Ātrāk nekā pārlūku!
103 attiecības: Apsīda, Astronomija, Astronomisks objekts, Atlass (pavadonis), Ūdensvīrs (zodiaka zīme), Ķīmiskais simbols, Ārpuszemes dzīvība, Bengāliešu kalendārs, Betelgeize, Brīvās krišanas paātrinājums, Cassini, Cassini-Huygens, Centaura Alfa, Dabiskais pavadonis, Džons Heršels, Džovanni Kasīni, Diona (pavadonis), Encelads (pavadonis), Epimētejs (pavadonis), Ezers, Fēbe (pavadonis), Fenrirs (pavadonis), Gaismas piesārņojums, Gāzu planēta, Gravitācija, Gravitācijas manevrs, Hati, Hati (pavadonis), Himalija (pavadonis), Hiperions (pavadonis), Huygens, Japets (pavadonis), Jānuss (pavadonis), Johans Gotfrīds Galle, Jupiters (planēta), Kalipso (pavadonis), Karstie jupiteri, Kepler-22b, Kristiāns Heigenss, Mežāzis (zodiaka zīme), Merkurs (planēta), Mimass (pavadonis), Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Neptūna gredzeni, Okeāns, Orbītas slīpums, Orbitālā rezonanse, Otrais kosmiskais ātrums, Pandora (pavadonis), Pāns (pavadonis), ..., Pioneer 10, Pioneer 11, Pioneer plāksne, Planēta, Planētas gredzens, Reaktīvās kustības laboratorija, Redzamais spožums, Reja (pavadonis), Saturna balva, Saturna gredzeni, Saturna pavadoņi, Saturns, Saules sistēma, Saules sistēmas planētas, Sedna, Sestdiena, Taro kārtis, Tētija (pavadonis), Telesto (pavadonis), Titāns (pavadonis), Toms Gērelss, Urāns (planēta), Vējš, Viljams Heršels, Viljams Lasels, Voyager 1, Voyager 2, Zahārijs Stopijs, Zemes magnētiskais lauks, 1. jūlijs, 1. marts, 1. septembris, 10 Higieja, 12. novembris, 14. janvāris, 15. oktobris, 1591. gads Latvijā, 1655. gads, 1659. gads, 1672. gads, 1684. gads, 1979. gads, 1980. gads, 1997. gads, 2001: Kosmosa odiseja (romāns), 2004. gads, 2004. gads kosmonautikā, 2005. gads, 2009. gads kosmonautikā, 25. augusts, 25. marts, 28. augusts, 51 Pegasi. Izvērst indekss (53 vairāk) »
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Apsīda · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Astronomija · Redzēt vairāk »
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »
Atlass (pavadonis)
Atlasa fotogrāfija no Voyager 1. Atlass jeb Atlants () ir ceturtais pēc attāluma no planētas dabiskais Saturna pavadonis, kas pazīstams arī kā Saturns XV.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Atlass (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Ūdensvīrs (zodiaka zīme)
Ūdensvīra zodiaka zīmes simbols Ūdensvīrs ir vienpadsmitā zodiaka zīme, kas reprezentē Ūdensvīra zvaigznāju.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Ūdensvīrs (zodiaka zīme) · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais simbols
Ķīmiskais simbols ir katra ķīmiskā elementa nosaukuma īpašs saīsinājums no tā latīniskā nosaukuma.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Ķīmiskais simbols · Redzēt vairāk »
Ārpuszemes dzīvība
Padomju pastmarka, kurā attēlota Mēness virsmas izpēte pēc potenciālas ārpuszemes dzīvības pazīmēm. Ārpuszemes dzīvība ir hipotētiska dzīvība, kas ir radusies un attīstījusies ārpus Zemes.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Ārpuszemes dzīvība · Redzēt vairāk »
Bengāliešu kalendārs
Bengāliešu kalendārs ir Saules kalendārs, ko izmanto Bangladešā un dažos Indijas austrumu štatos (Rietumbengālē, Asamā, Tripurā).
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Bengāliešu kalendārs · Redzēt vairāk »
Betelgeize
Betelgeize, pazīstama arī kā Oriona Alfa jeb Oriona α (angļu:α Orionis), ir devītā spožākā zvaigzne pie debesīm nakts laikā un otra spožākā zvaigzne Oriona zvaigznājā (uzreiz aiz Rīgela).
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Betelgeize · Redzēt vairāk »
Brīvās krišanas paātrinājums
Brīvās krišanas paātrinājums ir paātrinājums, ar kādu ķermenis krīt uz Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsmu.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Brīvās krišanas paātrinājums · Redzēt vairāk »
Cassini
''Cassini'' montāžas laikā Cassini bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) kosmiskais aparāts Saturna apkārtnes izpētei, starpplanētu zondes Cassini-Huygens orbitālais aparāts.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Cassini · Redzēt vairāk »
Cassini-Huygens
Cassini mākslinieka skatījumā Cassini-Huygens (vienkāršības dēļ saukta arī Cassini) bija sadarbības misija starp NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Itālijas Kosmosa aģentūru (IKA), lai nosūtītu zondi Saturna sistēmas izpētei.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Cassini-Huygens · Redzēt vairāk »
Centaura Alfa
Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no, Rijl al Qanatūr — ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Centaura Alfa · Redzēt vairāk »
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »
Džons Heršels
Sers Džons Frederiks Viljams Heršels, Pirmais baronets Heršels (dzimis, miris) bija angļu matemātiķis, astronoms un ķīmiķis.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Džons Heršels · Redzēt vairāk »
Džovanni Kasīni
Džovanni Domeniko Kasīni (Giovanni Domenico Cassini; dzimis, miris) bija matemātiķis, astronoms, inženieris un astrologs.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Džovanni Kasīni · Redzēt vairāk »
Diona (pavadonis)
Diona ir Saturna pavadonis, ko atklājis Džovanni Kasīni 1684.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Diona (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Encelads (pavadonis)
Encelads jeb Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Encelads (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Epimētejs (pavadonis)
Epimētejs ir Saturna iekšējais pavadonis.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Epimētejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Ezers · Redzēt vairāk »
Fēbe (pavadonis)
Fēbe, arī Saturns IX ir Saturna pavadonis, kuru 1898.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Fēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Fenrirs (pavadonis)
Fenrirs jeb Saturns XLI (pagaidu apzīmējums S/2004 S 16) ir Saturna dabīgais pavadonis.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Fenrirs (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Gaismas piesārņojums
Mehiko naktī ar izgaismotām debesīm Gaismas piesārņojums ir debesu izgaismojums naktī no mākslīgajiem gaismas avotiem, kuru gaisma izkliedējas atmosfēras zemākajos slāņos.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Gaismas piesārņojums · Redzēt vairāk »
Gāzu planēta
Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Gāzu planēta · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Gravitācijas manevrs
Gravitācijas manevrs ir kosmiskā aparāta kustības paātrināšana, palēnināšana vai virziena maiņa debess ķermeņu gravitācijas spēku ietekmē.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Gravitācijas manevrs · Redzēt vairāk »
Hati
Hati var būt.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Hati · Redzēt vairāk »
Hati (pavadonis)
Hati jeb Saturns XLIII ir Saturna dabīgais pavadonis.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Hati (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Himalija (pavadonis)
Himalija ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Himalija (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Hiperions (pavadonis)
Hiperions ir Saturna pavadonis, kuru 1848.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Hiperions (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Huygens
Huygens modelis Vienīgais attēls, ko uzņēmis ''Huygens'' pēc nolaišanās uz Titāna virsmas Huygens bija Eiropas Kosmosa aģentūras starpplanētu zonde, nolaižamais aparāts Saturna pavadoņa Titāna izpētei.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Huygens · Redzēt vairāk »
Japets (pavadonis)
Japets, ir trešais lielākais Saturna pavadonis un vienpadsmitais lielākais Saules sistēmā.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Japets (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Jānuss (pavadonis)
Jānuss ir Saturna iekšējais pavadonis.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Jānuss (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Johans Gotfrīds Galle
Johans Gotfrīds Galle (dzimis, miris) – bija vācu astronoms.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Johans Gotfrīds Galle · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Kalipso (pavadonis)
Kalipso (sākotnēji S/1980 S25) ir mazais Saturna pavadonis.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Kalipso (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Karstie jupiteri
Karstais jupiters mākslinieka skatījumā Karstie jupiteri jeb pegasīdi (pegasids) ir Jupiteram līdzīgas milzu planētas, kuru orbītas atrodas ļoti tuvu savām zvaigznēm.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Karstie jupiteri · Redzēt vairāk »
Kepler-22b
Planētas ''Kepler-22b'' salīdzinājums ar Saules sistēmas iekšējām planētām. Kepler-22b ir pirmā atklātā citplanēta, kura atrodas apdzīvojamā zonā un riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni Kepler-22.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Kepler-22b · Redzēt vairāk »
Kristiāns Heigenss
Kristiāns Heigenss (dzimis, miris) bija ievērojams Nīderlandes fiziķis, mehāniķis, matemātiķis un astronoms.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Kristiāns Heigenss · Redzēt vairāk »
Mežāzis (zodiaka zīme)
Mežāža zodiaka zīmes simbols Mežāzis ir desmitā zodiaka zīme, kas reprezentē Mežāža zvaigznāju.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Mežāzis (zodiaka zīme) · Redzēt vairāk »
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »
Mimass (pavadonis)
Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Mimass (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »
Neptūna gredzeni
Neptūna gredzenu un pavadoņu orbītu shēma Neptūna gredzenu sistēmu veido pieci šauri, plāni un tumši planētas gredzeni.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Neptūna gredzeni · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Okeāns · Redzēt vairāk »
Orbītas slīpums
A – pavadonis, B – planēta, C – atskaites plakne, D – orbītas plakne, i – inklinācija Orbītas slīpums, arī inklinācija ir orbītu raksturojošs elements – leņķis, ko veido debess ķermeņa orbītas plakne ar bāzes (atskaites) plakni.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Orbītas slīpums · Redzēt vairāk »
Orbitālā rezonanse
Orbitālā rezonanse Orbitālā rezonanse ir situācija, kad divu vai vairāku debess ķermeņu apriņķojumu periodu attiecība ir izsakāma ar veseliem skaitļiem.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Orbitālā rezonanse · Redzēt vairāk »
Otrais kosmiskais ātrums
Otrais kosmiskais ātrums ir mazākais ātrums, kas vajadzīgs ķermenim, lai tas pārvarētu kāda debess ķermeņa pievilkšanas spēku (gravitāciju).
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Otrais kosmiskais ātrums · Redzēt vairāk »
Pandora (pavadonis)
Pandora ir dabiskais Saturna pavadonis, pazīstams arī kā Saturn XVII.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Pandora (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Pāns (pavadonis)
Pāns ir Saturnam vistuvākais pavadonis.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Pāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Pioneer 10
''Pioneer 10'' montāžas pēdējā stadijā Pioneer 10 (sākotnējais nosaukums Pioneer F) ir ASV starpplanētu zonde, kas veica Jupitera pirmo pārlidojumu un kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kurš sasniedzis ātrumu Saules sistēmas atstāšanai.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Pioneer 10 · Redzēt vairāk »
Pioneer 11
''Pioneer 11'' pirms starta Pioneer 11 (sākotnējais nosaukums Pioneer G) bija ASV starpplanētu zonde, kas veica Jupitera un Saturna pārlidojumu.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Pioneer 11 · Redzēt vairāk »
Pioneer plāksne
Pioneer plāksnes ir divas 120 g smagas apzeltītas alumīnija plāksnes ar ziņojumu ārpuszemes civilizācijai, kas 1972.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Pioneer plāksne · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Planēta · Redzēt vairāk »
Planētas gredzens
Habla teleskopu Planētas gredzens ir dažādu sīku daļiņu kopums, kurš riņķo ap planētu tās ekvatora plaknē.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Planētas gredzens · Redzēt vairāk »
Reaktīvās kustības laboratorija
Reaktīvas kustības laboratorija ((JPL)) ir NASA pētniecības centrs, kas izvietots Pasadīnā un La Cañada Flintridge Kalifornijā, ASV, netālu no Losandželosas.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Reaktīvās kustības laboratorija · Redzēt vairāk »
Redzamais spožums
Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »
Reja (pavadonis)
Džovanni Domeniko Kasīni, Rejas atklājējs Reja ir otrs lielākais Saturna pavadonis un devītais lielākais pavadonis Saules sistēmā.To 1672.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Reja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Saturna balva
Saturna balva ir ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Saturna balva · Redzēt vairāk »
Saturna gredzeni
Saturna gredzeni ir plašākie planētu gredzeni Saules sistēmā, kas ir izveidojušies ap Saturnu.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Saturna gredzeni · Redzēt vairāk »
Saturna pavadoņi
Tabulā norādīti Saturna pavadoņi (sākot ar tuvāko planētai).
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Saturna pavadoņi · Redzēt vairāk »
Saturns
Saturns var būt.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Saturns · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Saules sistēmas planētas
Saules sistēmas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Saules sistēmas planētas · Redzēt vairāk »
Sedna
Sedna, arī 90377 Sedna (simbols), ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 995 ± 80 km.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Sedna · Redzēt vairāk »
Sestdiena
Saturns, kam par godu daudzas tautas šo dienu nosaukušas par "Saturna dienu". Sestdiena ir nedēļas sestā diena.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Sestdiena · Redzēt vairāk »
Taro kārtis
Taro ir sena zināšanu sistēma, kura gadsimtu gaitā tika mācīta slepenajās mistiskajās skolās.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Taro kārtis · Redzēt vairāk »
Tētija (pavadonis)
Tētija (grieķu Τηθύς) ir Saturna pavadonis, kuru atklāja Džovanni Domeniko Kasīni 1684.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Tētija (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Telesto (pavadonis)
Telesto (sākotnēji S/1980 S13) ir mazais Saturna pavadonis.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Telesto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Toms Gērelss
Toms Gērelss (Tom Gehrels; dzimis, miris) bija nīderlandiešu ASV astronoms.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Toms Gērelss · Redzēt vairāk »
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Vējš · Redzēt vairāk »
Viljams Heršels
Viljams Heršels (dzimis, miris) bija Vācijā dzimis britu astronoms un komponists, kurš kļuva slavens ar to, ka 1781.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Viljams Heršels · Redzēt vairāk »
Viljams Lasels
Viljams Lasels (dzimis, miris) bija angļu tirgotājs un astronoms.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Viljams Lasels · Redzēt vairāk »
Voyager 1
Voyager 1 ir kosmiskais aparāts, kurš paredzēts Saules sistēmas ārējo planētu un starpplanētu vides pētīšanai, viens no Voyager programmas aparātiem.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Voyager 1 · Redzēt vairāk »
Voyager 2
Voyager 2 ir starpplanētu zonde, kas bija paredzēta Saules sistēmas ārējo planētu pētīšanai, viens no diviem Voyager programmas aparātiem.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Voyager 2 · Redzēt vairāk »
Zahārijs Stopijs
Piemineklis ar Z. Stopija ģerboni Stopiņu pagastā Stopija rakstu kalendārs 1565. gadam (''Schreibcalender M.D. LXV.'') Zahārijs Stopijs (dzimis ap 1535. gadu, miris 1593. vai 1594. gadā) bija Rīgas brīvpilsētas ārsts (1560—1577), astronoms un astrologs Livonijas kara laikā.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Zahārijs Stopijs · Redzēt vairāk »
Zemes magnētiskais lauks
Zemes magnētiskais lauks vai ģeomagnētiskais lauks ir magnētiskais lauks, ko ģenerē iekšzemes avoti.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un Zemes magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
1. jūlijs
1.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 1. jūlijs · Redzēt vairāk »
1. marts
1.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 1. marts · Redzēt vairāk »
1. septembris
1.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 1. septembris · Redzēt vairāk »
10 Higieja
Higieja, arī 10 Higieja ir asteroīds ar diametru apmēram 407 km.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 10 Higieja · Redzēt vairāk »
12. novembris
12.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 12. novembris · Redzēt vairāk »
14. janvāris
14.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 14. janvāris · Redzēt vairāk »
15. oktobris
15.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 15. oktobris · Redzēt vairāk »
1591. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1591.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 1591. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1655. gads
1655.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 1655. gads · Redzēt vairāk »
1659. gads
1659.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 1659. gads · Redzēt vairāk »
1672. gads
1672.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 1672. gads · Redzēt vairāk »
1684. gads
1684.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 1684. gads · Redzēt vairāk »
1979. gads
1979.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 1979. gads · Redzēt vairāk »
1980. gads
1980.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 1980. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 1997. gads · Redzēt vairāk »
2001: Kosmosa odiseja (romāns)
"2001: Kosmosa odiseja" ir 1968.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 2001: Kosmosa odiseja (romāns) · Redzēt vairāk »
2004. gads
2004.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 2004. gads · Redzēt vairāk »
2004. gads kosmonautikā
Šeit apkopoti 2004. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 2004. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »
2005. gads
2005.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 2005. gads · Redzēt vairāk »
2009. gads kosmonautikā
Šeit apkopoti 2009. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 2009. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »
25. augusts
25.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 25. augusts · Redzēt vairāk »
25. marts
25.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 25. marts · Redzēt vairāk »
28. augusts
28.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 28. augusts · Redzēt vairāk »
51 Pegasi
Zvaigznes 51 Pegasi attēls. 51 Pegasi (arī 51 Peg) jeb Helvēcijs (no latīņu: Helvetios) ir zvaigzne, kas atrodas Pegaza zvaigznājā.
Jaunums!!: Saturns (planēta) un 51 Pegasi · Redzēt vairāk »
