »

Engelharti

Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelhartu ģerboņepitāfija Rūjienas baznīcā. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Engelharti · Redzēt vairāk »

Ernests Gideons fon Laudons

Ernests Gideons fon Laudons (arī Loudon; dzimis), miris) bija Latvijas teritorijā dzimis karavadonis, Austrijas armijas feldmaršals. Viens no slavenākajiem 18. gadsimta militārajiem stratēģiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ernests Gideons fon Laudons · Redzēt vairāk »

Eseni

Fon Esenu dzimtas ģerbonis. Fon Eseni ir sena vācbaltiešu dzimta (Essen a.d. H. Nauckshen-Orrisaar), kas Livonijā zināma kopš 15.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Eseni · Redzēt vairāk »

Felkerzāmi

Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882). Felkerzāmi vai Felkezambi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Felkerzāmi · Redzēt vairāk »

Fromholds fon Fifhūzens

Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Fromholds fon Fifhūzens · Redzēt vairāk »

Gaujas koridors

Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »

Georgs Radvils

Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Georgs Radvils · Redzēt vairāk »

Glāzenapi

Dzimtas ģerbonis. Glāzenapi, arī Glazenapi, ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Glāzenapi · Redzēt vairāk »

Gosvins fon Hērike

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gosvins fon Hērike (miris 1359. gada 10. novembrī) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1345.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Gosvins fon Hērike · Redzēt vairāk »

Grodņas ūnija (1566)

Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Grodņas ūnija (1566) · Redzēt vairāk »

Gulbene

Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Gulbene · Redzēt vairāk »

Gulbenes novads

Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Gulbenes novads · Redzēt vairāk »

Gulbenes viduslaiku pils

Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Gulbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Gālens

Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1556). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Heinrihs fon Gālens · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Licelburgs

Heinrihs fon Licelburgs vai Licelburgas Indriķis (miris 1274. gada 8. februārī) bija Zemgales bīskaps (1247—1251), Kurzemes bīskaps (1251—1263), Kīmezera (Chiemsee) bīskapijas (mūsdienu Bavārijā) bīskaps (1263—1274).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Heinrihs fon Licelburgs · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Tīzenhauzens

Heinrihs fon Tīzenhauzens (dzimis ap 1520. gadu, miris) bija Bērzaunē dzimis Rīgas arhibīskapijas politiķis un vēsturnieks, Bērzaunes un Kalsnavas piļu īpašnieks.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Heinrihs fon Tīzenhauzens · Redzēt vairāk »

Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)

Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »

Igates muiža

Igates pils 2000. gadā Igates muižas kungu māja jeb Igates pils atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Igates muiža · Redzēt vairāk »

Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)

Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »

Ikšķiles viduslaiku pils

Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ikšķiles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Jaspers fon Minsters

Jaspers fon Minsters (dzimšanas gads nezināms, miris 1577. gadā) jeb Kaspars Minsters bija Alūksnes komturs (1540–1551) un Livonijas ordeņa landmaršals (1551–1556).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Jaspers fon Minsters · Redzēt vairāk »

Jaspers Linde

Jaspers Linde, arī Kaspars Linde (miris 1524. gadā) bija Rīgas arhibīskaps no līdz.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Jaspers Linde · Redzēt vairāk »

Jaunākā Livonijas atskaņu hronika

Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Jaunākā Livonijas atskaņu hronika · Redzēt vairāk »

Jēkabpils vēsture

Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gs. beigās (no Broces kolekcijas). Jēkabpils vēsture aptver laika periodu kopš Krustpils dibināšanas bīskapam Albertam fon Bukshēvdenam piešķirtajā Jersikas ķēniņvalsts daļā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Jēkabpils vēsture · Redzēt vairāk »

Jērkules vaka

Jērkules vaka (Terckull wacke) bija viena Krimuldas pilsnovada vakām, kas atradās vietā, kas ietilpst mūsdienu Siguldas novadā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Jērkules vaka · Redzēt vairāk »

Jeikus vaka

Jeikus vaka bija viena no Krimuldas pilsnovada vakām, kas 16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Jeikus vaka · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Jersikas pilskalns

Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Jersikas pilskalns · Redzēt vairāk »

Johans V fon Vallenrods

Johans V fon Vallenrods vai Jānis Valenrods (ap 1370. — 28.05.1419.) bija Rīgas virsbīskaps (27.08.1393.—30.05.1418).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Johans V fon Vallenrods · Redzēt vairāk »

Jugla (Suntažu pagasts)

Jugla, agrāk Annasmuiža, senāk Brieži, Briežkrogs, bijusī pasta nodaļa Kangari, ir apdzīvota vieta, ciems Ogres novada Suntažu pagastā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Jugla (Suntažu pagasts) · Redzēt vairāk »

Kalsnavas pils

Kalsnavas muižas klēts un pilsdrupas 19. gadsimta sākumā (no Pauluči albuma, 1830). Kalsnavas muižas pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu nocietināta muižas pils Kalsnavā pie Kokneses — Cesvaines ceļa.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kalsnavas pils · Redzēt vairāk »

Kalves zeme

Aptuvenā 13. gadsimta Sēlijas teritorija Daugavas kreisajā krastā. Kalves zeme, vai Kalvene (rakstos: Calve, Calre vai Calven) bija sēļu zeme līdz 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kalves zeme · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Zemgali (1250)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas. 1250.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Karagājiens uz Zemgali (1250) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Bukultiem

Kauja pie Bukultiem bija kauja Livonijas pilsoņu kara otrajā gadā pie Bukultu pils, kurā Vācu ordenis uzvarēja Rīgas pilsētas karaspēku.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kauja pie Bukultiem · Redzēt vairāk »

Kauja pie Dubnas (ap 1273)

Latgali. 1273.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kauja pie Dubnas (ap 1273) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Lielvārdes (1262)

1262.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kauja pie Lielvārdes (1262) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Smoļinas

Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kauja pie Smoļinas · Redzēt vairāk »

Kauja pie Turaidas (1298)

1298.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kauja pie Turaidas (1298) · Redzēt vairāk »

Kaupo

Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kaupo · Redzēt vairāk »

Kārsava

Kārsava ir pilsēta Latgales austrumos, Ludzas novadā, netālu no Krievijas robežas, agrākā Kārsavas novada centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kārsava · Redzēt vairāk »

Klements IV

Pāvests Klements IV, dzimtajā vārdā Gvido Fuko, iesauka Resnais (dzimis: starp 1190. un 1200. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1265.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Klements IV · Redzēt vairāk »

Koadjutoru karš

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums Koadjutoru karš jeb Koadjutoru ķildasEdgars Dunsdorfs un Arnolds Spekke.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Koadjutoru karš · Redzēt vairāk »

Koknese

Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Koknese · Redzēt vairāk »

Kolka

Kolka ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kolka · Redzēt vairāk »

Krievciema pils

Krievciema pilsdrupas 18. gs. Krievciema pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Aiviekstes kreisajā stāvkrastā pie upes brasla.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Krievciema pils · Redzēt vairāk »

Krievu—zviedru karš (1570—1595)

Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Krievu—zviedru karš (1570—1595) · Redzēt vairāk »

Krimuldas novads

Krimuldas novads bija 2009.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Krimuldas novads · Redzēt vairāk »

Krimuldas viduslaiku pils

Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Krimuldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Krustpils pils

Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Krustpils pils · Redzēt vairāk »

Kubulu pagasts

Kubulu pagasts ir viena no Balvu novada teritoriālajām vienībām.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kubulu pagasts · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kursas dalīšanas līgums

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kursas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta IV 1254.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kursas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latviešu Indriķis

Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »

Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Latvijas mākslas vēsture

Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka

Bibliotēkas augstceltne Lielvārdes ielā 24 Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka ir publiski pieejama zinātniska bibliotēka Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Laudoni

Laudonu dzimtas ģerbonis. Laudonu dzimtas ģerboņa apraksts (no Broces kolekcijas). fon Laudoni (vēlāk von Loudon) ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči Ļaudonas pilsnovadā izsekojami līdz Rīgas arhibīskapijas laikam 15.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Laudoni · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lībieši · Redzēt vairāk »

Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu

Līguma ar Kursas ķēniņu Lamekinu teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu ir Vatikāna arhīvos saglabājies 1230.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu · Redzēt vairāk »

Līvu gals

Līvu gals kā Rīgas arhibīskapijas rietumu daļa 1534. gada kartē. Galvenā pilsēta Limbaži (''Lemsal''). Līvu gals jeb Līvu zeme bija pārsvarā līvu apdzīvotā Rīgas arhibīskapijas daļa starp Rīgas līci, Salacas un Gaujas upēm, ko no arhibīskapijas "Letu gala" (Lettland) atdalīja ordenim piederošais Gaujas koridors.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Līvu gals · Redzēt vairāk »

Līvu zemes

Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Līvu zemes · Redzēt vairāk »

Lēdurgas-Turaidas draudzes novads

Lēdurgas-Turaidas draudzes novads (1791. gada karte). Lēdurgas luterāņu baznīca (2000). Turaidas luterāņu baznīca (2011). Lēdurgas-Turaidas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lēdurgas-Turaidas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Letu gals

Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Letu gals · Redzēt vairāk »

Lieljumpravas draudzes novads

Lielvārdes un Jumpravas (''Gr. Jungfernhof'') draudzes novadi (1791. gada karte). Lieljumpravas draudzes novada muižas 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas draudzes novads jeb Jumpravas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lieljumpravas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lielvārdes pils

12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lielvārdes pils · Redzēt vairāk »

Liepmuižas—Vestienas draudzes novads

Liepmuižas (''Linden'') un Vestienas (''Festen'') draudzes novadi (1798). Liepmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vestienas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Liepmuižas—Vestienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Liepmuižas—Vestienas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Liepupes draudzes novads

Liepupes (kartē ''Leelpuppe'') draudzes novads (1798). Liepupes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Liepupes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Liepupes muiža

Liepupes muižas kungu māja (2014) Liepupes muižas kungu mājas pārbūve 2011. gadā Liepupes muiža senāk Liepupes muižas jeb Perniģeles muižas pils ir baroka stilā 1751.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Liepupes muiža · Redzēt vairāk »

Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi

Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumu teksti ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi ir 1253.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi · Redzēt vairāk »

Limbaži

Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Limbaži · Redzēt vairāk »

Limbažu ģerbonis

Limbažu pilsētas ģerbonis ir viens no Limbažu pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Limbažu ģerbonis · Redzēt vairāk »

Limbažu draudzes novads

Limbažu (kartē ''Lemsal'') draudzes novads (1798). Limbažu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Limbažu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapi

Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Livonijas hercogi

Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācijas līgums

Livonijas Konfederācijas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Livonijas Konfederācijas līgums ir Rīgā 1243.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas Konfederācijas līgums · Redzēt vairāk »

Livonijas konstitūcijas

Livonijas Konstitūcijas bija 1582.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas konstitūcijas · Redzēt vairāk »

Livonijas landtāgs

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas pilsoņu karš

Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Livonijas savienības līgums

Livonijas savienības līgums ir 1435.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas savienības līgums · Redzēt vairāk »

Livonijas vietvalži

1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »

Livonijas—Maskavijas kari

Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Lokstenes viduslaiku pils

Lokstenes pils ziemeļaustrumu mūra paliekas 20. gs. sākumā Lokstenes pilskalns ar Gersikas villu 20. gs. sākumā Oliņkalns (pa kreisi), Lokstenes pilskalns (vidū, tālumā) un Sēlpils pilskalns (pa labi) 1866. gada attēlā Lokstenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Daugavas labajā stāvkrastā pie Pļaviņām, iepretī Livonijas ordeņa Sēlpils cietoksnim.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lokstenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Lotigolas un Zemgales pakļaušana

Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lotigolas un Zemgales pakļaušana · Redzēt vairāk »

Lubāna

Lubāna ir pilsēta Vidzemē, Aiviekstes upes krastos, no Rīgas.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lubāna · Redzēt vairāk »

Lubānas draudzes novads

Lubānas draudzes novads (1798. gada karte). Lubānas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Lubānas luterāņu baznīca (2017) Lubānas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lubānas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lubānas novads

Lubānas novads bija pašvaldība Vidzemes austrumu daļā, Aiviekstes krastā, kurā tika apvienota Lubānas pilsēta un Indrānu pagasts.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lubānas novads · Redzēt vairāk »

Lubānas viduslaiku pils

Lubānas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils, kas vēstures avotos minēta pirms 1455.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lubānas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Madliena

Madliena ir apdzīvota vieta Ogres novada Madlienas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Madliena · Redzēt vairāk »

Madonas novads

Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Madonas novads · Redzēt vairāk »

Madonas novads (2009—2021)

Madonas novads bija pašvaldība Vidzemes dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Madonas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Mazozolu pagasts

Mazozolu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā austrumos Ogres un Līčupes starpupē.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Mazozolu pagasts · Redzēt vairāk »

Mazstraupes pils

Mazstraupes muižas pils 1795. gadā (no Broces kolekcijas). Mazstraupes muižas pils 1830. gadā (no Pauluči albuma). Mazstraupes pils tornis 20. gs. sākumā (nojaukts 1938). Mazstraupes pils bija 15.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Mazstraupes pils · Redzēt vairāk »

Mālpils pagasts

Mālpils pagasts ir pagasts Siguldas novadā, Vidzemē, kas robežojas ar Siguldas novada Allažu, Mores un Siguldas pagastu, Ropažu novada Ropažu pagastu, Cēsu novada Amatas pagastu un Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastu.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Mālpils pagasts · Redzēt vairāk »

Mārcienas muiža

Mārcienas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Mārcienas muižas ēku drupas mūsdienās (2000). Mārcienas muiža bija muiža Mārcienas pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Mārcienas muiža · Redzēt vairāk »

Mārcienas pagasts

Mārcienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Mārcienas pagasts · Redzēt vairāk »

Mēklenburgas Kristofs

Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Mēklenburgas Kristofs · Redzēt vairāk »

Mežotne (zeme)

Mežotnes zeme jeb Mežotene (dažādos tekstos: Medzothen, Masoten, Mezoten) vai Mežote (Mesyote, Mesiothe, Mesiote, Mederothe, Medeiothe) bija seno zemgaļu Upmales zemes pilsnovads (latīņu: castrum Mezoten) uz sēļu apdzīvoto zemju robežas Zemgales austrumdaļā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Mežotne (zeme) · Redzēt vairāk »

Mežotnes pagasts

Mežotnes pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes labajā krastā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Mežotnes pagasts · Redzēt vairāk »

Mihaels Hildebrands

Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands (1433.-1509.) bija Rīgas arhibīskaps.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Mihaels Hildebrands · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Možaiskas līgums

Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada. Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija. Možaiskas līgums bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) laikā 1562.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Možaiskas līgums · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Muiža · Redzēt vairāk »

Mujāni

Mujāni ir ciems Valmieras novada Kocēnu pagastā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Mujāni · Redzēt vairāk »

Mujānu pils

Mujānu pils, muižas un dzirnavu plāns 17. gs. Mujānu pilsdrupas ar Balto torni 20. gs. sākumā Mujānu pils (dēvēta arī par Moyan, Maian, Mojahn) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļa pils 15.-16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Mujānu pils · Redzēt vairāk »

Nabes pils

Nabes pils tornis mūsdienās (2000). Nabes muiža ar viduslaiku dzīvojamo torni (pa labi, ap 1920). Nabes pils bija 14.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Nabes pils · Redzēt vairāk »

Nameisis

Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Nameisis · Redzēt vairāk »

Negeste

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Negeste, arī Nigaste (latīņu: Negeste, Egeste) bija latgaļu Jersikas valsts pilsnovads (latīņu: castrum Negeste), kas atradās Ogres upes augšgalā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Negeste · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Nauens

Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »

Nikolajs Koperniks

Nikolajs Koperniks (arī Nicholas Copernicus, Nicolaus Koppernigk; dzimis, miris) bija katoļu priesteris, politiķis, astronoms, matemātiķis, jurists, mediķis, pasniedzējs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Nikolajs Koperniks · Redzēt vairāk »

Nikolajs Radvils Melnais

Firstu Radvilu dzimtas ģerbonis Nikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais, arī Nikolajs Radzivils (1515-1565) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Nikolajs Radvils Melnais · Redzēt vairāk »

Ogre

Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ogre · Redzēt vairāk »

Ogres novads

Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ogres novads · Redzēt vairāk »

Ogres rajons

Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ogres rajons · Redzēt vairāk »

Ogres vēsture

Ogre pirms Otrā pasaules kara Ogres vēsture aptver laika posmu kopš šīs apdzīvotās vietas izveidošanās pie Ogres upes ietekas Daugavā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ogres vēsture · Redzēt vairāk »

Oliņkalns

Daugava starp Oliņkalnu (kreisajā pusē) un Sēlpili (labajā pusē). V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866. Oliņkalns ir pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Oliņkalns · Redzēt vairāk »

Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa)

Ostrovas apriņķis ar krieviskajiem un franciskajiem vietvārdiem (1820). Ostrovas apriņķis bija viens no Krievijas impērijas, vēlāk Krievijas PFSR Pleskavas guberņas administratīvajām vienībām (1772—1927).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa) · Redzēt vairāk »

Ozolnieku novads

Ozolnieku novads bija pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ozolnieku novads · Redzēt vairāk »

Pabaiskas kauja

Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Pabaiskas kauja · Redzēt vairāk »

Pagude (zeme)

Pagude (''Pogesanien'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Pagudes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pagude bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Pagude (zeme) · Redzēt vairāk »

Pamede (zeme)

Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Pamede (zeme) · Redzēt vairāk »

Pasvale

Pasvale ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļu daļā pie Svaļas upes, netālu no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Pasvale · Redzēt vairāk »

Pāleni

Pālenu dzimts ģerbonis Pāleni ir vācbaltiešu dzimta, kuras izcelsme tiek saistīta ar Pomerāniju un kas 15.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Pāleni · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pārgaujas novads

Pārgaujas novads bija pašvaldība Vidzemes centrālajā daļā, kurā 2009.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Pārgaujas novads · Redzēt vairāk »

Piebalgas pils

Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Pirkules pils

Pirkules pils jeb Perkeles pils, arī Ungurpils viduslaiku pils, bija 14.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Pirkules pils · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Polockas vēsture

Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Polockas vēsture · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Prūši · Redzēt vairāk »

Prūsijas krusta kari

Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Rauna

Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rauna · Redzēt vairāk »

Raunas viduslaiku pils

Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Raunas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Raunis

Raunis ir viena no Raunas pietekām, kas tek pa Vidzemes augstienes ziemeļu nogāzi Cēsu novadā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Raunis · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi

Rīgas arhibīskapi var būt.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīgas arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »

Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)

arhibīskapa — metropolīta Zbigņeva Stankeviča ģerbonis. Rīgas arhidiecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas — Rīgas metropolijas galvenā jeb arhidiecēze ar tai piederošo Baznīcas teritoriju, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais un administratīvais galva veic Rīgas arhibīskaps — metropolīts, kuram pakļaujas pārējo Rīgas metropolijā ietilpstošo teritoriju jeb sufraganiju — Liepājas diecēzes, Jelgavas diecēzes un Rēzeknes-Aglonas diecēzes garīgie un administratīvie vadītāji bīskapi — sufragani.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu) · Redzēt vairāk »

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »

Rīgas Kristus Karaļa katoļu baznīca

Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu baznīcas dievnams Meža prospektā 86, Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīgas Kristus Karaļa katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas metropolija

Kulmas (1245-1566, resp. 1577) diecēzes. Rīgas metropolija (latīņu: metropolis - "mātes pilsēta") bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīgas metropolija · Redzēt vairāk »

Rīgas rāte

Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rēzeknes fogteja

Livonijas Konfederācijā. Rēzeknes fogteja bija teritoriālajā vienība Livonijas ordeņa valstī.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rēzeknes fogteja · Redzēt vairāk »

Remines pils

Remines pils bija Vidzemes līvu pils, kas atradās pie sena kara lielceļa starp Sidgundas un Aizkraukles pilskalniem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Remines pils · Redzēt vairāk »

Roja

Roja ir ciems Kurzemē, Talsu novadā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Roja · Redzēt vairāk »

Romas katoļu Rīgas Metropolijas (atjaunotās) bīskapu uzskaitījums

1937.gadā Rīgas arhibīskapija tiek paaugstināta par metropoliju.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Romas katoļu Rīgas Metropolijas (atjaunotās) bīskapu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Rozbeķu pils

Rozbeķu pilsdrupas 18. gs. Rozbeķu pilsdrupas 2014. gada vasarā Rozbeķu pils pamatu uzmērījums 20. gs. sākumā. Rozbeķu pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu pils 14.-16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rozbeķu pils · Redzēt vairāk »

Rozeni

Fon Rozenu dzimtas ģerbonis Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rozeni · Redzēt vairāk »

Rubenes draudzes novads

Rubenes (''Papendorf'') draudzes novads (1798). Rubenes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rubenes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Rutēnijas bīskapija

Rutēnijas bīskapija jeb Krievzemes bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1253—1307) Romas katoļu baznīcas bīskapijām Rīgas arhibīskapu pakļautībā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rutēnijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Salacas pils

Skats uz Salacgrīvas ostu, pārceltuvi, baznīcu un pilsdrupām 1780. gadā (no Broces kolekcijas). Salacas pils bastioni mūsdienās. Salacas pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Salacas upes labajā krastā Salacgrīvā, apmēram puskilometru no upes grīvas.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Salacas pils · Redzēt vairāk »

Salacgrīvas draudzes novads

Salacgrīvas draudzes novads (1798). Salacgrīvas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Salacgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Salacgrīvas novads

Salacgrīvas novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidota pašvaldība, kurā tika apvienoti bijušā Limbažu rajona Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju un Liepupes pagasts.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Salacgrīvas novads · Redzēt vairāk »

Salacgrīvas vēsture

Salacgrīvas pilskalns pirms Otrā pasaules kara. Salacgrīvas vēsture aptver laika periodu kopš Salacgrīvas dibināšanas Metsepoles zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Salacgrīvas vēsture · Redzēt vairāk »

Salaspils līgums

Salaspils līgums (Kerckholmssche vordracht) bija 1452.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Salaspils līgums · Redzēt vairāk »

Salaspils vēsture

Salaspils (vācu: Holmburg, Kirchholm) ir viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas rakstītajos avotos pieminēta kopš 1186.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Salaspils vēsture · Redzēt vairāk »

Salaspils viduslaiku pils

Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Salaspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Satekle

Satekle vai Sotekle bija Vidzemes latgaļu zemes Tālavas pils un pilsnovads 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Satekle · Redzēt vairāk »

Saulkrastu novads

Saulkrastu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Saulkrastu novads · Redzēt vairāk »

Sausnējas pagasts

Sausnējas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Sausnējas pagasts · Redzēt vairāk »

Sējas muiža

Sējas muiža (agrāk) bija muiža Krimuldas pagastā (tagadējā Saulkrastu novadā), Livonijas Rīgas arhibīskapijas un Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas Rīgas apriņķī.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Sējas muiža · Redzēt vairāk »

Sēlija (zeme)

Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »

Sēlijas bīskapija

Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sēlijas dalīšanas līgums

Sēlijas dalīšanas līguma fragments ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Sēlijas dalīšanas līgums bija daļa no 1256.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Sēlijas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Sēlijas pilskalni

Dignājas pilskalns. Sēlijas pilskalni jeb Augšzemes pilskalni ir sēļu būvēti nocietinājumi Sēlijas pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Sēlijas pilskalni · Redzēt vairāk »

Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē notika 1289./1290.gada ziemā drīz pēc ordeņa mestra iebrukuma Zemgalē 1289. gada ziemā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē · Redzēt vairāk »

Siguldas novads

Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Siguldas novads · Redzēt vairāk »

Siguldas vēsture

Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Siguldas vēsture · Redzēt vairāk »

Silvestra žēlastība

Silvestra žēlastība bija 1457.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Silvestra žēlastība · Redzēt vairāk »

Silvestrs Stodevešers

Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Silvestrs Stodevešers · Redzēt vairāk »

Skaistas baznīca

Skaistas Svētā Antona Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Skaistas baznīca · Redzēt vairāk »

Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītā kauja notika Sēlijā uz dienvidiem no Aizkraukles un Kokneses. Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā notika Livonijas ordeņa mestra Vilekīna valdīšanas sākumā (1282-1285), kad pēc Lietuvas dižkunigaiša Traidena nāves lietuviešu kunigaitis Skarjots nolēma doties sirojumā pāri Daugavai uz Rīgas arhibīskapijas teritoriju.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā · Redzēt vairāk »

Smiltenes novads

Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Smiltenes novads · Redzēt vairāk »

Smiltenes pils

Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »

Spārnene

Spārnene (latīņu: castrum Sparnene) bija zemgaļu pilsnovads starp Dobeni, Dobeli, Tērveti un Žagari tagadējā Dobeles novada centrālajā daļā (Bēnes pagasts, Īles pagasts, Lielauces pagasts), kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Spārnene · Redzēt vairāk »

Spilve (Rīga)

Spilve ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Spilve (Rīga) · Redzēt vairāk »

Stefans Grūbe

Stefans Grūbe (latīņu: Stephanus Gruben) bija Rīgas virsbīskaps 12.03.1480.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Stefans Grūbe · Redzēt vairāk »

Straupes draudzes novads

Straupes (kartē ''Roop'') draudzes novads (1798). Straupes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Straupes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Stukmaņu muiža

Stukmaņu muižas stallis ar vārtu torni un caurbrauktuvi mūsdienās Stukmaņu muiža atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, šosejas Rīga-Daugavpils malā, tiešā Daugavas tuvumā (apmēram 15 km uz austrumiem no Kokneses).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Stukmaņu muiža · Redzēt vairāk »

Suntažu viduslaiku pils

Suntažu viduslaiku pils 17. gadsimtā. Suntažu muižas kungu māja un baznīca 1796. gadā (no Broces kolekcijas). Suntažu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Mazās Juglas krastā Suntažos pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Suntažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Sventes baznīca

Sventes Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Sventes baznīca · Redzēt vairāk »

Talsu novads

Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Talsu novads · Redzēt vairāk »

Taubes

Baronu fon Taubes dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Taubes ir sena Livonijas vācbaltiešu dzimta, kas vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Taubes · Redzēt vairāk »

Tālavas dalīšanas līgums

Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940) Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Tālavas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Tīzenhauzeni

Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »

Tirza

Tirza ir ciems Gulbenes novadā, Tirzas pagasta centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Tirza · Redzēt vairāk »

Tirzas kauja

Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Tirzas kauja · Redzēt vairāk »

Tirzas pagasts

Tirzas pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Tirzas pagasts · Redzēt vairāk »

Tirzas viduslaiku pils

Tirzas pilsmuižas kungu māja pie viduslaiku pilsdrupām (1999). Tirzas viduslaiku pilsmuiža bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu 15.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Tirzas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Tomass Šēnings

Tomasa Šēninga rezidence - Kokneses pils no trim pusēm (16. gadsimtā -17. gadsimta sākumā). Tomass Šēnings, arī Toms Šēnings (vācu: Thomas Schöning, latīņu: Thomas Schoningus) bija Rīgas virsbīskaps (1528-1539), kura rezidence atradās Kokneses pilī.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Tomass Šēnings · Redzēt vairāk »

Turaidas pils

Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Turaidas pils · Redzēt vairāk »

Umurgas draudzes novads

Umurgas (kartē ''Ubbenorm'') draudzes novads (1798). Umurgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Umurgas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ungerni-Šternbergi

Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »

Ungurmuiža

Ungurmuižas kungu māja 2013. gada 29. septembrī Ungurmuižas kungu māja atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā Cēsu novada Raiskuma pagasta Unguros.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ungurmuiža · Redzēt vairāk »

Upīte

Upīte (''Upita''). Upīte bija seno zemgaļu un aukštaišu apdzīvota zeme tagadējā Panevēžas apriņķa teritorijā Lietuvas ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Upīte · Redzēt vairāk »

Upmale (zeme)

Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »

Upmales dalīšanas līgums

Upmales dalīšanas līguma teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Upmales dalīšanas līgums ir 1254.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Upmales dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Vainiži

Vainiži ir ciems Limbažu novada Umurgas pagastā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Vainiži · Redzēt vairāk »

Vainižu pils

Vainižu muižas pils (2000). Vainižu pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.-16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Vainižu pils · Redzēt vairāk »

Valgas apriņķis

Valgas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Valgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Valkas novads

Valkas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā Valkas rajona Valkas pilsēta un pieci pagasti: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Valkas novads · Redzēt vairāk »

Valmieras rajons

* Valmieras rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Valmieras rajons · Redzēt vairāk »

Vanema

Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Vanema · Redzēt vairāk »

Varakļānu novads

Varakļānu novads ir pašvaldība, kurā 2009.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Varakļānu novads · Redzēt vairāk »

Variešu pagasts

Variešu pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Aiviekstes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Variešu pagasts · Redzēt vairāk »

Vācu ordeņa valsts

Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vārme (zeme)

Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Vārme (zeme) · Redzēt vairāk »

Vecākā atskaņu hronika

Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »

Vecdoles pils

Vecdoles pilsdrupas mūsdienās. Vecdoles pils vieta ("Pilskalniņš") ar zemes vaļņiem pie Daugavas krācēm 20. gs. sākumā. Vecdoles pils jeb Dolena pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Doles salas ziemeļaustrumu malā, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasalim Johanam Dolenam.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Vecdoles pils · Redzēt vairāk »

Vecpiebalga

Vecpiebalga ir ciems Vidzemē, Cēsu novadā, Vecpiebalgas pagasta centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Vecpiebalga · Redzēt vairāk »

Viļakas novads

Viļakas novads bija 2009.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Viļakas novads · Redzēt vairāk »

Viļakas vēsture

Marienhauzenas pilsdrupas uz ezera salas 1747. gadā (Broces arhīvs) Viļakas novada muzejs Viļakas vēsture aptver laika periodu kopš Viļakas pils dibināšanas Atzeles zemē.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Viļakas vēsture · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes landtāgs

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Visvaldis

Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Visvaldis · Redzēt vairāk »

Zahārijs Stopijs

Piemineklis ar Z. Stopija ģerboni Stopiņu pagastā Stopija rakstu kalendārs 1565. gadam (''Schreibcalender M.D. LXV.'') Zahārijs Stopijs (dzimis ap 1535. gadu, miris 1593. vai 1594. gadā) bija Rīgas brīvpilsētas ārsts (1560—1577), astronoms un astrologs Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Zahārijs Stopijs · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »

Zemgales dalīšanas līgums

Zemgales dalīšanas līguma teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Zemgales dalīšanas līgums ir 1254.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Zemgales dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Zemgales galīgā nopostīšana

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Zemgale atrodas uz dienvidiem no Rīgas Zemgales galīgā nopostīšana notika 1290.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Zemgales galīgā nopostīšana · Redzēt vairāk »

Zemgales pilskalni

Tērvetes pilskalns 2010. gadā Zemgales pilskalni ir zemgaļu būvēti nocietinājumi Zemgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Zemgales pilskalni · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

1254. gads

1254.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un 1254. gads · Redzēt vairāk »

1303. gads

1303.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un 1303. gads · Redzēt vairāk »

1348. gads

1348.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un 1348. gads · Redzēt vairāk »

1397. gads

1397.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un 1397. gads · Redzēt vairāk »

1537. gads

1537.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un 1537. gads · Redzēt vairāk »

1562. gads

1562.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un 1562. gads · Redzēt vairāk »

1564. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1564.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un 1564. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1565. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1565.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un 1565. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1592. gads

1592.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un 1592. gads · Redzēt vairāk »

6. februāris

6.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un 6. februāris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Rīgas biskapija, Rīgas bīskapija, Rīgas virsbīskapija.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā