Ātrāk nekā pārlūku!
77 attiecības: Abinieki, Astainie abinieki, Aukslējas, Aurēlijas, Auss, Šēgrena sindroms, Balsene, Baltvalis, Bengālijas tīģeris, Bruņgliemeži, Cūkdelfīnu dzimta, Cilvēka kaulu uzskaitījums, Džeks Uzšķērdējs, Dēles, Deguns, Dzeguze, Eižens Zemmers, Epiglotāli faringāls līdzskanis, Etiķskābe, Faringāls līdzskanis, Finvalis, Furasol, Galvhordaiņi, Gibonu dzimta, Gnatostomulīdi, Gremošanas orgānu sistēma, Imūnsistēma, Infekciozā mononukleoze, Jūras anemones, Jūras krauklis, Jūras zīdītāji, Jūraszirnekļi, Joslvaļu dzimta, Karpu dzimta, Kārlis Robačs, Kinorinhi, Klejotājnervs, Konodonti, Koraļļpolipi, Krava, Ktenofori, Lielais skudrlācis, Lugola RFF, Mazais alks, Monogeneji, Mopsis, Mutes dobums, Nematodes, Orangutani, Parastā aktīnija, ..., Plakanā mezgliņēde, Posmtārpi, Radikāls līdzskanis, Rāpuļi, Rīkles dobums, Rudulis, Runa, Saaukstēšanās, Salpu klase, Sarkanrīklīte, Sūcējtārpi, Sūneņi, Septabene, Skaņa, Stagaru dzimta, Sumatras kūdras purvu zivtiņa, Svīre, Vaboles, Vēderskropstaiņi, Vemšana, Vetulikolijas, Virpotāji, Zarnelpotāji, Zilais valis, Zilknābji, Zivis, Zvīņnešu dzimta. Izvērst indekss (27 vairāk) »
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Rīkle un Abinieki · Redzēt vairāk »
Astainie abinieki
Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.
Jaunums!!: Rīkle un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »
Aukslējas
Aukslējas ir cilvēku un dzīvnieku mutes dobuma augšējā daļa.
Jaunums!!: Rīkle un Aukslējas · Redzēt vairāk »
Aurēlijas
Aurēlijas (Aurelia) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa scifozoju klases ģints.
Jaunums!!: Rīkle un Aurēlijas · Redzēt vairāk »
Auss
Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.
Jaunums!!: Rīkle un Auss · Redzēt vairāk »
Šēgrena sindroms
Šēgrena sindroms ir hroniska autoimūna iekaisuma slimība, kas visbiežāk skar sinovijas audus un organisma gļotādas, kas izpaužas ar sausumu degunā, mutes dobumā, makstī, dedzināšanu acīs un sāpēm locītavās.
Jaunums!!: Rīkle un Šēgrena sindroms · Redzēt vairāk »
Balsene
Balsenes anatomija (angļu valodā) Balsene ir elpceļa augšējā daļa, ko veido skrimšļi un balss saites.
Jaunums!!: Rīkle un Balsene · Redzēt vairāk »
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Jaunums!!: Rīkle un Baltvalis · Redzēt vairāk »
Bengālijas tīģeris
Bengālijas tīģeris (Panthera tigris tigris), saukts arī par karalisko tīģeri, ir viena no tīģera pasugām, kas mājo Indijas subkontinentā.
Jaunums!!: Rīkle un Bengālijas tīģeris · Redzēt vairāk »
Bruņgliemeži
Bruņgliemeži jeb bruņgliemji (Polyplacophora) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Rīkle un Bruņgliemeži · Redzēt vairāk »
Cūkdelfīnu dzimta
Cūkdelfīnu jeb jūras cūku dzimta (Phocoenidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).
Jaunums!!: Rīkle un Cūkdelfīnu dzimta · Redzēt vairāk »
Cilvēka kaulu uzskaitījums
Cilvēka skelets no priekšpuses Cilvēka skelets no aizmugures Normāls pieauguša cilvēka skelets sastāv no 206—208 vai vairāk kauliem (atkarīgs no skaitīšanas metodes).
Jaunums!!: Rīkle un Cilvēka kaulu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Džeks Uzšķērdējs
Džeka Uzšķērdēja ilustratīvs attēls Džeks Uzšķērdējs ir zināmākais vārds neatklātajam sērijveida slepkavam, kurš 1888.
Jaunums!!: Rīkle un Džeks Uzšķērdējs · Redzēt vairāk »
Dēles
Dēles, dēļu apakšklase (Hirudinea) ir viena no Clitellata klases apakšklasēm, kas pieder posmtārpu tipam (Annelida).
Jaunums!!: Rīkle un Dēles · Redzēt vairāk »
Deguns
Deguns ir anatomisks izvirzījums mugurkaulniekiem uz purna vai uz sejas (cilvēkam), kas atrodas virs mutes, un kuram ir elpošanas, ožas, barības iegūšanas un saziņas funkcijas.
Jaunums!!: Rīkle un Deguns · Redzēt vairāk »
Dzeguze
Parastā dzeguze jeb vienkārši dzeguze (Cuculus canorus) ir vidēji liels dzegužu dzimtas (Cuculidae) putns.
Jaunums!!: Rīkle un Dzeguze · Redzēt vairāk »
Eižens Zemmers
Eižens Nikolajs Zemmers (1843—1906) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs, epizootologs.
Jaunums!!: Rīkle un Eižens Zemmers · Redzēt vairāk »
Epiglotāli faringāls līdzskanis
Epiglotāli faringāli līdzskaņi ir līdzskaņu tips, kurus artikulē ar uzbalseni (uzgāmuru) pret rīkles gala pakaļējo sienu.
Jaunums!!: Rīkle un Epiglotāli faringāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Etiķskābe
Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.
Jaunums!!: Rīkle un Etiķskābe · Redzēt vairāk »
Faringāls līdzskanis
Faringāli līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles sakni pret rīkles galu.
Jaunums!!: Rīkle un Faringāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Finvalis
Finvalis (Balaenoptera physalus) ir joslvaļu ģints (Balaenoptera) jūrā dzīvojošs zīdītājs.
Jaunums!!: Rīkle un Finvalis · Redzēt vairāk »
Furasol
Furasol iepakojums un pulveris Furasol ir Latvijā ražotas bezrecepšu zāles, kuras izmanto ārīgi lietojama šķīduma pagatavošanai mutes dobuma un rīkles iekaisumu, inficētu brūču, apdegumu un strutainu iekaisumu ārstēšanai.
Jaunums!!: Rīkle un Furasol · Redzēt vairāk »
Galvhordaiņi
Galvhordaiņi jeb bezgalvaskausaiņi (Cephalochordata) ir hordaiņu tipa apakštips.
Jaunums!!: Rīkle un Galvhordaiņi · Redzēt vairāk »
Gibonu dzimta
Gibonu dzimta (Hylobatidae) ir primātu kārtas dzimta, kas pieder pie augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēku virsdzimtas (Hominoidea).
Jaunums!!: Rīkle un Gibonu dzimta · Redzēt vairāk »
Gnatostomulīdi
Gnatostomulīdi (Gnathostomulida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no gnatiferu kladas.
Jaunums!!: Rīkle un Gnatostomulīdi · Redzēt vairāk »
Gremošanas orgānu sistēma
Cilvēka gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.
Jaunums!!: Rīkle un Gremošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Imūnsistēma
Sibīrijas mēra baktērijām Imūnsistēma ir organisma aizsardzības sistēma pret slimības izraisošiem patogēniem; tā izstrādā imunitāti pret tiem, kā arī aizsargā no ķīmisku vielu apdraudējuma un izvada no organisma bojātās, ļaundabīgās vai atmirušās šūnas.
Jaunums!!: Rīkle un Imūnsistēma · Redzēt vairāk »
Infekciozā mononukleoze
Mononukleozei raksturīgi ādas izsitumi Mononukleozei raksturīgs rīkles iekaisums Infekciozā mononukleoze (no grieķu μὀνος — 'viens' un latīņu nucleus — 'kodols') ir akūta infekcijas slimība, ko izraisa Epstaina—Bāras vīruss, kas pieder pie herpesvīrusu grupas Herpesviridae.
Jaunums!!: Rīkle un Infekciozā mononukleoze · Redzēt vairāk »
Jūras anemones
Jūras anemones (Actiniaria) ir sešstaraino koraļļu kārta, kurā ir savrupi organismi (ļoti retos gadījumos — koloniāli) pamatā ar sēdošu dzīvesveidu.
Jaunums!!: Rīkle un Jūras anemones · Redzēt vairāk »
Jūras krauklis
Jūras krauklis, jūraskrauklis jeb kormorāns, arī ūdenis (Phalacrocorax carbo) ir jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) pelikānveidīgais putns.
Jaunums!!: Rīkle un Jūras krauklis · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Rīkle un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jūraszirnekļi
Jūraszirnekļi (Pantopoda) ir jūras helicerātu Pycnogonida klases vienīgā kārta.
Jaunums!!: Rīkle un Jūraszirnekļi · Redzēt vairāk »
Joslvaļu dzimta
Joslvaļu dzimta (Balaenopteridae) ir lielākā no plātņvaļu (Mysticeti) dzimtām, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas vaļu sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.
Jaunums!!: Rīkle un Joslvaļu dzimta · Redzēt vairāk »
Karpu dzimta
Karpu dzimta (Cyprinidae) ir viena no karpu apakškārtas (Cyprinoidei) dzimtām.
Jaunums!!: Rīkle un Karpu dzimta · Redzēt vairāk »
Kārlis Robačs
Kārlis Robačs (Klāgenfurte —, Klāgenfurte) bija Austrijas starptautiskais lielmeistars šahā (1961).
Jaunums!!: Rīkle un Kārlis Robačs · Redzēt vairāk »
Kinorinhi
Kinorinhi (Kinorhyncha) (no — kustinu, — purnu) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no Scalidophora grupas.
Jaunums!!: Rīkle un Kinorinhi · Redzēt vairāk »
Klejotājnervs
Klejotājnervs ir X galvaskausa nervu pāris.
Jaunums!!: Rīkle un Klejotājnervs · Redzēt vairāk »
Konodonti
Konodonti (no — 'konuss' un ὀδούς — 'zobs') ir izmirušu hordaiņu klase, kas ārēji atgādināja mūsdienu nēģus.
Jaunums!!: Rīkle un Konodonti · Redzēt vairāk »
Koraļļpolipi
Koraļļpolipi (Anthozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) klase, kas apvieno diezgan dažādus pārstāvjus.
Jaunums!!: Rīkle un Koraļļpolipi · Redzēt vairāk »
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Jaunums!!: Rīkle un Krava · Redzēt vairāk »
Ktenofori
Ktenofori jeb ktenoporas (Ctenophora) ir jūras, galvenokārt planktona, dzīvnieki.
Jaunums!!: Rīkle un Ktenofori · Redzēt vairāk »
Lielais skudrlācis
Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.
Jaunums!!: Rīkle un Lielais skudrlācis · Redzēt vairāk »
Lugola RFF
Lugola RFF iepakojums un pudelīte Lugola RFF ir Latvijā, Rīgas farmaceitiskā fabrikā ražotas bezrecepšu zāles, kurām piemīt dezinficējošas, antiseptiskas, sporas iznīcinošas, pretsēnīšu un pretvīrusu īpašības.
Jaunums!!: Rīkle un Lugola RFF · Redzēt vairāk »
Mazais alks
Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Rīkle un Mazais alks · Redzēt vairāk »
Monogeneji
Monogeneji, monoģenētiskie sūcējtārpi (Monogenea) ir plakantārpu klase.
Jaunums!!: Rīkle un Monogeneji · Redzēt vairāk »
Mopsis
Mopsis ir ķīniešu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 9.
Jaunums!!: Rīkle un Mopsis · Redzēt vairāk »
Mutes dobums
Mutes dobums (Cavum oris) ir spraugveida telpa, ko izklāj gļotāda.
Jaunums!!: Rīkle un Mutes dobums · Redzēt vairāk »
Nematodes
Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).
Jaunums!!: Rīkle un Nematodes · Redzēt vairāk »
Orangutani
Orangutani (Pongo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas sugas: Borneo orangutans, Sumatras orangutans, Tapanuli orangutans; un viena izmirusi suga — Pongo hooijeri.
Jaunums!!: Rīkle un Orangutani · Redzēt vairāk »
Parastā aktīnija
Parastā aktīnija jeb zirga aktinija (Actinia equina) ir klasisks jūras anemoņu pārstāvis ar plašu izplatības areālu.
Jaunums!!: Rīkle un Parastā aktīnija · Redzēt vairāk »
Plakanā mezgliņēde
Plakanā mezgliņēde uz kājām. Plakanā mezgliņēde ir idiopātiskā dermatoze, kura skar ādu un/vai gļotādas.
Jaunums!!: Rīkle un Plakanā mezgliņēde · Redzēt vairāk »
Posmtārpi
Posmtārpi ir dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Rīkle un Posmtārpi · Redzēt vairāk »
Radikāls līdzskanis
Radikālie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles sakni rīkles atverē (žāvā).
Jaunums!!: Rīkle un Radikāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Rīkle un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Rīkles dobums
Rīkles dobuma diagramma Rīkles dobums ir kakla priekšējā daļa, kas atrodas pirms kakla skriemeļiem.
Jaunums!!: Rīkle un Rīkles dobums · Redzēt vairāk »
Rudulis
Rudulis (Scardinius erythropthalmus) ir plaši izplatīta sapalu dzimtas (Leuciscidae) bentiskā un pelaģiskā saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.
Jaunums!!: Rīkle un Rudulis · Redzēt vairāk »
Runa
magnētiskās rezonanses tomogrāfiju Runa ir saziņas veids, ko veido valodas vārdi un frāzes.
Jaunums!!: Rīkle un Runa · Redzēt vairāk »
Saaukstēšanās
Saaukstēšanās, arī akūts nazofaringīts, ir akūta augšējo elpceļu (deguna, mutes dobuma, rīkles, balsenes) saslimšana aukstuma iedarbībā, kas reizēm izplatās arī uz apakšējiem elpceļiem un var izraisīt sekundāras infekcijas acīs un vidusausī.
Jaunums!!: Rīkle un Saaukstēšanās · Redzēt vairāk »
Salpu klase
Salpas (Thaliacea, Salpae) - tunikātu brīvi peldošu jūras organismu klase.
Jaunums!!: Rīkle un Salpu klase · Redzēt vairāk »
Sarkanrīklīte
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Rīkle un Sarkanrīklīte · Redzēt vairāk »
Sūcējtārpi
Sūcējtārpi jeb trematodes ir plašākā parazītisko plakantārpu klase (18 000—24 000 sugu).
Jaunums!!: Rīkle un Sūcējtārpi · Redzēt vairāk »
Sūneņi
Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Rīkle un Sūneņi · Redzēt vairāk »
Septabene
Septabene iepakojums, zāļu plāksnīte un sūkājamā tablete Septabene ir Slovēnijā ražotas bezrecepšu zāles, kuras izmanto kā pretiekaisuma, pretsāpju un antiseptisku medikamentu vietējai lietošanai mutes dobumā.
Jaunums!!: Rīkle un Septabene · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Rīkle un Skaņa · Redzēt vairāk »
Stagaru dzimta
Stagaru dzimta (Gasterosteidae) ir viena no stagaru infrakārtas (Gasterosteales) dzimtām, kas apvieno 18 zivju sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.
Jaunums!!: Rīkle un Stagaru dzimta · Redzēt vairāk »
Sumatras kūdras purvu zivtiņa
Sumatras kūdras purvu zivtiņa (Paedocypris progenetica) ir kūdras purvu zivtiņu dzimtas (Paedocyprididae) vismazākā zivs pasaulē, kas ir arī viens no mazākajiem mugurkaulniekiem pasaulē.
Jaunums!!: Rīkle un Sumatras kūdras purvu zivtiņa · Redzēt vairāk »
Svīre
Svīre (Apus apus) ir vidēja auguma svīru dzimtas (Apodidae) putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Rīkle un Svīre · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Rīkle un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vēderskropstaiņi
Vēderskropstaiņi (Gastrotricha) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzskatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Rīkle un Vēderskropstaiņi · Redzēt vairāk »
Vemšana
Vemšana ir sarežģīts kuņģa un zarnu motorikas akts, kurā tiek iztukšots kuņģis un daļēji arī divpadsmitpirkstu zarna.
Jaunums!!: Rīkle un Vemšana · Redzēt vairāk »
Vetulikolijas
Vetulikolijas (''Yuyuanozoon'') rekonstrukcija. Vetulikolijas (Vetulicolia) ir izmirušu jūras dzīvnieku tips (vai apakštips), kas dzīvoja kembrija periodā.
Jaunums!!: Rīkle un Vetulikolijas · Redzēt vairāk »
Virpotāji
Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Rīkle un Virpotāji · Redzēt vairāk »
Zarnelpotāji
Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.
Jaunums!!: Rīkle un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »
Zilais valis
Zilais valis (Balaenoptera musculus) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis.
Jaunums!!: Rīkle un Zilais valis · Redzēt vairāk »
Zilknābji
Zilknābji (Oxyura) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas un vienu izmirušu sugu.
Jaunums!!: Rīkle un Zilknābji · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Rīkle un Zivis · Redzēt vairāk »
Zvīņnešu dzimta
Zvīņnešu dzimta (Manidae) ir zvīņnešu kārtas (Pholidota) vienīgā dzimta, kas apvieno mūsdienu zvīņnešu sugas.
Jaunums!!: Rīkle un Zvīņnešu dzimta · Redzēt vairāk »
