Ātrāk nekā pārlūku!
226 attiecības: Abinieku sūrene, Amerikas cūkšņukura skunkss, Antilopvāveres, Apenīnu brūnais lācis, Aphidinae, Arvīds Eduards Apinis, Asinssārtā dzegužpirkstīte, Asspalvainās zemes vāveres, Augi, Augstās krūmmellenes, Augu fizioloģiskā uztvere, Augu veģetatīvā pavairošana, Austras koka pasakas. Kāpēc varde nedziedāja, Austras koks, Austrālija, Austrālijas vēsture, Austrumāfrikas slaidkājis, Avene, Šrilankas garlūpu lācis, Ūdensstrupaste, Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana, Īsknābja zoss, Ķiploks, Žagata, Ēdamais pandāns, Āfrikas savannas zilonis, Āpši, Āpsis, Āraišu Zviedru priede, Ārstniecības brūnvālīte, Ārstniecības indaine, Āzijas āpsis, Baldriānu dzimta, Baltais āmulis, Baltijas dzegužpirkstīte, Baltvaigu zoss, Baltvēderis, Bambusi, Bebri, Birztalu stērste, Bruņutis, Burkāns, Cūkāpsis, Cūku dzimta, Cetonia, Chrysolina hyperici, Cietķērsas, Ciete, Cigoriņi (ģints), Cikāžu dzimta, ..., Cilvēkpērtiķi un cilvēks, Cinara, Cukurbietes, Dadzītis, Darva, Daudzgadīgi augi, Daudzziedu gundega, Daurijas čakste, Dārza stērste, Degu dzimta, Divdaivu ginks, Divdīgļlapji, Dzērve, Dzērvju dzimta, Dzeltenā lupīna, Dzeltensvītru ķauķītis, Eži, Eirāzijas āpši, Eirāzijas sloka, Eiropas kurmis, Etiķkoks, Fazānu dzimta, Feneks, Floridas purvciprese, Formozas melnais lācis, Fuksa dzegužpirkstīte, Gaišais ķauķis, Gaigala, Galda bietes, Galotņošana, Garšaugs, Garšviela, Gardeguna bruņnesis, Garkaklis, Garlūpu lācis, Gorillas, Grizlilācis, Gulbji, Gumiņbaktērijas, Gums, Gutācija, Himalaju brūnais lācis, Himalaju melnais lācis, Hoijas, Humusvielas, Iedzeltenais ķauķis, Iedzeltenā dzegužpirkstīte, Ingvers, Jūras eži, Jūras zīdītāji, Jūrasgovs, Jūrmalas skābene, Kakadu, Kalluss, Kalnu zoss, Kambijs, Kanādas bebrs, Kasūbijas vīķis, Kaučuka gumijkoks, Kāpzemes slaidkājis, Kārpcūka, Klejotāji, Kokospalma, Koksne, Koku vāveres, Komposta degunradžvabole, Korscheltellus lupulina, Krūms, Krīnijas, Krēpjvilks, Kuplastes klinšu valabijs, Kurkuma, Lachnus, Lakrica, Lama, Latvieši, Lauka rācenis, Līdzskaņu mija, Leduslācis, Lielais dzeltencekula kakadu, Lielais susuris, Lielais trušbandikuts, Lielā čakste, Lielā nātre, Lilijas, Lorantu dzimta, Lupīnas, Malajas lācis, Mandrils, Mantijas paviāns, Marmora krīklis, Mazais trušbandikuts, Mazā gaura, Mērkaķu dzimta, Meža cūka, Mehāniskie audi, Meldri, Melnais degunradzis, Melnpieres čakste, Mikoriza, Mušu ofrīda, Murkšķis, Nanotehnoloģija, Organoģenēzes regulācija, Oscinella, Osmoze, Pandanus montanus, Pandānu dzimta, Parastais žeņšeņs, Parastais osis, Parastā apse, Parastā krustaine, Parastās vāveres, Parazītiskie augi, Pastinaks, Patagonijas cūkšņukura skunkss, Pūšļu fuks, Pļavas gandrene, Pērļvista, Pētersīļi, Piepjvaboļu dzimta, Piramidālā skābene, Pirmsvasas augi, Plankumainā dzegužpirkstīte, Plūksnainais epipremns, Ragainais cīrulis, Raglapju dzimta, Raudupes, Redīsi, Rietumu goferi, Rietumu ierakumorhideja, Rizoīdi, Rudzupuķe, Sakņu piepe, Sakne (nozīmju atdalīšana), Saknes uzmava, Salātlapiņa (tēls), Salmi, Santalu rinda, Sarkanā panda, Sarkano mangrovju dzimta, Sīkais pameldrs, Sējas zoss, Segaudi (augi), Selerija, Sirdsveida divlape, Skaistā hoija, Skarabeju dzimta, Skujkoku lielais koksngrauzis, Skunksi, Slaidkāji, Smilšu lapsa, Smiltāju čakstīte, Sniega zoss, Sparģeļi, Stāvlapu dzegužpirkstīte, Stulpiņš, Stumbrs, Sudrabkaija, Tīruma šerardija, Telpaugs, Tibetas smilšu lapsa, Tramini, Traunsteinera dzegužpirkstīte, Tuksneša čakstīte, Tuksneša kārpcūka, Tundras sējas zoss, Vadaudi, Veidotājaudi, Vombati, Vombats, Zelta epipremns, Ziemeļu gulbis, Zivju gārnis, Zupa, 1611. gads Latvijā. Izvērst indekss (176 vairāk) »
Abinieku sūrene
Abinieku sūrene ir mainīga izskata augu suga sūreņu dzimtā, kurai nodala vairākas pasugas vai zemākus taksonus.
Jaunums!!: Sakne un Abinieku sūrene · Redzēt vairāk »
Amerikas cūkšņukura skunkss
Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Sakne un Amerikas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Antilopvāveres
Antilopvāveres, antilopvāveru ģints (Ammospermophilus) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas apvieno 5 grauzēju sugas.
Jaunums!!: Sakne un Antilopvāveres · Redzēt vairāk »
Apenīnu brūnais lācis
Apenīnu brūnais lācis jeb Marsikana lācis (Ursus arctos marsicanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Sakne un Apenīnu brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Aphidinae
Aphidinae ir īsto laputu dzimtas apakšdzimta.
Jaunums!!: Sakne un Aphidinae · Redzēt vairāk »
Arvīds Eduards Apinis
Arvīds Eduards Apinis (1907—1979) bija latviešu biologs, kas specializējies mikoloģijā, brioloģijā un ekoloģijā.
Jaunums!!: Sakne un Arvīds Eduards Apinis · Redzēt vairāk »
Asinssārtā dzegužpirkstīte
Asinssārtā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza cruenta (O.F.Mill) Soó, arī Dactylorhiza incarnata ssp. cruenta) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sakne un Asinssārtā dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »
Asspalvainās zemes vāveres
Asspalvainās zemes vāveres, asspalvaino vāveru cilts (Xerini) ir viena no trijām vāveru dzimtas (Sciuridae) zemes vāveru apakšdzimtas (Xerinae) grauzēju ciltīm.
Jaunums!!: Sakne un Asspalvainās zemes vāveres · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Sakne un Augi · Redzēt vairāk »
Augstās krūmmellenes
Augstās krūmmellenes (Vaccinium corymbosum) ir daudzgadīgi, vasarzaļi ēriku dzimtas (Ericaceae) krūmogulāji.
Jaunums!!: Sakne un Augstās krūmmellenes · Redzēt vairāk »
Augu fizioloģiskā uztvere
Augu fizioloģiskā uztvere ir augu spēja sajust vidi un reaģēt uz to, pielāgojot savu morfoloģiju un fizioloģiju.
Jaunums!!: Sakne un Augu fizioloģiskā uztvere · Redzēt vairāk »
Augu veģetatīvā pavairošana
Augu veģetatīvā pavairošana ir augu pavairošana, izmantojot to orgānus vai orgānu pārveidnes, kuri satur meristematiskos audus.
Jaunums!!: Sakne un Augu veģetatīvā pavairošana · Redzēt vairāk »
Austras koka pasakas. Kāpēc varde nedziedāja
"Austras koka pasakas.
Jaunums!!: Sakne un Austras koka pasakas. Kāpēc varde nedziedāja · Redzēt vairāk »
Austras koks
Austras koks (arī Saules koks, Pasaules krūms, Pasaules koks, ozoliņš, dižais krūms, eglīte) ir mitoloģisks tēls latviešu mitoloģijā, kā arī ornaments.
Jaunums!!: Sakne un Austras koks · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Sakne un Austrālija · Redzēt vairāk »
Austrālijas vēsture
Austrālijas vēsture ir Austrālijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.
Jaunums!!: Sakne un Austrālijas vēsture · Redzēt vairāk »
Austrumāfrikas slaidkājis
Austrumāfrikas slaidkājis (Pedetes surdaster) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.
Jaunums!!: Sakne un Austrumāfrikas slaidkājis · Redzēt vairāk »
Avene
Meža avenes uz ķekara Avene ir ēdams auglis daudzām rožu dzimtas aveņu ģints (Rubus) augu sugām, no kurām lielākā daļa pieder pie Idaeobatus apakšģints.
Jaunums!!: Sakne un Avene · Redzēt vairāk »
Šrilankas garlūpu lācis
Šrilankas garlūpu lācis (Melursus ursinus inornatus) ir viena no garlūpu lāču (Melursus ursinus) pasugām.
Jaunums!!: Sakne un Šrilankas garlūpu lācis · Redzēt vairāk »
Ūdensstrupaste
Ūdensstrupaste jeb ūdensžurka (Arvicola amphibius) ir kāmju dzimtas grauzējs.
Jaunums!!: Sakne un Ūdensstrupaste · Redzēt vairāk »
Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana
Ūdensaugu pļaušana ezerā Ilgtspējīgas attīstības kontekstā svarīga ir hidroekosistēmas bioloģiskās daudzveidības un ekoloģiskās funkcionalitātes, kā arī ainaviskās vērtības saglabāšana.
Jaunums!!: Sakne un Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana · Redzēt vairāk »
Īsknābja zoss
Īsknābja zoss (Anser brachyrhynchus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna salās (Grenlandē, Islandē un Svalbārā), bet ziemo Eiropas ziemeļaustrumos, galvenokārt Lielbritānijā.
Jaunums!!: Sakne un Īsknābja zoss · Redzēt vairāk »
Ķiploks
Ķiploks (Allium sativum) ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas augs (kultivētie ķiploki parasti ir viengadīgi vai divgadīgi).
Jaunums!!: Sakne un Ķiploks · Redzēt vairāk »
Žagata
Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Sakne un Žagata · Redzēt vairāk »
Ēdamais pandāns
Ēdamais pandāns (Pandanus utilis) ir pandānu dzimtas suga, kuras dzimtene ir Madagaskara, Maurīcija un Reinjona.
Jaunums!!: Sakne un Ēdamais pandāns · Redzēt vairāk »
Āfrikas savannas zilonis
Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana) ir viena no divām Āfrikas ziloņu ģints (Loxodonta) mūsdienās dzīvojošām sugām, kas mājo Āfrikas savannā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.
Jaunums!!: Sakne un Āfrikas savannas zilonis · Redzēt vairāk »
Āpši
Par āpšiem sauc sermuļu dzimtas (Mustelidae) trīs dažādu apakšdzimtu dzīvniekus.
Jaunums!!: Sakne un Āpši · Redzēt vairāk »
Āpsis
Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.
Jaunums!!: Sakne un Āpsis · Redzēt vairāk »
Āraišu Zviedru priede
Āraišu Zviedru priede 2012. gadā Āraišu Zviedru priede ir dižkoks, priede, kas atrodas Āraišos, Amatas novadā, 150 m uz ziemeļiem no Āraišu vējdzirnavām.
Jaunums!!: Sakne un Āraišu Zviedru priede · Redzēt vairāk »
Ārstniecības brūnvālīte
Ārstniecības brūnvālīte (Sanguisorba officinalis) ir 20 — 100 cm augsts, daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar augšdaļā zarainu stumbru un spēcīgu sakņu sistēmu.
Jaunums!!: Sakne un Ārstniecības brūnvālīte · Redzēt vairāk »
Ārstniecības indaine
Ārstniecības indaine (Vincetoxicum hirundinaria) ir mainīga izskata augu suga asklēpiju dzimtas indaiņu ģintī.
Jaunums!!: Sakne un Ārstniecības indaine · Redzēt vairāk »
Āzijas āpsis
Āzijas āpsis (Meles leucurus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu ģints (Meles) plēsējs.
Jaunums!!: Sakne un Āzijas āpsis · Redzēt vairāk »
Baldriānu dzimta
Baldriānu dzimta (Valerianaceae) sastāv no 17 ģintīm ar vairāk nekā 400 sugām.
Jaunums!!: Sakne un Baldriānu dzimta · Redzēt vairāk »
Baltais āmulis
Baltais āmulis — Viscum album L. — ir daudzgadīgs ziemzaļš santalkoku dzimta (Santalaceae) krūms.
Jaunums!!: Sakne un Baltais āmulis · Redzēt vairāk »
Baltijas dzegužpirkstīte
Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica (Klinge) Nevski vai D. longifolia, Dactylorhiza majalis ssp. longifolia) ir orhideju dzimtas (Orchidacaea) suga.
Jaunums!!: Sakne un Baltijas dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »
Baltvaigu zoss
Baltvaigu zoss (Branta leucopsis) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).
Jaunums!!: Sakne un Baltvaigu zoss · Redzēt vairāk »
Baltvēderis
Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Sakne un Baltvēderis · Redzēt vairāk »
Bambusi
Bambusi ir viena no graudzāļu dzimtas ciltīm.
Jaunums!!: Sakne un Bambusi · Redzēt vairāk »
Bebri
Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.
Jaunums!!: Sakne un Bebri · Redzēt vairāk »
Birztalu stērste
Birztalu stērste (Emberiza aureola) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Sakne un Birztalu stērste · Redzēt vairāk »
Bruņutis
Bruņutis (Coccoidea) ir augutu apakškārtas virsdzimta ar apmēram 3000 zināmām sugām.
Jaunums!!: Sakne un Bruņutis · Redzēt vairāk »
Burkāns
Dārza burkāns jeb sējas burkāns (Daucus carota sativus) ir savvaļas burkāna pasuga, kuru cilvēks ir iemācījies audzēt uzturam.
Jaunums!!: Sakne un Burkāns · Redzēt vairāk »
Cūkāpsis
Cūkāpsis jeb cūkuāpsis (Arctonyx collaris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) cūkāpšu ģints (Arctony) plēsējs.
Jaunums!!: Sakne un Cūkāpsis · Redzēt vairāk »
Cūku dzimta
Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.
Jaunums!!: Sakne un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »
Cetonia
Cetonia ir skarabeju vaboļu ģints no rožvaboļu apakšdzimtas.
Jaunums!!: Sakne un Cetonia · Redzēt vairāk »
Chrysolina hyperici
Chrysolina hyperici ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir divas pasugas.
Jaunums!!: Sakne un Chrysolina hyperici · Redzēt vairāk »
Cietķērsas
Cietķērsas ir krustziežu dzimtas ģints ar kosmopolītisku izplatības areālu.
Jaunums!!: Sakne un Cietķērsas · Redzēt vairāk »
Ciete
Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.
Jaunums!!: Sakne un Ciete · Redzēt vairāk »
Cigoriņi (ģints)
Cigoriņi ir kurvjziežu dzimtas augu ģints.
Jaunums!!: Sakne un Cigoriņi (ģints) · Redzēt vairāk »
Cikāžu dzimta
Cikāžu dzimta (Cicadidae) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) dzimta, kas apvieno apmēram 2500 sugas, kas iedalās apmēram 347 ģintīs un 4 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Sakne un Cikāžu dzimta · Redzēt vairāk »
Cilvēkpērtiķi un cilvēks
Cilvēkpērtiķi un cilvēks jeb hominīdi (Hominidae) ir primātu dzimta, pie kuras pieder orangutani, gorillas, šimpanzes un cilvēki, kā arī vairākas citas izmirušas ģintis.
Jaunums!!: Sakne un Cilvēkpērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »
Cinara
Cinara ir īsto laputu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Sakne un Cinara · Redzēt vairāk »
Cukurbietes
Cukurbietes (Beta vulgaris subsp. vulgaris var. altissima) ir lapu bietes varietāte, kuru kultivē to lielo sakņu dēļ un tālāk izmanto cukura ražošanā.
Jaunums!!: Sakne un Cukurbietes · Redzēt vairāk »
Dadzītis
Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).
Jaunums!!: Sakne un Dadzītis · Redzēt vairāk »
Darva
Koka darva Darva ir eļļains, viskozs, parasti tumši brūns vai melns kurināmā (akmeņogļu, koka, naftas vai kūdras) sausās pārtvaices produkts ar asu īpatnēju smaku.
Jaunums!!: Sakne un Darva · Redzēt vairāk »
Daudzgadīgi augi
Parastais cigoriņš (''Cichorium intybus'') ir daudzgadīgs lakstaugs Daudzgadīgi augi ir koki, krūmi un daudzi lakstaugi, kuri, atšķirībā no viengadīgiem augiem un divgadīgiem augiem, dzīvo ilgāk par diviem gadiem.
Jaunums!!: Sakne un Daudzgadīgi augi · Redzēt vairāk »
Daudzziedu gundega
Daudzziedu gundega (Ranunculus polyanthemos) ir daudzgadīgs, 30—95 centimetrus augsts gundegu dzimtas lakstaugs ar īsu sakneni un daudzām pavedienveida bārkšsaknēm.
Jaunums!!: Sakne un Daudzziedu gundega · Redzēt vairāk »
Daurijas čakste
Daurijas čakste (Lanius isabellinus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.
Jaunums!!: Sakne un Daurijas čakste · Redzēt vairāk »
Dārza stērste
Dārza stērste (Emberiza hortulana) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Sakne un Dārza stērste · Redzēt vairāk »
Degu dzimta
Degu dzimta (Octodontidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām.
Jaunums!!: Sakne un Degu dzimta · Redzēt vairāk »
Divdaivu ginks
Divdaivu ginks (Ginkgo biloba) ir vienīgais mūsdienu reliktais ginku klases augu pārstāvis.
Jaunums!!: Sakne un Divdaivu ginks · Redzēt vairāk »
Divdīgļlapji
Divdīgļlapji (Magnoliopsida) ir plašākā segsēkļu klase, kuru raksturo vairāku īpašību kopums.
Jaunums!!: Sakne un Divdīgļlapji · Redzēt vairāk »
Dzērve
Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.
Jaunums!!: Sakne un Dzērve · Redzēt vairāk »
Dzērvju dzimta
Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta.
Jaunums!!: Sakne un Dzērvju dzimta · Redzēt vairāk »
Dzeltenā lupīna
Dzeltenās lupīnas pāksts ar sēklām (''Lupinus luteus'') Dzeltenā lupīna jeb Eiropas dzeltenā lupīna (Lupinus luteus) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Sakne un Dzeltenā lupīna · Redzēt vairāk »
Dzeltensvītru ķauķītis
Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.
Jaunums!!: Sakne un Dzeltensvītru ķauķītis · Redzēt vairāk »
Eži
Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā. Tuvākie radinieki ir ciršļeži, kuri veido otru ežu dzimtas apakšdzimtu. Ežiem un ciršļežiem ir kopēji aizvēsturiskie priekšteči ar ciršļiem. Pēdējo 15 miljonu gadu laikā eži tikpat kā nav mainījušies. Līdzīgi kā daudzi citi senākie zīdītāji arī eži piemērojušies nakts dzīvei. Tā kā visām ežu sugām ir adatains kažociņš, tās ārēji atgādina dzeloņcūkas un ehidnas, lai gan savstarpēji šie dzīvnieki nav radniecīgi. Senāk eži bijuši gaļas avots vairākām tautām, piemēram, Senajā Ēģiptē. Eiropā tos izmantoja pārtikā vēl viduslaikos.
Jaunums!!: Sakne un Eži · Redzēt vairāk »
Eirāzijas āpši
Eirāzijas āpši (Meles) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Sakne un Eirāzijas āpši · Redzēt vairāk »
Eirāzijas sloka
Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.
Jaunums!!: Sakne un Eirāzijas sloka · Redzēt vairāk »
Eiropas kurmis
Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.
Jaunums!!: Sakne un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »
Etiķkoks
Etiķkoks (Rhus typhina) ir neliels vasarzaļš koks (2-5 m) vai krūms.
Jaunums!!: Sakne un Etiķkoks · Redzēt vairāk »
Fazānu dzimta
Fazānu dzimta (Phasianidae) ir viena no putnu klases (Aves) vistveidīgo kārtas (Galliformes) dzimtām.
Jaunums!!: Sakne un Fazānu dzimta · Redzēt vairāk »
Feneks
Feneks (Vulpes zerda) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.
Jaunums!!: Sakne un Feneks · Redzēt vairāk »
Floridas purvciprese
Floridas purvciprese (Taxodium distichum) ir pirmā lieluma koniska auguma skuju koks ar tumši sarkanbrūnu, gareni rievainu un plēkšņainu mizu.
Jaunums!!: Sakne un Floridas purvciprese · Redzēt vairāk »
Formozas melnais lācis
Formozas melnais lācis (Ursus thibetanus formosanus) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.
Jaunums!!: Sakne un Formozas melnais lācis · Redzēt vairāk »
Fuksa dzegužpirkstīte
Fuksa dzegužpirkstīte (Dactylorhiza fuchsii Druce ex Soó vai Dactylorhiza maculata ssp. fuchsii) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sakne un Fuksa dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »
Gaišais ķauķis
Gaišais ķauķis jeb malējiņš (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.
Jaunums!!: Sakne un Gaišais ķauķis · Redzēt vairāk »
Gaigala
Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Sakne un Gaigala · Redzēt vairāk »
Galda bietes
Galda bietes Galda bietes (Beta vulgaris subsp. vulgaris 'Conditiva' Group), arī dārza bietes un sarkanās bietes, ir dārzeņi, sakņaugi, kurus kultivēšanas rezultātā iegūst no parasto biešu sugas.
Jaunums!!: Sakne un Galda bietes · Redzēt vairāk »
Galotņošana
Galotņošana ir visas koka galotnes nozāģēšana, vai lielu zaru un/vai stumbru galotnes daļas nozāģēšana, atstājot stumbeņus vai sānu zarus, kas ir pārāk mazi, lai veidotu galotni.
Jaunums!!: Sakne un Galotņošana · Redzēt vairāk »
Garšaugs
Baziliks un sīpolu loki Dilles Garšaugs ir augs ar garšas un aromāta īpašībām — to izmanto, lai uzlabotu ēdiena garšu vai dekorētu to.
Jaunums!!: Sakne un Garšaugs · Redzēt vairāk »
Garšviela
Dažādas garšvielas un pārtikas piedevas Garšviela ir aromātisks pārtikas produkts, ko izmanto ēdienu garšas uzlabošanai, aromāta piešķiršanai un krāsas maiņai.
Jaunums!!: Sakne un Garšviela · Redzēt vairāk »
Gardeguna bruņnesis
Gardeguna bruņnesis, arī deviņjoslu bruņnesis (Dasypus novemcinctus), ir Amerikas placentāļu (Xenarthra) bruņnešu dzimtas (Dasypodidae) visizplatītākā suga.
Jaunums!!: Sakne un Gardeguna bruņnesis · Redzēt vairāk »
Garkaklis
Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).
Jaunums!!: Sakne un Garkaklis · Redzēt vairāk »
Garlūpu lācis
Garlūpu lācis (Melursus ursinus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga garlūpu laču ģintī (Melursus).
Jaunums!!: Sakne un Garlūpu lācis · Redzēt vairāk »
Gorillas
Gorillas, gorillu ģints (Gorilla) ir viena no cilvēkpērtiķu (Hominidae) ģintīm, kas pieder gorillu ciltij (Gorillini).
Jaunums!!: Sakne un Gorillas · Redzēt vairāk »
Grizlilācis
Grizlilācis (Ursus arctos horribilis) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Sakne un Grizlilācis · Redzēt vairāk »
Gulbji
Gulbji, gulbju ģints (Cygnus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas apvieno 6 putnu sugas.
Jaunums!!: Sakne un Gulbji · Redzēt vairāk »
Gumiņbaktērijas
Gumiņbaktērijas jeb gumiņu baktērijas (Rhizobium) ir baktēriju ģints, kas dzīvo tauriņziežu dzimtas augu sakņu izaugumos — gumos — un piesaista atmosfēras slāpekli, ko ar nitrogenāzi pārveido amonjakā.
Jaunums!!: Sakne un Gumiņbaktērijas · Redzēt vairāk »
Gums
Auga ''Ullucus tuberosus'' gumi Gums ir augu saknes pārveidne, kas ir sulīga un paresnināta, kā arī tajā uzkrājas rezerves barības vielas.
Jaunums!!: Sakne un Gums · Redzēt vairāk »
Gutācija
Gutācijas šķidruma pilieni uz zemenes lapām Gutācija (no gutta — ‘piliens’) ir ksilēmas šķidruma pilienu izdalīšanās lapu malu vai galu rajonā.
Jaunums!!: Sakne un Gutācija · Redzēt vairāk »
Himalaju brūnais lācis
Himalaju brūnais lācis jeb Himalaju sarkanais lācis (Ursus arctos isabellinus) ir viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Sakne un Himalaju brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Himalaju melnais lācis
Himalaju melnais lācis (Ursus thibetanus laniger) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.
Jaunums!!: Sakne un Himalaju melnais lācis · Redzēt vairāk »
Hoijas
Hoijas (Hoya), pazīstamas arī kā vaskapuķes un porcelāna puķes, ir Oleandru dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 200—300 tropisku augu sugu.
Jaunums!!: Sakne un Hoijas · Redzēt vairāk »
Humusvielas
Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).
Jaunums!!: Sakne un Humusvielas · Redzēt vairāk »
Iedzeltenais ķauķis
Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Sakne un Iedzeltenais ķauķis · Redzēt vairāk »
Iedzeltenā dzegužpirkstīte
Iedzeltenā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza ochroleuca (Wüstn. ex Boll) Holub, arī Dactylorhiza incarnata ssp. ochroleuca) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sakne un Iedzeltenā dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »
Ingvers
Ingvers (Zingiber officinale) ir ingveraugu rindas (Zingiberales) garšaugs.
Jaunums!!: Sakne un Ingvers · Redzēt vairāk »
Jūras eži
Jūras eži jeb jūraseži (Echinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, adataini jūrā dzīvojoši dzīvnieki.
Jaunums!!: Sakne un Jūras eži · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Sakne un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jūrasgovs
Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).
Jaunums!!: Sakne un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Jūrmalas skābene
Jūrmalas skābene skābeņu suga.
Jaunums!!: Sakne un Jūrmalas skābene · Redzēt vairāk »
Kakadu
Kakadu, kakadu dzimta (Cacatuidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta kakadu virsdzimtā (Cacatuoidea).
Jaunums!!: Sakne un Kakadu · Redzēt vairāk »
Kalluss
Kallusi uz agarizētas barotnes Auga kalluss ir amorfi auga audi, kuri rodas, neorganizēti vairojoties augu šūnām.
Jaunums!!: Sakne un Kalluss · Redzēt vairāk »
Kalnu zoss
Kalnu zoss (Anser indicus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Centrālāzijā un ziemo Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Sakne un Kalnu zoss · Redzēt vairāk »
Kambijs
Kambijs ( — ‘apmaiņa, nomaiņa’) ir veidotājaudi, kas atrodas starp vadaudiem — koksni un lūksni.
Jaunums!!: Sakne un Kambijs · Redzēt vairāk »
Kanādas bebrs
Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Sakne un Kanādas bebrs · Redzēt vairāk »
Kasūbijas vīķis
Kasūbijas jeb Kašūbijas vīķis ir tauriņziežu dzimtas suga, kas ir sastopama Eiropā un Mazāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā neiekļaujot valsts ziemeļaustrumu daļu, kas sakrīt ar sugas areāla ziemeļaustrumu robežu.
Jaunums!!: Sakne un Kasūbijas vīķis · Redzēt vairāk »
Kaučuka gumijkoks
Kaučuka gumijkoks (Ficus elastica), dēvēts arī par parasto gumijkoku, ir fikusu ģints augs.
Jaunums!!: Sakne un Kaučuka gumijkoks · Redzēt vairāk »
Kāpzemes slaidkājis
Kāpzemes slaidkājis jeb Kapzemes slaidkājis (Pedetes capensis) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.
Jaunums!!: Sakne un Kāpzemes slaidkājis · Redzēt vairāk »
Kārpcūka
Kārpcūka jeb parastā kārpcūka (Phacochoerus africanus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.
Jaunums!!: Sakne un Kārpcūka · Redzēt vairāk »
Klejotāji
Sergeja Prokudina-Gorska foto, ap 1910. gadu Klejotāji jeb nomadi ((nomades) — 'ganību meklētāji') ir nevietsēdīgās cilvēku kultūras, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās, mainot dzīvesvietu.
Jaunums!!: Sakne un Klejotāji · Redzēt vairāk »
Kokospalma
Kokospalma ir palmu dzimtas augs, kuri parasti aug tropu joslas piekrastes zonā.
Jaunums!!: Sakne un Kokospalma · Redzēt vairāk »
Koksne
Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.
Jaunums!!: Sakne un Koksne · Redzēt vairāk »
Koku vāveres
Koku vāveres, koku vāveru cilts (Sciurini) pieder vāveru dzimtas (Sciuridae) parastās koku vāveres apakšdzimtai (Sciurinae).
Jaunums!!: Sakne un Koku vāveres · Redzēt vairāk »
Komposta degunradžvabole
Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.
Jaunums!!: Sakne un Komposta degunradžvabole · Redzēt vairāk »
Korscheltellus lupulina
Korscheltellus lupulina ir šūpotņu dzimtas suga.
Jaunums!!: Sakne un Korscheltellus lupulina · Redzēt vairāk »
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Jaunums!!: Sakne un Krūms · Redzēt vairāk »
Krīnijas
Krīnijas (Crinum) ir daudzgadīgu lakstaugu ģints, kas pieder amariļļu dzimtai.
Jaunums!!: Sakne un Krīnijas · Redzēt vairāk »
Krēpjvilks
Krēpjvilks (Chrysocyon brachyurus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Sakne un Krēpjvilks · Redzēt vairāk »
Kuplastes klinšu valabijs
Kuplastes klinšu valabijs jeb kuplastes klinšķengurs (Petrogale penicillata) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas piemērojies dzīvei Austrālijas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas klintīs un akmeņu krāvumos.
Jaunums!!: Sakne un Kuplastes klinšu valabijs · Redzēt vairāk »
Kurkuma
Kurkuma (Curcuma longa) ir ingveru dzimtas augs, no kura iegūst dzelteno un zaļo krāsu, kas tiek izmantotas audumu krāsošanā, kā arī krāsviela pārtikas produktos.
Jaunums!!: Sakne un Kurkuma · Redzēt vairāk »
Lachnus
Lachnus ir īsto laputu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Sakne un Lachnus · Redzēt vairāk »
Lakrica
Kailā lakrica (Glycyrrhiza glabra) ir tauriņziežu dzimtas augs.
Jaunums!!: Sakne un Lakrica · Redzēt vairāk »
Lama
Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) — otru lamu ģints sugu.
Jaunums!!: Sakne un Lama · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Sakne un Latvieši · Redzēt vairāk »
Lauka rācenis
Lauka rācenis jeb turnepsis (Brassica rapa var. rapa) ir rāceņu pasuga.
Jaunums!!: Sakne un Lauka rācenis · Redzēt vairāk »
Līdzskaņu mija
Līdzskaņu mija ir vēsturiskas pārmaiņas, kuru rezultātā sākotnējā saknes beigu līdzskaņa vietā stājas cits līdzskanis.
Jaunums!!: Sakne un Līdzskaņu mija · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Sakne un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Lielais dzeltencekula kakadu
Lielais dzeltencekula kakadu (Cacatua galerita) ir liela auguma kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, kas sastopams Austrālijas, Jaungvinejas un dažu Indonēzijas salu mežos.
Jaunums!!: Sakne un Lielais dzeltencekula kakadu · Redzēt vairāk »
Lielais susuris
Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).
Jaunums!!: Sakne un Lielais susuris · Redzēt vairāk »
Lielais trušbandikuts
Lielais trušbandikuts jeb vienkārši trušbandikuts (Macrotis lagotis) ir vienīgā trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) mūsdienās dzīvojošā suga, kas labi pielāgojies dzīvei pustuksnešos un tuksnešos Austrālijas rietumos un centrālajā daļā.
Jaunums!!: Sakne un Lielais trušbandikuts · Redzēt vairāk »
Lielā čakste
Lielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā.
Jaunums!!: Sakne un Lielā čakste · Redzēt vairāk »
Lielā nātre
Lielā nātre (Urtica dioica) ir daudzgadīgs nātru dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Sakne un Lielā nātre · Redzēt vairāk »
Lilijas
Lilijas (Lilium) ir liliju dzimtas (Liliaceae) augu ģints.
Jaunums!!: Sakne un Lilijas · Redzēt vairāk »
Lorantu dzimta
Lorantu dzimta parazītisku koku un krūmu dzimta santalu rindā, kurā ir klasificētas aptuveni 77 ģintis un 1000 sugas.
Jaunums!!: Sakne un Lorantu dzimta · Redzēt vairāk »
Lupīnas
Lupīnas (Lupinus) ir tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) lakstaugi.
Jaunums!!: Sakne un Lupīnas · Redzēt vairāk »
Malajas lācis
Malajas lācis (Helarctos malayanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga Malajas laču ģintī (Helarctos).
Jaunums!!: Sakne un Malajas lācis · Redzēt vairāk »
Mandrils
Mandrils (Mandrillus sphinx) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini).
Jaunums!!: Sakne un Mandrils · Redzēt vairāk »
Mantijas paviāns
Mantijas paviāns (Papio hamadryas) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas dzīvo lielos ģimeņu baros Āfrikas ziemeļaustrumos un Arābijas pussalas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Sakne un Mantijas paviāns · Redzēt vairāk »
Marmora krīklis
Marmora krīklis (Marmaronetta angustirostris) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle.
Jaunums!!: Sakne un Marmora krīklis · Redzēt vairāk »
Mazais trušbandikuts
Mazais trušbandikuts (Macrotis leucura) ir viena no divām trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) sugām, kas, visticamākais, izmirusi 1950.
Jaunums!!: Sakne un Mazais trušbandikuts · Redzēt vairāk »
Mazā gaura
Mazā gaura (Mergellus albellus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Sakne un Mazā gaura · Redzēt vairāk »
Mērkaķu dzimta
Mērkaķi (Cercopithecidae) ir vienīgā pērtiķu dzimta zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā (Cercopithecoidea), kas, savukārt, kopā ar augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēka virsdzimtu (Hominoidea) pieder pie Vecās pasaules pērtiķu sīkkārtas (Catarrhini).
Jaunums!!: Sakne un Mērkaķu dzimta · Redzēt vairāk »
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Jaunums!!: Sakne un Meža cūka · Redzēt vairāk »
Mehāniskie audi
Mehāniskie audi jeb balstaudi ir speciālas šūnas un audi, kas auga organismā izpilda mehānisko funkciju, t.i., padara to izturīgāku un elastīgāku.
Jaunums!!: Sakne un Mehāniskie audi · Redzēt vairāk »
Meldri
Meldri ir grīšļu dzimtas (Cyperaceae) ģints, kuras pārstāvji ir daudzgadīgi vai retāk viengadīgi piekrastes ūdensaugi ar cilindrisku vai trīsšķautnainu stublāju, kas var sasniegt 2—3 m garumu.
Jaunums!!: Sakne un Meldri · Redzēt vairāk »
Melnais degunradzis
Melnais degunradzis (Diceros bicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.
Jaunums!!: Sakne un Melnais degunradzis · Redzēt vairāk »
Melnpieres čakste
Melnpieres čakste (Lanius minor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Āzijas centrālās daļas rietumos, ziemo Dienvidāfrikas reģionā.
Jaunums!!: Sakne un Melnpieres čakste · Redzēt vairāk »
Mikoriza
micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.
Jaunums!!: Sakne un Mikoriza · Redzēt vairāk »
Mušu ofrīda
Mušu ofrīda (Ophrys insectifera L.) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sakne un Mušu ofrīda · Redzēt vairāk »
Murkšķis
Murkšķi, murkšķu ģints (Marmota) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder zemes vāveru apakšdzimtai (Xerinae).
Jaunums!!: Sakne un Murkšķis · Redzēt vairāk »
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Jaunums!!: Sakne un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Organoģenēzes regulācija
Organizētu augu audu kultūras attīstību iespējams regulēt, kontrolējot un mainot augšanas barotnes sastāvu un augu kultūras apkārtējās vides apstākļus, kā arī rūpīgi izvēloties eksplantu.
Jaunums!!: Sakne un Organoģenēzes regulācija · Redzēt vairāk »
Oscinella
Oscinella ir stiebrmušu ģints.
Jaunums!!: Sakne un Oscinella · Redzēt vairāk »
Osmoze
Osmoze - zilās bumbiņas (molekulas) netiek cauri puscaurlaidīgai membrānai, bet rozā šķidrums (šķidrums vai gāze) tiek. Balanss tiek sasniegts, kad abās pusēs rozā šķidruma daudzums uz bumbiņu ir vienāds Osmoze (— 'spiediens, grūdiens') ir izšķīdušu vielu sūkšanās caur puscaurlaidīgo membrānu.
Jaunums!!: Sakne un Osmoze · Redzēt vairāk »
Pandanus montanus
Pandanus montanus ir pandānu dzimtas suga, kas endēma Reinjonai.
Jaunums!!: Sakne un Pandanus montanus · Redzēt vairāk »
Pandānu dzimta
Pandānu dzimta (Pandaceae) ir pandānu rindas dzimta, kura savukārt ir viena no viendīgļlapju klases rindām.
Jaunums!!: Sakne un Pandānu dzimta · Redzēt vairāk »
Parastais žeņšeņs
Parastais žeņšeņs ir 30—50 cm augsts, daudzgadīgs arāliju dzimtas žeņšeņu ģints lakstaugs.
Jaunums!!: Sakne un Parastais žeņšeņs · Redzēt vairāk »
Parastais osis
Parastais osis (Fraxinus excelsior) ir vasarzaļš olīvu dzimtas koks ar spēcīgu sakņu sistēmu un plašu vainagu.
Jaunums!!: Sakne un Parastais osis · Redzēt vairāk »
Parastā apse
Parastā apse (Populus tremula) ir vītolu dzimtas apšu un papeļu ģints sugas lapu koks.
Jaunums!!: Sakne un Parastā apse · Redzēt vairāk »
Parastā krustaine
Parastā krustaine (Senecio vulgaris), sinonīms Jēkaba krustaine (Senecio jacobaea) ir viengadīgs, bet konkrētos apstākļos var būt arī daudzgadīgs 10-30 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kurš sastopams Eiropā, tostarp visur Latvijā, un Rietumāzijā.
Jaunums!!: Sakne un Parastā krustaine · Redzēt vairāk »
Parastās vāveres
Parastās vāveres, parasto vāveru ģints (Sciurus) pieder vāveru dzimtas (Sciuridae) parasto koku vāveru apakšdzimtai (Sciurinae).
Jaunums!!: Sakne un Parastās vāveres · Redzēt vairāk »
Parazītiskie augi
Viju ģints (''Cuscuta'') parazītiskais augs uz akācijas (''Acacia'') Parazītiskie augi ir tādi augi, kas ir pielāgojušies baroties heterotrofi, t.i., tie kādu daļu vai pat visas dzīvības procesiem nepieciešamās vielas saņem no cita auga.
Jaunums!!: Sakne un Parazītiskie augi · Redzēt vairāk »
Pastinaks
Pļavas pastinaks jeb pastinaks ir sakņu dārzenis, kas ir tuvi radniecīgs ar burkāniem un pētersīļiem un pieder čemurziežu dzimtai.
Jaunums!!: Sakne un Pastinaks · Redzēt vairāk »
Patagonijas cūkšņukura skunkss
Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Sakne un Patagonijas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Pūšļu fuks
Pūšļu fuks jeb pūšļaļģe ir daudzgadīga brūnaļģe, kuras augšanas ilgums ir vidēji 4—5 gadi.
Jaunums!!: Sakne un Pūšļu fuks · Redzēt vairāk »
Pļavas gandrene
Pļavas gandrene jeb pļavas ģerānija ir daudzgadīgs 20—70 cm augsts gandreņu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Sakne un Pļavas gandrene · Redzēt vairāk »
Pērļvista
Pērļvista jeb pērļvistiņa (Numida meleagris) ir pērļvistu dzimtas (Numididae) vistveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga pērļvistu ģintī (Numida).
Jaunums!!: Sakne un Pērļvista · Redzēt vairāk »
Pētersīļi
Pētersīļi (Petroselinum) ir čemurziežu dzimtas (Apiaceae) ģints.
Jaunums!!: Sakne un Pētersīļi · Redzēt vairāk »
Piepjvaboļu dzimta
Piepjvaboles ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst ap 3500 sugu.
Jaunums!!: Sakne un Piepjvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Piramidālā skābene
Piramidālā skābene ir skābeņu suga.
Jaunums!!: Sakne un Piramidālā skābene · Redzēt vairāk »
Pirmsvasas augi
Pirmsvasas augi jeb sūnaugi (sensu lato) ir primitīvāko augu apakšvalsts (bieži tiek uzskatīts par nodalījumu).
Jaunums!!: Sakne un Pirmsvasas augi · Redzēt vairāk »
Plankumainā dzegužpirkstīte
Plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza maculata (L.) Soó, agrāk Orchis maculata) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sakne un Plankumainā dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »
Plūksnainais epipremns
Plūksnainais epipremns ir augu suga kallu dzimtā.
Jaunums!!: Sakne un Plūksnainais epipremns · Redzēt vairāk »
Ragainais cīrulis
Ragainais cīrulis (Eremophila bilopha) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams Ziemeļāfrikā, salīdzinoši šaurā joslā gar Atlantijas okeāna un Vidusjūras krastu, no Marokas līdz Ēģiptei, un Āzijas rietumos (Libānā, Sīrijā, Jordānijā, Izraēlas dienvidos, Irākas rietumos, Saūda Arābijas ziemeļos un Kuveitā).
Jaunums!!: Sakne un Ragainais cīrulis · Redzēt vairāk »
Raglapju dzimta
Raglapju dzimtā (Ceratophyllaceae) ir tikai viena ģints -, kas izplatīta visā pasaulē, no polārā loka līdz tropiem.
Jaunums!!: Sakne un Raglapju dzimta · Redzēt vairāk »
Raudupes
Raudupes ir augu ģints kurvjziežu dzimtā.
Jaunums!!: Sakne un Raudupes · Redzēt vairāk »
Redīsi
Dārza redīsi (Raphanus raphanistrum subsp. sativus) ir tīruma pērkones pasuga, citos avotos kā atsevišķa krustziežu dzimtas suga (Raphanus sativus), kas tiek audzēta kā kultūraugs.
Jaunums!!: Sakne un Redīsi · Redzēt vairāk »
Rietumu goferi
Rietumu goferi (Thomomys) ir goferu dzimtas (Geomyidae) grauzēju ģints, kas apvieno 9 sugas.
Jaunums!!: Sakne un Rietumu goferi · Redzēt vairāk »
Rietumu ierakumorhideja
Rietumu ierakumorhideja (Rhizanthella gardneri) ir orhideju dzimtas suga, kas zināma no vairākām populācijām Austrālijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Sakne un Rietumu ierakumorhideja · Redzēt vairāk »
Rizoīdi
Rizoīdi ir īpaši tievi pavedienveidīgi izaugumi, ar kuru palīdzību augi, kam nav sakņu, nostiprinās substrātā, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.
Jaunums!!: Sakne un Rizoīdi · Redzēt vairāk »
Rudzupuķe
Zilā rudzupuķe (Centaurea cyanus) ir viengadīgs, 20—60 cm garš kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Sakne un Rudzupuķe · Redzēt vairāk »
Sakņu piepe
Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.
Jaunums!!: Sakne un Sakņu piepe · Redzēt vairāk »
Sakne (nozīmju atdalīšana)
Sakne var būt.
Jaunums!!: Sakne un Sakne (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Saknes uzmava
Saknes uzmava ir šūnas, kuras pasargā auga saknes galus un veicina saknes pārvietošanos augsnē.
Jaunums!!: Sakne un Saknes uzmava · Redzēt vairāk »
Salātlapiņa (tēls)
Salātlapiņa ir tēls Walt Disney Animation Studios animācijas filmā "Sapinušies".
Jaunums!!: Sakne un Salātlapiņa (tēls) · Redzēt vairāk »
Salmi
Rituļos sapresēti salmi No salmu blokiem celta māja (ASV, Virdžīnijā) Salmi ir kultūraugu atliekas pēc pļaujas, nogriezti izkaltuši labības stiebri, kuriem izkulti graudi jeb sēklas.
Jaunums!!: Sakne un Salmi · Redzēt vairāk »
Santalu rinda
Santalu rinda divdīgļlapju rinda.
Jaunums!!: Sakne un Santalu rinda · Redzēt vairāk »
Sarkanā panda
Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.
Jaunums!!: Sakne un Sarkanā panda · Redzēt vairāk »
Sarkano mangrovju dzimta
Sarkanās mangroves (Rhizophoraceae) ir malpīgiju rindas dzimta, kas plaši izplatīta dūņainās un mālainās piekrastēs un upju deltās tropu, nedaudz — subtropu joslā.
Jaunums!!: Sakne un Sarkano mangrovju dzimta · Redzēt vairāk »
Sīkais pameldrs
Sīkais pameldrs ir grīšļu dzimtas suga.
Jaunums!!: Sakne un Sīkais pameldrs · Redzēt vairāk »
Sējas zoss
Sējas zoss jeb taigas sējas zoss, arī taigas zoss (Anser fabalis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Sakne un Sējas zoss · Redzēt vairāk »
Segaudi (augi)
Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.
Jaunums!!: Sakne un Segaudi (augi) · Redzēt vairāk »
Selerija
Smaržīgā selerija (Apium graveolens) ir čemurziežu dzimtas garšaugs un dārzenis.
Jaunums!!: Sakne un Selerija · Redzēt vairāk »
Sirdsveida divlape
Sirdsveida divlape (Listera cordata (L.) R.Br.) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sakne un Sirdsveida divlape · Redzēt vairāk »
Skaistā hoija
Skaistā hoija (Hoya bella), sarunvalodā saukta arī par mazo vaskapuķi, ir epifītiska augu suga hoiju ģintī.
Jaunums!!: Sakne un Skaistā hoija · Redzēt vairāk »
Skarabeju dzimta
Skarabeju dzimta — visēdāju vaboļu dzimta.
Jaunums!!: Sakne un Skarabeju dzimta · Redzēt vairāk »
Skujkoku lielais koksngrauzis
Skujkoku lielais koksngrauzis (Monochamus urussovi (Fischer von Waldheim, 1806)) ir Austrumeiropas, Ziemeļāzijas un Tālo Austrumu koksngraužu suga no Lamiinae apakšdzimtas.
Jaunums!!: Sakne un Skujkoku lielais koksngrauzis · Redzēt vairāk »
Skunksi
Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Sakne un Skunksi · Redzēt vairāk »
Slaidkāji
Slaidkāji, slaidkāju ģints (Pedetes) ir vienīgā slaidkāju dzimtas (Pedetidae) ģints, kas apvieno gan mūdienās dzīvojošas sugas (2 sugas), gan aizvēsturiskas sugas (3 sugas).
Jaunums!!: Sakne un Slaidkāji · Redzēt vairāk »
Smilšu lapsa
Smilšu lapsa (Vulpes rueppellii) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.
Jaunums!!: Sakne un Smilšu lapsa · Redzēt vairāk »
Smiltāju čakstīte
Smiltāju čakstīte jeb dūkainā čakstīte (Oenanthe isabellina) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Sakne un Smiltāju čakstīte · Redzēt vairāk »
Sniega zoss
Sniega zoss (Anser caerulescens) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Sakne un Sniega zoss · Redzēt vairāk »
Sparģeļi
Sparģeļi jeb ārstniecības asparāgs (Asparagus officinalis) ir daudzgadīgs asparāgu dzimtas augs, kura jauno dzinumu galotnes tiek izmantotas uzturā.
Jaunums!!: Sakne un Sparģeļi · Redzēt vairāk »
Stāvlapu dzegužpirkstīte
Stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata (L.) Soó, agrāk Orchis incarnta) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sakne un Stāvlapu dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »
Stulpiņš
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Stulpiņš ir no koka zara vai saknes darināts sēdeklis.
Jaunums!!: Sakne un Stulpiņš · Redzēt vairāk »
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Jaunums!!: Sakne un Stumbrs · Redzēt vairāk »
Sudrabkaija
Sudrabkaija (Larus argentatus) ir liela auguma kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.
Jaunums!!: Sakne un Sudrabkaija · Redzēt vairāk »
Tīruma šerardija
Tīruma šerardija (Sherardia arvensis) ir augu suga rubiju dzimtas monotipiskajā Šerardiju ģintī.
Jaunums!!: Sakne un Tīruma šerardija · Redzēt vairāk »
Telpaugs
Dažādi telpaugi Telpaugs ir augs, kas tiek audzēts iekštelpās, piemēram, dzīvesvietās un birojos, galvenokārt dekoratīvos nolūkos, taču pētījumi liecina, ka telpaugiem ir arī pozitīva psiholoģiska ietekme.
Jaunums!!: Sakne un Telpaugs · Redzēt vairāk »
Tibetas smilšu lapsa
Tibetas smilšu lapsa (Vulpes ferrilata) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.
Jaunums!!: Sakne un Tibetas smilšu lapsa · Redzēt vairāk »
Tramini
Tramini ir īsto laputu dzimtas cilts.
Jaunums!!: Sakne un Tramini · Redzēt vairāk »
Traunsteinera dzegužpirkstīte
Traunsteinera dzegužpirkstīte (Dactylorhiza traunsteineri (Saut.) Soó) vai Rusova dzegužpirkstīte (Dactylorhiza russowii (Klinge) Holub) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sakne un Traunsteinera dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »
Tuksneša čakstīte
Tuksneša čakstīte (Oenanthe deserti) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, galvenokārt sastopama Āzijā un Āfrikā, reizēm ieklejo Eiropā.
Jaunums!!: Sakne un Tuksneša čakstīte · Redzēt vairāk »
Tuksneša kārpcūka
Tuksneša kārpcūka (Phacochoerus aethiopicus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.
Jaunums!!: Sakne un Tuksneša kārpcūka · Redzēt vairāk »
Tundras sējas zoss
Tundras sējas zoss jeb vienkārši tundras zoss (Anser serrirostris) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Sakne un Tundras sējas zoss · Redzēt vairāk »
Vadaudi
Pārgriezta selerija, kur var redzēt garos kūlīšu vadaudus. Vadaudi ir augu audi, kuri pilda transporta funkciju — ūdenī izšķīdušas minerālvielas no saknēm tiek vadītas uz stumbru un lapām caur koksni un organiskās vielas no auga lapām uz uzkrāšanas vietām caur lūksni.
Jaunums!!: Sakne un Vadaudi · Redzēt vairāk »
Veidotājaudi
saknē. Veidotājaudi jeb meristēma (merizein — 'sadalīts', 'tāds, kas dalās') ir augu audu veids, kuru veido nespecializētas šūnas, kas daloties diferencējas par pastāvīgajām šūnām, tādējādi nodrošinot auga augšanu. Meristematiskajām šūnām raksturīgs neliels izmērs, starpšūnu telpas neesamība, kā arī plāns celulozes šūnapvalks un ļoti mazas vakuolas. Šūnas, kas saglabā savu dalīšanās spēju, tiek sauktas par iniciālšūnām, bet tās, kas diferencējas, — par derivātšūnām.
Jaunums!!: Sakne un Veidotājaudi · Redzēt vairāk »
Vombati
Vombati, vombatu dzimta (Vombatidae) ir viena no divām vombatveidīgo Austrālijas somaiņu dzimtām, kas apvieno vombatus un garvilnas vombatus.
Jaunums!!: Sakne un Vombati · Redzēt vairāk »
Vombats
Parastais vombats, īsvilnas vombats jeb vienkārši vombats (Vombatus ursinus) ir vombatu dzimtas (Vombatidae) somainis, kas ir vienīgā suga īsvilnas vombatu ģintī jeb kaildeguna vombatu ģintī.
Jaunums!!: Sakne un Vombats · Redzēt vairāk »
Zelta epipremns
Zelta epipremns ir augu suga kallu dzimtā.
Jaunums!!: Sakne un Zelta epipremns · Redzēt vairāk »
Ziemeļu gulbis
Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo plašā areālā Eirāzijas Palearktikas joslā, retu reizi ieklīstot Ziemeļamerikas ziemeļrietumos Aļaskā, Ziemeļāfrikā, Kiprā, Portugālē, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā.
Jaunums!!: Sakne un Ziemeļu gulbis · Redzēt vairāk »
Zivju gārnis
Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).
Jaunums!!: Sakne un Zivju gārnis · Redzēt vairāk »
Zupa
Dārzeņu zupa ar gaļu Vistas zupa Zupa (no) jeb vira ir šķidrais ēdiens, kuru gatavo, lietojot karstu ūdeni un dažādas sastāvdaļas, piemēram, gaļu, saknes, pupas un augļus.
Jaunums!!: Sakne un Zupa · Redzēt vairāk »
1611. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1611.
Jaunums!!: Sakne un 1611. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
