Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Saules sistēma

Indekss Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

167 attiecības: Aberācija (astronomija), Absolūtais spožums, Aldebarans, Amalteja (pavadonis), Andromedas miglājs (romāns), Aristarhs no Samas, Arkturs, Asteroīds, Asteroīdu josla, Astrobioloģija, Astronomija, Astronomiskā vienība, Astronomisks objekts, Astrosat, Atoms, Auns (zvaigznājs), Šūmeikera—Levi komēta 9, Ģeoķīmija, Ūdens planēta, Ķīmisko elementu saraksts, Ārpuszemes dzīvība, Bārnarda zvaigzne, Betelgeize, C/2006 P1, Cassini-Huygens, Centaura Alfa, Centaura Proksima, Centaura Proksima b, Cerera, Citplanēta, Daisona sfēra, Džovanni Kasīni, Deep Impact, Devītā planēta, Eclipse, Eiropa (pavadonis), Ekliptika, Elektriskais raķešdzinējs, Elektriskā saules bura, Encelads (pavadonis), Erīda (pundurplanēta), Eridāna, Explorer programma, Fermi paradokss, Foboss (pavadonis), Ganimēds (pavadonis), Gāzu planēta, Georgijs Martinovs, Gliese 581, Gravitācijas manevrs, ..., Haleja komēta, Haumeja, Heila—Bopa komēta, Herkuless (zvaigznājs), Herschel Space Observatory, Hiperions (pavadonis), Hisaki, Izkliedētais disks, Jo (pavadonis), Jupiters (planēta), Jurijs Kondratjuks, Kallisto (pavadonis), Kalns, Kanopuss, Karbonādo, Karstie jupiteri, Kepler-4b, Kinētiskā enerģija, Kodolenerģija, Koipera josla, Komēta, Kosmiskais ātrums, Kosmiskais starojums, Kosmosa izpēte, Lauks (fizika), Magelāna mākonis (romāns), Makemake, Mars Science Laboratory, Marsa pavadoņi, Marss (planēta), Mēness, Merkurs (planēta), Meteorīts, Meteoroīds, Meteoru plūsma, Mimass (pavadonis), Minerāls, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, National Space Science Data Center, Navigatora lidojums, Nēso (pavadonis), Neperiodiskā komēta, Neptūna pavadoņi, Neptūns (planēta), Nereīda (pavadonis), Oberons, Olimpa kalns (Marss), Orbītas ekscentricitāte, Orbītas slīpums, Orbitālā observatorija, Orta mākonis, Pallāda (asteroīds), Pasaules brīnumi, Piena Ceļš, Pioneer 10, Pioneer plāksne, Pjērs Simons Laplass, Planēta, Planēta X, Planētas gredzens, Plutons (pundurplanēta), Protejs (pavadonis), Psamate (pavadonis), Pundurplanēta, Reaktīvās kustības laboratorija, Reja (pavadonis), S/2003 J 12, Saturna gredzeni, Saturns (planēta), Saule, Saules sistēmas planētas, Saules vējš, Sīriuss, Sedna, Siltumnīcas gāze, Sistēma (nozīmju atdalīšana), Space Patrol Luluco, Stardust, Starpplanētu vide, Starptautiskais astronomijas gads, Starptautiskā Astronomijas savienība, Stiksa (pavadonis), Tau Ceti, Taurīdas, Tīgārdens b, Titānija, Titāns (pavadonis), Transneptūna objekts, Triecienkrāteris, Urāna pavadoņi, Urāns (planēta), Vakuums, Vējš, Venera (planēta), Viesis no bezgalības, Vilda 2 komēta, Voyager 1, Voyager 2, Zeme, Zemes grupas planētas, Zinātne, Zodiakālā gaisma, Zvaigzne, (307261) 2002 MS4, 13. jūnijs, 15. marts, 1512. gads, 1781. gads, 1989. gads, 2029. gads, 4 Vesta, 486958 Arrokots, 51 Pegasi, 51 Pegasi b, 8 (skaitlis), 9 (skaitlis), 949. gads. Izvērst indekss (117 vairāk) »

Aberācija (astronomija)

Aberācija astronomijā ir parādība, kas rada debess objektu šķietamu kustību ap to patieso atrašanās vietu atkarībā no novērotāja ātruma.

Jaunums!!: Saules sistēma un Aberācija (astronomija) · Redzēt vairāk »

Absolūtais spožums

Absolūtais spožums ir lielums astronomijā, kuru izmanto debess ķermeņu spožuma raksturošanai.

Jaunums!!: Saules sistēma un Absolūtais spožums · Redzēt vairāk »

Aldebarans

Aldebarans (no arābu: الدبران Al Dabaran – 'Sekotājs'), pazīstams arī kā Vērša Alfa jeb Vērša α (α Tau, Alpha Tauri), ir spožākā zvaigzne Vērša zvaigznājā, kā arī četrpadsmitā spožākā zvaigzne nakts debesīs.

Jaunums!!: Saules sistēma un Aldebarans · Redzēt vairāk »

Amalteja (pavadonis)

Amalteja (angļu: Amalthea, grieķu: Αμάλθεια) — pēc Galileja pavadoņiem lielākais Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Amalteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Andromedas miglājs (romāns)

"Andromedas miglājs" () ir krievu rakstnieka Ivana Jefremova 1955—1956 gadā sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns ar sociāli filozofisku ievirzi.

Jaunums!!: Saules sistēma un Andromedas miglājs (romāns) · Redzēt vairāk »

Aristarhs no Samas

Aristarha statuja pie Aristoteļa universitātes Atēnās Aristarhs no Samas (Aristarkhos; dzimis 310. gadā p.m.ē. miris 230. gadā p.m.ē.) bijis grieķu astronoms un matemātiķis, kas pirmais parādījis modeli, kur Saule bija centrā, apkārt kurai apgrozās zināms visums un Zeme (Saules sistēma).

Jaunums!!: Saules sistēma un Aristarhs no Samas · Redzēt vairāk »

Arkturs

Arkturs (latīņu: Arcturus; no sengrieķu: Arktouros — 'Lāča sargātājs'Howell, E.. Space.com. September 17, 2013. Atjaunināts 21.11.2015.), pazīstams arī kā Vēršu Dzinēja Alfa jeb Vēršu Dzinēja α (α Boo, Alpha Boötis), ir ceturtā spožākā zvaigzne nakts debesīs, atrodas aptuveni 36,7 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas Vēršu Dzinēja zvaigznājā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Arkturs · Redzēt vairāk »

Asteroīds

Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.

Jaunums!!: Saules sistēma un Asteroīds · Redzēt vairāk »

Asteroīdu josla

Asteroīdu josla starp Jupiteru un Marsu iekrāsota baltā krāsā (visi nosaukumi attēlā rakstīti angļu valodā). Asteroīdu josla jeb asteroīdu lauks ir reģions Saules sistēmā starp Jupitera un Marsa orbītām, kurā atrodas neskaitāms skaits neregulāras formas ķermeņi, kurus sauc par asteroīdiem vai pundurplanētām.

Jaunums!!: Saules sistēma un Asteroīdu josla · Redzēt vairāk »

Astrobioloģija

meteorīta ALH84001 atrasti mikroskopiski veidojumi, kuri varētu būt radušies no dzīviem organismiem Astrobioloģija ir starpdisciplīnu zinātne, kas pēta dzīvības rašanos, evolūciju, izplatību un nākotni Visumā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Astrobioloģija · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Saules sistēma un Astronomija · Redzēt vairāk »

Astronomiskā vienība

Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).

Jaunums!!: Saules sistēma un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »

Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »

Astrosat

Astrosat ir Indijas pirmā orbitālā observatorija.

Jaunums!!: Saules sistēma un Astrosat · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Atoms · Redzēt vairāk »

Auns (zvaigznājs)

Auna zvaigznājs ir viens no 12 zodiaka zvaigznājiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Auns (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »

Šūmeikera—Levi komēta 9

Šūmeikera—Levi komētas fragmentu attēli, fotogrāfēti 1994. gada 17. maijā. Šūmeikera—Levi komēta 9 (SL9, D/1993 F2) ir komēta, kura 1994.

Jaunums!!: Saules sistēma un Šūmeikera—Levi komēta 9 · Redzēt vairāk »

Ģeoķīmija

Ģeoķīmija ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes garozas, hidrosfēras un atmosfēras ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu un to izotopu sadalījuma likumsakarības, iežu, minerālu, dabisko ūdeņu un augsnes veidošanās procesus.

Jaunums!!: Saules sistēma un Ģeoķīmija · Redzēt vairāk »

Ūdens planēta

Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.

Jaunums!!: Saules sistēma un Ūdens planēta · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu saraksts

Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.

Jaunums!!: Saules sistēma un Ķīmisko elementu saraksts · Redzēt vairāk »

Ārpuszemes dzīvība

Padomju pastmarka, kurā attēlota Mēness virsmas izpēte pēc potenciālas ārpuszemes dzīvības pazīmēm. Ārpuszemes dzīvība ir hipotētiska dzīvība, kas ir radusies un attīstījusies ārpus Zemes.

Jaunums!!: Saules sistēma un Ārpuszemes dzīvība · Redzēt vairāk »

Bārnarda zvaigzne

Bārnarda zvaigzne ir ļoti mazas masas sarkanā pundura tipa zvaigzne, kas atrodas aptuveni 6 gaismas gadu (otra tuvākā zvaigzne Saulei aiz Centaura Alfas) attālumā no Zemes Čūskneša zvaigznājā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Bārnarda zvaigzne · Redzēt vairāk »

Betelgeize

Betelgeize, pazīstama arī kā Oriona Alfa jeb Oriona α (angļu:α Orionis), ir devītā spožākā zvaigzne pie debesīm nakts laikā un otra spožākā zvaigzne Oriona zvaigznājā (uzreiz aiz Rīgela).

Jaunums!!: Saules sistēma un Betelgeize · Redzēt vairāk »

C/2006 P1

C/2006 P1 (arī Maknota komēta) - komēta, atklāta 2006.

Jaunums!!: Saules sistēma un C/2006 P1 · Redzēt vairāk »

Cassini-Huygens

Cassini mākslinieka skatījumā Cassini-Huygens (vienkāršības dēļ saukta arī Cassini) bija sadarbības misija starp NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Itālijas Kosmosa aģentūru (IKA), lai nosūtītu zondi Saturna sistēmas izpētei.

Jaunums!!: Saules sistēma un Cassini-Huygens · Redzēt vairāk »

Centaura Alfa

Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no, Rijl al Qanatūr — ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.

Jaunums!!: Saules sistēma un Centaura Alfa · Redzēt vairāk »

Centaura Proksima

Centaura Proksima (angļu: Proxima Centauri; no latīņu: Proxima – 'nākamais', 'tuvākais'), pazīstama arī kā Centaura Alfa C jeb Centaura α C,Reipurth, B., Mikkola, S..

Jaunums!!: Saules sistēma un Centaura Proksima · Redzēt vairāk »

Centaura Proksima b

Proksima b mākslinieka skatījumā. Centaura Proksima b jeb Proksima b, pazīstama arī kā Centaura Alfa Cb, ir citplanēta, kas atrodas orbītā ap zvaigzni Centaura Proksima.

Jaunums!!: Saules sistēma un Centaura Proksima b · Redzēt vairāk »

Cerera

Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Cerera · Redzēt vairāk »

Citplanēta

Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.

Jaunums!!: Saules sistēma un Citplanēta · Redzēt vairāk »

Daisona sfēra

Daisona sfēras ilustrācija Daisona sfēra ir hipotētiska megastruktūra, kas pilnīgi apvij zvaigzni vai saules sistēmu, lai iegūtu lielu daļu zvaigznes izdalītās enerģijas.

Jaunums!!: Saules sistēma un Daisona sfēra · Redzēt vairāk »

Džovanni Kasīni

Džovanni Domeniko Kasīni (Giovanni Domenico Cassini; dzimis, miris) bija matemātiķis, astronoms, inženieris un astrologs.

Jaunums!!: Saules sistēma un Džovanni Kasīni · Redzēt vairāk »

Deep Impact

Deep Impact ir NASA starpplanētu zonde Tempela 1 komētas izpētei.

Jaunums!!: Saules sistēma un Deep Impact · Redzēt vairāk »

Devītā planēta

elipsē). Devītā planēta jeb netiešā veidā dēvēta arī par "Planētu X" ir hipotētiska milzu planēta, kuras orbītai no teorētiskā viedokļa būtu jāatrodas Saules sistēmas ārējā daļā aiz Koipera joslas, kur tās radītā gravitācijas spēka ietekme izskaidrotu neparasto orbītu konfigurāciju, kas līdz šim ir novērota vairāku Transneptūna objektu gadījumos.

Jaunums!!: Saules sistēma un Devītā planēta · Redzēt vairāk »

Eclipse

Eclipse ir vairākvalodu programmatūras izstrādes vide, kas sastāv no integrētas izstrādes vides (IDE) un paplašināmas spraudņu sistēmas.

Jaunums!!: Saules sistēma un Eclipse · Redzēt vairāk »

Eiropa (pavadonis)

Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Ekliptika

Animācija, kas rāda, kā Saule projicējas uz debess sfēras Ekliptika (— 'aptumsums') ir debess sfēras pilnais riņķis — gada laikā Saules centra veiktais no Zemes redzamais ceļš.

Jaunums!!: Saules sistēma un Ekliptika · Redzēt vairāk »

Elektriskais raķešdzinējs

Elektriskais raķešdzinējs ir raķešdzinējs, kas rada vilcējspēku, pateicoties no dzinēja izplūstošai reaktīvai strūklai, kuru ierosina elektroenerģija.

Jaunums!!: Saules sistēma un Elektriskais raķešdzinējs · Redzēt vairāk »

Elektriskā saules bura

Elektriskā saules bura, saukta arī par E-Sail (no) ir kosmiskā aparāta virzīšanas veids, kas izmanto saules vēja dinamisko spiedienu paātrinājuma iegūšanai.

Jaunums!!: Saules sistēma un Elektriskā saules bura · Redzēt vairāk »

Encelads (pavadonis)

Encelads jeb Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.

Jaunums!!: Saules sistēma un Encelads (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Erīda (pundurplanēta)

Erīda, arī Erida, oficiālais nosaukums 136199 Eris (simbols), pazīstama arī ar nosaukumiem 2003UB313 un Ksena, ir Saules sistēmā masīvākā no zināmajām pundurplanētām, taču ne lielākā pēc diametra — Erīdas diametrs ir aptuveni km liels, iekams Plutona diametrs ir teju  km liels.

Jaunums!!: Saules sistēma un Erīda (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Eridāna

Eridānas zvaigznājs nosaukts Eridānas upes (mūsdienu Itālijas Po upe) vārdā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Eridāna · Redzēt vairāk »

Explorer programma

Explorer programma (no angļu valodas — 'pētnieks') bija ASV pirmā pavadoņa palaišanas projekts, ko realizāja ASV Armija.

Jaunums!!: Saules sistēma un Explorer programma · Redzēt vairāk »

Fermi paradokss

Attēls, kurš bija iekodēts pirmajā ziņā ko cilvēce ar radiosignālu palīdzību mēģinājusi nosūtīt citplanētiešiem. Fermi paradokss ir acīmredzama neatbilstība starp varbūtības aprēķiniem par ārpuszemes civilizāciju eksistēšanu un zinātnisku pierādījumu trūkumu par kontaktiem ar šādām civilizācijām.

Jaunums!!: Saules sistēma un Fermi paradokss · Redzēt vairāk »

Foboss (pavadonis)

Foboss ir lielākais un tuvākais no diviem Marsa dabiskajiem pavadoņiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Foboss (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Ganimēds (pavadonis)

Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Gāzu planēta

Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.

Jaunums!!: Saules sistēma un Gāzu planēta · Redzēt vairāk »

Georgijs Martinovs

Georgijs Martinovs (dzimis, Grodņā, miris) bija krievu padomju rakstnieks fantasts, PSRS Rakstnieku savienības biedrs.

Jaunums!!: Saules sistēma un Georgijs Martinovs · Redzēt vairāk »

Gliese 581

Saules izmērs (pa kreisi), salīdzinājumā ar Gliese 581 (pa labi) Gliese 581 ir sarkanais punduris, kas atrodas 20,3 gaismas gadu attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Gliese 581 · Redzēt vairāk »

Gravitācijas manevrs

Gravitācijas manevrs ir kosmiskā aparāta kustības paātrināšana, palēnināšana vai virziena maiņa debess ķermeņu gravitācijas spēku ietekmē.

Jaunums!!: Saules sistēma un Gravitācijas manevrs · Redzēt vairāk »

Haleja komēta

Haleja komēta (oficiālais apzīmējums 1P/Halley) ir periodiskā komēta, kuru var redzēt ik pēc 75 — 76 gadiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Haleja komēta · Redzēt vairāk »

Haumeja

Haumeja un tās pavadoņi 136108 Haumeja (simbols: 🝻) ir trešā lielākā pundurplanēta Saules sistēmā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Haumeja · Redzēt vairāk »

Heila—Bopa komēta

Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.

Jaunums!!: Saules sistēma un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »

Herkuless (zvaigznājs)

Herkuless ir zvaigznājs, kas nosaukts romiešu mitoloģijas varoņa Herkulesa vārdā (pārņemts no sengrieķu varoņa Hērakla, kurš paveica 12 varoņdarbus).

Jaunums!!: Saules sistēma un Herkuless (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »

Herschel Space Observatory

Herschel Space Observatory ("Heršela kosmiskā observatorija") bija Eiropas Kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas darbojās tālajā infrasarkanajā un submilimetru joslā (55—672 µm).

Jaunums!!: Saules sistēma un Herschel Space Observatory · Redzēt vairāk »

Hiperions (pavadonis)

Hiperions ir Saturna pavadonis, kuru 1848.

Jaunums!!: Saules sistēma un Hiperions (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Hisaki

Hisaki jeb SPRINT-A ir Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūras (JAXA) orbitālā observatorija, kura paredzēta novērojumiem ultravioletajā spektrā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Hisaki · Redzēt vairāk »

Izkliedētais disks

Erīda — lielākais izkliedētā diska objekts. Izkliedētais disks ir attāls Saules sistēmas reģions, kurā atrodas neliels skaits pundurplanētu un citi mazie Saules sistēmas objekti.

Jaunums!!: Saules sistēma un Izkliedētais disks · Redzēt vairāk »

Jo (pavadonis)

Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.

Jaunums!!: Saules sistēma un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.

Jaunums!!: Saules sistēma un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Jurijs Kondratjuks

Jurijs Vasiļovičs Kondratjuks, īstajā vārdā Oleksandrs Ignatovičs Šargejs (dzimis Poltavā, Krievijas Impērijā, miris Kalugas apgabalā) bija padomju inženieris, fiziķis un matemātiķis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Jurijs Kondratjuks · Redzēt vairāk »

Kallisto (pavadonis)

Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Kalns

Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.

Jaunums!!: Saules sistēma un Kalns · Redzēt vairāk »

Kanopuss

Kanopuss, pazīstams arī kā Kuģa Ķīļa Alfa jeb Kuģa Ķīļa α (α Car; Alpha Carinae), ir otra spožākā zvaigzne nakts debesīs (aiz Sīriusa), kas atrodas Kuģa Ķīļa zvaigznājā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Kanopuss · Redzēt vairāk »

Karbonādo

Karbonādo minerāla gabaliņš. Karbonādo (melnais dimants) ir minerāla — dimanta variācija.

Jaunums!!: Saules sistēma un Karbonādo · Redzēt vairāk »

Karstie jupiteri

Karstais jupiters mākslinieka skatījumā Karstie jupiteri jeb pegasīdi (pegasids) ir Jupiteram līdzīgas milzu planētas, kuru orbītas atrodas ļoti tuvu savām zvaigznēm.

Jaunums!!: Saules sistēma un Karstie jupiteri · Redzēt vairāk »

Kepler-4b

Planēta Kepler-4b salīdzinājumā ar Neptūnu. (Neptūns kreisajā pusē) Kepler-4b sākotnēji pazīstama kā KOI 7.01 ir citplanēta, kas atrodas Pūķa zvaigznājā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Kepler-4b · Redzēt vairāk »

Kinētiskā enerģija

Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup — palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Kinētiskā enerģija · Redzēt vairāk »

Kodolenerģija

Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.

Jaunums!!: Saules sistēma un Kodolenerģija · Redzēt vairāk »

Koipera josla

Mazo planētu centra. Objektu nosaukumi attēlā ir angļu valodā Koipera josla, tiek saukta arī par Edžvorta—Koipera joslu, ir Saules sistēmas ārējā daļā esošs disks ap zvaigzni.

Jaunums!!: Saules sistēma un Koipera josla · Redzēt vairāk »

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Jaunums!!: Saules sistēma un Komēta · Redzēt vairāk »

Kosmiskais ātrums

Keplera parabolu (E). Kosmiskais ātrums vienkāršoti ir ātrums, kas nepieciešams, lai pārvarētu kāda cita objekta pievilkšanas spēku.

Jaunums!!: Saules sistēma un Kosmiskais ātrums · Redzēt vairāk »

Kosmiskais starojums

Kosmiskā starojuma plūsma atkarībā no to enerģijas Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses.

Jaunums!!: Saules sistēma un Kosmiskais starojums · Redzēt vairāk »

Kosmosa izpēte

Astronauts Stīvs Robinsons devies ārpus kosmiskā kuģa veikt pētījumus STS-114 misijas laikā Kosmosa izpēte, arī Visuma izpēte, ir cilvēces centieni izpētīt un izprast kosmisko telpu.

Jaunums!!: Saules sistēma un Kosmosa izpēte · Redzēt vairāk »

Lauks (fizika)

Elektriskā lauka līnijas ap pozitīvu (sarkans) un negatīvu (zils) lādiņu. Fizikā lauks ir funkcija, kas laiktelpas punktiem piekārto kādu fizikālu lielumu.

Jaunums!!: Saules sistēma un Lauks (fizika) · Redzēt vairāk »

Magelāna mākonis (romāns)

"Magelāna mākonis" ir poļu rakstnieka Staņislava Lema sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.

Jaunums!!: Saules sistēma un Magelāna mākonis (romāns) · Redzēt vairāk »

Makemake

(136472) Makemake ir trešā lielākā zināmā pundurplanēta Saules sistēmā, kā arī trešais lielākais objekts Koipera joslā (aiz Plutona un Erīdas).

Jaunums!!: Saules sistēma un Makemake · Redzēt vairāk »

Mars Science Laboratory

Mars Science Laboratory (MSL; no "Marsa zinātniskā laboratorija") ir ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) misija, kas paredzēta visurgājēja Curiosity (no angļu: "zinātkāre") nogādāšanai uz Marsa virsmas.

Jaunums!!: Saules sistēma un Mars Science Laboratory · Redzēt vairāk »

Marsa pavadoņi

Foboss (augšā) un Deimoss (lejā). Marsa pavadoņi ir Foboss un Deimoss.

Jaunums!!: Saules sistēma un Marsa pavadoņi · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Saules sistēma un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Saules sistēma un Mēness · Redzēt vairāk »

Merkurs (planēta)

Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.

Jaunums!!: Saules sistēma un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »

Meteorīts

Namībijā. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.

Jaunums!!: Saules sistēma un Meteorīts · Redzēt vairāk »

Meteoroīds

Meteoroīds ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Meteoroīds · Redzēt vairāk »

Meteoru plūsma

Meteoru plūsma jeb zvaigžņu lietus ir debess parādība, kad var novērot meteorus, kuri ik pa laikam redzami nākam no viena debess apgabala (radianta).

Jaunums!!: Saules sistēma un Meteoru plūsma · Redzēt vairāk »

Mimass (pavadonis)

Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.

Jaunums!!: Saules sistēma un Mimass (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Minerāls

Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.

Jaunums!!: Saules sistēma un Minerāls · Redzēt vairāk »

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.

Jaunums!!: Saules sistēma un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »

National Space Science Data Center

National Space Science Data Center jeb NSSDC (no "Nacionālais kosmiskās zinātnes datu centrs") ir NASA Saules sistēmas izpētes nodaļas departaments.

Jaunums!!: Saules sistēma un National Space Science Data Center · Redzēt vairāk »

Navigatora lidojums

"Navigatora lidojums" (Flight of the Navigator ir amerikāņu kinorežisora Rendela Kleisera (Randal Kleiser) 1986. gadā uzņemta zinātniskās fantastikas piedzīvojumu filma. Tā stāsta par 12 gadus vecā Deivida Frīmena (David Freeman) piedzīvojumiem, kurš pēc tam, kad viņu nolaupījis citplanētiešu kosmosa kuģis, atjēdzas astoņus gadus tālā nākotnē. No 1990. gada janvāra filmu sāka demonstrēt arī Padomju Savienības kinoteātros, filma tika dublēta M. Gorkija kinostudijā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Navigatora lidojums · Redzēt vairāk »

Nēso (pavadonis)

Nēso, arī Neptūns XIII, ir Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Nēso (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Neperiodiskā komēta

Neperiodiskās komētas, arī ilgperioda komētas ir komētas, kuru apriņķošanas periods ir lielāks par 200 gadiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Neperiodiskā komēta · Redzēt vairāk »

Neptūna pavadoņi

Tritons (Voyager-2 attēls) Neptūnam ir zināmi 14 pavadoņi.

Jaunums!!: Saules sistēma un Neptūna pavadoņi · Redzēt vairāk »

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.

Jaunums!!: Saules sistēma un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »

Nereīda (pavadonis)

Nereīda (gr. Νηρηΐδα) ir trešais pēc lieluma Neptūna pavadonis (ap 340 km diametrā).

Jaunums!!: Saules sistēma un Nereīda (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Oberons

Oberons, arī Urāns IV, ir Urāna planētas dabiskais pavadonis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Oberons · Redzēt vairāk »

Olimpa kalns (Marss)

Olimpa kalns ir liels vairogvulkāns uz Marsa.

Jaunums!!: Saules sistēma un Olimpa kalns (Marss) · Redzēt vairāk »

Orbītas ekscentricitāte

Orbītu piemēri ar dažādām ekscentricitātēm Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs.

Jaunums!!: Saules sistēma un Orbītas ekscentricitāte · Redzēt vairāk »

Orbītas slīpums

A – pavadonis, B – planēta, C – atskaites plakne, D – orbītas plakne, i – inklinācija Orbītas slīpums, arī inklinācija ir orbītu raksturojošs elements – leņķis, ko veido debess ķermeņa orbītas plakne ar bāzes (atskaites) plakni.

Jaunums!!: Saules sistēma un Orbītas slīpums · Redzēt vairāk »

Orbitālā observatorija

Orbitālās observatorijas attēlojums. Orbitālā observatorija (no "sliede", "ceļš" + observare "novērot"), pazīstama arī kā kosmiskā observatorija jeb vienkārši kā kosmiskais teleskops, ir Zemes mākslīgais pavadonis, kas galvenokārt paredzēts dažādu astronomisko objektu novērojumiem no kosmosa — Zemes orbītā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Orbitālā observatorija · Redzēt vairāk »

Orta mākonis

Orta mākonis mākslinieka skatījumā. Nosaukumi attēlā ir angļu valodā Orta mākonis vai Epika—Orta mākonis ir hipotētisks apgabals Saules sistēmā, kur pēc zinātnieku domām veidojas komētas ar ilgu apriņķošanas periodu.

Jaunums!!: Saules sistēma un Orta mākonis · Redzēt vairāk »

Pallāda (asteroīds)

Pallāda, oficiāli 2 Pallāda, ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules sistēmā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Pallāda (asteroīds) · Redzēt vairāk »

Pasaules brīnumi

Aleksandrijas Bāka, kā attēlojis 16. gadsimta Nīderlandes mākslinieks Martēns van Hēmškerks. Dažādi saraksti ar Pasaules brīnumiem apkopoti no senatnes līdz mūsdienām, lai apskatītu pasaules iespaidīgākos dabas brīnumus un cilvēka radītas būves.

Jaunums!!: Saules sistēma un Pasaules brīnumi · Redzēt vairāk »

Piena Ceļš

Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »

Pioneer 10

''Pioneer 10'' montāžas pēdējā stadijā Pioneer 10 (sākotnējais nosaukums Pioneer F) ir ASV starpplanētu zonde, kas veica Jupitera pirmo pārlidojumu un kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kurš sasniedzis ātrumu Saules sistēmas atstāšanai.

Jaunums!!: Saules sistēma un Pioneer 10 · Redzēt vairāk »

Pioneer plāksne

Pioneer plāksnes ir divas 120 g smagas apzeltītas alumīnija plāksnes ar ziņojumu ārpuszemes civilizācijai, kas 1972.

Jaunums!!: Saules sistēma un Pioneer plāksne · Redzēt vairāk »

Pjērs Simons Laplass

Pjērs Simons Laplass (dzimis, miris) bija franču astronoms, matemātiķis un fiziķis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Pjērs Simons Laplass · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Saules sistēma un Planēta · Redzēt vairāk »

Planēta X

Persivals Louvels - planētas X hipotēzes autors. Planēta X ir hipotētiska planēta Saules sistēmas ārējā daļā aiz Neptūna orbītas.

Jaunums!!: Saules sistēma un Planēta X · Redzēt vairāk »

Planētas gredzens

Habla teleskopu Planētas gredzens ir dažādu sīku daļiņu kopums, kurš riņķo ap planētu tās ekvatora plaknē.

Jaunums!!: Saules sistēma un Planētas gredzens · Redzēt vairāk »

Plutons (pundurplanēta)

Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Protejs (pavadonis)

Protejs jeb Neptūns VIII ir otrais lielākais Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Protejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Psamate (pavadonis)

Psamate, arī Neptūns X, ir Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Psamate (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Pundurplanēta

Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir liels lodveida debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni (Saules sistēmā ap Sauli), bet nav pietiekoši liels, lai ar savu gravitācijas lauku attīrītu savu orbītu no mazākiem ķermeņiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Pundurplanēta · Redzēt vairāk »

Reaktīvās kustības laboratorija

Reaktīvas kustības laboratorija ((JPL)) ir NASA pētniecības centrs, kas izvietots Pasadīnā un La Cañada Flintridge Kalifornijā, ASV, netālu no Losandželosas.

Jaunums!!: Saules sistēma un Reaktīvās kustības laboratorija · Redzēt vairāk »

Reja (pavadonis)

Džovanni Domeniko Kasīni, Rejas atklājējs Reja ir otrs lielākais Saturna pavadonis un devītais lielākais pavadonis Saules sistēmā.To 1672.

Jaunums!!: Saules sistēma un Reja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

S/2003 J 12

S/2003 J 12 ir Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Saules sistēma un S/2003 J 12 · Redzēt vairāk »

Saturna gredzeni

Saturna gredzeni ir plašākie planētu gredzeni Saules sistēmā, kas ir izveidojušies ap Saturnu.

Jaunums!!: Saules sistēma un Saturna gredzeni · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.

Jaunums!!: Saules sistēma un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēmas planētas

Saules sistēmas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.

Jaunums!!: Saules sistēma un Saules sistēmas planētas · Redzēt vairāk »

Saules vējš

Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.

Jaunums!!: Saules sistēma un Saules vējš · Redzēt vairāk »

Sīriuss

Sīriuss (arī Lielā Suņa Alfa jeb Lielā Suņa α) ir spožākā zvaigzne nakts debesīs.

Jaunums!!: Saules sistēma un Sīriuss · Redzēt vairāk »

Sedna

Sedna, arī 90377 Sedna (simbols), ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 995 ± 80 km.

Jaunums!!: Saules sistēma un Sedna · Redzēt vairāk »

Siltumnīcas gāze

Siltumnīcas gāzes ir gāzes atmosfērā, kuras laiž cauri redzamo gaismu un tuvo infrasarkano starojumu, kas nāk no Saules, bet absorbē tālā diapazona infrasarkano starojumu, kuru izstaro Zemes virsma.

Jaunums!!: Saules sistēma un Siltumnīcas gāze · Redzēt vairāk »

Sistēma (nozīmju atdalīšana)

Sistēma var būt.

Jaunums!!: Saules sistēma un Sistēma (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Space Patrol Luluco

Space Patrol Luluco (Uchū Patorōru Ruruko) ir 2016.

Jaunums!!: Saules sistēma un Space Patrol Luluco · Redzēt vairāk »

Stardust

Stardust (no angļu valodas — 'zvaigžņu putekļi') ir NASA starpplanētu zonde Vilda 2 komētas un tās astes izpētei.

Jaunums!!: Saules sistēma un Stardust · Redzēt vairāk »

Starpplanētu vide

Starpplanētu vide - kosmiskā telpa, kurā atrodas Saules sistēmas ķermeņi (planētas, asteroīdi u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs vakuums.

Jaunums!!: Saules sistēma un Starpplanētu vide · Redzēt vairāk »

Starptautiskais astronomijas gads

right Starptautiskais astronomijas gads jeb SAG2009) (IYA2009) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) gads, kas veltīts astronomijai. Tas notiek 2009. gadā, atzīmējot 400. gadadienu kopš Galileo Galilejs pavērsa teleskopu pret debesīm. Pasākuma iniciatori ir Starptautiskā Astronomijas savienība (SAS) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO). Lēmums par SAG2009 organizēšanu tika pieņemts ANO 62. Ģenerālajā asamblejā 2007. gadā. 1609. gadā Galileo Galilejs veica pirmos astronomiskos noverojumus ar teleskopu, iezīmējot jaunu posmu cilvēces izpratnē par Saules sistēmu un Visumu. SAG2009 ietvaros visā pasaulē tiks organizēti dažādi izglītojoši un informatīvi pasākumi, lai ikvienu tuvāk iepazīstinātu ar šo seno zinātnes nozari mūsdienu skatījumā. Galvenie mērķi.

Jaunums!!: Saules sistēma un Starptautiskais astronomijas gads · Redzēt vairāk »

Starptautiskā Astronomijas savienība

Starptautiskās Astronomijas savienības logo. Attēlotas visas 74 Starptautiskās Astronomijas savienības valstis (2015. gada decembris) Starptautiskā Astronomijas savienība — visas pasaules astronomisko organizāciju apvienība.

Jaunums!!: Saules sistēma un Starptautiskā Astronomijas savienība · Redzēt vairāk »

Stiksa (pavadonis)

Stiksa ir neliels pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis. Tas ir piektais atklātais Plutona pavadonis, un to atklāja 2012. gada 26. jūnijā, gadu pēc ceturtā Plutona pavadoņa Kerbera atklāšanas. Stiksa ir otrs tuvākais Plutona pavadonis. Tas ir ļoti nespodrs — pavadonis ir divreiz nespodrāks par Kerberu un tūkstošiem reižu nespodrāks par Plutonu. Stiksas atklāšana pastiprināja teoriju, ka Plutona pavadoņi ir paliekas no planētas un kāda cita liela Koipera joslas objekta sadursmes pirms miljoniem gadu.

Jaunums!!: Saules sistēma un Stiksa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Tau Ceti

Vaļa zvaigznāja dienvidu daļā. Tau Ceti (τ Cet, τ Ceti, jeb Vaļa tau) ir zvaigzne, kura atrodas Vaļa zvaigznājā un ir ļoti līdzīga Saulei.

Jaunums!!: Saules sistēma un Tau Ceti · Redzēt vairāk »

Taurīdas

Taurīdas ir meteoru plūsma oktobra beigās, novembra sākumā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Taurīdas · Redzēt vairāk »

Tīgārdens b

Tīgārdens b (Teegarden b) ir eksoplanēta, kas riņķo ap Tīgārdena zvaigzni, apdzīvojamā zonā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Tīgārdens b · Redzēt vairāk »

Titānija

Nav apraksta.

Jaunums!!: Saules sistēma un Titānija · Redzēt vairāk »

Titāns (pavadonis)

Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).

Jaunums!!: Saules sistēma un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Transneptūna objekts

Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules.

Jaunums!!: Saules sistēma un Transneptūna objekts · Redzēt vairāk »

Triecienkrāteris

Arizonas triecienkrāteris. Triecienkrāteris (arī meteorīta krāteris) ir kosmiska ķermeņa virsmas padziļinājums, kas izveidojies, mazākam ķermenim (piemēram, meteorītam) ietriecoties virsmā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Triecienkrāteris · Redzēt vairāk »

Urāna pavadoņi

Urānam ir zināmi 27 pavadoņi.

Jaunums!!: Saules sistēma un Urāna pavadoņi · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Jaunums!!: Saules sistēma un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.

Jaunums!!: Saules sistēma un Vakuums · Redzēt vairāk »

Vējš

Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.

Jaunums!!: Saules sistēma un Vējš · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.

Jaunums!!: Saules sistēma un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Viesis no bezgalības

"Viesis no bezgalības" ir krievu rakstnieka Georgija Martinova 1961.

Jaunums!!: Saules sistēma un Viesis no bezgalības · Redzēt vairāk »

Vilda 2 komēta

Vilda 2 komēta (oficiālais apzīmējums 81P/Wild) ir periodiskā komēta.

Jaunums!!: Saules sistēma un Vilda 2 komēta · Redzēt vairāk »

Voyager 1

Voyager 1 ir kosmiskais aparāts, kurš paredzēts Saules sistēmas ārējo planētu un starpplanētu vides pētīšanai, viens no Voyager programmas aparātiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Voyager 1 · Redzēt vairāk »

Voyager 2

Voyager 2 ir starpplanētu zonde, kas bija paredzēta Saules sistēmas ārējo planētu pētīšanai, viens no diviem Voyager programmas aparātiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Voyager 2 · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Saules sistēma un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes grupas planētas

Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas, sauktas arī par cietzemes planētām, ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.

Jaunums!!: Saules sistēma un Zemes grupas planētas · Redzēt vairāk »

Zinātne

supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.

Jaunums!!: Saules sistēma un Zinātne · Redzēt vairāk »

Zodiakālā gaisma

Venera Zodiakālā gaisma ir vāja, bālgana blāzma nakts debesīs, kas redzama tūlīt pēc saulrieta vai pirms saullēkta.

Jaunums!!: Saules sistēma un Zodiakālā gaisma · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.

Jaunums!!: Saules sistēma un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

(307261) 2002 MS4

(307261) 2002 MS4 ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 934 ± 17 km.

Jaunums!!: Saules sistēma un (307261) 2002 MS4 · Redzēt vairāk »

13. jūnijs

13.

Jaunums!!: Saules sistēma un 13. jūnijs · Redzēt vairāk »

15. marts

15.

Jaunums!!: Saules sistēma un 15. marts · Redzēt vairāk »

1512. gads

1512.

Jaunums!!: Saules sistēma un 1512. gads · Redzēt vairāk »

1781. gads

1781.

Jaunums!!: Saules sistēma un 1781. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: Saules sistēma un 1989. gads · Redzēt vairāk »

2029. gads

2029.

Jaunums!!: Saules sistēma un 2029. gads · Redzēt vairāk »

4 Vesta

4 Vesta jeb Vesta ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules sistēmā.

Jaunums!!: Saules sistēma un 4 Vesta · Redzēt vairāk »

486958 Arrokots

486958 Arrokots, arī (486958) 2014 MU69 vai Ultima Thule ir transneptūna asteroīds Koipera joslā, kas tika izvēlēts kā izpētes objekts starpplanētu zondes New Horizons paplašinātās misijas ietvaros pēc Plutona pārlidojuma 2015.

Jaunums!!: Saules sistēma un 486958 Arrokots · Redzēt vairāk »

51 Pegasi

Zvaigznes 51 Pegasi attēls. 51 Pegasi (arī 51 Peg) jeb Helvēcijs (no latīņu: Helvetios) ir zvaigzne, kas atrodas Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Saules sistēma un 51 Pegasi · Redzēt vairāk »

51 Pegasi b

''51 Pegasi b'' attēlojums mākslinieka skatījumā. 51 Pegasi b (saīsinājumā 51 Peg b), sākotnēji nosaukts par Bellerefonu (Bellerephon) un vēlāk pazīstams arī kā Dimidijs (Dimidium), ir citplanēta, kas atrodas orbītā ap zvaigzni 51 Pegasi aptuveni 50 gaismas gadu attālumā Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Saules sistēma un 51 Pegasi b · Redzēt vairāk »

8 (skaitlis)

8 (astoņi) ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp 7 un 9.

Jaunums!!: Saules sistēma un 8 (skaitlis) · Redzēt vairāk »

9 (skaitlis)

9 (deviņi) ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp 8 un 10.

Jaunums!!: Saules sistēma un 9 (skaitlis) · Redzēt vairāk »

949. gads

949.

Jaunums!!: Saules sistēma un 949. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Saules sistēmas evolūcija, Saules sistēmas izcelsme, Saules sistēmas veidošanās, Saules sistēmas veidošanās un evolūcija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »