Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Rūjienas pils

Indekss Rūjienas pils

Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

19 attiecības: Anna Jagailiete, Burtnieku pils, Jirgens fon Fārensbahs, Juhans III, Katrīna Jagailiete, Kristers Horns, Livonija, Livonijas karš, Livonijas ordenis, Magnuss (Livonijas karalis), Mazsalacas vēsture, Plāteres muiža, Rūjiena, Rūjienas draudzes novads, Rūjienas luterāņu baznīca, Rūjienas novads, Rūjienas vēsture, Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Valmieras novadā, 1622. gads Latvijā.

Anna Jagailiete

Karaliene Anna Jagailiete kronēšanās laikā (Mārtiņa Kobera glezna, 1576.) Anna Jagailiete (1523—1596) bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Polijas-Lietuvas kopvalsts līdzvaldniece ar titulu "Polijas karalis" un valdnieka Stefana Batorija sieva (1575—1586).

Jaunums!!: Rūjienas pils un Anna Jagailiete · Redzēt vairāk »

Burtnieku pils

Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Rūjienas pils un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »

Jirgens fon Fārensbahs

Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.

Jaunums!!: Rūjienas pils un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »

Juhans III

Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.

Jaunums!!: Rūjienas pils un Juhans III · Redzēt vairāk »

Katrīna Jagailiete

Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).

Jaunums!!: Rūjienas pils un Katrīna Jagailiete · Redzēt vairāk »

Kristers Horns

Kristers Horns jeb Kristers Hūrns (dzimis, miris) bija zviedru karavīrs un valstsvīrs. Rīgas gubernators (1654—1657), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators (1657—1659), Zviedrijas valsts padomnieks (1660), feldmaršals (1672), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1674—1686). Valtenberģu muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Rūjienas pils un Kristers Horns · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Rūjienas pils un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Rūjienas pils un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Rūjienas pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Jaunums!!: Rūjienas pils un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Mazsalacas vēsture

Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912). Mazsalacas draudzes novads (1798). Echo) pie Mazsalacas (''Mas–Salaze'', pirms 1914). Mazsalacas vēsture aptver laika periodu no Mazsalacas draudzes novada izveidošanās līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Rūjienas pils un Mazsalacas vēsture · Redzēt vairāk »

Plāteres muiža

Plāteres muiža (''Moiseküll'') ceļu kartē ''Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'' (1903). Plāteres muiža ( — "Muižciems") jeb Lātres muiža bija Rūjienas draudzes novada muiža, kas tagad atrodas Igaunijas Mulgi pagastā.

Jaunums!!: Rūjienas pils un Plāteres muiža · Redzēt vairāk »

Rūjiena

Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.

Jaunums!!: Rūjienas pils un Rūjiena · Redzēt vairāk »

Rūjienas draudzes novads

Rūjienas draudzes novads (1798). Rūjienas luterāņu baznīca (2000). Rūjienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rūjienas pils un Rūjienas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Rūjienas luterāņu baznīca

Rūjienas Sv.

Jaunums!!: Rūjienas pils un Rūjienas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Rūjienas novads

Rūjienas novads bija pašvaldība Vidzemes ziemeļu daļā, kurā tika apvienota bijušā Valmieras rajona Rūjienas pilsēta (novada centrs) un četri pagasti: Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Vilpulkas pagasts.

Jaunums!!: Rūjienas pils un Rūjienas novads · Redzēt vairāk »

Rūjienas vēsture

Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.

Jaunums!!: Rūjienas pils un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Valmieras novadā

Šajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Valmieras novadā.

Jaunums!!: Rūjienas pils un Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Valmieras novadā · Redzēt vairāk »

1622. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1622.

Jaunums!!: Rūjienas pils un 1622. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Rūjienas pilsdrupas.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »