Ātrāk nekā pārlūku!
157 attiecības: Aleksandrs Suvorovs, Aleksejs Bestuževs-Rjumins, Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Eberhards Budbergs, Antons Frīdrihs Bīšings, Apvienotās Karalistes vēsture, Arnsberga, ASV vēsture, Austrijas vēsture, Austrumprūsija, Žans Batists Lamarks, Žans de Labadī (virsnieks), Žans Fransuā de Laperūzs, Žans Tirels, Žilbērs di Motjē de Lafajets, Čerņahovska, Baltijas provinces, Barklaji de Tolli, Bauņu muiža, Bergi, Brīvkorpuss, Britu armija, Citava, Džordžs Brauns, Džordžs III, Elizabete Petrovna, Elmpti, Ernests Gideons fon Laudons, Felkerzāmi, Fjodors Vojeikovs, Franču revolūcija, Franču revolūcijas iemesli, Francijas koloniālā impērija, Francijas vēsture, Frankfurte pie Oderas, Frīdrihs II Lielais, Freiberga, Gebhards Līberehts fon Blihers, Gothards Frīdrihs Stenders, Gotlobs Totlēbens, Grosjēgersdorfas kauja, Gustavs Emanuēls fon Veismanis, Hābsburgu monarhija, Hojersverda, Horācijs Geitss, Imanuels Kants, Jakobs Johans fon Zīverss, Jakovs Kuļņevs, Jaunie laiki, Jēkabs Frīdrihs Hincs, ..., Jēkabs Lange, Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem", Jelgavas vēsture, Jemeļjans Pugačovs, Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas, Johans Augusts fon Štarks, Johans Frīdrihs fon Mēdems, Johans Frīdrihs Rozenbergers, Johans Georgs Hāmanis, Johans Gotfrīds Herders, Johans Gotlībs fon Volfs, Johans Kristofs Broce, Johans Martins fon Elmpts, Johans Volfgangs fon Gēte, Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis, Kaļiņingradas apgabals, Kamenna Gura, Kanāda, Karaļauči, Karadarbības paaudzes, Karadarbības teātris, Kari Latvijas vēsturē, Kārlis fon Bahmanis, Kārlis fon Ostenzakens, Kārlis fon Zīverss (galminieks), Kārlis Heinrihs Grauns, Kārlis Kristians Jozefs, Klaipēda, Kolīna, Kolīnas kauja, Kolobžega, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas armija, Krievijas militārās akcijas, Kunersdorfas kauja, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvijas naudas vēsture, Legņica, Lielbritānijas bruņotie spēki, Lielbritānijas Karaliste, Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, Lieljumpravas muiža, Luijs XVI, Magnuss Ferdinands fon Freimanis, Magnuss Johans fon Bergs, Marija Terēzija, Marks Žozefs Marions di Frens, Matīss Štobe, Matīss Frīdrihs Vatsons, Mārcienas muiža, Meina, Monreāla, Musketieris, Nītaure, Nītaures pils, Nikolajs Frīdrihs fon Korfs, Nikolajs Repņins, Nove Varpno, Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Pēdējais mohikānis, Pēteris III, Piltenes apgabals, Pirna, Pjērs de Leforts, Portugāles vēsture, Potsdamas milži, Prūsijas Augusts Vilhelms, Prūsijas hercogiste, Prūsijas Karaliste, Radzivila hronika, Rīgas guberņa, Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne", Reihenbergas kauja, Roberts Rodžerss, Saksijas kūrfirstiste, Sentdžonsa (Kanāda), Septiņgadu karš Ziemeļamerikā, Svētā Romas impērija, Svētās Romas impērijas hronoloģija, Torgava, Trīspadsmit kolonijas, Trompovski, Ukrainas vēsture, Ulrihs fon Heikings, Verners fon Mirbahs, Vilķīšķu luterāņu baznīca, Vilhelms fon Fermors, Vitgenšteinu dzimta, Volgas vācieši, Vroclava, Zasi, 17. maijs, 1756. gads, 1756. gads Latvijā, 1757. gads Latvijā, 1758. gads Latvijā, 1759. gads Latvijā, 1760. gadi, 1760. gads Latvijā, 1761. gads Latvijā, 1762. gads Latvijā, 1763. gads, 1763. gads Latvijā, 1765. gads, 18. gadsimts, 20. maijs. Izvērst indekss (107 vairāk) »
Aleksandrs Suvorovs
Aleksandrs Suvorovs (dzimis, miris) bija krievu karavadonis un militārais teorētiķis, ģenerālisimuss.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Aleksandrs Suvorovs · Redzēt vairāk »
Aleksejs Bestuževs-Rjumins
Aleksejs Bestuževs-Rjumins (1693-1766) bija Krievijas caristes, vēlāk Krievijas Impērijas diplomāts un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Aleksejs Bestuževs-Rjumins · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Andrejs Eberhards Budbergs
Andrejs Eberhards Budbergs (1750. - 1812.) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, diplomāts un ārlietu ministrs.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Andrejs Eberhards Budbergs · Redzēt vairāk »
Antons Frīdrihs Bīšings
Antons Frīdrihs Bīšings (1724—1793) bija vācu luterāņu mācītājs, pedagogs un ģeogrāfs.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Antons Frīdrihs Bīšings · Redzēt vairāk »
Apvienotās Karalistes vēsture
Romas impērijas provinces ar leģionu izvietošanās vietām (ap 410). Lielbritānijas vēsturi pieņemts hronoloģiski iedalīt vairākas posmos.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Apvienotās Karalistes vēsture · Redzēt vairāk »
Arnsberga
Arnsberga ir pilsēta Ziemeļreinā-Vestfālenē, Vācijā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Arnsberga · Redzēt vairāk »
ASV vēsture
ASV (zilā krāsā) izveidošanās un paplašināšanās (kopš 1770. gada). ASV vēsture tiek fiksēta no pirmajiem eiropiešu kolonizācijas laikiem, kaut gan teritorija tika apdzīvota jau iepriekš un valsts kā neatkarīga republika izveidojās tikai 1776.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un ASV vēsture · Redzēt vairāk »
Austrijas vēsture
Modernā Austrija izveidojās vācu apdzīvotajā Austroungārijas daļā (1911). Austrijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Austrijas teritorijā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Austrijas vēsture · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Žans Batists Lamarks
Žans Batists Pjērs Antuāns de Monē (dzimis, miris), pazīstams kā Lamarks (Lamarck), bija franču dabaspētnieks.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Žans Batists Lamarks · Redzēt vairāk »
Žans de Labadī (virsnieks)
Žans de Labadī (1719—1812) bija franču virsnieks dažādu valstu armijās, no 1793.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Žans de Labadī (virsnieks) · Redzēt vairāk »
Žans Fransuā de Laperūzs
Žans Fransuā de Galo, grāfs de Laperūzs (dzimis, miris visticamāk 1788. gadā) bija franču jūrasbraucējs, kura ekspedīcija pazuda Okeānijā, veicot pasaules apceļošanu.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Žans Fransuā de Laperūzs · Redzēt vairāk »
Žans Tirels
Žans Tirels (dzimis; miris) bija Francijas armijas kareivis fuzilieris un simtgadnieks ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru, kas ilga vairāk nekā 75 gadus Turēnas pulkā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Žans Tirels · Redzēt vairāk »
Žilbērs di Motjē de Lafajets
Marī Žozefs Pols Īvs Rošs Žilbērs di Motjē, marķīzs de Lafajets (dzimis, miris), biežāk pazīstams kā Lafajets, bija franču aristokrāts un ģenerālis.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Žilbērs di Motjē de Lafajets · Redzēt vairāk »
Čerņahovska
Čerņahovska (līdz 1946. gadam Insterburga) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Čerņahovska · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Barklaji de Tolli
Firstu Barklaju de Tolli dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Barklaji de Tolli ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Barklaji de Tolli · Redzēt vairāk »
Bauņu muiža
Bauņu muižas kungu māja 1928. gadā. Bauņu muižas atjaunotā daļa 2013. gadā. Bauņu muiža bija gleznaina muiža ar plašu angļu stila parku netālu no Burtnieku ezera tagadējā Valmieras novada Matīšu pagastā pie autoceļa P16.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Bauņu muiža · Redzēt vairāk »
Bergi
Frīdriham Vilhelmam Rembertam Bergam un viņa tiešajiem pēcnācējiem piešķirtais grāfa ģerbonis (1856) Fon Bergu no Karmelas, Kandlas un Nurmes ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Frīdriha Georga Magnusa fon Berga uzceltā jaunā Sangastes muižas kungu māja (arhitekts Oto Hippiuss, 1874—1881) fon Bergi pieder vairākām vācbaltu dzimtām, kuru priekšteči Livonijas Konfederācijā izsekojami līdz 16.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Bergi · Redzēt vairāk »
Brīvkorpuss
Aģitācijas plakāts, kurā izteikts aicinājums pievienoties Marinebrigade Ehrhardt brīvkorpusam. Brīvkorpuss ir vācu brīvprātīgo militāro vai paramilitāro formējumu nosaukums.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Brīvkorpuss · Redzēt vairāk »
Britu armija
Britu armija ir Apvienotās Karalistes galvenie sauszemes kara spēki, kas ir daļa no Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem kopā ar Karaliskajiem jūras spēkiem un Karaliskajiem gaisa spēkiem.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Britu armija · Redzēt vairāk »
Citava
Citava ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Gerlicas apriņķī pie Neises upes, netālu no vietas, kur satiekas Vācijas, Polijas un Čehijas robežas.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Citava · Redzēt vairāk »
Džordžs Brauns
Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Džordžs Brauns · Redzēt vairāk »
Džordžs III
Džordžs III (dzimis, miris) bija Lielbritānijas karalis un Īrijas karalis no, līdz šīs divas valstis apvienojās.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Džordžs III · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Elmpti
Baronu Elmptu ģerbonis. Grāfu Anrepu-Elmptu ģerbonis. Fon Elmpti bija vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Sāmsalā 14.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Elmpti · Redzēt vairāk »
Ernests Gideons fon Laudons
Ernests Gideons fon Laudons (arī Loudon; dzimis), miris) bija Latvijas teritorijā dzimis karavadonis, Austrijas armijas feldmaršals. Viens no slavenākajiem 18. gadsimta militārajiem stratēģiem.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Ernests Gideons fon Laudons · Redzēt vairāk »
Felkerzāmi
Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882). Felkerzāmi vai Felkezambi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Felkerzāmi · Redzēt vairāk »
Fjodors Vojeikovs
Fjodors Vojeikovs (1703—1778) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, diplomāts un ierēdnis.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Fjodors Vojeikovs · Redzēt vairāk »
Franču revolūcija
Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Franču revolūcija · Redzēt vairāk »
Franču revolūcijas iemesli
Franču revolūcijas iemesli meklējami 18.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Franču revolūcijas iemesli · Redzēt vairāk »
Francijas koloniālā impērija
Francijas koloniālo valdījumu izmaiņas Pirmā (zaļā) un otrā (zilā) koloniālās impērijas Francijas koloniālā impērija (franču: Empire colonial français) apvienoja teritorijas, kas atradās Francijas Karalistes, Francijas Impērijas un Francijas Republikas koloniālajā pakļautībā no 16.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Francijas koloniālā impērija · Redzēt vairāk »
Francijas vēsture
Francijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Francijas teritorijā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Francijas vēsture · Redzēt vairāk »
Frankfurte pie Oderas
Frankfurte pie Oderas ir pilsēta Brandenburgā, Vācijā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Frankfurte pie Oderas · Redzēt vairāk »
Frīdrihs II Lielais
Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »
Freiberga
Freiberga ir universitātes pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Vidussaksijas apriņķa centrs.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Freiberga · Redzēt vairāk »
Gebhards Līberehts fon Blihers
Gebhards Līberehts fon Blihers, Vālštates firsts (dzimis, miris) bija prūšu ģenerālfeldmaršals Napoleona laikā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Gebhards Līberehts fon Blihers · Redzēt vairāk »
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »
Gotlobs Totlēbens
Gotlobs Kurts Heinrihs fon Totlēbens (1715–1773) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Gotlobs Totlēbens · Redzēt vairāk »
Grosjēgersdorfas kauja
Grosjēgersdorfas kauja. Grosjēgersdorfas kauja bija Septiņgadu kara kauja 1757.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Grosjēgersdorfas kauja · Redzēt vairāk »
Gustavs Emanuēls fon Veismanis
G. E. fon Veismanim piederējusī Šarlotentāles, vēlākā Vāgnera muižiņa Veismaņa projektētie Daugavas dambji 1791. gada kartē Gustavs Emanuēls fon Veismanis, vēlāk Gustavs Emanuēls Veismanis fon Veisenšteins (1729 - 1800) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas inženieris.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Gustavs Emanuēls fon Veismanis · Redzēt vairāk »
Hābsburgu monarhija
Hābsburgu impērija dažādos laika posmos Hābsburgu monarhija ir neoficiāls nosaukums visām zemēm, kas attiecīgajā laika posmā piederēja Austrijas Hābsburgiem.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Hābsburgu monarhija · Redzēt vairāk »
Hojersverda
Hojersverda ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Baucenes apriņķī pie Švarce Elsteres upes.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Hojersverda · Redzēt vairāk »
Horācijs Geitss
Horācijs Geitss (dzimis, miris) bija ASV militārais vadītājs, Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara dalībnieks Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Horācijs Geitss · Redzēt vairāk »
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »
Jakobs Johans fon Zīverss
Jakobs Johans fon Zīverss Jakobs Johans fon Zīverss (1731-1808) bija vācbaltiešu politiskais darbinieks, diplomāts un reformators, viens no Katrīnas II valstsvīriem, īstenais slepenpadomnieks.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Jakobs Johans fon Zīverss · Redzēt vairāk »
Jakovs Kuļņevs
Jakovs Kuļņevs (dzimis, miris) bija Ludzā dzimis un Ilzeskalnā apglabāts Krievijas Impērijas virsnieks, huzāru ģenerālmajors.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Jakovs Kuļņevs · Redzēt vairāk »
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »
Jēkabs Frīdrihs Hincs
Jēkabs Frīdrihs Hincs (Jekopp Friedrik Hinz,, 1743-1787) bija Apgaismības laikmeta skolotājs un grāmatizdevējs Kurzemes un Zemgales hercogistē.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Jēkabs Frīdrihs Hincs · Redzēt vairāk »
Jēkabs Lange
Kapa vieta Smiltenē Jēkabs Lange jeb Jakobs Lange (1711–1777) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un valodnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1771–1777).
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Jēkabs Lange · Redzēt vairāk »
Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"
Jelgavas brīvmūrnieku nams Ezera ielā 19 (1943). Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas). Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" (vai senākā rakstībā: „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) bija galvenais Kurzemes un Zemgales hercogistes brīvmūrnieku centrs.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" · Redzēt vairāk »
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Jemeļjans Pugačovs
Jemeļjans Pugačovs (dzimis 1742. gadā, miris) bija Donas kazaks, 1773./1775.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Jemeļjans Pugačovs · Redzēt vairāk »
Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas
Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas (1708–1760) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Ferdinanda sieva.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas · Redzēt vairāk »
Johans Augusts fon Štarks
Johans Augusts fon Štarks (Johann August Freiherr von Starck vai Stark; dzimis, miris) bija teologs, filozofs, lingvists.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Johans Augusts fon Štarks · Redzēt vairāk »
Johans Frīdrihs fon Mēdems
Johans Frīdrihs fon Mēdems (Johann Friedrich von Medem, 1722—1785) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieks un politiķis.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Johans Frīdrihs fon Mēdems · Redzēt vairāk »
Johans Frīdrihs Rozenbergers
"Salasīšana, pēc godīgas, jaukas un auglīgas laika kavēšanas pie tiem gariem ziemas vakariem". Titullapa (1773). Johans Frīdrihs Kazimirs Rozenbergers (1731–1776) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un literāts.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Johans Frīdrihs Rozenbergers · Redzēt vairāk »
Johans Georgs Hāmanis
Johans Georgs Hāmanis (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis, saukts par "Ziemeļu magu".
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Johans Georgs Hāmanis · Redzēt vairāk »
Johans Gotfrīds Herders
Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Johans Gotfrīds Herders · Redzēt vairāk »
Johans Gotlībs fon Volfs
Johans Gotlībs fon Volfs (1756–1817) bija vācbaltu muižnieks, Vidzemes guberņas landrāts (no 1798).
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Johans Gotlībs fon Volfs · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Johans Martins fon Elmpts
Johans Martins fon Elmpts Johans Martins fon Elmpts (1726−1802) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālfeldmaršals, Svitenes muižas īpašnieks.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Johans Martins fon Elmpts · Redzēt vairāk »
Johans Volfgangs fon Gēte
Johans Volfgangs fon Gēte (arī Göthe, dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Johans Volfgangs fon Gēte · Redzēt vairāk »
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis (1739—1810) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un teologs.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis · Redzēt vairāk »
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Kamenna Gura
Kemenna Gura (vēsturiski arī Landeshute)) - pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē uz rietumiem no Valbžihas pie Bobras upes. Septiņgadu karā 1760. gada 23. jūnijā pie pilsētas notika Landeshutes kauja, kurā austrieši Ernesta Gideona fon Laudona vadībā smagi sakāva prūšu armiju. Līdz 1945. gadam pilsēta ietilpa Vācijas sastāvā, bet, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, pilsēta tika piešķirta Polijai, bet pilsētas vācu iedzīvotāji padzīti. Vācu arhitekta, Brandenburgas vārtu autora Kārļa Gustava Langhansa (Carl Gotthard Langhans, 1732 - 1808) dzimtā pilsēta. 150px 150px 150px 150px 150px Kategorija:Lejassilēzijas vojevodistes pilsētas.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Kamenna Gura · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Kanāda · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Karadarbības paaudzes
Konceptu par četrām mūsdienu karadarbības paaudzēm radīja ASV analītiķi 1989.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Karadarbības paaudzes · Redzēt vairāk »
Karadarbības teātris
Karadarbības teātris ir teritorija, kurā notiek vai potenciāli var notikt militāras darbības un kurā ir izvietoti militārie formējumi.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Karadarbības teātris · Redzēt vairāk »
Kari Latvijas vēsturē
Voldemāra Vimbas glezna). Jūras kauja Zundā (1210). Saules kauja (1236). moskovītu tirāniju Livonijā" Nirnbergas avīzē ''Zeyttung'', 1561. Karu uzskaitījums Latvijas vēsturē aptver Latvijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 9.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Kari Latvijas vēsturē · Redzēt vairāk »
Kārlis fon Bahmanis
Kārlis Reinholds fon Bahmanis (dzimis pirms 1720. gada, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālmajors, Ķēču muižas (mūsdienās Cēsu novada Ķēčos) īpašnieks.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Kārlis fon Bahmanis · Redzēt vairāk »
Kārlis fon Ostenzakens
Kārlis fon der Ostenzakens (dzimis, miris) bija Dundagā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Piltenes apgabala, vēlāk arī Saksijas un Prūsijas valsts darbinieks un diplomāts.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Kārlis fon Ostenzakens · Redzēt vairāk »
Kārlis fon Zīverss (galminieks)
Hofmaršals Kārlis fon Zīverss ap 1750. gadu Kārlis fon Zīverss (dzimis, miris) bija vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas ķeizarienes Elizabetes galminieks, vēlāk diplomāts, Svētās Romas impērijas grāfs (1760), galma maršals un ģenerālis.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Kārlis fon Zīverss (galminieks) · Redzēt vairāk »
Kārlis Heinrihs Grauns
Kārlis Heinrihs Grauns (—) bija vācu baroka laikmeta komponists un dziedātājs, Prūsijas galma kapelmeistars.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Kārlis Heinrihs Grauns · Redzēt vairāk »
Kārlis Kristians Jozefs
Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Kārlis Kristians Jozefs · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Kolīna
Kolīna ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Kolīnas apriņķa centrs pie Labas upes.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Kolīna · Redzēt vairāk »
Kolīnas kauja
Kolīnas kauja bija kauja Septiņgadu kara laikā, kas tika izcīnīta starp Austrijas impērijas karaspēku Leopolda fon Dauna vadībā un Prūsijas karalistes karaspēku Frīdriha Lielā vadībā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Kolīnas kauja · Redzēt vairāk »
Kolobžega
Kolobžega ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Kolobžega · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Krievijas Impērijas armija · Redzēt vairāk »
Krievijas militārās akcijas
Krievijas militārās akcijas jau kopš Krievijas caristes dibināšanas 16.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Krievijas militārās akcijas · Redzēt vairāk »
Kunersdorfas kauja
Austriešu karaspēka komandieris vidzemnieks Ernests Gideons fon Laudons. Krievu kazaki vajā Prūsijas karali Frīdrihu II, kuru no gūsta izglābj majors J.B. Pritvics. Kunersdorfas kauja bija Septiņgadu kara izšķirošā kauja 1759.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Kunersdorfas kauja · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvijas naudas vēsture
Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »
Legņica
Legņica ir sena pilsēta Polijas dienvidrietumos — Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Legņica · Redzēt vairāk »
Lielbritānijas bruņotie spēki
Lielbritānijas bruņotie spēki (angļu: British Armed Forces) ir Apvienotās Karalistes bruņotie spēki.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Lielbritānijas bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Lielbritānijas Karaliste
Karalistes karogs Lielbritānijas karaliste jeb Apvienotā Lielbritānijas karaliste tika izveidota, apvienojoties ūnijā Anglijas Karalistei un Skotijas karalistei 1707.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Lielbritānijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi
karte Lielie ģeogrāfiskie atklājumi jeb Atklājumu laikmets ir atklājumi, kurus veica Eiropas jūrasbraucēji laika posmā no 15.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Lielie ģeogrāfiskie atklājumi · Redzēt vairāk »
Lieljumpravas muiža
Lieljumpravas muižas zemes 1791. gada kartē. Redzama Mazjumpravas pusmuiža (''Klein-Jungfernhof''), kreisajā Daugavas krastā, kā arī Langmaņa un Skoteles pusmuižas labajā krastā. Lieljumpravas muižas karte 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas muiža bija muiža tagadējā Ogres novada Jumpravas pagastā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Lieljumpravas muiža · Redzēt vairāk »
Luijs XVI
Luijs XVI (Luijs-Ogists dzimis, miris) bija Francijas (roi de France) un Navarras karalis no 1774.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Luijs XVI · Redzēt vairāk »
Magnuss Ferdinands fon Freimanis
Magnuss Ferdinands fon Freimanis (1725—1796) bija vācbaltiešu virsnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālporučiks, Pugačova sacelšanās apspiedējs.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Magnuss Ferdinands fon Freimanis · Redzēt vairāk »
Magnuss Johans fon Bergs
Magnuss Johans fon Bergs (1719—1784) bija Krievijas impērijas vadošais ģenerālis (генерал-аншеф).
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Magnuss Johans fon Bergs · Redzēt vairāk »
Marija Terēzija
Marija Terēzija, arī Marija Terēze (dzimusi, mirusi), bija Austrijas ķeizariene, kā arī Ungārijas karaliene, Bohēmijas karaliene un Svētās Romas impērijas imperatore kā imperatora Franča I sieva (vēlāk atraitne).
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Marija Terēzija · Redzēt vairāk »
Marks Žozefs Marions di Frens
Marks Žozefs Marions di Frens (dzimis 1724. gada 22. maijā Senmalo, Francijā, miris 1772. gada 12. jūnijā Bejofailendsā, Jaunzēlandē) bija bretoņu izcelsmes franču jūrasbraucējs un kartogrāfs, veicis vairākus nozīmīgus ģeogrāfiskos atklājumus Indijas okeānā, Tasmanijā un Jaunzēlandē.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Marks Žozefs Marions di Frens · Redzēt vairāk »
Matīss Štobe
Matīss Štobe (1742—1817) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un literāts.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Matīss Štobe · Redzēt vairāk »
Matīss Frīdrihs Vatsons
Matīss Frīdrihs Vatsons (Matthias Friedrich Watson, 1733—1805) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un literāts.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Matīss Frīdrihs Vatsons · Redzēt vairāk »
Mārcienas muiža
Mārcienas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Mārcienas muižas ēku drupas mūsdienās (2000). Mārcienas muiža bija muiža Mārcienas pagasta teritorijā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Mārcienas muiža · Redzēt vairāk »
Meina
Meina (ME) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Meina · Redzēt vairāk »
Monreāla
Monreāla ir pilsēta Kanādas dienvidaustrumos pie Otavas ietekas Sentlorensā (Sv. Labrenča upē).
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Monreāla · Redzēt vairāk »
Musketieris
Mūsdienu musketieru rekonstrukcija, kur šaušanas procesā tiek izmantotas stobra balsta dakšas un kvēldegļu musketes, kas Eiropā samērā aktīvi tika pielietotas no 15. gadsimta vidus līdz aptuveni 17./ 18. gadsimta mijai. Musketieris ir karavīrs, kurš galvenokārt ir apbruņots ar musketi, šāda veida kaujinieki lielākoties tika izmantoti Eiropas un citu pasaules daļu agrīno jauno laiku armijās.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Musketieris · Redzēt vairāk »
Nītaure
Nītaure ir ciems Cēsu novadā Nītaures pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Nītaure · Redzēt vairāk »
Nītaures pils
Nītaures pils un baznīca kartē (Stokholmas kara arhīvs, 1701) Nītaures pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums pie Mergupes.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Nītaures pils · Redzēt vairāk »
Nikolajs Frīdrihs fon Korfs
Nikolajs Frīdrihs fon Korfs (1710—1766) bija Kurzemes muižnieks, Krievijas Impērijas armijas ģenerālis (general en chef), diplomāts, krievu okupētās Austrumprūsijas gubernators (1758-1760), Pēterburgas policijas priekšnieks (Генерал-полицмейстер, 1761-1762).
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Nikolajs Frīdrihs fon Korfs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Repņins
Nikolajs Repņins (1734—1801) bija Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals, diplomāts un ierēdnis.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Nikolajs Repņins · Redzēt vairāk »
Nove Varpno
Nove Varpno ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz austrumiem no Stargardas Ščeciņskas pie Ščecinas līča Noves Varpno līča krastā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Nove Varpno · Redzēt vairāk »
Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins
Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins (1726—1773) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālmajors (1770).
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins · Redzēt vairāk »
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »
Pēdējais mohikānis
Romāna "Pēdējais mohikānis" otrais izdevums latviešu valodā (1981. gads, no angļu valodas tulkojušas Eižēnija Turkina un Ruta Koka) Pēdējais mohikānis ir amerikāņu rakstnieka Džeimsa Fenimora Kūpera vēsturisks romāns, kas pirmo reizi izdots 1826.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Pēdējais mohikānis · Redzēt vairāk »
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Pēteris III · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Pirna
Pirna ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķa centrs pie Vēzenicas upes ietekas Elbā uz dienvidaustrumiem no Drēzdenes.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Pirna · Redzēt vairāk »
Pjērs de Leforts
Pēteris fon Leforts (1719—1796) bija šveiciešu cilmes Polijas-Lietuvas kopvalsts armijas virsnieks, vēlāk Krievijas Impērijas ķeizarienes Elizabetes Romanovas galminieks.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Pjērs de Leforts · Redzēt vairāk »
Portugāles vēsture
Portugāles vēsture apkopo notikumus kopš 35 000 gadu senas pagātnes, kad mūsdienu Portugāles teritorijā ieradās pirmie cilvēki.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Portugāles vēsture · Redzēt vairāk »
Potsdamas milži
6.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Potsdamas milži · Redzēt vairāk »
Prūsijas Augusts Vilhelms
Prūsijas Augusts Vilhelms (dzimis, miris) bija Prūsijas karaļa Frīdriha Lielā jaunākais brālis un prūšu ģenerālis Silēzijas karu un Septiņgadu kara laikā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Prūsijas Augusts Vilhelms · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Radzivila hronika
Radzivila hronikas atvērums Radzivila hronika jeb tā sauktā Kēnigsbergas hronika ir apmēram 13.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Radzivila hronika · Redzēt vairāk »
Rīgas guberņa
Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa).
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Rīgas guberņa · Redzēt vairāk »
Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"
Ložas dibinātājs Johans Lotariuss fon Malcāns. Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" („Zum Nordstern”) bija pirmā brīvmūrnieku loža Rīgā, ko 1750.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" · Redzēt vairāk »
Reihenbergas kauja
Reihenbergas kauja (jeb Liberecas kauja bija kauja Septiņgadu kara laikā, kas tika izcīnīta starp Čehijā iebrukošo Prūsijas karalistes karaspēku Maršala Bēverna vadībā pret Austrijas impērijas karaspēku Grāfa Kēnigsega vadībā pie Reihenbergas (tagad Libereca) pilsētas, kurā austrieši cieta sakāvi un prūšu karaspēkam bija iespēja turpināt uzbrukumu Prāgas virzienā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Reihenbergas kauja · Redzēt vairāk »
Roberts Rodžerss
Roberts Rodžerss (dzimis, miris) bija amerikāņu koloniālais zemessargs, pēddzinis, karavīrs.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Roberts Rodžerss · Redzēt vairāk »
Saksijas kūrfirstiste
Saksijas teritorija impērijas sastāvā, 1648 Kūrfirsta ģerbonis Frīdriha Augusta III ģerbonis Saksijas kūrfirstiste bija vācu valsts, kas Svētās Romas impērijas sastāvā pastāvēja no 1356.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Saksijas kūrfirstiste · Redzēt vairāk »
Sentdžonsa (Kanāda)
Sentdžonsa ir pilsēta Ņūfaundlendas salā, Kanādā, Ņūfaundlendas un Labradoras provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Sentdžonsa (Kanāda) · Redzēt vairāk »
Septiņgadu karš Ziemeļamerikā
Septiņgadu karš Ziemeļamerikā jeb Franču un Indiāņu karš (1754—1763) bija Septiņgadu kara daļa, kurā Britu impērijas Ziemeļamerikas kolonijas cīnījās pret Francijas kolonijām, katru pusi atbalstīja dažādas indiāņu ciltis.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Septiņgadu karš Ziemeļamerikā · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Svētās Romas impērijas hronoloģija
Svētās Romas impērijas hronoloģija apvieno dažus no galvenajiem notikumiem Svētās Romas impērijas pastāvēšanas laikā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Svētās Romas impērijas hronoloģija · Redzēt vairāk »
Torgava
Torgava ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Ziemeļsaksijas apriņķa centrs pie Elbas upes.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Torgava · Redzēt vairāk »
Trīspadsmit kolonijas
Trīspadsmit kolonijas bija grupa ar britu aizjūras teritorijām, kas tika izveidotas 17. un 18. gadsimtā un atradās Ziemeļamerikas Austrumu krastā gar Atlantijas okeānu.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Trīspadsmit kolonijas · Redzēt vairāk »
Trompovski
Trompovski bija vācbaltiešu dzimta, kas 1797.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Trompovski · Redzēt vairāk »
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Ukrainas vēsture · Redzēt vairāk »
Ulrihs fon Heikings
Ulrihs fon Heikings (dzimis, miris) bija Piltenē dzimis vācbaltiešu izcelsmes Prūsijas Karalistes armijas ģenerālmajors.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Ulrihs fon Heikings · Redzēt vairāk »
Verners fon Mirbahs
Verners fon Mirbahs (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis Hesenes-Kaseles ģenerālleitnants.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Verners fon Mirbahs · Redzēt vairāk »
Vilķīšķu luterāņu baznīca
Vilķīšķu evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1771.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Vilķīšķu luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Fermors
Ģenerālis Viljams Fermors 1765. gada gleznā Viljams Fermors (1702-1771) bija skotu un vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Vilhelms fon Fermors · Redzēt vairāk »
Vitgenšteinu dzimta
Vitgenšteinu jeb Saint-Vitgenšteinu (Saint Wittgenstein) dzimta ir sena Vācijas Impērijas grāfu dzimta.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Vitgenšteinu dzimta · Redzēt vairāk »
Volgas vācieši
Volgas vāciešu apmetnes Saratovas apkaimē. Volgas vācieši (vai Russlanddeutsche — 'Krievijas vācieši') bija vācu etniskā grupa, kas kopš 18.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Volgas vācieši · Redzēt vairāk »
Vroclava
Vroclava, agrāk Breslava, ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Vroclava · Redzēt vairāk »
Zasi
Zasu dzimtas ģerbonis. Baronu Zasu dzimtas ģerbonis. Zasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un Zasi · Redzēt vairāk »
17. maijs
17.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un 17. maijs · Redzēt vairāk »
1756. gads
1756.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un 1756. gads · Redzēt vairāk »
1756. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1756.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un 1756. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1757. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1757.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un 1757. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1758. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1758.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un 1758. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1759. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1759.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un 1759. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1760. gadi
Noslēdzās Septiņgadu karš Ziemeļamerikā (1756-1763) 1760.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un 1760. gadi · Redzēt vairāk »
1760. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1760.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un 1760. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1761. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1761.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un 1761. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1762. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1762.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un 1762. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1763. gads
1763.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un 1763. gads · Redzēt vairāk »
1763. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1763.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un 1763. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1765. gads
1765.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un 1765. gads · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
20. maijs
20.
Jaunums!!: Septiņgadu karš un 20. maijs · Redzēt vairāk »
