317 attiecības: Aļģes, Adatzivju dzimta, Adatzivjveidīgās, Adenoforejas, Aisbergs, Akvārijs, Aloza, Amazones lamantīns, Amūru apakšdzimta, Anomuras, Antarktīda, Anthracaris, Antiarhi, Asaru ģints, Asaru dzimta, Asterolepji, ASV Samoa, Atlantijas laši, Austrumāfrika, Šūnakmens, Šķeltkājvēži, Ģipsis, Ūdens, Ūdens piesārņojums, Ūdensčūsku dzimta, Ūdensstrazdi, Ūdenszalkšu apakšdzimta, Ūdri, Īsspalvainais ūdrs, Īstie asari, Ķīšu ģints, Ķīsis, Ķemmveida glīvene, Čedžudo (province), Čičiris, Āfrikas beznagu ūdrs, Āfrikas jakāni, Āfrikas jakāns, Āfrikas lamantīns, Āzijas īsnagu ūdrs, Baļotes ezers, Bahreina, Baikāla ronis, Balhašs, Baltacis, Baltacu plaudis, Baltais platpieris, Baltiņu ezers (Kūku pagasts), Baltijas jūra, Baltvaigu garkaklis, ..., Baltvalis, Barbe, Barbju apakšdzimta, Bebri, Brazīlijas dižūdrs, Brūnais ibiss, Brūnkaklis, Bruņrupuči, Catlakšu ezers, Caurspīdīgās zebrzivtiņas, Cekulainais jakāns, Cekuldūkuris, Celakantveidīgās, Cirveņu dzimta, Dažādvairodži, Dūkuri, Dūkuru dzimta, Dēles, Derīgie izrakteņi, Desmitkājvēži, Deviņadatu stagari, Deviņadatu stagars, Dižā bezzobe, Dižgliemeņu virsdzimta, Dienvidu upesūdrs, Dipterīdveidīgās, Divkupru kamielis, Divplaušzivjveidīgās, Divvākčauļi, Donuzlavs, Dzēlējzarndobumaiņi, Dzeltenais tārtiņš, Eirāzijas bebrs, Eirihalīni, Eiropas ūdrs, Eiropas jūrasgrunduļi, Ekosistēma, Eksogēnie procesi, Elektriskās zivis, Eleotriss, Elopu kohorta, Entoprokti, Ezers, Fauna, Galvkāji, Gardaunis, Garneles, Gārgales, Gliemenes, Gliemezis, Gliemji, Glohīdija, Grunduļu dzimta, Grundulis, Haizivis, Harusnūrs, Hidrozoji, Homeostāze, Ibisu dzimta, Ildzenieku ezers, Indijas jakāns, Jakānu dzimta, Japānas ūdrs, Jūras krauklis, Jūras krupis, Jūras transports, Jūrasūdrs, Jūrasgovs, Jūrasgrunduļu dzimta, Jūrasgrunduļveidīgās, Jezero krāteris, Kaiju apakšdzimta, Kaimanu bruņurupucis, Kalāns, Kalifornijas lauvronis, Kalnu zoss, Kanādas bebrs, Karūsa, Karošknābis, Karošknābji, Karpu dzimta, Karpveidīgās, Kaulpūsles, Kaulzivis, Kazu grava, Kūdras purvu zivtiņas, Kongo beznagu ūdrs, Krabji, Kramaļģes, Kravas marka, Krāšņā pūkpīle, Krievija, Krokodilu kārta, Kuģis, Lašu apakšdzimta, Lašu apakškohorta, Lašu dzimta, Lakstiņu ezers, Lasis, Laucis, Laukezers, Lādogas pogainais ronis, Lībānu—Jaunzemju šūnakmens krauja, Lībija, Līdaka, Līdakas, Līnis, Leģionāru slimība, Ledāja vairogs, Ledājs, Lielais Artēziskais baseins, Lielā tilbīte, Lielgalvji, Lielknābja zoss, Lielo ezeru balkeris, Lielzvīņu platpieris, Lietenes, Limnoloģija, Litorāle, Madagaskaras jakāns, Mailīte, Maražo, Mazais dumpis, Mazais jakāns, Mazie dūkuri, Mazlēpju dzimta, Medūzas, Meldri, Melnais gulbis, Melnā jūra, Melnā pīle, Melnkakla gulbis, Melnvēderu dzimta, Mencveidīgās, Mizīdu dzimta, Monotalamejas, Nemertīntārpi, Neretva, Niedru strazds, Nirējpīles, Nivlisens, Nokrišņi, Otiņspures, Palede, Pavīķes, Pīle, Pļavu tilbīte, Pelēkā pīle, Perakarīdi, Peremeri, Perito Moreno ledājs, Perms, Piknosteīdas, Plakantārpi, Planktons, Plankumainie roņi, Platgalvju apakškārta, Platpieri, Plaudis, Pleocimāti, Pogainie roņi, Priekšžauņi, Psammolepju dzimta, Psammosteīdas, Psammosteīdu apakškārta, Pundurlamantīns, Purva bruņurupuči, Purva bruņurupuču dzimta, Putni, Pygocephalomorpha, Radoka ezers, Raibais platpieris, Raibkakla ūdrs, Rajas, Rauda, Raunas Staburags, Razims, Rekviēmhaizivis, Rotans, Rudulis, Saimā pogainais ronis, Saldūdens, Saldūdens eleotrisu dzimta, Sams, Samu dzimta, Samveidīgās, Sapalu dzimta, Sapropelis, Sarisu, Saulenītes, Sauszemes bruņurupuču virsdzimta, Sāļūdens, Sājūdens, Sānpeldvēži, Sūcējtārpi, Sūkļi, Sīkžokļaiņi, Sūneņi, Sermuļu dzimta, Siļķu dzimta, Siļķveidīgās, Sirēnas (zīdītāji), Skrimšļzivis, Skropstiņtārpi, Slēptkakla bruņurupuči, Smilšu jūrasgrunduļi, Speleogrifvēži, Spidiļķi, Spidiļķu dzimta, Stagari, Stagaru dzimta, Starkāji, Storu dzimta, Strauta nēģis, Sudrabkarūsa, Taho ezers, Taimiņš, Taimira, Talas pakalni, Tanaīdvēži, Taurētājgulbis, Tārpi, Termosbenvēži, Tilbītes, Tipiskie jūrasgrunduļi, Titikakas ezers, Trīsadatu stagars, Trijstūru rasboras, Tumšā pīle, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Brazīlijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dominikā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Rumānijā, Uniangas ezeri, Upe, Upes tilbīte, Upes zīriņš, Urartu, Vaļveidīgie, Vanas ezers, Vīķes, Vīķu apakšdzimta, Vēži, Vēderskropstaiņi, Vēdzeļu dzimta, Vestindijas lamantīns, Vienādspārnu spāres, Vienšūņi, Viktorijas ezers, Vimba, Vimbas, Virpotāji, Vostokas ezers, Zandarti, Zandarts, Zebrzivju dzimta, Zeme, Ziemeļu upespērlene, Zilknābju apakšdzimta, Zivjērglis, Zivju dzenītis, Zooplanktons, Zuši, Zušu apakškārta, Zušveidīgās, Zutis, 2003. gads. Izvērst indekss (267 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Saldūdens un Aļģes · Redzēt vairāk »
Adatzivju dzimta
Adatzivju dzimta (Syngnathidae) ir adatzivjveidīgo kārtas (Syngnathiformes) dzimta, kas apvieno apmēram 300 sugas un kas tiek iedalītas 2 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Saldūdens un Adatzivju dzimta · Redzēt vairāk »
Adatzivjveidīgās
Adatzivjveidīgās (Syngnathiformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii).
Jaunums!!: Saldūdens un Adatzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Adenoforejas
Adenoforejas (Adenophorea) ir nematožu klase (citās klasifikācijās - apakšklase).
Jaunums!!: Saldūdens un Adenoforejas · Redzēt vairāk »
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Jaunums!!: Saldūdens un Aisbergs · Redzēt vairāk »
Akvārijs
Mājas akvārijs Akvārijs (no aqua — 'ūdens' un arium — 'vieta') ir mākslīgā ekosistēma, caurspīdīga tvertne ūdens dzīvnieku un augu audzēšanai.
Jaunums!!: Saldūdens un Akvārijs · Redzēt vairāk »
Aloza
Aloza (Alosa alosa) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna austrumu piekrastē no Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru ieskaitot.
Jaunums!!: Saldūdens un Aloza · Redzēt vairāk »
Amazones lamantīns
Amazones lamantīns jeb Dienvidamerikas lamantīns (Trichechus inunguis) ir saldūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).
Jaunums!!: Saldūdens un Amazones lamantīns · Redzēt vairāk »
Amūru apakšdzimta
Amūru apakšdzimta (Squaliobarbinae) ir viena no karpu dzimtas (Cyprinidae) apakšdzimtām, kas apvieno 3 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs.
Jaunums!!: Saldūdens un Amūru apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Anomuras
Anomuras (Anomura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta, kas apvieno apmēram 2500 sugas: vientuļniekvēžus, plakanos omārus, karaliskos krabjus, porcelānkrabjus un kurmjkrabjus.
Jaunums!!: Saldūdens un Anomuras · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Saldūdens un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Anthracaris
Anthracaris ir Pygocephalomorpha kārtas un Pygocephalidae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints.
Jaunums!!: Saldūdens un Anthracaris · Redzēt vairāk »
Antiarhi
Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.
Jaunums!!: Saldūdens un Antiarhi · Redzēt vairāk »
Asaru ģints
Asaru ģints (Perca) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivju ģints.
Jaunums!!: Saldūdens un Asaru ģints · Redzēt vairāk »
Asaru dzimta
Asaru dzimta (Percidae) ir asarveidīgo zivju kārtas (Perciformes) dzimta, kas apvieno 239 zivju sugas, kas iedalītas 11 ģintīs.
Jaunums!!: Saldūdens un Asaru dzimta · Redzēt vairāk »
Asterolepji
Asterolepji (Asterolepis) ir izmirusi antiarhu bruņuzivju ģints no Amerikas un Eirāzijas devona nogulumiem.
Jaunums!!: Saldūdens un Asterolepji · Redzēt vairāk »
ASV Samoa
ASV Samoa (samoāņu: Amerika Sāmoa;; dažreiz arī Austrumsamoa) ir ASV atkarīgā teritorija, atrodas Klusā okeāna centrālajā daļā, austrumos no Samoa neatkarīgās valsts.
Jaunums!!: Saldūdens un ASV Samoa · Redzēt vairāk »
Atlantijas laši
Atlantijas laši (Salmo) ir lašu dzimtas (Salmonidae) ģints, kas pieder lašu apakšdzimtai (Salmoninae).
Jaunums!!: Saldūdens un Atlantijas laši · Redzēt vairāk »
Austrumāfrika
Nīlas ieleja (pieskaita pie Ziemeļāfrikas) Austrumāfrika ir reģions Āfrikas austrumos.
Jaunums!!: Saldūdens un Austrumāfrika · Redzēt vairāk »
Šūnakmens
Kazugravā Šūnakmens kopā ar irdenajiem saldūdens kaļķiežiem sastopams augšējos zemes slāņos, tuvu tās virspusei.
Jaunums!!: Saldūdens un Šūnakmens · Redzēt vairāk »
Šķeltkājvēži
Šķeltkājvēži, šķeltkāji, mizīdas (Mysida) ir augstāko vēžu kārta.
Jaunums!!: Saldūdens un Šķeltkājvēži · Redzēt vairāk »
Ģipsis
herbertsmitīta — piejaukumu Ģipsis (no (mageirévo) — 'vārīt', atsaucoties uz kalcinēšanu) ir izplatīts, ļoti mīksts minerāls — kalcija sulfāta dihidrāts.
Jaunums!!: Saldūdens un Ģipsis · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Saldūdens un Ūdens · Redzēt vairāk »
Ūdens piesārņojums
Marakaibo ezera piekrastes piesārņojums Ar ūdeņu piesārņošanu parasti saprot dažādu antropogēnu aģentu nokļūšanu dabas ūdeņos.
Jaunums!!: Saldūdens un Ūdens piesārņojums · Redzēt vairāk »
Ūdensčūsku dzimta
Ūdensčūsku dzimta (Homalopsidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Homalopsinae.
Jaunums!!: Saldūdens un Ūdensčūsku dzimta · Redzēt vairāk »
Ūdensstrazdi
Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints (Cinclus) ir vienīgā ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) ģints, kas apvieno 5 dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Ūdensstrazdi · Redzēt vairāk »
Ūdenszalkšu apakšdzimta
Ūdenszalkšu apakšdzimta (Natricinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Natricidae.
Jaunums!!: Saldūdens un Ūdenszalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Ūdri
Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas un kas iedalītas 7 ģintīs.
Jaunums!!: Saldūdens un Ūdri · Redzēt vairāk »
Īsspalvainais ūdrs
Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).
Jaunums!!: Saldūdens un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »
Īstie asari
Asaru apakškārta jeb īstie asari (Percoidei) ir asarveidīgo zivju kārtas (Perciformes) apakškārta.
Jaunums!!: Saldūdens un Īstie asari · Redzēt vairāk »
Ķīšu ģints
Ķīšu ģints (Gymnocephalus) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivju ģints.
Jaunums!!: Saldūdens un Ķīšu ģints · Redzēt vairāk »
Ķīsis
Ķīsis (Gymnocephalus cernuus) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivis, kas izplatīta Eiropā un Āzijas ziemeļos.
Jaunums!!: Saldūdens un Ķīsis · Redzēt vairāk »
Ķemmveida glīvene
Ķemmveida glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.
Jaunums!!: Saldūdens un Ķemmveida glīvene · Redzēt vairāk »
Čedžudo (province)
Čedžudo, oficiāli Čedžu īpašā autonomā province (제주특별자치도), ir viena no deviņām Dienvidkorejas provincēm.
Jaunums!!: Saldūdens un Čedžudo (province) · Redzēt vairāk »
Čičiris
Čičiris ir ezers Lietuvas ziemeļaustrumu daļā, Zarasu rajonā.
Jaunums!!: Saldūdens un Čičiris · Redzēt vairāk »
Āfrikas beznagu ūdrs
Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).
Jaunums!!: Saldūdens un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Āfrikas jakāni
Āfrikas jakāni, Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) ģintīm.
Jaunums!!: Saldūdens un Āfrikas jakāni · Redzēt vairāk »
Āfrikas jakāns
Āfrikas jakāns (Actophilornis africana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).
Jaunums!!: Saldūdens un Āfrikas jakāns · Redzēt vairāk »
Āfrikas lamantīns
Āfrikas lamantīns (Trichechus senegalensis) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).
Jaunums!!: Saldūdens un Āfrikas lamantīns · Redzēt vairāk »
Āzijas īsnagu ūdrs
Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).
Jaunums!!: Saldūdens un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Baļotes ezers
Baļotes ezers (saukts arī Balades ezers, Balodes ezers, Balotas ezers, Stirnas ezers, Stirnezers, Stirniņas ezers) ir saldūdens dabīgs ezers Jēkabpils novada Variešu un Kūku pagastā.
Jaunums!!: Saldūdens un Baļotes ezers · Redzēt vairāk »
Bahreina
Bahreina (Baḥrayn), oficiāli Bahreinas Karaliste (مملكة البحرين, Mamlakat al-Baḥrayn), ir salu valsts Āzijā.
Jaunums!!: Saldūdens un Bahreina · Redzēt vairāk »
Baikāla ronis
Baikāla ronis (Pusa sibirica) ir viena no retajām roņu dzimtas (Phocidae) saldūdens roņu sugām.
Jaunums!!: Saldūdens un Baikāla ronis · Redzēt vairāk »
Balhašs
Balhašs (Balqaş) ir liels ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, otrs lielākais neizžūstošais sālsezers aiz Kaspijas jūras.
Jaunums!!: Saldūdens un Balhašs · Redzēt vairāk »
Baltacis
Baltacis (Aythya nyroca) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Saldūdens un Baltacis · Redzēt vairāk »
Baltacu plaudis
Baltacu plaudis jeb baltacu spāre (Ballerus sapa) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas mājo Centrāleiropā, Austrumeiropā un Rietumāzijā, gar Kaspijas jūras krastiem.
Jaunums!!: Saldūdens un Baltacu plaudis · Redzēt vairāk »
Baltais platpieris
Baltais platpieris (Hypophthalmichthys molitrix) ir melnvēderu dzimtas (Xenocyprididae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver lielāko daļu Ķīnas Klusā okeāna upju baseinu, kā arī tā sastopama Mongolijā un Austrumsibīrijā.
Jaunums!!: Saldūdens un Baltais platpieris · Redzēt vairāk »
Baltiņu ezers (Kūku pagasts)
Baltiņu ezers (saukts arī Teikura ezers, Teikuru ezers) ir dabīgs saldūdens ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Jaunums!!: Saldūdens un Baltiņu ezers (Kūku pagasts) · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Saldūdens un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltvaigu garkaklis
Baltvaigu garkaklis (Anas bahamensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).
Jaunums!!: Saldūdens un Baltvaigu garkaklis · Redzēt vairāk »
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Jaunums!!: Saldūdens un Baltvalis · Redzēt vairāk »
Barbe
Barbe (Barbus barbus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivju suga, kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu reģionu Eiropā.
Jaunums!!: Saldūdens un Barbe · Redzēt vairāk »
Barbju apakšdzimta
Barbju apakšdzimta (Barbinae) ir viena no karpu dzimtas (Cyprinidae) apakšdzimtām, kas apvieno 704 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas 29 ģintīs.
Jaunums!!: Saldūdens un Barbju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Bebri
Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.
Jaunums!!: Saldūdens un Bebri · Redzēt vairāk »
Brazīlijas dižūdrs
Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Saldūdens un Brazīlijas dižūdrs · Redzēt vairāk »
Brūnais ibiss
Brūnais ibiss (Plegadis falcinellus) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns.
Jaunums!!: Saldūdens un Brūnais ibiss · Redzēt vairāk »
Brūnkaklis
Brūnkaklis jeb raudava (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas.
Jaunums!!: Saldūdens un Brūnkaklis · Redzēt vairāk »
Bruņrupuči
Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida).
Jaunums!!: Saldūdens un Bruņrupuči · Redzēt vairāk »
Catlakšu ezers
Catlakšu ezers (saukts arī Cotlakšu ezers, Kotlakšu ezers) ir dabīgs saldūdens ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā Daugavas labā krasta baseinā.
Jaunums!!: Saldūdens un Catlakšu ezers · Redzēt vairāk »
Caurspīdīgās zebrzivtiņas
Caurspīdīgās zebrzivtiņas, caurspīdīgo zebrzivtiņu ģints (Danionella) ir zebrzivju dzimtas (Danionidae) ģints, kas apvieno 4 saldūdens zivju sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Caurspīdīgās zebrzivtiņas · Redzēt vairāk »
Cekulainais jakāns
Cekulainais jakāns (Irediparra gallinacea) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā cekulaino jakānu (Irediparra) ģintī.
Jaunums!!: Saldūdens un Cekulainais jakāns · Redzēt vairāk »
Cekuldūkuris
Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.
Jaunums!!: Saldūdens un Cekuldūkuris · Redzēt vairāk »
Celakantveidīgās
Celakantveidīgās (Coelacanthimorpha) jeb aktinistijas (Actinistia) ir daivspurzivju klase ar vienīgo (Coelacanthiformes) kārtu, kuras pārstāvji ir saglabājušies līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Saldūdens un Celakantveidīgās · Redzēt vairāk »
Cirveņu dzimta
Cirveņu dzimta ir cirveņu rindas dzimta ar kosmopolītisku izplatību, kura visbiežāk ir sastopama Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas mērenā klimata un tropu joslā.
Jaunums!!: Saldūdens un Cirveņu dzimta · Redzēt vairāk »
Dažādvairodži
Dažādvairodži jeb heterostraki (Heterostraci, sengr. ἕτερος+ὄστρακον "atškirīgas bruņas") ir izmirušu bezžokļaiņu pārnāšu klases (Pteraspidomorphi) apakšklase.
Jaunums!!: Saldūdens un Dažādvairodži · Redzēt vairāk »
Dūkuri
Dūkuri (Podiceps) ir viena no dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ģintīm, kas apvieno 9 sugas, no kurām viena — Kolumbijas dūkuris (Podiceps andinus) ir izmirusi 20. gadsimta beigās.
Jaunums!!: Saldūdens un Dūkuri · Redzēt vairāk »
Dūkuru dzimta
Dūkuru dzimta (Podicipedidae) ir vienīgā dūkurveidīgo putnu kārtas (Podicipediformes) dzimta, kas apvieno 22 sugas, no kurām 3 izmirušas pēdējo 30 gadu laikā.
Jaunums!!: Saldūdens un Dūkuru dzimta · Redzēt vairāk »
Dēles
Dēles, dēļu apakšklase (Hirudinea) ir viena no Clitellata klases apakšklasēm, kas pieder posmtārpu tipam (Annelida).
Jaunums!!: Saldūdens un Dēles · Redzēt vairāk »
Derīgie izrakteņi
Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.
Jaunums!!: Saldūdens un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »
Desmitkājvēži
Desmitkājvēži, desmitkāji (Decapoda) ir īsto augstāko vēžu (Malacostraca) kārta.
Jaunums!!: Saldūdens un Desmitkājvēži · Redzēt vairāk »
Deviņadatu stagari
Deviņadatu stagari, deviņadatu stagaru ģints (Pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) ģintīm, kas apvieno 9 zivju sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Deviņadatu stagari · Redzēt vairāk »
Deviņadatu stagars
Deviņadatu stagars (Pungitius pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām.
Jaunums!!: Saldūdens un Deviņadatu stagars · Redzēt vairāk »
Dižā bezzobe
Dižā bezzobe jeb dīķu bezzobe (Anodonta cygnea) ir saldūdens gliemeņu suga no bezzobju ģints.
Jaunums!!: Saldūdens un Dižā bezzobe · Redzēt vairāk »
Dižgliemeņu virsdzimta
Dižgliemeņu virsdzimta (.
Jaunums!!: Saldūdens un Dižgliemeņu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Dienvidu upesūdrs
Dienvidu upesūdrs jeb Čīles upesūdrs (Lontra provocax) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Saldūdens un Dienvidu upesūdrs · Redzēt vairāk »
Dipterīdveidīgās
Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes syn. Dipterida) ir izmirušu divējādelpojošo zivju kārta, kas vidusdevonā un augšdevonā apdzīvoja saldūdens baseinus.
Jaunums!!: Saldūdens un Dipterīdveidīgās · Redzēt vairāk »
Divkupru kamielis
Divkupru kamielis jeb baktriāns (Camelus bactrianus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis.
Jaunums!!: Saldūdens un Divkupru kamielis · Redzēt vairāk »
Divplaušzivjveidīgās
Divplaušzivjveidīgās (Lepidosirenoidei) ir ragzobzivjveidīgo kārtas (Ceratodontiformes) apakškārta.
Jaunums!!: Saldūdens un Divplaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Jaunums!!: Saldūdens un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »
Donuzlavs
Donuzlavs (ukraiņu un) ir ezers Krimas rietumu piekrastē Ukrainā.
Jaunums!!: Saldūdens un Donuzlavs · Redzēt vairāk »
Dzēlējzarndobumaiņi
Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) ir radiāli simetrisko dzīvnieku (Animalia) tips.
Jaunums!!: Saldūdens un Dzēlējzarndobumaiņi · Redzēt vairāk »
Dzeltenais tārtiņš
Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.
Jaunums!!: Saldūdens un Dzeltenais tārtiņš · Redzēt vairāk »
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Jaunums!!: Saldūdens un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »
Eirihalīni
Krasta peldkrabis Eirihalīni ir ūdenī dzīvojoši organismi, kas ir spējīgi pielāgoties plašam ūdens sāļuma diapazonam.
Jaunums!!: Saldūdens un Eirihalīni · Redzēt vairāk »
Eiropas ūdrs
Eirāzijas ūdrs jeb Palearktikas ūdrs (Lutra lutra) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).
Jaunums!!: Saldūdens un Eiropas ūdrs · Redzēt vairāk »
Eiropas jūrasgrunduļi
Eiropas jūrasgrunduļi (Pomatoschistus) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 14 dzelkņstarzivju sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Eiropas jūrasgrunduļi · Redzēt vairāk »
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Jaunums!!: Saldūdens un Ekosistēma · Redzēt vairāk »
Eksogēnie procesi
Eksogēnie procesi jeb ārējie procesi norisinās Zemes virspusē.
Jaunums!!: Saldūdens un Eksogēnie procesi · Redzēt vairāk »
Elektriskās zivis
Torpēdraja (''Torpedo californica'') Elektrozutis (''Electrophorus electricus'') Elektriskās zivis ir zivis, kas var ģenerēt elektriskos laukus.
Jaunums!!: Saldūdens un Elektriskās zivis · Redzēt vairāk »
Eleotriss
Eleotriss (Micropercops swinhonis) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) zivju sugām, kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu areālu Austrumāzijā — Ķīnas austrumus, Korejas pussalas rietumus un Japānu.
Jaunums!!: Saldūdens un Eleotriss · Redzēt vairāk »
Elopu kohorta
Elopu kohorta (Elopomorpha) ir viena no īsto kaulzivju (Teleostei) kohortām, kurā ir 4 mūsdienās dzīvojošu zivju sugu kārtas un viena izmirusi aizvēsturiskā kārta.
Jaunums!!: Saldūdens un Elopu kohorta · Redzēt vairāk »
Entoprokti
Entoprokti (Entoprocta) (— ‘iekš’, — ‘anālā atvere’) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no pirmmutnieku apakšnodalījuma.
Jaunums!!: Saldūdens un Entoprokti · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Saldūdens un Ezers · Redzēt vairāk »
Fauna
Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.
Jaunums!!: Saldūdens un Fauna · Redzēt vairāk »
Galvkāji
Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.
Jaunums!!: Saldūdens un Galvkāji · Redzēt vairāk »
Gardaunis
Gardaunis (saukts arī Gardaunes ezers, Gardauņas ezers, Garzdanes ezers, Garzdaunes ezers, Gaudaunes ezers, Gārdaunis, Medilas ezers, Medīlas ezers) ir saldūdens dabīgs ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā un Variešu pagastā Daugavas labā krasta baseinā.
Jaunums!!: Saldūdens un Gardaunis · Redzēt vairāk »
Garneles
Garneles (Caridea) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta.
Jaunums!!: Saldūdens un Garneles · Redzēt vairāk »
Gārgales
Gārgales, gārgaļu ģints (Gavia) ir vienīgā ģints gārgaļu dzimtā (Gaviidae).
Jaunums!!: Saldūdens un Gārgales · Redzēt vairāk »
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Jaunums!!: Saldūdens un Gliemenes · Redzēt vairāk »
Gliemezis
Par gliemezi parasti tiek saukts ikviens uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs vēderkāju klases (Gastropoda) gliemis ar spirālveida čaulu, kas ir pietiekami liela, lai tās saimnieks spētu tajā pilnībā paslēpties.
Jaunums!!: Saldūdens un Gliemezis · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Saldūdens un Gliemji · Redzēt vairāk »
Glohīdija
''Elliptio complanata'' glohīdijas. Glohīdija (no (glohis) — 'bultas gals, dzelksnis') ir saldūdens gliemju (dižgliemeņu dzimta) parazītisks kāpurs.
Jaunums!!: Saldūdens un Glohīdija · Redzēt vairāk »
Grunduļu dzimta
Grunduļu dzimta (Gobioninae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām, kas apvieno 207 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas 28 ģintīs.
Jaunums!!: Saldūdens un Grunduļu dzimta · Redzēt vairāk »
Grundulis
Grundulis (Gobio gobio) ir neliela auguma grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eiropas mērenajā joslā.
Jaunums!!: Saldūdens un Grundulis · Redzēt vairāk »
Haizivis
Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.
Jaunums!!: Saldūdens un Haizivis · Redzēt vairāk »
Harusnūrs
Harusnūrs ( — ‘melnā ūdens ezers’) ir otrs lielākais saldūdens ezers Mongolijā aiz Hubsugula.
Jaunums!!: Saldūdens un Harusnūrs · Redzēt vairāk »
Hidrozoji
Hidrozoji jeb hidromedūzas (Hydrozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) viena no medūzu klasēm.
Jaunums!!: Saldūdens un Hidrozoji · Redzēt vairāk »
Homeostāze
cilvēka — rokas Homeostāze (homoios — ‘līdzīgs’ un, stasis — ‘miera stāvoklī’) ir sistēmu, to vidū arī dzīvo organismu, spēja jebkurā līmenī saglabāt patstāvību un pastāvību.
Jaunums!!: Saldūdens un Homeostāze · Redzēt vairāk »
Ibisu dzimta
Ibisu dzimta (Threskiornithidae) ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimta, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Ibisu dzimta · Redzēt vairāk »
Ildzenieku ezers
Ildzenieku ezers (saukts arī Ilzenieku ezers, Ilzes ezers, Ilcenieku ezers, Ilosnieku ezers) ir dabīgs saldūdens ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Jaunums!!: Saldūdens un Ildzenieku ezers · Redzēt vairāk »
Indijas jakāns
Indijas jakāns (Metopidius indicus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā Indijas jakānu (Metopidius) ģintī.
Jaunums!!: Saldūdens un Indijas jakāns · Redzēt vairāk »
Jakānu dzimta
Jakānu dzimta jeb slaidpirksttārtiņu dzimta (Jacanidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas apvieno 8 tropu bridējputnu sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Jakānu dzimta · Redzēt vairāk »
Japānas ūdrs
Japānas ūdrs (Lutra nippon) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).
Jaunums!!: Saldūdens un Japānas ūdrs · Redzēt vairāk »
Jūras krauklis
Jūras krauklis, jūraskrauklis jeb kormorāns, arī ūdenis (Phalacrocorax carbo) ir jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) pelikānveidīgais putns.
Jaunums!!: Saldūdens un Jūras krauklis · Redzēt vairāk »
Jūras krupis
Jūras krupis jeb cukurniedru krupis (Rhinella marina), zināms arī kā aga, ir liela auguma krupju dzimtas (Bufonidae) suga.
Jaunums!!: Saldūdens un Jūras krupis · Redzēt vairāk »
Jūras transports
''Nyk Aphrodite'' pārvadājot līdz pat 6500 konteineriem Triestē Olandē Francijas konteinerkuģu līnijas apkalpojošā uzņēmuma CMA CGM konteinerkuģis Indijā Jūras transports (vai okeāna transports) vai, vispārīgāk, ūdens transports ir cilvēku (pasažieru) vai preču (kravas) transports pa ūdensceļiem.
Jaunums!!: Saldūdens un Jūras transports · Redzēt vairāk »
Jūrasūdrs
Jūrasūdrs (Lontra felina) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) sālsūdenī dzīvojošs ūdrs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Saldūdens un Jūrasūdrs · Redzēt vairāk »
Jūrasgovs
Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).
Jaunums!!: Saldūdens un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Jūrasgrunduļu dzimta
Jūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae) ir viena no jūrasgrunduļveidīgo kārtas (Gobiiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 1200 zivju sugas, kas tiek iedalītas apmēram 175 ģintīs.
Jaunums!!: Saldūdens un Jūrasgrunduļu dzimta · Redzēt vairāk »
Jūrasgrunduļveidīgās
Jūrasgrunduļveidīgās (Gobiiformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii).
Jaunums!!: Saldūdens un Jūrasgrunduļveidīgās · Redzēt vairāk »
Jezero krāteris
Jezero krātera izvietojuma karte. Jezero krāteris senatnē mākslinieka skatījumā. Neretvas deltas rajona satelītattēls (iekrasots mākslīgās krāsās). Jezero (no serbu Jезеро) ir triecienkrāteris uz Marsa, Izīdas līdzenuma rietumu malā, kur tas robežojas ar Terra Sabejas augstkalnu reģionu.
Jaunums!!: Saldūdens un Jezero krāteris · Redzēt vairāk »
Kaiju apakšdzimta
Kaiju apakšdzimta (Larinae) ir viena no kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputnu apakšdzimtām, kas apvieno 52 sugas un kas tiek iedalītas 10 ģintīs.
Jaunums!!: Saldūdens un Kaiju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Kaimanu bruņurupucis
Kaimanu bruņurupucis ir liela saldūdens bruņurupuču suga no dzimtas Chelydridae.
Jaunums!!: Saldūdens un Kaimanu bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Jaunums!!: Saldūdens un Kalāns · Redzēt vairāk »
Kalifornijas lauvronis
Kalifornijas lauvronis jeb Kalifornijas jūras lauva (Zalophus californianus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītāju sugām.
Jaunums!!: Saldūdens un Kalifornijas lauvronis · Redzēt vairāk »
Kalnu zoss
Kalnu zoss (Anser indicus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Centrālāzijā un ziemo Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Saldūdens un Kalnu zoss · Redzēt vairāk »
Kanādas bebrs
Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Saldūdens un Kanādas bebrs · Redzēt vairāk »
Karūsa
Karūsa (Carassius carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivis, kas plaši sastopama Eirāzijā.
Jaunums!!: Saldūdens un Karūsa · Redzēt vairāk »
Karošknābis
Karošknābis jeb platknābja ibiss (Platalea leucorodia) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Saldūdens un Karošknābis · Redzēt vairāk »
Karošknābji
Karošknābji jeb platknābja ibisi (Platalea) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgo putnu ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Karošknābji · Redzēt vairāk »
Karpu dzimta
Karpu dzimta (Cyprinidae) ir viena no karpu apakškārtas (Cyprinoidei) dzimtām.
Jaunums!!: Saldūdens un Karpu dzimta · Redzēt vairāk »
Karpveidīgās
Karpveidīgās zivis (Cypriniformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Saldūdens un Karpveidīgās · Redzēt vairāk »
Kaulpūsles
Kaulpūsles (Ostariophysi) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām.
Jaunums!!: Saldūdens un Kaulpūsles · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Saldūdens un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Kazu grava
Septiņavotu Lielais ūdenskritums Kazu grava (arī Kazu ieleja, Lībānu—Jaunzemju ieleja) atrodas Priekuļu pagastā, netālu no autoceļa P20.
Jaunums!!: Saldūdens un Kazu grava · Redzēt vairāk »
Kūdras purvu zivtiņas
Kūdras purvu zivtiņas, kūdras purvu zivtiņu ģints (Paedocypris) ir vienīgā kūdras purvu zivtiņu dzimtas (Paedocyprididae) ģints, kas apvieno 3 saldūdens zivju sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Kūdras purvu zivtiņas · Redzēt vairāk »
Kongo beznagu ūdrs
Kongo beznagu ūdrs jeb Kamerūnas beznagu ūdrs (Aonyx capensis congicus) ir daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, viena no Āfrikas beznagu ūdra pasugām.
Jaunums!!: Saldūdens un Kongo beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Krabji
Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta.
Jaunums!!: Saldūdens un Krabji · Redzēt vairāk »
Kramaļģes
Kramaļģes jeb diatomas (Bacillariophyceae) ir dabā plaši izplatīta aļģu grupa.
Jaunums!!: Saldūdens un Kramaļģes · Redzēt vairāk »
Kravas marka
Kravas marka Kravas marka ir riņķa līnija ar ārējo diametru 300 milimetri (12 collas) un ar līnijas platumu 25 milimetri (1 colla), ko šķērso 450 milimetru (18 collas) gara un 25 milimetrus (1 collu) plata horizontāla līnija, kuras augšējā mala šķērso riņķa līnijas centru.
Jaunums!!: Saldūdens un Kravas marka · Redzēt vairāk »
Krāšņā pūkpīle
Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Jaunums!!: Saldūdens un Krāšņā pūkpīle · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Saldūdens un Krievija · Redzēt vairāk »
Krokodilu kārta
Krokodili (Crocodilia) ir lieli ūdenī dzīvojoši rāpuļi, kas dzīvo Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā.
Jaunums!!: Saldūdens un Krokodilu kārta · Redzēt vairāk »
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Jaunums!!: Saldūdens un Kuģis · Redzēt vairāk »
Lašu apakšdzimta
Lašu apakšdzimta (Salmoninae) ir viena no lašu dzimtas (Salmonidae) apakšdzimtām, kas apvieno lašu, foreļu, paliju un taimiņu sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Lašu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Lašu apakškohorta
Lašu apakškohorta (Protacanthopterygii) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām, kas pieder progresīvo kaulzivju kohortai (Euteleosteomorpha).
Jaunums!!: Saldūdens un Lašu apakškohorta · Redzēt vairāk »
Lašu dzimta
Lašu dzimta (Salmonidae) ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii).
Jaunums!!: Saldūdens un Lašu dzimta · Redzēt vairāk »
Lakstiņu ezers
Lakstiņu ezers ir saldūdens dabīgs ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Jaunums!!: Saldūdens un Lakstiņu ezers · Redzēt vairāk »
Lasis
Lasis jeb Atlantijas lasis (Salmo salar) ir lašu dzimtas (Salmonidae) liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu ģintij (Salmo).
Jaunums!!: Saldūdens un Lasis · Redzēt vairāk »
Laucis
Laucis (Fulica atra) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Saldūdens un Laucis · Redzēt vairāk »
Laukezers
Laukezers (saukts arī Lauku ezers) ir dabīgs saldūdens ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā Daugavas labā krasta baseinā.
Jaunums!!: Saldūdens un Laukezers · Redzēt vairāk »
Lādogas pogainais ronis
Lādogas pogainais ronis jeb Lādogas ronis (Pusa hispida ladogensis) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas ir viens no retajiem saldūdens roņiem pasaulē.
Jaunums!!: Saldūdens un Lādogas pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Lībānu—Jaunzemju šūnakmens krauja
Otrā pasaules kara Lībānu—Jaunzemju šūnakmens krauja ir saldūdens kaļķiežu atsegums Kazu gravas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Saldūdens un Lībānu—Jaunzemju šūnakmens krauja · Redzēt vairāk »
Lībija
Lībija, oficiāli Lībijas Valsts (ادولة ليبيا ) ir valsts Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Saldūdens un Lībija · Redzēt vairāk »
Līdaka
Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.
Jaunums!!: Saldūdens un Līdaka · Redzēt vairāk »
Līdakas
Līdakas (Esox) ir vienīgā līdaku dzimtas (Esocidae) ģints.
Jaunums!!: Saldūdens un Līdakas · Redzēt vairāk »
Līnis
Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.
Jaunums!!: Saldūdens un Līnis · Redzēt vairāk »
Leģionāru slimība
Leģionāru slimība jeb legioneloze ir atipiskas pneimonijas veids, ko izraisa jebkura no Legionella baktērijām.
Jaunums!!: Saldūdens un Leģionāru slimība · Redzēt vairāk »
Ledāja vairogs
98% Antarktīdas teritorijas klāj ledājs. Ledāja vairogs ir kontinentālais ledājs, kura biezums pārsniedz 1000 m un platība lielāka par 50 000 km².
Jaunums!!: Saldūdens un Ledāja vairogs · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Saldūdens un Ledājs · Redzēt vairāk »
Lielais Artēziskais baseins
Lielais Artēziskais baseins Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā.
Jaunums!!: Saldūdens un Lielais Artēziskais baseins · Redzēt vairāk »
Lielā tilbīte
Lielā tilbīte (Tringa nebularia) ir sloku dzimtas putnu suga.
Jaunums!!: Saldūdens un Lielā tilbīte · Redzēt vairāk »
Lielgalvji
Lielgalvji, lielgalvju ģints (Netta) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder nirējpīļu apakšdzimtai (Aythyinae).
Jaunums!!: Saldūdens un Lielgalvji · Redzēt vairāk »
Lielknābja zoss
Lielknābja zoss (Anser cygnoides) ir liela auguma, reti sastopama pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputns, kura savvaļas izplatības areāls aptver Mongoliju, Ķīnas ziemeļus un Krievijas dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Saldūdens un Lielknābja zoss · Redzēt vairāk »
Lielo ezeru balkeris
SSTvaikonis (''Steamship (SS)'' — angļu val.) ''Arthur M. Anderson'' ar stūres māju priekšgalā un pakaļgalā izvietotu mašīntelpu. Kuģis aprīkots ar konveijera lentes izkrāvēju. Lielo ezeru balkeris ir balkeris, kas tiek ekspluatēts Ziemeļamerikas Lielajos ezeros.
Jaunums!!: Saldūdens un Lielo ezeru balkeris · Redzēt vairāk »
Lielzvīņu platpieris
Lielzvīņu platpieris jeb Vjetnamas platpieris (Hypophthalmichthys harmandi) ir melnvēderu dzimtas (Xenocyprididae) saldūdens zivs, kas mājo Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Saldūdens un Lielzvīņu platpieris · Redzēt vairāk »
Lietenes
Lietenes jeb aklie dunduri (Haematopota) ir dunduru dzimtas (Tabanidae) ģints.
Jaunums!!: Saldūdens un Lietenes · Redzēt vairāk »
Limnoloģija
Limnoloģija (grieķu limne — "ezers" un logos — "pētīt") ir zinātnes nozare, kas pēta iekšzemes ūdenstilpes — gan sālsūdens, gan saldūdens, gan ezerus, gan upes, gan arī mākslīgi radītas ūdenstilpes.
Jaunums!!: Saldūdens un Limnoloģija · Redzēt vairāk »
Litorāle
Sokotras salā Litorāle jeb litorālā zona ( — piekrastes), arī paisuma-bēguma zona ir piekrastes apgabals, kurš applūst ar jūras ūdeni paisuma laikā un nosusinās bēguma laikā.
Jaunums!!: Saldūdens un Litorāle · Redzēt vairāk »
Madagaskaras jakāns
Madagaskaras jakāns (Actophilornis albinucha) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).
Jaunums!!: Saldūdens un Madagaskaras jakāns · Redzēt vairāk »
Mailīte
Mailīte (Phoxinus phoxinus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Saldūdens un Mailīte · Redzēt vairāk »
Maražo
Maražo ir sala Amazones deltā Brazīlijā.
Jaunums!!: Saldūdens un Maražo · Redzēt vairāk »
Mazais dumpis
Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) ir maza auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo dumpju ģintij (Ixobrychus).
Jaunums!!: Saldūdens un Mazais dumpis · Redzēt vairāk »
Mazais jakāns
Mazais jakāns (Microparra capensis) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā mazo jakānu (Microparra) ģintī.
Jaunums!!: Saldūdens un Mazais jakāns · Redzēt vairāk »
Mazie dūkuri
Mazie dūkuri (Tachybaptus) ir viena no dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ģintīm, kas apvieno 5 maza auguma dūkuru sugas, no kurām viena - pundurdūkuris (Tachybaptus rufolavatus) 2010.
Jaunums!!: Saldūdens un Mazie dūkuri · Redzēt vairāk »
Mazlēpju dzimta
Mazlēpju dzimta ir viendīgļlapju dzimta, kurā ir klasificētas 16 ģintis un aptuveni 135 sugas, tostarp daudzu ūdensaugu sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Mazlēpju dzimta · Redzēt vairāk »
Medūzas
Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām.
Jaunums!!: Saldūdens un Medūzas · Redzēt vairāk »
Meldri
Meldri ir grīšļu dzimtas (Cyperaceae) ģints, kuras pārstāvji ir daudzgadīgi vai retāk viengadīgi piekrastes ūdensaugi ar cilindrisku vai trīsšķautnainu stublāju, kas var sasniegt 2—3 m garumu.
Jaunums!!: Saldūdens un Meldri · Redzēt vairāk »
Melnais gulbis
Melnais gulbis (Cygnus atratus) ir liels gulbju ģints (Cygnus) ūdensputns, kas galvenokārt ligzdo Austrālijas dienvidrietumu un dienvidaustrumu reģionos.
Jaunums!!: Saldūdens un Melnais gulbis · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Saldūdens un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Melnā pīle
Melnā pīle (Melanitta nigra) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Saldūdens un Melnā pīle · Redzēt vairāk »
Melnkakla gulbis
Melnkakla gulbis (Cygnus melancoryphus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anserinae) ūdensputns.
Jaunums!!: Saldūdens un Melnkakla gulbis · Redzēt vairāk »
Melnvēderu dzimta
Melnvēderu dzimta (Xenocyprididae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām, kas apvieno 15 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.
Jaunums!!: Saldūdens un Melnvēderu dzimta · Redzēt vairāk »
Mencveidīgās
Mencveidīgās (Gadiformes) ir viena no mencu un makšķerniekzivju divīzijas (Paracanthopterygii) kārtām, kas apvieno 15 zivju dzimtas.
Jaunums!!: Saldūdens un Mencveidīgās · Redzēt vairāk »
Mizīdu dzimta
Mizīdu dzimta (Mysidae) ir šķeltkāju kārtas augstāko vēžu dzimta.
Jaunums!!: Saldūdens un Mizīdu dzimta · Redzēt vairāk »
Monotalamejas
Monotalamejas (Monothalamea) ir foraminīferu klase, kas iekļauj sevī foraminīferas ar vienkameras aglutinētu vai organiska materiāla čaulu.
Jaunums!!: Saldūdens un Monotalamejas · Redzēt vairāk »
Nemertīntārpi
Nemertīntārpi jeb nemertīnas (Nemertea) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Saldūdens un Nemertīntārpi · Redzēt vairāk »
Neretva
Neretva, zināma arī kā Narenta, ir lielākā upe Adrijas baseina austrumu daļā.
Jaunums!!: Saldūdens un Neretva · Redzēt vairāk »
Niedru strazds
thumb Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Saldūdens un Niedru strazds · Redzēt vairāk »
Nirējpīles
Nirējpīles, nirpīles, nirējpīļu apakšdzimta (Aythyinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu pīles, kurām ir kopīgs zemūdens barošanās veids: tās barību iegūst, ienirstot ūdenī.
Jaunums!!: Saldūdens un Nirējpīles · Redzēt vairāk »
Nivlisens
Nivlisens ir šelfa ledājs Princeses Astridas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Saldūdens un Nivlisens · Redzēt vairāk »
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Jaunums!!: Saldūdens un Nokrišņi · Redzēt vairāk »
Otiņspures
Otiņspures jeb bārkšspures (Crossopterygii) bija viena no daivspurzivju (Sarcopterygii) virskārtām, kas tika pretstatīta divējādelpojošajām zivīm un ietvēra sevī visas pārējās daivspurzivis.
Jaunums!!: Saldūdens un Otiņspures · Redzēt vairāk »
Palede
Palede jeb lapreņģe, arī skalla (Alosa fallax) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastēs no Islandes dienviediem, Britu salām un Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru un Melno jūru ieskaitot.
Jaunums!!: Saldūdens un Palede · Redzēt vairāk »
Pavīķes
Pavīķes, pavīķu ģints (Alburnoides) ir viena no karpu dzimtas (Cyprinidae) ģintīm, kas apvieno 33 saldūdens zivju sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Pavīķes · Redzēt vairāk »
Pīle
Par pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.
Jaunums!!: Saldūdens un Pīle · Redzēt vairāk »
Pļavu tilbīte
Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Pļavu tilbīte · Redzēt vairāk »
Pelēkā pīle
Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Saldūdens un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »
Perakarīdi
Perakarīdi (lat. Peracarida) ir augstāko vēžu virskārta.
Jaunums!!: Saldūdens un Perakarīdi · Redzēt vairāk »
Peremeri
Peremeri vai Botenvikens, bieži saukts par Botnijas līci, ir plašs un sekls Baltijas jūras līcis tās ziemeļos starp Somijas un Zviedrijas krastiem.
Jaunums!!: Saldūdens un Peremeri · Redzēt vairāk »
Perito Moreno ledājs
Perito Moreno ir ledājs, kas atrodas Andu kalnos, Argentīnas dienvidos, Patagonijas reģionā.
Jaunums!!: Saldūdens un Perito Moreno ledājs · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Saldūdens un Perms · Redzēt vairāk »
Piknosteīdas
Piknosteīdas (no no pycnos — blīvs un osteon — kauls) ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst psammosteju apakškārtā.
Jaunums!!: Saldūdens un Piknosteīdas · Redzēt vairāk »
Plakantārpi
Plakantārpi (Platyhelminthes) ir dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Saldūdens un Plakantārpi · Redzēt vairāk »
Planktons
Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.
Jaunums!!: Saldūdens un Planktons · Redzēt vairāk »
Plankumainie roņi
Plankumainie roņi, plankumaino roņu ģints (Phoca) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Plankumainie roņi · Redzēt vairāk »
Platgalvju apakškārta
Platgalvju apakškārta (Cottoidei) ir viena no asarveidīgo zivju (Perciformes) apakškārtām, kas apvieno 6 infrakārtas un 25 zivju dzimtas.
Jaunums!!: Saldūdens un Platgalvju apakškārta · Redzēt vairāk »
Platpieri
Platpieri, platpieru ģints (Hypophthalmichthys) ir viena no melnvēderu dzimtas (Xenocyprididae) ģintīm, kas apvieno 3 saldūdens zivju sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Platpieri · Redzēt vairāk »
Plaudis
Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga.
Jaunums!!: Saldūdens un Plaudis · Redzēt vairāk »
Pleocimāti
Pleocimāti (Pleocyemata) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) apakškārta.
Jaunums!!: Saldūdens un Pleocimāti · Redzēt vairāk »
Pogainie roņi
Pogainie roņi, pogaino roņu ģints (Pusa) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Pogainie roņi · Redzēt vairāk »
Priekšžauņi
Priekšžauņi (Prosobranchia) ir gliemežu klases apakšlase.
Jaunums!!: Saldūdens un Priekšžauņi · Redzēt vairāk »
Psammolepju dzimta
Psammolepju dzimta (no — 'smiltis' un λεπίς — 'zvīņas') ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst psammosteju apakškārtā.
Jaunums!!: Saldūdens un Psammolepju dzimta · Redzēt vairāk »
Psammosteīdas
Psammosteīdas (no — 'smiltis' un οστεος — 'kauls', ādas zobiem klātās plātnes atgādina smilšu graudiņus)) ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst Psammosteīdu apakškārtā. Dzimtu 1896. gadā aprakstīja skotu paleontologs Remzi Trakvairs. Dzimta tiek pārstāvēta ar divām ģintīm Psammosteus un Karelosteus. Dzimtas pārstāvji dzīvoja gan saldūdeņos, gan jūrās.
Jaunums!!: Saldūdens un Psammosteīdas · Redzēt vairāk »
Psammosteīdu apakškārta
Psammosteīdu apakškārta (Psammosteida) ir bezžokļaiņu izmirušās dažādvairodžu apakšklases taksons.
Jaunums!!: Saldūdens un Psammosteīdu apakškārta · Redzēt vairāk »
Pundurlamantīns
Pundurlamantīns (Trichechus pygmaeus) ir saldūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).
Jaunums!!: Saldūdens un Pundurlamantīns · Redzēt vairāk »
Purva bruņurupuči
Purva bruņurupuči (Emys) ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) ģints, kas pieder purva bruņurupuču apakšdzimtai (Emydinae).
Jaunums!!: Saldūdens un Purva bruņurupuči · Redzēt vairāk »
Purva bruņurupuču dzimta
Purva bruņurupuču dzimta (Emydidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām.
Jaunums!!: Saldūdens un Purva bruņurupuču dzimta · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Saldūdens un Putni · Redzēt vairāk »
Pygocephalomorpha
Pygocephalomorpha ir izmirušu perakarīdu vēžveidīgo grupa.
Jaunums!!: Saldūdens un Pygocephalomorpha · Redzēt vairāk »
Radoka ezers
Radoka ezers ir kušanas saldūdens ezers Antarktīdā.
Jaunums!!: Saldūdens un Radoka ezers · Redzēt vairāk »
Raibais platpieris
Raibais platpieris (Hypophthalmichthys nobilis) ir melnvēderu dzimtas (Xenocyprididae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Ķīnas centrālo un dienviddaļu.
Jaunums!!: Saldūdens un Raibais platpieris · Redzēt vairāk »
Raibkakla ūdrs
Raibkakla ūdrs (Hydrictis maculicollis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga raibkakla ūdru ģintī (Hydrictis).
Jaunums!!: Saldūdens un Raibkakla ūdrs · Redzēt vairāk »
Rajas
Rajas (Batoidea) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) virskārta, kas apvieno vairāk kā 500 sugas un kas tiek iedalītas 18 dzimtās.
Jaunums!!: Saldūdens un Rajas · Redzēt vairāk »
Rauda
Rauda (Rutilus rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Saldūdens un Rauda · Redzēt vairāk »
Raunas Staburags
Raunas Staburags ir unikāls dabas veidojums Raunā, Raunas pagastā, Smiltenes novadā — avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums.
Jaunums!!: Saldūdens un Raunas Staburags · Redzēt vairāk »
Razims
Razims (arī Razelms;, Razelm) ir ezers un arī ezeru grupa Rumānijā, dienvidos no Donavas deltas.
Jaunums!!: Saldūdens un Razims · Redzēt vairāk »
Rekviēmhaizivis
Rekviēmhaizivis, rekviēmhaizivju dzimta (Carcharhinidae) ir viena no rekviēmhaizivjveidīgo kārtas (Carcharhiniformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 60 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 12 ģintīs.
Jaunums!!: Saldūdens un Rekviēmhaizivis · Redzēt vairāk »
Rotans
Rotans (Perccottus glenii) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) zivju sugām, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Tālo Austrumu upju baseinus.
Jaunums!!: Saldūdens un Rotans · Redzēt vairāk »
Rudulis
Rudulis (Scardinius erythropthalmus) ir plaši izplatīta sapalu dzimtas (Leuciscidae) bentiskā un pelaģiskā saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.
Jaunums!!: Saldūdens un Rudulis · Redzēt vairāk »
Saimā pogainais ronis
Saimā pogainais ronis jeb Saimā ronis (Pusa hispida saimensis) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas ir viens no retajiem saldūdens roņiem pasaulē.
Jaunums!!: Saldūdens un Saimā pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Saldūdens un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Saldūdens eleotrisu dzimta
Saldūdens eleotrisu dzimta (Odontobutidae) ir viena no jūrasgrunduļveidīgo kārtas (Gobiiformes) dzimtām, kas apvieno 23 zivju sugas un kas tiek iedalītas 6 ģintīs.
Jaunums!!: Saldūdens un Saldūdens eleotrisu dzimta · Redzēt vairāk »
Sams
Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).
Jaunums!!: Saldūdens un Sams · Redzēt vairāk »
Samu dzimta
Samu dzimta jeb saldūdens samu dzimta (Siluridae) ir viena no samveidīgo kārtas (Siluriformes) dzimtām.
Jaunums!!: Saldūdens un Samu dzimta · Redzēt vairāk »
Samveidīgās
Samveidīgās, samveidīgās zivis (Siluriformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Saldūdens un Samveidīgās · Redzēt vairāk »
Sapalu dzimta
Sapalu dzimta (Leuciscidae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 570 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas apmēram 90 ģintīs.
Jaunums!!: Saldūdens un Sapalu dzimta · Redzēt vairāk »
Sapropelis
Sapropelis (no (sapros) — 'satrūdējis, sapuvis' un (pēlos) — 'māls, dubļi')Svešvārdu vārdnīca.
Jaunums!!: Saldūdens un Sapropelis · Redzēt vairāk »
Sarisu
Sarisu (kas nozīmē "dzeltenais ūdens") ir Azerbaidžānas lielākais ezers, kas atrodas Kūras-Araksas zemienē, Imišli un Sabirabadas rajonā.
Jaunums!!: Saldūdens un Sarisu · Redzēt vairāk »
Saulenītes
''Actinophrys'' saulenīšu kolonija. Saulenītes (Heliozoea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Heliozoa kārta) kuras pārstāvji pēc ārējā izskata nedaudz atgādina Sauli.
Jaunums!!: Saldūdens un Saulenītes · Redzēt vairāk »
Sauszemes bruņurupuču virsdzimta
Sauszemes bruņurupuču virsdzimta (Testudinoidea) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču virsdzimtām, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vairākas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Saldūdens un Sauszemes bruņurupuču virsdzimta · Redzēt vairāk »
Sāļūdens
Sāļūdens jeb sālsūdeņi ir dabīgs ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā sājūdens, bet mazāku nekā piesātināts sāļūdens vai rapa.
Jaunums!!: Saldūdens un Sāļūdens · Redzēt vairāk »
Sājūdens
Sājūdens jeb iesāļūdens ir ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā saldūdens, tomēr mazāku nekā jūras sāļūdens.
Jaunums!!: Saldūdens un Sājūdens · Redzēt vairāk »
Sānpeldvēži
Sānpeldvēži, sānpeldes ir augstāko vēžu kārta.
Jaunums!!: Saldūdens un Sānpeldvēži · Redzēt vairāk »
Sūcējtārpi
Sūcējtārpi jeb trematodes ir plašākā parazītisko plakantārpu klase (18 000—24 000 sugu).
Jaunums!!: Saldūdens un Sūcējtārpi · Redzēt vairāk »
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Saldūdens un Sūkļi · Redzēt vairāk »
Sīkžokļaiņi
Sīkžokļaiņi (Micrognathozoa) ir mikroskopisku saldūdens dzīvnieku tips, kuru pārstāvji ir atrasti 1994.
Jaunums!!: Saldūdens un Sīkžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Sūneņi
Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Saldūdens un Sūneņi · Redzēt vairāk »
Sermuļu dzimta
Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Saldūdens un Sermuļu dzimta · Redzēt vairāk »
Siļķu dzimta
Siļķu dzimta (Clupeidae) ir viena no siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 200 zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Saldūdens un Siļķu dzimta · Redzēt vairāk »
Siļķveidīgās
Siļķveidīgās jeb siļķveidīgo zivju kārta (Clupeiformes) ir viena no īsto kaulzivju (Teleostei) kārtām, kas ir vienīgā kārta siļķveidīgo apakškohortā (Clupei).
Jaunums!!: Saldūdens un Siļķveidīgās · Redzēt vairāk »
Sirēnas (zīdītāji)
Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.
Jaunums!!: Saldūdens un Sirēnas (zīdītāji) · Redzēt vairāk »
Skrimšļzivis
Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.
Jaunums!!: Saldūdens un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »
Skropstiņtārpi
Skropstiņtārpi (Turbellaria) ir plakantārpu galvenā klase; tās pārstāvji ir galvenokārt brīvi dzīvojošas formas, kas mīt jūrās, saldūdeņos un mitrā augsnē.
Jaunums!!: Saldūdens un Skropstiņtārpi · Redzēt vairāk »
Slēptkakla bruņurupuči
Slēptkakla bruņurupuči jeb slēptkakla bruņrupuči (Cryptodira) ir bruņurupuču kārtas (Testudines) apakškārta, kurai pieder lielākā daļa mūsdienās dzīvojošo bruņurupuču sugu.
Jaunums!!: Saldūdens un Slēptkakla bruņurupuči · Redzēt vairāk »
Smilšu jūrasgrunduļi
Smilšu jūrasgrunduļi (Neogobius) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 4 dzelkņstarzivju sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Smilšu jūrasgrunduļi · Redzēt vairāk »
Speleogrifvēži
Speleogrifvēži ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.
Jaunums!!: Saldūdens un Speleogrifvēži · Redzēt vairāk »
Spidiļķi
Spidiļķi, spidiļķu ģints (Rhodeus) ir viena no spidiļķu dzimtas (Acheilognathidae) ģintīm, kas apvieno 23 saldūdens zivju sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Spidiļķi · Redzēt vairāk »
Spidiļķu dzimta
Spidiļķu dzimta (Acheilognathidae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām, kas apvieno 72 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas 6 ģintīs.
Jaunums!!: Saldūdens un Spidiļķu dzimta · Redzēt vairāk »
Stagari
Stagari jeb trīsadatu stagari (Gasterosteus) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) ģintīm, kas apvieno 6 zivju sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Stagari · Redzēt vairāk »
Stagaru dzimta
Stagaru dzimta (Gasterosteidae) ir viena no stagaru infrakārtas (Gasterosteales) dzimtām, kas apvieno 18 zivju sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.
Jaunums!!: Saldūdens un Stagaru dzimta · Redzēt vairāk »
Starkāji
Starkāju pārstāvji — starītes. Starkāji (Actinopodea, Actinopoda) ir sarkodīnvicaiņu tipa virsklase, kuras pārstāvjiem pseidopodijas jeb māņkājiņas ir nostiprinātas ar augsti organizētiem mikrocaurulīšu kūlīšiem, ko sauc par aksopodijiem.
Jaunums!!: Saldūdens un Starkāji · Redzēt vairāk »
Storu dzimta
Storu jeb storzivju dzimta (Acipenseridae) ir viena no storveidīgo zivju kārtas (Acipenseriformes) dzimtām, kas pieder skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei.
Jaunums!!: Saldūdens un Storu dzimta · Redzēt vairāk »
Strauta nēģis
Strauta nēģis (Lampetra planeri) ir Latvijā dzīvojošu, neparazītisku, nemigrējošu nēģu suga, kurai viss dzīves cikls notiek saldūdens baseinos.
Jaunums!!: Saldūdens un Strauta nēģis · Redzēt vairāk »
Sudrabkarūsa
Sudrabkarūsa jeb sudrabainā karūsa (Carassius gibelio) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eirāzijā.
Jaunums!!: Saldūdens un Sudrabkarūsa · Redzēt vairāk »
Taho ezers
Taho ezers (jašo: dáʔaw) ir saldūdens ezers Sjerranevadā, ASV.
Jaunums!!: Saldūdens un Taho ezers · Redzēt vairāk »
Taimiņš
Taimiņš (Salmo trutta) ir lašu dzimtas (Salmonidae) zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu (Salmo) ģintij.
Jaunums!!: Saldūdens un Taimiņš · Redzēt vairāk »
Taimira
Taimiru vai Taimiras pussala (Таймы́рский полуо́стров) ir pussala Āzijas galējos ziemeļos.
Jaunums!!: Saldūdens un Taimira · Redzēt vairāk »
Talas pakalni
Talas pakalni ir polārā oāze Austrumantarktīdā Enderbiju Zemē.
Jaunums!!: Saldūdens un Talas pakalni · Redzēt vairāk »
Tanaīdvēži
Tanaīdvēži (lat. Tanaidacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.
Jaunums!!: Saldūdens un Tanaīdvēži · Redzēt vairāk »
Taurētājgulbis
Taurētājgulbis (Cygnus buccinator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Saldūdens un Taurētājgulbis · Redzēt vairāk »
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Jaunums!!: Saldūdens un Tārpi · Redzēt vairāk »
Termosbenvēži
Termosbenvēži (Thermosbaenacea) ir augstāko vēžu kārta.
Jaunums!!: Saldūdens un Termosbenvēži · Redzēt vairāk »
Tilbītes
Tilbītes (Tringa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Tilbītes · Redzēt vairāk »
Tipiskie jūrasgrunduļi
Tipiskie jūrasgrunduļi jeb vienkārši jūrasgrunduļi (Gobius) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 28 dzelkņstarzivju sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Tipiskie jūrasgrunduļi · Redzēt vairāk »
Titikakas ezers
Titikakas ezers (aimaru un) ir pasaulē augstākais komerciāli kuģojamais ezers — tā vidējais ūdens līmenis ir 3812 metrus virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Saldūdens un Titikakas ezers · Redzēt vairāk »
Trīsadatu stagars
Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.
Jaunums!!: Saldūdens un Trīsadatu stagars · Redzēt vairāk »
Trijstūru rasboras
Trijstūru rasboras, trijstūru rasboru ģints (Trigonostigma) ir zebrzivju dzimtas (Danionidae) ģints, kas apvieno 4 saldūdens zivju sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Trijstūru rasboras · Redzēt vairāk »
Tumšā pīle
Tumšā pīle jeb velna pīle (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Saldūdens un Tumšā pīle · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Brazīlijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Brazīlijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Saldūdens un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Brazīlijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dominikā
Sarakstā apkopotas tās vietas Dominikā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Saldūdens un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dominikā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Saldūdens un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Rumānijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Rumānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Saldūdens un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Rumānijā · Redzēt vairāk »
Uniangas ezeri
Uniangas ezeri ir ezeru grupas Čadas ziemeļos, Sahāras tuksnesī.
Jaunums!!: Saldūdens un Uniangas ezeri · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Saldūdens un Upe · Redzēt vairāk »
Upes tilbīte
thumb Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga.
Jaunums!!: Saldūdens un Upes tilbīte · Redzēt vairāk »
Upes zīriņš
Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Upes zīriņš · Redzēt vairāk »
Urartu
Urartu valsts no 9. līdz 6. gadsimtam p.m.ē. Urartu, arī Vanas valsts vai Ararata valsts, bija Dzelzs laikmeta valstisks veidojums Vanas ezera apkārtnē no 9.
Jaunums!!: Saldūdens un Urartu · Redzēt vairāk »
Vaļveidīgie
Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.
Jaunums!!: Saldūdens un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »
Vanas ezers
Vanas ezers (kurdu: Gola Wanê) ir beznoteces sālsezers Turcijas austrumu daļā, Armēnijas kalnienē.
Jaunums!!: Saldūdens un Vanas ezers · Redzēt vairāk »
Vīķes
Vīķes, vīķu ģints (Alburnus) ir viena no karpu dzimtas (Cyprinidae) ģintīm, kas apvieno 46 saldūdens zivju sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Vīķes · Redzēt vairāk »
Vīķu apakšdzimta
Vīķu apakšdzimta (Alburninae) ir viena no karpu dzimtas (Cyprinidae) apakšdzimtām, kas apvieno 82 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.
Jaunums!!: Saldūdens un Vīķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Vēži
Vēži (Astacidea) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta, kas apvieno apmēram 780 sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Vēži · Redzēt vairāk »
Vēderskropstaiņi
Vēderskropstaiņi (Gastrotricha) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzskatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Saldūdens un Vēderskropstaiņi · Redzēt vairāk »
Vēdzeļu dzimta
Vēdzeļu dzimta (Lotidae) ir viena no mencveidīgo zivju kārtas (Gadiformes) dzimtām, kas apvieno 22 zivju sugas un kas tiek iedalītas 6 ģintīs.
Jaunums!!: Saldūdens un Vēdzeļu dzimta · Redzēt vairāk »
Vestindijas lamantīns
Vestindijas lamantīns, arī Floridas lamantīns un Karību lamantīns (Trichechus manatus) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).
Jaunums!!: Saldūdens un Vestindijas lamantīns · Redzēt vairāk »
Vienādspārnu spāres
Vienādspārnu spāres jeb vienādspārņi (Zygoptera) ir spāru kārtas (Odonata) apakškārta, kurā ir apmēram 2600 sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Vienādspārnu spāres · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Saldūdens un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Viktorijas ezers
Viktorijas ezers (arī Victoria Nyanza, Ukerewe, Nalubaale) ir lielākais ezers Āfrikā.
Jaunums!!: Saldūdens un Viktorijas ezers · Redzēt vairāk »
Vimba
Vimba (Vimba vimba) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) zivs, kas, lai arī mājo upēs, tomēr galvenokārt uzturas jūrā, upju grīvās un to tuvumā, nārstot dodas upēs, daudzus kilometrus uz augšu pret straumi.
Jaunums!!: Saldūdens un Vimba · Redzēt vairāk »
Vimbas
Vimbas, vimbu ģints (Vimba) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Vimbas · Redzēt vairāk »
Virpotāji
Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Saldūdens un Virpotāji · Redzēt vairāk »
Vostokas ezers
Vostokas ezers ir lielākais līdz šim atklātais subglaciālais ezers Antarktīdā.
Jaunums!!: Saldūdens un Vostokas ezers · Redzēt vairāk »
Zandarti
Zandarti, zandartu ģints (Sander) ir asaru dzimtas (Percidae) ģints, kas apvieno 5 plēsīgas zivju sugas.
Jaunums!!: Saldūdens un Zandarti · Redzēt vairāk »
Zandarts
Zandarts (Sander lucioperca) ir liela auguma asaru dzimtas (Percidae) zivju suga.
Jaunums!!: Saldūdens un Zandarts · Redzēt vairāk »
Zebrzivju dzimta
Zebrzivju dzimta (Danionidae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām, kas apvieno 341 saldūdens zivju sugu un kas tiek iedalītas 38 ģintīs.
Jaunums!!: Saldūdens un Zebrzivju dzimta · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Saldūdens un Zeme · Redzēt vairāk »
Ziemeļu upespērlene
Ziemeļu upespērlene (Margaritifera margaritifera) ir upespērleņu dzimtas (Margaritiferidae) saldūdeņu divvāku gliemeņu suga.
Jaunums!!: Saldūdens un Ziemeļu upespērlene · Redzēt vairāk »
Zilknābju apakšdzimta
Zilknābju apakšdzimta (Oxyurinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Saldūdens un Zilknābju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Zivjērglis
Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).
Jaunums!!: Saldūdens un Zivjērglis · Redzēt vairāk »
Zivju dzenītis
Zivju dzenītis jeb Eirāzijas zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir neliela auguma zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgais putns.
Jaunums!!: Saldūdens un Zivju dzenītis · Redzēt vairāk »
Zooplanktons
Airkājvēzis (''Copepoda'') Zooplanktons jeb dzīvnieku planktons ir daļa no planktona.
Jaunums!!: Saldūdens un Zooplanktons · Redzēt vairāk »
Zuši
Zuši, saldūdens zušu dzimta (Anguillidae) ir viena no zušveidīgo kārtas (Anguilliformes) zivju dzimtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Saldūdens un Zuši · Redzēt vairāk »
Zušu apakškārta
Zušu apakškārta (Anguilloidei) ir viena no zušveidīgo kārtas (Anguilliformes) apakškārtām, kurā ir 3 dzimtas.
Jaunums!!: Saldūdens un Zušu apakškārta · Redzēt vairāk »
Zušveidīgās
Zušveidīgās zivis, zušveidīgo zivju kārta (Anguilliformes) ir elopu kohortas (Elopomorpha) lielākā kārta, kura apvieno apmēram 800 sugas, kas saskaņā ar 2016.
Jaunums!!: Saldūdens un Zušveidīgās · Redzēt vairāk »
Zutis
Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga.
Jaunums!!: Saldūdens un Zutis · Redzēt vairāk »
2003. gads
2003.
Jaunums!!: Saldūdens un 2003. gads · Redzēt vairāk »