Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Sakši

Indekss Sakši

Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.

54 attiecības: Angļi, Anglosakši, Apvienotās Karalistes vēsture, Šlēsviga-Holšteina, Ģermāņi, Baja Mare, Berehove, Brēmenes arhibīskapija, Daugavgrīvas viduslaiku pils, Dānija, Dānijas vēsture, Eugenijs III, Folkvins, Franki, Gneiss, Hanzas savienība, Haralds Zilzobis, Heinrihs V Salietis, Holšteina, Karalis Arturs, Karolingu dinastija, Kūrfirsts, Kircas klosteris, Latvijas vēsture, Livonijas krusta kari, Nante, Nībelungu dziesma, Otons I, Pēteris I, Prūsijas krusta kari, Rīgas vēstures hronoloģija, Romas impērija, Saules kauja, Skoti, Slāvismi, Somerseta, Somijas krusta kari, Spiša, Svētā Romas impērija, Svētās Romas impērijas hronoloģija, Valentiniāns I, Vācieši, Vācija, Vācijas nosaukumi, Vācijas vēsture, Vecāķi, Viduslaiku pils, Ziemeļeiropa, Ziemeļeiropas vēsture, Ziemeļjūra, ..., Ziemeļvācija, 16. februāris, 695. gads, 880. gads. Izvērst indekss (4 vairāk) »

Angļi

Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Sakši un Angļi · Redzēt vairāk »

Anglosakši

Beovulfs — viens no svarīgākajiem anglosakšu literatūras darbiem Anglosakši bija ģermāņu (anglu, sakšu, jitu, frīzu) ciltis, kas no 5.

Jaunums!!: Sakši un Anglosakši · Redzēt vairāk »

Apvienotās Karalistes vēsture

Romas impērijas provinces ar leģionu izvietošanās vietām (ap 410). Lielbritānijas vēsturi pieņemts hronoloģiski iedalīt vairākas posmos.

Jaunums!!: Sakši un Apvienotās Karalistes vēsture · Redzēt vairāk »

Šlēsviga-Holšteina

Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.

Jaunums!!: Sakši un Šlēsviga-Holšteina · Redzēt vairāk »

Ģermāņi

Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. – 400. g. m. ē) IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.

Jaunums!!: Sakši un Ģermāņi · Redzēt vairāk »

Baja Mare

Baja Mare jeb Naģbāņa ir pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Transilvānijas reģionā, Maramurešas žudeca administratīvais centrs.

Jaunums!!: Sakši un Baja Mare · Redzēt vairāk »

Berehove

Berehove jeb Beregsāsa ir pilsēta Ukrainas rietumos, Aizkarpatu apgabalā.

Jaunums!!: Sakši un Berehove · Redzēt vairāk »

Brēmenes arhibīskapija

Centrāleiropas Romas Katoļu baznīcas provinces ap 1500. gadu. Brēmenes arhibīskapija tumši pelēkā krāsā. Brēmenes Doma katedrāle mūsdienās. Hamburgas Doma katedrāle (1800). Brēmenes arhibīskapija (1072—1645), sākumā Hamburgas-Brēmenes arhibīskapija (848-1072), bija Romas Katoļu baznīcas province, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Jaunums!!: Sakši un Brēmenes arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas viduslaiku pils

poļu—zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra) Daugavgrīvas viduslaiku pils jeb Daugavgrīvas skansts, arī Skanstnieki ir viduslaiku pils vieta Rīgā, Vecdaugavas apkaimē, Skanstnieku ielā 5 — kādreizējā Daugavgrīvas klostera vietā.

Jaunums!!: Sakši un Daugavgrīvas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Sakši un Dānija · Redzēt vairāk »

Dānijas vēsture

Dānija vikingu laikos. Dānijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Dānijas teritorijā.

Jaunums!!: Sakši un Dānijas vēsture · Redzēt vairāk »

Eugenijs III

Pāvests Eugenijs III (dzimšanas gads nezināms, miris), dzimis kā Bernardo dei Paganelli di Montemanjo) bija Romas pāvests no 1145. līdz 1153. gadam. Dzimis Pizā. Ievēlēšanas brīdī bija cisterciešu klostera abats Romas pievārtē. Tika ievēlēts par pāvestu daļēji tādēļ, ka neviens cits negribēja uzņemties šo bīstamo un sarežģīto amatu, daļēji kā Bernāra no Klervo sabiedrotais. Kaut arī pats Bernārs neatbalstīja Eugenija kandidatūru, tomēr vēlāk Bernārs caur Eugeniju III spēcīgi ietekmēja baznīcas politiku. Gandrīz visu pontifikāta laiku Eugenijs III neuzturējās Romā. Tūlīt pēc ievēlēšanas par pāvestu, Romas pilsēta Arnolda no Brešas ietekmē nodibināja komūnu un neatzina pāvesta virsvaru, kuram nācās uzturēties Viterbo, pēc tam Sjēnā, bet vēlāk viņš devās uz Franciju un Svēto Romas impēriju. Pēc tam, kad musulmaņi 1145. gadā ieņēma Edesu, viņš izdeva bullu, kurā Francijas karali Luiju VII aicināja doties Krusta karā. 1147. gada aprīlī viņš izdeva līdzīga satura bullu Divini dispensatione, aicinot sakšu bruņiniekus piedalīties krusta karā pret vendiem. Atbalstīja Hildegardes no Bingenes darbību. 1149. gadā atgriezās Itālijā. Miris 1153. gadā, apglabāts Romā.

Jaunums!!: Sakši un Eugenijs III · Redzēt vairāk »

Folkvins

Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).

Jaunums!!: Sakši un Folkvins · Redzēt vairāk »

Franki

Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.

Jaunums!!: Sakši un Franki · Redzēt vairāk »

Gneiss

Gneiss Gneiss (no) ir metamorfs iezis, kuru veidojošie minerāli ir plagioklazs, kvarcs, kālija laukšpats (mikroklīns un ortoklazs); mazākā mērā biotīts, muskovīts, piroksēns, granāts u.c. Nosaukums, iespējams, cēlies no sakšu kalnraču termina, ar ko apzīmēti tukši, rūdas pavadošie ieži.

Jaunums!!: Sakši un Gneiss · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Sakši un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »

Haralds Zilzobis

Haralds I "Zilzobis" Gormsons (dzimis ap 935. gadu, miris 985. vai 986. gadā) bija Dānijas karalis no apmēram 958.

Jaunums!!: Sakši un Haralds Zilzobis · Redzēt vairāk »

Heinrihs V Salietis

Heinrihs V (dzimis, miris) bija Saliešu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1111.

Jaunums!!: Sakši un Heinrihs V Salietis · Redzēt vairāk »

Holšteina

Holšteinas ģerbonis. Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes kartē. Holšteina ir vēsturiska zeme mūsdienu Vācijas ziemeļdaļā, daļa no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes uz dienvidiem no Eideres upes.

Jaunums!!: Sakši un Holšteina · Redzēt vairāk »

Karalis Arturs

Karalis Arturs. Karalis Arturs (angļu: King Arthur) bija leģendārs britu vadonis, kas pēc viduslaiku stāstiem un bruņinieku romāniem 6.

Jaunums!!: Sakši un Karalis Arturs · Redzēt vairāk »

Karolingu dinastija

Karolingu impērija Karolingu dinastija bija franku karaļu dinastija, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā un Centrāleiropā 8.—10.

Jaunums!!: Sakši un Karolingu dinastija · Redzēt vairāk »

Kūrfirsts

Heinriha VII vēlēšanās. Identificēti ar saviem ģerboņiem. Kūrfirsts (— 'vēlējošs firsts', — pārnesums no), dažreiz arī elektors, ir firsts, kuram ir tiesības vēlēt Svētās Romas impērijas imperatoru.

Jaunums!!: Sakši un Kūrfirsts · Redzēt vairāk »

Kircas klosteris

Kircas klosteris Kircas klosteris ir bijušais cisterciešu klosteris Sibiu žudecā Dienvidu Transilvānijā, Rumānijā, kas pašlaik kļuvis par evaņģēliski luterisko baznīcu, piederošu vietējai Transilvānijas sakšu tautības kopienai.

Jaunums!!: Sakši un Kircas klosteris · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Sakši un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Jaunums!!: Sakši un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Nante

Nante ir pilsēta Francijas rietumos pie Luāras upes, 55 kilometrus no Atlantijas okeāna.

Jaunums!!: Sakši un Nante · Redzēt vairāk »

Nībelungu dziesma

Pirmā lappuse no "Nībelungu dziesmas" manuskripta (ap 1220.g.) "Nībelungu dziesma" jeb "Dziesma par Nībelungiem" (vācu Nibelungenlied) ir anonīma episka vācu poēma.

Jaunums!!: Sakši un Nībelungu dziesma · Redzēt vairāk »

Otons I

Otons I Lielais (dzimis, miris) bija Austrumfranku valsts karalis un Svētās Romas impērijas imperators.

Jaunums!!: Sakši un Otons I · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Jaunums!!: Sakši un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Prūsijas krusta kari

Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.

Jaunums!!: Sakši un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Jaunums!!: Sakši un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Romas impērija

Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.

Jaunums!!: Sakši un Romas impērija · Redzēt vairāk »

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Jaunums!!: Sakši un Saules kauja · Redzēt vairāk »

Skoti

Skoti ir nācija, kas dzīvo Skotijā — Apvienotās Karalistes ziemeļdaļā un tai piegulošajās piekrastes salās.

Jaunums!!: Sakši un Skoti · Redzēt vairāk »

Slāvismi

čehu: ''píšťala'' — 'svilpe') Slāvismi ir vārdi, izteicieni un citas (leksikas, gramatikas, fonētikas u.c.) īpašības, kas aizgūtas no slāvu valodas vai ar tās starpniecību pārņemtas citā valodā (gan slāvu, gan neslāvu valodā).

Jaunums!!: Sakši un Slāvismi · Redzēt vairāk »

Somerseta

Somerseta ir grāfiste Dienvidrietumanglijā, Anglijā.

Jaunums!!: Sakši un Somerseta · Redzēt vairāk »

Somijas krusta kari

Trīs Somijas krusta karagājieni (ap 1150. gadu, ap 1238./1239. gadu, ap 1293./1294. gadu). Somijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums Somijas iekarošanai un kristīšanai 13. gadsimtā.

Jaunums!!: Sakši un Somijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Spiša

Spiša ir vēsturisks novads Slovākijas austrumos, neliels šī novada areāls atrodas arī Polijā.

Jaunums!!: Sakši un Spiša · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Sakši un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Svētās Romas impērijas hronoloģija

Svētās Romas impērijas hronoloģija apvieno dažus no galvenajiem notikumiem Svētās Romas impērijas pastāvēšanas laikā.

Jaunums!!: Sakši un Svētās Romas impērijas hronoloģija · Redzēt vairāk »

Valentiniāns I

Flāvijs Valentiniāns Augusts (dzimis, miris), zināms arī kā Valentiniāns I un Valentiniāns Lielais, bija Romas impērijas valdnieks no 364.

Jaunums!!: Sakši un Valentiniāns I · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Sakši un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Sakši un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas nosaukumi

Neskaidra cilme Vācijas nosaukumi daudzām tautām ir ļoti atšķirīgi, jo liela nozīme ir bijusi Vācijas ģeogrāfiskajam stāvoklim Eiropas vidū un tās ilgstošajai vēsturei, kuras laikā tās teritoriju ir apdzīvojušas vairākas ciltis, kā arī vēlāk, kad veidojās pirmās valstiņas, tā nebija vienota, bet gan sadrumstalota.

Jaunums!!: Sakši un Vācijas nosaukumi · Redzēt vairāk »

Vācijas vēsture

Vācijas vēsture ir Centrāleiropas valsts Vācijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.

Jaunums!!: Sakši un Vācijas vēsture · Redzēt vairāk »

Vecāķi

Vecāķi ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Zvejniekciems.

Jaunums!!: Sakši un Vecāķi · Redzēt vairāk »

Viduslaiku pils

Krakdeševaljē pils Sīrijā Viduslaiku pils ir nocietinājuma tipa celtne, kuras aristokrāti viduslaikos cēla galvenokārt Eiropā un Tuvajos Austrumos.

Jaunums!!: Sakši un Viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Jaunums!!: Sakši un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropas vēsture

Ziemeļeiropas karte 13.-15. gadsimtā (no ''Cosmographia Ptolemaei'', Nicolai Donis, 1482). Ziemeļeiropas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem Ziemeļeiropas teritorijā.

Jaunums!!: Sakši un Ziemeļeiropas vēsture · Redzēt vairāk »

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Jaunums!!: Sakši un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »

Ziemeļvācija

Ziemeļvācijas zemiene (zaļā krāsā) Lejasvācu valodas dialektu izplatība (pēc Otrā pasaules kara) Ziemeļvācija ir Vācijas ziemeļu daļa, kurai raksturīga kopīga ģeogrāfija, vēsture un lejasvācu valodas izloksnes.

Jaunums!!: Sakši un Ziemeļvācija · Redzēt vairāk »

16. februāris

16.

Jaunums!!: Sakši un 16. februāris · Redzēt vairāk »

695. gads

Nav apraksta.

Jaunums!!: Sakši un 695. gads · Redzēt vairāk »

880. gads

880.

Jaunums!!: Sakši un 880. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »