Komunikācija

1989 attiecības: Aļina Stremousa, Abrahams Kroniorts, Acetamīds, Ada Neretniece, Administratīvo iedalījumu uzskaitījums pa valstīm un atkarīgajām teritorijām, Ado Grencšteins, Aegvīdu, Aina Renda, AirBaltic lidojumu galamērķi, Aivars Āķis, Akadēmijas līcis, Akiba Rubinšteins, Aksels Treijs, Akvarium, Alberts Romans, Alberts Traubergs, Aleksandra Beļcova, Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva), Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva), Aleksandra Gorjačkina, Aleksandrija, Aleksandrs Abergs, Aleksandrs Aleksandrovs, Aleksandrs Aleksandrovs (šahists), Aleksandrs Areščenko, Aleksandrs Šaļimovs, Aleksandrs Šmēlings, Aleksandrs Šmits, Aleksandrs Ņevskis, Aleksandrs Barabanovs, Aleksandrs Būmanis, Aleksandrs Beļajevs, Aleksandrs Beļavskis (šahists), Aleksandrs Benuā, Aleksandrs Berkmans, Aleksandrs Birznieks (diplomāts), Aleksandrs Bloks, Aleksandrs Bojarskis, Aleksandrs Borodins, Aleksandrs Bortņikovs, Aleksandrs Bunge, Aleksandrs Dauge, Aleksandrs Digamels, Aleksandrs fon Benkendorfs, Aleksandrs fon der Borhs, Aleksandrs fon Mēdems, Aleksandrs fon Meijendorfs (ierēdnis), Aleksandrs fon Midendorfs, Aleksandrs fon Zīverss, Aleksandrs Frīdmans, ..., Aleksandrs Glazunovs, Aleksandrs Godunovs, Aleksandrs Grīns, Aleksandrs Gruzdiņš, Aleksandrs Guļajevs, Aleksandrs Gubens, Aleksandrs Halifmans, Aleksandrs Hellers, Aleksandrs I Batenbergs, Aleksandrs I Karadžordževičs, Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs Iļjins-Ženevskis, Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs III Romanovs, Aleksandrs Ikskils-Gildenbands, Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks), Aleksandrs Kallass, Aleksandrs Kīters, Aleksandrs Kerenskis, Aleksandrs Kolčaks, Aleksandrs Konstantinopoļskis, Aleksandrs Korelovs, Aleksandrs Kortāns, Aleksandrs Kovaļevskis, Aleksandrs Kuprins, Aleksandrs Kuzņecovs, Aleksandrs Matrosovs, Aleksandrs Menšikovs, Aleksandrs Muzičenko, Aleksandrs Petrovs (šahists), Aleksandrs Radiščevs, Aleksandrs Rahmanovs, Aleksandrs Rozovs, Aleksandrs Rusteiķis, Aleksandrs Suvorovs, Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators), Aleksandrs Timrots, Aleksandrs Tolušs, Aleksandrs Vēbers, Aleksandrs Vešņakovs, Aleksandrs Viļumanis (diriģents), Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs), Aleksandrs Zauerveids, Aleksandrs Zilpaušs, Aleksejs Aleksandrovs, Aleksejs Andrejevs, Aleksejs Bestuževs-Rjumins, Aleksejs Brusilovs, Aleksejs Germans, Aleksejs Gricajs, Aleksejs Jašins, Aleksejs Jermoļinskis, Aleksejs Kosigins, Aleksejs Kudrins, Aleksejs Mihailovs, Aleksejs Nikolajevičs, Aleksejs Romanovs, Aleksejs Tolstojs (1817—1875), Aleksejs Tolstojs (1883—1945), Aleksejs Vižmanavins, Aleksis Klero, Aleksis Mierlauks, Alfons Piterāns, Alfrēds Neilands, Alfrēds Nobels, Alfrēds Riekstiņš (karavīrs), Alfrēds Riekstiņš (politiķis), Alfrēds Rubiks, Alfrēds Vītols (inženieris), Alfrēds-Jānis Bērziņš, Alfreds Amtmanis-Briedītis, Alfreds Zēbergs, Alina Bivola, Alise Freindliha, Allažu pagasts, Aloizs Trūps, Alsviķu muiža, Amerikas ūdele, Anastasija Bodnaruka, Anastasija Nikolajevna, Anatolijs Krutjanskis, Anatolijs Leins, Anatolijs Lutikovs, Anatolijs Sobčaks, Anatols Čepurnovs, Anatols Līvens (virsnieks), Anatols Litvaks, Andželina Beļakovska, Andrejs Ašarins, Andrejs Aršavins, Andrejs Auzāns, Andrejs Šuvalovs (ģenerālmajors), Andrejs Borisenko, Andrejs Dižbite, Andrejs Eberhards Budbergs, Andrejs Frīdenbergs, Andrejs Jesipenko, Andrejs Jurjāns, Andrejs Kleinmihels, Andrejs Mamikins, Andrejs Mjagkovs, Andrejs Pildegovičs, Andrejs Pormalis, Andrejs Sīmanis, Andrejs Spāģis, Andrejs Stērste, Andrejs Teikmanis, Andrejs Valdmanis, Andrejs Vasks, Andrejs Zeidaks, Andris Poga, Andris Zvirgzds, Angļu-krievu līgums (1907), Anišs Giri, Ankoridža, Anna Ahmatova, Anna Šuhmane, Anna Ābele, Anna Bormane, Anna I, Anna Lāce, Anna Leopoldovna, Anna Paulovna, Anna Pavlova, Anna Priede, Anna Stjažkina, Ansis Ataols Bērziņš, Ansis Buševics, Ansis Cīrulis, Ansis Gulbis, Ansis Rudevics, Antans Jurgeļonis, Antans Smetona, Antonijs Springovičs, Antonijs Urbšs, Antons Austriņš, Antons Birkerts, Antons Dzenis, Antons Frīdrihs Bīšings, Antons Jeļčins, Antons Kursītis, Antons Martusēvičs, Antons Ozols, Antons Skrinda, Apolonija Laurinoviča, Apsesdēls, Arhangeļska, Arhibalds fon Keizerlings, Arhibīskaps, Arkādijs Kacs, Arkādijs Raikins, Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts, Arnolds Feiereizens, Arnolds Maidels, Arnolds Moltrehts, Artūrs Ēķis, Artūrs Vanags, Artis Nīmanis, Artjoms Dzjuba, Artjoms Timofejevs, Arturs Eižens Zalsters, Arturs Kāposts, Arturs Kroders, Arvīds Jansons, Arvīds Kalniņš (deputāts), Arvīds Krīpens, Arvīds Kubbels, Arvīds Pelše, Asari (Jūrmala), Asari (stacija), Asigale, Astra Klovāne, Ataturka starptautiskā lidosta, Atdzejojums, Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas, Augu aizsardzības institūts, Augusta Deglava tilts, Augustīns Voldemārs, Auguste Juliāna fon Mendgena, Augusts Annuss, Augusts Briedis, Augusts fon Pistolkorss, Augusts Korks, Augusts Matiass Hāgens, Augusts Pommers, Augusts Reinbergs, Aurora (kreiseris), Auseklis (dzejnieks), Auseklis (laikraksts), Autoceļš A13 (Latvija), Autoceļš M10 (Krievija), Autoceļš M11 (Krievija), Autoceļš R21 (Krievija), Autoceļš R23 (Krievija), Autonomā Igaunijas guberņa, Ave Sol (koris), Aviva stadions, Šanhajas Sadarbības organizācija, Šauj manā vietā, Šķēpa mešana Latvijā, Šehrijars Memmedjarovs, Šerloka Holmsa un Doktora Vatsona piedzīvojumi, Šostakoviča 7. simfonija, Šostakoviča 8. stīgu kvartets, Šteinhaueru dzimta, Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola, Ģederts Odiņš, Ģederts Ramans (ģeogrāfs), Īstenais slepenpadomnieks, Īvo Neijs, Īzaks Bābels, Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija, Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola, Ķemeri, Ķikuļu Jēkabs, Ļahova salas, Ļeņingradas apgabals, Ļeņingradas blokāde, Ļeņingradas lieta, Ļevašovas masu kapi, Ļevs Alburts, Ļevs Ļemke, Ļevs Gumiļovs, Ļevs Kameņevs, Ļevs Mečņikovs, Ļevs Termens, Ļevs Trockis, Ļidas pils, Ļihačova rūpnīca, Ļuba Kristola, Ļubaņa (Krievija), Žanis Bahs, Žans Taubenhauss, Žoress Alfjorovs, Žuža Polgāra, Čerepoveca, Čudova, Ērika Zēla, Ēro Bēks, Ēvalds Vilks, Ņeva, Ņikita Vitjugovs, Ņina Rautio, Ņina Sirotkina, Ādams Alksnis, Ādams Mickēvičs, Ādolfs Adāns, Ādolfs Alunāns, Ādolfs Šapiro, Ādolfs Kaktiņš, Ādolfs Taimi, Ādolfs Teodors Kupfers, Āgenskalna priedes, Bagars, Baikal, Baira Kovanova, Balets, Baltais tilts, Baltars, Baltazars fon Bergmanis, Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823), Baltā kustība, Baltā muiža, Baltiešu pulks, Baltijas jūra, Baltijas kara apgabals, Baltijas Linu manufaktūra, Baltijas provinces, Baltijas stacija (Tallina), Baltijas valstu okupācija, Baltijas—Amerikas līnija, Baltijska, Baltkrievi, Baltkrievijas Nacionālais operas un baleta teātris, Barbarosa (plāns), Bariss Kits, Barklaja de Tolli piemineklis, Barnaula, Bartošs Socko, Bīronu dzimta, Bēnes muiža, Bērzs tīrelī, Bekši, Benedikts Skrinda, Bengts Šite, Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena, Benjamins Blūmenfelds, Bents Larsens, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bermontiāde, Bernardo Belloto, Bernards Kublinskis, Bernhards Borherts, Bernhards Dīriķis, Bernhards fon Bīlovs, Bernhards Gregori, Berta Rūmniece, Beverīnas dziedonis, Bihoveca hronika, Biruta Cepurīte, Blēzs Sandrārs, Boļeslavs Sloskāns, Bonava Latvija, Bordo, Boriss Švānebahs, Boriss Feršalovs, Boriss Grebenščikovs, Boriss Guļko, Boriss Saharovs, Boriss Spaskis, Boriss Verlinskis, Brasas tilts, Brāļi Kaudzītes, Brāļi Strugacki, Brāļu draudze, Brālis (filma), Brīvmūrnieku uzskaitījums — D, Brīvmūrnieku uzskaitījums — E, Brīvmūrnieku uzskaitījums — F, Brīvmūrnieku uzskaitījums — P, Brestļitovskas miera līgums, BRICS, Broņislavs Trubiņš, Bruno Saulītis, Burāšana Latvijā, Burhards Kristofs fon Minihs, Burinieks, Cīņa (avīze), Cīņas sports, Centrs (Daugavpils), Cezars Kiī, Cilvēka dienas, Daļa Grībauskaite, Daņiils Linčevskis, Daiļslidošana, Dainis Turlais, Danaja (glezna), Daniils Harmss, Daniils Sizko, Daugavgrīvas cietoksnis, Daugavpils, Daugavpils cietoksnis, Daugavpils ieņemšana (1941), Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca, Daugavpils vēsture, Davids Daņiuševskis, Davids Paravjans, Dāvids Bronšteins, Dāvids Golts, Dāvids Hieronīms Grindelis, Dāvids Rudzītis, Dītrihs Ernsts fon Šepings, Džakomo Kvarengi, Džida, Džons Dundass Kokrens, Džordžs Balančins, Džordžs Sanderss, Dekabristi, Dekabristu sacelšanās, Dekomunizācija, Denī Didro, Deniss Matvejevs, Deruluft, Destaļinizācija, Detlavs Brantkalns, Devītais vilnis, Dienas Lapa, Dieva lūgums, Dievmātes Patvēruma katedrāle (Maskava), Diližanss, Dmitrijs Šostakovičs, Dmitrijs Ļihačovs, Dmitrijs Bortņanskis, Dmitrijs Cvetkovs, Dmitrijs Gordons, Dmitrijs Kabaļevskis, Dmitrijs Kuzmins, Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis, Dmitrijs Medvedevs, Dmitrijs Mendeļejevs, Dmitrijs Merežkovskis, Dmitrijs Rovners, Dmitrijs Tjomkins, Dmitrijs Utkins, Doždj, Doroteja fon Līvena, Druskininki, Drywa, Dušanbe, Dubulti (Jūrmala), Dzīvīte (filma), Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene, Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava, Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava, Dzelzceļš, Dzeržinska (Krievija), Dziga Vertovs, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Dzintari, Dzjui Veņdzjuņa, Edīte Sēdergrāna, Edgars Kramiņš, Edgars Tons, Edgars Zausājevs, Edmunds Vrēdens, Eduards Buhmans, Eduards fon Baranovs, Eduards fon Rozenbergs, Eduards Gartjē, Eduards Gufelds, Eduards Hiļs, Eduards Kalniņš (ministrs), Eduards Kusiņš, Eduards Laimiņš, Eduards Leitmanis, Eduards Stīpnieks, Eduards Svirlovskis, Eduards Vītols, Edvarts Virza, Edvīns Bitte, Eesti Gaas, Eižens Vāgenheims, Eino Rahja, Eirolīga sievietēm, Eiropa, Eiropas autoceļš E18, Eiropas autoceļš E20, Eiropas autoceļš E95, Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — B grupa, Eiropas čempionāts cīņas sportā, Eiropas individuālais šaha čempionāts, Eiropas lielākās pilsētas, Elīza fon der Reke, Elcoteq, Elektrovilcienu maršruts Tallina—Pēskila—Tallina, Elga Krustiņsone, Eliass Pinuss, Elizabete Petrovna, Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene), Eltadžs Seferli, Elvīra Gerra, Elvīra Ozoliņa, Elza Grundmane, Elza Krauliņa, Emanuēls Kalniņš, Emanuels Šiferss, Emanuels fon Zīverss, Emanuels Grinbergs, Emīlija Krustiņsone, Emīls Bretšneiders, Emīls Dārziņš, Emīls Lencs, Emilis Melngailis, Emma Asona, Engelharti, ER-200, ER1, Erevānas Krievu drāmas teātris, Eriks Naits, Ermitāžas brīvprātīgo organizācija, Ernests Brastiņš, Ernests Burtnieks, Ernests Fogels, Ernests Gideons fon Laudons, Ernests Grīnbergs, Ernests Gulbis (tenisists), Ernests Laumanis, Ernests Rūdolfs fon Trautfeters, Ernests Seduliņš, Ernsts Fērmanis, Ernsts Grāvītis, Ernsts Johans Bīrons, Esperanto enciklopēdija, Etjēns Gaspārs Robērs, Eva Borherte-Šveinfurte, Everts Eloranta, Excelsus, Fallijs, Farvelas rags, Fazer, Fēlikss Cielēns, Fēlikss Donass, Fēlikss fon Meijendorfs, Fēlikss Vrēdens, Februāra revolūcija, Felicita Ertnere, Felikss Ingaunis, Felikss Jusupovs, Fenibuts, Ferdinands Vrangelis, Filips Kirkorovs, Filozofu kuģi, Firsa Sadovņikova iela, Fizkultūriešu parāde, Fjodors Šaļapins, Fjodors Dostojevskis, Fjodors Pavlovs, FK Zenit Sanktpēterburga, Fonds Nāc līdzās!, Frančesko Bartolomeo Rastrelli, Francis Ādams Feihtners, Francis Kemps, Francis Trasuns, Francisks Varslavāns, Fransuā Adriēns Bualdjē, Fraternitas Arctica, Fraternitas Lettica, Fraternitas Metropolitana, Frīdrihs Aleksandrs fon der Pālens, Frīdrihs Amelungs, Frīdrihs Šefels, Frīdrihs Briedis, Frīdrihs Bukshēvdens, Frīdrihs Ermlers, Frīdrihs fon Bergs, Frīdrihs Fromholds Martenss, Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve, Frīdrihs Grosvalds, Frīdrihs Hartmanis Barizjens, Frīdrihs Kalniņš, Frīdrihs Korfs, Frīdrihs Morics, Frīdrihs Veinbergs, Frīdrihs Vesmanis, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Frederiks Fībigs, Freds Ormēns, Frenks Māršals, Fricis Adamovičs, Fricis Blumbahs, Fricis Brīvzemnieks, Fricis Deglavs, Fricis Gulbis (fiziķis), Fricis Rūmnieks, Fricis Virsaitis, Futbola klubu uzskaitījums, Gaļina Poliščuka, Gaļina Satoņina, Gaļina Ulanova, Gaļina Višņevska, Gaidiet "Džonu Graftonu", Gaidis Andrejs Zeibots, Gaisma (laikraksts), Galatas tilts, Galda hokejs, Gali Sabardina, Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS), Garijs Kasparovs, Garlībs Merķelis, Gata Kamskis, Gatčinas rajons, Gaujas leja (glezna), GAZ-A, Gžegožs Fitelbergs, Gedirs Huseinovs, Genādijs Kuzmins, Genādijs Sosonko, Georgijs Čičerins, Georgijs Baklanovs, Georgijs Borisenko, Georgijs Gaile, Georgijs Grečko, Georgijs Martinovs, Georgijs Ostrogorskis, Georgijs Sedovs, Georgs Andrejevs, Georgs Šeibelis, Georgs Baumanis, Georgs Bisenieks, Georgs fon Engelharts, Georgs fon Gīne, Georgs fon Kihlers, Georgs fon Meijendorfs, Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms, Georgs Hakenšmits, Georgs Heinrihs Loskīls, Georgs Kantors, Georgs Kūfalts, Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs, Georgs Otss, Georgs Veinblūms, Georgs Vilhelms Rihmanis, Georgs Vilhelms Timms, Geršs Rotlevi, Gerhards fon Rozens, GIRD, Gomeļa, Gribuļi (Vērēmu pagasts), Grigorijs Levenfišs, Grigorijs Mēbess, Grigorijs Pasītis, Grigorijs Pereļmans, Grigorijs Potjomkins, Grigorijs Rasputins, Grigorijs Serpers, Griničas meridiāns, Grobiņa, Grupējums "Rusič", Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā, Gulbju ezers (balets), Gunārs Astra, Gundega Knipše, Gustavs Šķilters, Gustavs Bīrons, Gustavs Klucis, Gustavs Manteifelis, Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs, Gustavs Praudiņš, Gustavs Reinhards, Hanss Zeibots, Haralds Blaus, Haralds Jūliuss Bose, Haralds Loudons, Harijs Herisons, Harijs Pilsberijs, Hartūma, Hāni, Hāpsalu, Hāpsalu (stacija), Heincs Erhards, Heinrihs Šēls, Heinrihs fon Štorhs, Heinrihs Hāgemeisters, Heinrihs Paegle, Helsinki, Henrihs Graftio, Henrijs Visendorfs, Henriks Salve, Henriks Veņavskis, Herbārijs, Hermanis Asars, Hermanis Branovers, Hermanis Brauns, Hermanis Buduls, Hermanis Buks, Hermanis fon Brēverns, Hermanis Jūlijs fon Paukers, Hermanis Klemencs, Hermanis Matisons, Hikaru Nakamura, Hipatija hronika, HK Rīga, Hrants Melkumjans, Hrihorijs Skovoroda, Hruščovka, Hugo Grotuss, Hugo Rozenšteins, Hugo Rumpītis, Iļja Šumovs, Iļja Čašņiks, Iļja Franks, Iļja Muromietis (lidmašīna), Iļja Rabinovičs, Ižori, Igaunijas Atmodas laiks, Igaunijas iekļaušana PSRS, Igaunijas krievi, Igaunijas Zemes padome, Igors Ļucko, Igors Bondarevskis, Igors Ivanovs (šahists), Igors Meļņiks, Igors Polovodins, Igors Stravinskis, II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Ilana Kratiša, Ilūkste, Ilūkstes novads, Ilmārs Luckāns, Ilona Korstina, Imažinisms, Imants Freimanis, Imants Lancmanis, Immanuels Taivans, IMZ-Ural, Ināra Ķemere, Ināra Kolmane, Indriķis Alunāns, Indriķis Zeberiņš, Induktivitāte, Inese Tenberga, Ingrija, Inokentijs Mārpls, Interni, Ints Čače, Irina Berezina, Irina Levitina, Irina Odojevceva, Irina Ologonova, Isašars Falkensons Bērs, Isāks Boļeslavskis, ISO 3166-2:RU, Ivande Kaija, Ivangoroda, Ivans Šiškins, Ivans Biļibins, Ivans Bukavšins, Ivans Gončarovs, Ivans Iļjins, Ivans Jefremovs, Ivans Jelagins, Ivans Klementjevs, Ivans Krilovs, Ivans Paskevičs, Ivans Pavlovs, Ivans Radulovs, Ivans VI Romanovs, Ivars Smilga, Ivars Zaikins, Izabella Jurjeva, Izidors Brensons, Jaša Heifecs, Jak-42, Jakobs Hurts, Jakobs Johans fon Zīverss, Jakovs Guminers, Jakovs Kuļņevs, Jakovs Zaharovs (ķīmiķis), Jakovs Zeļdovičs, Janka Kupala, Jans Kšištofs Duda, Jans Ladislavs Duseks, Jaroslavs Dombrovskis, Jastržembskas sieviešu ģimnāzija, Jaunā ekonomiskā politika, Jaunlatvieši, Jānis Alfrēds Kukurs, Jānis Alksnis, Jānis Annuss (politiķis), Jānis Asars (rakstnieks), Jānis Avens, Jānis Čakste, Jānis Bērziņš (diplomāts), Jānis Bērziņš (kodolfiziķis), Jānis Brūmelis, Jānis Breikšs (politiķis), Jānis Bušmanis, Jānis Dāvis, Jānis Dūmiņš, Jānis Dzenis, Jānis Eglons, Jānis Fogelis, Jānis Frīdrihs Baumanis, Jānis Gailis, Jānis Goldmanis, Jānis Grīnbergs (mācītājs), Jānis Gregors, Jānis Greste, Jānis Grišāns, Jānis Krēsliņš (mākslinieks), Jānis Kuga, Jānis Kurelis, Jānis Larri, Jānis Laube, Jānis Lazdiņš, Jānis Lencmanis, Jānis Liepiņš (gleznotājs), Jānis Linters, Jānis Opincāns, Jānis Paškēvičs, Jānis Pakalns (1912—2002), Jānis Palcmanis, Jānis Pētersons, Jānis Piķelis, Jānis Princis (kultūras darbinieks), Jānis Purgalis, Jānis Ramans, Jānis Rūdolfs Mēders, Jānis Reinbergs (grafiķis), Jānis Reiters, Jānis Rokpelnis, Jānis Sanders, Jānis Seskis, Jānis Staņislavs Roze, Jānis Taube, Jānis Tālbergs (oftalmologs), Jānis Veikins, Jānis Velmers, Jānis Vierpe, Jānis Vilhelms, Jānis Volonts, Jānis Zariņš (režisors), Jānis Zālītis, Jānis Zēbergs, Jāns Anvelts, Jāns Korts, Jāzeps Čamanis, Jāzeps Baško, Jāzeps Rancāns, Jāzeps Vītols, Jūlija Djomina, Jūlija Hausmane, Jūlija Vilhelmīne Hāgena-Švarca, Jūlijs Auškāps, Jūlijs Jaunkalniņš, Jūlijs Lācis, Jūlijs Madernieks, Jūlijs Smarods, Jūliuss Perliss, Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija, Jēkabs Dubelšteins, Jēkabs Dzenis, Jēkabs Graubiņš, Jēkabs Mors, Jēkabs Peterss, Jēkabs Plūme, Jēkabs Poruks, Jēkabs Stumbergs, Jeļena Ahmilovska, Jeļena Aladžanova, Jeļena Berežnaja, Jeļena Skujiņa, Jeļena Staburova, Jeļizaveta Soloženkina, Jefims Bogoļubovs, Jegors Raudseps, Jehvi, Jekaterina Goļceva, Jekaterina Korbuta, Jelgavas pils, Jemeļjans Jaroslavskis, Jesaja Berlins, Jevdokija Jusupova, Jevgēnija Ļisicina, Jevgēnija Kerbedža, Jevgeņija Doluhanova, Jevgeņijs Aleksejevs, Jevgeņijs Lukjanovs, Jevgeņijs Najers, Jevgeņijs Oņegins, Jevgeņijs Prigožins, Jevgeņijs Soloženkins, Jevgeņijs Somovs-Nasimovičs, Jevgeņijs Tomaševskis, Jevgeņijs Znosko-Borovskis, Jezups Deglis, Jezups Kangars, Jezups Kindzulis, Jezups Laurinovičs, Jideons Stolberjs, Jiri Arraks, Joanns Žuravskis, Johanness Tirns, Johans Baltazars fon Kampenhauzens, Johans Bēbers, Johans fon der Borhs, Johans Georgs Čarnevskis, Johans Georgs Eizens, Johans Hermanis Lestoks, Johans Kēlers, Johans Klapje de Kolongs (izgudrotājs), Johans Kristofs Švarcs (jurists), Johans Kristofs Bērenss, Johans Lēberehts Eginks, Johans Lotariuss fon Malcāns, Johans Martins fon Elmpts, Johans Valters, Josefs Dobrovskis, Josifs Brodskis, Josifs Staļins, Josips Rukavina, Jozefs Dovbors-Musņickis, Jozs Dumša, Jozs Zauka, Ju-Piter, Jugla (Suntažu pagasts), Juhans Šite, Juhans Smūls, Juka Rahja, Julijans Vaivods, Jurijs Averbahs, Jurijs Žigajevs, Jurijs Denisjuks, Jurijs Kondratjuks, Jurijs Kuzubovs, Jurijs Lotmans, Jurijs Markovs, Jurijs Perevoščikovs, Jurijs Samarins, Juris Alunāns, Juris Ķēmanis, Juris Caunītis, Juris Lecis, Juris Seskovs, Justs Kristiāns fon Loders, Juzefs Pilsudskis, Juzefs Poņatovskis, Kabala (pilsēta), Kara revolucionārās komitejas, Karalienes Modas Zeme, Karēļu-somu PSR, Karēlijas zemesšaurums, Karens Asrjans, Kargopole, Karina Ambarcumova, Karls fon Breverns, Karls Gustavs Mannerheims, Karols Adameckis, Karosta, Kaspers Rogaliņskis, Katerina Lagno, Katerina Rohoņana, Katrīna I, Katrīna II Lielā, Katrīna Lielā (miniseriāls), Katrīna Romanova, Kauņas dzelzceļa tunelis, Kauja par Liepāju, Kazaņa (stacija), Kazahstānas diplomātisko misiju uzskaitījums, Kazahstānas hokeja izlase, Kazimirs Būga, Kazimirs Dmohovskis, Kazimirs Maļevičs, Kazimirs Skrinda, Kā Tev klājas, Rūdolf Ming?, Kārlis Albanuss, Kārlis Šilings, Kārlis Barons (ārsts), Kārlis Barons (virsnieks), Kārlis Bļodnieks, Kārlis Bernhards Triniuss, Kārlis Brants, Kārlis Brilovs, Kārlis Davidovs, Kārlis Dišlers, Kārlis Ducmanis, Kārlis Dzelzītis, Kārlis Dziļleja, Kārlis Eduards Eihvalds, Kārlis Ernsts fon Bērs, Kārlis fon Brēverns, Kārlis fon Bukshēvdens, Kārlis Frīdrihs Šulcs, Kārlis Freivalds, Kārlis Gailis (1888—1960), Kārlis Goppers, Kārlis Grigaitis, Kārlis Hūns, Kārlis Heinrihs fon Heikings, Kārlis Ivars Kalme, Kārlis Janišs, Kārlis Kalve, Kārlis Karlsons (1888—1938), Kārlis Kiršteins, Kārlis Kristiāns Ulmanis, Kārlis Kurševics, Kārlis Landers, Kārlis Lēberehts Bekmanis, Kārlis Mūsiņš, Kārlis Ozoliņš (deputāts), Kārlis Ozols, Kārlis Pētersons (revolucionārs), Kārlis Pētersons (uzņēmējs), Kārlis Skaubītis, Kārlis Starcs, Kārlis Valdhauers, Kārlis Voldemārs Beldavs, Kārlis Voldemārs fon Budbergs, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Kārlis Zariņš (diplomāts), Kārlis Zāle, Kārlis Ziediņš, Kārsava, Kļina, Kļinci, Ketevana Arahamija-Granta, Kišiņevas dzelzceļa stacija, Kiesti Kallio, Kingisepa, Kino (grupa), Kinoteātris, Kira Zvorikina, Kirils (patriarhs), Kirils Aleksejenko, Kirils Šubins, Kirils Mereckovs, Kirils Stucka, Kirovskas rajons, Klāra Hibšmane, Klāra Kalniņa, Klemenss Frīdrihs Meiers, Kliments Didorovs, Kliments Vorošilovs, Kobzar, Kogalymavia reiss 9268, Koherers, Kolpina, Komandekonomika, Kommunara, Komposta degunradžvabole, Kondopoga, Konfliktoloģija, Konrads Megi, Konstantīns Baļmonts, Konstantīns Budkēvičs, Konstantīns fon Benkendorfs, Konstantīns fon Veiss, Konstantīns Gorovikovs, Konstantīns Kalnbērzs, Konstantīns Petss, Konstantīns Rērihs, Konstantīns Simonovs, Konstantins Sakajevs, Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle, Kopenhāgenas loža "Svētais Martins", Korņilova dumpis, Kornejs Čukovskis, Koroļ i Šut, Koronāro artēriju šuntēšana, Krasnoje Selo, Kravas zemūdene, Krišjānis Barons, Krišjānis Mūrnieks, Krievija, Krievijas Augstākā līga hokejā, Krievijas demogrāfija, Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums, Krievijas Federācijas apgabali, Krievijas Federācijas federālas nozīmes pilsētas, Krievijas Federācijas federālie apgabali, Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums, Krievijas Federācijas subjekti, Krievijas Federācijas transportlīdzekļu numura zīmes, Krievijas futbola Premjerlīga, Krievijas hokeja izlase, Krievijas igauņi, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas flote, Krievijas Konstitucionālā tiesa, Krievijas Olimpiskā komiteja, Krievijas Republika, Krievijas revolūcijas hronoloģija, Krievijas SFPR, Krievijas slepenpolicija, Krievijas Tautu Lielais Austrums, Krievijas vēsture, Krievu formālisms, Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca, Krievu—Amerikāņu līnija, Krievu—persiešu karš (1826—1828), Krimuldas luterāņu baznīca, Kristaps Helmanis, Kristaps Krišs Upelnieks, Kristaps Rudzītis, Kristaps Salniņš, Kristians Panders, Kristjans Rauds, Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems, Kronštate, Kruīza prāmis, Ksenija Sobčaka, KTM-5, Kuldīgas pils, Kurzemes hercogu kapenes, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Lahti, Laima Tabaka, Larisa Neilande, Latīņu drukas aizliegums Latgalē, Latgales atbrīvošana, Latgales vēsture, Latgaliešu nacionālā atmoda, Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja, Latviešu Demokrātiskā partija, Latviešu leģions, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu policijas bataljoni, Latviešu strēlnieki, Latvija, Latvija—Krievija (2000. gada Pasaules čempionāts hokejā), Latvijas autonomijas idejas, Latvijas Botāniķu biedrība, Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Latvijas futbola izlase 2005. gadā, Latvijas futbola izlase 2006. gada Pasaules kausa kvalifikācijā, Latvijas futbola izlases spēles, Latvijas galvenie autoceļi, Latvijas hokeja izlase, Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā, Latvijas Jūras akadēmija, Latvijas karogs, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas nemateriālais kultūras mantojums, Latvijas okupācija (1940), Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums, Latvijas rekordi peldēšanā, Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Latvijas—Krievijas robeža, Latvju kareivju nacionālā savienība, Laura Vonda, Laurentija hronika, Lavrs Korņilovs, Lādogas ezers, Lū Salome, Lūgšana (kora dziesma), Līgotņu Jēkabs, Leho Laurine, Lei Tindzje, Leidumnīki, Leja Garifullina, Leonards Eilers, Leonīds Brežņevs, Leonīds Desjatņikovs, Leonīds Govorovs, Leonīds Judasins, Leonīds Kantorovičs, Leonīds Kubbels, Leonīds Leimanis, Leonīds Tambijevs, Leonīds Zakovskis, Leopolds Auers, Leopolds Vanags, Lidija Leikuma, Lidija Liepiņa, Lidosta "Ventspils", Lielais Ziemeļu karš, Lielā atkāpšanās (1915), Lielā Ļahova sala, Lielā spēle, Lielgaballaiva, Lielie kapi, Liepāja, Liepājas Nikolaja ģimnāzija, Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, Lietuvas diplomātisko misiju uzskaitījums, Lietuvas Prezidenta pils, Lilija Ērika, Lilita Mkrtčjana, Litogrāfija, Little Big, Lomogrāfija, Lomonosova, Lomonosovas rajons, Longīns Ausējs, Lubes pagasts, Ludmila Golubeva, Ludmila Pestova, Ludmila Rudenko, Ludmila Zaiceva, Ludvigs Bētiņš, Ludvigs Nikolajs fon Hallarts, Luga (pilsēta), Magda Štaudingera-Voita, Magdalēna Elizabete fon Hallarte, Maija Pļisecka, Maimuna, Makarovka (Rēzekne), Maksims Galkins, Maksims Matlakovs, Maksims Rodšteins, Maksims Sušinskis, Maksis Lazersons, Maksis Veinreihs, Malahīts, Malaja Višera, Malta (Maltas pagasts), Malta (upe), Maltas pagasts, Mamerts Stankevičs, Mangnuss Kārlsens, Marģers Gūtmanis, Marija Aurora fon Mengdena, Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva), Marija Kursova, Marija Nikolajevna, Marija Rezgale, Marija Spiridonova, Marija Stepanova, Marijas teātris, Marina Korņeva, Marina Trandenkova, Mariss Jansons, Marks Šagāls, Marks Taimanovs, Marta Skulme, Marusja Kļimova, Masļeņica, Maskava, Maskavas metropolitēns, Matvejs Mudrovs, Mazsalacas vidusskola, Mākonis biksēs, Mārtiņš Vācietis, Māte Marija, Mīna Herma, Mērija Grīnberga, Mežotnes muiža, Medumu ezeraine, Meistars un Margarita (seriāls), Meitene (stacija), Melnais kvadrāts, Messer für Frau Müller, Metropole, Miķelis Dukaļskis, Miķelis Veide, Miervaldis Ādamsons, Miervaldis Lūkins, Miervaldis Ziedainis, Migels Kinteross, Migels Kuellars, Mihaels fon Bulmerinks, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Mihailo Hruševskis, Mihails Aleksandrovičs, Mihails Šidlovskis, Mihails Ļermontovs, Mihails Čehovs, Mihails Čigorins, Mihails Bakuņins, Mihails Borovs, Mihails Eizenšteins, Mihails Gromovs, Mihails Gruzdovs, Mihails Kaļiņins, Mihails Kļackins, Mihails Kutuzovs, Mihails Kuzmins, Mihails Lomonosovs, Mihails Saltikovs-Ščedrins, Mihails Skobeļevs, Mihails Svečņikovs, Mikalojs Konstantīns Čurļonis, Mikola Rjabovils, Milda Bulle, Modests Musorgskis, Mogiļevas metropolija, Moldāvijas Demokrātiskā Republika, Monjē Viljamss, Mstislavs Dobužinskis, Nacionālā republikāniskā armija (Krievija), Narvas kauja (1944), Natālija Antjuha, Natālija Lazarenko, Natālija Medvedeva, Natālija Pogoņina, Natālija Vorobjova, Natālija Zdebska, Nīdermuižas baznīca, Nēme Jervi, Nestors Henko, Neticamie itāļu piedzīvojumi Krievijā, Nezināmā, Niklāvs Strunke, Nikodems Rancāns, Nikolajs Alunāns, Nikolajs Ļeskovs, Nikolajs Černiševskis, Nikolajs Ņekrasovs, Nikolajs Berdjajevs, Nikolajs Berzarins, Nikolajs Drejers, Nikolajs Engaličevs, Nikolajs Fogelmanis, Nikolajs Frīdrihs fon Korfs, Nikolajs Galdiņš, Nikolajs Goļicins, Nikolajs Gogolis, Nikolajs Grigorjevs, Nikolajs Gumiļovs, Nikolajs I Romanovs, Nikolajs II Romanovs, Nikolajs Ježovs, Nikolajs Judeņičs, Nikolajs Kalniņš, Nikolajs Karamzins, Nikolajs Loskis, Nikolajs Manaseins, Nikolajs Mjaskovskis, Nikolajs Nikolajevičs, Nikolajs Ogarjovs, Nikolajs Prževaļskis, Nikolajs Rērihs, Nikolajs Repņins, Nikolajs Rezanovs, Nikolajs Rimskis-Korsakovs, Nikolajs Sjakste, Nikolajs Skangels, Nikolajs Valujevs, Nikolajs Vanadziņš, Nikolajs Vatutins, Nikolauss fon Himzels, Nimcoviča aizsardzība, NKVD "Latviešu operācija", Nodirbeks Abdusatorovs, Nokian Renkaat, Nora Cēsniece, Nord-Express, Nordkalk, Normunds Šnē, Novaja Ladoga, Novosibirska, Novosokoļņiki, Noziegums un sods, Nura Tatara, Oļģerts Grāvītis, Oļģerts Ostenbergs, Oļegs Šapošņikovs, Oļegs Romaņišins, Oņegins (filma), Odesa, Ogres rajons, Ojārs Ābols, Oktobra revolūcija, Okulovka, Olģerts Rozītis, Olga Badelka, Olga Ignatjeva, Olga Karmanova, Olga Nikolajevna, Olga Pavuka, Olga Podražanska, Olga Romanova (lielkņaziene), Olga Stjažkina, Olga Zabeļinska, Opel Antara, Operācija "Blau", Operācija "Dūres sitiens", Optiskais telegrāfs, Osips Digamels, Osips Mandelštams, Oskars Freivirts-Licovs, Oskars Grosbergs, Oskars Lutss, Oskars Rūts, Oskars Stroks, Oskars Voits, Osvalds Fogelmanis, Osvalds Meija, Otava Yo, Oto Bērtiņš, Oto fon Kocebū, Oto fon Kurzells, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Oto Skulme, Otomārs Nemme, Otorīno Respīgi, Otrā atmoda, Otrā pasaules kara Austrumu fronte, Pabrade, Padomju republikas, Pakri bāka, Paldiski (stacija), Papīrfabrika "Līgatne", Par žurnāliem "Zvezda" un "Ļeņingrad", Pasaules augstākās ēkas, Pasaules čempionāts daiļslidošanā, Pasaules čempionāts galda hokejā, Pasaules čempionāts hokejā, Pasaules čempionāts hokejā junioriem, Pasaules čempiones šahā, Pasaules čempioni šahā, Pasaules jaunatne debatē, Pasaules lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita, Pasaules mantojuma komiteja, Patkuli, Pauls Dauge, Pauls Duškins, Pauls fon Lilienfelds-Toals, Pauls Klemms, Pauls Līvens, Pauls Lists, Pauls Rūdolfs Rubis, Pauls Stradiņš, Pauls Valdens, Pavlo Eļjanovs, Pavlo Skoropadskis, Pavlovska (Sanktpēterburga), Pārsegšana (šahs), Pāvels Armands, Pāvels Šillings, Pāvels Čerenkovs, Pāvels Florenskis, Pāvels Meļņikovs (ministrs), Pāvels Ponkratovs, Pāvels Reifmans, Pāvils Dreijmanis, Pāvils I Romanovs, Pāvils Laizāns, Pāvuls Jurjāns, Pūpoli, Pēckara staļinisms, Pērs Ēvinds Svīnhūvuds, Pēskila (stacija), Pēterburgas Avīzes, Pēterburgas guberņa, Pēterburgas Psihoneiroloģijas institūts, Pēterburgas Zinātņu akadēmija, Pēterhofa, Pēteris Allens, Pēteris Šuvalovs, Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators), Pēteris Bīrons, Pēteris Dannenbergs, Pēteris Feders, Pēteris fon Lēviss of Menārs, Pēteris fon Meijendorfs, Pēteris Grave, Pēteris I, Pēteris II Romanovs, Pēteris III, Pēteris Junge, Pēteris Kalve, Pēteris Laķis, Pēteris Lazda, Pēteris Liepiņš (ģeologs), Pēteris Ludvigs fon der Pālens, Pēteris Nomals, Pēteris Plēsums, Pēteris Sīpolnieks, Pēteris Starcs, Pēteris Strods, Pēteris Valujevs, Peredvižņiki, Personības kults, Peters Augusts d'Orvils, Petrozavodska, Pikniks ceļa malā, Pirmais angļu-afgāņu karš, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pirmais pasaules karš, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pirmais Starptautiskais polārais gads, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi, Pistolkorsi, Pjērs de Leforts, Pjērs Dešāns, Pjotrs Krasnovs, Pjotrs Potjomkins, Pjotrs Romanovskis, Pjotrs Stolipins, Pjotrs Svidlers, Pjotrs Vrangelis, Plankumainā salamandra, Poļina Šuvalova, Pokrova kapi, Pontonu tilts (Rīga), Prāgas metro, Priežu rudmiese, Prospekts, PSRS čempionāts hokejā, PSRS futbola Augstākā līga, PSRS Zinātņu akadēmija, Puškina, Pulcējaties zem latviešu karogiem!, Pulkovas augstienes, Pulkovas observatorija, Putilov-Garford, Radio, Radko Dmitrijevs, Rahila Eidelsone, Rainers Marija Rilke, Rūdolfs Austriņš, Rūdolfs Bangerskis, Rūdolfs Drillis, Rūdolfs Egle, Rūdolfs Fēlikss Bauers, Rūdolfs Jirgens, Rūdolfs Kandis, Rūdolfs Kirhenšteins, Rūdolfs Kociņš, Rūdolfs Lindiņš, Rūdolfs Pērle, Rūdolfs Ronis, Rūdolfs Siverss, Rīga, Rīgas aplenkums (1812), Rīgas Šaha biedrība, Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas Latviešu teātris, Rīgas loža "Mazā pasaule", Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne", Rīgas Melnais balzams, Rīgas OMON, Rīgas operācija, Rīgas pareizticīgo sieviešu klosteris, Rīgas Pasažieru stacija, Rīgas vagonbūves rūpnīca, Rīgas vēsture, Rūjienas pienotava, Rītupe (ciems), Rītupe (stacija), Rēzekne, Rēzekne (nozīmju atdalīšana), Rēzeknes novads (2009—2021), Rēzeknes vēsture, Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca, Regina Baltica, Reinholds Šmēlings, Reinholds Bāliņš, Reinholds fon Bergmanis, Reinholds Girgensons (mācītājs), Reinholds Sniķers, Reitera koris, Renesanse, Rentgenuzbrukums, Repina institūts, Revidents (luga), Rihards Vāgners, Rihards Zariņš, Rinats Džumabajevs, Ringolds Kalnings, Ripa (sports), Rita Kukaine, Roberts Ancāns, Roberts Auniņš, Roberts Bauze, Roberts Birns, Roberts Borhards, Roberts Dambītis, Roberts Eidemanis, Roberts Garselis, Roberts Hībners, Roberts Lencs, Roberts Maļeckis, Roberts Neilands, Roberts Ovanisjans, Roberts Pflūgs, Roberts Roždestvenskis, Rolands Pakss, Romans Suta, Romāns Adelheims, Romāns fon Ungerns-Šternbergs, Romis Bēms, Romualds Grīnblats, Romuva (ticība), Rotans, Rubeņu baznīca, Rumbulas lidlauks, Russkij vitjaz, S. Kirova Kara medicīnas akadēmija, Saša Gitrī, Sagastira, Saiksa—Piko vienošanās, Sakāve, Salcietības zona, Salu tilts, Samara, Samizdats, Sanans Sjugirovs, Sanktpēterburgas Ledus pils, Sanktpēterburgas metro, Sanktpēterburgas SKA, Sanktpēterburgas stadions, Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Sarasādata Hademālšārīha, Saskaņa, Saskaņas Centrs, Saue, Saulkrastu vēsture, Sākla, Sīmanis Simanovičs, Sēņošana, Sēlijas vēsture, Sētnieks, Scenogrāfija, Semjons Alapins, Semjons Šustins, Semjons Furmans, Senprūšu valoda, Sergejs Aleksandrovičs, Sergejs Bakinskis, Sergejs Dovlatovs, Sergejs Eizenšteins, Sergejs Goļicins, Sergejs Ivanovs, Sergejs Jeseņins, Sergejs Kirovs, Sergejs Lobanovs, Sergejs Polonskis, Sergejs Prokofjevs, Sergejs Prokudins-Gorskis, Sergejs Timofejevs, Sergejs Urusovs, Sergejs Vinogradovs, Sergejs Vite, Sergejs Volkovs (šahists), Sertolova, Sestrorecka, Sigismunds Vidbergs, Sillamē, Simons Dubnovs, Sjūzena Kahramānere, Skārda katedrāle, Slaktiņš Kūsinena klubā, Slanci, Smaržīgā zemene, Sofija Kovaļevska, Sofija Zāmenhofa, Sols Belovs, Somijas Demokrātiskā Republika, Somijas komunistiskā partija, Somijas pilsoņu karš, Somu līcis, Sonja Delonē, Spānijas pilsoņu karš, Spektroskopijas problēmu laboratorija, Spilve (Rīga), Spilves lidosta, Spogulis (filma), Staņislava Dovgjallo, Staņislava Jakševičūte-Venclauskiene, Staņislavs Bulaks-Balahovičs, Staņislavs Jaudzems, Staņislavs Kambala, Staņislavs Moņuško, Staņislavs Poņatovskis, Stalkers (filma), Starptautiskā lidosta "Liepāja", Starptautiskā sieviešu diena, Stellera jūrasgovs, Stepans Kirilovs, Stepans Levitskis, Stockmann, Studentu korporācijas, Suņa sirds (filma), Sudrabu Edžus, Suprasla, Supremātisms, Suvalki, Svari (laikraksts), Svētā Izaka katedrāle, Svetlana Abrosimova, Svetlana Horkina, Svetlana Kuzņecova, Svetlana Petrenko, Svjatoslavs Fjodorovs, Svjatoslavs Rērihs, Tadeušs Koscjuško, Taksidermija, Tallina, Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā, Tarass Ševčenko, Tartu, Tatjana Gavriļenko, Tatjana Nikolajevna, Tautiskā dziesma, Tērbatas mācību apgabals, Tēviņi (Ozolaines pagasts), Tēviņi (Ozolmuižas pagasts), Tēvijai, Tēvijas aizstāvja diena, Televizors, Teodors Ūders, Teodors Breikšs, Teodors Gulbis (deputāts), Teodors Hofmanis, Teodors Kalnājs, Teodors Reiters, Teodors Spāde, Teodors Taube, Teodors Zaļkalns, Ternopiļas apgabala mākslas muzejs, Terors (politika), Tomskas apgabals, Tosno, Tosno rajons, Trīskārtējā pārbaude, Trolejbuss, Trolejbusu satiksme pasaulē, TU3, Tumša nakte, zaļa zāle, Tunguskas fenomens, Tvera, Tveras apgabals, Ufas stacija, Uga Skulme, Ukraiņu—padomju karš, Ukrainas Centrālā Rada, Ukrainas neatkarības karš, Ukrainas varoņpilsēta, Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā, United Buddy Bears, Upe, UTC+4, Uz augšu (dziesma), Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos, Uzbrukums Rīgai (1919), Uzticamais draugs Sančo, Uzvaras kults, Vadims Moisejenko, Valērija Seile, Valērijs Čkalovs, Valērijs Harlamovs, Valērijs Loginovs, Valērijs Roždestvenskis, Valērijs Salovs, Valērijs Zosts, Valda Baroniņa, Valdemārs Ozoliņš, Valdemārs Tone, Valdis Dišlers, Valdis Mārtiņš Drinks, Valentīna Borisenko, Valentīna Guņina, Valentīna Matvijenko, Valentīns Būmeisters, Valentīns Pikulis, Valeriāns Zubovs, Valsts Ermitāža, Vangaži, Varvara Mestņikova, Vasilijs Čuikovs, Vasilijs Jemeļins, Vasilijs Poļenovs, Vasilijs Vereščagins, Vācbaltieši, Vācijas armija (1935—1945), Vāgnera grupa, Veļikije Luki, Veļikijnovgoroda, Veļimirs Hļebņikovs, Veclaicenes pareizticīgo baznīca, Veldze (rūpnīca), Venjamins Blūms, Venjamins Sozins, Vepsu valoda, Versaļas pils, Veru (stacija), Very Cool People, Višķu baznīca, Viļņa, Viļņas Vecais teātris, Viņš jums nav nekāds Dimons, Viborgas rajons, Videvūts Zeminskis, Viesis no bezgalības, Viesturs Šulcs, Viesturs Vecbaštiks, Vikipēdija erzju valodā, Viktors Šklovskis, Viktors Barkāns, Viktors Cojs, Viktors Deglavs, Viktors Korčnojs, Viktors Krūmiņš, Viktors Tretjakovs, Vilfrīds Štriks-Štrikfelds, Vilhelms fon Fermors, Vilhelms fon Līvens, Vilhelms fon Lēbs, Vilhelms Gilberts, Vilhelms Munters, Vilhelms Neimanis, Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens, Vilis Dermanis, Vilis Holcmanis, Vilis Rīdzenieks, Villems II, Villijs Grīnbergs, Visarions Beļinskis, Visvaldis Graumanis, Visvaldis Sanders, Visvaldis Silenieks, Vitālijs Šalda, Vitālijs Čehovers, Vitolds Zahars, Vituss Berings, Vjačeslavs Fanduls, Vjačeslavs Ivanovs, Vjačeslavs Jekimovs, Vjačeslavs Plēve, Vjačeslavs Ragozins, VKontakte, Vladimirs Aitofs, Vladimirs Alatorcevs, Vladimirs Arseņjevs, Vladimirs Šatalovs, Vladimirs Ļeņins, Vladimirs Bukovskis (1867—1937), Vladimirs Fedosejevs, Vladimirs Gitiss, Vladimirs Horovics, Vladimirs Karasjovs, Vladimirs Kepens, Vladimirs Kolokoļcevs, Vladimirs Koroļenko, Vladimirs Koroļkovs, Vladimirs Majakovskis, Vladimirs Makogonovs, Vladimirs Nabokovs (politiķis), Vladimirs Nabokovs (rakstnieks), Vladimirs Popovkins, Vladimirs Pozners, Vladimirs Props, Vladimirs Putins, Vladimirs Tatļins, Vladimirs Vīze, Vladimirs Vernadskis, Vladimirs Zagorovskis, Vladislavs Anderss, Vladislavs Artemjevs, Vladislavs Nastavševs, Vladislavs Rafaļskis, Vladislavs Rubulis, Vladislavs Soltāns, Vladislavs Stšemiņskis, Voldemārs Bastjānis, Voldemārs Irbe, Voldemārs Jakubovs, Voldemārs Kernigs, Voldemārs Komisārs, Voldemārs Lange, Voldemārs Langenfelds, Voldemārs Lazdiņš, Voldemārs Matvejs, Voldemārs Ozols, Voldemārs Reinholds, Voldemārs Taube, Voldemārs Vimba, Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kvalifikācija, Volfi, Volgas strūdzinieki, Volodars Murzins, Volosova, Votu valoda, Vsevoložska, Vsevoložskas rajons, Vsevolods Rauzers, Zaļais tilts, Zahars Jefimenko, Zaigojošā pasaule, Zasnica, Zīgberts Tarrašs, Zēligs Kalmanovičs, Zeļenogorska (Sanktpēterburga), Zebrene, Zebrenes pagasts, Zelmārs Lancmanis, Zemes reforma Baltijas guberņās, Zemgaliešu Biruta, Zenons Stefanskis, Ziedonis Ligers, Ziema (glezna), Ziemas pils, Ziemeļrietumu armija, Ziemeļrietumu federālais apgabals, Ziemeļu Dvina, Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš), Ziemeļu jūrasceļš, Ziemeļu rajons (Rēzekne), Ziepniekkalns, Zigfrīds Anna Meierovics, Zigmunts Loziņskis, Zilā divīzija, Zolitūde, 101. kilometrs, 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja, 12. jūnijs, 16. aprīlis, 16. Zemgales policijas bataljons, 1663. gads Latvijā, 1685. gads Latvijā, 17. jūlijs, 1703. gads, 1712. gads, 1762. gads, 1762. gads Latvijā, 1772. gads Latvijā, 1780. gads, 18. armija (Vērmahts), 18. decembris, 1812. gada karš, 1830. gadi, 1862. gads, 1880. gadi, 1881. gads, 1890. gads Latvijā, 1895. gads, 1896. gads, 1896. gads Latvijā, 19. Latgales policijas bataljons, 1905. gada revolūcija, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1907. gads, 1909. gads Latvijā, 1917. gada Krievijas revolūcija, 1917. gads, 1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi, 1918. gads, 1920. gads, 1924. gads, 1943. gads Latvijā, 1946. gads Latvijā, 1949. gada Latvijas čempionāts šahā, 1955. gads Latvijā, 1971. gada laikapstākļi Latvijā, 1973. gada Latvijas čempionāts šahā, 1980. gada vasaras olimpiskās spēles, 1990. gada Latvijas čempionāts šahā, 1991. gads, 1996. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm, 1998. gads, 20. februāris, 2000. gada Pasaules čempionāts hokejā, 2004. gada vasaras olimpiskās spēles, 2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, 2011. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle, 2014.—2015. gada KHL sezona, 2016. gada Pasaules čempionāts hokejā, 2017. gada FIFA Konfederāciju kauss, 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona, 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles, 2018. gada FIFA Pasaules kauss, 2020. gada Eiropas čempionāts futbolā, 2023. gada Pasaules čempionāts hokejā, 21. Liepājas policijas bataljons, 22. augusts, 23. februāris, 24. janvāris, 24. Talsu policijas bataljons, 26. Tukuma policijas bataljons, 27. aprīlis, 27. maijs, 276. Kuldīgas policijas bataljons, 3. janvāris, 31. augusts, 42. ieroču SS grenadieru pulks, 5. armija (Krievijas Impērija), 5. februāris, 5. marts, 6. janvāris, 6. septembris, 7. maijs, 7. novembris, 8. marts. Izvērst indekss (1939 vairāk) » « Shrink indekss

Aļina Stremousa

Aļina Stremousa (dzimusi Volgogradas apgabalā, Krievijā) ir Moldovas biatloniste.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aļina Stremousa · Redzēt vairāk »

Abrahams Kroniorts

Abrahams Kroniorts (dzimis, miris) bija Koknesē dzimis Zviedrijas armijas ģenerālis, zviedru spēku Ingrijā komandieris Ziemeļu kara laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Abrahams Kroniorts · Redzēt vairāk »

Acetamīds

Acetamīds (etānamīds, CH3CONH2) ir etiķskābes amīds, tīrā veidā - balta, kristāliska viela.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Acetamīds · Redzēt vairāk »

Ada Neretniece

Ada Neretniece (Armīda Neretniece; dzimusi, mirusi) bija latviešu kinorežisore.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ada Neretniece · Redzēt vairāk »

Administratīvo iedalījumu uzskaitījums pa valstīm un atkarīgajām teritorijām

Administratīvo iedalījumu karte Šajā sarakstā apkopots suverēno valstu, pašpasludināto/neatzīto valstu un atkarīgo teritoriju administratīvais iedalījums.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Administratīvo iedalījumu uzskaitījums pa valstīm un atkarīgajām teritorijām · Redzēt vairāk »

Ado Grencšteins

Ado Grencšteins (igauņu: Ado Grenzstein) bija igauņu žurnālists un pedagogs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ado Grencšteins · Redzēt vairāk »

Aegvīdu

Aegvīdu ir pilsētciemats Igaunijā, Harju apriņķī.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aegvīdu · Redzēt vairāk »

Aina Renda

Aina Renda (dzimusi, mirusi) bija Krievijā dzimusi ebreju izcelsmes ASV rakstniece un filozofe.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aina Renda · Redzēt vairāk »

AirBaltic lidojumu galamērķi

airBaltic lidojumu galamērķi ir saraksts ar Latvijas lidsabiedrības airBaltic galamērķiem no Rīgas, Viļņas un Tallinas lidostām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un AirBaltic lidojumu galamērķi · Redzēt vairāk »

Aivars Āķis

Aivars Āķis (1934–2012) bija latviešu fotogrāfs, fotokluba „Rīga”, vēlāk Tautas studijas “Rīga” mākslinieciskais vadītājs (1973–1987).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aivars Āķis · Redzēt vairāk »

Akadēmijas līcis

Akadēmijas līcis ir Ohotskas jūras līcis tās austrumu daļā Krievijas Tālajos Austrumos.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Akadēmijas līcis · Redzēt vairāk »

Akiba Rubinšteins

Akiba Rubinšteins (dzimis Staviskos, Krievijas Impērijā, miris Antverpenē, Beļģijā) bija ebreju tautības Polijas starptautiskais lielmeistars šahā (1950), viens no spēcīgākajiem sava laika šahistiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Akiba Rubinšteins · Redzēt vairāk »

Aksels Treijs

Aksels Treijs (arī Aksels Fromholds-Treijs; dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu Igaunijas mācītājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aksels Treijs · Redzēt vairāk »

Akvarium

Akvarium ir pazīstama PSRS un Krievijas mūzikas grupa.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Akvarium · Redzēt vairāk »

Alberts Romans

Alberts Romans (1886—1942) bija latviešu virsnieks, Armijas Ekonomiskā veikala priekšnieka vietnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Alberts Romans · Redzēt vairāk »

Alberts Traubergs

Alberts Traubergs (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes revolucionārās kustības dalībnieks Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Alberts Traubergs · Redzēt vairāk »

Aleksandra Beļcova

Aleksandra Beļcova (—) bija krievu izcelsmes Latvijas un PSRS gleznotāja, grafiķe un apdāvināta koloriste.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandra Beļcova · Redzēt vairāk »

Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)

Aleksandra Fjodorovna, līdz laulībām Prūsijas Šarlote; dzimusi, mirusi) bija Krievijas Impērijas ķeizariene-konsorte no 1825. gada līdz vīra, ķeizara Nikolaja I, nāvei 1855. gadā. Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma III meita, Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra II māte.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva) · Redzēt vairāk »

Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva)

Imperatore Aleksandra Fjodorovna (dzimusi Viktorija Aliksa Helēna Luīze Beatrise fon Hesene un bei Reina, mirusi) bija pēdējā Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja II sieva.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva) · Redzēt vairāk »

Aleksandra Gorjačkina

Aleksandra Gorjačkina (dzimusi Orskā) ir Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (2012).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandra Gorjačkina · Redzēt vairāk »

Aleksandrija

Aleksandrija (Al-ʼIskandariya, koptu: Ⲣⲁⲕⲟⲧⲉ) ir otra lielākā Ēģiptes pilsēta.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrija · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Abergs

Aleksandrs Abergs (dzimis, miris) bija igauņu profesionāls cīkstonis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Abergs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Aleksandrovs

Aleksandrs Aleksandrovs (1904—) bija Latvijas PSR sabiedriskais darbinieks, VK(b)P biedrs (1924), beidzis Ļeņingradas elektrotehnisko sakaru institūtu (1935), Saratovas apgabala Sakaru pārvaldes galvenais inženieris (1937).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Aleksandrovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Aleksandrovs (šahists)

Aleksandrs Aleksandrovs (1918, Petrograda, Krievijas PFSR -, Rīga) bija Krievijā dzimis padomju partijas darbinieks, kas aktīvi piedalījās Latvijas šaha dzīvē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Aleksandrovs (šahists) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Areščenko

Aleksandrs Areščenko (dzimis Vorošilovgradā) ir Ukrainas starptautiskais lielmeistars šahā (2002).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Areščenko · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Šaļimovs

Aleksandrs Šaļimovs Aleksandrs Šaļimovs (dzimis 1917. gada 12. aprīlī Tambovā; miris 1991. gada 4.februārī Sanktpēterburgā) bija padomju krievu ģeologs un zinātniskās fantastikas autors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Šaļimovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Šmēlings

Aleksandrs Vilhelms Šmēlings (1877–1961) bija vācbaltiešu arhitekts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Šmēlings · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Šmits

Aleksandrs Šmits (dzimis, miris) bija latviešu bioķīmiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Šmits · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Ņevskis

Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Barabanovs

Aleksandrs Barabanovs (dzimis) ir krievu hokejists, spēlē uzbrucēja pozīcijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Barabanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Būmanis

Aleksandrs Būmanis (1881-1937) bija latviešu jurists, Latvijas Universitātes civiltiesību docents (1921), profesors, darbojies arī kā žurnālists, tulkotājs un komponists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Būmanis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Beļajevs

Aleksandrs Beļajevs (dzimis, miris) bija krievu zinātniskās fantastikas autors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Beļajevs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Beļavskis (šahists)

Aleksandrs Beļavskis (dzimis, Ļviva) ir Ukrainā dzimis Slovēnijas starptautiskais lielmeistars šahā (1975).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Beļavskis (šahists) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Benuā

Aleksandrs Benuā (dzimis, miris) bija krievu mākslinieks, scenogrāfs, mākslas kritiķis un teorētiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Benuā · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Berkmans

Aleksandrs Berkmans (dzimis, miris) bija Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes anarhists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Berkmans · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Birznieks (diplomāts)

Aleksandrs Heinrihs Birznieks (1882—1951) bija latviešu skolotājs un diplomāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Birznieks (diplomāts) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Bloks

Aleksandrs Bloks (dzimis Pēterburgā, miris Petrogradā) bija viens no izcilākajiem dzejniekiem krievu literatūras vēsturē, nereti uzskatīts par otru lielāko krievu dzejnieku līdzās Aleksandram Puškinam.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Bloks · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Bojarskis

Aleksandrs Bojarskis (dzimis Ļeņingradā, miris Bulgārijā) bija Latvijas krievu aktieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Bojarskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Borodins

Aleksandrs Borodins (dzimis, miris) bija krievu komponists, ārsts un ķīmiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Borodins · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Bortņikovs

Aleksandrs Bortņikovs (dzimis Permā) ir Krievijas valsts un drošības dienestu darbinieks, armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Bortņikovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Bunge

Aleksandrs Bunge (1803−1890) bija ārsts, ceļotājs un botāniķis, Tērbatas Botāniskā dārza direktors un universitātes profesors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Bunge · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Dauge

Aleksandrs Dauge (1868—1937) bija latviešu pedagogs un publicists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Dauge · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Digamels

Aleksandrs Digamels (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis franču/vācbaltiešu izcelsmes Krievijas infantērijas ģenerālis un diplomāts, Rietumsibīrijas ģenerālgubernators no 1861.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Digamels · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Benkendorfs

Ģenerālis Aleksandrs fon Benkendorfs. Konstantīns Aleksandrs Kārlis Vilhelms Kristofs fon Benkendorfs (1781–1844) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kājnieku ģenerālis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs fon Benkendorfs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon der Borhs

Grāfs Aleksandrs fon der Borhs (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas diplomāts un teātra darbinieks, īstenais slepenpadomnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Mēdems

Aleksandrs fon Mēdems (von Medem, 1770.30.III Rumbas muižā—1842.13.XII) bija Kurzemes muižnieks un sabiedriskais darbinieks, Kurzemes galma kambarkungs un landhofmeistars (1818-1821).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Meijendorfs (ierēdnis)

Kristofs Gutavs Aleksandrs fon Meijendorfs (dzimis, pēc citām ziņām, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas valsts darbinieks un ekonomists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs fon Meijendorfs (ierēdnis) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Midendorfs

Aleksandrs fon Midendorfs (ap 1880). Aleksandrs fon Midendorfs (Alexander Theodor von Middendorff,; 1815−1894) bija vācbaltiešu zinātnieks, Sibīrijas pētnieks un ierēdnis (slepenpadomnieks, 1873).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs fon Midendorfs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Zīverss

Kārļumuižas pils (pirms 1905). Aleksandrs fon Zīverss (1851—1935) bija vācbaltiešu dārznieks, Kārļumuižas īpašnieks un dārzniecības skolas izveidotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs fon Zīverss · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Frīdmans

Aleksandrs Frīdmans (dzimis, miris) bija krievu fiziķis un matemātiķis, dinamiskā visuma teorijas pamatlicējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Frīdmans · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Glazunovs

Aleksandrs Glazunovs (dzimis, miris) bija krievu komponists, diriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Glazunovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Godunovs

Aleksandrs Godunovs (Sahalīnas apgabals, PSRS — Losandželosa, Kalifornija, ASV) — padomju un amerikāņu mākslinieks, baletdejotājs un kinoaktieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Godunovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Grīns

Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, dzimis Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta "Ziedos", miris) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Grīns · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Gruzdiņš

Aleksandrs Gruzdiņš (1903-1943) bija latviešu izcelsmes PSRS lidotājs, Padomju Savienības Varonis (1941).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Gruzdiņš · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Guļajevs

Aleksandrs Guļajevs (pseidonīms: Aleksandrs Grīns;; dzimis, miris) bija Krievijas, agrāk padomju, šaha problēmists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Guļajevs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Gubens

Aleksandrs Gubens (1879-1952) bija latviešu jurists, Senāta loceklis, Apvienotās sapulces priekšsēdētājs (1934–1940).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Gubens · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Halifmans

Aleksandrs Halifmans (dzimis Ļeņingradā) ir Krievijas šahists, lielmeistars.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Halifmans · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Hellers

Aleksandrs Hellers (-, Sanktpēterburga) bija Krievijas šaha meistars.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Hellers · Redzēt vairāk »

Aleksandrs I Batenbergs

Aleksandra I kapavieta Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja imperatoru Aleksandru II krievu-turku kara laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai seko Sanstefano līgums, kas paredz plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā seko Berlīnes kongress, kas paredz daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par Osmaņu impērijas vasaļvalsti. Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja galvaspilsētā Sofijā. Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaiž parlamentu un 1881. gada 9. maijā aptur liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas. Naktī uz 1885. gada 18. septembri Austrumrumēlijā sākas plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. Serbijas karalistes karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieš smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai Austroungārijas impērijas iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tiek noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atsakās no troņa un tiek nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļauj kņazam doties trimdā uz netālo Lembergu, Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūkst atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notiek jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriežas Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri liek saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atsakās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs I Batenbergs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs I Karadžordževičs

Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Dienvidslāvijas Karalistes (līdz 1929.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs I Karadžordževičs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Iļjins-Ženevskis

Aleksandrs Iļjins-Ženevskis (Sanktpēterburga — Novaja Ladoga) bija Krievijas šahists un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Iļjins-Ženevskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs II Romanovs

Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs III Romanovs

Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Ikskils-Gildenbands

Aleksandrs Ikskils-Gildenbands (1840—1912) bija Krievijas Impērijas galminieks un ierēdnis ķeizaru Aleksandra II un Aleksandra III laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Ikskils-Gildenbands · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks)

Aleksandrs Ivanovs (dzimis, miris) bija krievu gleznotājs, akadēmists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kallass

Aleksandrs Kallass bija Latvijas Republikas Valsts kontroles kolēģijas loceklis un Valsts darbinieku kredītbiedrības valdes priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Kallass · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kīters

Aleksandrs fon Kīters (1813—1879) bija vācbaltiešu ķirurgs un ginekologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Kīters · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kerenskis

Aleksandrs Kerenskis (dzimis, miris) bija krievu politiķis, jurists, brīvmūrnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Kerenskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kolčaks

Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Kolčaks · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Konstantinopoļskis

Aleksandrs Konstantinopoļskis (Žitomira, Krievijas impērija, tagad Ukraina -, Maskava) bija padomju starptautiskais lielmeistars šahā (GM, 1983), PSRS nopelniem bagātais treneris (1957).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Konstantinopoļskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Korelovs

Aleksandrs Korelovs (- 2008) bija Krievijas šahists, ICCF starptautiskais lielmeistars (1994).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Korelovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kortāns

Aleksandrs Kortāns (dzimis, miris) bija latviešu operdziedātājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Kortāns · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kovaļevskis

Aleksandrs Kovaļevskis (dzimis, miris) bija Latvijas krievu izcelsmes embriologs, kas pirmais aprakstīja gastrulācijas fāzi embrija attīstības agrīnajā stadijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Kovaļevskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kuprins

Aleksandrs Kuprins (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Kuprins · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kuzņecovs

Aleksandrs Kuzņecovs (dzimis, miris) bija padomju šaha problēmists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Kuzņecovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Matrosovs

Aleksandrs Matrosovs Aleksandrs Matrosovs (—) bija pazīstams PSRS armijas kareivis Otrajā pasaules karā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Matrosovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Menšikovs

Aleksandrs Menšikovs (dzimis, miris) bija ietekmīgs Krievijas caristes un Krievijas Impērijas politiķis un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Menšikovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Muzičenko

Aleksandrs Muzičenko (dzimis) ir bijušais Latvijas PSR burātājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Muzičenko · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Petrovs (šahists)

Aleksandrs Petrovs (Pleskavas guberņas Biserovas ciems - Varšava) bija Krievijas šahists un dambretists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Petrovs (šahists) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Radiščevs

Aleksandrs Radiščevs (dzimis, miris) bija krievu ierēdnis un publicists, darba "Ceļojums no Sanktpēterburgas uz Maskavu" autors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Radiščevs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Rahmanovs

Aleksandrs Rahmanovs (dzimis Čerepovecā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2007).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Rahmanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Rozovs

Aleksandrs Rozovs, dzimis 1963.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Rozovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Rusteiķis

Aleksandrs Rusteiķis (dzimis, miris) bija Latvijas filmu režisors un aktieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Rusteiķis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Suvorovs

Aleksandrs Suvorovs (dzimis, miris) bija krievu karavadonis un militārais teorētiķis, ģenerālisimuss.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Suvorovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)

Aleksandrs Suvorovs (1804—1882) bija Krievijas Impērijas infantērijas ģenerālis, Baltijas provinču ģenerālgubernators (1848—1861), Pēterburgas kara ģenerālgubernators (1861—1866).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Timrots

Heinrihs Johans Frīdrihs Timrots (Krievijas valsts dienestā pazīstams kā Aleksandrs Timrots; dzimis, miris) bija Aizkraukles mācītāja ģimenē dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas armijas ģenerālleitnants.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Timrots · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Tolušs

Aleksandrs Tolušs (Sanktpēterburga, Krievijas impērija -, Ļeņingrada, Krievijas PFSR) bija starptautiskais lielmeistars šahā (1953).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Tolušs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Vēbers

Aleksandrs Vēbers, dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Vēbers · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Vešņakovs

Aleksandrs Vešņakovs (dzimis) ir Krievijas valstsvīrs un diplomāts, bijušais Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, no 2008.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Vešņakovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Viļumanis (diriģents)

Aleksandrs Viļumanis (dzimis Preiļos) ir latviešu diriģents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Viļumanis (diriģents) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)

Aleksandrs Viļumanis (dzimis, miris) bija latviešu operdziedātājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Zauerveids

Gotlobs Aleksandrs Zauerveids ap 1840. gadu Gotlobs Aleksandrs Zauerveids (1783—1844), arī Aleksandrs Ivanovičs Zauerveids bija vācbaltu gleznotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Zauerveids · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Zilpaušs

Aleksandrs Zilpaušs (dzimis Sanktpēterburgā (toreiz Ļeningrada), miris Džūkstē) bija diriģents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksandrs Zilpaušs · Redzēt vairāk »

Aleksejs Aleksandrovs

Aleksejs Aleksandrovs (dzimis) ir Baltkrievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1997).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksejs Aleksandrovs · Redzēt vairāk »

Aleksejs Andrejevs

Aleksejs Andrejevs (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes Latvijas futbolists un dziedātājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksejs Andrejevs · Redzēt vairāk »

Aleksejs Bestuževs-Rjumins

Aleksejs Bestuževs-Rjumins ​​(1693-1766) bija Krievijas caristes, vēlāk Krievijas Impērijas diplomāts un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksejs Bestuževs-Rjumins · Redzēt vairāk »

Aleksejs Brusilovs

Aleksejs Brusilovs (dzimis, miris) bija krievu kavalērijas ģenerālis, visplašāk pazīstams ar savu darbību Pirmā pasaules kara kaujās, ko vēlāk nosauca par Brusilova pārrāvumu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksejs Brusilovs · Redzēt vairāk »

Aleksejs Germans

Aleksejs Germans (dzimis, miris) bija krievu kinorežisors, scenārists un aktieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksejs Germans · Redzēt vairāk »

Aleksejs Gricajs

Aleksejs Gricajs (dzimis, miris) bija padomju, krievu mākslinieks-gleznotājs, skolotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksejs Gricajs · Redzēt vairāk »

Aleksejs Jašins

Aleksejs Jašins (dzimis 1973. gada 5. novembrī Sverdlovskā, Krievijas PFSR) ir bijušais krievu hokejists, uzbrucējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksejs Jašins · Redzēt vairāk »

Aleksejs Jermoļinskis

Aleksejs Jermoļinskis (dzimis Ļeņingradā) ir Krievijā dzimis ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1992).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksejs Jermoļinskis · Redzēt vairāk »

Aleksejs Kosigins

Aleksejs Kosigins (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes padomju politiķis un saimnieciskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksejs Kosigins · Redzēt vairāk »

Aleksejs Kudrins

Aleksejs Kudrins (dzimis) ir Latvijas krievu izcelsmes Krievijas politiķis un ekonomists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksejs Kudrins · Redzēt vairāk »

Aleksejs Mihailovs

Aleksejs Mihailovs (dzimis Lisvā, miris Rīgā) bija krievu aktieris, kas strādāja Rīgas Krievu teātrī.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksejs Mihailovs · Redzēt vairāk »

Aleksejs Nikolajevičs

Troņmantnieks un lielkņazs Aleksejs Nikolajevičs (Romanovs), dzimis, miris) bija pēdējā Krievijas impērijas cara Nikolaja II un viņas sievas Aleksandras Fjodorovnas jaunākais bērns un vienīgais dēls. Aleksejam bija četras vecākas māsas Olga, Tatjana, Marija un Anastasija Romanovas. Aleksejam bija iedzimta hemofīlija, viņa smagais veselības stāvoklis būtiski ietekmēja ģimenes lēmumus Pirmā pasaules kara laikā. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā Romanovu ģimene tika apcietināta un augustā izsūtīta uz Toboļsku, vēlāk pārsūtīti uz Jekaterinburgu. 1918. gada 17. jūlijā boļševiki nogalināja viņu un viņa ģimeni.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksejs Nikolajevičs · Redzēt vairāk »

Aleksejs Romanovs

Aleksejs Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas cara Pētera I dēls, troņmantnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksejs Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksejs Tolstojs (1817—1875)

Aleksejs Tolstojs (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksejs Tolstojs (1817—1875) · Redzēt vairāk »

Aleksejs Tolstojs (1883—1945)

Aleksejs Tolstojs (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksejs Tolstojs (1883—1945) · Redzēt vairāk »

Aleksejs Vižmanavins

Aleksejs Vižmanavins (Maskava — Maskava) bija Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1989).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksejs Vižmanavins · Redzēt vairāk »

Aleksis Klero

Aleksis Klods Klero (dzimis, miris) bija franču matemātiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksis Klero · Redzēt vairāk »

Aleksis Mierlauks

Aleksis Mierlauks (īstajā vārdā Aleksis Frīdenfelds; dzimis Ikšķilē, miris Rīgā) bija latviešu teātra režisors un aktieris, viens no latviešu režijas mākslas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aleksis Mierlauks · Redzēt vairāk »

Alfons Piterāns

Alfons Piterāns (1930) ir latviešu biologs, Latvijas Universitātes docents, Latvijas vadošais ķērpju floras pētnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Alfons Piterāns · Redzēt vairāk »

Alfrēds Neilands

Kārlis Alfrēds Neilands (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes igauņu svarcēlājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Alfrēds Neilands · Redzēt vairāk »

Alfrēds Nobels

Alfrēds Bernhards Nobels (dzimis Stokholmā, Zviedrijā, miris Sanremo, Itālijā) bija zviedru ķīmiķis, inženieris un izgudrotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Alfrēds Nobels · Redzēt vairāk »

Alfrēds Riekstiņš (karavīrs)

Alfrēds Riekstiņš (dzimis, miris) bija latviešu karavīrs, Latviešu leģiona virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris un ASV diversants.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Alfrēds Riekstiņš (karavīrs) · Redzēt vairāk »

Alfrēds Riekstiņš (politiķis)

Alfrēds Riekstiņš (—) bija Latvijas inženieris, uzņēmējs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Alfrēds Riekstiņš (politiķis) · Redzēt vairāk »

Alfrēds Rubiks

Alfrēds Rubiks (dzimis Daugavpilī) ir PSRS un Latvijas politiķis, Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs no 1999.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Alfrēds Rubiks · Redzēt vairāk »

Alfrēds Vītols (inženieris)

Alfrēds Vītols (dzimis, miris) bija latviešu inženieris un hidrotehniķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Alfrēds Vītols (inženieris) · Redzēt vairāk »

Alfrēds-Jānis Bērziņš

Alfrēds-Jānis Bērziņš (1920-2011) bija Latviešu leģiona virsnieks, Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmējs, vēlāk Daugavas Vanagu organizācijas ģenerālsekretārs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Alfrēds-Jānis Bērziņš · Redzēt vairāk »

Alfreds Amtmanis-Briedītis

Alfreds Amtmanis-Briedītis, īstajā vārdā Alfreds Amtmanis (dzimis, Vallē, miris, Rīgā, apbedīts Meža kapos) bija latviešu teātra aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Alfreds Amtmanis-Briedītis · Redzēt vairāk »

Alfreds Zēbergs

Alfreds Dāvids Zēbergs (dzimis, miršanas datums nezināms) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas ķīmiķis, žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Alfreds Zēbergs · Redzēt vairāk »

Alina Bivola

Alina Bivola (dzimusi Dmitrovā) ir Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (2017).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Alina Bivola · Redzēt vairāk »

Alise Freindliha

Alise Freindliha (dzimusi) ir padomju / krievu teātra un kino aktrise.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Alise Freindliha · Redzēt vairāk »

Allažu pagasts

Allažu pagasts ir viena no Siguldas novada administratīvajām teritorijām novada dienviddaļā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Allažu pagasts · Redzēt vairāk »

Aloizs Trūps

Aloizs Lauris Trūps jeb Aleksejs Trups (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes Krievijas cara Nikolaja II ģimenes kalpotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aloizs Trūps · Redzēt vairāk »

Alsviķu muiža

Alsviķu muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Alūksnes novada Alsviķu ciemā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Alsviķu muiža · Redzēt vairāk »

Amerikas ūdele

Amerikas ūdele, arī nercs (Neovison vison) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga ūdeļu ģintī (Neovison).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Amerikas ūdele · Redzēt vairāk »

Anastasija Bodnaruka

Anastasija Bodnaruka (dzimusi) ir Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (2009).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anastasija Bodnaruka · Redzēt vairāk »

Anastasija Nikolajevna

Lielkņaze Anastasija Nikolajevna (dzimusi, mirusi) bija pēdējā Krievijas impērijas cara Nikolaja II un viņas sievas Aleksandras Fjodorovnas jaunākā meita.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anastasija Nikolajevna · Redzēt vairāk »

Anatolijs Krutjanskis

Anatolijs Krutjanskis (- 1994) bija Krievijas šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anatolijs Krutjanskis · Redzēt vairāk »

Anatolijs Leins

Anatolijs Leins (dzimis Ļeņingradā, miris) bija ebreju izcelsmes PSRS un ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1968).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anatolijs Leins · Redzēt vairāk »

Anatolijs Lutikovs

Anatolijs Lutikovs (Ļeņingrada — Tiraspole) bija Krievijas un Moldovas starptautiskais lielmeistars šahā (1974).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anatolijs Lutikovs · Redzēt vairāk »

Anatolijs Sobčaks

Anatolijs Sobčaks (dzimis, miris) bija krievu politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anatolijs Sobčaks · Redzēt vairāk »

Anatols Čepurnovs

Anatols Čepurnovs (Lovīsa — Helsinki) bija Krievijas un Somijas šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anatols Čepurnovs · Redzēt vairāk »

Anatols Līvens (virsnieks)

Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anatols Līvens (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Anatols Litvaks

Anatolijs Mihailovičs Litvaks (dzimis, miris), pazīstams kā Anatols Litvaks, bija Ukrainā dzimis amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anatols Litvaks · Redzēt vairāk »

Andželina Beļakovska

Andželina Beļakovska (dzimusi Odesā) ir Ukrainā dzimusi ASV starptautiskā lielmeistare šahā (1993).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andželina Beļakovska · Redzēt vairāk »

Andrejs Ašarins

Andrejs Ašarins (dzimis Pērnavā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu/krievu pedagogs, literāts, tulkotājs un šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Ašarins · Redzēt vairāk »

Andrejs Aršavins

Andrejs Aršavins (dzimis) ir krievu bijušais futbola uzbrucējs, kurš savulaik spēlēja Anglijas Premjerlīgas klubā Londonas "Arsenal" un Krievijas izlasē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Aršavins · Redzēt vairāk »

Andrejs Auzāns

Andrejs Auzāns (—) bija latviešu topogrāfs un astronoms, latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Auzāns · Redzēt vairāk »

Andrejs Šuvalovs (ģenerālmajors)

Andrejs Šuvalovs (1865—1928) bija Krievijas Impērijas virsnieks, Rundāles pils mantinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Šuvalovs (ģenerālmajors) · Redzēt vairāk »

Andrejs Borisenko

Andrejs Borisenko (Андрей Иванович Борисенко, dzimis) ir Krievijas kosmonauts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Borisenko · Redzēt vairāk »

Andrejs Dižbite

Andrejs Dižbite (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes PSRS valsts darbinieks, čekists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Dižbite · Redzēt vairāk »

Andrejs Eberhards Budbergs

Andrejs Eberhards Budbergs (1750. - 1812.) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, diplomāts un ārlietu ministrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Eberhards Budbergs · Redzēt vairāk »

Andrejs Frīdenbergs

Andrejs Frīdenbergs (—) bija Latvijas advokāts, politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Frīdenbergs · Redzēt vairāk »

Andrejs Jesipenko

Andrejs Jesipenko (dzimis Novočerkaskā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2018).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Jesipenko · Redzēt vairāk »

Andrejs Jurjāns

Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Jurjāns · Redzēt vairāk »

Andrejs Kleinmihels

Andrejs Kleinmihels (dzimis 1757. gadā, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes krievu ģenerālleitnants.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Kleinmihels · Redzēt vairāk »

Andrejs Mamikins

Andrejs Mamikins (dzimis Ļeņingradā) ir Latvijas krievu politiķis, bijušais žurnālists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Mamikins · Redzēt vairāk »

Andrejs Mjagkovs

Andrejs Mjagkovs (dzimis, miris) bija padomju / krievu aktieris un rakstnieks, Krievijas PFSR Tautas skatuves mākslinieks, PSRS Valsts prēmijas ieguvējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Mjagkovs · Redzēt vairāk »

Andrejs Pildegovičs

Andrejs Pildegovičs (1971) ir latviešu valsts darbinieks, diplomāts, ierēdnis un austrumu valodu speciālists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Pildegovičs · Redzēt vairāk »

Andrejs Pormalis

Andrejs Pormalis (1898–1977) bija latviešu mākslinieks, keramiķis un pedagogs, no 1959. gada Mākslinieku savienības biedrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Pormalis · Redzēt vairāk »

Andrejs Sīmanis

Andrejs Sīmanis (—) bija Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Sīmanis · Redzēt vairāk »

Andrejs Spāģis

Andrejs Spāģis (vecajā rakstībā: A.Spāg, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un publicists, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Spāģis · Redzēt vairāk »

Andrejs Stērste

Andrejs Stērste jeb Stērstu Andrejs (1853-1921) bija latviešu jurists, Pirmās atmodas laikmeta sabiedriskais darbinieks. Pazīstams kā literāts, publicists, valodnieks un rakstnieks ar pseidonīmu Tālvaitis. Nopelni latviešu valodas attīstīšanā un pilnveidošanā. Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks (1902 - 1904).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Stērste · Redzēt vairāk »

Andrejs Teikmanis

Andrejs Teikmanis (1877—1956) bija latviešu mežkopis, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors un prorektors (1939).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Teikmanis · Redzēt vairāk »

Andrejs Valdmanis

Andrejs Valdmanis (1906—1994) bija latviešu biologs, bioķīmiķis un dzīvnieku fiziologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Valdmanis · Redzēt vairāk »

Andrejs Vasks

Andrejs Vasks (dzimis Rīgā) ir latviešu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Vasks · Redzēt vairāk »

Andrejs Zeidaks

Andrejs Zeidaks (dzimis Kuldīgā, Kurzemes guberņā, miris, Ņūtonā, ASV) bija latviešu daiļdārznieks, ainavu arhitekts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andrejs Zeidaks · Redzēt vairāk »

Andris Poga

Andris Poga (dzimis 1980. gadā Rīgā) ir latviešu orķestra diriģents un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galvenais diriģents kopš 2013./2014.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andris Poga · Redzēt vairāk »

Andris Zvirgzds

Andris Zvirgzds (1928-2014) bija latviešu dendrologs, botāniķis, dārznieks, Nacionālā Botāniskā dārza direktors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Andris Zvirgzds · Redzēt vairāk »

Angļu-krievu līgums (1907)

Persijas sadalīšana ietekmes zonās Angļu-krievu līgums (1907) ir līgums, kas tika noslēgts starp Britu un Krievijas impērijām 1907.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Angļu-krievu līgums (1907) · Redzēt vairāk »

Anišs Giri

Anišs Kumars Giri (dzimis, Sanktpēterburgā) ir Krievijā dzimis Nīderlandes starptautiskais lielmeistars šahā (2009).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anišs Giri · Redzēt vairāk »

Ankoridža

Ankoridža ir pilsēta ASV, Aļaskas štata lielākā pilsēta ar 291 247 iedzīvotājiem 2020.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ankoridža · Redzēt vairāk »

Anna Ahmatova

Anna Ahmatova, īstajā vārdā Anna Gorenko (dzimusi pie Odesas, mirusi Domodedovā pie Maskavas, apglabāta Komarovā pie Pēterburgas), bija krievu dzejniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anna Ahmatova · Redzēt vairāk »

Anna Šuhmane

Anna Šuhmane (dzimusi 2009. gadā) ir Krievijas šahiste.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anna Šuhmane · Redzēt vairāk »

Anna Ābele

Anna Alīde Ābele (dzimusi, mirusi) bija latviešu valodniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anna Ābele · Redzēt vairāk »

Anna Bormane

Anna Bormane (1896–1990) bija latviešu ārste, Latvijas Universitātes darbiniece, Rīgas pilsētas revīzijas komisijas locekle (1934-1940).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anna Bormane · Redzēt vairāk »

Anna I

Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anna I · Redzēt vairāk »

Anna Lāce

Anna Lāce (arī Asja Lācis, 1891—1979) bija latviešu režisore un skatuves mākslas teorētiķe.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anna Lāce · Redzēt vairāk »

Anna Leopoldovna

Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anna Leopoldovna · Redzēt vairāk »

Anna Paulovna

Anna Paulovna (dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatora Pāvila I meita, Krievijas imperatoru Aleksandra I un Nikolaja I māsa un Nīderlandes karaļa Villema II sieva.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anna Paulovna · Redzēt vairāk »

Anna Pavlova

Anna Pavlova (Анна Павловна Павлова, dzimusi 1881. gada 31. janvārī (v.s.) Sanktpēterburgā, mirusi 1931. gada 23. janvārī Hāgā) bija krievu baletdejotāja.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anna Pavlova · Redzēt vairāk »

Anna Priede

Anna Priede (dzimusi Petrogradā, mirusi Rīgā) bija Latvijas Nacionālās operas primabalerīna.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anna Priede · Redzēt vairāk »

Anna Stjažkina

Anna Stjažkina (dzimusi) ir Krievijas starptautiskā meistare šahā (2013).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Anna Stjažkina · Redzēt vairāk »

Ansis Ataols Bērziņš

Ansis Ataols Bērziņš (dzimis) ir Latvijas folklorists un programmētājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ansis Ataols Bērziņš · Redzēt vairāk »

Ansis Buševics

Ansis Buševics (—) bija Latvijas politiķis, Tautas padomes, Satversmes sapulces, kā arī 1. un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ansis Buševics · Redzēt vairāk »

Ansis Cīrulis

Ansis Cīrulis (dzimis Majoros, miris Rīgā) bija latviešu grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars, Latvijas Republikas pirmās pastmarkas meta un valsts karoga standarta autors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ansis Cīrulis · Redzēt vairāk »

Ansis Gulbis

Ansis Gulbis (dzimis, miris) bija latviešu grāmatizdevējs un rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ansis Gulbis · Redzēt vairāk »

Ansis Rudevics

Ansis Rudevics (—) bija Latvijas sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ansis Rudevics · Redzēt vairāk »

Antans Jurgeļonis

Antans Jurgeļonis (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis lietuviešu ārsts un sporta darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Antans Jurgeļonis · Redzēt vairāk »

Antans Smetona

Antans Smetona ( —) bija lietuviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks, pirmais Lietuvas prezidents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Antans Smetona · Redzēt vairāk »

Antonijs Springovičs

Antonijs Springovičs (dzimis Ozolmuižas pagasta Spriņģu ciemā, miris Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas atjaunotās Rīgas metropolijas pirmais arhibīskaps metropolīts, ordinēts 24.06.1901., nominēts 22.04.1920., konsekrēts 22.08.1920.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Antonijs Springovičs · Redzēt vairāk »

Antonijs Urbšs

Antonijs Urbšs (dzimis Lietuvā, miris Montserratas klosterī) bija Romas katoļu Baznīcas Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes pirmais bīskaps, ordinēts 22.03.1903, nominēts 29.04.1938., konsekrēts 29.06.1938.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Antonijs Urbšs · Redzēt vairāk »

Antons Austriņš

Antons Austriņš (1884—1934) bija latviešu skolotājs, revolucionārs un rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Antons Austriņš · Redzēt vairāk »

Antons Birkerts

Antons Birkerts (dzimis, miris) bija latviešu literatūrzinātnieks un rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Antons Birkerts · Redzēt vairāk »

Antons Dzenis

Antons Dzenis (—) bija Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Antons Dzenis · Redzēt vairāk »

Antons Frīdrihs Bīšings

Antons Frīdrihs Bīšings (1724—1793) bija vācu luterāņu mācītājs, pedagogs un ģeogrāfs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Antons Frīdrihs Bīšings · Redzēt vairāk »

Antons Jeļčins

Antons Jeļčins (dzimis, miris) bija Krievijas ebreju izcelsmes ASV aktieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Antons Jeļčins · Redzēt vairāk »

Antons Kursītis

Antons Kursītis (arī Kursišs; — 1968. gads) bija Latvijas meliorators un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Antons Kursītis · Redzēt vairāk »

Antons Martusēvičs

Antons Martusēvičs jeb Antans Martusevičs (1863—1938) bija lietuviešu kadru virsnieks, kas dienēja Krievijas Impērijas, Padomju Latvijas un Lietuvas Republikas armijās.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Antons Martusēvičs · Redzēt vairāk »

Antons Ozols

Antons Ozols (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Antons Ozols · Redzēt vairāk »

Antons Skrinda

Antons Skrinda (1881—1918) bija latviešu kara ārsts un rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Antons Skrinda · Redzēt vairāk »

Apolonija Laurinoviča

Apolonija Laurinoviča (—) bija latviešu politiķe.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Apolonija Laurinoviča · Redzēt vairāk »

Apsesdēls

Apsesdēls (dzimis, miris), īstajā vārdā Augusts Apsītis, bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Apsesdēls · Redzēt vairāk »

Arhangeļska

Arhangeļska ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala centrs pie Ziemeļu Dvinas ietekas Baltajā jūrā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arhangeļska · Redzēt vairāk »

Arhibalds fon Keizerlings

Kara flotes virsnieki pirms 1930. gada, vidū Teodors Spāde un Arhibalds Keizerlings Piemiņas akmens Grobiņā Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings (1882—1951), dēvēts arī par Arčibaldu Keizerlingu, bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arhibalds fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Arhibīskaps

Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arhibīskaps · Redzēt vairāk »

Arkādijs Kacs

Arkādijs Kacs (dzimis Nikolajevā, Ukrainā) ir Latvijas un Krievijas teātra režisors un pedagogs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arkādijs Kacs · Redzēt vairāk »

Arkādijs Raikins

Arkādijs Raikins (dzimis 1911. gada 24. oktobrī (11. oktobrī, pēc Jūlija kalendāra) Rīgā, miris 1987. gada 17. decembrī Maskavā) bija Latvijas ebreju izcelsmes padomju komiķis un aktieris, padomju estrādes humorists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arkādijs Raikins · Redzēt vairāk »

Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts

Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts ir vecākā Krievijas (agrāk — PSRS) zinātniski pētnieciskā iestāde, kas nodarbojas ar Zemes polāro reģionu komplekso izpēti.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts · Redzēt vairāk »

Arnolds Feiereizens

Arnolds Heinrihs Feiereizens (Arnold Heinrich Feuereisen, 1868-1943), Mag.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arnolds Feiereizens · Redzēt vairāk »

Arnolds Maidels

Madonas vidusskolas (ģimnāzijas) ēka (1926). Arnolds Kontantīns Hermanis fon Maidels (Arnold Konstantin Hermann von Maydell, 1883—1946) bija vācbaltiešu arhitekts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arnolds Maidels · Redzēt vairāk »

Arnolds Moltrehts

Arnolds Kristiāns Aleksandrs Moltrehts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts - oftalmologs un neirologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arnolds Moltrehts · Redzēt vairāk »

Artūrs Ēķis

Artūrs Ēķis (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu baletdejotājs, pedagogs un aktieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Artūrs Ēķis · Redzēt vairāk »

Artūrs Vanags

Artūrs Vanags (dzimis 1882. gada 24. martā Vecpiebalgā, Veļķu pagastā, miris 1970. gada 11. februārī, Blomenholmā pie Oslo, Norvēģijā) bija Latvijas diplomāts, goda ģenerālkonsuls Norvēģijā, lauksaimniecības atašejs Skandināvijas valstīs un kalnrūpniecības inženieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Artūrs Vanags · Redzēt vairāk »

Artis Nīmanis

Artis Nīmanis (dzimis) ir latviešu stikla mākslinieks un dizainers.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Artis Nīmanis · Redzēt vairāk »

Artjoms Dzjuba

Artjoms Dzjuba (dzimis Maskavā) ir Krievijas futbolists, uzbrucējs, Krievijas futbola izlases dalībnieks, kopš 2018.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Artjoms Dzjuba · Redzēt vairāk »

Artjoms Timofejevs

Artjoms Timofejevs (dzimis Kazaņā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2003).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Artjoms Timofejevs · Redzēt vairāk »

Arturs Eižens Zalsters

Arturs Eižens Zalsters (dzimis, miris) bija inženieris konstruktors nestandarta iekārtu konstruēšanā, seno laivu pētnieks un konstruktors, jūrniecības vēstures pētnieks, ķīmijas un ķīmijas tehnoloģiju vēstures pētnieks, hidroloģijas pētnieks, gleznotājs un akvarelists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arturs Eižens Zalsters · Redzēt vairāk »

Arturs Kāposts

Arturs Kāposts (—) bija Latvijas jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arturs Kāposts · Redzēt vairāk »

Arturs Kroders

Arturs Kroders (1892—1973) bija latviešu publicists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arturs Kroders · Redzēt vairāk »

Arvīds Jansons

Arvīds Jansons (dzimis, miris) bija latviešu diriģents, mūzikas pedagogs un vijolnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arvīds Jansons · Redzēt vairāk »

Arvīds Kalniņš (deputāts)

Arvīds Kalniņš (1904—1942) bija latviešu zemnieks un komunists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arvīds Kalniņš (deputāts) · Redzēt vairāk »

Arvīds Krīpens

Arvīds Krīpens (1893-1968) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arvīds Krīpens · Redzēt vairāk »

Arvīds Kubbels

Arvīds Kubbels (Sanktpēterburga - Ļeņingrada) bija vācbaltiešu un latviešu izcelsmes Krievijas un PSRS meistars šahā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arvīds Kubbels · Redzēt vairāk »

Arvīds Pelše

Arvīds Pelše (—) bija latviešu čekists, padomju politiķis, Oktobra revolūcijas dalībnieks, LKP CK pirmais sekretārs no 1959.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Arvīds Pelše · Redzēt vairāk »

Asari (Jūrmala)

Asari ir Jūrmalas pilsētas daļa starp Mellužiem un Vaivariem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Asari (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Asari (stacija)

Asari ir dzelzceļa pieturas punkts Jūrmalā, līnijā Torņakalns—Tukums II.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Asari (stacija) · Redzēt vairāk »

Asigale

Asigale bija ciems, muiža un vaka mūsdienu Siguldas novadā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Asigale · Redzēt vairāk »

Astra Klovāne

Astra Klovāne (dzimusi Astra Ērgle Baldonē) ir Latvijas šaha meistare, kas septiņas reizes uzvarējusi Latvijas sieviešu šaha čempionātos.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Astra Klovāne · Redzēt vairāk »

Ataturka starptautiskā lidosta

Ataturka starptautiskā lidosta (agrāk: starptautiskā lidosta Yeşilköy, IATA: ISL, ICAO: LTBA) ir starptautiska lidosta Stambulā, Turcijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ataturka starptautiskā lidosta · Redzēt vairāk »

Atdzejojums

Atdzejojums jeb atdzeja ir dzejiska teksta tulkojums citā valodā, saglabājot oriģināla jēgu un formas īpatnības.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Atdzejojums · Redzēt vairāk »

Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas

Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas ir pirmā dabaszinību enciklopēdija 25 nodaļās latviešu valodā, ko sarakstīja Gothards Frīdrihs Stenders.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas · Redzēt vairāk »

Augu aizsardzības institūts

Augu aizsardzības institūts ir zinātniska iestāde, kas tika izveidota pēc Latvijas lauksaimnieku inicitīvas jau 1913.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Augu aizsardzības institūts · Redzēt vairāk »

Augusta Deglava tilts

Augusta Deglava tilts (sarunvalodā bieži saukts vienkārši par Deglava tiltu) ir satiksmes pārvads Rīgā pār dzelzceļa līnijām Zemitāni—Šķirotava un Rīga—Lugaži, kas savieno Rīgas centru ar Purvciemu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Augusta Deglava tilts · Redzēt vairāk »

Augustīns Voldemārs

Augustīns Voldemārs (* †) bija Lietuvas politiķis, vēsturnieks, pirmais Lietuvas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Augustīns Voldemārs · Redzēt vairāk »

Auguste Juliāna fon Mendgena

Auguste Juliāna fon Mendgena (dzimusi, mirusi Krimuldas novada Jērkules muižā, apglabāta Carnikavas kapos) bija vācbaltiešu muižniece, Krievijas Impērijas valdnieces, reģentes Annas Leopoldovnas vistuvākā draudzene, favorīte un mīļākā,Анисимов, Евгений.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Auguste Juliāna fon Mendgena · Redzēt vairāk »

Augusts Annuss

Augusts Annuss ( —) bija latviešu gleznotājs, viens no ievērojamākajiem latviešu gleznotājiem figurālistiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Augusts Annuss · Redzēt vairāk »

Augusts Briedis

Augusts Briedis (—) bija latviešu žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Augusts Briedis · Redzēt vairāk »

Augusts fon Pistolkorss

Augusts fon Pistolkorss (1822—1886) bija vācbaltiešu virsnieks, Bīriņu muižas īpašnieks, viens no Saulkrastu kūrorta izveidotājiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Augusts fon Pistolkorss · Redzēt vairāk »

Augusts Korks

Augusts Korks (1887—1937) bija igauņu tautības Krievijas Impērijas armijas virsnieks Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk Padomju Krievijas 15. armijas komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Augusts Korks · Redzēt vairāk »

Augusts Matiass Hāgens

Augusts Matiass Hāgens (dzimis Vijciemā, miris Tērbatā) bija vācbaltiešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Augusts Matiass Hāgens · Redzēt vairāk »

Augusts Pommers

Augusts Pommers (dzimis Pēterpilī, miris 1984. gadā Rīgā) bija latviešu aktieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Augusts Pommers · Redzēt vairāk »

Augusts Reinbergs

Augusts Reinbergs (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Augusts Reinbergs · Redzēt vairāk »

Aurora (kreiseris)

Kreiseris "Aurora" "Aurora" ir bijušais Krievijas Impērijas Baltijas flotes kreiseris, no kura ar lielgabala šāvienu deva signālu Ziemas pils ieņemšanai 1917.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aurora (kreiseris) · Redzēt vairāk »

Auseklis (dzejnieks)

Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (vecajā ortogrāfijā: Krogsemju Mikus, Michael Krogsen; dzimis, miris), bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Auseklis (dzejnieks) · Redzēt vairāk »

Auseklis (laikraksts)

Auseklis bija trešais regulāri iznākošais vispārējs un katoļu Latgales laikraksts latgaliešu valodā, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē sākumposmā 1906.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Auseklis (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Autoceļš A13 (Latvija)

| | A13 autoceļš Krievijas robeža (Grebņeva)—Rēzekne—Daugavpils—Lietuvas robeža (Medumi) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Krievijas robežu pie Grebņovas caur Rēzekni un Daugavpili ar Lietuvas robežu pie Medumiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Autoceļš A13 (Latvija) · Redzēt vairāk »

Autoceļš M10 (Krievija)

M10 Krievijas federālo autoceļu kartē (2017) Autoceļš M10 "Krievija" (Автодорога М-10 «Россия») ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš, kas ir daļa no Eiropas autoceļu maršruta E105.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Autoceļš M10 (Krievija) · Redzēt vairāk »

Autoceļš M11 (Krievija)

M11 Krievijas federālo autoceļu kartē (2014). M11 (kreisajā pusē) kā topošās Eiropas - Ķīnas automaģistrāles pabeigtā daļa. Autoceļš M11 "Ņeva" (Автодорога М-11 «Нева») ir 669 km garš Krievijas Federācijas ātrgaitas maksas autoceļš no Maskavas līdz Pēterburgai, ko sāka būvēt 2010.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Autoceļš M11 (Krievija) · Redzēt vairāk »

Autoceļš R21 (Krievija)

R21 Krievijas federālo autoceļu kartē (pēc 2018). Autoceļš R21 "Kola" (Р-21 «Ко́ла», līdz 2018. gadam M-18) ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš un daļa no Eiropas autoceļu maršruta E105, kas no Pēterburga ved līdz Norvēģijas robežai un tālāk līdz Kirkenesas pilsētai.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Autoceļš R21 (Krievija) · Redzēt vairāk »

Autoceļš R23 (Krievija)

R23 Krievijas federālo autoceļu kartē (pēc 2018). Autoceļš R23 "Pleskava" (Р-23 «Псков», līdz 2018. gadam M-20) ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš un daļa no Eiropas autoceļu maršruta E95, kas no Pēterburgas ved līdz Baltkrievijas robežai un tālāk turpinās kā Baltkrievijas autoceļš M8.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Autoceļš R23 (Krievija) · Redzēt vairāk »

Autonomā Igaunijas guberņa

Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Autonomā Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Ave Sol (koris)

Rīgas kamerkoris "Ave Sol" ir 1969.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ave Sol (koris) · Redzēt vairāk »

Aviva stadions

Aviva stadions, pazīstams arī kā Dublinas arēna (Dublin Arena), ir futbola un regbija stadions Dublinā, Īrijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Aviva stadions · Redzēt vairāk »

Šanhajas Sadarbības organizācija

Šanhajas Sadarbības organizācija (ŠSO) ir politiska un ekonomiska Eirāzijas valstu starptautiska organizācija, kuru 2001.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Šanhajas Sadarbības organizācija · Redzēt vairāk »

Šauj manā vietā

"Šauj manā vietā" ir 1970.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Šauj manā vietā · Redzēt vairāk »

Šķēpa mešana Latvijā

Jānis Lūsis Šķēpa mešana ir viena no vieglatlētikas mešanas disciplīnām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Šķēpa mešana Latvijā · Redzēt vairāk »

Šehrijars Memmedjarovs

Šehrijars Memmedjarovs (dzimis, Sumgajitā) ir Azerbaidžānas starptautiskais lielmeistars šahā (2002).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Šehrijars Memmedjarovs · Redzēt vairāk »

Šerloka Holmsa un Doktora Vatsona piedzīvojumi

"Šerloka Holmsa un Doktora Vatsona piedzīvojumi" ir padomju televīzijas filmu cikls, kas sastāv no piecām filmām un 11 sērijām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Šerloka Holmsa un Doktora Vatsona piedzīvojumi · Redzēt vairāk »

Šostakoviča 7. simfonija

Dmitrija Šostakoviča 7.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Šostakoviča 7. simfonija · Redzēt vairāk »

Šostakoviča 8. stīgu kvartets

Dmitrija Šostakoviča 8.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Šostakoviča 8. stīgu kvartets · Redzēt vairāk »

Šteinhaueru dzimta

Šteinhaueru dzimta bija Rīgas latviešu dzimta, kas kļuva turīga 18.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Šteinhaueru dzimta · Redzēt vairāk »

Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola

Skolas ēka Ēkas fragments Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola bija viena no Krievijas impērijas Pēterburgā esošām mākslas skolām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola · Redzēt vairāk »

Ģederts Odiņš

Ģederts Odiņš (dzimis 1877. gada 29. janvārī, miris 1937. gadā) bija Latvijas pedagogs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ģederts Odiņš · Redzēt vairāk »

Ģederts Ramans (ģeogrāfs)

Ģederts Ramans (dzimis 1889. gada 27. javārī Ceraukstes pagastā; miris 1964. gada 9. aprīlī Rīgā) bija latviešu ģeogrāfs, Latvijas Universitātes profesors, strādāja pie problēmas par Latvijas iedalījumu ģeogrāfiskos reģionos.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ģederts Ramans (ģeogrāfs) · Redzēt vairāk »

Īstenais slepenpadomnieks

Īstenais slepenpadomnieks Pēteris Valujevs (1815—1890). Īstenais slepenpadomnieks bija Krievijas Impērijas II kategorijas civildienesta pakāpe no 1724.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Īstenais slepenpadomnieks · Redzēt vairāk »

Īvo Neijs

Īvo Neijs (dzimis Tartu) ir Igaunijas starptautiskais meistars šahā (1964).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Īvo Neijs · Redzēt vairāk »

Īzaks Bābels

Īzaks Bābels (dzimis, miris) bija Odesā dzimis ebreju izcelsmes krievu rakstnieks un dramaturgs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Īzaks Bābels · Redzēt vairāk »

Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija

Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija bija augstākā mācību iestāde Sanktpēterburgā, kas sagatavoja Romas Katoļu baznīcas darbiniekus Krievijas impērijas teritorijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija · Redzēt vairāk »

Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola

Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola bija viena no Krievijas Impērijas Pēterburgā esošām mākslas skolām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola · Redzēt vairāk »

Ķemeri

Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ķemeri · Redzēt vairāk »

Ķikuļu Jēkabs

Ķikuļu Jēkabs, arī Ķikuļa Jēkabs (vecajā rakstībā: Ķikul Jēkobs, 1740—1777) bija Vidzemes latviešu audējs, ievērojams hernhūtietis, latviešu valodā pirmo zināmo laicīga satura dzejoļu autors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ķikuļu Jēkabs · Redzēt vairāk »

Ļahova salas

Ļahova salas ir neapdzīvotu salu grupa Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Jaunsibīrijas salu arhipelāgā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ļahova salas · Redzēt vairāk »

Ļeņingradas apgabals

Ļeņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras un pie valsts robežas ar Igauniju un Somiju.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ļeņingradas apgabals · Redzēt vairāk »

Ļeņingradas blokāde

Frontes līnija 1941. gada 21. septembrī Iedzīvotāji iegūst ūdeni no aviobumbas izrautas bedres Ļeņingradas blokāde bija 872 dienu ilgs Vācijas un Somijas spēku veikts Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburga) aplenkums Otrā pasaules kara laikā, par kuru galvenokārt bija atbildīga armiju grupa Ziemeļi.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ļeņingradas blokāde · Redzēt vairāk »

Ļeņingradas lieta

Ļeņingradas lieta bija politisko represiju kampaņa starp 1949.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ļeņingradas lieta · Redzēt vairāk »

Ļevašovas masu kapi

Ļevašovas masu kapi jeb Ļevašovas tīrelis (Левашовская пустошь) ir masu slepkavību vieta netālu no Ļevašovas (Левашово) ciema Gorskas šosejā 143 uz ziemeļiem no Pēterburgas, kas ierīkota Lielā terora laikā un izmantota PSRS politisko ieslodzīto nogalināšanai.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ļevašovas masu kapi · Redzēt vairāk »

Ļevs Alburts

Ļevs Alburts (dzimis Čkalovā) ir ebreju izcelsmes PSRS un ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1977).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ļevs Alburts · Redzēt vairāk »

Ļevs Ļemke

Ļevs Ļemke (dzimis, miris) bija padomju un Krievijas teātra un kino aktieris, nopelniem bagātais Krievijas skatuves mākslinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ļevs Ļemke · Redzēt vairāk »

Ļevs Gumiļovs

Ļevs Gumiļovs (dzimis, miris) bija krievu vēsturnieks, etnologs, arheologs, antropologs, tulkotājs no persiešu valodas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ļevs Gumiļovs · Redzēt vairāk »

Ļevs Kameņevs

Ļevs Kameņevs (dzimis, miris) bija krievu/ebreju izcelsmes padomju politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ļevs Kameņevs · Redzēt vairāk »

Ļevs Mečņikovs

Ļevs Mečņikovs (1880) Ļevs Mečņikovs (dzimis Sanktpēterburgā, Krievijas Impērija, miris Klaranā, Šveicē) bija krievu izcelsmes Šveices ģeogrāfs, revolucionārs anarhists un esejists, Nobela prēmijas laureāta Iļjas Mečņikova vecākais brālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ļevs Mečņikovs · Redzēt vairāk »

Ļevs Termens

Ļevs Termens (dzimis, miris) bija krievu inženieris un izgudrotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ļevs Termens · Redzēt vairāk »

Ļevs Trockis

Ļevs Trockis (īstajā vārdā Leiba Bronšteins; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes revolucionārs un marksisma teorētiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ļevs Trockis · Redzēt vairāk »

Ļidas pils

Nesen rekonstruētās torņa un sienas daļas izdalās ar košu ķieģeļu krāsu Ļidas pils ir daļēji restaurēta viduslaiku pils mūsdienu Grodņas reģionā Baltkrievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ļidas pils · Redzēt vairāk »

Ļihačova rūpnīca

Ļihačova rūpnīca, jeb saīsināti ZIL, bija autobūves uzņēmums PSRS un Krievijā, kas darbojās no 1916.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ļihačova rūpnīca · Redzēt vairāk »

Ļuba Kristola

Ļuba Kristola (dzimusi Ļeņingradā) ir Krievijā dzimusi Izraēlas šahiste.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ļuba Kristola · Redzēt vairāk »

Ļubaņa (Krievija)

Ļubaņa ir pilsēta pie Tigodas upes Ļeņingradas apgabalā Krievijā pie Krievijas federālā autoceļa M10.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ļubaņa (Krievija) · Redzēt vairāk »

Žanis Bahs

Žanis Bahs, arī Žanis Bachs (1885-1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1936), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Žanis Bahs · Redzēt vairāk »

Žans Taubenhauss

Žans Taubenhauss (Varšava — Parīze) bija poļu izcelsmes Francijas šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Žans Taubenhauss · Redzēt vairāk »

Žoress Alfjorovs

Žoress Alfjorovs (dzimis, miris) bija Baltkrievijā dzimis krievu fiziķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Žoress Alfjorovs · Redzēt vairāk »

Žuža Polgāra

Žuža Polgāra (dzimusi Budapeštā, Ungārijā) ir Ungārijā dzimusi starptautiskā lielmeistare šahā (GM 1991), kas kopš 2002.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Žuža Polgāra · Redzēt vairāk »

Čerepoveca

Čerepoveca ir pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Čerepoveca · Redzēt vairāk »

Čudova

Čudova ir pilsēta pie Kerestas upes Novgorodas apgabala ziemeļu daļā Krievijā, Čudovas rajona centrs pie Krievijas federālā autoceļa M10.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Čudova · Redzēt vairāk »

Ērika Zēla

Ērika Zēla Ērika Zēla, vēlāk Zēla-Kuzmina (1902—1989) bija vācbaltiešu filozofe un dzejniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ērika Zēla · Redzēt vairāk »

Ēro Bēks

Ēro Einars Bēks (dzimis Helsinkos, Krievijas impērijā, tagad Somija, miris Helsinkos, Somijā) bija Somijas šahists, starptautiskais meistars (1950) un starptautiskais lielmeistars šahā (1984), kā arī praktizējošs inženieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ēro Bēks · Redzēt vairāk »

Ēvalds Vilks

Ēvalds Vilks (dzimis Valkā, miris Rīgā), īstajā vārdā Ēvalds Lācis, bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ēvalds Vilks · Redzēt vairāk »

Ņeva

Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ņeva · Redzēt vairāk »

Ņikita Vitjugovs

Ņikita Vitjugovs (dzimis Ļeņingradā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2007), kas kopš 2023.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ņikita Vitjugovs · Redzēt vairāk »

Ņina Rautio

Ņina Rautio (dzimusi) ir operas dziedātāja (soprāns), operas aktrise.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ņina Rautio · Redzēt vairāk »

Ņina Sirotkina

Ņina Sirotkina (dzimusi Ņina Sitņikova Luhanskas apgabalā) ir Krievijas starptautiskā meistare šahā (1988).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ņina Sirotkina · Redzēt vairāk »

Ādams Alksnis

Ādams Alksnis (1864—1897) bija latviešu mākslinieks, kurš viens no pirmajiem pievērsās zemnieku dzīves atspoguļojumam, kā arī aizsāka latviešu mitoloģijas tēlu vizuālo attēlošanu („Skriešanās”).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ādams Alksnis · Redzēt vairāk »

Ādams Mickēvičs

Ādams Bernards Mickēvičs (dzimis Navahrudakas apkaimē, Krievijas Impērijā (tagad Baltkrievijā), miris Stambulā, Turcijā) bija poļu dzejnieks un rakstnieks, romantisma pārstāvis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ādams Mickēvičs · Redzēt vairāk »

Ādolfs Adāns

Ādolfs Šarls Adāns (izruna:; dzimis, miris) bija franču komponists, mūsdienās visplašāk pazīstams kā baletu "Žizele" (Giselle) un "Korsārs" (Le corsaire), kā arī Ziemassvētku dziesmas Minuit, chrétiens (angļu versijā O Holy Night) mūzikas autors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ādolfs Adāns · Redzēt vairāk »

Ādolfs Alunāns

Ādolfs Alunāns (vecajā ortogrāfijā: Adolf Allunan; dzimis, miris) bija latviešu aktieris, režisors un dramaturgs, tiek saukts par "latviešu teātra tēvu".

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ādolfs Alunāns · Redzēt vairāk »

Ādolfs Šapiro

Ādolfs Šapiro (dzimis) ir PSRS, Latvijas un Krievijas teātra režisors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ādolfs Šapiro · Redzēt vairāk »

Ādolfs Kaktiņš

Jānis Ādolfs Kaktiņš (dzimis, miris) bija latviešu operdziedonis un koncertdziedātājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ādolfs Kaktiņš · Redzēt vairāk »

Ādolfs Taimi

Ādolfs Taimi (līdz 1907. gadam Ādolfs Vastens; dzimis, miris 1955. gadā) bija somu revolucionārs, militārais darbinieks Sarkanajā Somijā 1918.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ādolfs Taimi · Redzēt vairāk »

Ādolfs Teodors Kupfers

Ādolfs Teodors Kupfers (1799—1865) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu ģeofiziķis, metrologs un meteorologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ādolfs Teodors Kupfers · Redzēt vairāk »

Āgenskalna priedes

Āgenskalna priedes ir Rīgas mikrorajons, kas atrodas Āgenskalna apkaimē, Rīgā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Āgenskalna priedes · Redzēt vairāk »

Bagars

Greifera bagars Bagars ir īpaša, peldoša iekārta, kas paredzēta materiālu izrakšanai ūdens vidē (dažreiz īslaicīgi radītā), lai uzlabotu ūdenstilpes īpašības; pārveidotu sauszemi un ūdenstilpes ar mērķi izmainīt ūdens noplūdi, kuģojamību un komerciālo izmantošanu; būvētu aizsprostus, dambjus un citas straumes un krasta līnijas kontroles būves; iegūtu vērtīgas minerālu nogulsnes vai jūras dzīvniekus ar komerciālu nozīmi.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bagars · Redzēt vairāk »

Baikal

Baikal ( — ‘Baikāls’) ir Padomju Savienības izcelsmes bezalkoholiskais dzēriens tumši brūnā krāsā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baikal · Redzēt vairāk »

Baira Kovanova

Baira Kovanova (dzimusi Elistā) ir kalmiku izcelsmes Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (2007).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baira Kovanova · Redzēt vairāk »

Balets

Žans Žoržs Noverrs Balets ir muzikāls dejas veids, kur viens vai vairāki cilvēki izpaužas sinhronās dejas kustībās.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Balets · Redzēt vairāk »

Baltais tilts

Baltais tilts ir gājēju tilts pār Neres upi, kas atrodas Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltais tilts · Redzēt vairāk »

Baltars

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja ekspozīcija. Baltars bija porcelāna apgleznošanas darbnīca Rīgā, kas radās 1924.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltars · Redzēt vairāk »

Baltazars fon Bergmanis

Baltazars fon Bergmanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltazars fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823)

Baltazars fon Kampenhauzens. Baltazars fon Kampenhauzens (Lenču muiža —, Pēterburga) bija vācbaltiešu cilmes ģeogrāfs un valstsvīrs, Krievijas Impērijas medicīniskās pārvaldes direktors (1800).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823) · Redzēt vairāk »

Baltā kustība

Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltā kustība · Redzēt vairāk »

Baltā muiža

Mellera muiža 18. gadsimtā (Broce, 1794). Baltās muižas kungu māja 20 gadsimta sākumā Baltā muiža, arī Dāla muiža, Mellera muiža, bija muiža tagadējā Iļģuciema apkaimē, kas izveidota 17.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltā muiža · Redzēt vairāk »

Baltiešu pulks

Baltiešu pulks 1919. gada vasarā. Baltiešu pulka 1. rota Gdovā 1919. gada maijā. Baltiešu pulks bija vācbaltiešu militārā vienība Igaunijas brīvības cīņu laikā, kas piedalījās karadarbībā Igaunijas Republikas valdības un ģenerāļa Judeniča komandētās Krievijas Ziemeļrietumu armijas pusē pret Sarkano armiju no 1918.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltiešu pulks · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas kara apgabals

PSRS Baltijas robežapgabala teritorija, kas sakrita ar Baltijas kara apgabala teritoriju. Baltijas kara apgabals (BKA) bija pēc Baltijas valstu okupācijas Otrā pasaules kara laikā izveidots PSRS bruņoto spēku militārais apgabals (1940—1941, 1945—1991).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltijas kara apgabals · Redzēt vairāk »

Baltijas Linu manufaktūra

1919. gads). Baltijas Linu manufaktūras kompānija bija viens no trim lielākajiem linu izstrādājumu uzņēmumiem Latvijā (5000 spoļu) un viens no vecākajiem uzņēmumiem Rīgā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltijas Linu manufaktūra · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Baltijas stacija (Tallina)

Baltijas stacija ir galvenais pasažieru dzelzceļa satiksmes terminālis Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltijas stacija (Tallina) · Redzēt vairāk »

Baltijas valstu okupācija

Baltijas valstu okupācija ( — 'Baltijas kampaņa) bija triju Baltijas valstu militāra sagrābšana Otrā pasaules kara sākumā ar sekojošu pievienošanu PSRS.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltijas valstu okupācija · Redzēt vairāk »

Baltijas—Amerikas līnija

''Baltic America Line'' plakāts (pirms 1930). thumb Baltijas—Amerikas līnija jeb Baltijas—Amerikāņu līnija (Baltic American Line) bija transatlantiskās kuģniecības uzņēmums, kas nodrošināja regulāru tvaikoņu satiksmi līnijā Liepāja–Danciga–Hamburga–Ņujorka.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltijas—Amerikas līnija · Redzēt vairāk »

Baltijska

Baltijska (līdz 1946. gadam Pillava) ir ostas pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltijska · Redzēt vairāk »

Baltkrievi

Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltkrievi · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas Nacionālais operas un baleta teātris

Operas un baleta teātris Minskā Baltkrievijas Republikas Nacionālais akadēmiskais Lielais operas un baleta teātris atrodas parkā Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas Trīsvienības kalna rajonā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Baltkrievijas Nacionālais operas un baleta teātris · Redzēt vairāk »

Barbarosa (plāns)

"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Barbarosa (plāns) · Redzēt vairāk »

Bariss Kits

Bariss Kits (dzimis, miris) ir baltkrievu izcelsmes ASV raķešu zinātnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bariss Kits · Redzēt vairāk »

Barklaja de Tolli piemineklis

Barklaja de Tolli piemineklis ir piemineklis Krievijas karavadonim Mihaelam Andreasam Barklajam de Tolli.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Barklaja de Tolli piemineklis · Redzēt vairāk »

Barnaula

Barnaula ir pilsēta Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā un no 1937. gada Altaja novada centrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Barnaula · Redzēt vairāk »

Bartošs Socko

Bartošs Socko (dzimis Pjasečno) ir Polijas starptautiskais lielmeistars šahā (1999).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bartošs Socko · Redzēt vairāk »

Bīronu dzimta

hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bīronu dzimta · Redzēt vairāk »

Bēnes muiža

Bēnes muiža bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Bēnes pagasta Bēnē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bēnes muiža · Redzēt vairāk »

Bērzs tīrelī

Bērzs tīrelī ir Jāzepa Vītola pirmā kora dziesma ar Vensku Edvarta vārdiem jauktajam korim, kas dziedāta Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1888.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bērzs tīrelī · Redzēt vairāk »

Bekši

Bekši (agrāk Pūpoli) ir vidējciems Rēzeknes novada, Ozolaines pagastā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bekši · Redzēt vairāk »

Benedikts Skrinda

Benedikts Skrinda (Benedikts Skrynda, 1868—1947) bija katoļu priesteris un rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Benedikts Skrinda · Redzēt vairāk »

Bengts Šite

Bengts Šite (1614—1683) bija zviedru valstsvīrs un diplomāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bengts Šite · Redzēt vairāk »

Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena

Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena (1703—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona sieva.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena · Redzēt vairāk »

Benjamins Blūmenfelds

Benjamins Blūmenfelds (Vilkavišķi —, Maskava) bija Krievijas un PSRS šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Benjamins Blūmenfelds · Redzēt vairāk »

Bents Larsens

Jergens Bents Larsens (Tilsteda —, Buenosairesa) bija dāņu starptautiskais lielmeistars šahā (1956), ilggadējais Pasaules šaha čempiona nosaukuma pretendents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bents Larsens · Redzēt vairāk »

Berlīnes papildvienošanās (1918)

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bermontiāde · Redzēt vairāk »

Bernardo Belloto

Bernardo Belloto (dzimis, miris) bija Venēcijas izcelsmes vedutu jeb pilsētu ainavu gleznotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bernardo Belloto · Redzēt vairāk »

Bernards Kublinskis

Bernards Augustīns Kublinskis (—) bija Latvijas katoļu mācītājs un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bernards Kublinskis · Redzēt vairāk »

Bernhards Borherts

Bernhards Kristians Kārlis Borherts (1862—1945) bija vācbaltiešu gleznotājs un ilustrators, Rīgas pilsētas mākslas skolas docētājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bernhards Borherts · Redzēt vairāk »

Bernhards Dīriķis

Bernhards Dīriķis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bernhards Dīriķis · Redzēt vairāk »

Bernhards fon Bīlovs

Bernhards Heinrihs Kārlis Martīns fon Bīlovs (dzimis, miris) bija Vācijas reihskanclers un Prūsijas premjerministrs no 1900.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bernhards fon Bīlovs · Redzēt vairāk »

Bernhards Gregori

Bernhards Gregori (Rēvele - Berlīne) bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu meistars šahā, viens no 3.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bernhards Gregori · Redzēt vairāk »

Berta Rūmniece

Berta Rūmniece (dzimusi Mihelsone, mirusi) bija latviešu aktrise.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Berta Rūmniece · Redzēt vairāk »

Beverīnas dziedonis

Dziesmas "Beverīnas dziedonis" sākuma notis Beverīnas dziedonis ir latviešu kora dziesma ar Ausekļa vārdiem jauktajam korim un orķestrim, ko 1891.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Beverīnas dziedonis · Redzēt vairāk »

Bihoveca hronika

rokraksta lapa. "Krievu hroniku pilnā krājuma" 17. sējums (1907). Bihoveca hronika ir viena no 16. gadsimta Lietuvas dižkunigaitijas hronikām, kas nosaukta tās pirmā īpašnieka Volkoviskas apriņķa muižnieka Aleksandra Bihoveca vārdā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bihoveca hronika · Redzēt vairāk »

Biruta Cepurīte

Mg.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Biruta Cepurīte · Redzēt vairāk »

Blēzs Sandrārs

Blēzs Sandrārs (dzimis Frederiks Luiss Sozē, miris) bija Šveices izcelsmes franču rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Blēzs Sandrārs · Redzēt vairāk »

Boļeslavs Sloskāns

Boļeslavs Sloskāns (dzimis Rēzeknes apriņķa Stirnienes pagastā, miris) bija Romas katoļu baznīcas Cilitānas titulārbīskaps, Mogiļevas un Minskas apustuliskais administrators, kā arī neformāli Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 21.01.1917., nominēts 05.05.1926., konsekrēts 10.05.1926.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Boļeslavs Sloskāns · Redzēt vairāk »

Bonava Latvija

SIA Bonava Latvija ir nekustamo īpašumu attīstītājs, kura mātes uzņēmums ir zviedru Bonava AB — vadošais Ziemeļeiropas dzīvojamo māju attīstītājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bonava Latvija · Redzēt vairāk »

Bordo

Bordo (gaskoņu: Bordèu) ir ostas pilsēta Francijas dienvidrietumos, Garonnas upes grīvā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bordo · Redzēt vairāk »

Boriss Švānebahs

Boriss (Bernhards) Švānebahs (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Boriss Švānebahs · Redzēt vairāk »

Boriss Feršalovs

Boriss Feršalovs (1941) ir krievu virsnieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Boriss Feršalovs · Redzēt vairāk »

Boriss Grebenščikovs

Boriss Grebenščikovs (dzimis Ļeņingradā) ir padomju un krievu mūziķis, grupas «Akvarium» līderis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Boriss Grebenščikovs · Redzēt vairāk »

Boriss Guļko

Boriss Guļko (dzimis Erfurtē) ir ebreju izcelsmes PSRS un ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1976).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Boriss Guļko · Redzēt vairāk »

Boriss Saharovs

Boriss Saharovs (dzimis, miris) bija padomju šaha problēmists, ķīmiķis un metalurgs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Boriss Saharovs · Redzēt vairāk »

Boriss Spaskis

Boriss Spaskis (dzimis Ļeņingradā) ir PSRS un Francijas šahists, desmitais pasaules čempions šahā (1969 - 1972).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Boriss Spaskis · Redzēt vairāk »

Boriss Verlinskis

Boriss Verlinskis (Bahmuta — Maskava) bija Ukrainas un Krievijas starptautiskais meistars šahā (1950).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Boriss Verlinskis · Redzēt vairāk »

Brasas tilts

Brasas tilts ir satiksmes pārvads Rīgā pār dzelzceļa līniju Zemitāni—Skulte, kas savieno Rīgas centru un Brasu (Miera iela) ar Mežaparku un Čiekurkalnu (Gaujas iela).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Brasas tilts · Redzēt vairāk »

Brāļi Kaudzītes

Brāļi Kaudzītes Brāļi Kaudzītes (Reinis Kaudzīte (1839–1920) un Matīss Kaudzīte (1848–1926)) bija latviešu rakstnieki un skolotāji.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Brāļi Kaudzītes · Redzēt vairāk »

Brāļi Strugacki

Brāļi Strugacki — Arkādijs Strugackis (dzimis 1925. gada 28. augustā Batumi, miris 1991. gada 12. oktobrī Maskavā) un Boriss Strugackis (dzimis 1933. gada 15. aprīlī Ļeņingradā, miris 2012. gada 19. novembrī Sanktpēterburgā) — bija padomju un krievu rakstnieki, līdzautori, scenāristi, mūsdienu zinātniskās un sociālās fantastikas klasiķi.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Brāļi Strugacki · Redzēt vairāk »

Brāļu draudze

Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Brāļu draudze · Redzēt vairāk »

Brālis (filma)

"Brālis" ir 1997.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Brālis (filma) · Redzēt vairāk »

Brīvmūrnieku uzskaitījums — D

Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "D".

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Brīvmūrnieku uzskaitījums — D · Redzēt vairāk »

Brīvmūrnieku uzskaitījums — E

Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "E".

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Brīvmūrnieku uzskaitījums — E · Redzēt vairāk »

Brīvmūrnieku uzskaitījums — F

Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "F".

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Brīvmūrnieku uzskaitījums — F · Redzēt vairāk »

Brīvmūrnieku uzskaitījums — P

Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "P".

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Brīvmūrnieku uzskaitījums — P · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

BRICS

BRICS dalībvalstis (no 2024. gada). BRICS (saīsinājums no dalībvalstu pirmajiem burtiem: Brazil, Russia, India, China, South Africa) ir jaunietekmes tirgus valstu savienība, kuru 2006.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un BRICS · Redzēt vairāk »

Broņislavs Trubiņš

Broņislavs Trubiņš (1897—1946) bija latviešu skolotājs, Latvijas PSR Tautas komisāru padomes valsts kontroles tautas komisārs (1940—1941).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Broņislavs Trubiņš · Redzēt vairāk »

Bruno Saulītis

Bruno Saulītis (dzimis Rīgā, miris Jumpravā) bija latviešu rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Bruno Saulītis · Redzēt vairāk »

Burāšana Latvijā

Regate Daugavā, 2007. gads Burāšana kā atpūta un sports uz ūdeņiem, burājot ar jahtu, mūsdienu Latvijas teritorijā notiek vairāk nekā gadsimtu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Burāšana Latvijā · Redzēt vairāk »

Burhards Kristofs fon Minihs

Burhards Kristofs fon Minihs Burhards Kristofs fon Minihs (1683-1767) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals (1732) ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1728).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Burhards Kristofs fon Minihs · Redzēt vairāk »

Burinieks

Klaipēdā Burinieks jeb buru kuģis ir kuģis, kurš pārvietojas ar vēja palīdzību.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Burinieks · Redzēt vairāk »

Cīņa (avīze)

"Cīņa" bija avīze latviešu valodā, kas iznāca no 1904.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Cīņa (avīze) · Redzēt vairāk »

Cīņas sports

Grieķu-romiešu cīņa Cīkstēšanās ir cīņa starp diviem neapbruņotiem sportistiem, kurā tiek izmantota noteikta tehnika, lai gūtu uzvaru.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Cīņas sports · Redzēt vairāk »

Centrs (Daugavpils)

Centrs ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Centrs (Daugavpils) · Redzēt vairāk »

Cezars Kiī

Cezars Kiī (dzimis, miris) bija Viļņā dzimis franču izcelsmes Krievijas komponists, mūzikas kritiķis un militārais inženieris - ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Cezars Kiī · Redzēt vairāk »

Cilvēka dienas

"Cilvēka dienas" ir 1989.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Cilvēka dienas · Redzēt vairāk »

Daļa Grībauskaite

Daļa Grībauskaite (dzimusi Viļņā, Lietuvā) ir lietuviešu politiķe, bijusī Lietuvas Republikas prezidente (2009—2019).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Daļa Grībauskaite · Redzēt vairāk »

Daņiils Linčevskis

Daņiils Linčevskis (dzimis Krievijas PFSR) ir starptautiskais lielmeistars šahā (2009).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Daņiils Linčevskis · Redzēt vairāk »

Daiļslidošana

Daiļslidošana ir ziemas sporta veids, kurā sportisti pārvietojas ar slidām pa ledu, izpildot papildelementus, visbiežāk mūzikas pavadījumā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Daiļslidošana · Redzēt vairāk »

Dainis Turlais

Dainis Turlais (dzimis Madonā) ir virsnieks, bijušais Latvijas bruņoto spēku komandieris un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dainis Turlais · Redzēt vairāk »

Danaja (glezna)

Danaja ir nīderlandiešu gleznotāja Rembranta glezna no Pjēra Krozā kolekcijas, kas kopš 18.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Danaja (glezna) · Redzēt vairāk »

Daniils Harmss

thumb Daniils Harmss (Дании́л Ива́нович Хармс, īstais vārds Daniils Juvačovs, dzimis 1905. gada 17. (30.) decembrī Sanktpēterburgā, miris 1942. gada 2. februārī Ļeņingradā) bija krievu prozaiķis, dzejnieks un dramaturgs, pazīstams kā apvienības "OBERIU" dalībnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Daniils Harmss · Redzēt vairāk »

Daniils Sizko

Daniils Sizko (dzimis) ir Krievijas futbolists, vārtsargs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Daniils Sizko · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas cietoksnis

Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā uzbūvēts cietoksnis, kas atrodas Daugavgrīvā pie Buļļupes ietekas Daugavā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Daugavgrīvas cietoksnis · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Daugavpils · Redzēt vairāk »

Daugavpils cietoksnis

Daugavpils cietoksnis. Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Daugavpils cietoksnis · Redzēt vairāk »

Daugavpils ieņemšana (1941)

Vācu lidmašīna blakus padomju lidmašīnai, Daugavpils lidlauks Padomju BT tanki Daugavpils pēc ugunsgrēka Daugavpils ieņemšana (1941) bija nacistiskās Vācijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija 1941. gada Latvijas vācu okupācijas pirmajā nedēļā, kas vainagojās ar Daugavpils ieņemšanu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Daugavpils ieņemšana (1941) · Redzēt vairāk »

Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca

Daugavpils Sv.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca · Redzēt vairāk »

Daugavpils vēsture

Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Daugavpils vēsture · Redzēt vairāk »

Davids Daņiuševskis

Davids Daņiuševskis (1885. gads Lodza — 1944. gads) bija ebreju izcelsmes Polijas šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Davids Daņiuševskis · Redzēt vairāk »

Davids Paravjans

Davids Paravjans (dzimis Maskavā) ir armēņu izcelsmes Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2017).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Davids Paravjans · Redzēt vairāk »

Dāvids Bronšteins

Dāvids Bronšteins (Bilacerkva, Kijivas apgabals, Ukrainas PSR -, Minska, Baltkrievija) bija ebreju tautības padomju starptautiskais lielmeistars šahā (1950), ilggadējais Pasaules šaha čempiona nosaukuma pretendents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dāvids Bronšteins · Redzēt vairāk »

Dāvids Golts

via.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dāvids Golts · Redzēt vairāk »

Dāvids Hieronīms Grindelis

Dāvids Hieronīms Grindelis (1776-1836) bija latviešu izcelsmes Rīgas aptiekārs, botāniķis, ķīmiķis un izdevējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dāvids Hieronīms Grindelis · Redzēt vairāk »

Dāvids Rudzītis

Dāvids Rudzītis (dzimis, miris) bija Latvijas valsts pārvaldes darbinieks, pirmais Valsts kancelejas direktors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dāvids Rudzītis · Redzēt vairāk »

Dītrihs Ernsts fon Šepings

Dītrihs Ernsts fon Šepings (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dītrihs Ernsts fon Šepings · Redzēt vairāk »

Džakomo Kvarengi

Džakomo Antonio Domeniko Kvarengi (dzimis, miris) bija itāļu klasicisma arhitekts, kurš 1780.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Džakomo Kvarengi · Redzēt vairāk »

Džida

Džida (Jiddah) ir pilsēta Saūda Arābijas rietumos pie Sarkanās jūras.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Džida · Redzēt vairāk »

Džons Dundass Kokrens

Džons Dundass Kokrens (dzimis 1780. gadā Skotijā, miris 1825. gada 12. augustā Valensijā, Kolumbijā) bija skotu ceļotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Džons Dundass Kokrens · Redzēt vairāk »

Džordžs Balančins

Džordžs Balančins (dzimis kā Georgijs Balančivadze, miris) bija Krievijā dzimis gruzīnu izcelsmes amerikāņu horeogrāfs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Džordžs Balančins · Redzēt vairāk »

Džordžs Sanderss

Džordžs Henrijs Sanderss (dzimis, miris) bija britu aktieris un dziedātājs, kura karjera ilga vairāk nekā 40 gadu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Džordžs Sanderss · Redzēt vairāk »

Dekabristi

Dekabristi (no декабрь — decembris) jeb decembristi bija Krievijas impērijas slepeno politisko biedrību locekļi, kas šādi nodēvēti pēc valsts apvērsuma (Dekabristu sacelšanās) mēģinājuma impērijas galvaspilsētā Pēterburgā 1825.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dekabristi · Redzēt vairāk »

Dekabristu sacelšanās

G. V. Timma glezna). Dekabristu sacelšanās jeb Decembra sacelšanās bija valsts apvērsuma mēģinājums Krievijas impērijas galvaspilsētā Pēterburgā 1825.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dekabristu sacelšanās · Redzēt vairāk »

Dekomunizācija

Kijivā (2013) Dekomunizācija ir pasākumu un darbību kopums valsts un sabiedrības atbrīvošanai no komunistiskās ideoloģijas ietekmes un sekām visās dzīves jomās pēc valdošo komunistisko režīmu sabrukuma.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dekomunizācija · Redzēt vairāk »

Denī Didro

Denī Didro (—) bija franču filozofs, mākslas kritiķis un rakstnieks, pazīstams kā grāmatas "Enciklopēdija" (Encyclopédie) galvenais redaktors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Denī Didro · Redzēt vairāk »

Deniss Matvejevs

Deniss Matvejevs (Денис Владимирович Матвеев, dzimis) ir Krievijas kosmonauts, inženieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Deniss Matvejevs · Redzēt vairāk »

Deruluft

''Deruluft'' plakāts pēc lidojumu sākšanas uz Baltijas valstīm (1928). Deruluft bija kopīga Vācijas un Padomju Savienības aviokompānija, ko 1921.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Deruluft · Redzēt vairāk »

Destaļinizācija

Staļina piemineklis Budapeštā, 1952 Iznīcinātā pieminekļa paliekas Ungārijas revolūcijas laikā, 1956 Destaļinizācija ir vēsturisks apzīmējums komunistisko režīmu liberalizācijas periodam no 1953.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Destaļinizācija · Redzēt vairāk »

Detlavs Brantkalns

Detlavs Brantkalns (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks, ģenerālleitnants (1945).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Detlavs Brantkalns · Redzēt vairāk »

Devītais vilnis

Devītais vilnis ir armēņu izcelsmes ukraiņu gleznotāja Ivana Aivazovska 1850.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Devītais vilnis · Redzēt vairāk »

Dienas Lapa

Dienas Lapa bija dienas laikraksts, kas tika izdots Rīgā XIX gs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dienas Lapa · Redzēt vairāk »

Dieva lūgums

Dieva lūgums ir Jāzepa Vītola garīga kora dziesma ar Augusta Kažoka vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dieva lūgums · Redzēt vairāk »

Dievmātes Patvēruma katedrāle (Maskava)

Dievmātes Patvēruma katedrāle ir galvenais Krievijas Pareizticīgās vecticībnieku baznīcas dievnams, kas atrodas Maskavā, Rogožskas slobodā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dievmātes Patvēruma katedrāle (Maskava) · Redzēt vairāk »

Diližanss

Atjaunota pasta kariete. Diližanss (saīsinājums no carosse de diligence, "veiklā kariete") jeb pasta kariete bija zirgu vilkts slēgts transporta līdzeklis pasažieru un pasta pārvadāšanai no 17.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Diližanss · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Šostakovičs

Dmitrijs Šostakovičs (dzimis, miris) bija krievu padomju komponists, pianists, mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dmitrijs Šostakovičs · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Ļihačovs

Dmitrijs Ļihačovs (dzimis, miris) bija padomju un krievu filologs, kultorologs, mākslas vēstures zinātnieks, lingvists, filoloģijas zinātņu doktors (1947), profesors, Krievijas Kultūras fonda (līdz 1991. gadam — Padomju) valdes priekšsēdētājs (1986—1993).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dmitrijs Ļihačovs · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Bortņanskis

Dmitrijs Bortņanskis (dzimis, miris) bija ukraiņu/krievu komponists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dmitrijs Bortņanskis · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Cvetkovs

Dmitrijs Cvetkovs (dzimis, Ļeņingradā) ir krievu orientierists, Pasaules un Eiropas čempions.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dmitrijs Cvetkovs · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Gordons

Dmitrijs Gordons (krievu: Дмитрий Ильич Гордон) jeb Dmitro Hordons (ukraiņu: Дмитро Ілліч Гордон; dzimis Kijivā) ir Ukrainas žurnālists, TV raidījumu vadītājs, blogeris, politiķis, mūziķis un uzņēmējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dmitrijs Gordons · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Kabaļevskis

Dmitrijs Kabaļevskis (dzimis, miris) bija krievu komponists un mūzikas funkcionārs, viens no PSRS oficiāli atzītākajiem autoriem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dmitrijs Kabaļevskis · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Kuzmins

Dmitrijs Kuzmins (Maskavā) ir krievu dzejnieks, literatūrzinātnieks, tulkotājs, atdzejotājs, redaktors, izdevējs, literāro projektu organizators.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dmitrijs Kuzmins · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis

Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis (dzimis, miris) bija krievu infantērijas ģenerālis un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Medvedevs

Dmitrijs Medvedevs (dzimis) ir Krievijas politiķis un valstsvīrs, juridisko zinātņu kandidāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dmitrijs Medvedevs · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Mendeļejevs

Dmitrijs Mendeļejevs (dzimis, miris) bija krievu ķīmiķis, kas izveidoja ķīmisko elementu periodisko sistēmu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dmitrijs Mendeļejevs · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Merežkovskis

Dmitrijs Merežkovskis (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks, dzejnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs, reliģijas filozofs un domātājs, viens no krievu simbolisma pamatlicējiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dmitrijs Merežkovskis · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Rovners

Dmitrijs Rovners (Vinnica -, Ļeņingrada) bija Krievijas šahists, Ļeņingradas čempions šahā (1937).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dmitrijs Rovners · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Tjomkins

Dmitrijs Zinovjevičs Tjomkins (dzimis, miris) bija Krievijā dzimis amerikāņu komponists, diriģents un filmu oriģinālmūzikas autors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dmitrijs Tjomkins · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Utkins

Dmitrijs Utkins (dzimis Asbestā, Sverdlovskas apgabalā, KPFSR, PSRS, miris Tveras apgabalā), zināms arī pēc segvārda Vāgners, bija Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba galvenās pārvaldes (GRU) specvienības virsnieks, rezerves apakšpulkvedis, neonacists un Vāgnera grupas dibinātājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dmitrijs Utkins · Redzēt vairāk »

Doždj

Doždj jeb Dožģ ( — 'lietus'), starptautiski — TV Rain, ir 2008.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Doždj · Redzēt vairāk »

Doroteja fon Līvena

Doroteja fon Līvena (Dorothea Fürstin von Lieven, dzimusi Rīgā, mirusi Parīzē, Francijā) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas sūtņa Kristofa fon Līvena sieva, ietekmīga Eiropas diplomātisko aprindu vidutāja Londonā un Parīzē 19.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Doroteja fon Līvena · Redzēt vairāk »

Druskininki

Druskininki ir kūrortpilsēta Lietuvā pie Nemunas upes, netālu no Baltkrievijas un Polijas robežas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Druskininki · Redzēt vairāk »

Drywa

Drywa bija Latgales laikraksts latgaliešu valodā, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē laikā 1908.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Drywa · Redzēt vairāk »

Dušanbe

Dušanbe ir Tadžikistānas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dušanbe · Redzēt vairāk »

Dubulti (Jūrmala)

Dubulti ir Jūrmalas pilsētas daļa.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dubulti (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Dzīvīte (filma)

"Dzīvīte" ir 1989.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dzīvīte (filma) · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene

Dzelzceļa līnijas Ieriķi—Abrene karte. Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene ir slēgta līnija, kas savieno Ieriķu ciemu ar Abreni (tagadējo Pitalovu) caur Gulbeni.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava

Dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava karte ar atzariem uz Rīgu un Kēnigsbergu (1862). Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu Pleskavas stacija Rēzeknes stacija pēc 1905. gada Daugavpils dzelzceļa stacija ap 1900. gadu Senākais dzelzceļa tilts pār Daugavas upi Daugavpilī Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915. gadu Grodņas dzelzceļa stacija pirms 1915. gada Pēterburgas stacija Varšavā (Prāgas priekšpilsētā) Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava bija 1852. — 1862.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava

Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910). Siguldas dzelzceļa stacija pirms 1914. gada. Cēsu dzelzceļa stacija pirms 1914. gada. Valmieras dzelzceļa stacija 1930. gados. Valkas dzelzceļa stacija (Valka I). Veravas dzelzceļa stacija pirms 1914. gada. Pleskavas dzelzceļa stacija. Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava ir 1886.—1889.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava

Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas (1909). Ventspils dzelzceļa stacija. Novosokoļņiku dzelzceļa stacija - savienojuma vieta ar Pēterburgas-Vitebskas dzelzceļa līniju (1904). Ventspils (tagad Rīgas) dzelzceļa stacija Maskavā. Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava bija 1869.-1904.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava · Redzēt vairāk »

Dzelzceļš

Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Daugavpils Šķirošanas parks Dzelzceļš ir infrastrukūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu dzelzceļu transportu, tas ir, dzelzceļa sliežu ceļi, signalizācijas ierīces, dzelceļa stacijas un tamlīdzīgi.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dzelzceļš · Redzēt vairāk »

Dzeržinska (Krievija)

Dzeržinska ir pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, otra lielākā apgabala pilsēta.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dzeržinska (Krievija) · Redzēt vairāk »

Dziga Vertovs

Dziga Vertovs (dzimis Dāvids Kaufmans, miris) bija ebreju izcelsmes padomju dokumentālā kino režisors, scenārists un kino teorētiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dziga Vertovs · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā

Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »

Dzintari

Dzintari ir viena no Jūrmalas pilsētas daļām tās centrā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dzintari · Redzēt vairāk »

Dzjui Veņdzjuņa

Dzjui Veņdzjuņa (dzimusi Šanhajā) ir Ķīnas starptautiskā lielmeistare šahā (2009).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Dzjui Veņdzjuņa · Redzēt vairāk »

Edīte Sēdergrāna

Edīte Irēne Sēdergrāna (dzimusi, mirusi) bija Sanktpēterburgā dzimusi Somijas zviedru dzejniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Edīte Sēdergrāna · Redzēt vairāk »

Edgars Kramiņš

Edgars Kramiņš 2019. gadā Edgars Kramiņš (dzimis 1964. gada 14. martā Ļeņingradā) ir latviešu muzikālā teātra aktieris, režisors, runas un vokālais pedagogs, sabiedrisks kultūras darbinieks un pedagoģijas zinātņu doktors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Edgars Kramiņš · Redzēt vairāk »

Edgars Tons

Edgars Tons (dzimis, miris) bija latviešu diriģents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Edgars Tons · Redzēt vairāk »

Edgars Zausājevs

Edgars Zausājevs (dzimis) ir latviešu politiķis un uzņēmējs, bijušais Latvijas Republikas Materiālo resursu ministrs, vēlāk Latvijas Republikas Ārējās tirdzniecības ministrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Edgars Zausājevs · Redzēt vairāk »

Edmunds Vrēdens

Edmunds Kārlis Vrēdens (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes krievu ekonomists, Sanktpēterburgas Valsts universitātes profesors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Edmunds Vrēdens · Redzēt vairāk »

Eduards Buhmans

Eduards Buhmans (dzimis, miris) bija Krievijas šahists un treneris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eduards Buhmans · Redzēt vairāk »

Eduards fon Baranovs

Johans Eduards fon Baranovs (1811—1884) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1869), Baltijas guberņu un Rīgas ģenerālgubernators (1866).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eduards fon Baranovs · Redzēt vairāk »

Eduards fon Rozenbergs

Eduards Viktors fon Rozenbergs. Eduards Viktors fon Rozenbergs (1878—1954) bija vācbaltiešu jurists, Tautas padomes loceklis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eduards fon Rozenbergs · Redzēt vairāk »

Eduards Gartjē

Eduards Gartjē, pareizāk, Eduards Hartje (1872-1959) bija vācbaltiešu izcelsmes pediatrs, Petrogradas Psihoneiroloģiskā institūta Bērnu katedras profesors (1914-1921), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eduards Gartjē · Redzēt vairāk »

Eduards Gufelds

Eduards Gufelds (Kijiva -, Losandželosa) bija Ukrainā dzimis ASVstarptautiskais lielmeistars šahā (1967).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eduards Gufelds · Redzēt vairāk »

Eduards Hiļs

Eduards Hiļs (dzimis, miris) bija krievu estrādes baritons un Krievijas PFSR Tautas mākslinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eduards Hiļs · Redzēt vairāk »

Eduards Kalniņš (ministrs)

Eduards Kalniņš (—) bija latviešu artilērijas ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eduards Kalniņš (ministrs) · Redzēt vairāk »

Eduards Kusiņš

Eduards Kusiņš (dzimis 1889. gadā Bebrenes pagastā, miris 1983. gada Maskavā) bija latviešu virsnieks, pulkvedis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eduards Kusiņš · Redzēt vairāk »

Eduards Laimiņš

Eduards Laimiņš (—) bija latviešu virsnieks, inženieris un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eduards Laimiņš · Redzēt vairāk »

Eduards Leitmanis

Eduards Leitmanis (1899—1971) bija latviešu inženieris un padomju sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eduards Leitmanis · Redzēt vairāk »

Eduards Stīpnieks

Eduards Stīpnieks (1902-1983) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eduards Stīpnieks · Redzēt vairāk »

Eduards Svirlovskis

Eduards Svirlovskis (1874—1949) bija viens no augstākās farmācijas izglītības ieviesējiem Latvijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eduards Svirlovskis · Redzēt vairāk »

Eduards Vītols

Eduards Kārlis Vītols (dzimis, miris) bija latviešu mākslinieks, scenogrāfs, gleznotājs, pedagogs, grāmatu ilustrators, veidoja metus mēbelēm, rotām un metālkalumiem, arī Kuzņecova un porcelāna fabriku traukiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eduards Vītols · Redzēt vairāk »

Edvarts Virza

Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Edvarts Virza · Redzēt vairāk »

Edvīns Bitte

Edvīns Bitte (1897—1924) bija latviešu kara lidotājs, kapteinis, Latvijas Kara aviācijas skolas pilotu nodaļas priekšnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Edvīns Bitte · Redzēt vairāk »

Eesti Gaas

Tallinā AS Eesti Gaas, darbojas ar zīmolu Elenger, ir Igaunijas enerģētikas uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes importēšanu, sadali un pārdošanu, kā arī elektroenerģijas pārdošanu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eesti Gaas · Redzēt vairāk »

Eižens Vāgenheims

Eižens Kārlis Vāgenheims (dzimis, miris) bija vācbaltu žurnālists un šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eižens Vāgenheims · Redzēt vairāk »

Eino Rahja

Eino Rahja (dzimis 1885. gada 20. jūnijā, miris 1936. gada 26. aprīlī) bija somu revolucionārs, militārais darbinieks Sarkanajā Somijā 1918.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eino Rahja · Redzēt vairāk »

Eirolīga sievietēm

FIBA Eirolīga sievietēm ir galvenais sieviešu basketbola komandu turnīrs Eiropā, kurā tiek noteikts kontinenta spēcīgākais sieviešu basketbola klubs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eirolīga sievietēm · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropas autoceļš E18

| | Eiropas autoceļš E18 ir daļa no starptautiskā E ceļu tīkla.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eiropas autoceļš E18 · Redzēt vairāk »

Eiropas autoceļš E20

| | Eiropas autoceļš E20 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eiropas autoceļš E20 · Redzēt vairāk »

Eiropas autoceļš E95

| | Eiropas autoceļš E95 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eiropas autoceļš E95 · Redzēt vairāk »

Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — B grupa

2012.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — B grupa · Redzēt vairāk »

Eiropas čempionāts cīņas sportā

Eiropas čempionāts cīņas sportā ir Eiropas amatieru sacensības cīņas sportā, kuras organizē Starptautiskā cīņas federācija (UWW).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eiropas čempionāts cīņas sportā · Redzēt vairāk »

Eiropas individuālais šaha čempionāts

Eiropas individuālais šaha čempionāts ir šaha Eiropas šaha savienības organizētas Eiropas labāko šahistu sacensības, kas notiek katru gadu kopš 2000.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eiropas individuālais šaha čempionāts · Redzēt vairāk »

Eiropas lielākās pilsētas

Eiropas lielākās pilsētas ir uzskaitījums, kurā ir uzskaitītas visas lielākās Eiropas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eiropas lielākās pilsētas · Redzēt vairāk »

Elīza fon der Reke

Elizabete (Elīza) Šarlote Konstance fon der Reke (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke; dzimusi, mirusi) bija Kurzemes vācbaltiešu dzejniece un publiciste.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Elīza fon der Reke · Redzēt vairāk »

Elcoteq

Elcoteq SE bija Somijas elektronikas ražošanas uzņēmums.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Elcoteq · Redzēt vairāk »

Elektrovilcienu maršruts Tallina—Pēskila—Tallina

Tallinas centrālajā stacijā Tallina—Pēskila—Tallina ir piepilsētas elektrovilcienu maršruts Igaunijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Elektrovilcienu maršruts Tallina—Pēskila—Tallina · Redzēt vairāk »

Elga Krustiņsone

Elga Krustiņsone (1917—1975) bija latviešu aktrise, aktiera Aleksandra Bojarska māte.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Elga Krustiņsone · Redzēt vairāk »

Eliass Pinuss

Eliass Pinuss vai Iļja Pinuss, pēc 1934.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eliass Pinuss · Redzēt vairāk »

Elizabete Petrovna

Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »

Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene)

Elizabete Sofija no Brandenburgas, Kurzemes hercogiene (1674–1748) bija Brandenburgas-Prūsijas princese un Kurzemes hercogiene.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene) · Redzēt vairāk »

Eltadžs Seferli

Eltadžs Seferli (dzimis Baku) ir Azerbaidžānas starptautiskais lielmeistars šahā (2008).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eltadžs Seferli · Redzēt vairāk »

Elvīra Gerra

Elvīra Gerra (dzimusi, mirusi) bija itāļu jātniece, startējusi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Elvīra Gerra · Redzēt vairāk »

Elvīra Ozoliņa

Elvīra Ozoliņa (dzimusi) ir bijusī latviešu vieglatlēte, startējusi šķēpa mešanas sacensībās.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Elvīra Ozoliņa · Redzēt vairāk »

Elza Grundmane

Elza Grundmane (1891—1931) bija latviešu komuniste, Viskrievijas Ārkārtas komisijas (čekas) (1918—1919), vēlāk PSRS GPU darbiniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Elza Grundmane · Redzēt vairāk »

Elza Krauliņa

Elza Krauliņa (dzimusi Elza Vēvere, Slokā; mirusi Rīgā) bija latviešu zinātniece, pirmā fiziķe Latvijā, kas aizstāvēja fizikas doktora disertāciju, pirmā sieviete doktore optikā Baltijas valstīs, bijusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes dekāne, Spektroskopijas problēmu laboratorijas dibināšanas iniciatore un vadītāja.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Elza Krauliņa · Redzēt vairāk »

Emanuēls Kalniņš

Emanuēls Kalniņš (1855 — ?) bija viens no pirmajiem latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā, izlūkdienesta aģents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Emanuēls Kalniņš · Redzēt vairāk »

Emanuels Šiferss

Emanuels Šiferss (Sanktpēterburga - Sanktpēterburga) bija vācu izcelsmes Krievijas meistars šahā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Emanuels Šiferss · Redzēt vairāk »

Emanuels fon Zīverss

thumbnail Emanuels fon Zīverss (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas galma virsmeisters, īstenais slepenpadomnieks un senators, Cēsu pilsmuižas, Blusumuižas, Dukuru muižas, Kārļumuižas īpašnieks un Cēsu alus darītavas izveidotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Emanuels fon Zīverss · Redzēt vairāk »

Emanuels Grinbergs

Emanuels Grinbergs (pats sākotnēji parakstījies kā Emanuels Grünbergs), pilnā vārdā Emanuels Donats Frīdrihs Jānis Grinbergs (dzimis, miris), bija latviešu matemātiķis, grafu teorijas skolas izveidotājs Latvijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Emanuels Grinbergs · Redzēt vairāk »

Emīlija Krustiņsone

Elizabete, Marta, Emīlija Krustiņsones (1907). Emīlija Krustiņsone (1890—1981) bija latviešu komuniste.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Emīlija Krustiņsone · Redzēt vairāk »

Emīls Bretšneiders

Aleksandrs Hermanis Emīls Bretšneiders (dzimis, miris) bija Vadakstes pagastā dzimis vācbaltiešu izcelsmes ārsts, sinologs, botāniķis un ceļotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Emīls Bretšneiders · Redzēt vairāk »

Emīls Dārziņš

Emīls Dārziņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Emīls Dārziņš · Redzēt vairāk »

Emīls Lencs

Heinrihs Frīdrihs Emīls Lencs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu fiziķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Emīls Lencs · Redzēt vairāk »

Emilis Melngailis

Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis (pēc vecā stila 3. februārīMelngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.) Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Emilis Melngailis · Redzēt vairāk »

Emma Asona

Emma Asona Emma Asona ( —) bija Igaunijas politiķe, sociāldemokrāte.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Emma Asona · Redzēt vairāk »

Engelharti

Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelhartu ģerboņepitāfija Rūjienas baznīcā. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Engelharti · Redzēt vairāk »

ER-200

ER200 (Elektrovilciens Rīgas, 200. tips, rūpnīcas apzīmējums 62-110 un 62-285) bija Latvijā ražots līdzstrāvas ātrgaitas elektrovilciens, kas bija paredzēts Maskavas - Ļeņingradas/Pēterburgas dzelzceļa līnijai ar elektrifikācijas spriegumu 3000 V. No 1973.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un ER-200 · Redzēt vairāk »

ER1

ER1 (Elektrovilciens Rīgas, 1. tips) ir līdzstrāvas elektrovilciens, kuru ražoja Rīgas vagonbūves rūpnīcā no 1957.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un ER1 · Redzēt vairāk »

Erevānas Krievu drāmas teātris

Erevānas Valsts krievu drāmas teātris ir drāmas teātris Armēnijas galvaspilsētā Erevānā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Erevānas Krievu drāmas teātris · Redzēt vairāk »

Eriks Naits

Eriks Naits (dzimis Eriks Osvalds Mobrejs Naits, miris) bija angļu rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eriks Naits · Redzēt vairāk »

Ermitāžas brīvprātīgo organizācija

Ermitāžas brīvprātīgo organizācija Sanktpēterburgā, Krievijā, piedāvā visiem gribošajiem brīvprātīgajiem unikālu iespēju strādāt valsts mākslas muzejā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ermitāžas brīvprātīgo organizācija · Redzēt vairāk »

Ernests Brastiņš

E. Brastiņa piemineklis Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla. Priekšpuse. E. Brastiņa piemineklis Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla. Aizmugure. Ernests Brastiņš (dzimis, miris) bija gleznotājs, mākslas teorētiķis, publicists, pilskalnu pētnieks, Dievturu draudzes izveidotājs un dižvadonis; tēlnieka Arvīda Brastiņa brālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ernests Brastiņš · Redzēt vairāk »

Ernests Burtnieks

Ernests Burtnieks (dzimis, miris) bija latviešu ārsts-ftiziatrs, Rīgas Medicīnas institūta (tagad Rīgas Stradiņa universitāte) pirmais rektors (1950—1958).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ernests Burtnieks · Redzēt vairāk »

Ernests Fogels

Ernests Fogels (—) bija latviešu matemātiķis, kurš specializējās skaitļu teorijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ernests Fogels · Redzēt vairāk »

Ernests Gideons fon Laudons

Ernests Gideons fon Laudons (arī Loudon; dzimis), miris) bija Latvijas teritorijā dzimis karavadonis, Austrijas armijas feldmaršals. Viens no slavenākajiem 18. gadsimta militārajiem stratēģiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ernests Gideons fon Laudons · Redzēt vairāk »

Ernests Grīnbergs

Ernests Grīnbergs (dzimis, miris) bija Latvijas jurists,Latvijas advokatūra.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ernests Grīnbergs · Redzēt vairāk »

Ernests Gulbis (tenisists)

Ernests Gulbis (dzimis Rīgā) ir latviešu tenisists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ernests Gulbis (tenisists) · Redzēt vairāk »

Ernests Laumanis

Ernests Laumanis (dzimis 1908. gada 8. maijā, miris 1968. gada 13. decembrī) bija Latvijas armijas un latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ernests Laumanis · Redzēt vairāk »

Ernests Rūdolfs fon Trautfeters

Ernests Rūdolfs fon Trautfeters (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas dabas pētnieks un botāniķis, kas bija specializējies Kaukāza un Vidusāzijas floras aprakstīšanā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ernests Rūdolfs fon Trautfeters · Redzēt vairāk »

Ernests Seduliņš

Ernests Seduliņš bija latviešu izcelsmes Krievijas Impērijas un padomju militārais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ernests Seduliņš · Redzēt vairāk »

Ernsts Fērmanis

Ernsts Fērmanis (1872-1947) bija vācbaltiešu izcelsmes higiēnists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ernsts Fērmanis · Redzēt vairāk »

Ernsts Grāvītis

Ernsts Grāvītis, pilnajā vārdā Ernsts Jermolajs Grāvītis (dzimis, miris) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, pirmais latvietis tautskolu inspektors Vidzemē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ernsts Grāvītis · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Esperanto enciklopēdija

Esperanto enciklopēdija ir enciklopēdisks izdevums esperanto valodā, kurš tika izdots Budapeštā 1933.—1934.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Esperanto enciklopēdija · Redzēt vairāk »

Etjēns Gaspārs Robērs

Fajansa šķīvis Robertsona gaisa balona lidojuma piemiņai. Etjēns Gaspārs Robērs (1763–1837), pseidonīms Robertsons, bija beļģu izcelsmes fiziķis, iluzionists un gaisa balonu konstruktors, kas 1804.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Etjēns Gaspārs Robērs · Redzēt vairāk »

Eva Borherte-Šveinfurte

Eva Margarete Borherte-Šveinfurte (1878—1964) bija vācbaltiešu gleznotāja, Rīgas pilsētas mākslas skolas docētāja.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Eva Borherte-Šveinfurte · Redzēt vairāk »

Everts Eloranta

Franss Everts Eloranta (dzimis 1879. gada 10. oktobrī, miršanas datums nav zināms, iespējams 1941. gadā) bija somu žurnālists, politiķis, viens no Sarkano vadītājiem Somijas pilsoņu karā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Everts Eloranta · Redzēt vairāk »

Excelsus

Excelsus ir Latvijas instrumentālais ansamblis, kas izveidojās 2004.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Excelsus · Redzēt vairāk »

Fallijs

Fallijs (dzimis, miris), īstajā vārdā Konrāds Bullāns, bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fallijs · Redzēt vairāk »

Farvelas rags

Farvelas rags jeb Ūmmannarsuaks ir Grenlandes tālākais dienvidu punkts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Farvelas rags · Redzēt vairāk »

Fazer

''Fazer Geisha'' šokolāde ''Fazer'' konfektes Oy Karl Fazer Ab, zināms ar zīmolu Fazer, ir Somijas pārtikas rūpniecības uzņēmums.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fazer · Redzēt vairāk »

Fēlikss Cielēns

Fēlikss Cielēns (—) bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fēlikss Cielēns · Redzēt vairāk »

Fēlikss Donass

Fēlikss Donass (1882—1971) bija latviešu inženieris un diplomāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fēlikss Donass · Redzēt vairāk »

Fēlikss fon Meijendorfs

Fēlikss fon Meijendorfs (1834—1871) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts, Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fēlikss fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »

Fēlikss Vrēdens

Fēlikss Eduards Vrēdens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes ķīmiķis, Sanktpēterburgas Valsts universitātes profesors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fēlikss Vrēdens · Redzēt vairāk »

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »

Felicita Ertnere

Felicita Ertnere (dzimusi 1891. gada 25. jūlijā – mirusi 1975. gada 3. septembrī) bija režisore, kustību konsultante, skatuves mākslas pedagoģe, Eduarda Smiļģa līdzgaitniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Felicita Ertnere · Redzēt vairāk »

Felikss Ingaunis

Felikss Ingaunis (1894—1938) bija Latvijas lietuviešu izcelsmes kara lidotājs, Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Felikss Ingaunis · Redzēt vairāk »

Felikss Jusupovs

Kņazs Felikss Jusupovs, grāfs Sumarokovs-Elstons (dzimis, miris) bija Krievijas aristokrāts, galma loceklis un viens no Grigorija Rasputina slepkavām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Felikss Jusupovs · Redzēt vairāk »

Fenibuts

Fenibuts (γ-amino-β-fenilsviestskābe, (±)-4-amino-3-fenilbutānskābe; komerciālais nosaukums: Noofen) ir centrālās nervu sistēmas depresants ar anksiolītisku efektu, stresu mazinošu un miegu uzlabojošu iedarbību.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fenibuts · Redzēt vairāk »

Ferdinands Vrangelis

Ferdinands Frīdrihs Georgs Ludvigs fon Vrangelis (dzimis, miris) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas flotes virsnieks, polārpētnieks, ģeogrāfs un valstsvīrs, admirālis, viens no Krievijas Ģeogrāfijas biedrības dibinātājiem, Jūras lietu ministrijas vadītājs, Krievijas Amerikas 6.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ferdinands Vrangelis · Redzēt vairāk »

Filips Kirkorovs

Filips Kirkorovs (dzimis Varnā, Bulgārijā) ir bulgāru izcelsmes Krievijas estrādes vokālais mākslinieks, aktieris, komponists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Filips Kirkorovs · Redzēt vairāk »

Filozofu kuģi

Viens no kuģiem, ar kuriem tika izsūtīti krievu inteliģences pārstāvji, — ''Oberbürgermeister Haken'' "Filozofu kuģi" ir nosaukums akcijai un kuģiem, ar kuriem 1922.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Filozofu kuģi · Redzēt vairāk »

Firsa Sadovņikova iela

Firsa Sadovņikova iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā Maskavas forštatē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Firsa Sadovņikova iela · Redzēt vairāk »

Fizkultūriešu parāde

Vissavienības Fizkultūriešu parāde. Padomju pastmarka, 1946. gads Fizkultūriešu parādes bija Padomju Savienībā rīkoti pasākumi, kuriem bija jāparāda padomju tautas fiziskā sagatavotība un jāpievērš iedzīvotāji fiziskajai kultūrai.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fizkultūriešu parāde · Redzēt vairāk »

Fjodors Šaļapins

Fjodors Šaļapins (dzimis, miris) bija krievu operdziedātājs - bass.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fjodors Šaļapins · Redzēt vairāk »

Fjodors Dostojevskis

Fjodors Dostojevskis (Фёдор Михайлович Достоевский; dzimis, miris) bija krievu prozaiķis, žurnālists un tulkotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fjodors Dostojevskis · Redzēt vairāk »

Fjodors Pavlovs

Fjodors Pavlovs (dzimis, miris) bija Latvijas krievu žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fjodors Pavlovs · Redzēt vairāk »

FK Zenit Sanktpēterburga

Sanktpēterburgas "Zenit" ir Krievijas futbola klubs no Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un FK Zenit Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Fonds Nāc līdzās!

Nodibinājums “Fonds Nāc līdzās!” ir sabiedriskā labuma organizācija, kas darbojas uz statūtu pamata.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fonds Nāc līdzās! · Redzēt vairāk »

Frančesko Bartolomeo Rastrelli

Bartolomeo Frančesko (Frančesko Bartolomeo) Rastrelli (1700. gads Parīze — 1771. gada 29. aprīlis Sanktpēterburga) bija itāļu izcelsmes Krievijas Impērijas galma arhitekts ķeizarienes Annas un Elizabetes valdīšanas laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frančesko Bartolomeo Rastrelli · Redzēt vairāk »

Francis Ādams Feihtners

Francis Ādams Feihtners (1741-1822) bija vācu apgaismības perioda vijoļnieks un komponists, Kurzemes hercoga galma kapelmeistars Jelgavā (1765-1795).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Francis Ādams Feihtners · Redzēt vairāk »

Francis Kemps

Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Francis Kemps · Redzēt vairāk »

Francis Trasuns

Francis Trasuns (dzimis, miris) bija latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs un literāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Francis Trasuns · Redzēt vairāk »

Francisks Varslavāns

Francisks Varslavāns (dzimis Rēzeknē, miris Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, Rēzeknes mākslinieku kopas dibinātājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Francisks Varslavāns · Redzēt vairāk »

Fransuā Adriēns Bualdjē

Fransuā Adriēns Bualdjē (dzimis, miris) bija franču komponists, pazīstams lielākoties ar savām operām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fransuā Adriēns Bualdjē · Redzēt vairāk »

Fraternitas Arctica

Studentu korporācijas "Fraternitas Arctica" krāsu vairodziņš un cirķelis. Fraternitas Arctica ir pašlaik vienīgā krievu studentu korporācija pasaulē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fraternitas Arctica · Redzēt vairāk »

Fraternitas Lettica

"Fraternitas Lettica" krāsu vairodziņš un cirķelis. Fraternitas Lettica (no latīņu Latviešu brālība) ir pirmā un vienīgā latviešu studentu korporācija, kas dibināta Maskavā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fraternitas Lettica · Redzēt vairāk »

Fraternitas Metropolitana

Fraternitas Metropolitana ir 1924.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fraternitas Metropolitana · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Aleksandrs fon der Pālens

Grāfs Frīdrihs Aleksandrs fon der Pālens (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes krievu diplomāts un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs Aleksandrs fon der Pālens · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Amelungs

Frīdrihs Amelungs (dzimis (v. s.) Tērbatā, miris (v. s.) Rīgā) bija vācbaltu vēsturnieks, rūpnieks un šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs Amelungs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Šefels

Frīdrihs Šefels (1865—1913) bija vācbaltiešu arhitekts un tehniķis, viens no ievērojamākajiem 19.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs Šefels · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Briedis

Frīdrihs Briedis apbalvo 1. DSB strēlniekus (1916). Frīdrihs Briedis (dzimis Lavšas pagastā, miris Maskavā) bija latviešu strēlnieku pulkvedis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs Briedis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Bukshēvdens

Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens (1750—1811) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas infantērijas ģenerālis un Katrīnas II adjutants.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ermlers

right Frīdrihs Ermlers (pēc 1918. gada; dzimis Rēzeknē; miris Ļeņingradā) bija Latvijas ebreju cilmes padomju kinorežisors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs Ermlers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Bergs

Frīdrihs Vilhelms Remberts fon Bergs (1794-1874) bija vācbaltiešu virsnieks, ģeodēzists un politiķis, Sangastes, Beļavas muižas (Kortenhof) un vairāku citu muižu īpašnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs fon Bergs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Fromholds Martenss

Frīdrihs Fromholds Martenss (1845-1909) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts un starptautisko tiesību speciālists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs Fromholds Martenss · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793 — 1864) bija vācu astronoms, Tērbatas universitātes profesors (1818), Tērbatas observatorijas direktors (1820—1839), vēlāk Pulkovas observatorijas direktors (1839—1862).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Grosvalds

J. Čakste (1906). Frīdrihs Grosvalds (1850. gada 13. decembris - 1924. gads) bija latviešu advokāts, politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs Grosvalds · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Hartmanis Barizjens

Frīdrihs Hartmanis Barizjens (dzimis, miris, pēc citiem datiem) bija baroka gleznotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs Hartmanis Barizjens · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Kalniņš

Frīdrihs Kalniņš (—) bija latviešu strēlnieks un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks, pasniedzējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs Kalniņš · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Korfs

Frīdrihs Nikolajs Georgs fon Korfs (1773—1823) bija Kurzemes muižnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerāladjutants (1810) un ģenerālleitnants (1812).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs Korfs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Morics

Frīdrihs Ferdinands Morics (1866—1947) bija vācu gleznotājs, Rīgas pilsētas mākslas skolas docētājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs Morics · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Veinbergs

Frīdrihs Veinbergs (1844—1924) bija latviešu advokāts, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs Veinbergs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vesmanis

Frīdrihs Vesmanis (—) bija latviešu jurists un politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs Vesmanis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms Ketlers

Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Frederiks Fībigs

Frederiks Fībigs (dzimis Talsos; miris Selestā) bija latviešu gleznotājs, grafiķis un grāmatu ilustrators.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frederiks Fībigs · Redzēt vairāk »

Freds Ormēns

Freds Ormēns (dzimis Tjonvilā, Francijā) ir franču džeza mūziķis — saksofonists, multiinstrumentālists, aranžētājs, komponists un izpildītājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Freds Ormēns · Redzēt vairāk »

Frenks Māršals

Frenks Džeimss Māršals (Ņujorka —, Ņūdžersija) bija ASV šahists, kas 1907.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Frenks Māršals · Redzēt vairāk »

Fricis Adamovičs

Fricis Adamovičs, arī Frīdrihs Adamovičs (1863—1933), bija latviešu skolotājs, tulkotājs un dzejnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fricis Adamovičs · Redzēt vairāk »

Fricis Blumbahs

Fricis Blumbahs (dzimis, miris) bija latviešu astronoms.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fricis Blumbahs · Redzēt vairāk »

Fricis Brīvzemnieks

Fricis Brīvzemnieks (dzimis Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr. Brihwsemneeks-Treuland), miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs, kurš daudz darījis folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fricis Brīvzemnieks · Redzēt vairāk »

Fricis Deglavs

Fricis Deglavs, līdz 1940.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fricis Deglavs · Redzēt vairāk »

Fricis Gulbis (fiziķis)

Fricis Gulbis (1891—1956) bija latviešu fiziķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fricis Gulbis (fiziķis) · Redzēt vairāk »

Fricis Rūmnieks

Fricis Rūmnieks (dzimis 1919. gada 21. aprīlī, miris 1960. gada 2. maijā) bija latviešu dzejnieks un prozaiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fricis Rūmnieks · Redzēt vairāk »

Fricis Virsaitis

Fricis Virsaitis (zināms arī kā Fricis Eltermanis; —) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Fricis Virsaitis · Redzēt vairāk »

Futbola klubu uzskaitījums

Futbola klubi, kas spēlē savu valstu augstākajās divīzijās.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Futbola klubu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Gaļina Poliščuka

Gaļina Poliščuka (dzimusi 1968. gadā) ir Latvijas teātra režisore.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gaļina Poliščuka · Redzēt vairāk »

Gaļina Satoņina

Gaļina Satoņina (dzimusi, mirusi) bija gleznotāja un šahiste, daudzkārtēja Kazaņas un Tatarstānas šaha čempione.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gaļina Satoņina · Redzēt vairāk »

Gaļina Ulanova

Gaļina Ulanova (dzimusi, mirusi) bija krievu baletdejotāja (prima ballerina assoluta) un baleta pedagoģe.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gaļina Ulanova · Redzēt vairāk »

Gaļina Višņevska

Gaļina Višņevska (dzimusi, mirusi) bija krievu operdziedātāja - soprāns, čellista Mstislava Rostropoviča sieva.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gaļina Višņevska · Redzēt vairāk »

Gaidiet "Džonu Graftonu"

"Gaidiet "Džonu Graftonu"" ir 1979.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gaidiet "Džonu Graftonu" · Redzēt vairāk »

Gaidis Andrejs Zeibots

Gaidis Andrejs Zeibots (1945) ir bijušais jūras kara flotes virsnieks, viceadmirālis (1999), Latvijas Republikas Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandieris (2003-2006).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gaidis Andrejs Zeibots · Redzēt vairāk »

Gaisma (laikraksts)

Gaisma bija pirmais regulārais Latgales laikraksts latgaliešu valodā, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē sākumposmā 1905.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gaisma (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Galatas tilts

Mūsdienu Galatas tilts Stambulā. Galatas tilts (turku: Galata Köprüsü) ir tilts pār Zelta raga līci Stambulā, Turcijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Galatas tilts · Redzēt vairāk »

Galda hokejs

-1000 punktu Laiks: 2019. gada jūlijs Galda hokejs ir galda spēle, kas cēlusies no ledus hokeja.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Galda hokejs · Redzēt vairāk »

Gali Sabardina

Dr.biol.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gali Sabardina · Redzēt vairāk »

Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)

Galvenā izlūkošanas pārvalde (krievu: Главное разведывательное управление (ГРУ), pazīstama kā GRU) bija galvenā militārās izlūkošanas iestāde Padomju Savienībā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS) · Redzēt vairāk »

Garijs Kasparovs

Garijs Kasparovs (dzimis Gariks Vainšteins (Гарик Кимович Вайнштейн) Baku, Azerbaidžānas PSR) ir Krievijas (iepriekš PSRS) šahists un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Garijs Kasparovs · Redzēt vairāk »

Garlībs Merķelis

Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »

Gata Kamskis

Gata Kamskis (dzimis, Novokuzņeckā), īstajā vārdā Gataulla Sabirovs, ir tatāru izcelsmes ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1990) un jurists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gata Kamskis · Redzēt vairāk »

Gatčinas rajons

Gatčinas rajons ir Krievijas Ļeņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gatčinas rajons · Redzēt vairāk »

Gaujas leja (glezna)

"Gaujas leja" ir 1891.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gaujas leja (glezna) · Redzēt vairāk »

GAZ-A

GAZ-A ir vidējās klases faetona virsbūves vieglā automašīna.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un GAZ-A · Redzēt vairāk »

Gžegožs Fitelbergs

Gžegožs Fitelbergs (dzimis, miris) bija Daugavpilī (tolaik Dinaburgā) dzimis poļu diriģents, vijolnieks un komponists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gžegožs Fitelbergs · Redzēt vairāk »

Gedirs Huseinovs

Gedirs Huseinovs (dzimis Maskavā) ir Azerbaidžānas starptautiskais lielmeistars šahā (2002), kas no 1994.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gedirs Huseinovs · Redzēt vairāk »

Genādijs Kuzmins

Genādijs Kuzmins (dzimis, miris) ir ukraiņu (agrāk padomju) šahists un treneris, lielmeistars.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Genādijs Kuzmins · Redzēt vairāk »

Genādijs Sosonko

Genādijs Sosonko (dzimis, Čeļabinskas apgabalā) ir Krievijā dzimis Nīderlandes starptautiskais lielmeistars šahā (1976).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Genādijs Sosonko · Redzēt vairāk »

Georgijs Čičerins

Georgijs Čičerins (dzimis, miris) bija krievu revolucionārs un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgijs Čičerins · Redzēt vairāk »

Georgijs Baklanovs

Georgijs Baklanovs (dzimis kā Alfons Georgs Baķis, miris) bija Rīgā dzimis Krievijas operdziedātājs - baritons.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgijs Baklanovs · Redzēt vairāk »

Georgijs Borisenko

Georgijs Borisenko (dzimis, miris) bija ukraiņu šahists, treneris, šaha teorētiķis, PSRS sporta meistars (1950), ICCF lielmeistars (1965).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgijs Borisenko · Redzēt vairāk »

Georgijs Gaile

Georgijs Gaile (dzimis, miris) bija padomju valsts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgijs Gaile · Redzēt vairāk »

Georgijs Grečko

Georgijs Grečko (Георгий Михайлович Гречко, dzimis, miris) bija PSRS kosmonauts, inženieris, zinātnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgijs Grečko · Redzēt vairāk »

Georgijs Martinovs

Georgijs Martinovs (dzimis, Grodņā, miris) bija krievu padomju rakstnieks fantasts, PSRS Rakstnieku savienības biedrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgijs Martinovs · Redzēt vairāk »

Georgijs Ostrogorskis

Georgijs Ostrogorskis (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes serbu vēsturnieks, pētīja Bizantijas vēsturi.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgijs Ostrogorskis · Redzēt vairāk »

Georgijs Sedovs

Georgijs Sedovs (dzimis, miris) bija Krievijas flotes virsnieks, hidrogrāfs un polārpētnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgijs Sedovs · Redzēt vairāk »

Georgs Andrejevs

Georgs Andrejevs (dzimis Tukumā, miris) bija latviešu ārsts, diplomāts un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs Andrejevs · Redzēt vairāk »

Georgs Šeibelis

Georgs Šeibelis (1913—1970) bija Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs Šeibelis · Redzēt vairāk »

Georgs Baumanis

Georgs Baumanis (dzimis, miris) bija igauņu izcelsmes Krievijas grieķu-romiešu stila cīkstonis, 1912. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks, 1913. gada pasaules čempions.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs Baumanis · Redzēt vairāk »

Georgs Bisenieks

Georgs Bisenieks (vecajā ortogrāfijā: Bisseneek, 1885—1941) bija latviešu politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs Bisenieks · Redzēt vairāk »

Georgs fon Engelharts

Georgs Reinholds Gustavs fon Engelharts (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis Krievijas Impērijas valsts un pedagoģiskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs fon Engelharts · Redzēt vairāk »

Georgs fon Gīne

Barons Georgs fon Gīne (Georg von Güne; 1755—1833) bija Vidzemes muižnieks, Krievijas Impērijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs fon Gīne · Redzēt vairāk »

Georgs fon Kihlers

Georgs Kārlis Frīdrihs Vilhelms fon Kihlers (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs fon Kihlers · Redzēt vairāk »

Georgs fon Meijendorfs

Georgs fon Meijendorfs (1795—1863) bija vācbaltiešu izcelsmes Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1766—1848) bija vācbaltiešu muižnieks, Kurzemes bruņniecības sekretārs (1795), delegācijas sastāvā parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijas Impērijai.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms · Redzēt vairāk »

Georgs Hakenšmits

Georgs Hakenšmits (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes igauņu profesionāls cīkstonis un svarcēlājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs Hakenšmits · Redzēt vairāk »

Georgs Heinrihs Loskīls

Georgs Heinrihs Loskīls arī Juris Indriķis Loskils (1740. gada 7. novembris - 1814. gada 23. februāris) bija Latvijā dzimis brāļu draudzes mācītājs, rakstnieks un garīgo dziesmu autors, kas veidojis un vadījis šo reliģisko apgaismības kustību tagadējā Latvijā, Vācijā, Polijā un ASV.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs Heinrihs Loskīls · Redzēt vairāk »

Georgs Kantors

Georgs Ferdinands Ludvigs Filips Kantors (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu matemātiķis, kas dzimis Sanktpēterburgā, Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs Kantors · Redzēt vairāk »

Georgs Kūfalts

Georgs Frīdrihs Ferdinands Kūfalts (dzimis, miris) bija vācu daiļdārznieks, ainavu arhitekts, Rīgas galvenais dārzu arhitekts un veidotājs 1880.—1914.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs Kūfalts · Redzēt vairāk »

Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs

Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs (dzimis, miris) bija Kurzemes muižnieks un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs · Redzēt vairāk »

Georgs Otss

Georgs Otss (dzimis Petrogradā, miris Tallinā) bija igauņu operdziedātājs, baritons.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs Otss · Redzēt vairāk »

Georgs Veinblūms

Georgs Veinblūms (dzimis, miris) bija Jaunkalsnavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu inženieris, kuģubūvētājs un pasniedzējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs Veinblūms · Redzēt vairāk »

Georgs Vilhelms Rihmanis

Georgs Vilhelms Rihmanis (1711–1753) bija vācbaltiešu fiziķis, izdarīja pētījumus atmosfēras elektrības un meteoroloģijas nozarēs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs Vilhelms Rihmanis · Redzēt vairāk »

Georgs Vilhelms Timms

Pašportrets. Georgs Vilhelms Timms (1820—1895), arī Vasīlijs Fjodorovičs Timms bija vācbaltu gleznotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Georgs Vilhelms Timms · Redzēt vairāk »

Geršs Rotlevi

Geršs Rotlevi (Varšava — 1920. gads) bija ebreju izcelsmes Polijas šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Geršs Rotlevi · Redzēt vairāk »

Gerhards fon Rozens

Gerhards Pauls fon Rozens (1856—1927) bija vācbaltiešu gleznotājs, Rīgas pilsētas mākslas skolas direktors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gerhards fon Rozens · Redzēt vairāk »

GIRD

GIRD bija reaktīvās kustības pētīšanas grupa Maskavā, PSRS 1930. gados.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un GIRD · Redzēt vairāk »

Gomeļa

Gomeļa jeb Homjeļa ir pilsēta Baltkrievijas dienvidaustrumos pie Sožas upes, apgabala centrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gomeļa · Redzēt vairāk »

Gribuļi (Vērēmu pagasts)

Gribuļi ir skrajciems Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gribuļi (Vērēmu pagasts) · Redzēt vairāk »

Grigorijs Levenfišs

Grigorijs Levenfišs (Pjotrkova Tribunalska —, Maskava) bija Krievijas un PSRS starptautiskais lielmeistars šahā (1950).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Grigorijs Levenfišs · Redzēt vairāk »

Grigorijs Mēbess

Grigorijs Mēbess (dzimis 1868. gadā, miris 1930. vai 1934. gadā) bija Rīgā dzimis viens no brīvmūrnieku līderiem Sanktpēterburgā 20.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Grigorijs Mēbess · Redzēt vairāk »

Grigorijs Pasītis

Grigorijs Pasītis (1836—1908), līdz 1847.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Grigorijs Pasītis · Redzēt vairāk »

Grigorijs Pereļmans

Grigorijs Pereļmans (dzimis) ir ebreju izcelsmes krievu matemātiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Grigorijs Pereļmans · Redzēt vairāk »

Grigorijs Potjomkins

Grigorijs Potjomkins, no 1787.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Grigorijs Potjomkins · Redzēt vairāk »

Grigorijs Rasputins

Grigorijs Rasputins (dzimis, miris) bija krievu pareizticīgais sektants un mistiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Grigorijs Rasputins · Redzēt vairāk »

Grigorijs Serpers

Grigorijs Serpers (dzimis Taškentā) ir Uzbekistānā dzimis ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1992).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Grigorijs Serpers · Redzēt vairāk »

Griničas meridiāns

Griničas meridiāna atrašanās vieta Griničas meridiāns ir atskaites meridiāns (garuma līnija), kas iet caur Karalisko Griničas Observatoriju Griničā — Londonas dienvidaustrumos, Lielbritānijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Griničas meridiāns · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Grupējums "Rusič"

Izlūkošanas un diversiju trieciengrupa "Rusič" ir Krievijas galēji labējs un neonacistisks paramilitārais grupējums, kas cīnās pret Ukrainas spēkiem Krievijas—Ukrainas karā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Grupējums "Rusič" · Redzēt vairāk »

Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā

Kartli-Kahetijas karaliste, 1808 Imeretija, Gurija, Mingrelija, Abhāzija, 1810 Kaukāzs, 1801—1813 Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā nokļuva pakāpeniski, Krievijas Impērijai 1801.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā · Redzēt vairāk »

Gulbju ezers (balets)

Aina no baleta pēdējā cēliena "Gulbju ezers" ir krievu komponista Pētera Čaikovska balets, kas sarakstīts no 1875.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gulbju ezers (balets) · Redzēt vairāk »

Gunārs Astra

Gunārs Astra (dzimis 1931. gada 22. oktobrī Rīgā, miris 1988. gada 6. aprīlī Ļeņingradā) bija latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks, PSRS okupācijas laika disidents un politieslodzītais.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gunārs Astra · Redzēt vairāk »

Gundega Knipše

Gundega Knipše (1950) ir latviešu anatome, Latvijas Universitātes profesore.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gundega Knipše · Redzēt vairāk »

Gustavs Šķilters

Gustavs Šķilters (1874—1954) bija latviešu tēlnieks, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pedagogs (1905―1918) un Latvijas Mākslas akadēmijas docents (1924―1932).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gustavs Šķilters · Redzēt vairāk »

Gustavs Bīrons

Gustavs fon Bīrons (dzimis, miris) bija Krievijas armijas ģenerālanšefs, Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona jaunākais brālis, Aleksandra Menšikova meitas Aleksandras vīrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gustavs Bīrons · Redzēt vairāk »

Gustavs Klucis

Gustavs Klucis (dzimis, miris) bija latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gustavs Klucis · Redzēt vairāk »

Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis ( —) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »

Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs

Gustavs Matiass Lambsdorfs ģenerāļa tērpā (pēc 1795) Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs (1745-1828), bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Kurzemes guberņas civilgubernators (1796–1798), ķeizara Nikolaja I audzinātājs, grāfs (no 1817).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs · Redzēt vairāk »

Gustavs Praudiņš

Gustavs Praudiņš (1899—1965) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gustavs Praudiņš · Redzēt vairāk »

Gustavs Reinhards

Gustavs Reinhards (—) bija Latvijas ārsts un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Gustavs Reinhards · Redzēt vairāk »

Hanss Zeibots

Hanss Zeibots (dzimis, miris) bija vācbaltiešu skolotājs, šahists un šaha problēmists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hanss Zeibots · Redzēt vairāk »

Haralds Blaus

Haralds Kārlis Ādolfs Blaus (Гарри Блау; —) bija sportists (daiļslidotājs, šāvējs), mednieks, arhitekts, suņu audzētājs, sporta biedrību un sekciju vadītājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Haralds Blaus · Redzēt vairāk »

Haralds Jūliuss Bose

Haralds Jūliuss fon Bose (1812—1894) bija vācbaltiešu cilmes arhitekts, Krievijas impērijas galma arhitekts (1858-1863), projektējis Rīgas biržas ēku (1852), kā arī dzīvojamos namus, "Senās Romas villu" Mihailovskā, Znamenskas pili un baznīcas Pēterburgā, Helsinkos un Drēzdenē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Haralds Jūliuss Bose · Redzēt vairāk »

Haralds Loudons

Haralds Georgs Gideons fon Loudons (dzimis 1876. gadā Ķeižu muižā, miris 1959. gadā Berlīnē, Vācijā) bija vācbaltiešu ornitologs, Berlīnes Universitātes ornitoloģijas profesors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Haralds Loudons · Redzēt vairāk »

Harijs Herisons

Harijs Herisons (īstajā vārdā Henrijs Maksvels Dempsijs; dzimis, miris) bija amerikāņu zinātniskās fantastikas autors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Harijs Herisons · Redzēt vairāk »

Harijs Pilsberijs

Harijs Pilsberijs (Somervilla -, Filadelfija) bija ASV šahists, Pasaules šaha čempiona nosaukuma pretendents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Harijs Pilsberijs · Redzēt vairāk »

Hartūma

Hartūma (al-Kharṭūm) ir Sudānas galvaspilsēta un Hartūmas pavalsts administratīvais centrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hartūma · Redzēt vairāk »

Hāni

Baronu Hānu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch") Hānu dzimtmuižas — Pastendes muižas kungu māja Hāniem piederošā Lindes muiža Lielplatones muižas kungu māja (20. gadsimta sākums). Hāni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 14.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hāni · Redzēt vairāk »

Hāpsalu

Hāpsalu, arī Hāpsala, ir kūrortpilsēta Igaunijas rietumu piekrastē pie Hāpsalu līča, Lēnes apriņķa centrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hāpsalu · Redzēt vairāk »

Hāpsalu (stacija)

Slēgtais dzelzceļa iecirknis Rīzipere—Hāpsalu Hāpsalu ir bijusī dzelzceļa stacija Igaunijā, Lēnes apriņķa Hāpsalu pilsētā, kopš 1997.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hāpsalu (stacija) · Redzēt vairāk »

Heincs Erhards

Heincs Erhards (1909–1979) bija vācbaltu filmu aktieris, kabaretists, mūziķis un dzejnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Heincs Erhards · Redzēt vairāk »

Heinrihs Šēls

Heinrihs Kārlis Šēls (1829-1909) bija viens no ievērojamākajiem 19.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Heinrihs Šēls · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Štorhs

Heinrihs Frīdrihs fon Štorhs (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ekonomists, viens no pirmajiem Ādama Smita teorijas popularizētājiem Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Heinrihs fon Štorhs · Redzēt vairāk »

Heinrihs Hāgemeisters

Heinrihs Gerhards Teodors fon Hāgemeisters (1784-1845) bija vācbaltiešu jurists un politiķis, kas darbojās dzimtbūšanas atcelšanas laikā Vidzemē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Heinrihs Hāgemeisters · Redzēt vairāk »

Heinrihs Paegle

Heinrihs (arī Henrihs, Indriķis) Paegle (1898—1981) bija latviešu militārais darbinieks, Sarkanās armijas pulkvedis (1935).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Heinrihs Paegle · Redzēt vairāk »

Helsinki

Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Helsinki · Redzēt vairāk »

Henrihs Graftio

Henrihs Graftio (1869—1949) bija Daugavpilī (toreizējā Dinaburgā) dzimis Krievijas impērijas, vēlāk PSRS elektroinženieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Henrihs Graftio · Redzēt vairāk »

Henrijs Visendorfs

Henrijs Visendorfs, Krišjānis Barons un Fricis Brīvzemnieks, Hebensperger & Co, fotodarbnīca Rīgā Henrijs Visendorfs (dzimis Indriķis Ķiparts 1861. gada 24. (12.) martā Paltmales pagastā, miris 1916. gadā 31.augustā Sanktpēterburgā) bija latviešu tirgotājs un uzņēmējs, žurnālists, grāmatizdevējs, latviešu dainas jēdziena veidotājs un pirmais izdevējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Henrijs Visendorfs · Redzēt vairāk »

Henriks Salve

Henriks Salve (arī Georgs Henriks Salve un Geršs Salve; Varšava — Lodza) bija ebreju izcelsmes Polijas šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Henriks Salve · Redzēt vairāk »

Henriks Veņavskis

Henriks Veņavskis (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes poļu vijolnieks un komponists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Henriks Veņavskis · Redzēt vairāk »

Herbārijs

Herbārijs (no herba — 'augs') ir īpaši ievāktu, žāvētu un dokumentētu augu kolekcija.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Herbārijs · Redzēt vairāk »

Hermanis Asars

Hermanis Asars (1882—1942) bija latviešu žurnālists un revolucionārs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hermanis Asars · Redzēt vairāk »

Hermanis Branovers

Hermanis Branovers (dzimis) ir Rīgā dzimis ebreju fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hermanis Branovers · Redzēt vairāk »

Hermanis Brauns

Hermanis Brauns (dzimis Petrogradā, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes pianists un pedagogs, aktīvi darbojies kā koncertmeistars.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hermanis Brauns · Redzēt vairāk »

Hermanis Buduls

Hermanis Buduls (1882-1954) bija latviešu psihiatrs, medicīnas organizators, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors un dekāns.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hermanis Buduls · Redzēt vairāk »

Hermanis Buks

Hermanis Georgs Rūdolfs Buks (1896-1942) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hermanis Buks · Redzēt vairāk »

Hermanis fon Brēverns

Hermanis fon Brēverns (1663–1721) bija Zviedru Vidzemes jurists, 1694.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hermanis fon Brēverns · Redzēt vairāk »

Hermanis Jūlijs fon Paukers

Hermanis Jūlijs Georgs fon Paukers (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis kara inženieris, Nikolaja Inženieru skolas goda profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, ģenerālleitnants, Krievijas impērijas Kara padomes loceklis, Krievijas satiksmes ministrs no 1888.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hermanis Jūlijs fon Paukers · Redzēt vairāk »

Hermanis Klemencs

Hermanis Klemencs (dzimis (v. s.) Tērbatā, miris (v. s.)) bija vācbaltiešu šahists un žurnālists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hermanis Klemencs · Redzēt vairāk »

Hermanis Matisons

Hermanis Matisons arī Mattisons (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas šahists un problēmists, pirmais šaha meistars Latvijā (1924).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hermanis Matisons · Redzēt vairāk »

Hikaru Nakamura

Hikaru Nakamura (dzimis Hirakatā) ir japāņu izcelsmes ASV starptautiskais lielmeistars šahā (2003).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hikaru Nakamura · Redzēt vairāk »

Hipatija hronika

Hipatija hronika jeb arī Ipatija hronika ir baznīcslāvu valodā pārrakstīts vairāku senāku Kijivas Krievzemes hroniku apkopojums.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hipatija hronika · Redzēt vairāk »

HK Rīga

HK "Rīga" bija 2010.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un HK Rīga · Redzēt vairāk »

Hrants Melkumjans

Hrants Melkumjans (dzimis Erevānā) ir Armēnijas starptautiskais lielmeistars šahā (2008).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hrants Melkumjans · Redzēt vairāk »

Hrihorijs Skovoroda

Hrihorijs Skovoroda (dzimis, miris) bija Slobodas Ukrainas ukraiņu filozofs, dzejnieks, pedagogs un komponists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hrihorijs Skovoroda · Redzēt vairāk »

Hruščovka

K-7, viena no agrīnajām hruščovku sērijām Paneļu hruščovkas Ķengaragā Aizkraukles hruščovku apbūve Sienas dekors, Igaunija Hruščovka ir kopējs apzīmējums sērijveida piecstāvu daudzdzīvokļu ēkām no dzelzsbetona paneļiem vai ķieģeļiem, kuru celtniecība lielos apjomos PSRS tika uzsākta 50.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hruščovka · Redzēt vairāk »

Hugo Grotuss

Hugo Kārlis Grotuss (dzimis Jaunpils pagastā, miris Vācijā), bija latviešu gleznotājs un pedagogs, Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hugo Grotuss · Redzēt vairāk »

Hugo Rozenšteins

Hugo Rozenšteins (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hugo Rozenšteins · Redzēt vairāk »

Hugo Rumpītis

Hugo Rumpītis (1889-1961) bija latviešu uzņēmējs, tirdzniecības firmas direktors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Hugo Rumpītis · Redzēt vairāk »

Iļja Šumovs

Iļja Šumovs (Arhangeļska - 1881. gada jūlijs Sevastopole) bija Krievijas šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Iļja Šumovs · Redzēt vairāk »

Iļja Čašņiks

Iļja Čašņiks (dzimis, miris) bija Ludzā dzimis ebreju izcelsmes padomju mākslinieks - supremātisma pārstāvis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Iļja Čašņiks · Redzēt vairāk »

Iļja Franks

Iļja Franks (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Iļja Franks · Redzēt vairāk »

Iļja Muromietis (lidmašīna)

Iļja Muromietis bija kopējs nosaukums vairākām koka divspārņu četrmotoru sēriju lidmašīnām, ko izlaida Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcas aviācijas nodaļā Krievijā, laika posmā no 1913.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Iļja Muromietis (lidmašīna) · Redzēt vairāk »

Iļja Rabinovičs

Iļja Rabinovičs (Sanktpēterburga — Kirova) bija Krievijas šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Iļja Rabinovičs · Redzēt vairāk »

Ižori

Ižoru tautas karogs Senā ižoru apdzīvotā teritorija ar somiskajiem vietvārdiem Kingisepas rajonā Ižori (pašnosaukums: inkeroin, ižoralain) ir neliela somugru tauta, kas izkaisīti dzīvo senās Ingrijas teritorijā, tagadējā Ļeņingradas apgabalā un Pēterburgā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ižori · Redzēt vairāk »

Igaunijas Atmodas laiks

Igaunijas Atmodas laiks ir periods vēsturē, kurā igauņi sāka apzināties sevi par nāciju, kurai ir tiesības uz pašpārvaldi.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Igaunijas Atmodas laiks · Redzēt vairāk »

Igaunijas iekļaušana PSRS

Nebrīvās vēlēšanās ievēlētā Igaunijas parlamenta sēde 1940. gada 22. jūlijā, kurā pieņēma deklarāciju par Igaunijas PSR iestāšanos PSRS. Igaunijas iekļaušana PSRS attiecas uz Igaunijas vēstures periodu starp 1940.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Igaunijas iekļaušana PSRS · Redzēt vairāk »

Igaunijas krievi

Krievu valodas izplatība Igaunijā pēc Igaunijas 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijas krievi ir krievu tautības iedzīvotāji Igaunijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Igaunijas krievi · Redzēt vairāk »

Igaunijas Zemes padome

Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Igaunijas Zemes padome · Redzēt vairāk »

Igors Ļucko

Igors Ļucko (dzimis Minskā, Baltkrievijas PSR) ir Baltkrievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2004), kurš 1980.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Igors Ļucko · Redzēt vairāk »

Igors Bondarevskis

Igors Bondarevskis (Rostova pie Donas —, Pjatigorska) bija PSRS starptautiskais lielmeistars šahā (1950).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Igors Bondarevskis · Redzēt vairāk »

Igors Ivanovs (šahists)

Igors Ivanovs (Ļeņingrada, Krievijas PFSR -, Sentdžordža, Jūta, Amerikas Savienotās Valstis) bija krievu izcelsmes Kanādas starptautiskais lielmeistars šahā (2005).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Igors Ivanovs (šahists) · Redzēt vairāk »

Igors Meļņiks

Igors Meļņiks (dzimis Kijivā, Ukrainā) ir bijušais ukraiņu izcelsmes Latvijas basketbolists, spēlēja centra pozīcijā, bija Latvijas basketbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Igors Meļņiks · Redzēt vairāk »

Igors Polovodins

Igors Polovodins (Vologda — Sanktpēterburga) bija PSRS un Krievijas starptautiskais meistars šahā (1984).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Igors Polovodins · Redzēt vairāk »

Igors Stravinskis

Igors Stravinskis (dzimis, miris) bija krievu komponists, pianists un diriģents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Igors Stravinskis · Redzēt vairāk »

II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Otro dziesmu svētku plakāts. Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1880.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Trešajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1888). Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1888. gada 18. līdz Rīgas esplanādē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

Ilana Kratiša

Ilana Kratiša (dzimusi) ir Izraēlas brīvā stila cīkstone, 2016.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ilana Kratiša · Redzēt vairāk »

Ilūkste

Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ilūkste · Redzēt vairāk »

Ilūkstes novads

Ilūkstes novads bija pašvaldība Sēlijas dienvidaustrumu daļā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ilūkstes novads · Redzēt vairāk »

Ilmārs Luckāns

Ilmārs Luckāns (-) bija Latvijas šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ilmārs Luckāns · Redzēt vairāk »

Ilona Korstina

Ilona Korstina (dzimusi Ļeņingradā, PSRS) ir krievu basketboliste, spēlē uzbrūkošās aizsardzes un vieglās uzbrucējas pozīcijās, Krievijas sieviešu basketbola valstsvienības dalībniece, 2009./2010.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ilona Korstina · Redzēt vairāk »

Imažinisms

Imažinisms (no latīņu imago — tēls, attēls) ir virziens krievu literatūrā no 1919.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Imažinisms · Redzēt vairāk »

Imants Freimanis

Imants Freimanis bija latviešu izcelsmes Krievijas un PSRS zinātnieks un izgudrotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Imants Freimanis · Redzēt vairāk »

Imants Lancmanis

Imants Lancmanis (dzimis) ir latviešu mākslas vēsturnieks, heraldikas, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālists un iniciators, gleznotājs, vairāku grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, galvenokārt pazīstams ar savu devumu mūža garumā Rundāles pils atjaunošanā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Imants Lancmanis · Redzēt vairāk »

Immanuels Taivans

Immanuels Taivans (1946) ir latviešu fiziologs, Latvijas Universitātes profesors (1998).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Immanuels Taivans · Redzēt vairāk »

IMZ-Ural

IMZ logotips Ural jeb IMZ Krievijas motociklu marka.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un IMZ-Ural · Redzēt vairāk »

Ināra Ķemere

Ināra Ķemere (dzimusi, mirusi) bija latviešu klasiskā filoloģe un pedagoģe.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ināra Ķemere · Redzēt vairāk »

Ināra Kolmane

Ināra Kolmane (dzimusi Ināra Miļevska Rīgā) ir latviešu režisore un producente.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ināra Kolmane · Redzēt vairāk »

Indriķis Alunāns

Indriķis Alunāns, īstajā vārdā Heinrihs Remperts Hanss Alunāns (vecajā ortogrāfijā H. Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jelgavā), bija "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Indriķis Alunāns · Redzēt vairāk »

Indriķis Zeberiņš

Indriķis Zeberiņš (1882-1969) bija latviešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Indriķis Zeberiņš · Redzēt vairāk »

Induktivitāte

Induktivitāte (no  — 'ierosināšana') raksturo elektriskās ķēdes daļas magnētiskās īpašības un ir uzskatāma par materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēju uzkrāt magnētisko enerģiju.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Induktivitāte · Redzēt vairāk »

Inese Tenberga

Inese Tenberga (dzimusi Jūrmalā) ir Latvijā dzimusi politoloģe un juriste, Krievijas zinātniece, bezprocentu banku darbības eksperte.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Inese Tenberga · Redzēt vairāk »

Ingrija

Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ingrija · Redzēt vairāk »

Inokentijs Mārpls

Inokentijs Mārpls ir PSRS un Latvijas rokgrupa, kas dibināta 1985.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Inokentijs Mārpls · Redzēt vairāk »

Interni

"Interni" ir Krievijas komēdijseriāls, kas stāsta par jauno ārstu darba ikdienu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Interni · Redzēt vairāk »

Ints Čače

Ints Čače (dzimis Zlēku pagastā, miris) bija skolotājs un viens no pirmajiem esperanto valodas popularizētājiem Latvijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ints Čače · Redzēt vairāk »

Irina Berezina

Irina Berezina (dzimusi Kijivā, arī Irina Berezina-Feldmane) ir Ukrainā dzimusi Austrālijas starptautiskā meistare šahā (1993).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Irina Berezina · Redzēt vairāk »

Irina Levitina

Irina Levitina (dzimusi, Ļeņingrada, Krievijas PFSR) ir Krievijā dzimusi ASV starptautiskā sieviešu lielmeistare šahā (WGM, 1976).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Irina Levitina · Redzēt vairāk »

Irina Odojevceva

Irina Odojevceva (1895—1990), īstajā vārdā Iraīda Heinike, bija Rīgā dzimusi vācbaltiešu cilmes krievu dzejniece un rakstniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Irina Odojevceva · Redzēt vairāk »

Irina Ologonova

Irina Ologonova (dzimusi) ir Krievijas brīvā stila cīkstone, Eiropas čempione, Pasaules un Eiropas čempionātu medaļniece, Krievijas Nopelniem bagātā sporta meistare.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Irina Ologonova · Redzēt vairāk »

Isašars Falkensons Bērs

Isašars Falkensons Bērs (dzimis 1746. gadā, miris 1817. gadā) bija Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes dzejnieks un ārsts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Isašars Falkensons Bērs · Redzēt vairāk »

Isāks Boļeslavskis

Isāks Boļeslavskis (Zolotonoša, Čerkasu apgabals, Ukrainas PSR -, Minska, Baltkrievijas PSR) bija ebreju tautības padomju starptautiskais lielmeistars šahā (GM, 1950), PSRS nopelniem bagātais sporta meistars (1948), PSRS nopelniem bagātais treneris (1964).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Isāks Boļeslavskis · Redzēt vairāk »

ISO 3166-2:RU

ISO 3166-2:RU ir starptautisks ISO standarts ģeokodiem un ir viens no ISO 3166-2 apakšstandartiem Krievijas Federācijai.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un ISO 3166-2:RU · Redzēt vairāk »

Ivande Kaija

Ivande Kaija (dzimusi, mirusi), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), bija latviešu rakstniece un sieviešu tiesību kustības aktīviste.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivande Kaija · Redzēt vairāk »

Ivangoroda

Ivangoroda, no 1920.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivangoroda · Redzēt vairāk »

Ivans Šiškins

Ivans Šiškins (dzimis, miris) bija krievu gleznotājs un mākslas kritiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivans Šiškins · Redzēt vairāk »

Ivans Biļibins

Ivans Biļibins (dzimis, miris) bija krievu gleznotājs un scenogrāfs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivans Biļibins · Redzēt vairāk »

Ivans Bukavšins

Ivans Bukavšins (Rostova pie Donas — Toljati) bija Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2011).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivans Bukavšins · Redzēt vairāk »

Ivans Gončarovs

Ivans Gončarovs (Иван Александрович Гончаров, dzimis 1812. gada 6. jūnijā Simbirskā, miris 1891. gada 15. septembrī Sanktpēterburgā) bija krievu rakstnieks reālists, kritiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivans Gončarovs · Redzēt vairāk »

Ivans Iļjins

Ivans Iļjins Ivans Iļjins (1883–1954) bija krievu filozofs un publicists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivans Iļjins · Redzēt vairāk »

Ivans Jefremovs

Ivans Jefremovs (dzimis Viricas ciemā, tagadējā Ļeņingradas apgabalā, miris Ļeņingradā) bija krievu un padomju rakstnieks fantasts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivans Jefremovs · Redzēt vairāk »

Ivans Jelagins

Ivans Jelagins (Иван Перфильевич Елагин; dzimis, miris) bija Krievijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivans Jelagins · Redzēt vairāk »

Ivans Klementjevs

Ivans Klementjevs (dzimis Buntikos, Jēkabpils rajonā) ir Latvijas krievu izcelsmes kanoe airētājs un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivans Klementjevs · Redzēt vairāk »

Ivans Krilovs

Ivans Krilovs (dzimis, miris) bija krievu ierēdnis, bibliotekārs un rakstnieks, izcilākais fabulists krievu literatūrā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivans Krilovs · Redzēt vairāk »

Ivans Paskevičs

Ivans Paskevičs; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals. Viens no visvairāk apbalvotajiem karavadoņiem Krievijas vēsturē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivans Paskevičs · Redzēt vairāk »

Ivans Pavlovs

Pavlova piemineklis Ķemeru sanatorijā. 2021. gada jūnijs Ivans Pavlovs (dzimis, miris) bija krievu fiziologs un psihologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivans Pavlovs · Redzēt vairāk »

Ivans Radulovs

Ivans Radulovs (dzimis Burgasā) ir Bulgārijas starptautiskais lielmeistars šahā (1972).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivans Radulovs · Redzēt vairāk »

Ivans VI Romanovs

Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »

Ivars Smilga

Ivars Smilga (1892—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivars Smilga · Redzēt vairāk »

Ivars Zaikins

Ivara Zaikina glezna Ivars Zaikins (dzimis) ir Latvijas gleznotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ivars Zaikins · Redzēt vairāk »

Izabella Jurjeva

Izabella Jurjeva, īstajā uzvārdā Ļivikova (dzimusi, mirusi) bija PSRS un Krievijas estrādes dziedātāja, dziesmu un romanču izpildītāja (alts).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Izabella Jurjeva · Redzēt vairāk »

Izidors Brensons

Izidors Brensons (Isidorus Brennsohn, 1854-1928) bija Latvijas ebreju izcelsmes ārsts ortopēds, antropologs un medicīnas vēsturnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Izidors Brensons · Redzēt vairāk »

Jaša Heifecs

Jaša Heifecs (Jascha Heifetz; dzimis, miris) bija Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes vijolnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jaša Heifecs · Redzēt vairāk »

Jak-42

Jak-42 ir vidēja rādiusa reaktīva pasažieru lidmašīna, kas tika izstrādāta Padomju Savienībā kā aizvietotāja tehnoloģiski novecojušajai Tu-134.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jak-42 · Redzēt vairāk »

Jakobs Hurts

Jakobs Hurts (dzimis Himmastes ciemā Vidzemes guberņā, Krievijas Impērijā, miris Sanktpēterburgā, Krievijas Impērijā) bija igauņu folklorists, teologs, valodnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jakobs Hurts · Redzēt vairāk »

Jakobs Johans fon Zīverss

Jakobs Johans fon Zīverss Jakobs Johans fon Zīverss (1731-1808) bija vācbaltiešu politiskais darbinieks, diplomāts un reformators, viens no Katrīnas II valstsvīriem, īstenais slepenpadomnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jakobs Johans fon Zīverss · Redzēt vairāk »

Jakovs Guminers

J. Guminera Darba svētkiem veltīta atklātne (1923) Jakovs Guminers (dzimis 1896. gadā Minskā, miris Ļeņingradas blokādē 1942. gadā) bija padomju mākslinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jakovs Guminers · Redzēt vairāk »

Jakovs Kuļņevs

Jakovs Kuļņevs (dzimis, miris) bija Ludzā dzimis un Ilzeskalnā apglabāts Krievijas Impērijas virsnieks, huzāru ģenerālmajors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jakovs Kuļņevs · Redzēt vairāk »

Jakovs Zaharovs (ķīmiķis)

Jakovs Zaharovs (krievu: Яков Дмитриевич Захаров, 1765-1836) bija krievu ķīmiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jakovs Zaharovs (ķīmiķis) · Redzēt vairāk »

Jakovs Zeļdovičs

Jakovs Zeļdovičs (dzimis, miris) bija Baltkrievijas ebreju izcelsmes padomju fiziķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jakovs Zeļdovičs · Redzēt vairāk »

Janka Kupala

Janka Kupala (īstajā vārdā Ivans Lucevičs; dzimis, miris) bija baltkrievu dzejnieks un dramaturgs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Janka Kupala · Redzēt vairāk »

Jans Kšištofs Duda

Jans Kšištofs Duda (dzimis Krakovā) ir Polijas starptautiskais lielmeistars šahā (2013).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jans Kšištofs Duda · Redzēt vairāk »

Jans Ladislavs Duseks

Jans Ladislavs Duseks (dzimis kā Vāclavs Jans Dusīks;, miris) bija čehu pianists un komponists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jans Ladislavs Duseks · Redzēt vairāk »

Jaroslavs Dombrovskis

Jaroslavs Dombrovskis (1836—1871) bija poļu virsnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jaroslavs Dombrovskis · Redzēt vairāk »

Jastržembskas sieviešu ģimnāzija

Jastržembskas sieviešu ģimnāzija Kronvalda (Puškina) bulvārī (1912). Jastržembskas sieviešu ģimnāzija bija privāta Latvijas poļu ģimnāzija Rīgā, kas pastāvēja līdz 1915. gadam.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jastržembskas sieviešu ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Jaunā ekonomiskā politika

NEP laiku pastkarte "Tango". NEP laikā ieviestais maksāšanas līdzeklis červoncs ar maiņas kursu 1 červoncs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jaunā ekonomiskā politika · Redzēt vairāk »

Jaunlatvieši

Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »

Jānis Alfrēds Kukurs

Jānis Alfrēds Kukurs (dzimis, miris) bija latviešu grāmatizdevējs, literāts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Alfrēds Kukurs · Redzēt vairāk »

Jānis Alksnis

Jānis Alksnis (1869—1939) bija latviešu būvmeistars, kas projektējis ap 130 Rīgas daudzstāvu mūra namu eklektiskajā un stateniskajā jūgendstilā, kā arī koka celtnes.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Alksnis · Redzēt vairāk »

Jānis Annuss (politiķis)

Jānis Annuss (— 1964. gads) bija Latvijas politiķis, 2. un 3. Saeimas deputāts, vairākkārtējs Latvijas finanšu ministrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Annuss (politiķis) · Redzēt vairāk »

Jānis Asars (rakstnieks)

Jānis Asars (1877—1908) bija latviešu rakstnieks, revolucionārs, literatūrkritiķis un publicists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Asars (rakstnieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Avens

Jānis Avens (1895—1938) bija latviešu strēlnieks, vēlāk Čekas izmeklētājs (1918—1920) un PSRS izlūkdienesta darbinieks (1923—1929).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Avens · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »

Jānis Bērziņš (diplomāts)

Jānis Bērziņš (dzimis, miris), pseidonīmi: Ziemelis, Pāvels Vasiļjevičs, bija latviešu skolotājs, vēlāk revolucionārs, diplomāts, PSRS valsts un Komunistiskās partijas darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Bērziņš (diplomāts) · Redzēt vairāk »

Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)

Jānis Guntis Bērziņš (1936–2017) bija latviešu fiziķis, habilitētais fizikas zinātņu doktors, LZA Kodolpētniecības centra direktors (1998-1999), LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Bērziņš (kodolfiziķis) · Redzēt vairāk »

Jānis Brūmelis

Jānis Brūmelis. Jānis Brūmelis jeb Jānis Brumelis (Brumels) (1864—1939) bija latviešu sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Brūmelis · Redzēt vairāk »

Jānis Breikšs (politiķis)

Jānis Breikšs (1887—1965) bija latviešu jurists, politiķis, nacionālās pretestības kustības dalībnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Breikšs (politiķis) · Redzēt vairāk »

Jānis Bušmanis

Jānis Bušmanis (1897—1938) bija padomju karavīrs, iekšlietu dienestu darbinieks, militārais pedagogs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Bušmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Dāvis

Jānis Dāvis (dzimis, miris) bija latviešu uzņēmējs, miljonārs, bijušais azartspēļu tīkla "Admirāļu klubs" īpašnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Dāvis · Redzēt vairāk »

Jānis Dūmiņš

Jānis Dūmiņš (dzimis, Rīgā, miris, Baldonē) bija latviešu kordiriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Dūmiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Dzenis

Jānis Dzenis (1915-1984) bija Latviešu leģiona virsnieks, Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmējs, kā arī pirmais latvietis, kas apbalvots ar Tanka iznīcināšanas nozīmiDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 157.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Dzenis · Redzēt vairāk »

Jānis Eglons

Jānis Eglons (1888—1971) bija latviešu izcelsmes skulptors, koktēlnieks un restaurators, Maskavas Paleontoloģijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Eglons · Redzēt vairāk »

Jānis Fogelis

Jānis Fogelis (—) bija revolucionārs, čekas darbinieks, Sarkanās armijas virsnieks, Padomju Savienības Varonis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Fogelis · Redzēt vairāk »

Jānis Frīdrihs Baumanis

Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, Vidzemes guberņas arhitekts (1870—1880).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Frīdrihs Baumanis · Redzēt vairāk »

Jānis Gailis

Jānis Gailis (—) bija latviešu gleznotājs ainavists, marīnists, gleznotāja Vilhelma Purvīša audzēknis, Rēzeknes mākslinieku kopas biedrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Gailis · Redzēt vairāk »

Jānis Goldmanis

Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Goldmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Grīnbergs (mācītājs)

Jānis Grīnbergs Johans (Jānis) Grīnbergs (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs un Pēterburgas latviešu sabiedrības pārstāvis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Grīnbergs (mācītājs) · Redzēt vairāk »

Jānis Gregors

Jānis Gregors (dzimis, miris) bija virsleitnants, 5.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Gregors · Redzēt vairāk »

Jānis Greste

Jānis Greste (1876—1951) bija Latvijas pedagogs un ģeologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Greste · Redzēt vairāk »

Jānis Grišāns

Jānis Grišāns (dzimis 1891. gada 5. oktobrī Dagdas pagastā; miris 1945. gada 27. septembrī Vjatlagā) bija latviešu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Grišāns · Redzēt vairāk »

Jānis Krēsliņš (mākslinieks)

Jānis Krēsliņš (dzimis Alsviķu muižas „Kušku” mājās, miris pēc 1920. gada) bija latviešu folklorists, etnogrāfijas vērtību vācējs, daiļkrāsotājs, mākslinieks, fotogrāfs un žurnālists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Krēsliņš (mākslinieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Kuga

Jānis Kuga (dzimis, miris) bija latviešu zīmēšanas skolotājs, scenogrāfs un gleznotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Kuga · Redzēt vairāk »

Jānis Kurelis

Jānis Kurelis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Kurelis · Redzēt vairāk »

Jānis Larri

Jānis Larri (dzimis Rīgā, Vidzemes guberņā, miris 1977. gada 18. martā Ļeņingradā) bija latviešu izcelsmes padomju bērnu rakstnieks, galvenokārt rakstot zinātniskās fantastikas darbus.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Larri · Redzēt vairāk »

Jānis Laube

Jānis Laube (1889—1938) bija latviešu izcelsmes padomju valsts un militārais darbinieks un čekists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Laube · Redzēt vairāk »

Jānis Lazdiņš

Jānis Lazdiņš sūtņa tērpā Jānis Mārtiņš Lazdiņš (arī Jan Lasdin, 1875-1953) bija latviešu mūziķis un diplomāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Lazdiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Lencmanis

Jānis Lencmanis, segvārds Ķencis (1881—1939), bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs un Iekšlietu tautas komisārs (1919).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Lencmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Liepiņš (gleznotājs)

Jānis Liepiņš (—) bija latviešu gleznotājs un mākslas pedagogs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Liepiņš (gleznotājs) · Redzēt vairāk »

Jānis Linters

Jānis Linters (1879—1974) bija latviešu elektroinženieris, Pasta un telegrāfa departamenta sakaru tehnikas remonta galveno darbnīcu konsultants, Latvijas Radiofona dibinātājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Linters · Redzēt vairāk »

Jānis Opincāns

Jānis Opincāns (dzimis, miris 1973. gadā) bija latgaliešu literāts un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Opincāns · Redzēt vairāk »

Jānis Paškēvičs

Jānis Paškēvičs (dzimis) bija Sarkanās armijas politiskais darbinieks, politiskās ekonomijas un marksisma-ļeņinisma docētājs Ļeņingradas Sarkanās profesūras institūtā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Paškēvičs · Redzēt vairāk »

Jānis Pakalns (1912—2002)

Jānis Pakalns (dzimis, miris) bija padomju sabiedrisks darbinieks, Daugavpils pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs (1950—1952, 1953—1962), vēlāk Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs laikā no 1962.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Pakalns (1912—2002) · Redzēt vairāk »

Jānis Palcmanis

Jānis Palcmanis (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija latviešu arheologs, mērnieks un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Palcmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Pētersons

Jānis Pētersons (1889—1938) bija latviešu strēlnieks, padomju militārais un valsts drošības iestāžu darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Pētersons · Redzēt vairāk »

Jānis Piķelis

Jānis Piķelis (1915-?) bija Latvijas Bruņoto spēku karavīrs, robežsargs, vēlāk Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā saņēmējsDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 140.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Piķelis · Redzēt vairāk »

Jānis Princis (kultūras darbinieks)

Jānis Princis (Jānis Princis vecākais, Princjānis) (dzimis, miris) bija lībiešu kultūras darbinieks, dzejnieks, tulkotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Princis (kultūras darbinieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Purgalis

Jānis Purgalis (—) bija Latvijas notārs un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Purgalis · Redzēt vairāk »

Jānis Ramans

Jānis Ramans Jānis Ramans (1871—1957) bija latviešu luterāņu mācītājs, Latvijas diplomātiskais pārstāvis, pēc tam pilnvarotais pārstāvis Igaunijā (1918—1920).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Ramans · Redzēt vairāk »

Jānis Rūdolfs Mēders

Jānis Rūdolfs Mēders (dzimis Valmieras apriņķī, miris Jēkabpilī) bija teologs un evaņģēliski luterisko draudžu mācītājs, viens no ievērojamākajiem jēkabpiliešiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Rūdolfs Mēders · Redzēt vairāk »

Jānis Reinbergs (grafiķis)

Jānis Reinbergs (dzimis) ir latviešu grafiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Reinbergs (grafiķis) · Redzēt vairāk »

Jānis Reiters

Jānis (Janis) Reiters (Johannes Reuter; ap 1632.—1695./1697.) bija latviešu izcelsmes Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, poliglots, valodnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Reiters · Redzēt vairāk »

Jānis Rokpelnis

Jānis Rokpelnis (dzimis Rīgā) ir latviešu dzejnieks un esejists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Rokpelnis · Redzēt vairāk »

Jānis Sanders

Jānis Sanders (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, folklorists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Sanders · Redzēt vairāk »

Jānis Seskis

Jānis Seskis (dzimis, miris) bija skolotājs un Latvijas diplomāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Seskis · Redzēt vairāk »

Jānis Staņislavs Roze

Jānis Staņislavs Roze (dzimis 1823. gada 3. aprīlī Kocēnu pagastā, miris 1897. gada 30. novembrī Rīgā) bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu gleznotājiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Staņislavs Roze · Redzēt vairāk »

Jānis Taube

Jānis Taube (—) bija latviešu uzņēmējs un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Taube · Redzēt vairāk »

Jānis Tālbergs (oftalmologs)

Jānis Tālbergs (dzimis, miris) bija pirmais latviešu oftalmologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Tālbergs (oftalmologs) · Redzēt vairāk »

Jānis Veikins

Jānis Veikins bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks, ģenerālmajors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Veikins · Redzēt vairāk »

Jānis Velmers

Jānis Velmers (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Velmers · Redzēt vairāk »

Jānis Vierpe

Jānis Vierpe (1896—1959) bija Liepājas apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētājs 1940.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Vierpe · Redzēt vairāk »

Jānis Vilhelms

Jānis Vilhelms (1903-1990) bija latviešu izcelsmes Sarkanās armijas virsnieks, snaiperis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Vilhelms · Redzēt vairāk »

Jānis Volonts

Jānis Volonts (—) bija Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Volonts · Redzēt vairāk »

Jānis Zariņš (režisors)

Jānis Zariņš (dzimis Drabešu pagastā, miris Rīgā) bija latviešu aktieris un režisors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Zariņš (režisors) · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »

Jānis Zēbergs

Jānis Zēbergs (—) bija latviešu rēderis, kuģniecības, politiskais un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jānis Zēbergs · Redzēt vairāk »

Jāns Anvelts

Igaunijas darba komūnas padome (1918-1919). No kreisās: H. Pegelmans, J. Anvelts, O. Restass, J. Kesperts (stāv), М. A. Trakmans, К. Mīlbergs, А. Valners. Jāns Anvelts (1884–1937) bija jurists un politiķis, Igaunijas darba komūnas padomes vadītājs (1918-1919).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jāns Anvelts · Redzēt vairāk »

Jāns Korts

Jāns Korts (dzimis Eksi pagastā, Tartu apriņķī, miris, Maskavā, PSRS), bija igauņu tēlnieks, gleznotājs un keramiķis, viens no 20.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jāns Korts · Redzēt vairāk »

Jāzeps Čamanis

Jāzeps Čamanis (1884—1964) bija latviešu katoļu garīdznieks un skolotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jāzeps Čamanis · Redzēt vairāk »

Jāzeps Baško

Lidmašīnas "Iļja Muromietis" komandieris Jāzeps Baško (vidū) ar apkalpi. Jāzeps (Jezups) Baško (—) bija latgaliešu izcelsmesLatvian aviation — lidotājs, Latvijas bruņoto spēku ģenerālis (1940).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jāzeps Baško · Redzēt vairāk »

Jāzeps Rancāns

Jāzeps Rancāns (dzimis Ludzas apriņķa Zaļmuižas pagastā, miris Grandrepidsā, ASV) bija Romas katoļu baznīcas Markopoles titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 12.06.1911., nominēts 29.10.1923., konsekrēts 04.15.1924.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jāzeps Rancāns · Redzēt vairāk »

Jāzeps Vītols

Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jāzeps Vītols · Redzēt vairāk »

Jūlija Djomina

Jūlija Djomina (dzimusi Sverdlovskā) ir Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (1991).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jūlija Djomina · Redzēt vairāk »

Jūlija Hausmane

Jūlija Hausmane (1826—1901) bija vācbaltiešu dzejniece, guvernante un mūzikas skolotāja.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jūlija Hausmane · Redzēt vairāk »

Jūlija Vilhelmīne Hāgena-Švarca

Jūlija Vilhelmīne Hāgena-Švarca (dzimusi, mirusi) bija vācbaltiešu gleznotāja.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jūlija Vilhelmīne Hāgena-Švarca · Redzēt vairāk »

Jūlijs Auškāps

Jūlijs Auškāps (dzimis, miris) bija ķīmijas tehnologs, sabiedriski politiskais darbinieks, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes dekāns, profesors, LU rektors, Latvijas Republikas Izglītības ministrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jūlijs Auškāps · Redzēt vairāk »

Jūlijs Jaunkalniņš

Jūlijs Jaunkalniņš (dzimis Ieriķos, miris Petrogradā) bija latviešu gleznotājs, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pedagogs, latviešu ziedu glezniecības skolas iedibinātājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jūlijs Jaunkalniņš · Redzēt vairāk »

Jūlijs Lācis

Jūlijs Rihards Lācis ( —) bija latviešu žurnālists, literāts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jūlijs Lācis · Redzēt vairāk »

Jūlijs Madernieks

Jūlijs Madernieks (1870—1955) bija latviešu gleznotājs, interjerists, pedagogs un mākslas kritiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jūlijs Madernieks · Redzēt vairāk »

Jūlijs Smarods

Jūlijs Smarods (1884 - 1956) bija latviešu mikologs, fitopatologs, augu aizsardzības speciālists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jūlijs Smarods · Redzēt vairāk »

Jūliuss Perliss

Jūliuss Perliss (dzimis, miris) bija austriešu šaha problēmists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jūliuss Perliss · Redzēt vairāk »

Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija

Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija bija viena no Jēkabpils privātajām skolām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Jēkabs Dubelšteins

Jēkabs Dubelšteins (dzimis 1884. gada 25. oktobrī, miris 1907. gada 24. septembrī), segvārds Jēpis, bija latviešu telegrāfists un revolucionārs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jēkabs Dubelšteins · Redzēt vairāk »

Jēkabs Dzenis

Jēkabs Dzenis (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks, Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jēkabs Dzenis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Graubiņš

Jēkabs Graubiņš (1886-1961) bija latviešu komponists, mūzikas kritiķis un pedagogs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jēkabs Graubiņš · Redzēt vairāk »

Jēkabs Mors

Jēkabs Mors (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu un latviešu izcelsmes pedagogs, slepenpadomnieks un Carskoje Selo ģimnāzijas direktors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jēkabs Mors · Redzēt vairāk »

Jēkabs Peterss

Jēkabs Peterss kopā ar Feliksu Dzeržinski. Jēkabs Peterss (1886—1938) bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs, pēc tam padomju valsts un partijas darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jēkabs Peterss · Redzēt vairāk »

Jēkabs Plūme

Jēkabs Plūme (—) bija viens no pirmajiem latviešu ģenerāļiem (no 26.06.1910) Krievijas Impērijas armijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jēkabs Plūme · Redzēt vairāk »

Jēkabs Poruks

Jēkabs Poruks (1895-1963) bija latviešu komponists, pedagogs un mūzikas kritiķis, Latvijas Nacionālās operas dramaturgs (1929-1936) un direktors (1936-1940, 1941-1944).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jēkabs Poruks · Redzēt vairāk »

Jēkabs Stumbergs

Jēkabs Stumbergs (dzimis, miris) bija latviešu jurists un publicists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jēkabs Stumbergs · Redzēt vairāk »

Jeļena Ahmilovska

Jeļena Ahmilovska (arī Jeļena Ahmilovska-Donaldsone;;, Ļeņingrada, Krievijas PFSR —, Kirklanda, Vašingtona, ASV) bija Krievijā dzimusi ASV starptautiskā sieviešu lielmeistare šahā (WGM, 1977).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jeļena Ahmilovska · Redzēt vairāk »

Jeļena Aladžanova

Jeļena Aladžanova (dzimusi, mirusi 1984. gadā) bija Bauskā dzimusi krievu māksliniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jeļena Aladžanova · Redzēt vairāk »

Jeļena Berežnaja

Jeļena Berežnaja (dzimusi Ņevinnomiskā) ir bijusī krievu daiļslidotāja, kas startēja pāru slidojumos un starptautiskās sacensībās pārstāvējusi arī Latviju.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jeļena Berežnaja · Redzēt vairāk »

Jeļena Skujiņa

Jeļena Skujiņa (dzimusi Jekaterinodarā Krievijas Impērijā; mirusi Ļeņingradā, PSRS) bija latviešu izcelsmes Padomju Savienības māksliniece, gleznotāja, grafiķe, pedagoģe, KPFSR Mākslinieku savienības Ļeņingradas organizācijas locekle.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jeļena Skujiņa · Redzēt vairāk »

Jeļena Staburova

Jeļena Staburova (dzimusi 1948. gada 7. oktobrī Ohā, Sahalīnā, Krievijā) ir Latvijas krievu sinoloģe, pirmās sinoloģijas studiju programmas veidotāja Latvijā, Latvijas akadēmiskās Ķīnas pētniecības pamatlicēja un ķīniešu valodas īpašvārdu atveides latviešu valodā standarta izstrādātāja.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jeļena Staburova · Redzēt vairāk »

Jeļizaveta Soloženkina

Jeļizaveta Soloženkina (dzimusi) ir Krievijas starptautiskā meistare šahā (2016).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jeļizaveta Soloženkina · Redzēt vairāk »

Jefims Bogoļubovs

Jefims Bogoļubovs (dzimis Stanislavčikas ciemā, Vinnicas apgabalā, Krievijas impērijā, tagad Ukraina, miris Tribergā, Vācijā) bija Krievijas un Vācijas starptautiskais lielmeistars šahā (1951), kurš ir divas reizes spēlējis ar Aleksandru Aļehinu mačos par pasaules šaha čempiona nosaukumu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jefims Bogoļubovs · Redzēt vairāk »

Jegors Raudseps

Jegors Raudseps (1862—1928) bija igauņu izcelsmes latviešu tālbraucēju kapteinis, jūrskolotājs un kuģu īpašnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jegors Raudseps · Redzēt vairāk »

Jehvi

Jehvi ir pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķa administratīvais centrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jehvi · Redzēt vairāk »

Jekaterina Goļceva

Jekaterina Goļceva (dzimusi) ir Krievijas starptautiskā meistare šahā (2021).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jekaterina Goļceva · Redzēt vairāk »

Jekaterina Korbuta

Jekaterina Korbuta (dzimusi Taškentā) ir Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (2001).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jekaterina Korbuta · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »

Jemeļjans Jaroslavskis

Jemeļjans Jaroslavskis (krievu: Емельян Ярославский), dzimis Minejs Gubeļmans (Миней Израилевич Губельман), bija Krievijas revolucionārs, padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedriskais darbinieks, viens no Padomju Savienības antireliģiozās politikas vadītājiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jemeļjans Jaroslavskis · Redzēt vairāk »

Jesaja Berlins

Jesaja Berlins (—) bija Latvijas ebreju izcelsmes Lielbritānijas filozofs un ideju vēsturnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jesaja Berlins · Redzēt vairāk »

Jevdokija Jusupova

Jevdokija Jusupova (1743–1780) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Pētera otrā sieva.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jevdokija Jusupova · Redzēt vairāk »

Jevgēnija Ļisicina

Jevgēnija Ļisicina (dzimusi Stupino, Krievijā) ir krievu izcelsmes Latvijas ērģelniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jevgēnija Ļisicina · Redzēt vairāk »

Jevgēnija Kerbedža

Jevgēnija Kerbedža (1855-1946) bija poļu mecenāte, Riebiņu muižas un Lūznavas muižas īpašniece. Varšavas goda pilsone (1929).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jevgēnija Kerbedža · Redzēt vairāk »

Jevgeņija Doluhanova

Jevgeņija Doluhanova (dzimusi Baku) ir Ukrainas starptautiskā lielmeistare šahā (2006), kas no 2011.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jevgeņija Doluhanova · Redzēt vairāk »

Jevgeņijs Aleksejevs

Jevgeņijs Aleksejevs (dzimis Puškinā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2002).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jevgeņijs Aleksejevs · Redzēt vairāk »

Jevgeņijs Lukjanovs

Jevgeņijs Lukjanovs (dzimis) ir Krievijas valstsvīrs un diplomāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jevgeņijs Lukjanovs · Redzēt vairāk »

Jevgeņijs Najers

Jevgeņijs Najers (dzimis Maskavā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1999).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jevgeņijs Najers · Redzēt vairāk »

Jevgeņijs Oņegins

"Jevgeņijs Oņegins" ir krievu dzejnieka Aleksandra Puškina vārsmās sarakstīts romāns, krievu literatūras klasika.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jevgeņijs Oņegins · Redzēt vairāk »

Jevgeņijs Prigožins

Jevgeņijs Prigožins (dzimis Ļeņingradā, miris Tveras apgabalā) bija Krievijas noziedznieks, uzņēmējs un politiķis, Vāgnera grupas izveidotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jevgeņijs Prigožins · Redzēt vairāk »

Jevgeņijs Soloženkins

Jevgeņijs Soloženkins (dzimis Ļeņingradā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1993).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jevgeņijs Soloženkins · Redzēt vairāk »

Jevgeņijs Somovs-Nasimovičs

Jevgeņijs Somovs-Nasimovičs (dzimis, miris) bija padomju šaha problēmists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jevgeņijs Somovs-Nasimovičs · Redzēt vairāk »

Jevgeņijs Tomaševskis

Jevgeņijs Tomaševskis (dzimis Saratovā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2005).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jevgeņijs Tomaševskis · Redzēt vairāk »

Jevgeņijs Znosko-Borovskis

Jevgeņijs Znosko-Borovskis (Pavlovska —, Parīze) bija Krievijas un Francijas šahists un rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jevgeņijs Znosko-Borovskis · Redzēt vairāk »

Jezups Deglis

Jezups Deglis (1910—1941) bija latviešu žurnālists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jezups Deglis · Redzēt vairāk »

Jezups Kangars

Jezups Kangars (dzimis 1878. gadā Bērzgales pagasta Cepleišu solā, miris 1927. gadā) bija latgaliešu sabiedriskais darbinieks, Pēterburgas muzikāliskās sabiedrības priekšsēdētājs, Latgaliešu bēgļu palīdzības biedrības komitejas loceklis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jezups Kangars · Redzēt vairāk »

Jezups Kindzulis

Jezups Kindzulis (—), zināms arī kā Čenču Jezups, bija Latvijas literāts un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jezups Kindzulis · Redzēt vairāk »

Jezups Laurinovičs

Jezups Laurinovičs (—) bija latviešu politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jezups Laurinovičs · Redzēt vairāk »

Jideons Stolberjs

Andešs Jideons Toms Stolberjs (dzimis Gēteborgā, Zviedrijā, miris Ļeņingradā, Padomju Savienībā, tagad Krievija, apglabāts Gēteborgā) bija Zviedrijas starptautiskais lielmeistars šahā (1950).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jideons Stolberjs · Redzēt vairāk »

Jiri Arraks

Jiri Arraks (dzimis Tallinā, miris) bija igauņu gleznotājs, grafiķis un metālmākslinieks, igauņu avangardisma pamatlicējs mākslā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jiri Arraks · Redzēt vairāk »

Joanns Žuravskis

Joanns Žuravskis (dzimis 1867. gada 25. septembrī Ļaudonā, miris 1964 gada 31. martā Rīgā) bija Latvijas pareizticīgo baznīcas virspriesteris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Joanns Žuravskis · Redzēt vairāk »

Johanness Tirns

Johanness Tirns (Tartu — Tallina) bija Igaunijas šahists un dambretists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Johanness Tirns · Redzēt vairāk »

Johans Baltazars fon Kampenhauzens

Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1763. gada gleznojums) Johans Baltazars fon Kampenhauzens (Stokholma —, Pēterburga) bija Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijas virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā, Vidzemes landrāts, Somijas ģenerālgubernators (1742–1743).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Johans Baltazars fon Kampenhauzens · Redzēt vairāk »

Johans Bēbers

Johans Jakobs Bēbers (Johann von Böber, dzimis, miris 1820. gada naktī no 15. uz 16. jūliju) bija vācbaltiešu pedagogs, entomologs, botāniķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Johans Bēbers · Redzēt vairāk »

Johans fon der Borhs

Johans fon der Borhs, pilnā vārdā Johans Andreass Jozefs fon der Borhs (dzimis 1713. gadā, miris) bija no Borhu dzimtas cēlies Kurzemes hercogistes diplomāts un Polijas-Lietuvas kopvalsts lielkanclers.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Johans fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Johans Georgs Čarnevskis

Johans Georgs Čarnevskis (1766-1832) jeb Cernevskis (Zernewski) bija vācbaltiešu rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Johans Georgs Čarnevskis · Redzēt vairāk »

Johans Georgs Eizens

Johans Georgs Eizens fon Švarcenbergs (Johann Georg Eisen von Schwarzenberg, 1717—1779) bija Apgaismības laikmeta luterāņu mācītājs, teologs un literāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Johans Georgs Eizens · Redzēt vairāk »

Johans Hermanis Lestoks

Johans Hermanis Lestoks (1692-1767) vai grāfs Žans Armāns de Lestoks bija franču hugenotu izcelsmes mūsdienu Vācijā dzimis Krievijas impērijas galminieks un dēkainis, kas slavens sakarā ar piedalīšanos 1741.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Johans Hermanis Lestoks · Redzēt vairāk »

Johans Kēlers

Johans Kēlers (dzimis, miris) bija igauņu profesionālās glezniecības pamatlicējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Johans Kēlers · Redzēt vairāk »

Johans Klapje de Kolongs (izgudrotājs)

Johans Klapje de Kolongs pilnā vārdā Žans Aleksandrs Heinrihs Klapje de Kolongs (1839—1901) bija Daugavpilī dzimis Krievijas Impērijas kara flotes virsnieks un izgudrotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Johans Klapje de Kolongs (izgudrotājs) · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Švarcs (jurists)

Johans Kristofs Švarcs (1722—1804) bija vācbaltiešu jurists un vēsturnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Johans Kristofs Švarcs (jurists) · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Bērenss

Jozefam II sakarā ar viņa viesošanos Rīgā 1780. gadā. Johans Kristofs Bērenss (dzimis, miris) bija Rīgas lieltirgotājs, rātskungs un saimnieciskās tiesas prezidents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Johans Kristofs Bērenss · Redzēt vairāk »

Johans Lēberehts Eginks

Johans Lēberehts Eginks (Eggink, no ačgārni rakstīta uzvārda Knigge;,, 1784—1867) bija vēstures ainu gleznotājs un portretists, kurš darbojās 19.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Johans Lēberehts Eginks · Redzēt vairāk »

Johans Lotariuss fon Malcāns

Johans Lotariuss Frīdrihs fon Malcāns (Johann Lotharius Friedrich von Maltzahn; 1719—1756) bija vācu izcelsmes Dānijas diplomāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Johans Lotariuss fon Malcāns · Redzēt vairāk »

Johans Martins fon Elmpts

Johans Martins fon Elmpts Johans Martins fon Elmpts (1726−1802) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālfeldmaršals, Svitenes muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Johans Martins fon Elmpts · Redzēt vairāk »

Johans Valters

Johans Teodors Eižens Valters, no 1906.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Johans Valters · Redzēt vairāk »

Josefs Dobrovskis

Josefs Dobrovskis (dzimis, miris) bija čehu lingvists un vēsturnieks, redzams čehu nacionālās atmodas darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Josefs Dobrovskis · Redzēt vairāk »

Josifs Brodskis

Josifs Brodskis (dzimis 1940. gada 24. maijā Ļeņingradā, miris 1996. gada 28. janvārī Ņujorkā) bija ebreju izcelsmes krievu dzejnieks un esejists, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1987).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Josifs Brodskis · Redzēt vairāk »

Josifs Staļins

Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »

Josips Rukavina

Josips Rukavina (dzimis) ir Horvātijas starptautiskais meistars šahā (1973).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Josips Rukavina · Redzēt vairāk »

Jozefs Dovbors-Musņickis

Jozefs Dovbors-Musņickis (vidū) ar 1. Poļu korpusa štāba virsniekiem (1918) Jozefs Dovbors-Musņickis (1867—1937) bija poļu virsnieks, viens no atjaunotās Polijas Republikas armijas veidotājiem 1918.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jozefs Dovbors-Musņickis · Redzēt vairāk »

Jozs Dumša

Jozs Dumša (dzimis, miris) bija lietuviešu revolucionārs, daļu no mūža dzīvojis Rīgā, darbojies LSDSP.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jozs Dumša · Redzēt vairāk »

Jozs Zauka

Jozs Zauka (dzimis, miris) bija lietuviešu sabiedrisks darbinieks, publicists, ērģelnieks, kordiriģents un grāmatnesis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jozs Zauka · Redzēt vairāk »

Ju-Piter

Ju-Piter ir Krievijas rokgrupa, kas izveidojās 2001.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ju-Piter · Redzēt vairāk »

Jugla (Suntažu pagasts)

Jugla, agrāk Annasmuiža, senāk Brieži, Briežkrogs, bijusī pasta nodaļa Kangari, ir apdzīvota vieta, ciems Ogres novada Suntažu pagastā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jugla (Suntažu pagasts) · Redzēt vairāk »

Juhans Šite

Juhans Šite (1577–1645) bija zviedru valstsvīrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Juhans Šite · Redzēt vairāk »

Juhans Smūls

Juhans Smūls (1922—1971), līdz 1954.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Juhans Smūls · Redzēt vairāk »

Juka Rahja

Juka Rahja (dzimis 1887. gada 19. jūlijā, miris 1920. gada 31. augustā) bija somu revolucionārs, Somijas komunistiskās partijas aktīvists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Juka Rahja · Redzēt vairāk »

Julijans Vaivods

Julijans Vaivods (dzimis Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā, miris Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas kardināls, Lielās Makrianas titulārbīskaps, Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustuliskais administrators, ordinēts 07.04.1918., nominēts 10.11.1964., konsekrēts 18.11.1964, ievēlēts kardinālos 02.02.1983.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Julijans Vaivods · Redzēt vairāk »

Jurijs Averbahs

Jurijs Averbahs (dzimis Kalugā, miris Maskavā) bija ebreju izcelsmes Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1952), FIDE starptautiskais arbitrs (1969) un starptautiskais arbitrs šaha kompozīcijā (1956), PSRS nopelniem bagātais sporta meistars (1965).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jurijs Averbahs · Redzēt vairāk »

Jurijs Žigajevs

Jurijs Žigajevs (dzimis) ir bijušais Latvijas futbolists, malējais pussargs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jurijs Žigajevs · Redzēt vairāk »

Jurijs Denisjuks

Jurijs Denisjuks tur rokās hologrammu, kurā attēlots viņš pats. Jurijs Denisjuks (dzimis 1927. gada 27. jūlijā Sočos, miris 2006. gada 14. maijā Sanktpēterburgā) bija padomju fiziķis, kurš pirmais izgatavoja hologrammu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jurijs Denisjuks · Redzēt vairāk »

Jurijs Kondratjuks

Jurijs Vasiļovičs Kondratjuks, īstajā vārdā Oleksandrs Ignatovičs Šargejs (dzimis Poltavā, Krievijas Impērijā, miris Kalugas apgabalā) bija padomju inženieris, fiziķis un matemātiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jurijs Kondratjuks · Redzēt vairāk »

Jurijs Kuzubovs

Jurijs Kuzubovs (dzimis, Smoļenskas apgabalā) ir Ukrainas starptautiskais lielmeistars šahā (2005).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jurijs Kuzubovs · Redzēt vairāk »

Jurijs Lotmans

Jurijs Lotmans (dzimis, miris) bija Sanktpēterburgas ebreju izcelsmes igauņu literatūrzinātnieks, kulturologs un semiotiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jurijs Lotmans · Redzēt vairāk »

Jurijs Markovs

Jurijs Markovs (1949) ir Latvijas krievu izcelsmes histologs un embriologs, Latvijas Universitātes (LU) profesors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jurijs Markovs · Redzēt vairāk »

Jurijs Perevoščikovs

Jurijs Perevoščikovs (dzimis) ir Latvijas ārsts, epidemiologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jurijs Perevoščikovs · Redzēt vairāk »

Jurijs Samarins

Jurijs Samarins (1819—1876) bija krievu ierēdnis un publicists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Jurijs Samarins · Redzēt vairāk »

Juris Alunāns

Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Juris Alunāns · Redzēt vairāk »

Juris Ķēmanis

Juris Ķēmanis (—) bija latviešu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Juris Ķēmanis · Redzēt vairāk »

Juris Caunītis

Juris Caunītis (1826—1861) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Juris Caunītis · Redzēt vairāk »

Juris Lecis

Juris Lecis (arī Lecs, 1860—1935) bija latviešu baņķieris un publicists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Juris Lecis · Redzēt vairāk »

Juris Seskovs

Georgs (Juris) Seskovs bija aptiekārs, politiķis un uzņēmējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Juris Seskovs · Redzēt vairāk »

Justs Kristiāns fon Loders

Justs Kristiāns fon Loders (Justus Christian Loder; dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un medicīnas organizators.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Justs Kristiāns fon Loders · Redzēt vairāk »

Juzefs Pilsudskis

Juzefs Klemenss Pilsudskis (dzimis, miris) bija pirmais neatkarīgās Polijas valsts vadītājs (1918 - 1922, kā Naczelnik Państwa, tulkojumā "valsts priekšnieks"), "Pirmais maršals" (no 1920) un vēlāk (1926 - 1935) Otrās Polijas republikas autoritārais vadītājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Juzefs Pilsudskis · Redzēt vairāk »

Juzefs Poņatovskis

Juzefs Antonijs Paņatovskis (dzimis, miris) bija Vīnē dzimis poļu karavīrs, kurš krita Leipcigas kaujā kā Napoleona armijas maršals.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Juzefs Poņatovskis · Redzēt vairāk »

Kabala (pilsēta)

Kabala bija senā pilsēta un Kaukāza Albānijas galvaspilsēta (līdz 6. gadsimtam), kā arī liels tirdzniecības centrs līdz 15.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kabala (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Kara revolucionārās komitejas

Petrogradas KRK locekļi Kara revolucionārās komitejas (KRK, krievu: военно-революционные комитеты) bija Strādnieku un kareivju deputātu padomēm pakļautas militāras pārvaldības iestādes, kuras veidoja Krievijā, vēlāk Padomju Krievijā un citās padomju republikās pēc Februāra revolūcijas, sākot ar 1917.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kara revolucionārās komitejas · Redzēt vairāk »

Karalienes Modas Zeme

Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »

Karēļu-somu PSR

Karēļu-somu PSR bija 1940.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Karēļu-somu PSR · Redzēt vairāk »

Karēlijas zemesšaurums

Karēlijas zemesšaurums ir zemesšaurums Krievijas ziemeļrietumos 45 līdz 110 kilometru platumā, kas atdala Baltijas jūras Somu līci no Lādogas ezera.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Karēlijas zemesšaurums · Redzēt vairāk »

Karens Asrjans

Karens Asrjans (Erevāna — Erevāna) bija Armēnijas starptautiskais lielmeistars šahā (1997).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Karens Asrjans · Redzēt vairāk »

Kargopole

Kargopole ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos pie Oņegas upes, 3 kilometrus no tās iztekas no Lačas ezera.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kargopole · Redzēt vairāk »

Karina Ambarcumova

Karina Ambarcumova (dzimusi) ir Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (2011).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Karina Ambarcumova · Redzēt vairāk »

Karls fon Breverns

Karls fon Breverns (1880—1943) bija vācbaltiešu politiķis, Jēgalas muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Karls fon Breverns · Redzēt vairāk »

Karls Gustavs Mannerheims

Karls Gustavs Emīls Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim, dzimis, miris) bija Somijas maršals un politiķis, viena no centrālajām personām neatkarīgās Somijas valsts izveidē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Karls Gustavs Mannerheims · Redzēt vairāk »

Karols Adameckis

Karols Adameckis (dzimis, miris) bija poļu ekonomists, inženieris un vadībzinības teorētiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Karols Adameckis · Redzēt vairāk »

Karosta

Karosta, arī Karaosta vai Kara osta ir Liepājas pilsētas daļa.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Karosta · Redzēt vairāk »

Kaspers Rogaliņskis

Kaspers Rogaliņskis (dzimis starp 1725. un 1728. gadu, miris 1788. gadā) bija Žečpospolitas valsts darbinieks un dzejnieks, Inflantijas vaivads no 1778. līdz 1788. gadam, Svētās Romas impērijas grāfs. 1759. gadā tika norīkots par sūtni uz Sanktpēterburgu, kur apsprieda Krievijas armijas apgādes jautājumus. 1764. gadā parakstīja manifestu, kurā tika atzīts, ka Krievijas armijas uzturēšanās Polijā ir nelikumīga, tajā pašā gada sejmā atbalstīja karaļa Staņislavs Poņatovska kandidatūru.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kaspers Rogaliņskis · Redzēt vairāk »

Katerina Lagno

Katerina Lagno (dzimusi Ļvivā) ir Ukrainas un Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (2003).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Katerina Lagno · Redzēt vairāk »

Katerina Rohoņana

Katerina Rohoņana (dzimusi Mikolajivā) ir Ukrainā dzimusi starptautiskā lielmeistare šahā (2004), kas kopš 2006.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Katerina Rohoņana · Redzēt vairāk »

Katrīna I

Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Katrīna I · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Katrīna Lielā (miniseriāls)

Katrīna Lielā ir britu-amerikāņu četru sēriju miniseriāls.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Katrīna Lielā (miniseriāls) · Redzēt vairāk »

Katrīna Romanova

Katrīna Romanova Katrīna Romanova jeb Katrīna Joanovna (1691.-1733.) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercogiene, Romanovu dinastijas Krievijas lielkņaziene (princese).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Katrīna Romanova · Redzēt vairāk »

Kauņas dzelzceļa tunelis

Kauņas dzelzceļa tunelisTuneļa būvniecība Kauņas dzelzceļa tunelis ir viens no diviem Lietuvas dzelzceļa tuneļiem un vienīgais tunelis Baltijas valstīs, kas paredzēts tikai dzelzceļam.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kauņas dzelzceļa tunelis · Redzēt vairāk »

Kauja par Liepāju

1966. gadā izveidotais memoriāls Kauja par Liepāju, arī Liepājas aizstāvēšana, bija lielākā un ilgākā kaujas operācija 1941. gada Latvijas vācu okupācijas laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kauja par Liepāju · Redzēt vairāk »

Kazaņa (stacija)

Kazaņa ir Gorkijas dzelzceļa Kazaņas reģiona stacija, kas atrodas Tatarstānas galvaspilsētā Kazaņā, Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kazaņa (stacija) · Redzēt vairāk »

Kazahstānas diplomātisko misiju uzskaitījums

Valstis, kurās atrodas Kazahstānas diplomātiskās pārstāvniecības Šis ir Kazahstānas diplomātisko misiju uzskaitījums, neiekļaujot goda konsulus.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kazahstānas diplomātisko misiju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kazahstānas hokeja izlase

Kazahstānas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Kazahstānu starptautiskajās hokeja spēlēs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kazahstānas hokeja izlase · Redzēt vairāk »

Kazimirs Būga

Kazimirs Būga (1879—1924) bija lietuviešu valodnieks, kopā ar Jāni Endzelīnu viens no baltu filoloģijas pamatlicējiem, baltu vārdu etimoloģijas un hidronīmu pētnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kazimirs Būga · Redzēt vairāk »

Kazimirs Dmohovskis

Kazimirs Rohs Dmohovskis (dzimis, miris) bija katoļu garīdznieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kazimirs Dmohovskis · Redzēt vairāk »

Kazimirs Maļevičs

Kazimirs Maļevičs (dzimis, miris) bija Kijivā dzimis ukraiņu/poļu izcelsmes Krievijas impērijas un padomju mākslinieks, scenogrāfs un mākslas teorētiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kazimirs Maļevičs · Redzēt vairāk »

Kazimirs Skrinda

Kazimirs Skrinda (Kazimirs Skrynda, 1875—1919) bija katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs, pedagogs un publicists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kazimirs Skrinda · Redzēt vairāk »

Kā Tev klājas, Rūdolf Ming?

"Kā Tev klājas, Rūdolf Ming?" ir režisora Roberta Rubīna 2010.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kā Tev klājas, Rūdolf Ming? · Redzēt vairāk »

Kārlis Albanuss

Kārlis Augusts Albanuss (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Albanuss · Redzēt vairāk »

Kārlis Šilings

Kārlis Šilings (vai Šillings,; dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Šilings · Redzēt vairāk »

Kārlis Barons (ārsts)

Kārlis Barons (1865—1944) bija latviešu ārsts, Dr.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Barons (ārsts) · Redzēt vairāk »

Kārlis Barons (virsnieks)

Kārlis Barons (1900-1919) bija Latvijas Bruņoto spēku leitnants, Krišjāņa Barona mazdēls.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Barons (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Kārlis Bļodnieks

Kārlis Bļodnieks (—) bija Latvijas dzelzceļa virsvaldes direktors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Bļodnieks · Redzēt vairāk »

Kārlis Bernhards Triniuss

Kārlis Bernhards Triniuss (dzimis, miris) bija vācu ārsts un botāniķis, kurš darbojies Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Bernhards Triniuss · Redzēt vairāk »

Kārlis Brants

Kārlis Alfrēds Brants bija Latvijas brīvību cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa III šķiras kavalieris, advokāts un akadēmiskās vienības Austrums biedrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Brants · Redzēt vairāk »

Kārlis Brilovs

Kārlis Brilovs (dzimis, miris) bija krievu gleznotājs, akadēmists, daiļradē parādās arī romantisma iezīmes.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Brilovs · Redzēt vairāk »

Kārlis Davidovs

Kārlis Davidovs (dzimis, miris) bija Kuldīgā dzimis Krievijas impērijas čellists un komponists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Davidovs · Redzēt vairāk »

Kārlis Dišlers

Kārlis Dišlers (dzimis Lielsatiķu pagastā, Kuldīgas apriņķī, miris Poļevojes ciemā, Krasnojarskas novadā, PSRS, šķirklis "Personu rādītājos", Artis Ērglis, 2005, publicēti portālā letonika.lv, informācija pārskatīta) bija ievērojams latviešu jurists, valsts darbinieks, rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Dišlers · Redzēt vairāk »

Kārlis Ducmanis

Kārlis Ducmanis (dzimis, miris) bija latviešu advokāts, publicists, diplomāts un Latvijas Senāta senators.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Ducmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Dzelzītis

Kārlis Reinholds Dzelzītis (arī Kārlis Dzelzs) ( —) bija latviešu jurists, dzejnieks un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Dzelzītis · Redzēt vairāk »

Kārlis Dziļleja

Kārlis Dziļleja (līdz 1940. gadam — Tīfentāls; dzimis Pastendes pagasta „Brūžkalnos”, miris Stokholmā), latviešu skolotājs, rakstnieks, literatūrvēsturnieks, tulkotājs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Dziļleja · Redzēt vairāk »

Kārlis Eduards Eihvalds

Johans Kārlis Eduards fon Eihvalds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts, dabas pētnieks un paleontologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Eduards Eihvalds · Redzēt vairāk »

Kārlis Ernsts fon Bērs

Kārlis Ernsts fon Bērs (dzimis Pībē (Piibe), miris Tērbatā) bija vācbaltiešu biologs, viens no embrioloģijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Ernsts fon Bērs · Redzēt vairāk »

Kārlis fon Brēverns

Kārlis Hermanis fon Brēverns (1704–1744) bija vācbaltiešu diplomāts Krievijas Impērijas dienestā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis fon Brēverns · Redzēt vairāk »

Kārlis fon Bukshēvdens

Kārlis fon Bukshēvdens jeb Karloss fon Bukshēvdens (Carlos Matthias Ludwig Konstantin Otto von Buxhoeveden, 1856-1935) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs Šulcs

Kārlis Frīdrihs Šulcs jeb Šulcs fon Ašerādens (1720—1782) bija Aizkraukles muižnieks, vācbaltiešu politiķis, Vidzemes landtāga landrāts (1759), Vidzemes bruņniecības delegāts Krievijas impērijas ķeizaru galmā (1761-1764).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Frīdrihs Šulcs · Redzēt vairāk »

Kārlis Freivalds

Kārlis (Krišjānis) Freivalds (1865—1923) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, Tautas padomes loceklis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Freivalds · Redzēt vairāk »

Kārlis Gailis (1888—1960)

Kārlis Gailis (1888—1960) bija latviešu revolucionārs un padomju valsts un tiesu darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Gailis (1888—1960) · Redzēt vairāk »

Kārlis Goppers

Kārlis Goppers (—) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Goppers · Redzēt vairāk »

Kārlis Grigaitis

Kārlis Grigaitis (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes zemūdens jūrnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Grigaitis · Redzēt vairāk »

Kārlis Hūns

Kārlis Jēkabs Vilhelms Hūns, arī Kārlis Teodors Hūns (dzimis Madlienā, miris Davosā, Šveicē), bija vācbaltiešu gleznotājs, viens no vēsturiskā žanra aizsācējiem Latvijas glezniecībā, kā arī viens no nozīmīgākajiem 19.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Hūns · Redzēt vairāk »

Kārlis Heinrihs fon Heikings

Kārlis Armands Heinrihs fon Heikings (1752—1809) bija vācbaltiešu valstsvīrs un jurists, Kurzemes muižnieks, Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavas galmā (1782).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Heinrihs fon Heikings · Redzēt vairāk »

Kārlis Ivars Kalme

Kārlis Ivars Kalme (Rīga -, Rīga) bija Latvijas un ASV elektroinženieris, matemātiķis un šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Ivars Kalme · Redzēt vairāk »

Kārlis Janišs

Kārlis Ferdinands fon Janišs (Viborga — Sanktpēterburga) bija somu izcelsmes Krievijas meistars šahā un matemātikas profesors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Janišs · Redzēt vairāk »

Kārlis Kalve

Kārlis Kalve ( —) bija latviešu gleznotājs, gleznotāja Pētera Kalves brālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Kalve · Redzēt vairāk »

Kārlis Karlsons (1888—1938)

Kārlis Karlsons (1888—1938), īstais vārds — Eduards Ogrietis, bija latviešu izcelsmes čekists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Karlsons (1888—1938) · Redzēt vairāk »

Kārlis Kiršteins

Kārlis Kiršteins (—) bija latviešu zinātnieks, politiķis un Saeimas deputāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Kiršteins · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristiāns Ulmanis

Kārlis Kristiāns Ulmanis (dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, pedagoģiskās literatūras izdevējs latviešu valodā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Kristiāns Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Kurševics

Kārlis Kurševics, arī Kārlis Kurševičs (1874—1938), bija latviešu advokāts, grāmatizdevējs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Kurševics · Redzēt vairāk »

Kārlis Landers

Kārlis Landers (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes vēsturnieks un žurnālists, padomju valsts un drošības iestāžu darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Landers · Redzēt vairāk »

Kārlis Lēberehts Bekmanis

Kārlis Lēberehts Bekmanis, (Karl (Carl) Leberecht (Lebrecht) Bäckmann, dzimis 1809. gada 16. decembrī Valtermuižā (Waltershof), Talsu apriņķī, Kurzemē - šobrīd Kandava, miris 1879. gadā 17. novembrī Pēterburgā) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Lēberehts Bekmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Mūsiņš

Kārlis Mūsiņš (—) bija Latviešu leģiona virsnieks un nacionālais partizāns.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Mūsiņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Ozoliņš (deputāts)

Kārlis Ozoliņš (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas politiķis un žurnālists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Ozoliņš (deputāts) · Redzēt vairāk »

Kārlis Ozols

Kārlis Ozols ( —) bija Latvijas diplomāts, publicists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Ozols · Redzēt vairāk »

Kārlis Pētersons (revolucionārs)

Padomju Latvijas valdības locekļi pie valdības nama 1919. gada janvārī. No kreisās Jūlijs Daniševskis, Oto Kārkliņš, Dāvids Beika, Pēteris Stučka, Jānis Šilfs, Kārlis Pētersons Kārlis Pētersons (1877–1926) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas darbinieks un latviešu strēlnieku divīzijas komisārs (1918), LSPR Komisāru padomes kara komisārs (1919).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Pētersons (revolucionārs) · Redzēt vairāk »

Kārlis Pētersons (uzņēmējs)

Kārlis Pētersons (1852—1919), arī Čārlzs Pītersons bija latviešu uzņēmējs un izgudrotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Pētersons (uzņēmējs) · Redzēt vairāk »

Kārlis Skaubītis

Kārlis Skaubītis (dzimis Krustpilī, miris Rīgā) bija kara lidotājs un latviešu aviācijas aizsācējs, konstruktors, pirmais latvietis — gaisa balonlidotājs, viens no ievērojamākajiem jēkabpiliešiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Skaubītis · Redzēt vairāk »

Kārlis Starcs

Kārlis Starcs (1897—1953) bija latviešu botāniķis, dendrologs, fitopatologs, herbārija kolektors, jaunībā aizrāvās ar ornitoloģiju.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Starcs · Redzēt vairāk »

Kārlis Valdhauers

Kārlis Frīdrihs Verners Mihaels Valdhauers (dzimis, miris) bija Saļienā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Latvijas ārsts, oftalmologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Valdhauers · Redzēt vairāk »

Kārlis Voldemārs Beldavs

Kārlis Voldemārs Beldavs (dzimis, miris) bija luterāņu mācītājs, Latvijas Izglītības ministrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Voldemārs Beldavs · Redzēt vairāk »

Kārlis Voldemārs fon Budbergs

Barons Kārlis Voldemārs fon Budbergs (—) bija muižnieks, iestāžu darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, literāts, cenzors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Voldemārs fon Budbergs · Redzēt vairāk »

Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens

Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »

Kārlis Zariņš (diplomāts)

Zviedrijas karalis Gustavs V, Valsts prezidents Gustavs Zemgals un sūtnis Zariņš (1927). Ēka 83-102 Eaton Square, kurā agrāk atradās Latvijas sūtniecība Apvienotajā Karalistē (1925-1963). LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K. Zariņam ārkārtējās pilnvaras. Kārlis Reinholds Zariņš (—) bija Latvijas Republikas diplomāts, no 1933.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Zariņš (diplomāts) · Redzēt vairāk »

Kārlis Zāle

Kārļa Zāles māja Satekles ielā 11 Kārlis Zāle (dzimis Mažeiķos, miris Inčukalna pagasta Krustiņos) bija latviešu tēlnieks, kura nozīmīgākie darbi ir Brīvības piemineklis un Brāļu kapu memoriālais ansamblis (abi gan ir kopdarbi ar citiem māksliniekiem).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Zāle · Redzēt vairāk »

Kārlis Ziediņš

Kārlis Ziediņš (1885—1919) bija latviešu jūrnieks un lielinieku partijas vadošs darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārlis Ziediņš · Redzēt vairāk »

Kārsava

Kārsava ir pilsēta Latgales austrumos, Ludzas novadā, netālu no Krievijas robežas, agrākā Kārsavas novada centrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kārsava · Redzēt vairāk »

Kļina

Kļina ir apgabala pakļautības pilsēta Maskavas apgabalā Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kļina · Redzēt vairāk »

Kļinci

Kļinci — pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala rietumos.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kļinci · Redzēt vairāk »

Ketevana Arahamija-Granta

Ketevana Arahamija-Granta (dzimusi kā Arahamija Očamčirā) ir Gruzijas starptautiskā lielmeistare šahā (1987), kas šaha turnīros kopš 2008.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ketevana Arahamija-Granta · Redzēt vairāk »

Kišiņevas dzelzceļa stacija

Kišiņevas dzelzceļa stacija ir galvenā dzelzceļa stacija, kas apkalpo Kišiņevu, Moldovas galvaspilsētu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kišiņevas dzelzceļa stacija · Redzēt vairāk »

Kiesti Kallio

Kiesti Kallio (Kyösti Kallio; dzimis Gustavs Kalliokangass (Gustaf Kalliokangas), miris) bija ceturtais Somijas prezidents (no 1937. līdz 1940. gadam).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kiesti Kallio · Redzēt vairāk »

Kingisepa

Kingisepa jeb vēsturiski Jamburga ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumos pie Lugas upes.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kingisepa · Redzēt vairāk »

Kino (grupa)

Kino bija viena no populārākajām 1980. gadu PSRS rokgrupām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kino (grupa) · Redzēt vairāk »

Kinoteātris

Kinoteātra zāle. Kinoteātris ir vieta, parasti ēka, kur uz lielā ekrāna tiek izrādītas kinofilmas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kinoteātris · Redzēt vairāk »

Kira Zvorikina

Kira Zvorikina (Mikolajiva, Ukraina -, Maskava, Krievija) bija Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (WGM, 1977).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kira Zvorikina · Redzēt vairāk »

Kirils (patriarhs)

Kirils (dzimis kā Vladimirs Gundjajevs) ir Krievu pareizticīgās baznīcas garīdznieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kirils (patriarhs) · Redzēt vairāk »

Kirils Aleksejenko

Kirils Aleksejenko (dzimis Sanktpēterburgā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2015), kas kopš 2023.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kirils Aleksejenko · Redzēt vairāk »

Kirils Šubins

Kirils Šubins (dzimis) ir Krievijas starptautiskais meistars šahā (2015).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kirils Šubins · Redzēt vairāk »

Kirils Mereckovs

Kirils Mereckovs (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes padomju karavadonis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kirils Mereckovs · Redzēt vairāk »

Kirils Stucka

Kirils Stucka (1890—1938) bija latviešu strēlnieku komandieris un padomju militārais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kirils Stucka · Redzēt vairāk »

Kirovskas rajons

Kirovskas rajons ir Krievijas Ļeņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kirovskas rajons · Redzēt vairāk »

Klāra Hibšmane

Klāra Hibšmane (1878—1946) bija pirmā latviešu ārste un sabiedriskā darbiniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Klāra Hibšmane · Redzēt vairāk »

Klāra Kalniņa

Klāra Anna Luīze Kalniņa (dzimusi Veilande) (1874–1964) bija latviešu zobārste un sabiedriskā darbiniece. Tautas padomes locekle (1918), Satversmes sapulces deputāte. Paula Kalniņa dzīvesbiedre, Bruno Kalniņa māte.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Klāra Kalniņa · Redzēt vairāk »

Klemenss Frīdrihs Meiers

Klemenss Frīdrihs Meiers (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Klemenss Frīdrihs Meiers · Redzēt vairāk »

Kliments Didorovs

Kliments Didorovs (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kliments Didorovs · Redzēt vairāk »

Kliments Vorošilovs

Kliments Vorošilovs, saukts arī par Klimu Vorošilovu (Клим Ворошилов, dzimis, miris), bija padomju militārais darbinieks un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kliments Vorošilovs · Redzēt vairāk »

Kobzar

Kobzar ( — 'dziesminieks') ir ukraiņu dzejnieka un glezontāja Tarasa Ševčenko 1840.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kobzar · Redzēt vairāk »

Kogalymavia reiss 9268

Kogalymavia reiss 9268 jeb Metrojet reiss 9268 bija Krievijas lidsabiedrības Kogalymavia starptautisks pasažieru lidmašīnas reiss no Šarm eš Šeihas Ēģiptē uz Sanktpēterburgu Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kogalymavia reiss 9268 · Redzēt vairāk »

Koherers

Metāla skaidiņu koherers Koherers ir ierīce, kuru izmanto elektromagnētisko viļņu reģistrēšanā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Koherers · Redzēt vairāk »

Kolpina

Kolpina ir pilsēta Krievijā 26 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas centra, pie Ižoras upes.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kolpina · Redzēt vairāk »

Komandekonomika

Komandekonomika, plānveida ekonomika jeb plānveida saimniecība ir saimniecība, kurā galvenos lēmumus pieņem valsts un resursus sadala ar valsts budžeta palīdzību.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Komandekonomika · Redzēt vairāk »

Kommunara

Kommunara ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas pie Ižoras upes.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kommunara · Redzēt vairāk »

Komposta degunradžvabole

Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Komposta degunradžvabole · Redzēt vairāk »

Kondopoga

Kondopoga ir pilsēta Karēlijas Republikā Krievijas Federācijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kondopoga · Redzēt vairāk »

Konfliktoloģija

Konfliktoloģija (no latīņu: conflictus — "sadursme, nesaskaņa" un grieķu: λογία — "mācība, zināšanas par") — zinātnes nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas par nesaskaņu, pretrunu un sadursmju rašanās, veidošanās, attīstības un izbeigšanās likumsakarībām dabā, cilvēkā un sabiedrībā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Konfliktoloģija · Redzēt vairāk »

Konrads Megi

Konrads Vilhelms Megi (dzimis Hellenurmes muižā netālu no Tartu, Krievijas impērijā, miris Tartu, Igaunijā) bija igauņu mākslinieks ainavists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Konrads Megi · Redzēt vairāk »

Konstantīns Baļmonts

Konstantīns Baļmonts (dzimis, miris) bija krievu simbolisma dzejnieks un tulkotājs, viens no krievu dzejas sudraba laikmeta redzamākajiem pārstāvjiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Konstantīns Baļmonts · Redzēt vairāk »

Konstantīns Budkēvičs

Konstantīns Romualds Budkēvičs kā Pēterburgas Svētās Katrīnas katoļu baznīcas prāvests Konstantīns Romualds Budkēvičs (1867—1923) bija Latgalē dzimis poļu priesteris Pleskavas, Vitebskas un Pēterburgas katoļu draudzēs, nogalināts PSRS represiju laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Konstantīns Budkēvičs · Redzēt vairāk »

Konstantīns fon Benkendorfs

Ģenerālis Konstantīns fon Benkendorfs Konstantīns fon Benkendorfs (1785–1828) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kājnieku ģenerālis un diplomāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Konstantīns fon Benkendorfs · Redzēt vairāk »

Konstantīns fon Veiss

Konstantīns fon Veiss ( —) bija vācbaltu virsnieks, Pirmā pasaules un Igaunijas atbrīvošanas kara dalībnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Konstantīns fon Veiss · Redzēt vairāk »

Konstantīns Gorovikovs

Konstantīns Gorovikovs (dzimis 1977. gada 31. augustā Novosibirskā) ir bijušais krievu hokejists, centra uzbrucējs, Krievijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Konstantīns Gorovikovs · Redzēt vairāk »

Konstantīns Kalnbērzs

Konstantīns Kalnbērzs (1950) ir latviešu ārsts plastiskais ķirurgs un ortopēds, Latvijas Universitātes (LU) profesors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Konstantīns Kalnbērzs · Redzēt vairāk »

Konstantīns Petss

Konstantīns Petss (—) bija igauņu politiķis, vairākkārtējs Igaunijas valdības vadītājs, kā arī autoritārs Igaunijas vadonis no 1934.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Konstantīns Petss · Redzēt vairāk »

Konstantīns Rērihs

Konstantīns Rērihs (dzimis kā Konstantīns Kristofs Traugots Glauberts Šūšels, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Sanktpēterburgas tiesas notārs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Konstantīns Rērihs · Redzēt vairāk »

Konstantīns Simonovs

Konstantīns (Kirils) Simonovs (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks, dzejnieks un PSRS sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Konstantīns Simonovs · Redzēt vairāk »

Konstantins Sakajevs

Konstantins Sakajevs (dzimis Ļeņingradā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1993).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Konstantins Sakajevs · Redzēt vairāk »

Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle

Sarkanajā laukumā Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle ir hokeja spēle, kura norisinās katru Kontinentālās hokeja līgas sezonu un kurā tiekas līgas spēcīgākie un pazīstamākie hokejisti.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle · Redzēt vairāk »

Kopenhāgenas loža "Svētais Martins"

Kopenhāgenas loža "Svētais Martins" (St. Martin) bija pirmā brīvmūrnieku loža Dānijā, ko 1743.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kopenhāgenas loža "Svētais Martins" · Redzēt vairāk »

Korņilova dumpis

Korņilovu sveic viņa virsnieki Korņilova dumpis (krievu: Корниловский мятеж) bija neveiksmīga bruņota sacelšanās, ko 1917.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Korņilova dumpis · Redzēt vairāk »

Kornejs Čukovskis

Kornejs Čukovskis (dzimis, miris), īstajā vārdā Nikolajs Kornejčukovs, bija PSRS laika ebreju/ukraiņu izcelsmes krievu dzejnieks, kritiķis, žurnālists un tulkotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kornejs Čukovskis · Redzēt vairāk »

Koroļ i Šut

Koroļ i Šut (tulkojumā "Karalis un Āksts") bija PSRS un Krievijas pankroka grupa, kas dibināta 1988.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Koroļ i Šut · Redzēt vairāk »

Koronāro artēriju šuntēšana

Koronārā apvedceļa ķirurģija Koronāro artēriju šuntēšana jeb aortokoronārā šuntēšana (CABG — coronary artery bypass grafting, latviski KAŠ) ir operācija, kas ļauj atjaunot asins plūsmu sirds artērijās, apejot koronārā asinsvada sašaurināšanās vietu, izmantojot apvedceļus jeb šuntus (asinsvadu protēzes).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Koronāro artēriju šuntēšana · Redzēt vairāk »

Krasnoje Selo

Krasnoje Selo ir pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krasnoje Selo · Redzēt vairāk »

Kravas zemūdene

Ņūlondonā, 1916. gadā. Kravas zemūdene ir zemūdenes veids, kas paredzēts tirdzniecībai un tā kā tā nav bruņota, to neuzskata par karakuģi atšķirībā no citiem zemūdeņu tipiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kravas zemūdene · Redzēt vairāk »

Krišjānis Barons

Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »

Krišjānis Mūrnieks

Krišjānis Mūrnieks (dzimis, miris 1942. gada februārī) bija latviešu izcelsmes krievu/padomju jūrnieks, viens no sakaru un radioizlūkošanas pamatlicējiem Krievijas flotē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krišjānis Mūrnieks · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Augstākā līga hokejā

Krievijas Augstākā līga ir starptautiska hokeja līga, kurā pašlaik spēlē 34 komandas, no kurām pa trim bāzētas Kazahstānā un Ķīnā, bet viena Uzbekistānā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas Augstākā līga hokejā · Redzēt vairāk »

Krievijas demogrāfija

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Krievijā (1950-2015). Sieviešu un vīriešu dzīvildzes izmaiņas (1950-2014). Dzimstības un mirstības izmaņas (1950-2008). Krievijas demogrāfija ietver demogrāfijas datus par Krievijas Federācijas iedzīvotāju skaitu, etnisko sastāvu, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru u.c. radniecīgu informāciju.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas demogrāfija · Redzēt vairāk »

Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums

Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums (2014). Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums ir vairāku līmeņu pārvaldes sistēma.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Krievijas Federācijas apgabali

apgabalu karte Krievijas Federācija administratīvi ir sadalīta 85 subjektos, no kuriem 46 ir apgabali.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas Federācijas apgabali · Redzēt vairāk »

Krievijas Federācijas federālas nozīmes pilsētas

Federālās nozīmes pilsētas Krievijas Federācijas kartē. Krievijas Federācijas federālas nozīmes pilsētas ir Krievijas Federācijas administratīvā iedalījuma veids.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas Federācijas federālas nozīmes pilsētas · Redzēt vairāk »

Krievijas Federācijas federālie apgabali

Sākotnējie Krievijas Federācijas federālie apgabali (2000-2010). 1. - Centrālais, 2. - Dienvidu, 3. - Ziemeļrietumu, 4. - Tālo Austrumu, 5. - Sibīrijas, 6. - Urālu, 7. - Volgas federālais apgabals. Krievijas Federācijas federālie apgabali ir Krievijas Federācijas teritoriāli-administratīvās vienības tiešas prezidenta pārvaldes nodrošināšanai, kuras izveidoja neilgi pēc Vladimira Putina iecelšanas par Krievijas prezidentu 2000.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas Federācijas federālie apgabali · Redzēt vairāk »

Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums

Krievijas Federācijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskatījumā apkopotas Krievijas Federācijas pilsētas. Saskaņā ar 2010.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Krievijas Federācijas subjekti

Krievijas Federācijas subjekti ir Krievijas administratīvā iedalījuma pirmais līmenis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas Federācijas subjekti · Redzēt vairāk »

Krievijas Federācijas transportlīdzekļu numura zīmes

Maskavā reģistrētas automašīnas numura zīme. Krievijas Federācijas automašīnu numura zīmes jeb Reģistrācijas numura zīmes ir Krievijas Federācijas teritorijā reģistrēto transportlīdzekļa numura zīmes, kas tiek piestiprinātas to aizmugurē un priekšpusē (automašīnām).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas Federācijas transportlīdzekļu numura zīmes · Redzēt vairāk »

Krievijas futbola Premjerlīga

Krievijas futbola Premjerlīga, šobrīd saukta sponsora vārdā par Tinkoff Krievijas Premjerlīgu, ir Krievijas augstākā profesionālā futbola līga.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas futbola Premjerlīga · Redzēt vairāk »

Krievijas hokeja izlase

Krievijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Krieviju starptautiskajās hokeja spēlēs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas hokeja izlase · Redzēt vairāk »

Krievijas igauņi

Igauņi, kas pārceļas no Krievijas uz Igauniju (Narva, 1921) Krievijas igauņi (igauņu: Venemaa eestlased) ir viena no mazākajām etniskajām grupām Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas igauņi · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas flote

Krievijas Impērijas flotes emblēma Krievijas Impērijas flote (krievu: Российский императорский флот) bija Krievijas caristes un vēlāk Krievijas Impērijas flote no 1696.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas Impērijas flote · Redzēt vairāk »

Krievijas Konstitucionālā tiesa

Krievijas Federācijas Konstitucionālā tiesa - tiesu sistēmas institūcija, kas īsteno konstitucionālo kontroli pār Krievijā spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas Konstitucionālā tiesa · Redzēt vairāk »

Krievijas Olimpiskā komiteja

Krievijas Olimpiskās komitejas galvenā mītne Maskavā. Krievijas Olimpiskā komiteja, pilnais nosaukums Viskrievijas apvienotā sociālā savienība “Krievijas Olimpiskā komiteja” (abreviatūra:OKR), ir Nacionālā Olimpiskā komiteja, kas pārstāv Krievijas sportistus starptautiskajās sacensībās.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »

Krievijas Republika

Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas Republika · Redzēt vairāk »

Krievijas revolūcijas hronoloģija

Krievijas revolūcijas hronoloģija apkopo svarīgākos 1917.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas revolūcijas hronoloģija · Redzēt vairāk »

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »

Krievijas slepenpolicija

Sanktpēterburgas sabiedriskās drošības un kārtības aizsardzības nodaļas darbinieku foto (1905) Drošības nodaļa jeb ohrana (krievu: Отделение по охранению общественной безопасности и порядка, jeb vulgāri Oхранка) bija Cariskās Krievijas slepenpolicija 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas slepenpolicija · Redzēt vairāk »

Krievijas Tautu Lielais Austrums

Krievijas Tautu Lielais Austrums (krieviski: Великий Восток народов России) bija Krievijas Impērijas brīvmūrnieku lielloža, kas darbojās no 1912.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas Tautu Lielais Austrums · Redzēt vairāk »

Krievijas vēsture

Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »

Krievu formālisms

Krievu formālisms bija ļoti ietekmīgs literatūras teorijas virziens Krievijā 1910.-1920. gados; kā tā pazīstamākie pārstāvji minami Viktors Šklovskis, Jurijs Tiņanovs, Boriss Eihenbaums, Romans Jakobsons, ar šo kustību var saistīt arī Vladimiru Propu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievu formālisms · Redzēt vairāk »

Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca

Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca (Russo-Balt) bija vagonbūves akciju sabiedrība, kuras galvenā fabrika atradās pie Rīgas-Orlas dzelzceļa Rīgā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca · Redzēt vairāk »

Krievu—Amerikāņu līnija

Krievu Austrumāzijas tvaikoņu sabiedrības galvenā ēka Kūrmājas prospektā Liepājā. Emigrantu nams Liepājā (1912). Krievu—Amerikāņu līnija bija transatlantiskās kuģniecības uzņēmums, kas nodrošināja regulāru tvaikoņu satiksmi līnijā Liepāja–Roterdama–Ņujorka, bet vēlāk arī uz Helifeksas ostu Kanādā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievu—Amerikāņu līnija · Redzēt vairāk »

Krievu—persiešu karš (1826—1828)

Krievijas iekarojumi līdz 1813. gadam Erivānas un Nahčivanas hanistes Krievijas medaļa Persijas kara dalībniekiem Krievu—persiešu karš (1826—1828) bija pēdējais lielais karš starp Krievijas Impēriju un kādžāru dinastiju.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krievu—persiešu karš (1826—1828) · Redzēt vairāk »

Krimuldas luterāņu baznīca

Krimuldas baznīca 2012. gadā J.K.Broces zīmējums Krimuldas evaņģēliski luteriskā baznīca (agrāk arī Ķizbeles jeb Kubeseles baznīca) ir luterāņu baznīca, kas atrodas Siguldas novadā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Krimuldas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Kristaps Helmanis

Kristaps Helmanis (dzimis, miris) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs, epizootologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kristaps Helmanis · Redzēt vairāk »

Kristaps Krišs Upelnieks

Kristaps Krišs Upelnieks (dzimis, miris) bija kapteinis, Kureļa grupas štāba priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kristaps Krišs Upelnieks · Redzēt vairāk »

Kristaps Rudzītis

Kristaps Rudzītis (1899—1978) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes un Rīgas Medicīnas institūta profesors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kristaps Rudzītis · Redzēt vairāk »

Kristaps Salniņš

Kristaps Salniņš (dzimis 1885. gada 26. augustā, miris 1939. gada 9. maijā), segvārdi Griška, Fogels, Laubergs, Osips, Viktors Hugoss, bija latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kristaps Salniņš · Redzēt vairāk »

Kristians Panders

Kristians Heinrihs Panders (dzimis (pēc vecā stila), miris) bija vācbaltiešu paleontologs, embriologs un ģeologs, kuru Čārlzs Darvins atzina par savas teorijas priekšteci.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kristians Panders · Redzēt vairāk »

Kristjans Rauds

Kristjans Rauds (dzimis Kirikū ciemā (Kirikuküla) Valkas apriņķī, Livonijas guberņā, Krievijas impērijā, miris Rēvelē, Ostlandē, bija igauņu mākslinieks, viens no Igaunijas Nacionālā muzeja dibinātājiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kristjans Rauds · Redzēt vairāk »

Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems

Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems, saukts Žanno Mēdems (1763—1838), bija galminieks Prūsijas karaļu Frīdriha II Lielā, Frīdriha Vilhelma II un Krievijas impērijas ķeizara Pāvila I galmos.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Kronštate

Kronštate ir pilsēta Krievijā Somu līča Kotļinas salā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kronštate · Redzēt vairāk »

Kruīza prāmis

Sanktpēterburgu Kruīza prāmis ir kuģis, kurš apvieno kruīza kuģa un ROPAX prāmja īpašības.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kruīza prāmis · Redzēt vairāk »

Ksenija Sobčaka

Ksenija Sobčaka (dzimusi Ļeņingradā) ir ebreju izcelsmes krieviete, augstāko aprindu personība, televīzijas raidījumu vadītāja un Krievijas politiskās opozīcijas aktīviste.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ksenija Sobčaka · Redzēt vairāk »

KTM-5

KTM-5 (no; PSRS Vienotajā numerācijā — 71-605) ir augstās grīdas četrasu tramvaju modelis, kuru ražoja PSRS, vēlāk Krievija.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un KTM-5 · Redzēt vairāk »

Kuldīgas pils

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »

Kurzemes hercogu kapenes

Kurzemes hercogu sarkofāgi Kurzemes hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja ekspozīcija, kas atrodas Jelgavas pilī, Lielajā ielā 2, Jelgavā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kurzemes hercogu kapenes · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)

Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »

Lahti

Lahti ir astotā lielākā Somijas pilsēta ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lahti · Redzēt vairāk »

Laima Tabaka

Laima Tabaka, dzimusi Laima Melnalksne (1924 - 2000) bija latviešu bioloģe, botāniķe, Dr.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Laima Tabaka · Redzēt vairāk »

Larisa Neilande

Larisa Neilande (dzimusi Larisa Savčenko Ļvivā, Ukrainas PSR) ir profesionālo karjeru beigusi ukraiņu izcelsmes Latvijas tenisiste, kas pārstāvējusi arī PSRS, tagad tenisa trenere.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Larisa Neilande · Redzēt vairāk »

Latīņu drukas aizliegums Latgalē

Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde „Grāmata Latvijā”. Latīņu drukas aizliegums bija no 1865.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latīņu drukas aizliegums Latgalē · Redzēt vairāk »

Latgales atbrīvošana

Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latgales atbrīvošana · Redzēt vairāk »

Latgales vēsture

guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »

Latgaliešu nacionālā atmoda

Pirmais latgaliešu laikraksts "Gaisma" Latgaliešu nacionālā atmoda bija Latgales latviešu nacionālā kustība laika posmā no 1904.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latgaliešu nacionālā atmoda · Redzēt vairāk »

Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja

J. Brunalds. Latviešu bēgļu apgādāšanas (LBA) centrālkomiteja bija Pirmā pasaules kara latviešu bēgļu pārstāvniecības institūcija Petrogradā, kas darbojās no 1915.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja · Redzēt vairāk »

Latviešu Demokrātiskā partija

Latviešu Demokrātiskā partija bija 1905. gada revolūcijas laikā dibināta latviešu politiskā partija, ko izveidoja Arveds Bergs, Augusts Deglavs, Gustavs Zemgals un vairāki citi sabiedriskie darbinieki.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latviešu Demokrātiskā partija · Redzēt vairāk »

Latviešu leģions

Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latviju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru — Ieroču SS un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latviešu leģions · Redzēt vairāk »

Latviešu pagaidu nacionālā padome

E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »

Latviešu policijas bataljoni

Latviešu policijas bataljoni bija militāras vienības, kuras Otrajā pasaules kara laikā izveidoja vācu okupācijas iestādes no Latvijas policijas savrupdienesta, bijušajiem aizsargiem, brīvprātīgajiem, kā arī mobilizētajiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latviešu policijas bataljoni · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvija—Krievija (2000. gada Pasaules čempionāts hokejā)

Latvija—Krievija bija hokeja spēle 2000. gada Pasaules čempionātā Sanktpēterburgas Ledus pilī, Sanktpēterburgā, Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvija—Krievija (2000. gada Pasaules čempionāts hokejā) · Redzēt vairāk »

Latvijas autonomijas idejas

Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »

Latvijas Botāniķu biedrība

Latvijas Botāniķu biedrība (saīsināti LBB) ir biedrība, kas apvieno dažādās Latvijas augstskolās un zinātniskajās iestādēs strādājošos botāniķus un citu profesiju cilvēkus, kuri interesējas par botāniku.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas Botāniķu biedrība · Redzēt vairāk »

Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums

Valstis, kurās Latvijai ir diplomātiskās misijas Šis ir Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums, neiekļaujot goda konsulus.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca

Rīgas Doms, LELB arhibīskapa katedrāle. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) ir publiski tiesiska rakstura luterāņu draudžu organizācija, kas savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi un likumus un savā iekšējā dzīvē ir patstāvīga.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »

Latvijas futbola izlase 2005. gadā

Latvijas futbola izlase 2005.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas futbola izlase 2005. gadā · Redzēt vairāk »

Latvijas futbola izlase 2006. gada Pasaules kausa kvalifikācijā

2006. gada Pasaules kausa logo Laika posmā no 2004.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas futbola izlase 2006. gada Pasaules kausa kvalifikācijā · Redzēt vairāk »

Latvijas futbola izlases spēles

Latvijas futbola izlase savā pastāvēšanas vēsturē ir aizvadījusi 365 spēles, kurās izcīnījusi 113 uzvaras, 80 reizes spēlējusi neizšķirti, bet 172reizes zaudējusi.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas futbola izlases spēles · Redzēt vairāk »

Latvijas galvenie autoceļi

Latvijas galveno autoceļu apzīmējums A4 Latvijas labāko ceļu un dzelzceļu karte 1930. gados. Ar nepārtrauktu melnu līniju iezīmētas tolaik bruģētās šosejas: Varšava-Daugavpils-Rēzekne-Pēterburga (no 1836. gada, tagad A13), Rīga-Jelgava-Šauļi-Kēnigsberga (no 1857. gada, tagad A8), Rīga-Sigulda-Cēsis-Smiltene-Pleskava (no 1849. gada, tagad A2). Tika bruģēta arī Rīgas-Bauskas šoseja (tagad A7). Galvenie Latvijas autoceļi jeb Augstākās kategorijas autoceļi ir Latvijas valsts autoceļi, kas ietilpst ceļu augstākajā kategorijā un tiem ir nacionāla un starptautiska nozīme.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas galvenie autoceļi · Redzēt vairāk »

Latvijas hokeja izlase

Latvijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskajās hokeja spēlēs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas hokeja izlase · Redzēt vairāk »

Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā

Latvijas PSR "Tautas armijas" karavīri pēc Latvijas aneksijas 1940. gada augustā. Iespējams - karavīru rokās ieliktais plakāts ir fotomontāža. Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā (1941—1945) piedalījās gan brīvprātīgi, gan piespiedu mobilizācijas dēļ.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā · Redzēt vairāk »

Latvijas Jūras akadēmija

LJA logo Latvijas Jūras akadēmija (LJA) ir akreditēta jūrniecības profesionālās izglītības un zinātnes valsts iestāde Rīgas Tehniskās universitātes sastāvā, kurā sagatavo augstākā līmeņa jūrniecības speciālistus.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas Jūras akadēmija · Redzēt vairāk »

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »

Latvijas mākslas vēsture

Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas nemateriālais kultūras mantojums

Latvijas nemateriālais kultūras mantojums (NKM) ir paražas, spēles un mutvārdu izpausmes, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītie priekšmeti un kultūrtelpa, ko tās iedzīvotāji vai to daļa atzīst par sava kultūras mantojuma daļu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas nemateriālais kultūras mantojums · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums

Šajā uzskatījumā apkopotas Latvijas pilsētu un pašvaldību sadraudzības pilsētas un pašvaldības.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas rekordi peldēšanā

Šajā rakstā ir apkopoti Latvijas rekordi peldēšanā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas rekordi peldēšanā · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā

Vēstniecības ēkas fasāde no Čapligina ielas puses Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā ir Latvijas Republikas galvenā diplomātiskā misija Krievijas Federācijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā · Redzēt vairāk »

Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā

Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa. Saspridzinātie Daugavas tilti Rīgā. Latvijas okupācijas hronoloģija 1941.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Latvijas—Krievijas robeža

Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas). Latvijas—Krievijas robeža ir 283,6 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas — teritorijas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvijas—Krievijas robeža · Redzēt vairāk »

Latvju kareivju nacionālā savienība

LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS) bija Rīgā 1917.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Latvju kareivju nacionālā savienība · Redzēt vairāk »

Laura Vonda

Laura Vonda (dzimusi 1985. gada 9. jūnijā Ļeņingradā (Sanktpēterburgā)) ir Latvijas žurnāliste un televīzijas raidījumu vadītāja.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Laura Vonda · Redzēt vairāk »

Laurentija hronika

baznīcslāvu valodā. Laurentija hronika jeb t.s. Suzdaļas hronika ir ap 1377.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Laurentija hronika · Redzēt vairāk »

Lavrs Korņilovs

Lavrs Korņilovs (dzimis, miris) bija krievu ģenerālis, ceļotājs un diplomāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lavrs Korņilovs · Redzēt vairāk »

Lādogas ezers

Lādogas ezers (senais nosaukums: Нево) ir lielākais ezers Eiropā un 15.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lādogas ezers · Redzēt vairāk »

Lū Salome

Lū Salome (dzimusi, mirusi) bija Krievijā dzimusi vācu autore, psihoanalītiķe un intelektuālo aprindu dalībniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lū Salome · Redzēt vairāk »

Lūgšana (kora dziesma)

Lūgšana ir viena no Jāzepa Vītola pirmajām kora dziesmām ar Ļermontova vārdiem (Молитва) jauktajam korim, kas dziedāta Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1888.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lūgšana (kora dziesma) · Redzēt vairāk »

Līgotņu Jēkabs

Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874—1942) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Līgotņu Jēkabs · Redzēt vairāk »

Leho Laurine

Leho Laurine (Sanktpēterburga -, Stokholma) bija Igaunijas un Zviedrijas šahists, kas uzvarējis Igaunijas šaha čempionātā 1932.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Leho Laurine · Redzēt vairāk »

Lei Tindzje

Lei Tindzje (dzimusi Čuncjina) ir Ķīnas starptautiskā lielmeistare šahā (2014).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lei Tindzje · Redzēt vairāk »

Leidumnīki

Leidumnīki ir ciems Kārsavas novada Salnavas pagastā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Leidumnīki · Redzēt vairāk »

Leja Garifullina

Leja Garifullina (dzimusi Jekaterinburgā) ir tatāru izcelsmes Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (2020).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Leja Garifullina · Redzēt vairāk »

Leonards Eilers

Leonards Eilers (dzimis, miris) bija Šveicē dzimis matemātiķis un fiziķis, lai gan lielāko daļu no savas dzīves pavadīja Prūsijā un Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Leonards Eilers · Redzēt vairāk »

Leonīds Brežņevs

L. Brežņeva pase ar tautību "ukrainis". Leonīds Brežņevs (—) bija PSKP CK ģenerālsekretārs un vadīja PSRS no 1964.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Leonīds Brežņevs · Redzēt vairāk »

Leonīds Desjatņikovs

Leonīds Desjatņikovs (dzimis Harkivā, Ukrainas PSR) ir krievu komponists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Leonīds Desjatņikovs · Redzēt vairāk »

Leonīds Govorovs

Leonīds Govorovs (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes padomju karavadonis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Leonīds Govorovs · Redzēt vairāk »

Leonīds Judasins

Leonīds Judasins (dzimis Ļeņingradā) ir Krievijā dzimis Izraēlas starptautiskais lielmeistars šahā (1990).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Leonīds Judasins · Redzēt vairāk »

Leonīds Kantorovičs

Leonīds Kantorovičs (dzimis, miris) bija Krievijas ebreju izcelsmes padomju matemātiķis un ekonomists, lineārās programmēšanas pamatlicējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Leonīds Kantorovičs · Redzēt vairāk »

Leonīds Kubbels

Leonīds Kubbels (dzimis, miris) bija vācbaltiešu un latviešu izcelsmes Krievijas un PSRS šaha problēmists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Leonīds Kubbels · Redzēt vairāk »

Leonīds Leimanis

Leonīds Leimanis (dzimis, miris) bija latviešu kinorežisors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Leonīds Leimanis · Redzēt vairāk »

Leonīds Tambijevs

Leonīds Tambijevs (dzimis Rīgā) ir bijušais Latvijas hokejists, kreisās malas uzbrucējs, Latvijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Leonīds Tambijevs · Redzēt vairāk »

Leonīds Zakovskis

Leonīds Zakovskis (dzimis 1894. gadā kā Henriks Štubis, miris) bija latviešu izcelmes PSRS drošības dienestu darbinieks, viens no Staļina masveida represiju organizētājiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Leonīds Zakovskis · Redzēt vairāk »

Leopolds Auers

Leopolds Auers (ungāru: Auer Lipót; dzimis Ungārijā, miris Vācijā) bija ungāru vijolnieks, pedagogs, diriģents un komponists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Leopolds Auers · Redzēt vairāk »

Leopolds Vanags

Leopolds Vanags (dzimis, miris) bija latviešu inženieris un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Leopolds Vanags · Redzēt vairāk »

Lidija Leikuma

Lidija Leikuma (dzimusi 1954. gada 14. decembrī) ir latviešu valodniece, kultūrvēsturniece, pedagoģe un publiciste.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lidija Leikuma · Redzēt vairāk »

Lidija Liepiņa

Lidija Liepiņa (dzimusi, mirusi) bija latviešu fizikālķīmiķe.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lidija Liepiņa · Redzēt vairāk »

Lidosta "Ventspils"

Lidosta "Ventspils" (IATA: VNT, ICAO: EVVA) ir vispārējās aviācijas lidosta Ventspilī 3,5 km no Ventspils pilsētas centra un 190 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lidosta "Ventspils" · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lielā atkāpšanās (1915)

Frontes līnija 1915. gada maijā, jūnijā un gada beigās Lielā atkāpšanās bija Krievijas Impērijas armijas veikta stratēģiska atkāpšanās operācija 1915.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lielā atkāpšanās (1915) · Redzēt vairāk »

Lielā Ļahova sala

Lielā Ļahova sala ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Ļahova salu grupā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lielā Ļahova sala · Redzēt vairāk »

Lielā spēle

Krievu un britu izplešanās Vidusāzijā (1846.—1900.) Lielā spēle vai Ēnu turnīri bija Britu impērijas un Krievijas Impērijas sāncensība par ietekmi Centrālāzijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lielā spēle · Redzēt vairāk »

Lielgaballaiva

Zviedru 18. gadsimta beigu "arhipelāgu flotes" lielgaballaivas modelis Lielgaballaiva ir ūdens kara transportlīdzeklis, kas paredzēts viena vai vairāku lielgabalu vešanai, lai no tiem apšaudītu piekrastes mērķus, atšķirībā no tiem karakuģiem, kas paredzēti jūras karadarbībai vai karaspēka un munīcijas pārvešanai.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lielgaballaiva · Redzēt vairāk »

Lielie kapi

Lielo kapu karte Centrālā Lielo kapu aleja Reinholdu ģimenes kapliča Nikolaja Pihlava ģimenes kapliča. Rīgas Lielie kapi, oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lielie kapi · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Liepāja · Redzēt vairāk »

Liepājas Nikolaja ģimnāzija

Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka pirms Pirmā pasaules kara (ap 1910). rapieriem (pirms 1910). Liepājas Nikolaja ģimnāzija bija otrā vecākā Kurzemes guberņas ģimnāzija pēc Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas, kas Liepājā darbojās no 1885.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Liepājas Nikolaja ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle

Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo (jūras) katedrāle. Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle jeb Karostas katedrāle ir Latvijas Pareizticīgās baznīcas dievnams Katedrāles ielā 7, Liepājas Karostā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle · Redzēt vairāk »

Lietuvas diplomātisko misiju uzskaitījums

Valstis, kurās Lietuvai ir diplomātiskās misijas Lietuvas vēstniecība Kijevā Lietuvas vēstniecība Londonā Lietuvas vēstniecība Maskavā Ģenerālkonsulāts Sovetskā Lietuvas ģenerālkonsulāts Sanktpēterburgā Lietuvas vēstniecība Parīzē Lietuvas vēstniecība Prāgā Lietuvas vēstniecība Varšavā Lietuvas vēstniecība Vašingtonā Šis ir Lietuvas diplomātisko misiju uzskaitījums.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lietuvas diplomātisko misiju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Lietuvas Prezidenta pils

Lietuvas Prezidenta pils atrodas Viļņas vecpilsētā un ir oficiālā Lietuvas prezidenta darba vieta un eventuālā oficiālā rezidence.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lietuvas Prezidenta pils · Redzēt vairāk »

Lilija Ērika

Lilija Ērika (dzimusi, mirusi Rīgā) bija latviešu aktrise.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lilija Ērika · Redzēt vairāk »

Lilita Mkrtčjana

Lilita Mkrtčjana (dzimusi Erevānā) ir Armēnijas starptautiskā lielmeistare šahā (1998).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lilita Mkrtčjana · Redzēt vairāk »

Litogrāfija

Ežēns Delakruā 1843. gada litogrāfija "Hamlets un Horācijs", Bruklinas muzejs Litogrāfija (lithos — 'akmens' un, grapho — 'rakstu, zīmēju') ir grafikas gludspiedes tehnika, kurā novilkumu iegūst, pārnesot krāsu no gludas iespiedformas uz papīra.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Litogrāfija · Redzēt vairāk »

Little Big

Little Big ir Krievijas reiva un poppanka grupa no Sanktpēterburgas, ko 2013.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Little Big · Redzēt vairāk »

Lomogrāfija

Lomogrāfija – jauns fotografēšanas žanrs ar Lomo kamerām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lomogrāfija · Redzēt vairāk »

Lomonosova

Lomonosova ir pilsēta Krievijā Somu līča krastā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lomonosova · Redzēt vairāk »

Lomonosovas rajons

Lomonosovas rajons ir Krievijas Ļeņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lomonosovas rajons · Redzēt vairāk »

Longīns Ausējs

Longīns Ausējs arī Longins Ausējs (1885—1942) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, skolotājs un tautsaimnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Longīns Ausējs · Redzēt vairāk »

Lubes pagasts

Lubes pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām Rojas upes abos krastos.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Lubes pagasts · Redzēt vairāk »

Ludmila Golubeva

Ludmila Golubeva (dzimusi, Tambovas apgabalā, mirusi) bija krievu izcelsmes Latvijas aktrise.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ludmila Golubeva · Redzēt vairāk »

Ludmila Pestova

Ludmila Pestova (dzimusi Jadrova) ir Latvijas mākslas zinātniece un viena no mākslas ekspertēm.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ludmila Pestova · Redzēt vairāk »

Ludmila Rudenko

Ludmila Rudenko (Poltavas apgabals, Krievijas impērija -, Ļeņingrada) bija 2.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ludmila Rudenko · Redzēt vairāk »

Ludmila Zaiceva

Ludmila Zaiceva (dzimusi Usurijskā) ir Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (1986).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ludmila Zaiceva · Redzēt vairāk »

Ludvigs Bētiņš

Ludvigs Bētiņš (dzimis, miris bija latviešu pianists, ērģelnieks, pedagogs un komponists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ludvigs Bētiņš · Redzēt vairāk »

Ludvigs Nikolajs fon Hallarts

Ludvigs Nikolajs fon Hallarts (Ludwig Nikolaus von Hallart) (1659–1727) bija Pētera I armijas ģenerālis, muižnieks, Valmiermuižas nomnieks, hernhūtiešu kustības atbalstītājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ludvigs Nikolajs fon Hallarts · Redzēt vairāk »

Luga (pilsēta)

Luga ir pilsēta Lugas upes krastā Ļeņingradas apgabalā Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Luga (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Magda Štaudingera-Voita

Magda Štaudingere-Voita (—) bija augu fizioloģe, biopolimēru pētniece, viena no lielmolekulāro savienojumu ķīmijas pamatlicējām un Nobela prēmijas laureāta (1953) Hermaņa Štaudingera atraitne un ilggadēja viņa līdzstrādniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Magda Štaudingera-Voita · Redzēt vairāk »

Magdalēna Elizabete fon Hallarte

Magdalēna Elizabete fon Hallarte (Magdalene Elisabeth von Hallart) (1683–1750) bija vācbaltiešu muižniece, Valmiermuižas nomniece, hernhūtiešu kustības atbalstītāja.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Magdalēna Elizabete fon Hallarte · Redzēt vairāk »

Maija Pļisecka

Maija Mihailovna Pļisecka (dzimusi, mirusi) bija padomju un krievu baletdejotāja, baletmeistare un aktrise.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Maija Pļisecka · Redzēt vairāk »

Maimuna

Maimuna (dzimusi Sanktpēterburgā) ir Krievijā dzimusi baltkrievu vijolniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Maimuna · Redzēt vairāk »

Makarovka (Rēzekne)

Makarovka ir viens no Rēzeknes mikrorajoniem, kuras robeža pilsētā iet pa Ventspils — Maskavas un Pēterburgas — Varšavas dzelzceļa līnijām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Makarovka (Rēzekne) · Redzēt vairāk »

Maksims Galkins

Maksims Galkins (dzimis Maskavā) ir Krievijas parodists, humorists, TV šovu vadītājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Maksims Galkins · Redzēt vairāk »

Maksims Matlakovs

Maksims Matlakovs (dzimis Ļeņingradā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2010).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Maksims Matlakovs · Redzēt vairāk »

Maksims Rodšteins

Maksims Rodšteins (.; dzimis Ļeņingradā) ir Krievijā dzimis Izraēlas starptautiskais lielmeistars šahā (2007).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Maksims Rodšteins · Redzēt vairāk »

Maksims Sušinskis

Maksims Sušinskis (dzimis 1974. gada 1. jūlijā Sanktpēterburgā) ir bijušais krievu hokejists, labās malas uzbrucējs, Krievijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Maksims Sušinskis · Redzēt vairāk »

Maksis Lazersons

Maksis Lazersons ( —) bija ebreju izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Maksis Lazersons · Redzēt vairāk »

Maksis Veinreihs

Maksis Veinreihs (1893-1969) jeb Meijers Makss Veinreihs bija Kuldīgā dzimis valodnieks, kas specializējās jidiša pētīšanā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Maksis Veinreihs · Redzēt vairāk »

Malahīts

Malahīts ir vara hidroksokarbonāts, kas ir īpatnējs, spilgti zaļš minerāls, kurā ir dažādu nokrāsu joslas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Malahīts · Redzēt vairāk »

Malaja Višera

Malaja Višera ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala ziemeļu daļā, Malaja Višeras rajona centrs, dzelzceļa stacija Sanktpēterburgas - Maskavas dzelzceļa līnijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Malaja Višera · Redzēt vairāk »

Malta (Maltas pagasts)

Malta (līdz 1936. gadam Borovaja) ir ciems Latvijas austrumu daļā, Latgalē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Malta (Maltas pagasts) · Redzēt vairāk »

Malta (upe)

Malta ir Maltas-Rēzeknes kanāla pieteka Krāslavas, Rēzeknes un Preiļu novados.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Malta (upe) · Redzēt vairāk »

Maltas pagasts

Maltas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienviddaļā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Maltas pagasts · Redzēt vairāk »

Mamerts Stankevičs

Mamerts Stankevičs (—) bija Krievijas un Polijas jūras kara flotes virsnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mamerts Stankevičs · Redzēt vairāk »

Mangnuss Kārlsens

Svens Mangnuss Ēens Kārlsens (dzimis) ir norvēģu šahists, lielmeistars un bijušais pasaules čempions šahā (2013 - 2023).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mangnuss Kārlsens · Redzēt vairāk »

Marģers Gūtmanis

Marģers Gūtmanis (dzimis, miris) bija latviešu ģeologs un inženieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Marģers Gūtmanis · Redzēt vairāk »

Marija Aurora fon Mengdena

Marija Aurora fon Mengdena (dzimusi 1722. gadā) bija Carnikavas grāfiene no Mengdenu dzimtas, grāfa Lestoka sieva.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Marija Aurora fon Mengdena · Redzēt vairāk »

Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva)

Marija Fjodorovna (līdz laulībām Virtembergas Sofija Doroteja; dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore konsorte no 1796.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva) · Redzēt vairāk »

Marija Kursova

Marija Kursova (dzimusi Severodvinskā) ir Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (2007), kas kopš 2011.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Marija Kursova · Redzēt vairāk »

Marija Nikolajevna

Lielkņaze Marija Nikolajevna (dzimusi, mirusi) bija pēdējā Krievijas impērijas cara Nikolaja II un viņas sievas Aleksandras Fjodorovnas meita.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Marija Nikolajevna · Redzēt vairāk »

Marija Rezgale

Izabella Marija Rezgale (dzimusi, mirusi) bija latviešu komuniste un Tautas Saeimas (1940) deputāte.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Marija Rezgale · Redzēt vairāk »

Marija Spiridonova

Marija Spiridonova (dzimusi, mirusi) bija Krievijas Sociālrevolucionāru partijas jeb eseru vadītāja.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Marija Spiridonova · Redzēt vairāk »

Marija Stepanova

Marija Stepanova (dzimusi Šekovskā, Krievijā) ir krievu basketboliste, spēlē centra pozīcijā, Krievijas sieviešu basketbola valstsvienības dalībniece, 2005., 2006.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Marija Stepanova · Redzēt vairāk »

Marijas teātris

Marijas teātris ir vēsturisks operas un baleta teātris Sanktpēterburgā, Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Marijas teātris · Redzēt vairāk »

Marina Korņeva

Marina Korņeva (dzimusi Frjazinā kā Guseva, no 2007. līdz 2016. gadam — Romaņko, no 2016. līdz 2018. gadam — Ņečajeva, no 2018. līdz 2023. gadam — Guseva, no 2023. gada — Korņeva) ir Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (2006).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Marina Korņeva · Redzēt vairāk »

Marina Trandenkova

Marina Trandenkova (dzimusi Krivošeina (Кривошеина) Rīgā) ir bijusī padomju un krievu vieglatlēte, startējusi 100 m un 200 m sprinta distancēs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Marina Trandenkova · Redzēt vairāk »

Mariss Jansons

Mariss Ivars Georgs Jansons (dzimis Rīgā, miris vai Pēterburgā) bija latviešu diriģents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mariss Jansons · Redzēt vairāk »

Marks Šagāls

Marks Šagāls (dzimis Moiše Segals, miris) bija Baltkrievijas ebreju izcelsmes krievu/franču mākslinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Marks Šagāls · Redzēt vairāk »

Marks Taimanovs

Marks Taimanovs (Harkiva — Sanktpēterburga) bija starptautiskais lielmeistars šahā (1952) un pianists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Marks Taimanovs · Redzēt vairāk »

Marta Skulme

Marta Skulme (—) bija pirmā profesionāli izglītotā latviešu sieviete — tēlniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Marta Skulme · Redzēt vairāk »

Marusja Kļimova

Marusja Kļimova (īstajā vārdā Tatjana Kondratoviča; dzimusi Ļeņingradā) − krievu rakstniece, tulkotāja.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Marusja Kļimova · Redzēt vairāk »

Masļeņica

Masļeņica ( — 'sviesta nedēļa') ir nedēļu (vai trīs dienu) ilgi austrumslāvu svētki pirms Lielā gavēņa, kas saistīti ar atvadīšanos no ziemas un pavasara sagaidīšanu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Masļeņica · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Maskava · Redzēt vairāk »

Maskavas metropolitēns

235x235px Ļeņina ordenis, ko saņēma cilvēki, kas cēla Maskavas metropolitēnu. Stacijas "Salarjevo" atklāšana 2016. gada februārī, kas kļuva par 200. staciju Maksavas metro. Maskavas metropolitēns ir metro sistēma, kas apkalpo Krievijas galvaspilsētu Maskavu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Maskavas metropolitēns · Redzēt vairāk »

Matvejs Mudrovs

Matvejs Mudrovs (1776-1831) bija iekšķīgo slimību ārsts, profesors un brīvmūrnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Matvejs Mudrovs · Redzēt vairāk »

Mazsalacas vidusskola

Mazsalacas vidusskolā mācības notiek no 1.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mazsalacas vidusskola · Redzēt vairāk »

Mākonis biksēs

Mākonis biksēs ir padomju dzejnieka Vladimira Majakovska poēma, kas sarakstīta laika posmā no 1914.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mākonis biksēs · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Vācietis

Mārtiņš Vācietis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mārtiņš Vācietis · Redzēt vairāk »

Māte Marija

Māte Marija (dzimusi Jeļizaveta Piļenko, vīra uzvārdā Kuzmina-Karavajeva (Кузьмина́-Карава́ева), vēlāk Skobcova (Скобцова), mirusi) bija Rīgā dzimusi krievu/franču dzejniece, publiciste, mūķene, Pretošanās kustības dalībniece un svētā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Māte Marija · Redzēt vairāk »

Mīna Herma

Mīna Herma (līdz 1935. gadam Mīna Hermane; dzimusi 1864. gada 9. februārī Kervekilas ciemā, Rādi pagastā pie Tartu — mirusi 1941. gada 16. novembrī Tartu) bija igauņu komponiste, kora diriģente un ērģelniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mīna Herma · Redzēt vairāk »

Mērija Grīnberga

Mērija Grīnberga (1909—1975) bija latviešu arhivāre un muzejniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mērija Grīnberga · Redzēt vairāk »

Mežotnes muiža

Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mežotnes muiža · Redzēt vairāk »

Medumu ezeraine

Medumu ezeraine ir dabas parks Latvijas dienvidaustrumos Augšzemes augstienes vidusdaļā, administratīvi izvietojusies Augšdaugavas novada Medumu pagastā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Medumu ezeraine · Redzēt vairāk »

Meistars un Margarita (seriāls)

"Meistars un Margarita" ir 2005.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Meistars un Margarita (seriāls) · Redzēt vairāk »

Meitene (stacija)

Meitene ir dzelzceļa stacija dzelzceļa līnijā Jelgava—Meitene.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Meitene (stacija) · Redzēt vairāk »

Melnais kvadrāts

"Melnais kvadrāts" ir krievu mākslinieka Kazimira Maļeviča 1915.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Melnais kvadrāts · Redzēt vairāk »

Messer für Frau Müller

Messer für Frau Müller ir Krievijas mūzikas grupa.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Messer für Frau Müller · Redzēt vairāk »

Metropole

Metropole (mētēr — ‘māte’,, pólis — ‘pilsēta’) ir liela pilsēta, iedzīvotāju skaits tajā (nevis administratīvajās robežās, bet nepārtrauktajā pilsētas apbūves zonā) parasti pārsniedz miljonu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Metropole · Redzēt vairāk »

Miķelis Dukaļskis

Miķelis Dukaļskis (dzimis, miris) bija latviešu katoļu garīdznieks, garīgu grāmatu autors, apgādātājs un izplatītājs, katoļu literatūras garīgais cenzors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Miķelis Dukaļskis · Redzēt vairāk »

Miķelis Veide

Miķelis Vilhelms Veide (1869—1941) bija latviešu kuģinieks, tālbraucēju kapteinis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Miķelis Veide · Redzēt vairāk »

Miervaldis Ādamsons

Miervaldis Ādamsons ( —) bija latviešu karavīrs, Latviešu leģiona virsnieks un Bruņinieka pakāpes dzelzs krusta kavalieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Miervaldis Ādamsons · Redzēt vairāk »

Miervaldis Lūkins

Miervaldis Lūkins (1894—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Miervaldis Lūkins · Redzēt vairāk »

Miervaldis Ziedainis

Miervaldis Ziedainis (1915-1946) bija Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalierisDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 134.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Miervaldis Ziedainis · Redzēt vairāk »

Migels Kinteross

Migels Anhels Kinteross (dzimis, Buenosairesā) ir Argentīnas starptautiskais lielmeistars šahā (1973).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Migels Kinteross · Redzēt vairāk »

Migels Kuellars

Migels Kuellars (—) bija Kolumbijas starptautiskais meistars šahā (1957).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Migels Kuellars · Redzēt vairāk »

Mihaels fon Bulmerinks

Mihaels Eižens fon Bulmerinks (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts un mežu speciālists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihaels fon Bulmerinks · Redzēt vairāk »

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ir viens no vecākajiem Rīgas teātriem, kas dibināts 1883.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris · Redzēt vairāk »

Mihailo Hruševskis

Mihailo Hruševskis (dzimis Helmā, miris Kislovodskā) bija ukraiņu valstsvīrs, politiskais aktīvists, vēsturnieks, viens no ievērojamākajiem ukraiņu nacionālās atdzimšanas līderiem 20.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihailo Hruševskis · Redzēt vairāk »

Mihails Aleksandrovičs

Lielkņazs Mihails Aleksandrovičs (dzimis, miris) bija Krievijas imperatora Aleksandra III jaunākais dēls un pēdējā Krievijas cara Nikolaja II brālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Aleksandrovičs · Redzēt vairāk »

Mihails Šidlovskis

Mihails Šidlovskis (dzimis 1856. gadā, miris 1921. gadā) bija krievu ierēdnis, Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcas vadītājs, Pirmā pasaules kara laikā ģenerālis, gaisa kuģu eskadras komandieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Šidlovskis · Redzēt vairāk »

Mihails Ļermontovs

Mihails Ļermontovs (dzimis Maskavā, miris Pjatigorskā) bija krievu romantisma rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Ļermontovs · Redzēt vairāk »

Mihails Čehovs

Mihails Čehovs (dzimis, miris) bija krievu aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Čehovs · Redzēt vairāk »

Mihails Čigorins

Mihails Čigorins (Gatčina —, Ļubļina) bija Krievijas spēcīgākais šahists 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Čigorins · Redzēt vairāk »

Mihails Bakuņins

Mihails Bakuņins (dzimis (pēc vecā stila 18. maijā), miris) bija krievu revolucionārs, anarhisma klasiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Bakuņins · Redzēt vairāk »

Mihails Borovs

Mihails Borovs (dzimis, miris) bija erzju tautības profesionāls cīkstonis, pirmais Padomju Krievijas čempions grieķu-romiešu stila profesionāļu cīkstoņiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Borovs · Redzēt vairāk »

Mihails Eizenšteins

Mihails (Moše) Eizenšteins (1867—1921) bija Krievijas Impērijas ierēdnis un būvinženieris, kurš kopš 1897.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Eizenšteins · Redzēt vairāk »

Mihails Gromovs

Mihails Gromovs (dzimis) ir krievu tautības PSRS un Francijas matemātiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Gromovs · Redzēt vairāk »

Mihails Gruzdovs

Mihails Gruzdovs (dzimis Valmierā, miris Rīgā) bija Latvijas krievu teātra režisors un aktiermeistarības pasniedzējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Gruzdovs · Redzēt vairāk »

Mihails Kaļiņins

Mihails Kaļiņins (dzimis, miris) bija boļševiks, Padomju Krievijas un PSRS valsts darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Kaļiņins · Redzēt vairāk »

Mihails Kļackins

Mihails Kļackins (dzimis, miris) bija padomju šahists, šaha etīdists un teoritiķis, šaha atklātnes Aļehina aizsardzība autors. Dzimis Varšavā. Pirmā pasaules kara dēļ ģimene pārcēlusies uz Petrogradu. Iestājies tās universitātes Juridiskā fakultātē. Revolūcijas rezultātā nokļuvis Maskavā, kur beidzis Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti. Strādājis Tieslietu tautas komisariātā, pēc tam PSRS Tautas komisāru padomes Likumu publikācijas daļas vadītāju. Kļackins bijis Viskrievijas Šaha olimpiādes amatieru turnīra uzvarētājs (1920, 1.—2.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Kļackins · Redzēt vairāk »

Mihails Kutuzovs

Kņazs Mihails Goleniščevs-Kutuzovs (biežāk pazīstams saīsināti kā Mihails Kutuzovs, dzimis, miris) bija krievu ģenerālfeldmaršals, Krievijas armijas virspavēlnieks 1812. gada kara laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Kutuzovs · Redzēt vairāk »

Mihails Kuzmins

Mihails Kuzmins (dzimis Jaroslavļā, miris Ļeņingradā) bija krievu dzejnieks un prozaiķis, krievu literatūras Sudraba laikmeta pārstāvis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Kuzmins · Redzēt vairāk »

Mihails Lomonosovs

Mihails (Mihailo) Lomonosovs (dzimis, miris) bija krievu enciklopēdists, dzejnieks un vēsturnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Lomonosovs · Redzēt vairāk »

Mihails Saltikovs-Ščedrins

Mihails Saltikovs-Ščedrins īstajā uzvārdā Saltikovs, pseidonīms Nikolajs Ščedrins (dzimis Tveras guberņā, miris Sanktpēterburgā) bija krievu rakstnieks, žurnālists un satīriķis, žurnāla Otečestvennije Zapiski redaktors, Rjazaņas un Tveras guberņu vicegubernators (1858. – 1862.). Dzimis dižciltīgo ģimenē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Saltikovs-Ščedrins · Redzēt vairāk »

Mihails Skobeļevs

Mihails Skobeļevs (dzimis, miris) bija krievu ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Skobeļevs · Redzēt vairāk »

Mihails Svečņikovs

Mihails Svečņikovs (Михаил Степанович Свечников, dzimis, miris 1938. gada 26. augustā) bija Krievijas impērijas virsnieks, padomju karavadonis, militārais vēsturnieks un teorētiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mihails Svečņikovs · Redzēt vairāk »

Mikalojs Konstantīns Čurļonis

Mikalojs Konstantīns Čurļonis vai Mikalojus Konstantins Čurļonis (dzimis, miris) bija 19.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mikalojs Konstantīns Čurļonis · Redzēt vairāk »

Mikola Rjabovils

Mikola Rjabovils Mikola Rjabovils (1883—1919) bija Kubaņas Tautas Republikas politiķis, Kubaņas Likumdošanas Radas priekšsēdētājs (1917—1919).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mikola Rjabovils · Redzēt vairāk »

Milda Bulle

Milda Bulle (dzimusi Grundmane; 1892—1938) bija latviešu skolotāja un komuniste, vēlāk Sarkanās armijas komisāre, Irānas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretāre, Kominternes darbiniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Milda Bulle · Redzēt vairāk »

Modests Musorgskis

Modests Musorgskis (dzimis, miris) bija krievu komponists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Modests Musorgskis · Redzēt vairāk »

Mogiļevas metropolija

Mogiļevas metropolija jeb Mogiļevas arhidiecēze (Могилёвский архидиоцез) bija Romas katoļu baznīcas province Krievijas Impērijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mogiļevas metropolija · Redzēt vairāk »

Moldāvijas Demokrātiskā Republika

Republikas karogs Republikas ģerbonis Republikas teritorijas karte Neatkarības deklarācija Deklarācija par pievienošanos Rumānijai Moldāvijas Demokrātiskā Republika sabrūkot Krievijas Impērijai bija izveidota Besarābijas guberņas teritorijā un pastāvēja no 1917.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Moldāvijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Monjē Viljamss

Sers Monjē Viljamss, pēc 1887.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Monjē Viljamss · Redzēt vairāk »

Mstislavs Dobužinskis

Mstislavs Dobužinskis (dzimis, miris) bija krievu/lietuviešu/amerikāņu grafiķis, gleznotājs, scenogrāfs un mākslas kritiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Mstislavs Dobužinskis · Redzēt vairāk »

Nacionālā republikāniskā armija (Krievija)

Nacionālā republikāniskā armija (NRA) (krievu: Национальная республиканская армия) ir krievu partizānu kustība, kas darbojas, lai vardarbīgi gāztu Vladimira Putina valdību.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nacionālā republikāniskā armija (Krievija) · Redzēt vairāk »

Narvas kauja (1944)

Narvas kaujas shēma. 1944.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Narvas kauja (1944) · Redzēt vairāk »

Natālija Antjuha

Natālija Antjuha (dzimusi Ļeņingradā, PSRS) ir krievu vieglatlēte, kas startē 400 m un 400 m barjerskrējiena distancēs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Natālija Antjuha · Redzēt vairāk »

Natālija Lazarenko

Natālija Lazarenko (dzimusi) ir bijusī krievu brīvā stila cīkstone, Eiropas čempione, pasaules čempionāta medaļniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Natālija Lazarenko · Redzēt vairāk »

Natālija Medvedeva

Natālija Medvedeva (dzimusi Sanktpēterburga, mirusi Maskavā) bija Krievijas aktrise, dziedātāja un arī literāte.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Natālija Medvedeva · Redzēt vairāk »

Natālija Pogoņina

Natālija Pogoņina (dzimusi, Vladivostokā) ir Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (2004).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Natālija Pogoņina · Redzēt vairāk »

Natālija Vorobjova

Natālija Vorobjova (dzimusi) ir krievu brīvā stila cīkstone, olimpiskā (2012), pasaules (2015, 2019), Eiropas (2013, 2014) un Krievijas (2012, 2016, 2019) čempione, Krievijas Nopelniem bagātā sporta meistare (2012).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Natālija Vorobjova · Redzēt vairāk »

Natālija Zdebska

Natālija Zdebska (dzimusi Horļivkā) ir Ukrainas starptautiskā lielmeistare šahā (2004).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Natālija Zdebska · Redzēt vairāk »

Nīdermuižas baznīca

Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nīdermuižas baznīca · Redzēt vairāk »

Nēme Jervi

Nēme Jervi (dzimis Tallinā) ir igauņu-amerikāņu diriģents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nēme Jervi · Redzēt vairāk »

Nestors Henko

Nestors Henko (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas mežkopis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nestors Henko · Redzēt vairāk »

Neticamie itāļu piedzīvojumi Krievijā

"Neticamie itāļu piedzīvojumi Krievijā" ir 1974.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Neticamie itāļu piedzīvojumi Krievijā · Redzēt vairāk »

Nezināmā

"Nezināmā" (Hutchings, Stephen C. & Vernitski, Anat.. Routledge, 2004. 29.) ir krievu gleznotāja Ivana Kramskoja (1837—1887) glezna, kas tapusi 1883.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nezināmā · Redzēt vairāk »

Niklāvs Strunke

Niklāvs Strunke (1894–1966) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, darbojies vitrāžā, scenogrāfijā, rakstījis par mākslu (arī ar pseidonīmu Palmēnu Klāvs), viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu modernistu paaudzē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Niklāvs Strunke · Redzēt vairāk »

Nikodems Rancāns

Nikodems Rancāns (1870—1933) bija latviešu katoļu garīdznieks, Latgales Atmodas kustības darbinieks, rakstnieks, Latvijas vēstures pētnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikodems Rancāns · Redzēt vairāk »

Nikolajs Alunāns

Nikolajs Alunāns (dzimis 1859. gada 4. decembrī Sesavā, miris 1919. gada 19. septembrī Rīgā, apbedīts Lielajos kapos) bija komponists, mūzikas teorētiķis un kritiķis, pedagogs, diriģents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Alunāns · Redzēt vairāk »

Nikolajs Ļeskovs

Nikolajs Ļeskovs (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks, dramaturgs un publicists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Ļeskovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Černiševskis

Nikolajs Černiševskis (Николай Гаврилович Чернышевский, 1828—1889) bija krievu literatūrkritiķis, publicists, rakstnieks, filozofs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Černiševskis · Redzēt vairāk »

Nikolajs Ņekrasovs

Nikolajs Ņekrasovs (dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis krievu dzejnieks, rakstnieks, kritiķis un publicists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Ņekrasovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Berdjajevs

Nikolajs Berdjajevs (dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis 20.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Berdjajevs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Berzarins

Nikolajs Berzarins ( —) bija Sarkanās armijas virsnieks, Padomju Savienības Varonis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Berzarins · Redzēt vairāk »

Nikolajs Drejers

''Krasin (Svjatogor)'', kapteiņi: Jēkabs Legzdiņš un Nikolajs Drejers. Nikolajs Drejers (1888. gadā Dundagā — 1919. gadā Arhangeļskā) - bija Dundagā dzimis krievu jūrasbraucējs, kuģa "Svjatogor" (Святогор) kapteinis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Drejers · Redzēt vairāk »

Nikolajs Engaličevs

Nikolajs Engaličevs (Petrograda — 1981. gads) bija Latvijas, Itālijas un Kanādas šahists, inženieris un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Engaličevs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Fogelmanis

Nikolajs Fogelmanis (1885—1941) bija Krievijas impērijas armijas virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants, Vidzemes artilērijas pulka komandieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Fogelmanis · Redzēt vairāk »

Nikolajs Frīdrihs fon Korfs

Nikolajs Frīdrihs fon Korfs (1710—1766) bija Kurzemes muižnieks, Krievijas Impērijas armijas ģenerālis (general en chef), diplomāts, krievu okupētās Austrumprūsijas gubernators (1758-1760), Pēterburgas policijas priekšnieks (Генерал-полицмейстер, 1761-1762).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Frīdrihs fon Korfs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Galdiņš

Nikolajs Galdiņš (—) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Galdiņš · Redzēt vairāk »

Nikolajs Goļicins

Kņazs Nikolajs Goļicins Nikolajs Goļicins (1850—1925) bija Krievijas Impērijas valstsvīrs, pēdējais Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Goļicins · Redzēt vairāk »

Nikolajs Gogolis

Nikolajs Gogolis (dzimis, miris) jeb Mikola Hohoļs bija ukraiņu tautības Krievijas Impērijas rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Gogolis · Redzēt vairāk »

Nikolajs Grigorjevs

Nikolajs Grigorjevs (Maskava —, Maskava) bija PSRS šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Grigorjevs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Gumiļovs

Nikolajs Gumiļovs (dzimis, miris) bija krievu dzejnieks, literatūrkritiķis, ceļotājs un virsnieks, viens no akmeisma pamatlicējiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Gumiļovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs I Romanovs

Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Ježovs

Nikolajs Ježovs (dzimis, miris) bija padomju NKVD darbinieks, PSRS Iekšlietu tautas komisārs no 1936.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Ježovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Judeņičs

Nikolajs Judeņičs (dzimis Maskavā, miris Nicas apkārtnē Francijā) bija Krievijas impērijas virsnieks, ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Judeņičs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Kalniņš

Nikolajs Kalniņš (1894—1942) bija latviešu jurists un politiķis, bijis Satversmes sapulces un vairāku Saeimu deputāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Kalniņš · Redzēt vairāk »

Nikolajs Karamzins

Nikolajs Karamzins (dzimis, miris) bija krievu vēsturnieks un sentimentālisma rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Karamzins · Redzēt vairāk »

Nikolajs Loskis

Nikolajs Loskis (miris) bija Latvijas krievu izcelsmes filosofs, kurš lielu daļu no savas radošās darbības pavadījis ārzemēs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Loskis · Redzēt vairāk »

Nikolajs Manaseins

Nikolajs Manaseins Nikolajs Manaseins (1834-1895) bija jurists, Krievijas impērijas tieslietu ministrs un Senāta ģenerālprokurors (1885—1894), Valsts padomes loceklis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Manaseins · Redzēt vairāk »

Nikolajs Mjaskovskis

Nikolajs Mjaskovskis (Николай Яковлевич Мясковский, * Novogeorgijevskā, toreiz Krievijas impērijā, tagad Modlinas cietoksnis Polijā, † 1950. gada 8. augustā Maskavā) - krievu (padomju) komponists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Mjaskovskis · Redzēt vairāk »

Nikolajs Nikolajevičs

Lielkņazs Nikolajs Nikolajevičs saukts Jaunākais (dzimis, miris) bija cara Nikolaja I mazdēls, Krievijas karaspēka virspavēlnieks Pirmā pasaules kara sākumposmā (līdz 1915. gada 23. augustam).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Nikolajevičs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Ogarjovs

Nikolajs Ogarjovs (1813—1877) bija krievu rakstnieks un publicists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Ogarjovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Prževaļskis

Nikolajs Prževaļskis (dzimis Smoļenskas guberņā, Kimborovas muižā, miris Karakolā) ir krievu ģeogrāfs, ceļotājs un virsnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Prževaļskis · Redzēt vairāk »

Nikolajs Rērihs

Nikolajs Rērihs pēdējā dzīves gadā savā dārzā Kullu Indijā (1947). Nikolajs Rērihs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu cilmes krievu gleznotājs, ceļotājs, rakstnieks un domātājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Rērihs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Repņins

Nikolajs Repņins (1734—1801) bija Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals, diplomāts un ierēdnis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Repņins · Redzēt vairāk »

Nikolajs Rezanovs

Nikolajs Rezanovs (dzimis Sanktpēterburgā, miris Krasnojarskā) bija krievu diplomāts, ceļotājs un uzņēmējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Rezanovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Rimskis-Korsakovs

Nikolajs Rimskis-Korsakovs (dzimis, miris) bija krievu komponists, pedagogs, diriģents, sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Rimskis-Korsakovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Sjakste

Nikolajs Sjakste (1955) ir latviešu bioķīmiķis, Latvijas Universitātes profesors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Sjakste · Redzēt vairāk »

Nikolajs Skangels

Nikolajs Skangels ( —) bija latviešu uzņēmējs un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Skangels · Redzēt vairāk »

Nikolajs Valujevs

Nikolajs Valujevs (dzimis, Ļeņingradā, PSRS) ir profesionāls krievu bokseris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Valujevs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Vanadziņš

Nikolajs Vanadziņš (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Vanadziņš · Redzēt vairāk »

Nikolajs Vatutins

Nikolajs Vatutins (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes PSRS ģenerālis, fronšu pavēlnieks Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolajs Vatutins · Redzēt vairāk »

Nikolauss fon Himzels

Ārsta Nikolausa fon Himzela portrets. Nikolauss fon Himzels, arī Nikolajs Himzels (1729—1764), bija vācbaltiešu izcelsmes Rīgas ārsts, muzeologs, bibliofils un kolekcionārs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nikolauss fon Himzels · Redzēt vairāk »

Nimcoviča aizsardzība

Nimcoviča aizsardzība ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem: 1.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nimcoviča aizsardzība · Redzēt vairāk »

NKVD "Latviešu operācija"

Vlasa Čubara parakstiem PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta (''NKVD'') "Latviešu operācija" bija viena no tā sauktajām "nacionālajām operācijām" Lielā terora laikā PSRS, kad pēc NKVD rīkojuma, "lai likvidētu Latvijas izlūkdienesta darbu un sagrautu latviešu nacionālistisko, pretpadomju darbību PSRS teritorijā" tika apcietināti visi latviešu biedrību locekļi, visi politemigranti no Latvijas, kuri bija PSRS ieradušies pēc 1920.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un NKVD "Latviešu operācija" · Redzēt vairāk »

Nodirbeks Abdusatorovs

Nodirbeks Abdusatorovs (dzimis, Taškentā) ir Uzbekistānas starptautiskais lielmeistars šahā (2018).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nodirbeks Abdusatorovs · Redzēt vairāk »

Nokian Renkaat

''Nokian Hakkapeliitta 4'' ziemas riepa ar radzēm Nokian Renkaat Oyj (starptautiski pazīstams kā Nokian Tyres) ir Somijas uzņēmums, kas ražo riepas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nokian Renkaat · Redzēt vairāk »

Nora Cēsniece

Nora Cēsniece ir vitrāžiste, gleznotāja un vitrāžista Egona Cēsnieka meita.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nora Cēsniece · Redzēt vairāk »

Nord-Express

Nord-Express guļamvagons pirms Otrā pasaules kara ''Art deko'' stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927) Nord-Express ("Ziemeļu ekspresis") bija starptautisks ekpresvilciens, kas savienoja Parīzi/Londonu ar Berlīni un tālāk ar Pēterburgu/Rīgu (1896-1914), pēc Pirmā pasaules kara ar Rīgu/Varšavu (1921-1939), bet pēc Otrā pasaules kara tas kursēja uz Kopenhāgenu (1946-1997).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nord-Express · Redzēt vairāk »

Nordkalk

Somijā Nordkalk Oy Ab Nordkalk.com 2010-09-01 ir Somijas uzņēmums, kas nodarbojas ar kaļķa materiālu ražošanu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nordkalk · Redzēt vairāk »

Normunds Šnē

Normunds Šnē (dzimis Jelgavā) ir latviešu diriģents, ierakstu producents un obojists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Normunds Šnē · Redzēt vairāk »

Novaja Ladoga

Novaja Ladoga ir pilsēta pie Volhovas upes ietekas Lādogas ezerā Ļeņingradas apgabalā Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Novaja Ladoga · Redzēt vairāk »

Novosibirska

Novosibirska ir pilsēta Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā, Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidaustrumos pie Obas upes.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Novosibirska · Redzēt vairāk »

Novosokoļņiki

Novosokoļņiki ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Novosokoļņiku rajona centrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Novosokoļņiki · Redzēt vairāk »

Noziegums un sods

Noziegums un sods ir krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska filozofiski psiholoģisks romāns.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Noziegums un sods · Redzēt vairāk »

Nura Tatara

Nura Tatara (dzimusi) ir Turcijas tekvondiste, pasaules un Eiropas čempione, olimpisko spēļu medaļniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Nura Tatara · Redzēt vairāk »

Oļģerts Grāvītis

Oļģerts Grāvītis (dzimis, miris) bija latviešu muzikologs un komponists, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oļģerts Grāvītis · Redzēt vairāk »

Oļģerts Ostenbergs

Oļģerts Ostenbergs (1925-2012) bija latviešu arhitekts, Rīgas Politehniskā institūta un Latvijas Mākslas akadēmijas docētājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oļģerts Ostenbergs · Redzēt vairāk »

Oļegs Šapošņikovs

Oļegs Šapošņikovs (dzimis 1969. gada 11. maijā Rīgā) ir Latvijas krievu ārsts un psihoanalītiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oļegs Šapošņikovs · Redzēt vairāk »

Oļegs Romaņišins

Oļegs Romaņišins (dzimis, Ļvivā) ir Ukrainas starptautiskais lielmeistars šahā (1976).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oļegs Romaņišins · Redzēt vairāk »

Oņegins (filma)

"Oņegins" ir 1999.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oņegins (filma) · Redzēt vairāk »

Odesa

Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Odesa · Redzēt vairāk »

Ogres rajons

Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ogres rajons · Redzēt vairāk »

Ojārs Ābols

Ojārs Ābols (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs un mākslas teorētiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ojārs Ābols · Redzēt vairāk »

Oktobra revolūcija

Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »

Okulovka

Okulovka ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala centrālajā daļā, Okulovkas rajona centrs, stacija Sanktpēterburgas - Maskavas ātrgaitas dzelzceļa "Sapsan" līnijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Okulovka · Redzēt vairāk »

Olģerts Rozītis

Olģerts Rozītis (1912—1984) bija Latvijas diplomāts un rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Olģerts Rozītis · Redzēt vairāk »

Olga Badelka

Olga Badelka (dzimusi Mogiļevā) ir Baltkrievijas un Krievijas (kopš 2021. gada) starptautiskā meistare šahā (2017).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Olga Badelka · Redzēt vairāk »

Olga Ignatjeva

Olga Ignatjeva (Petrogradas guberņā, Krievijas PFSR - Maskava) bija starptautiskā lielmeistare šahā (1978).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Olga Ignatjeva · Redzēt vairāk »

Olga Karmanova

Olga Karmanova (dzimusi 2007. gadā) ir Krievijas šahiste, Eiropas jauniešu šaha čempionāta uzvarētāja (2018).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Olga Karmanova · Redzēt vairāk »

Olga Nikolajevna

Lielkņaze Olga Nikolajevna (dzimusi, mirusi) bija pēdējā Krievijas Impērijas cara Nikolaja II un viņas sievas Aleksandras Fjodorovnas vecākā meita.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Olga Nikolajevna · Redzēt vairāk »

Olga Pavuka

Olga Pavuka (dzimusi 1948. gada 12. janvārī Rīgā) — padomju un Latvijas ekonomiste, ekonomikas doktore, asociētā profesore, žurnāliste,  redaktore, publicējusi vairākus desmitus zinātnisko darbu par mūsdienu ekonomiku, interneta žurnāla „Baltic Course” redaktore.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Olga Pavuka · Redzēt vairāk »

Olga Podražanska

Olga Podražanska (dzimusi Ļeņingradā) ir Krievijā dzimusi Izraēlas starptautiskā meistare šahā (1982).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Olga Podražanska · Redzēt vairāk »

Olga Romanova (lielkņaziene)

Lielkņaze Olga Aleksandrovna (dzimusi, mirusi) bija Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra III jaunākā meita un pēdējā Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II māsa.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Olga Romanova (lielkņaziene) · Redzēt vairāk »

Olga Stjažkina

Olga Stjažkina (dzimusi kā Florova) ir Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (1994).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Olga Stjažkina · Redzēt vairāk »

Olga Zabeļinska

Olga Zabeļinska (dzimusi 1980. gada 10. maijā) ir Krievijā dzimusi Uzbekistānas riteņbraucēja.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Olga Zabeļinska · Redzēt vairāk »

Opel Antara

Opel Antara ir vidēja lieluma apvidus auto, kuru ražo Dienvidkorejā ar Opel zīmolu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Opel Antara · Redzēt vairāk »

Operācija "Blau"

Operācija "Blau" jeb "Blau" plāns (Fall Blau), sākotnēji pazīstama kā operācija "Siegfried", bija 1942.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Operācija "Blau" · Redzēt vairāk »

Operācija "Dūres sitiens"

Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas armija ieņemtajā Daugavpilī 1918. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Operācija "Dūres sitiens" · Redzēt vairāk »

Optiskais telegrāfs

Optiskais telegrāfs ir informācijas pārraides ierīce lielos attālumos, izmantojot speciālus kodētus optiskos signālus.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Optiskais telegrāfs · Redzēt vairāk »

Osips Digamels

Osips Digamels (dzimis, miris) bija franču izcelsmes Krievijas valsts darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Osips Digamels · Redzēt vairāk »

Osips Mandelštams

Osips Mandelštams (dzimis, miris) bija ebreju tautības Krievijas dzejnieks, viens no ietekmīgākajiem akmeisma pārstāvjiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Osips Mandelštams · Redzēt vairāk »

Oskars Freivirts-Licovs

Oskars Freivirts-Licovs (1912). Oskars Freivirts-Licovs (1862—1925) bija vācu mākslinieks, kurš bērnību pavadīja Rīgā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oskars Freivirts-Licovs · Redzēt vairāk »

Oskars Grosbergs

Oskars Johans Mārtiņš Grosbergs (1862—1941) bija vācbaltiešu žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oskars Grosbergs · Redzēt vairāk »

Oskars Lutss

Oskars Lutss ( —) bija igauņu rakstnieks un dramaturgs, Igaunijas PSR Tautas rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oskars Lutss · Redzēt vairāk »

Oskars Rūts

Oskars Rūts (1916—1944) bija igauņu virsnieks Vācijas armijā Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oskars Rūts · Redzēt vairāk »

Oskars Stroks

Oskars Stroks (dzimis Daugavpilī, miris Rīgā) bija Latvijas komponists un pianists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oskars Stroks · Redzēt vairāk »

Oskars Voits

Oskars Augusts Voits (1866—1959) bija latviešu ārsts un diplomāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oskars Voits · Redzēt vairāk »

Osvalds Fogelmanis

Osvalds Kristaps Fogelmanis (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvedis, Vidzemes divīzijas štāba priekšnieks (1931—1939).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Osvalds Fogelmanis · Redzēt vairāk »

Osvalds Meija

Osvalds Meija (1894—1996) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Osvalds Meija · Redzēt vairāk »

Otava Yo

Otava Yo ir 2003.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Otava Yo · Redzēt vairāk »

Oto Bērtiņš

Oto Bērtiņš (Otto Berthing, — 1885. gads) bija latviešu gleznotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oto Bērtiņš · Redzēt vairāk »

Oto fon Kocebū

Oto fon Kocebū. Kõue-Triigi). Oto fon Kocebū (1801-1871) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kara flotes virsnieks un ceļotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oto fon Kocebū · Redzēt vairāk »

Oto fon Kurzells

Oto Konstantīns Gotlībs fon Kurzells (dzimis, miris) bija Sanktpēterburgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu mākslinieks, agrīns NSDAP biedrs un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oto fon Kurzells · Redzēt vairāk »

Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls

Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »

Oto Skulme

Oto Skulme, arī Otto Skulme ( —) bija latviešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Oto Skulme · Redzēt vairāk »

Otomārs Nemme

Otomārs Nemme (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs, karikatūrists un pedagogs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Otomārs Nemme · Redzēt vairāk »

Otorīno Respīgi

Otorīno Respīgi; dzimis, miris) bija itāļu vijolnieks, komponists un muzikologs. 20. gadsimta sākumā strādāja Sanktpēterburgā un Maskavā, mācījās pie Rimska-Korsakova. 1917. gadā Respīgi tika iecelts par Svētās Cecīlijas Nacionālā akadēmijas profesoru, no 1923. līdz 1926. gadam bija tās direktors. Mūsdienās Respīgi populārākie darbi ir simfoniskās poēmas "Romas strūklakas" (Fontane di Roma, 1916), "Romas pīnijas" (Pini di Roma, 1924) un "Romas svētki" (Feste Romane, 1928). Radījis arī operas, no kurām populārākā varētu būt "Liesma" (La fiamma, 1934).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Otorīno Respīgi · Redzēt vairāk »

Otrā atmoda

Elizabetes ielā Rīgā. Otrā atmoda bija nacionālā kustība 20. gadsimta sākumā, kas noveda pie Latvijas valsts pasludināšanas 1918.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Otrā atmoda · Redzēt vairāk »

Otrā pasaules kara Austrumu fronte

Otrā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Otrā pasaules kara karadarbības teātriem, kas sevī ietvēra vienus no lielākajiem aplenkumiem un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē — kauju par Maskavu, Ļeņingradas blokādi, kauju par Sevastopoli, Staļingradas kauju, kauju par Kaukāzu, Kurskas kauju, kā arī kauju par Dņepru.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Pabrade

Pabrade ir pilsēta Lietuvā, uz ziemeļaustrumiem no Viļņas pie Žeimenas upes.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pabrade · Redzēt vairāk »

Padomju republikas

Odesas padomju republika (dzeltenā), Doneckas - Krivojrogas padomju republika (sarkanā) un Taurīdas Sociālistiskā Padomju Republika (zaļā) 1918. gada sākumā Ungārijas (tumši sarkanā), Slovākijas (sarkanā) padomju republikas agrākās Ungārijas Karalistes robežās (Rumānijas ieņemtā teritorija iezīmēta brūnā krāsā, Francijas un Serbijas ieņemtā teritorija zilā krāsā) Bavārijas padomju republika (sarkanā) Vācijas Impērijas (melnā) robežās Ķīnas Republikas teritorijā (ar bultām parādīts Mao vadītās armijas "Ilgais maršs"). Padomju republikas bija komunistu dibināti valstiski veidojumi, kas pēc Pirmā pasaules kara pastāvēja dažādās Eiropas un Āzijas zemēs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Padomju republikas · Redzēt vairāk »

Pakri bāka

Pakri baka (2023) Pakri bāka atrodas uz Pakri pussalas, Igaunijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pakri bāka · Redzēt vairāk »

Paldiski (stacija)

250px Paldiski ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Harju apriņķa Paldiski pilsētā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Paldiski (stacija) · Redzēt vairāk »

Papīrfabrika "Līgatne"

Līgatnes papīrfabrika bija papīra ražošanas uzņēmums, kas atradās Līgatnē un darbojās no 1815.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Papīrfabrika "Līgatne" · Redzēt vairāk »

Par žurnāliem "Zvezda" un "Ļeņingrad"

Par žurnāliem "Zvezda" un "Ļeņingrad" bija PSRS komunistiskās partijas Centrālās komitejas 1946.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Par žurnāliem "Zvezda" un "Ļeņingrad" · Redzēt vairāk »

Pasaules augstākās ēkas

Šis ir pasaulē augstāko ēku saraksts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pasaules augstākās ēkas · Redzēt vairāk »

Pasaules čempionāts daiļslidošanā

Pasaules čempionāts daiļslidošanā ir ikgadējas daiļslidošanas sacensības, ko rīko Starptautiskā Slidošanas savienība (ISU).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pasaules čempionāts daiļslidošanā · Redzēt vairāk »

Pasaules čempionāts galda hokejā

Pasaules čempionāts galda hokejā ir pasaules galvenais galda hokeja turnīrs, kas parasti norisinās ik pēc diviem gadiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pasaules čempionāts galda hokejā · Redzēt vairāk »

Pasaules čempionāts hokejā

Pasaules čempionāts hokejā (PČH) ir ikgadējs hokeja turnīrs, ko rīko Starptautiskā Hokeja federācija.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pasaules čempionāts hokejā · Redzēt vairāk »

Pasaules čempionāts hokejā junioriem

Pasaules čempionāts hokejā junioriem ir ikgadējs hokeja turnīrs, kurā spēlē vienīgi hokejisti, kas jaunāki par divdesmit gadu vecumu un ko rīko Starptautiskā Ledus Hokeja Federācija.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pasaules čempionāts hokejā junioriem · Redzēt vairāk »

Pasaules čempiones šahā

Pasaules čempiones šahā – FIDE labākās Pasaules šahistes nosaukuma izcīņas uzvarētājas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pasaules čempiones šahā · Redzēt vairāk »

Pasaules čempioni šahā

Pasaules čempioni šahā – labākā Pasaules šahista nosaukuma izcīņas uzvarētāji.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pasaules čempioni šahā · Redzēt vairāk »

Pasaules jaunatne debatē

"Pasaules jaunatne debatē (Jugend debattiert international) - konkurss Centrālās un Austrumeiropas valstīs” ir skolēnu konkurss vācu valodā, kas norisinās Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Krievijā (Maskavā un Sanktpēterburgā) Ukrainā un Ungārijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pasaules jaunatne debatē · Redzēt vairāk »

Pasaules lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita

Šis ir pasaulē iedzīvotāju skaita ziņā lielāko pilsētu uzskaitījums, par pamatu ņemot pilsētas administratīvajās robežās esošo iedzīvotāju skaitu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pasaules lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita · Redzēt vairāk »

Pasaules mantojuma komiteja

Pasaules mantojuma komitejas logo Pasaules mantojuma komiteja nosaka tās vietas/objektus, kas tiek iekļautas UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pasaules mantojuma komiteja · Redzēt vairāk »

Patkuli

Patkulu dzimtas ģerbonis. Fon Patkuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Patkuli · Redzēt vairāk »

Pauls Dauge

Pauls Dauge (1869—1946) bija latviešu zobārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pauls Dauge · Redzēt vairāk »

Pauls Duškins

Pauls Duškins (no 1993. gada saukts Pauls Kalējs) (dzimis Adulienas pagastā, miris) bija Latvijas grafiķis un akvarelists, sava laika autoritāte grafiķu vidū.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pauls Duškins · Redzēt vairāk »

Pauls fon Lilienfelds-Toals

Pauls fon Lilienfelds-Toals (1829-1903) bija vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas sociologs, ierēdnis un senators Aleksandra II valdīšanas laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pauls fon Lilienfelds-Toals · Redzēt vairāk »

Pauls Klemms

Rūdolfa Virhova viesošanās Rīgas leprozorijā 1896. gada 3. augustā. Aiz viņa stāv Dr. med Ādolfs fon Bergmanis, kreisajā pusē Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības sekretārs Dr. med. Pauls Klemms. Pauls Otto Kārlis Klemms (1861—1921) bija vācbaltiešu ārsts, Dr.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pauls Klemms · Redzēt vairāk »

Pauls Līvens

Pauls Līvens (1875—1963) bija Smiltenes muižas īpašnieks, firsts (kņazs).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pauls Līvens · Redzēt vairāk »

Pauls Lists

Pauls Lists (Odesa — 1954. gads) bija ebreju izcelsmes šahists, kas ir pārstāvējis Krieviju, Vāciju, Lietuvu un Lielbritāniju.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pauls Lists · Redzēt vairāk »

Pauls Rūdolfs Rubis

Pauls Rūdolfs Rubis (1879–1970) bija latviešu ierēdnis un mākslinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pauls Rūdolfs Rubis · Redzēt vairāk »

Pauls Stradiņš

Pauls Stradiņš (dzimis Viesītē, miris Rīgā) bija latviešu ķirurgs un veselības aprūpes organizētājs, Latvijas Universitātes un Rīgas Medicīnas institūta profesors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pauls Stradiņš · Redzēt vairāk »

Pauls Valdens

Pauls Valdens (1863—1957) bija latviešu izcelsmes vācbaltu ķīmiķis, Vilhelma Ostvalda skolnieks, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pauls Valdens · Redzēt vairāk »

Pavlo Eļjanovs

Pavlo Eļjanovs (dzimis Harkivā) ir Ukrainas starptautiskais lielmeistars šahā (2001).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pavlo Eļjanovs · Redzēt vairāk »

Pavlo Skoropadskis

Pavlo Skoropadskis (1873—1945) bija ukraiņu ģenerālleitnants un politiķis, Ukrainas Valsts hetmanis (1918).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pavlo Skoropadskis · Redzēt vairāk »

Pavlovska (Sanktpēterburga)

Pavlovska ir pilsēta Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pavlovska (Sanktpēterburga) · Redzēt vairāk »

Pārsegšana (šahs)

Pārsegšana ir taktisks paņēmiens šaha partijā, savas figūras novietošana uz pretinieka tālšāvēju figūru darbības līnijām ar mērķi izjaukt to uzbrukuma vai aizsardzības darbību.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pārsegšana (šahs) · Redzēt vairāk »

Pāvels Armands

Pāvels "Papiņš" Armands (dzimis, miris) bija Latvijas padomju kinorežisors un scenārists, dziesmu tekstu un mūzikas autors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pāvels Armands · Redzēt vairāk »

Pāvels Šillings

Pāvels Ļvovičs Šilings zīmogs (Michel 5200, Scott 5069) Barons Pāvels Šillings (pazīstams arī kā Pauls Šillings; dzimis 1786. gada 5. aprīlī, Rēvelē, Krievijas impērijā — 1837. gada 25. jūlijā Sanktpēterburgā, KrievijāHuurdeman, p.54), bija vācbaltiešu izcelsmes diplomāts, kurš strādājis Krievijas dienestā Vācijā un uzbūvējis novatorisku elektrisko telegrāfu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pāvels Šillings · Redzēt vairāk »

Pāvels Čerenkovs

Pāvels Čerenkovs (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pāvels Čerenkovs · Redzēt vairāk »

Pāvels Florenskis

Pāvels Florenskis (dzimis, miris 1937. gada decembris) bija Azerbaidžānā dzimis krievu/armēņu izcelsmes 20.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pāvels Florenskis · Redzēt vairāk »

Pāvels Meļņikovs (ministrs)

Pāvels Meļņikovs (dzimis, miris) bija krievu inženieris un valsts darbinieks, pirmais Krievijas impērijas satiksmes ministrs (1865—1869).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pāvels Meļņikovs (ministrs) · Redzēt vairāk »

Pāvels Ponkratovs

Pāvels Ponkratovs (dzimis Čeļabinskā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2010).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pāvels Ponkratovs · Redzēt vairāk »

Pāvels Reifmans

Pāvels Reifmans (dzimis, miris) bija filoloģijas zinātņu doktors, Tartu Universitātes emeritētais profesors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pāvels Reifmans · Redzēt vairāk »

Pāvils Dreijmanis

Pāvils Dreijmanis, pēc citām ziņām Dreimanis (dzimis, miris), bija latviešu Art Deco/funkcionālisma arhitekts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pāvils Dreijmanis · Redzēt vairāk »

Pāvils I Romanovs

Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »

Pāvils Laizāns

Pāvils Laizāns ( —) bija latviešu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pāvils Laizāns · Redzēt vairāk »

Pāvuls Jurjāns

Pāvuls Jurjāns (dzimis, miris) bija latviešu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pāvuls Jurjāns · Redzēt vairāk »

Pūpoli

Pūpoli var būt.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pūpoli · Redzēt vairāk »

Pēckara staļinisms

Staļins, 1945 Pēckara staļinisms apzīmē PSRS un pasaules vēstures posmu no 1945.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēckara staļinisms · Redzēt vairāk »

Pērs Ēvinds Svīnhūvuds

Pērs Ēvinds Svīnhūvuds (dzimis, miris) bija Somijas trešais prezidents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pērs Ēvinds Svīnhūvuds · Redzēt vairāk »

Pēskila (stacija)

Pēskila ir stacija Tallinas - Keilas dzelzceļa līnijā Tallinas pilsētas Nemmes rajonā un atrodas 11 km attālumā no Tallinas centrālās dzelzceļa stacijas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēskila (stacija) · Redzēt vairāk »

Pēterburgas Avīzes

"Pēterburgas Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Peterburgas awises) bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no līdz 1865.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēterburgas Avīzes · Redzēt vairāk »

Pēterburgas guberņa

Pēterburgas guberņa, no 1914.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēterburgas guberņa · Redzēt vairāk »

Pēterburgas Psihoneiroloģijas institūts

Sanktpēterburgas Behtereva Psihoneiroloģiskais pētniecības institūts ir pēcdiploma izglītības centrs Pēterburgā, kurā veic pētījumus un studijas neiroloģijas, psihiatrijas un psiholoģijas jomās.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēterburgas Psihoneiroloģijas institūts · Redzēt vairāk »

Pēterburgas Zinātņu akadēmija

Pēterburgas Zinātņu akadēmija jeb Ķeizariskā Zinātņu akadēmija (Academia Scientiarum Imperialis, Императорская академия наук) bija Krievijas Impērijas augstākā zinātniskā iestāde no 1724.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēterburgas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »

Pēterhofa

Pēterhofa ir pilsēta Krievijā Somu līča krastā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēterhofa · Redzēt vairāk »

Pēteris Allens

Pēteris Allens (1890—1961) bija latviešu padomju darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Allens · Redzēt vairāk »

Pēteris Šuvalovs

Pēteris Šuvalovs (1827—1889) bija Krievijas Impērijas virsnieks, ierēdnis un diplomāts ķeizara Aleksandra II laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Šuvalovs · Redzēt vairāk »

Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators)

Pēteris Bagrations jeb Petre Bagrationi (1818—1876) bija gruzīnu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnants (1865).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators) · Redzēt vairāk »

Pēteris Bīrons

Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »

Pēteris Dannenbergs

Pēteris Dannenbergs (1877-1925) bija latviešu rēders un baņķieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Dannenbergs · Redzēt vairāk »

Pēteris Feders

Pēteris Feders (dzimis, miris) bija Kazaņā dzimis latviešu arhitekts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Feders · Redzēt vairāk »

Pēteris fon Lēviss of Menārs

Pēteris Fromholds Oskars fon Lēviss of Menārs (1830—1885) bija vācbaltiešu virsnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, Krievu-turku kara (1877—1878) dalībnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »

Pēteris fon Meijendorfs

Pēteris fon Meijendorfs (1796—1863) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »

Pēteris Grave

Pēteris Grave (-) bija Latvijas psihiatrs un šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Grave · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Pēteris II Romanovs

Pēteris II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris II Romanovs · Redzēt vairāk »

Pēteris III

Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris III · Redzēt vairāk »

Pēteris Junge

Pēteris Junge (1896—1945) bija latviešu skolotājs un 1940.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Junge · Redzēt vairāk »

Pēteris Kalve

Pēteris Kalve ( —) bija latviešu gleznotājs, gleznotāja Kārļa Kalves brālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Kalve · Redzēt vairāk »

Pēteris Laķis

Pēteris Laķis (1952—2003) bija latviešu filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks (Dr. habil. art., 1998) un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Laķis · Redzēt vairāk »

Pēteris Lazda

Pēteris Lazda (dzimis Sakas pagasta Saļienā) ir latviešu jurists un nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, arī politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Lazda · Redzēt vairāk »

Pēteris Liepiņš (ģeologs)

Pēteris Liepiņš ir latviešu ģeologs, paleontologs, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts (1953).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Liepiņš (ģeologs) · Redzēt vairāk »

Pēteris Ludvigs fon der Pālens

Pēteris Ludvigs fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas impērijas dienestā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Ludvigs fon der Pālens · Redzēt vairāk »

Pēteris Nomals

Pēteris Nomals (dzimis, miris) bija latviešu inženieris tehnologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Nomals · Redzēt vairāk »

Pēteris Plēsums

Pēteris Plēsums (dzimis, miris) bija padomju valsts un partijas darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Plēsums · Redzēt vairāk »

Pēteris Sīpolnieks

Pēteris Sīpolnieks (—) bija mūzikas pedagogs un viens no slavenākajiem ērģelniekiem Latvijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Sīpolnieks · Redzēt vairāk »

Pēteris Starcs

Pēteris Starcs (1887-1968) bija latviešu skolotājs, vēlāk agronoms.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Starcs · Redzēt vairāk »

Pēteris Strods

Pēteris Strods (dzimis Varakļānu pagastā, miris Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas Stadijas titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskaps, ordinēts 26.05.1916., nominēts 19.07.1946., konsekrēts 25.07.1947.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Strods · Redzēt vairāk »

Pēteris Valujevs

Pēteris Valujevs (dzimis, miris) bija krievu valstsvīrs Aleksandra II valdīšanas laikā, Krievijas impērijas valdības vadītājs (1879—1881) un romānu rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pēteris Valujevs · Redzēt vairāk »

Peredvižņiki

Peredvižņiki jeb Ceļojošo mākslas izstāžu biedrība Peredvižņiki jeb Ceļojošo mākslas izstāžu biedrība bija krievu demokrātisko reālisma mākslinieku apvienība, kas darbojās no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Peredvižņiki · Redzēt vairāk »

Personības kults

Ļeņina piemineklis Personības kults ir indivīda (parasti valstsvīra) cildināšana ar propagandas palīdzību kultūras darbos, valsts dokumentos un likumos.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Personības kults · Redzēt vairāk »

Peters Augusts d'Orvils

Peters Augusts d'Orvils (dzimis, miris) bija vācu šaha problēmists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Peters Augusts d'Orvils · Redzēt vairāk »

Petrozavodska

Petrozavodska ( — 'Pētera rūpnīca';;, arī Zavod) ir Karēlijas Republikas galvaspilsēta Krievijas Federācijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Petrozavodska · Redzēt vairāk »

Pikniks ceļa malā

"Pikniks ceļa malā" ir krievu fantastu brāļu Strugacku garais stāsts, pirmoreiz publicēts 1972.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pikniks ceļa malā · Redzēt vairāk »

Pirmais angļu-afgāņu karš

Pirmais angļu-afgāņu karš norisinājās starp Afganistānu un Britu impēriju no 1839.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pirmais angļu-afgāņu karš · Redzēt vairāk »

Pirmais Latgales latviešu kongress

Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26.—27.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pirmais Latgales latviešu kongress · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš Latvijā

Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »

Pirmais Starptautiskais polārais gads

Pirmais starptautiskais polārais gads bija Eiropas valstu un ASV kopīgs pētniecības pasākums, lai izpētītu polāros reģionus.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pirmais Starptautiskais polārais gads · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei. Šī fronte stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, skarot lielāko daļu Austrumeiropas un daļēji arī Centrāleiropu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi

Jēkaba Kazaka glezna "Bēgļi" Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi radās, simtiem tūkstošiem Kurzemes guberņas iedzīvotāju bēgot no Vācijas impērijas karaspēka iebrukuma Kurzemes ofensīvas laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi · Redzēt vairāk »

Pistolkorsi

Pistolkorsu dzimtas ģerbonis. Bīriņu muižas kungu mājas attēls 1862. gadā. Pistolkorsi ir zviedru izcelsmes vācbaltu dzimta, kas 17.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pistolkorsi · Redzēt vairāk »

Pjērs de Leforts

Pēteris fon Leforts (1719—1796) bija šveiciešu cilmes Polijas-Lietuvas kopvalsts armijas virsnieks, vēlāk Krievijas Impērijas ķeizarienes Elizabetes Romanovas galminieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pjērs de Leforts · Redzēt vairāk »

Pjērs Dešāns

Pjērs Emīls Dešāns (dzimis, miris) bija franču golferis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pjērs Dešāns · Redzēt vairāk »

Pjotrs Krasnovs

Pjotrs Krasnovs (—) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pjotrs Krasnovs · Redzēt vairāk »

Pjotrs Potjomkins

Pjotrs Potjomkins (Orla — Parīze) bija Krievijas un Francijas šahists un rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pjotrs Potjomkins · Redzēt vairāk »

Pjotrs Romanovskis

Pjotrs Romanovskis (Sanktpēterburga -, Maskava) bija padomju starptautiskais meistars šahā (IM, 1950), FIDE starptautiskais arbitrs (1951), PSRS nopelniem bagātais sporta meistars (1934), PSRS nopelniem bagātais treneris (1957).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pjotrs Romanovskis · Redzēt vairāk »

Pjotrs Stolipins

Pjotrs Stolipins (dzimis, miris) bija krievu politiķis, iekšlietu ministrs un Krievijas impērijas premjerministrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pjotrs Stolipins · Redzēt vairāk »

Pjotrs Svidlers

Pjotrs Svidlers (dzimis, Ļeņingradā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1994).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pjotrs Svidlers · Redzēt vairāk »

Pjotrs Vrangelis

Pjotrs Vrangelis jeb Pēteris Vrangelis (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks un vēlāk viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pjotrs Vrangelis · Redzēt vairāk »

Plankumainā salamandra

Plankumainā salamandra jeb uguns salamandra (Salamandra salamandra) ir salamandru dzimtas (Salamandridae) suga, kas savvaļā sastopama Rietumeiropas, Dienvideiropas un Centrāleiropas lapkoku mežos, kur var paslēpties nokritušās koku lapās un apsūnojošos koku stumbros.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Plankumainā salamandra · Redzēt vairāk »

Poļina Šuvalova

Poļina Šuvalova (dzimusi Orskā) ir Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (2019).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Poļina Šuvalova · Redzēt vairāk »

Pokrova kapi

Pokrova kapi ir kapsēta Mēness ielā 3, Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, ar kopējo platību 70669 m².

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pokrova kapi · Redzēt vairāk »

Pontonu tilts (Rīga)

Pontonu tilts jeb Rīgas pontontilts bija no pontoniem sastāvošs tilts Rīgā pār Daugavu, kas vairākas reizes mainīja novietojumu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pontonu tilts (Rīga) · Redzēt vairāk »

Prāgas metro

Prāgas metro ir metro sistēma Čehijas galvaspilsētā Prāgā, kas sākusi darboties 1974.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Prāgas metro · Redzēt vairāk »

Priežu rudmiese

Priežu rudmiese (Lactarius deliciosus) ir Latvijā bieža liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Priežu rudmiese · Redzēt vairāk »

Prospekts

Meža prospekts Mežaparkā. Prospekts (no — "izskats") ir taisna, gara un plata iela.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Prospekts · Redzēt vairāk »

PSRS čempionāts hokejā

PSRS čempionāts hokejā ar ripu bija PSRS hokeja meistarsacīkstes, kuras notika no 1946.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un PSRS čempionāts hokejā · Redzēt vairāk »

PSRS futbola Augstākā līga

PSRS futbola Augstākā līga bija PSRS futbola čempionāta augstākā divīzija.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un PSRS futbola Augstākā līga · Redzēt vairāk »

PSRS Zinātņu akadēmija

PSRS Zinātņu akadēmija (krievu: Академия наук СССР) bija Padomju Savienības augstākā zinātniskā iestāde no 1925.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un PSRS Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »

Puškina

Puškina, līdz 1918.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Puškina · Redzēt vairāk »

Pulcējaties zem latviešu karogiem!

Uzsaukuma noslēguma teikums pārveidotā formā izmantots Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas pastkartē "Tēvuzemei grūti laiki" (Rihards Zariņš, 1916). Pulcējaties zem latviešu karogiem! bija Kārļa Skalbes sarakstīts un Krievijas valsts domnieku Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša izdots uzsaukums latviešu tautai dibināt latviešu strēlnieku bataljonus.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pulcējaties zem latviešu karogiem! · Redzēt vairāk »

Pulkovas augstienes

Sarkanarmieši Pulkovas augstienēs kara laikā Pulkovas augstienes ir pauguru virkne Krievijas pilsētas Sanktpēterburgas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pulkovas augstienes · Redzēt vairāk »

Pulkovas observatorija

Pulkovas observatorija ir Krievijas Zinātņu akadēmijas galvenā observatorija.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Pulkovas observatorija · Redzēt vairāk »

Putilov-Garford

Putilov-Garford ir Krievijā, laika posmā no 1914.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Putilov-Garford · Redzēt vairāk »

Radio

Radio (— 'izstarot') — bezvadu informācijas pārraides (elektrosakaru) tehnoloģija, izmantojot radioviļņus.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Radio · Redzēt vairāk »

Radko Dmitrijevs

Radko Dmitrijevs (—) bija bulgāru virsnieks, dienējis Bulgārijas Karalistes un Krievijas Impērijas armijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Radko Dmitrijevs · Redzēt vairāk »

Rahila Eidelsone

Rahila Eidelsone (dzimusi Vitebskā) ir Baltkrievijas starptautiskā lielmeistare šahā (1995).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rahila Eidelsone · Redzēt vairāk »

Rainers Marija Rilke

PAGENAME (1900) Paulas Modersones-Bekeres gleznots Rainera Marijas Rilkes portrets Rainers Marija Rilke, īstajā vārdā Renē Karls Vilhelms Johans Jozefs Marija Rilke (Rainer Maria Rilke, René Karl Wilhelm Johann Josef Maria Rilke; dzimis 1875. gada 4. decembrī Prāgā, miris 1926. gada 29. decembrī sanatorijā pie Montro Šveicē), bija austriešu rakstnieks, prozaiķis un dzejnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rainers Marija Rilke · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Austriņš

Rūdolfs Austriņš (1891—1937) bija latviešu izcelsmes padomju valsts un drošības iestāžu darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rūdolfs Austriņš · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Bangerskis

Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rūdolfs Bangerskis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Drillis

Rūdolfs Drillis (1893—1983) bija latviešu lidotājs, vēlāk skolotājs un zinātnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rūdolfs Drillis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Egle

Rūdolfs Egle (dzimis, miris) bija latviešu literatūrzinātnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rūdolfs Egle · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Fēlikss Bauers

Rūdolfs Fēlikss Bauers pēc Poltavas kaujas. Rūdolfs Fēlikss Bauers (Rudolph Felix Bauer; 1667—1717), pēc pāriešanas krievu dienestā Rodions Hristianovičs Baurs, arī Kristiāns Fēlikss Bauers bija zviedru, pēc tam krievu virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rūdolfs Fēlikss Bauers · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Jirgens

Rūdolfs Jirgens (1869—1944) bija latviešu pedagogs un psihologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rūdolfs Jirgens · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Kandis

Rūdolfs Kandis (1901-1942) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, pēdējais Latvijas Aviācijas pulka komandierisLatvijas kareivis, Nr.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rūdolfs Kandis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Kirhenšteins

Rūdolfs Kirhenšteins (1891—1938) bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks un izlūks, pulkvedis (1936).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rūdolfs Kirhenšteins · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Kociņš

Rūdolfs Kociņš (1907-1990) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalierisDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 121.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rūdolfs Kociņš · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Lindiņš

Rūdolfs Lindiņš (—) bija Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rūdolfs Lindiņš · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Pērle

Rūdolfs Pērle (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs un izgudrotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rūdolfs Pērle · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Ronis

Rūdolfs Ronis (dzimis (pēc vecā stila —),Valkas-Lugažu ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1897.g. - Nr.29 miris) bija latviešu cīkstonis, startējis grieķu—romiešu cīņā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rūdolfs Ronis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Siverss

Rūdolfs Siverss (—) bija padomju militārais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rūdolfs Siverss · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas aplenkums (1812)

Rīgas aplenkums jeb Rīgas aizsardzība bija militāra operācija Napoleona karu laikā 1812.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rīgas aplenkums (1812) · Redzēt vairāk »

Rīgas Šaha biedrība

Rīgas Šaha biedrība (RŠB) bija 1890.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rīgas Šaha biedrība · Redzēt vairāk »

Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts

Ļeņina komjaunatnes Rīgas ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotais Civilās aviācijas inženieru institūts (RCAII) bija vecākā un pirmā aviācijas tehniskā mācību izglītības iestāde Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republikā (Krievijas PFSR) un Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu teātris

Rīgas Latviešu teātris bija pirmais profesionālais latviešu teātris, kas darbojās no 1868.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rīgas Latviešu teātris · Redzēt vairāk »

Rīgas loža "Mazā pasaule"

Rīgas ložas "Zur kleinen Welt" ģerbonis (1793). Rīgas loža "Mazā pasaule" bija viena no lielākajām brīvmūrnieku ložām Rīgā, kas darbojās no 1790.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rīgas loža "Mazā pasaule" · Redzēt vairāk »

Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"

Ložas dibinātājs Johans Lotariuss fon Malcāns. Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" („Zum Nordstern”) bija pirmā brīvmūrnieku loža Rīgā, ko 1750.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" · Redzēt vairāk »

Rīgas Melnais balzams

Rīgas Melnais balzams (starptautiskais zīmols angliski: Riga Black Balsam) ir tradicionāls Latvijas alkoholiskais dzēriens kopš vismaz 1752.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rīgas Melnais balzams · Redzēt vairāk »

Rīgas OMON

Rīgas OMON, pilnā nosaukumā Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes speciālo uzdevumu milicijas vienība (SUMV), jeb tā sauktās „melnās beretes” bija īpaša milicijas vienība, kas no 1988.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rīgas OMON · Redzēt vairāk »

Rīgas operācija

Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rīgas operācija · Redzēt vairāk »

Rīgas pareizticīgo sieviešu klosteris

Rīgas Svētās Trīsvienības-Sergija sieviešu pareizticīgo klosteris atrodas Krišjāņa Barona ielā 126, Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rīgas pareizticīgo sieviešu klosteris · Redzēt vairāk »

Rīgas Pasažieru stacija

Rīgas Pasažieru stacija (agrāk Rīga I, Rīgas Centrālā stacija, Rīga-Pasažieru) ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija Rīgā un Latvijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rīgas Pasažieru stacija · Redzēt vairāk »

Rīgas vagonbūves rūpnīca

Rīgas vagonbūves rūpnīcas ēka 2009. gadā AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) ir maksātnespējīga Latvijas akciju sabiedrība, kas nodarbojās ar sliežu transporta ritošā sastāva ražošanu, modernizāciju un remontu, kā arī komplektējošo daļu ražošanu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rīgas vagonbūves rūpnīca · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rūjienas pienotava

Rūjienas pienotava ir uzcelta 1912.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rūjienas pienotava · Redzēt vairāk »

Rītupe (ciems)

Rītupe (vai Ritupe) ir ciems Krievijas Federācijā, Pleskavas apgabala Pitalovas rajona Utrojas pagastā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rītupe (ciems) · Redzēt vairāk »

Rītupe (stacija)

Rītupe ir dzelzceļa stacija Krievijas teritorijā, Pitalovas rajona Utrojas pagastā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rītupe (stacija) · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Rēzekne (nozīmju atdalīšana)

Rēzekne var būt.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rēzekne (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Rēzeknes novads (2009—2021)

Rēzeknes novads bija pašvaldība Latgales vidū un pēc teritorijas platības lielākais Latvijas novads, aizņemot 2 524,1 km2.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rēzeknes novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Rēzeknes vēsture

Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rēzeknes vēsture · Redzēt vairāk »

Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca

Rēzeknes Vissvētās Dievdzemdētājas pareizticīgo baznīca atrodas pilsētas centra skvērā, iepretim piemineklim "Vienoti Latvijai" un pilsētas domes ēkai.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca · Redzēt vairāk »

Regina Baltica

Regina Baltica (no itāļu valodas — 'Baltijas karaliene'; agrākie nosaukumi Viking Song, Braemar, Anna Karenina) ir kruīza prāmis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Regina Baltica · Redzēt vairāk »

Reinholds Šmēlings

Reinholds Georgs Šmēlings (1840-1917) bija Rīgas pilsētas arhitekts (1879—1915), kurš Rīgas arhitektūras vēsturē ievērojams ar savu īpatnējo sarkano ķieģeļu arhitektūras stilu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Reinholds Šmēlings · Redzēt vairāk »

Reinholds Bāliņš

Reinholds Bāliņš (Rīga —, Rīga) bija Latvijas advokāts un šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Reinholds Bāliņš · Redzēt vairāk »

Reinholds fon Bergmanis

Reinholds Rihards Georgs fon Bergmanis (1850-1913) bija vācbaltiešu skolotājs un meteorologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Reinholds fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Reinholds Girgensons (mācītājs)

Reinholds Ernsts Leonhards Girgensons (dzimis, miris) bija Opekalnā dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Reinholds Girgensons (mācītājs) · Redzēt vairāk »

Reinholds Sniķers

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes mācībspēki (no kreisās) Kārlis Mazurs, Pēteris Sniķers, Romāns Adelheims, Reinholds Sniķers. Reinholds Voldemārs Sniķers (1893-1953) bija latviešu ārsts otorinolaringologs, 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka ārsts, vēlāk Latvijas Universitātes profesors, klīnikas vadītājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Reinholds Sniķers · Redzēt vairāk »

Reitera koris

Reitera koris 1920. gados Reitera koris ir latviešu diriģenta Teodora Reitera 1920.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Reitera koris · Redzēt vairāk »

Renesanse

Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta vidum).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Renesanse · Redzēt vairāk »

Rentgenuzbrukums

Rentgenuzbrukums šaha spēlē ir taktisks paņēmiens, kurā lineāra figūra cauri citai figūrai (citām figūrām) netieši uzbrūk pretinieka figūrai vai caur pretinieka figūru aizstāv savu fīgūru.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rentgenuzbrukums · Redzēt vairāk »

Repina institūts

Ķeizariskās mākslas akadēmijas ēka (būvēta 1764—1789), skats no Ņevas pretējā krasta. Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotais I. Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskais glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūts, saīsināti Repina institūts (Институт имени Репина) atrodas Sanktpēterburgā, Ņevas upes krastā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Repina institūts · Redzēt vairāk »

Revidents (luga)

"Revidents" ir Krievijas rakstnieka Nikolaja Gogoļa luga.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Revidents (luga) · Redzēt vairāk »

Rihards Vāgners

Vilhelms Rihards Vāgners (dzimis Leipcigā, miris Venēcijā) bija vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists, galvenokārt pazīstams ar savām operām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rihards Vāgners · Redzēt vairāk »

Rihards Zariņš

Rihards Zariņš jeb Zarriņš (—) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rihards Zariņš · Redzēt vairāk »

Rinats Džumabajevs

Rinats Džumabajevs (dzimis Šimkentā) ir Kazahstānas starptautiskais lielmeistars šahā (2009).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rinats Džumabajevs · Redzēt vairāk »

Ringolds Kalnings

Ringolds Kalnings ( —) bija Latvijas politiķis, vairākkārtējs Latvijas finanšu ministrs 1920.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ringolds Kalnings · Redzēt vairāk »

Ripa (sports)

Hokeja ripa Ripa ir apaļš, plakans diskveida priekšmets, ko izmanto dažos sporta veidos.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ripa (sports) · Redzēt vairāk »

Rita Kukaine

Rita Kukaine (dzimusi Sanktpēterburgā, mirusi Rīgā) bija padomju un latvijas virusoloģe, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, ilggadēja LZA Mikrobioloģijas institūta direktore.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rita Kukaine · Redzēt vairāk »

Roberts Ancāns

Roberts Ancāns ( —) bija Latviešu leģiona virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieku krusta kavalieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Roberts Ancāns · Redzēt vairāk »

Roberts Auniņš

Kārlis Roberts Auniņš, arī Kārlis Roberts Aunings (dzimis, miris) bija Vidzemes luterāņu mācītājs, 14 gadus nodarbojās ar Bībeles tulkojuma caurlūkošanu, kā arī latviešu mitoloģijas pētījumiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Roberts Auniņš · Redzēt vairāk »

Roberts Bauze

Roberts Bauze (1895—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR armijas Revolucionārās kara padomes politnodaļas priekšnieks (1919).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Roberts Bauze · Redzēt vairāk »

Roberts Birns

Roberts Birns (Ņujorka —, Ņujorka) bija ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1964).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Roberts Birns · Redzēt vairāk »

Roberts Borhards

Roberts Mihaels Borhards (Robert Michael Borchardt, 1830–1910), bija vācbaltiešu fotogrāfs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Roberts Borhards · Redzēt vairāk »

Roberts Dambītis

Roberts Dambītis (1881—1957) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas apsardzības ministra biedrs (1918), pēc Latvijas okupācijas 1940.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Roberts Dambītis · Redzēt vairāk »

Roberts Eidemanis

Roberts Eidemanis (dzimis 1895. gada 9. maijā Lejasciemā, miris 1937. gada 12. jūnijā Maskavā) bija latviešu izcelsmes Padomju Savienības ģenerālis (komkors) un literāts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Roberts Eidemanis · Redzēt vairāk »

Roberts Garselis

Jānis Roberts Garselis (—) bija Latvijas inženieris, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Roberts Garselis · Redzēt vairāk »

Roberts Hībners

Roberts Hībners (dzimis, Ķelnē) ir Vācijas starptautiskais lielmeistars šahā (1971).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Roberts Hībners · Redzēt vairāk »

Roberts Lencs

Roberts Lencs (1833-1903) bija vācbaltiešu fiziķis un ģeogrāfs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Roberts Lencs · Redzēt vairāk »

Roberts Maļeckis

Roberts Simons Maļeckis (Malezki, dzimis, miris) bija Latvijas armijas kareivis, 1921.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Roberts Maļeckis · Redzēt vairāk »

Roberts Neilands

Roberts Neilands (1899—1941) bija sarkanais latviešu strēlnieks, nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Centrālās komitejas sekretārs (1931—1932).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Roberts Neilands · Redzēt vairāk »

Roberts Ovanisjans

Roberts Ovanisjans (dzimis Erevānā) ir Armēnijas starptautiskais lielmeistars šahā (2010).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Roberts Ovanisjans · Redzēt vairāk »

Roberts Pflūgs

Roberts Augusts Pflūgs (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes arhitekts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Roberts Pflūgs · Redzēt vairāk »

Roberts Roždestvenskis

Roberts Roždestvenskis, īstajā uzvārdā Petkevičs (dzimis, miris) bija krievu dzejnieks, tulkotājs un dziesmu tekstu autors, sešdesmitnieku pārstāvis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Roberts Roždestvenskis · Redzēt vairāk »

Rolands Pakss

Rolands Pakss (dzimis) ir lietuviešu politiķis, laika posmā no 2003.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rolands Pakss · Redzēt vairāk »

Romans Suta

Romans Suta (—) bija Latvijas mākslinieks, viens no galvenajiem latviešu modernās mākslas veidotājiem. Mākslinieku biedrību "Rīgas mākslinieku grupa" un "Zaļā vārna" biedrs, darbnīcas "Baltars" radītājs un mākslinieks. Sarakstījis pirmo ārzemēs izdoto grāmatu par latviešu mākslu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Romans Suta · Redzēt vairāk »

Romāns Adelheims

Romāns Augusts Adelheims (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts patologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1925-1938).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Romāns Adelheims · Redzēt vairāk »

Romāns fon Ungerns-Šternbergs

Romāns (Roberts) Nikolauss Maksimiliāns fon Ungerns-Šternbergs, arī Romāns Ungerns fon Šternbergs vai Roberts fon Ungerns-Šternbergs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu virsnieks, Baltās kustības dalībnieks Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Romāns fon Ungerns-Šternbergs · Redzēt vairāk »

Romis Bēms

Romis Bēms (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas gleznotājs un mākslas zinātnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Romis Bēms · Redzēt vairāk »

Romualds Grīnblats

Romualds Grīnblats (dzimis, miris) bija Latvijas ebreju cilmes komponists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Romualds Grīnblats · Redzēt vairāk »

Romuva (ticība)

Romuva ir lietuviešu neopagānu ticība.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Romuva (ticība) · Redzēt vairāk »

Rotans

Rotans (Perccottus glenii) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) zivju sugām, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Tālo Austrumu upju baseinus.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rotans · Redzēt vairāk »

Rubeņu baznīca

Rubeņu Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rubeņu baznīca · Redzēt vairāk »

Rumbulas lidlauks

Rumbulas lidlauks ir bijusī PSRS Gaisa spēku aviobāze un civilā lidosta līdztekus Rīgas galvenajai Spilves lidostai līdz lidostas «Rīga» nodošanai ekspluatācijā 1975.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Rumbulas lidlauks · Redzēt vairāk »

Russkij vitjaz

Russkij vitjaz bija pasaulē pirmā četrmotoru lidmašīna, smagās aviācijas pirmsākumi.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Russkij vitjaz · Redzēt vairāk »

S. Kirova Kara medicīnas akadēmija

Ķeizariskās Kara medicīnas akadēmijas galvenā ēka (1914). Kara medicīnas akadēmijas klīnikas (2012). S. Kirova Kara medicīnas akadēmija ir viena no Krievijas Federācijas militārajām augstskolām, kas atrodas Sanktpēterburgā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un S. Kirova Kara medicīnas akadēmija · Redzēt vairāk »

Saša Gitrī

Aleksandrs Pjērs Žoržs "Saša" Gitrī (dzimis, miris) bija franču bulvāru teātra aktieris, režisors, scenāriju autors un dramaturgs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Saša Gitrī · Redzēt vairāk »

Sagastira

Polārā stacija «Sagastira» vai Ustjļenas polārā stacija (Усть-Ленская полярная станція) ir bijusī Krievijas polārstacija Arktikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sagastira · Redzēt vairāk »

Saiksa—Piko vienošanās

Francijas un Lielbritānijas ietekmes un kontroles zonu sadalījums, saskaņā ar Saiksa-Piko slepeno vienošanos Iecerētā Osmaņu impērijas dalīšana. Dzeltenā - Krievijai, zaļā - Itālijai atvēlētās teritorijas Sevras līgumā paredzētā Anatolijas sadalīšana un ietekmes zonas Saiksa—Piko vienošanās, arī Saiksa—Piko—Sazonova vienošanās bija slepena vienošanās, starp Lielbritāniju un Franciju par Osmaņu impērijas arābu apdzīvoto teritorijas sadalīšanu, par kuras noslēgšanas datumu uzskata 1916.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Saiksa—Piko vienošanās · Redzēt vairāk »

Sakāve

"Sakāve" ir 2004.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sakāve · Redzēt vairāk »

Salcietības zona

Īrijā Salcietības zona ir ģeogrāfiska teritorija, kas noteikta, pamatojoties uz to, vai augs spēj izdzīvot tās apstākļus, it īpaši minimālo gaisa temperatūru šai zonā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Salcietības zona · Redzēt vairāk »

Salu tilts

Salu tilts ir garākais tilts pār Daugavu Rīgā, kas būvēts kā Maskavas tilts no 1968.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Salu tilts · Redzēt vairāk »

Samara

Samara ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļā Volgas kreisajā krastā pie Samaras upes ietekas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Samara · Redzēt vairāk »

Samizdats

Krievu samizdats un neoficiālās literatūras fotokopiju filmiņas "Lietuvas katoļu baznīcas hronikas" izdevums, kas nomaskēts citas grāmatas vākos "Tekošo notikumu hronikas" 22. numurs Samizdats ("pašizdošana") bija politisku un reliģisku izdevumu, kā arī kultūras izplatīšanas veids visā PSRS un sociālistiskajā Austrumu blokā, kurā cilvēki kopēja un pavairoja publikācijai neatļautus materiālus, bieži vien ar rokām vai fotokopēšanu, un nodeva tās no lasītāja lasītājam.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Samizdats · Redzēt vairāk »

Sanans Sjugirovs

Sanans Sjugirovs (dzimis Elistā) ir kalmiku tautības Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2009), kas kopš 2023.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sanans Sjugirovs · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburgas Ledus pils

Sanktpēterburgas Ledus pils ir daudzfunkcionāla halle, kas atrodas Sanktpēterburgā, Krievijā un tika celta 2000. gada Pasaules čempionāta hokejā vajadzībām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sanktpēterburgas Ledus pils · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburgas metro

Sanktpēterburgas metropolitēns (Петербу́ргский метрополитен) jeb Sanktpēterburgas metro ir metro sistēma Krievijas otrajā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā, kas ir sākusi darboties 1955.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sanktpēterburgas metro · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburgas SKA

Sanktpēterburgas SKA (agrāk - Ļeņingradas SKA) ir profesionāla hokeja komanda, kas bāzēta Sanktpēterburgā, Krievijā un kas spēlē Kontinentālajā hokeja līgā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sanktpēterburgas SKA · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburgas stadions

Sanktpēterburgas stadions ir sporta stadions Sanktpēterburgā Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sanktpēterburgas stadions · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburgas Valsts universitāte

Sanktpēterburgas Valsts universitāte ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sanktpēterburgas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »

Sarasādata Hademālšārīha

Sarasādata Hademālšārīha (dzimusi Teherānā) ir Irānā dzimusi starptautiskā lielmeistare šahā (2013), kas kopš 2023.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sarasādata Hademālšārīha · Redzēt vairāk »

Saskaņa

Saskaņa ir sociāldemokrātiska Latvijas politiskā partija, kas tika izveidota 2010. gadā, apvienojoties Tautas saskaņas partijai, partijai "Jaunais Centrs" un Sociāldemokrātiskajai partijai.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Saskaņa · Redzēt vairāk »

Saskaņas Centrs

Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" (SC) bija centriski kreisa politiskā apvienība Latvijā, kas aktīvi darbojās no 2005.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Saskaņas Centrs · Redzēt vairāk »

Saue

Saue ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Harju apriņķī 18 kilometrus uz DR no Tallinas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Saue · Redzēt vairāk »

Saulkrastu vēsture

Neibādes osta pirms Pirmā pasaules kara. Saulkrastu jūrmala pie Neibādes pirms Pirmā pasaules kara. Saulkrastu vēsture atspoguļo Saulkrastu pilsētas vēsturisko daļu (Pēterupes, Neibādes, Katrīnbādes) pagātni kopš senākajiem rakstu pieminekļiem 13.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Saulkrastu vēsture · Redzēt vairāk »

Sākla

„Sākla” bija viens no pirmajiem Latgales laikrakstiem latgaliešu valodā un pirmais Latgales mērena garīga satura katoļu laikraksts, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē sākumposmā 1906.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sākla · Redzēt vairāk »

Sīmanis Simanovičs

Sīmanis Simanovičs (1890. gada 15. maijs – 1972. gada 4. decembris) bija latviešu politiķis un komunistu aktīvists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sīmanis Simanovičs · Redzēt vairāk »

Sēņošana

Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sēņošana · Redzēt vairāk »

Sēlijas vēsture

Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »

Sētnieks

Sētnieks vai uzkopšanas dabinieks ir darbinieks, kas nodrošina sabiedrisku vietu, dzīvojamo māju un citu teritoriju apkārtnes uzkopšanu un uzturēšanu kārtībā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sētnieks · Redzēt vairāk »

Scenogrāfija

Scenogrāfija (no), (fr. scène — skatuve + gr. graphein — rakstīt) ir teātra izrādes un citu skatuves uzvedumu vizuālā tēla (dekorāciju, kostīmu, gaismas) veidošanas māksla; arī attiecīgais mākslas darbs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Scenogrāfija · Redzēt vairāk »

Semjons Alapins

Semjons Alapins (Sanktpēterburga - Heidelberga) bija ebreju izcelsmes Krievijas šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Semjons Alapins · Redzēt vairāk »

Semjons Šustins

1941. gada 26. jūnija Šustina rezolūcija visu Centrālcietumā ieslodzīto nošaušanai. Semjons Šustins arī Simons Šustins (Симон Шустин, 1908—1978) bija Krievijas ebreju izcelsmes padomju čekists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Semjons Šustins · Redzēt vairāk »

Semjons Furmans

Semjons Furmans (Pinska —, Ļeņingrada) bija ebreju izcelsmes PSRS starptautiskais lielmeistars šahā (1966).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Semjons Furmans · Redzēt vairāk »

Senprūšu valoda

Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »

Sergejs Aleksandrovičs

Lielkņazs Sergejs Aleksandrovičs (dzimis, miris) bija cara Aleksandra II piektais dēls un Krievijas valsts darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Aleksandrovičs · Redzēt vairāk »

Sergejs Bakinskis

Sergejs Bakinskis (dzimis kā Ludvigs Bernheims 1886. gadā, miris 1939. gadā) bija Rīgā dzimis boļševiks, padomju valsts darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Bakinskis · Redzēt vairāk »

Sergejs Dovlatovs

Sergejs Dovlatovs (dzimis, miris) bija ebreju/armēņu izcelsmes krievu rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Dovlatovs · Redzēt vairāk »

Sergejs Eizenšteins

Sergejs Eizenšteins (dzimis, miris) bija padomju kinorežisors, Krievijas PFSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1935), divu Staļina prēmiju laureāts (1941, 1946).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Eizenšteins · Redzēt vairāk »

Sergejs Goļicins

Sergejs Goļicins (dzimis, miris) bija Katrīnas II laika Krievijas infantērijas ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Goļicins · Redzēt vairāk »

Sergejs Ivanovs

Sergejs Ivanovs (dzimis) ir Krievijas politiķis un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Ivanovs · Redzēt vairāk »

Sergejs Jeseņins

Sergejs Jeseņins (dzimis Konstantinovas ciemā, Rjazaņas guberņā, miris Ļeņingradā) bija ievērojams krievu dzejnieks, imažinisma pārstāvis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Jeseņins · Redzēt vairāk »

Sergejs Kirovs

Sergejs Kirovs (īstajā uzvārdā Kostrikovs, dzimis, miris) bija padomju politiķis, VK(b)P Ļeņingradas komitejas vadītājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Kirovs · Redzēt vairāk »

Sergejs Lobanovs

Sergejs Lobanovs (dzimis) ir Krievijas starptautiskais meistars šahā (2017).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Lobanovs · Redzēt vairāk »

Sergejs Polonskis

Sergejs Polonskis (dzimis 1972. gada 01. decembrī Ļeņingradā, PSRS) ir Krievijas uzņēmējs, īpašnieks un vadītājs vienam no lielākajiem nekustamo īpašumu uzņēmumiem 2004. — 2011.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Polonskis · Redzēt vairāk »

Sergejs Prokofjevs

Sergejs Prokofjevs (dzimis, miris) bija krievu komponists, pianists un diriģents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Prokofjevs · Redzēt vairāk »

Sergejs Prokudins-Gorskis

Sergejs Prokudins-Gorskis (dzimis Fuņikova Gorā, miris Parīzē) veltīja savu karjeru fotogrāfijas attīstībai.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Prokudins-Gorskis · Redzēt vairāk »

Sergejs Timofejevs

Sergejs Timofejevs (dzimis 1970. gada 13. novembrī Rīgā) ir Latvijas krievu dzejnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Timofejevs · Redzēt vairāk »

Sergejs Urusovs

Sergejs Urusovs (-) bija Krievijas kņazs, virsnieks un meistars šahā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Urusovs · Redzēt vairāk »

Sergejs Vinogradovs

Sergejs Vinogradovs (1869—1938) bija krievu gleznotājs, Pēterburgas Mākslas akadēmijas īstenais loceklis, kas kopš 1924.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Vinogradovs · Redzēt vairāk »

Sergejs Vite

Sergejs Vite 1880. gados Sergejs Vite (1849–1915) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas valstsvīrs un politiķis, valdības vadītājs (1905-1906).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Vite · Redzēt vairāk »

Sergejs Volkovs (šahists)

Sergejs Volkovs (dzimis Saranskā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1998).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sergejs Volkovs (šahists) · Redzēt vairāk »

Sertolova

Sertolova ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā uz ziemeļiem no Sanktpēterburgas, tās satelītpilsēta.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sertolova · Redzēt vairāk »

Sestrorecka

Sestrorecka ir pilsēta Krievijā Somu līča krastā pie Razļiva ezera.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sestrorecka · Redzēt vairāk »

Sigismunds Vidbergs

Sigismunds Vidbergs (—) bija Latvijas grafiķis un gleznotājs. Dzimis Jelgavā. Bijis "Rīgas mākslinieku grupas" biedrs, darbnīcas "Baltars" mākslinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sigismunds Vidbergs · Redzēt vairāk »

Sillamē

Sillamē ir pilsēta Austrumviru apriņķī, Igaunijas ziemeļu daļā, Somu līča dienvidu krastā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sillamē · Redzēt vairāk »

Simons Dubnovs

Simons (arī Šimons un Semjons) Dubnovs (dzimis, miris) bija ebreju vēsturnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Simons Dubnovs · Redzēt vairāk »

Sjūzena Kahramānere

Sjūzena Kahramānere (1913. gada 21. maijs — 2006. gada 22. februāris) bija viena no pirmajām sievietēm matemātiķēm Turcijas akadēmiskajās aprindās.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sjūzena Kahramānere · Redzēt vairāk »

Skārda katedrāle

Skārda katedrāle bija pirmā ukraiņu kristīgā baznīca Ziemeļamerikā, kas bija nekonfesionāla – neatkarīga no reliģiskajām kopienām Eiropā un bija Serafimītu baznīcas galvenais centrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Skārda katedrāle · Redzēt vairāk »

Slaktiņš Kūsinena klubā

Sanktpēterburgā mūsdienās, kur 1920. gadā atradās Kūsinena klubs Slaktiņš Kūsinena klubā bija astoņu Somijas komunistiskās partijas locekļu nogalināšana Kūsinena klubā Petrogradā 1920.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Slaktiņš Kūsinena klubā · Redzēt vairāk »

Slanci

Slanci ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos pie Pļusas upes.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Slanci · Redzēt vairāk »

Smaržīgā zemene

Smaržīgā zemene (Fragaria moschata) ir daudzgadīgs, neliels (garumā 15-35 cm) rožu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Smaržīgā zemene · Redzēt vairāk »

Sofija Kovaļevska

Sofija Kovaļevska (dzimusi Korvina-Krjukovska, mirusi) bija pirmā krievu sieviete matemātiķe.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sofija Kovaļevska · Redzēt vairāk »

Sofija Zāmenhofa

Sofija Zāmenhofa (dzimusi, mirusi 1942. gadā) bija poļu ebreju pediatre, Klāras un Ludvika Zamenhofu meita.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sofija Zāmenhofa · Redzēt vairāk »

Sols Belovs

Sols Belovs (Saul Bellow, dzimis kā Solomons Belovss (Solomon Bellows), miris) bija Kanādā dzimis ebreju izcelsmes ASV rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sols Belovs · Redzēt vairāk »

Somijas Demokrātiskā Republika

Somijas Demokrātiskā Republika (SDR), somu historiogrāfijā saukta arī par Terijoki valdību jeb par Kūsinena valdību, bija 1939.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Somijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Somijas komunistiskā partija

Somijas komunistiskā partija (saīsinājumā SKP) ir Somijas partija, kas balstās uz komunisma ideoloģiju.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Somijas komunistiskā partija · Redzēt vairāk »

Somijas pilsoņu karš

Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Somijā 1918.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Somijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Somu līcis

Somu līcis ir līcis Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Somu līcis · Redzēt vairāk »

Sonja Delonē

Sonja Delonē (dzimusi Sāra Šterna (Сара Ильинична (Элиевна) Штерн), mirusi) bija Ukrainas ebreju izcelsmes franču māksliniece, kas ar savu vīru Robēru Delonē, izejot no kubisma prakses, ir vieni no orfisma pamatlicējiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sonja Delonē · Redzēt vairāk »

Spānijas pilsoņu karš

Spānijas pilsoņu karš ilga no 1936.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Spānijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Spektroskopijas problēmu laboratorija

Spektroskopijas problēmu laboratorija bija viena no pirmajām patstāvīgajām Latvijas Universitātes zinātniskajām fizikas laboratorijām, kas veica pētījumus optikas un spektroskopijas jomā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Spektroskopijas problēmu laboratorija · Redzēt vairāk »

Spilve (Rīga)

Spilve ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Spilve (Rīga) · Redzēt vairāk »

Spilves lidosta

Spilves lidosta (agrākie nosaukumi: Spilves gaisa osta vai Rīgas gaisa osta (1928—1940), vēlāk Rīgas Centrālā lidosta) ir vispārējās aviācijas nesertificēts lidlauks Rīgā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Spilves lidosta · Redzēt vairāk »

Spogulis (filma)

"Spogulis" () ir krievu režisora Andreja Tarkovska 1975.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Spogulis (filma) · Redzēt vairāk »

Staņislava Dovgjallo

Staņislava Dovgjallo (dzimusi, mirusi) bija Rēzeknē dzimusi poļu izcelsmes farmaceite un sabiedriska darbiniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Staņislava Dovgjallo · Redzēt vairāk »

Staņislava Jakševičūte-Venclauskiene

Staņislava Jakševičūte-Venclauskiene (dzimusi, mirusi) bija pirmā profesionālā lietuviešu aktrise, kultūras darbiniece, darbojusies Latvijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Staņislava Jakševičūte-Venclauskiene · Redzēt vairāk »

Staņislavs Bulaks-Balahovičs

Staņislavs Bulaks-Balahovičs (1883-1940) bija baltkrievu izcelsmes Krievijas impērijas, Krievijas Ziemeļrietumu armijas, vēlāk Polijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Staņislavs Bulaks-Balahovičs · Redzēt vairāk »

Staņislavs Jaudzems

Staņislavs Jaudzems (1890—1969) bija latviešu skolotājs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Staņislavs Jaudzems · Redzēt vairāk »

Staņislavs Kambala

Staņislavs Kambala ( —) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks, latviešu strēlnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Staņislavs Kambala · Redzēt vairāk »

Staņislavs Moņuško

Staņislavs Moņuško (dzimis, miris) bija poļu komponists, diriģents un padagogs, pirmās poļu nacionālās operas "Halka" (Halka) autors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Staņislavs Moņuško · Redzēt vairāk »

Staņislavs Poņatovskis

Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Staņislavs Poņatovskis · Redzēt vairāk »

Stalkers (filma)

"Stalkers" ir krievu režisora Andreja Tarkovska 1979.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Stalkers (filma) · Redzēt vairāk »

Starptautiskā lidosta "Liepāja"

Starptautiskā lidosta "Liepāja" (IATA: LPX, ICAO: EVLA) ir vispārējās aviācijas lidosta Dienvidkurzemes novada Cimdeniekos, 7 km no Liepājas centra un no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Starptautiskā lidosta "Liepāja" · Redzēt vairāk »

Starptautiskā sieviešu diena

Starptautiskā sieviešu diena ir starptautiska sieviešu solidaritātes un cīņas par sieviešu tiesībām diena, ko svin kopš 1911.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Starptautiskā sieviešu diena · Redzēt vairāk »

Stellera jūrasgovs

Stellera jūrasgovs (Hydrodamalis gigas) ir izmiris jūrasgovju dzimtas (Dugongidae) jūras zīdītājs, kas bija sastopams Klusā okeāna ziemeļu daļā, Beringa jūrā Komandora salu tuvumā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Stellera jūrasgovs · Redzēt vairāk »

Stepans Kirilovs

Stepans Kirilovs (—) bija Latvijas krievu izcelsmes politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Stepans Kirilovs · Redzēt vairāk »

Stepans Levitskis

Stepans Levitskis (Serpuhova — Ņižņaja Tura) bija Krievijas šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Stepans Levitskis · Redzēt vairāk »

Stockmann

Ziemeļvalstīs Helsinkos 2013. gadā Stockmann Oyj Abp ir Somijas mazumtirdzniecības uzņēmums.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Stockmann · Redzēt vairāk »

Studentu korporācijas

Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Studentu korporācijas · Redzēt vairāk »

Suņa sirds (filma)

"Suņa sirds" ir padomju satīriska zinātniskās fantastikas divu sēriju televīzijas filma, kas 1988.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Suņa sirds (filma) · Redzēt vairāk »

Sudrabu Edžus

Sudrabu Edžus (īstajā vārdā Morics Eduards Zilbers; dzimis, miris) bija latviešu pedagogs un rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Sudrabu Edžus · Redzēt vairāk »

Suprasla

Suprasla (Supraśl) - pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz ziemeļaustrumiem no Bjalistokas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Suprasla · Redzēt vairāk »

Supremātisms

''Melnais aplis'' (Maļevičs, 1913), Valsts Krievu muzejs, Sanktpēterburga Supremātisms bija mākslas kustība, kas par būtisku uzskatīja ģeometriskas pamatformas (it īpaši kvadrātus un apļus).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Supremātisms · Redzēt vairāk »

Suvalki

Suvalki ir pilsēta Polijas galējos ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē seno jātvingu zemē — Sūduvā apmēram 30 km no Lietuvas robežas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Suvalki · Redzēt vairāk »

Svari (laikraksts)

"Svari" bija latviešu satīrisks mākslas žurnāls, kurš iznāca no 1920.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Svari (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Svētā Izaka katedrāle

Svētā Izaka katedrāle ir pareizticīgo katedrāle Sanktpēterburgā, Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Svētā Izaka katedrāle · Redzēt vairāk »

Svetlana Abrosimova

Svetlana Olegovna Abrasimova (dzimusi Ļeņingradā, PSRS) ir krievu basketboliste, spēlē vieglās uzbrucējas pozīcijā, Krievijas sieviešu basketbola valstsvienības spēlētāja, pašlaik (2010) pārstāv Krievijas Superlīgas klubu Jekaterinburgas "UGMK".

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Svetlana Abrosimova · Redzēt vairāk »

Svetlana Horkina

Svetlana Horkina (dzimusi 1979. gada 19. janvārī) ir bijusī Krievijas sporta vingrotāja, pēc sportistes karjeras noslēguma tagad darbojas Krievijas politikā un sporta sistēmā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Svetlana Horkina · Redzēt vairāk »

Svetlana Kuzņecova

Svetlana Aleksandroviča Kuzņecova (dzimusi 1985. gada 27. jūnijā, Ļeņingradā) ir krievu tenisiste, uzvarējusi divos Grand Slam vienspēļu turnīros (2004. gada ASV Atklātajā čempionātā un 2009. gada Francijas atklātajā čempionātā) un divos dubultspēļu turnīros — 2005.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Svetlana Kuzņecova · Redzēt vairāk »

Svetlana Petrenko

Svetlana Petrenko (dzimusi) ir Moldovas starptautiskā lielmeistare šahā (2001).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Svetlana Petrenko · Redzēt vairāk »

Svjatoslavs Fjodorovs

Svjatoslavs Fjodorovs (dzimis, miris) bija padomju un krievu ārsts oftamologs, medicīnas zinātņu doktors (1967), Sociālistiskā Darba Varonis (1987), Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1995).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Svjatoslavs Fjodorovs · Redzēt vairāk »

Svjatoslavs Rērihs

Svjatoslavs Rērihs (1904—1993) bija krievu un vācbaltiešu cilmes gleznotājs un domātājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Svjatoslavs Rērihs · Redzēt vairāk »

Tadeušs Koscjuško

Andžejs Tadeušs Bonaventura Koscjuško jeb Tadeušs Koscjuško (dzimis, miris) bija Žečpospolitas ģenerālis, Polijas un ASV nacionālais varonis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tadeušs Koscjuško · Redzēt vairāk »

Taksidermija

Izbāzti dzīvnieki Taksidermija (no, táxis — ‘sakārtojums’,, dérma — ‘āda’) ir amatniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku — galvenokārt zīdītāju un putnu — izbāžņu izgatavošanu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Taksidermija · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tallina · Redzēt vairāk »

Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā

Tallinas vecpilsēta pēc tam, kad 1944. gada martā to bombardēja padomju aviācija Harju iela pēc padomju aviācijas bombardēšanas 1944. gada martā Degoša ēka Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā bija Vācijas gaisa kara spēku (Luftwaffe) un PSRS tāldarbības aviācijas Otrā pasaules kara laikā vairākas reizes veiktās Igaunijas galvaspilsētu Tallinas bombardēšanas no gaisa.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā · Redzēt vairāk »

Tarass Ševčenko

Pēc atbrīvošanas no karadienesta (1858). Tarass Ševčenko (dzimis, miris) bija ukraiņu dzejnieks un mākslinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tarass Ševčenko · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tartu · Redzēt vairāk »

Tatjana Gavriļenko

Tatjana Gavriļenko ir Ukrainas un Latvijas māksliniece, strādā smilšu animācijas un klasiskās eļļas glezniecības žanrā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tatjana Gavriļenko · Redzēt vairāk »

Tatjana Nikolajevna

Lielkņaze Tatjana Nikolajevna (dzimusi, mirusi) bija pēdējā Krievijas impērijas cara Nikolaja II un viņas sievas Aleksandras Fjodorovnas meita.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tatjana Nikolajevna · Redzēt vairāk »

Tautiskā dziesma

„Tautiskā dziesma” ir Lietuvas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Vincs Kudirka (1835—1905).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tautiskā dziesma · Redzēt vairāk »

Tērbatas mācību apgabals

Tērbatas mācību apgabals (1803—1893), vēlāk Rīgas mācību apgabals (1893—1918) bija viens no Krievijas Impērijas, pēc 1917.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tērbatas mācību apgabals · Redzēt vairāk »

Tēviņi (Ozolaines pagasts)

Tēviņi (pareizāk Tievanāni) ir skrajciems Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tēviņi (Ozolaines pagasts) · Redzēt vairāk »

Tēviņi (Ozolmuižas pagasts)

Tēviņi (pareizāk Tievanāni) ir skrajciems Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tēviņi (Ozolmuižas pagasts) · Redzēt vairāk »

Tēvijai

Kantātes "Tēvijai" 1. tēmas sākuma notis. Kantātes "Tēvijai" solo tēmas sākuma notis. Tēvijai ir patētiska Jurjānu Andreja kantāte ar autora vārdiem, kas oriģinālā apzīmēta par "dziesmu korim un soprānam solo ar orķestra pavadījumu".

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tēvijai · Redzēt vairāk »

Tēvijas aizstāvja diena

Tēvijas aizstāvja diena ir svētki, kurus svin Krievijā, Baltkrievijā, Tadžikistānā un Kirgizstānā katra gada 23.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tēvijas aizstāvja diena · Redzēt vairāk »

Televizors

Televizors ((tēle) — 'tālu' + — 'skatītājs') jeb tālrādis ir elektroniska ierīce, kas paredzēta televīzijas pārraižu uztveršanai un demonstrēšanai, kā arī attēla un skaņas attēlošanai no dažādiem videosignāla avotiem (videomagnetofoniem, DVD atskaņotājiem).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Televizors · Redzēt vairāk »

Teodors Ūders

Teodors Ūders ( —) bija latviešu gleznotājs, pedagogs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Teodors Ūders · Redzēt vairāk »

Teodors Breikšs

Teodors Fridrihs Breikšs, plašāk zināms kā Teodors Breikšs (dzimis 1855. gada 26. jūlijā, miris 1922. gada 4. jūlijā) bija latviešu skolotājs un sabiedriskais darbinieks, Ilggadējs Liepājas pilsētas valdes loceklis, kurš cīnījās par latviešu tiesībām, bet vēlāk kļuva par pirmo latviešu tautības Liepājas pilsētas galvu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Teodors Breikšs · Redzēt vairāk »

Teodors Gulbis (deputāts)

Teodors Gulbis (1904—1992) bija latviešu lauksaimnieks un 1940.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Teodors Gulbis (deputāts) · Redzēt vairāk »

Teodors Hofmanis

Teodors Hofmanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Teodors Hofmanis · Redzēt vairāk »

Teodors Kalnājs

Teodors Kalnājs (1915-2007) bija Latviešu leģiona virsnieks, Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Teodors Kalnājs · Redzēt vairāk »

Teodors Reiters

Teodors Reiters (dzimis, miris) bija latviešu diriģents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Teodors Reiters · Redzēt vairāk »

Teodors Spāde

Teodors Spāde (1891—1970) bija latviešu jūrnieks, kara flotes virsnieks, Latvijas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris (1931—1938), Latvijas Kara flotes komandieris, admirālis (1938—1940).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Teodors Spāde · Redzēt vairāk »

Teodors Taube

Teodors Taube (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Teodors Taube · Redzēt vairāk »

Teodors Zaļkalns

Teodors Zaļkalns (līdz 1930. gadam — Teodors Grīnbergs, Allažu pagasta "Zaļajā Kalnā" — Rīgā) bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu tēlniekiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Teodors Zaļkalns · Redzēt vairāk »

Ternopiļas apgabala mākslas muzejs

Ternopiļas apgabala mākslas muzejs ir mākslas muzejs Ternopiļā, Ukrainas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ternopiļas apgabala mākslas muzejs · Redzēt vairāk »

Terors (politika)

Petrogradā ar propagandas plakātu: “Nāvi buržuāzijai un tās līdzskrējējiem. Lai dzīvo Sarkano terors!!” Igaunijā Terors (no  — ‘bailes’, ‘šausmas’) ir varas īstenota visaptverošas vardarbības draudu uzturēšana politisku vai reliģisku mērķu sasniegšanai.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Terors (politika) · Redzēt vairāk »

Tomskas apgabals

Tomskas apgabals ir viena no Krievijas Federācijas pirmā līmeņa administratīvajām vienībām, kas atrodas Sibīrijas rietumos Obas upes baseina teritorijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tomskas apgabals · Redzēt vairāk »

Tosno

Tosno ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā pie Tosnas upes.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tosno · Redzēt vairāk »

Tosno rajons

Tosno rajons ir Krievijas Ļeņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tosno rajons · Redzēt vairāk »

Trīskārtējā pārbaude

"Trīskārtējā pārbaude" ir 1969.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Trīskārtējā pārbaude · Redzēt vairāk »

Trolejbuss

Trolejbuss ir pilsētas sabiedriskā transporta veids, parasti ar elektrodzinēju, kas tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktajos maršrutos.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Trolejbuss · Redzēt vairāk »

Trolejbusu satiksme pasaulē

Trolejbuss Solaris Trollino 15, Zviedrijas pilsētā Landskronā. Viļņā. Krievijā Itālijā Ziemeļkorejā Kanādā Jaunzēlandē Trolejbusu satiksme pasaulē pastāv visos kontinentos, izņemot Āfriku un Antarktīdu.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

TU3

TU3 ir četrasu maģistrālā kravas, pasažieru šaursliežu dīzeļlokomotīve, paredzēta darbam PSRS Satiksmes ceļu ministrijas šaursliežu dzelzceļos.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un TU3 · Redzēt vairāk »

Tumša nakte, zaļa zāle

Dziesmas "Tumša nakte, zaļa zāle" sākuma notis. Tumša nakte, zaļa zāle ir populāra latviešu tautasdziesma Emiļa Melngaiļa apdarē, kas izdota krājuma "Birzēs i norās" otrajā burtnīcā (1912).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tumša nakte, zaļa zāle · Redzēt vairāk »

Tunguskas fenomens

Tunguskas fenomens jeb Tunguskas meteorīts bija milzīga eksplozija, kas notika 07:14 pēc vietējā laika (00:14 UTC) neapdzīvotā taigā Podkamennaja Tunguskas upes tuvumā Krasnojarskas novadā, Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tunguskas fenomens · Redzēt vairāk »

Tvera

Tvera ir sena pilsēta Krievijā, Tveras apgabala administratīvais centrs, atrodas Volgas krastos, 167 km no Maskavas un 485 km no Sanktpēterburgas pie Krievijas federālā autoceļa M10.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tvera · Redzēt vairāk »

Tveras apgabals

Tveras apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts, ietilpst Centrālā federālā apgabala sastāvā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Tveras apgabals · Redzēt vairāk »

Ufas stacija

Ufas stacija ir Krievijas Kuibiševa dzelzceļa Baškīru reģiona dzelzceļa stacija uz Transsibīrijas dzelzceļa vēsturiskās trases Ufā, Baškortostānas galvaspilsētā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ufas stacija · Redzēt vairāk »

Uga Skulme

Uga Skulme (—) bija latviešu gleznotājs un mākslas zinātnieks. Viņš ir dzimis Jēkabpilī, Latvijā. Studējis tieslietas, vēlāk arhitektūru un glezniecību Pēterburgas universitātē. Bijis Rīgas mākslinieku grupas loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Viens no Skulmju dinastijas māksliniekiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Uga Skulme · Redzēt vairāk »

Ukraiņu—padomju karš

Ukraiņu—padomju karš bija bruņots konflikts starp Padomju Krieviju un Ukrainas Tautas Republiku (UTR) no 1917.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ukraiņu—padomju karš · Redzēt vairāk »

Ukrainas Centrālā Rada

Centrālā rada (ukrainiski - Центральна Рада) bija pirmā Ukrainas pārvaldes institūcija (1917. gada 17. marts - 1918. gada 29. aprīlis).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ukrainas Centrālā Rada · Redzēt vairāk »

Ukrainas neatkarības karš

Ukrainas neatkarības karš vai Ukrainas revolūcija bija militāru konfliktu virkne, kuros iesaistījās daudzas valstis un kas ilga no 1917.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ukrainas neatkarības karš · Redzēt vairāk »

Ukrainas varoņpilsēta

Ukrainas varoņpilsēta ir goda atzinība, ko Ukrainas prezidents iedibināja 2022.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ukrainas varoņpilsēta · Redzēt vairāk »

Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs

Barons Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs (1774—1826) bija jurists un dzejnieks, Ulmales un Jamaiķu muižu īpašnieks Kurzemē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā

Austrumeiropa Šajā rakstā ir apkopoti visi UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kas atrodas Austrumeiropā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā · Redzēt vairāk »

United Buddy Bears

''United Buddy Bears''. Doma laukums - 2018. gadā Rīgā United Buddy Bears ir starptautisks mākslas projekts.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un United Buddy Bears · Redzēt vairāk »

Upe

Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Upe · Redzēt vairāk »

UTC+4

UTC+4: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaiši zils - jūras teritorijas UTC+4 atbilst šīm laika zonām.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un UTC+4 · Redzēt vairāk »

Uz augšu (dziesma)

Uz augšu ir Jurjānu Andreja kora dziesma ar Poruka vārdiem, ko dziesmusvētku kopkoris dziedāja 1933.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Uz augšu (dziesma) · Redzēt vairāk »

Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos

accessdate.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos · Redzēt vairāk »

Uzbrukums Rīgai (1919)

Rīgas uzbrukuma operācija Rīgas atbrīvošana un turpmāko dienu uzbrukumi Rīgas apkārtnē Alfrēds Flečers Uzbrukums Rīgai notika 1919.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Uzbrukums Rīgai (1919) · Redzēt vairāk »

Uzticamais draugs Sančo

"Uzticamais draugs Sančo" ir 1974.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Uzticamais draugs Sančo · Redzēt vairāk »

Uzvaras kults

Svētā Georga lentīte" uz automašīnas antenas Uzvaras kults, arī Pobedobesije ir termins, ko lieto, lai aprakstītu hipertrofētu Uzvaras dienas svinēšanu Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Uzvaras kults · Redzēt vairāk »

Vadims Moisejenko

Vadims Moisejenko (dzimis) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2018).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vadims Moisejenko · Redzēt vairāk »

Valērija Seile

Valērija Seile, arī Valerija Seilis (1891—1970) bija ievērojama latgaliešu un latviešu izglītības un sabiedriskā darbiniece, bibliogrāfe un zinātniece.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valērija Seile · Redzēt vairāk »

Valērijs Čkalovs

Valērijs Čkalovs (dzimis Vasiļovā, Ņižņijnovgorodas guberņā, miris Maskavā) bija padomju lidotājs izmēģinātājs, Padomju Savienības varonis, 1937.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valērijs Čkalovs · Redzēt vairāk »

Valērijs Harlamovs

Valērijs Harlamovs (dzimis, miris) bija padomju hokejists, spēlējis kreisās malas uzbrucēja pozīcijā, bijis PSRS izlases dalībnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valērijs Harlamovs · Redzēt vairāk »

Valērijs Loginovs

Valērijs Loginovs (dzimis Sizraņā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1991), kas no 1992.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valērijs Loginovs · Redzēt vairāk »

Valērijs Roždestvenskis

Vjačeslavam Zudovam un Valērijam Roždestvenskim Valērijs Roždestvenskis (Валерий Ильич Рождественский; dzimis, miris) bija PSRS kosmonauts, pulkvedis-inženieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valērijs Roždestvenskis · Redzēt vairāk »

Valērijs Salovs

Valērijs Salovs (dzimis, Vroclavā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1986).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valērijs Salovs · Redzēt vairāk »

Valērijs Zosts

Atpūta" Valērijs Zosts (1901—1960) bija pianists, Latvijas Valsts konservatorijas profesors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valērijs Zosts · Redzēt vairāk »

Valda Baroniņa

Valda Baroniņa, dzimusi Tabaka (1955) ir latviešu bioloģe, botāniķe, specializējusies augu taksonomijā, ģeogrāfijā, biotopu kartēšanā un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādāšanā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valda Baroniņa · Redzēt vairāk »

Valdemārs Ozoliņš

Valdemārs Ozoliņš Valdemārs Ozoliņš (dzimis Vestienas pagastā, miris Pueblo, Kolorādo, ASV) bija latviešu komponists un diriģents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valdemārs Ozoliņš · Redzēt vairāk »

Valdemārs Tone

Valdemārs Teodors Tone (—), pazīstams arī kā Voldemārs Tone, bija latviešu gleznotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valdemārs Tone · Redzēt vairāk »

Valdis Dišlers

Valdis Dišlers (1922—2011) bija latviešu gleznotājs, mākslas pedagogs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors (1973), rektors (1976—1986).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valdis Dišlers · Redzēt vairāk »

Valdis Mārtiņš Drinks

Valdis Mārtiņš Drinks (dzimis, miris) bija latviešu ķīmiķis, pedagogs, augstskolas pasniedzējs un luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valdis Mārtiņš Drinks · Redzēt vairāk »

Valentīna Borisenko

Valentīna Borisenko (dzimusi Belova; Čerepoveca — Sanktpēterburga) bija PSRS un Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (1977).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valentīna Borisenko · Redzēt vairāk »

Valentīna Guņina

Valentīna Guņina (dzimusi Murmanskā) ir Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (2010).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valentīna Guņina · Redzēt vairāk »

Valentīna Matvijenko

Valentīna Matvijenko (dzimusi Šepetivkā, Ukrainā) ir ukraiņu izcelsmes Krievijas politiķe, pašreizējā Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētāja.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valentīna Matvijenko · Redzēt vairāk »

Valentīns Būmeisters

Valentīns Būmeisters (1914-1987) bija latviešu ārsts endokrinologs, docents, Rīgas Medicīnas institūta Medicīnas fakultātes dekāns (1958-1961), viens no endokrinoloģijas pamatlicējiem Latvijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valentīns Būmeisters · Redzēt vairāk »

Valentīns Pikulis

Valentīns Pikulis (Валентин Саввич Пикуль, dzimis Ļeņingradā, miris Rīgā) bija krievu vēsturiskās prozas rakstnieks, kas kopš 1962.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valentīns Pikulis · Redzēt vairāk »

Valeriāns Zubovs

Valeriāns Zubovs (1771—1804) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, grāfs, Rundāles pils īpašnieks (1795—1804).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valeriāns Zubovs · Redzēt vairāk »

Valsts Ermitāža

Valsts Ermitāža ir mākslas un kultūras muzejs Sanktpēterburgā, Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Valsts Ermitāža · Redzēt vairāk »

Vangaži

Vangaži ir novada pilsēta Ropažu novadā, starp Gauju un autoceļu A2, ziemeļaustrumos no Rīgas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vangaži · Redzēt vairāk »

Varvara Mestņikova

Varvara Mestņikova (dzimusi) ir Krievijas FIDE meistare šahā (2005).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Varvara Mestņikova · Redzēt vairāk »

Vasilijs Čuikovs

Vasilijs Čuikovs (Василий Иванович Чуйков, dzimis Serebrjanije Prudi (Серебряные Пруды) pilsētciematā (tagad Maskavas apgabalā), miris Maskavā, apglabāts Volgogradā) bija PSRS ģenerālleitnants Otrā pasaules kara laikā, vēlāk PSRS maršals.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vasilijs Čuikovs · Redzēt vairāk »

Vasilijs Jemeļins

Vasilijs Jemeļins (dzimis Ļeņingradā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1994).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vasilijs Jemeļins · Redzēt vairāk »

Vasilijs Poļenovs

Vasilijs Poļenovs (dzimis, miris) bija krievu mākslinieks - peredvižņiks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vasilijs Poļenovs · Redzēt vairāk »

Vasilijs Vereščagins

Vasilijs Vereščagins (dzimis, miris) bija krievu gleznotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vasilijs Vereščagins · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācijas armija (1935—1945)

Vācu armija bija Vērmahta, nacistiskās Vācijas regulāro bruņoto spēku, sauszemes spēku sastāvdaļa no 1935.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vācijas armija (1935—1945) · Redzēt vairāk »

Vāgnera grupa

"Vāgnera grupa" ir Krievijā un Baltkrievijā bāzēta starptautiska noziedzīga militāro algotņu vienība, kas sākumā maskējās kā 2013.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vāgnera grupa · Redzēt vairāk »

Veļikije Luki

Veļikije Luki ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, 274 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas, 476 km no Maskavas un 459 km no Sanktpēterburgas pie Lovates upes.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Veļikije Luki · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Veļimirs Hļebņikovs

Veļimirs Hlebņikovs (dzimis, miris) bija krievu dzejnieks — modernists, kopā ar Vladimiru Majakovski viens no krievu futūrisma pamatlicējiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Veļimirs Hļebņikovs · Redzēt vairāk »

Veclaicenes pareizticīgo baznīca

Veclaicenes Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca ir Latvijas pareizticīgās baznīcas dievnams Alūksnes novada Veclaicenē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Veclaicenes pareizticīgo baznīca · Redzēt vairāk »

Veldze (rūpnīca)

"Veldze", līdz 1939.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Veldze (rūpnīca) · Redzēt vairāk »

Venjamins Blūms

Venjamins Blūms (dzimis, miris) bija gleznotājs un pedagogs, Venjamiņa Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolas Rīgā īpašnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Venjamins Blūms · Redzēt vairāk »

Venjamins Sozins

Venjamins Sozins (1896. gads — 1956. gads, Ļeņingrada) bija Padomju Savienības šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Venjamins Sozins · Redzēt vairāk »

Vepsu valoda

Vepsu valoda (vepsän kelʹ) ir somugru saimes valoda, kurā galvenokārt runā vepsi, kuri dzīvo nelielās grupās Ļeņingradas un Vologdas apgabalā, kā arī Karēlijas Republikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vepsu valoda · Redzēt vairāk »

Versaļas pils

Versaļas pils ir Francijas karaļu pils Versaļā, Ildefransas reģionā, aptuveni 20 km no Parīzes centra.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Versaļas pils · Redzēt vairāk »

Veru (stacija)

Veru dzelzceļa stacija ir piepilsētas dzelzceļa stacija Veru apriņķī Veru pilsētas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Veru (stacija) · Redzēt vairāk »

Very Cool People

Very Cool People ir latviešu džezfanka grupa, kuras mūzikā dzirdamas arī džeza, soulmūzikas, hiphopa, Klezmer mūzikas, roka, sērfmūzikas ietekme. "Very Cool People" ir aktīva koncertu grupa, kas uzstājusies Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Polijā, Vācijā, Austrijā, Ungārijā, Nīderlandē, Spānijā, Rumānijā, Serbijā, Slovēnijā un Dienvidkorejā. "Very Cool People" sastāvu veido astoņi mūziķi: Elvijs Grafcovs (ģitāra), Māris Vitkus (klavieres, taustiņinstrumenti, ērģeles), Jānis Olekšs (basģitāra), Andris Buiķis (bungas), Māris Jēkabsons (tenora saksofons), Oskars Ozoliņš (trompete), Laura Rozenberga (trombons) un Kristaps Lubovs (baritona saksofons). Mūziķi ir pieprasīti profesionāļi, kas darbojas arī Latvijas Radio Bigbends, grupās "Laime pilnīga" un "Labvēlīgais Tips", "Instrumenti", kā arī dažādos džeza mūzikas sastāvos. Dažādās koncertprogrammās "Very Cool People" ir sadarbojušies ar dziedātājiem — Evilenu Protektori, Aiju Vītoliņu, Kristīni Prauliņu, Ralfu Eilandu, Jāni Stībeli, kā arī reperiem Ozolu, Kurtu, Nātri, ansi, Edavārdi.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Very Cool People · Redzēt vairāk »

Višķu baznīca

Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Višķu baznīca · Redzēt vairāk »

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Viļņa · Redzēt vairāk »

Viļņas Vecais teātris

Teātra ēka 2021. gadā Viļņas Vecais teātris ir teātris Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Viļņas Vecais teātris · Redzēt vairāk »

Viņš jums nav nekāds Dimons

„Viņš jums nav nekāds Dimons” ir Korupcijas apkarošanas fonda 2017.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Viņš jums nav nekāds Dimons · Redzēt vairāk »

Viborgas rajons

Viborgas rajons ir Krievijas Ļeņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Viborgas rajons · Redzēt vairāk »

Videvūts Zeminskis

Videvūts Zeminskis (dzimis 1894. gada 2. augustā Varšavā, miris 1958. gada 2. decembrī Losandželosā) bija latviešu jurists, Rīgas apgabaltiesas vicepriekšsēdētājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Videvūts Zeminskis · Redzēt vairāk »

Viesis no bezgalības

"Viesis no bezgalības" ir krievu rakstnieka Georgija Martinova 1961.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Viesis no bezgalības · Redzēt vairāk »

Viesturs Šulcs

Viesturs Šulcs (1952) ir latviešu botāniķis, ziedaugu un paparžaugu sistemātikas, taksonomijas un terminoloģijas speciālists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Viesturs Šulcs · Redzēt vairāk »

Viesturs Vecbaštiks

200px Viesturs Vecbaštiks (dzimis 1949. gada 8. maijā Liepājā) ir Spānijā dzīvojošs latviešu čellists, mūzikas pedagogs, instrumentētājs, diriģents un publicists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Viesturs Vecbaštiks · Redzēt vairāk »

Vikipēdija erzju valodā

Erzju Vikipēdijas logo Vikipēdija erzju valodā ir bezmaksas Tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas erzju valodas versija.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vikipēdija erzju valodā · Redzēt vairāk »

Viktors Šklovskis

Viktors Šklovskis (Ви́ктор Бори́сович Шкло́вский; dzimis (pēc vecā stila 12. janvārī), miris) bija krievu rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis, viens no ievērojamākajiem krievu formālisma pārstāvjiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Viktors Šklovskis · Redzēt vairāk »

Viktors Barkāns

Viktors Barkāns (—) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Viktors Barkāns · Redzēt vairāk »

Viktors Cojs

Viktors Cojs (dzimis Ļeņingradā, miris uz autoceļa P128 (Sloka—Talsi) Latvijā) bija padomju mūziķis un rokgrupas Kino līderis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Viktors Cojs · Redzēt vairāk »

Viktors Deglavs

Viktors Deglavs (1902—1941) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, latviešu pašaizsardzības vienību štāba priekšnieks (1941).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Viktors Deglavs · Redzēt vairāk »

Viktors Korčnojs

Viktors Korčnojs (Ļeņingrada — Volene) bija ebreju izcelsmes PSRS un Šveices starptautiskais lielmeistars šahā (1956), kurš divas reizes cīnījies mačā par Pasaules šaha čempiona nosaukumu (1978, 1981).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Viktors Korčnojs · Redzēt vairāk »

Viktors Krūmiņš

Viktors Krūmiņš (1923—1990) bija Latvijas PSR sabiedriskais darbinieks, padomju nomenklatūras loceklis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Viktors Krūmiņš · Redzēt vairāk »

Viktors Tretjakovs

Viktors Tretjakovs (Виктор Васильевич Третьяков, dzimis 1888. gada 17. oktobrī Kijevas guberņā, miris 1961. gada 14. augustā Rīgā)http://www.russkije.lv/ru/lib/read/v-tretyakov.html bija krievu dzejnieks, tulkotājs, žurnālists un mākslinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Viktors Tretjakovs · Redzēt vairāk »

Vilfrīds Štriks-Štrikfelds

Vilfrīds Štriks-Štrikfelds (dzimis 1896. gadā Rīgā) bija baltvācu Krievijas Impērijas armijas, Baltās armijas, Vērmahta virsnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vilfrīds Štriks-Štrikfelds · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Fermors

Ģenerālis Viljams Fermors 1765. gada gleznā Viljams Fermors (1702-1771) bija skotu un vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vilhelms fon Fermors · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Līvens

Vilhelms Heinrihs fon Līvens (1800—1880) bija kara topogrāfs, Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vilhelms fon Līvens · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Lēbs

Vilhelms Jozefs Francis fon Lēbs (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vilhelms fon Lēbs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Gilberts

Vilhelms Gilberts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vilhelms Gilberts · Redzēt vairāk »

Vilhelms Munters

Gothards Vilhelms Nikolajs Munters (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas diplomāts, ārlietu ministrs (1936—1940).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vilhelms Munters · Redzēt vairāk »

Vilhelms Neimanis

Johans Vilhelms Kārlis Neimanis (1849—1919) bija arhitekts un mākslas vēsturnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vilhelms Neimanis · Redzēt vairāk »

Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens

Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens (1814—1881) bija vācbaltiešu mākslinieks, zīmēja Baltijas provinču skatus.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens · Redzēt vairāk »

Vilis Dermanis

Vilis Dermanis ( —) bija latviešu skolotājs, žurnālists, literatūrkritiķis un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vilis Dermanis · Redzēt vairāk »

Vilis Holcmanis

Vilis Holcmanis (—) bija Latvijas advokāts un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vilis Holcmanis · Redzēt vairāk »

Vilis Rīdzenieks

Vilis Rīdzenieks (dzimis Žagarē, miris Rīgā), pazīstams arī kā Aleksandrs Mednis, bija latviešu fotogrāfs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vilis Rīdzenieks · Redzēt vairāk »

Villems II

Villems Frederiks Georgs Lodevejks (dzimis, miris) bija Nīderlandes karalis un Luksemburgas lielhercogs no 1840.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Villems II · Redzēt vairāk »

Villijs Grīnbergs

Villijs Grīnbergs bija latviešu vai Latvijas ebreju izcelsmes padomju militārais darbinieks, pulkvedis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Villijs Grīnbergs · Redzēt vairāk »

Visarions Beļinskis

Visarions Beļinskis (1811—1848) bija Somijā dzimis krievu literatūrkritiķis un publicists, kurš darbojās kā reālistiskās rakstniecības aizstāvis Nikolaja I valdīšanas laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Visarions Beļinskis · Redzēt vairāk »

Visvaldis Graumanis

Visvaldis Graumanis (1913 — 1944) bija Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Visvaldis Graumanis · Redzēt vairāk »

Visvaldis Sanders

Visvaldis Sanders (—) bija Latvijas luterāņu mācītājs un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Visvaldis Sanders · Redzēt vairāk »

Visvaldis Silenieks

Visvaldis Silenieks (dzimis Liepājā, miris Rīgā) bija latviešu aktieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Visvaldis Silenieks · Redzēt vairāk »

Vitālijs Šalda

Vitālijs Šalda (1947) ir vēsturnieks, habilitēts vēstures doktors, Daugavpils Universitātes emiritus profesors (2014).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vitālijs Šalda · Redzēt vairāk »

Vitālijs Čehovers

Vitālijs Čehovers (Sanktpēterburga —, Ļeņingrada) bija Padomju Savienības šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vitālijs Čehovers · Redzēt vairāk »

Vitolds Zahars

Vitolds Zahars (dzimis 1942. gada 27.jūnijā) ir Latvijas tiesībzinātnieks, profesors, atvaļināts ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vitolds Zahars · Redzēt vairāk »

Vituss Berings

Vituss Jonasens Berings (dzimis Dānijā, miris Komandora salās) bija dāņu izcelsmes Krievijas Impērijas jūrnieks, flotes virsnieks un ceļotājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vituss Berings · Redzēt vairāk »

Vjačeslavs Fanduls

Vjačeslavs Fanduls (dzimis 1969. gada 17. martā, Sanktpēterburgā, Krievijā) ir bijušais ukraiņu izcelsmes Latvijas hokejists, centra uzbrucējs, Latvijas hokeja izlases spēlētājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vjačeslavs Fanduls · Redzēt vairāk »

Vjačeslavs Ivanovs

Vjačeslavs Ivanovs (dzimis, miris) bija krievu simbolisma dzejnieks, filozofs, tulkotājs, dramaturgs un literatūrkritiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vjačeslavs Ivanovs · Redzēt vairāk »

Vjačeslavs Jekimovs

Vjačeslavs Jekimovs (dzimis Viborgā) ir bijušais Krievijas šosejas un treka riteņbraucējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vjačeslavs Jekimovs · Redzēt vairāk »

Vjačeslavs Plēve

Vjačeslavs Plēve Vjačeslavs fon Plēve (krievu: Вячеслав Константинович фон Плеве, 1846—1904) bija Krievijas Impērijas valstsvīrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vjačeslavs Plēve · Redzēt vairāk »

Vjačeslavs Ragozins

Vjačeslavs Ragozins (Sanktpēterburga - Maskava) bija Padomju Savienības šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vjačeslavs Ragozins · Redzēt vairāk »

VKontakte

VKontakte (starptautiski pazīstams kā VK) ir Krievijā, Sanktpēterburgā bāzēts tiešsaistes sociālais tīkls.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un VKontakte · Redzēt vairāk »

Vladimirs Aitofs

Vladimirs Aitofs (dzimis, miris) bija franču regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Aitofs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Alatorcevs

Vladimirs Alatorcevs (Saratovas apgabals, Krievijas impērija - Maskava) bija starptautiskais lielmeistars šahā (1983).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Alatorcevs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Arseņjevs

Vladimirs Arseņjevs (dzimis Sanktpēterburgā, miris Vladivostokā) bija krievu ceļotājs, novadpētnieks, etnogrāfs un rakstnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Arseņjevs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Šatalovs

Vladimirs Šatalovs (Владимир Александрович Шаталов, dzimis, miris) bija PSRS kosmonauts, lidotājs, aviācijas ģenerālleitnants.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Šatalovs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Ļeņins

Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Ļeņins · Redzēt vairāk »

Vladimirs Bukovskis (1867—1937)

Vladimirs Bukovskis (dzimis, miris) bija Latvijas jurists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Bukovskis (1867—1937) · Redzēt vairāk »

Vladimirs Fedosejevs

Vladimirs Fedosejevs (dzimis) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2011), kas kopš 2023.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Fedosejevs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Gitiss

Vladimirs Gitiss (1881 — 1938) bija krievu un padomju militārais darbinieks, Krievijas PFSR Rietumu frontes pavēlnieks cīņās pret Latvijas armiju Latgales atbrīvošanas cīņu laikā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Gitiss · Redzēt vairāk »

Vladimirs Horovics

Vladimirs Samoilovičs Horovics (dzimis, miris)Schonberg, 1992 bija krievu—amerikāņu klasiskās mūzikas žanra pianists — virtuozs un nedaudz arī komponists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Horovics · Redzēt vairāk »

Vladimirs Karasjovs

Vladimirs Karasjovs (dzimis, Ļeņingrada, miris, Sanktpēterburga) bija Krievijas starptautiskais meistars šahā (1976).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Karasjovs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Kepens

Vladimirs Pēteris Kepens (dzimis, miris) bija Sanktpēterburgā dzimis vācu ģeogrāfs, meteorologs, klimatologs un botāniķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Kepens · Redzēt vairāk »

Vladimirs Kolokoļcevs

Vladimirs Kolokoļcevs (1961) ir Krievijas policijas darbinieks, policijas ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Kolokoļcevs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Koroļenko

Vladimirs Koroļenko (dzimis, miris) bija ukraiņu rakstnieks, žurnālists un publicists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Koroļenko · Redzēt vairāk »

Vladimirs Koroļkovs

Vladimirs Koroļkovs (dzimis, miris) bija padomju šaha problēmists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Koroļkovs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Majakovskis

Vladimirs Majakovskis (dzimis (19) Bagdadi, Kutaisi guberņā, miris Maskavā) bija padomju dzejnieks, dramaturgs, kinoscenārists, kinorežisors, kinoaktieris, gleznotājs, žurnālu "ЛЕФ" ("Левый Фронт" ("Kreisā Fronte")) un "Новый ЛЕФ" redaktors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Majakovskis · Redzēt vairāk »

Vladimirs Makogonovs

Vladimirs Makogonovs (Nahčivana —, Baku) bija PSRS un Azerbaidžānas starptautiskais lielmeistars šahā (1987).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Makogonovs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Nabokovs (politiķis)

Vladimirs Nabokovs (dzimis, miris) bija krievu jurists, publicists un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Nabokovs (politiķis) · Redzēt vairāk »

Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)

Vladimirs Nabokovs (dzimis, miris) bija krievu un amerikāņu rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un literatūrkritiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Nabokovs (rakstnieks) · Redzēt vairāk »

Vladimirs Popovkins

Vladimirs Popovkins (Владимир Александрович Поповкин; dzimis, miris) bija Krievijas raķešu inženieris, ģenerālis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Popovkins · Redzēt vairāk »

Vladimirs Pozners

Vladimirs Pozners (dzimis 1934. gada 1.aprīlī) ir PSRS un Krievijas žurnālists un propagandists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Pozners · Redzēt vairāk »

Vladimirs Props

Vladimirs Props (dzimis, miris) bija Pievolgas vāciešu izcelsmes krievu folklorists — strukturālists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Props · Redzēt vairāk »

Vladimirs Putins

Vladimirs Putins (dzimis) ir pašreizējais Krievijas Federācijas prezidents, Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Putins · Redzēt vairāk »

Vladimirs Tatļins

Vladimirs Tatļins (dzimis, miris) bija ukraiņu mākslinieks, avangardists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Tatļins · Redzēt vairāk »

Vladimirs Vīze

Vladimirs Vīze vai Valdemārs Kurts Blass-Vīze (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes padomju polārpētnieks, okeanologs, PSRS Zinātņu akadēmijas biedrs kopš 1933.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Vīze · Redzēt vairāk »

Vladimirs Vernadskis

Vladimirs Vernadskis (krievu: Владимир Иванович Вернадский) jeb Volodimirs Vernadskis (ukraiņu: Володимир Іванович Вернадський); dzimis, miris) bija ukraiņu izcelsmes krievu un padomju zinātnieks, domātājs un sabiedrisks darbinieks. Vernadskis ir viens no bioģeoķīmijas pamatlicējiem. Izmantojot Eduarda Zisa ideju par biosfēru, izplatīja ideju par noosfēru. Vernadskis bija viens no Ukrainas Zinātņu akadēmijas organizētājiem un tās pirmais prezidents.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Vernadskis · Redzēt vairāk »

Vladimirs Zagorovskis

Vladimirs Zagorovskis (Voroņeža - Voroņeža) bija Krievijas šahists un vēsturnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladimirs Zagorovskis · Redzēt vairāk »

Vladislavs Anderss

Vladislavs Alberts Anderss (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes poļu karavadonis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladislavs Anderss · Redzēt vairāk »

Vladislavs Artemjevs

Vladislavs Artemjevs (dzimis Omskā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2014).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladislavs Artemjevs · Redzēt vairāk »

Vladislavs Nastavševs

Vladislavs Nastavševs (dzimis Rīgā) ir Latvijas krievu teātra režisors, mūziķis un komponists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladislavs Nastavševs · Redzēt vairāk »

Vladislavs Rafaļskis

2005. gadā Vladislavs Rafaļskis (dzimis) ir Latvijas pedagogs un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladislavs Rafaļskis · Redzēt vairāk »

Vladislavs Rubulis

Vladislavs Rubulis (arī Rubuls; —) bija Latvijas politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladislavs Rubulis · Redzēt vairāk »

Vladislavs Soltāns

Vladislavs Soltāns (1870—1943) bija Latvijas poļu izcelsmes jurists un politiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladislavs Soltāns · Redzēt vairāk »

Vladislavs Stšemiņskis

Vladislavs Stšemiņskis (dzimis Minskā, miris Lodzā) bija poļu avangards mākslinieks, abstrakcionisma teorētiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vladislavs Stšemiņskis · Redzēt vairāk »

Voldemārs Bastjānis

Ernests Voldemārs Bastjānis (dzimis Ernests Voldemārs Bašēns, miris) bija latviešu politiķis, no 1922.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Voldemārs Bastjānis · Redzēt vairāk »

Voldemārs Irbe

Voldemārs Irbe profilā gleznojot. 1935. gads Voldemārs Irbe, saukts arī Irbīte vai Irbītis (1893—1944), bija latviešu mākslinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Voldemārs Irbe · Redzēt vairāk »

Voldemārs Jakubovs

Voldemārs Jakubovs (1894—1941) bija latviešu kara lidotājs, pulkvežleitnants, Latvijas Jūras aviācijas diviziona komandieris.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Voldemārs Jakubovs · Redzēt vairāk »

Voldemārs Kernigs

Voldemārs Kernigs, arī Vladimirs Kernigs (dzimis 1840. gada 16./28. jūnijā Liepājā; miris Pēterburgā) bija vācbaltiešu internists un neirologs, kura vārdā ir nosaukts viens no svarīgākajiem klīniskajiem simptomiem meningīta diagnostikā — Kerniga simptoms.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Voldemārs Kernigs · Redzēt vairāk »

Voldemārs Komisārs

Voldemārs Komisārs (dzimis 1899. gada 28. martā, miris 1931. gada 22. oktobrī) bija latviešu baletdejotājs, baletmeistars, karavīrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Voldemārs Komisārs · Redzēt vairāk »

Voldemārs Lange

Voldemārs Lange (1907—1989) bija latviešu mežsaimniecības speciālists, botāniķis, dendrologs, kokaugu ekoloģijas, bioloģijas un ģeogrāfiskās izplatības pētnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Voldemārs Lange · Redzēt vairāk »

Voldemārs Langenfelds

Voldemārs Langenfelds bija Latvijas Universitātes profesors, habilitētais doktors, zinātnieks, kurš aprakstīja visaptverošu ābeļu (Malus Mill.) ģints morfoģenēzi, taksonomiju un ģeogrāfisko izplatību.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Voldemārs Langenfelds · Redzēt vairāk »

Voldemārs Lazdiņš

Voldemārs Lazdiņš (1887-1916) bija latviešu skolotājs, zoologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Voldemārs Lazdiņš · Redzēt vairāk »

Voldemārs Matvejs

Voldemārs Matvejs (pseidonīms — Vladimirs Markovs; 1877-1914) bija latviešu mākslinieks un modernisma mākslas teorētiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Voldemārs Matvejs · Redzēt vairāk »

Voldemārs Ozols

Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Voldemārs Ozols · Redzēt vairāk »

Voldemārs Reinholds

Andrejs Voldemārs Reinholds (—) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Voldemārs Reinholds · Redzēt vairāk »

Voldemārs Taube

Voldemārs Vilhelms Taube (1861—1912) bija vācbaltiešu uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Voldemārs Taube · Redzēt vairāk »

Voldemārs Vimba

Voldemārs Vimba (1904—1985) bija latviešu gleznotājs, pazīstams ar savām vēsturiskajām gleznām, gleznojis arī žanra kompozīcijas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Voldemārs Vimba · Redzēt vairāk »

Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kvalifikācija

2020. gada vasaras olimpisko spēļu vīriešu un sieviešu volejbola turnīram varēja kvalificēties 12 komandas - 1 rīkotājvalsts, 6 labākās komandas FIVB Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā un 1 komanda katrā no pieciem kontinenta kvalifikācijas turnīriem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kvalifikācija · Redzēt vairāk »

Volfi

Baronu fon Volfu dzimtas ģerbonis. Fon Volfu dzimta ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 17.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Volfi · Redzēt vairāk »

Volgas strūdzinieki

Volgas strūdzinieki ir krievu mākslinieka Iļjas Repina eļļas krāsas glezna, tapa laika posmā no 1870.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Volgas strūdzinieki · Redzēt vairāk »

Volodars Murzins

Volodars Murzins (dzimis Ņižņijtagilā) ir Krievijas starptautiskais meistars šahā (2019).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Volodars Murzins · Redzēt vairāk »

Volosova

Volosova ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Volosova · Redzēt vairāk »

Votu valoda

Votu valoda ir viena no somugru valodām, kurā runā voti Ingrijā, Krievijā, starp Sanktpēterburgu un Igauniju.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Votu valoda · Redzēt vairāk »

Vsevoložska

Vsevoložska ir Sanktpēterburgas satelītpilsēta Ļeņingradas apgabalā Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vsevoložska · Redzēt vairāk »

Vsevoložskas rajons

Vsevoložskas rajons ir Krievijas Ļeņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vsevoložskas rajons · Redzēt vairāk »

Vsevolods Rauzers

Vsevolods Rauzers (— 1941. gads, Ļeņingrada) bija PSRS šahists.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Vsevolods Rauzers · Redzēt vairāk »

Zaļais tilts

Zaļais tilts ir tilts Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zaļais tilts · Redzēt vairāk »

Zahars Jefimenko

Zahars Jefimenko (dzimis Makijivkā) ir Ukrainas starptautiskais lielmeistars šahā (2002).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zahars Jefimenko · Redzēt vairāk »

Zaigojošā pasaule

"Zaigojošā pasaule" ir krievu rakstnieka Aleksandra Grīna (Griņevska) fantastisks romāns, kas sarakstīts no 1921.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zaigojošā pasaule · Redzēt vairāk »

Zasnica

Zasnica ir kūrortpilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Rīgenes salas austrumos.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zasnica · Redzēt vairāk »

Zīgberts Tarrašs

Zīgberts Tarrašs (Breslava -, Minhene) bija ebreju tautības Vācijas šahists, Pasaules šaha čempiona nosaukuma pretendents, medicīnas doktors.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zīgberts Tarrašs · Redzēt vairāk »

Zēligs Kalmanovičs

Zēligs Hiršs Kalmanovičs (dzimis 1885. (pēc citām ziņām 1881.) gadā, miris 1944. gadā) bija Kuldīgā dzimis litvaku jidiša valodas filologs, tulks, vēsturnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zēligs Kalmanovičs · Redzēt vairāk »

Zeļenogorska (Sanktpēterburga)

Zeļenogorska ir pilsēta Krievijā Somu līča krastā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zeļenogorska (Sanktpēterburga) · Redzēt vairāk »

Zebrene

Zebrene ir ciems Dobeles novada Zebrenes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zebrene · Redzēt vairāk »

Zebrenes pagasts

Zebrenes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zebrenes pagasts · Redzēt vairāk »

Zelmārs Lancmanis

Zelmārs Lancmanis (1883—1935) bija Latvijas pedagogs, novadpētnieks un ģeologs.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zelmārs Lancmanis · Redzēt vairāk »

Zemes reforma Baltijas guberņās

Zemes reforma Baltijas guberņās bija 19. gadsimta zemes un zemnieku statusa reforma trīs Krievijas Impērijas Baltijas provincēs (Igaunijā, Kurzemē un Vidzemē), kas reglamentēja zemnieku un muižu īpašnieku attiecības.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zemes reforma Baltijas guberņās · Redzēt vairāk »

Zemgaliešu Biruta

Zemgaliešu Biruta (dzimusi 1878. gada 14. oktobrī, mirusi 1906. gada 15. decembrī) bija latviešu rakstniece, kuras vārds tiek saistīts ar dekadences posmu latviešu literatūrā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zemgaliešu Biruta · Redzēt vairāk »

Zenons Stefanskis

Zenons Stefanskis (dzimis 1851. gadā, miris pēc 1885. gada) bija 19.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zenons Stefanskis · Redzēt vairāk »

Ziedonis Ligers

Ziedonis Ligers (1917—2001) bija latviešu etnogrāfs, jurists un mākslas vēsturnieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ziedonis Ligers · Redzēt vairāk »

Ziema (glezna)

"Ziema (ap 1910)" ir latviešu ainavista, Vilhema Purvīša (1872-1945) eļļas glezna, kas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ziema (glezna) · Redzēt vairāk »

Ziemas pils

Ziemas pils ir pils Sanktpēterburgā, Krievijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ziemas pils · Redzēt vairāk »

Ziemeļrietumu armija

Ziemeļrietumu armijas aproce Ziemeļrietumu armija bija Krievijas valsts militārais formējums, kas darbojās Krievijas armijas Ziemeļrietumu frontē (arī Baltās kustības apvienība Krievijas pilsoņu kara laikā).

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ziemeļrietumu armija · Redzēt vairāk »

Ziemeļrietumu federālais apgabals

Ziemeļrietumu federālā apgabala atrašanās vieta Ziemeļrietumu federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ziemeļrietumu federālais apgabals · Redzēt vairāk »

Ziemeļu Dvina

Ziemeļu Dvina ir upe Krievijas ziemeļos, kas plūst caur Volgodas un Arhangeļskas apgabalu un ietek Dvinas līcī Baltajā jūrā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ziemeļu Dvina · Redzēt vairāk »

Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)

J. Millers (''Миллер''). Ziemeļu fronte bija Krievijas Impērijas bruņoto spēku formācija Pirmā pasaules kara laikā, kas tika izveidota 1915.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš) · Redzēt vairāk »

Ziemeļu jūrasceļš

Suecas kanālu (sarkans; ap 23 000 km) Ziemeļu jūrasceļš vai Ziemeļaustrumu jūrasceļš ir kuģniecības koridors gar Ziemeļu Ledus okeāna Eiropas un Āzijas krastu, kas savieno Eiropas un Tālo Austrumu ostas.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ziemeļu jūrasceļš · Redzēt vairāk »

Ziemeļu rajons (Rēzekne)

Ziemeļu rajons ir viens no jaunākajiem Rēzeknes mikrorajoniem, kurš sāka veidoties pēc Otrā pasaules kara, kad Rēzekne sāka veidoties par nozīmīgu reģiona rūpniecisko centru.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ziemeļu rajons (Rēzekne) · Redzēt vairāk »

Ziepniekkalns

Ziepniekkalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kurā ietilpst arī Rīgas pilsētas daļas Šosciems un Ozolciems.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Ziepniekkalns · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »

Zigmunts Loziņskis

Zigmunts Loziņskis (dzimis, miris) bija katoļu mācītājs, Minskas bīskaps no 1918.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zigmunts Loziņskis · Redzēt vairāk »

Zilā divīzija

Zilās divīzijas brīvprātīgais Ļeņingradas frontē (1943). Zilā divīzija jeb Spānijas brīvprātīgo divīzija (División Española de Voluntarios), bija spāņu brīvprātīgo vienība Otrā pasaules kara Austrumu frontē Vērmahta sastāvā kā 250.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zilā divīzija · Redzēt vairāk »

Zolitūde

Aleksandra Bieziņa iela Zolitūdē. 2007. gads. Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kas atrodas tās R daļā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un Zolitūde · Redzēt vairāk »

101. kilometrs

101.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 101. kilometrs · Redzēt vairāk »

12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja

Ziemeļu frontes 12.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja · Redzēt vairāk »

12. jūnijs

12.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 12. jūnijs · Redzēt vairāk »

16. aprīlis

16.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 16. aprīlis · Redzēt vairāk »

16. Zemgales policijas bataljons

16.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 16. Zemgales policijas bataljons · Redzēt vairāk »

1663. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1663.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1663. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1685. gads Latvijā

Reiterna nams. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šajā lapā ir apkopoti 1685.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1685. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

17. jūlijs

17.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 17. jūlijs · Redzēt vairāk »

1703. gads

1703.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1703. gads · Redzēt vairāk »

1712. gads

1712.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1712. gads · Redzēt vairāk »

1762. gads

1762.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1762. gads · Redzēt vairāk »

1762. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1762.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1762. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1772. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1772.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1772. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1780. gads

1780.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1780. gads · Redzēt vairāk »

18. armija (Vērmahts)

Vērmahta 18.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 18. armija (Vērmahts) · Redzēt vairāk »

18. decembris

18.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 18. decembris · Redzēt vairāk »

1812. gada karš

1812.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »

1830. gadi

Novembra sacelšanās (1830—1831). 1830.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1830. gadi · Redzēt vairāk »

1862. gads

1862.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1862. gads · Redzēt vairāk »

1880. gadi

Eifeļa tornis expo laikā (1889). 1880.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1880. gadi · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1890. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1890.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1890. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1895. gads

1895.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1895. gads · Redzēt vairāk »

1896. gads

1896.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1896. gads · Redzēt vairāk »

1896. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1896.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1896. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

19. Latgales policijas bataljons

19.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 19. Latgales policijas bataljons · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija

1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

1907. gads

1907.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1907. gads · Redzēt vairāk »

1909. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1909. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1909. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1917. gada Krievijas revolūcija

1917.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1917. gada Krievijas revolūcija · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi

1918.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1943. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1943. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1946. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1946. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija inkorporēta PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1946. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1949. gada Latvijas čempionāts šahā

1949.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1949. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

1955. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1955. gada notikumi Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1955. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1971. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1971.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1971. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1973. gada Latvijas čempionāts šahā

1973.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1973. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

1980. gada vasaras olimpiskās spēles

1980.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1980. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

1990. gada Latvijas čempionāts šahā

1990.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1990. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1996. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm

1996.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1996. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm · Redzēt vairāk »

1998. gads

1998.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 1998. gads · Redzēt vairāk »

20. februāris

20.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 20. februāris · Redzēt vairāk »

2000. gada Pasaules čempionāts hokejā

2000.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 2000. gada Pasaules čempionāts hokejā · Redzēt vairāk »

2004. gada vasaras olimpiskās spēles

2004.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 2004. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm

2007.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm · Redzēt vairāk »

2011. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle

2011.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 2011. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle · Redzēt vairāk »

2014.—2015. gada KHL sezona

2014.—2015.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 2014.—2015. gada KHL sezona · Redzēt vairāk »

2016. gada Pasaules čempionāts hokejā

2016.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 2016. gada Pasaules čempionāts hokejā · Redzēt vairāk »

2017. gada FIFA Konfederāciju kauss

2017.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 2017. gada FIFA Konfederāciju kauss · Redzēt vairāk »

2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona

2018. gada FIFA Pasaules kausa CONCACAF zonas kvalifikācija bija atlases sacensības Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācijas (CONCACAF) izlasēm FIFA Pasaules kausa finālturnīram, kas 2018.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona · Redzēt vairāk »

2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles

2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas starpkonfederāciju izslēgšanas spēlēs tika noskaidrotas divas komandas, kas iekļuva Pasaules kausa finālturnīrā, kas 2018.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles · Redzēt vairāk »

2018. gada FIFA Pasaules kauss

2018.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 2018. gada FIFA Pasaules kauss · Redzēt vairāk »

2020. gada Eiropas čempionāts futbolā

2020.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 2020. gada Eiropas čempionāts futbolā · Redzēt vairāk »

2023. gada Pasaules čempionāts hokejā

2023.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 2023. gada Pasaules čempionāts hokejā · Redzēt vairāk »

21. Liepājas policijas bataljons

21.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 21. Liepājas policijas bataljons · Redzēt vairāk »

22. augusts

22.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 22. augusts · Redzēt vairāk »

23. februāris

23.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 23. februāris · Redzēt vairāk »

24. janvāris

24.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 24. janvāris · Redzēt vairāk »

24. Talsu policijas bataljons

24.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 24. Talsu policijas bataljons · Redzēt vairāk »

26. Tukuma policijas bataljons

26.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 26. Tukuma policijas bataljons · Redzēt vairāk »

27. aprīlis

27.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 27. aprīlis · Redzēt vairāk »

27. maijs

27.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 27. maijs · Redzēt vairāk »

276. Kuldīgas policijas bataljons

276.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 276. Kuldīgas policijas bataljons · Redzēt vairāk »

3. janvāris

3.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 3. janvāris · Redzēt vairāk »

31. augusts

31.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 31. augusts · Redzēt vairāk »

42. ieroču SS grenadieru pulks

42.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 42. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »

5. armija (Krievijas Impērija)

Daugavpilī 1917. gada 17. maijā Krievijas Impērijas 5.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 5. armija (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »

5. februāris

5.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 5. februāris · Redzēt vairāk »

5. marts

5.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 5. marts · Redzēt vairāk »

6. janvāris

6.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 6. janvāris · Redzēt vairāk »

6. septembris

6.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 6. septembris · Redzēt vairāk »

7. maijs

7.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 7. maijs · Redzēt vairāk »

7. novembris

7.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 7. novembris · Redzēt vairāk »

8. marts

8.

Jaunums!!: Sanktpēterburga un 8. marts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Leņingrada, Nīena, Petrograda, Pēterburga, Pēterpils, Sankpēterburga, Sanktpeterburga, St. Petersburg, Ļeņingrada, Санкт-Петербур, Санкт-Петербург, Петроград, Питер.