Ātrāk nekā pārlūku!
54 attiecības: Albānijas vēsture, Aleksandrs I Batenbergs, Austrijas vēsture, Austroungārija, Ģula Neikoms, Balkānu kari, Belgrada, Berlīnes kongress, Bože pravde, Bosnija un Hercegovina, Bosnijas krīze, Bosnijas un Hercegovinas vēsture, Bugas ofensīva, Bulgārijas Karaliste, Bulgārijas kņaziste, Centrālās lielvalstis, Darja Preta, Dienvidslāvijas Karaliste, Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika, Francijas Trešā republika, Francijas vēsture, Gavrilo Princips, Gorlices-Tarnovas ofensīva, Jaunturku revolūcija, Jūlija krīze (1914), Karaliste, Kosova, Kosovas krīze, Krievijas Impērija, Krievu—turku karš (1877—1878), Maķedonijas Pareizticīgā baznīca, Mongoļu iebrukums Eiropā, Neatkarīgā Albānija, Otrais Balkānu karš, Pirmais Balkānu karš, Pirmais pasaules karš, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Raška (valsts), Serbija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, Serbija olimpiskajās spēlēs, Serbijas kņaziste, Serbijas kņazistes kņazu uzskaitījums, Serbijas vēsture, Serbu ērglis, Slovēņu, horvātu un serbu valsts, Sofijas apgabals, Stepa Stepanovičs, Trejsavienība (1882), 1217. gads, 1330. gads, ..., 1882. gads, 22. februāris, 25. novembris, 6. marts. Izvērst indekss (4 vairāk) »
Albānijas vēsture
Albānijas valsts sākotnējās robežas 1913. gadā. Albānijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Albānijas teritorijā.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Albānijas vēsture · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Batenbergs
Aleksandra I kapavieta Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja imperatoru Aleksandru II krievu-turku kara laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai seko Sanstefano līgums, kas paredz plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā seko Berlīnes kongress, kas paredz daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par Osmaņu impērijas vasaļvalsti. Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja galvaspilsētā Sofijā. Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaiž parlamentu un 1881. gada 9. maijā aptur liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas. Naktī uz 1885. gada 18. septembri Austrumrumēlijā sākas plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. Serbijas karalistes karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieš smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai Austroungārijas impērijas iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tiek noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atsakās no troņa un tiek nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļauj kņazam doties trimdā uz netālo Lembergu, Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūkst atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notiek jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriežas Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri liek saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atsakās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Aleksandrs I Batenbergs · Redzēt vairāk »
Austrijas vēsture
Modernā Austrija izveidojās vācu apdzīvotajā Austroungārijas daļā (1911). Austrijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Austrijas teritorijā.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Austrijas vēsture · Redzēt vairāk »
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Ģula Neikoms
Ģula (Jūliuss) Neikoms (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes Ungārijas šaha problēmists.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Ģula Neikoms · Redzēt vairāk »
Balkānu kari
Balkānu valstu teritoriālās ambīcijas, 1912 Robežu izmaiņas karu beigās Balkānu kari bija divi konflikti, kas norisinājās 1912.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Balkānu kari · Redzēt vairāk »
Belgrada
Belgrada ir Serbijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Belgrada · Redzēt vairāk »
Berlīnes kongress
Berlīnes kongresa noteiktās robežas Balkānos Balkānu dalījums Berlīnes kongresa rezultātā Berlīnes kongress noritēja Vācijas Impērijas galvaspilsētā Berlīnē no 1878.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Berlīnes kongress · Redzēt vairāk »
Bože pravde
Bože pravde ir Serbijas Republikas valsts himna, kas noteikta ar Serbijas konstitūcijas 7.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Bože pravde · Redzēt vairāk »
Bosnija un Hercegovina
Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Bosnija un Hercegovina · Redzēt vairāk »
Bosnijas krīze
Balkānu robežas pēc 1878. gada Bosnija un Hercegovina un Novi Pazar sandžaks Turcija spiesta noskatīties uz teritoriju zaudēšanu Bosnijas krīze izvērsās 1908.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Bosnijas krīze · Redzēt vairāk »
Bosnijas un Hercegovinas vēsture
Bosnijas valsts izveide no 12. līdz 14. gadsimtam. Bosnijas un Hercegovinas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Bosnijas un Hercegovinas teritorijā.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Bosnijas un Hercegovinas vēsture · Redzēt vairāk »
Bugas ofensīva
Bugas ofensīva un Lielā atkāpšanās, 1915 Bugas ofensīva bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku uzbrukums Krievijas Impērijai no 1915.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Bugas ofensīva · Redzēt vairāk »
Bulgārijas Karaliste
Bulgārijas Karaliste, arī Bulgārijas cariste vai Trešā Bulgārijas cariste, bija konstitucionālā monarhija, kas tika izveidota 1908.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Bulgārijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Bulgārijas kņaziste
Sanstefano līgumā paredzētās Bulgārijas robežas Bulgārijas kņazistes robežas pēc Berlīnes kongresa Bulgārijas kņaziste bija faktiski neatkarīga, bet juridiski Osmaņu impērijas vasaļvalsts, kas izveidojās 1878.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Bulgārijas kņaziste · Redzēt vairāk »
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Centrālās lielvalstis · Redzēt vairāk »
Darja Preta
Darja Preta (dzimusi kā Ebija Preta, vēlāk zināma arī kā Darja Karageorgeviča; dzimusi, mirusi) bija amerikāņu golfere, olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Darja Preta · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvijas Karaliste
Dienvidslāvijas Karaliste bija valsts, kas pastāvēja starpkaru periodā no 1918.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Dienvidslāvijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika
Valsts administratīvais dalījums Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika (DSFR) jeb vienkārši Dienvidslāvija bija sociālistiska vienpartijas valsts Balkānos kas pastāvēja no 1945.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika · Redzēt vairāk »
Francijas Trešā republika
Francijas Trešā republika attiecas uz Francijas vēstures posmu starp 1870.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Francijas Trešā republika · Redzēt vairāk »
Francijas vēsture
Francijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Francijas teritorijā.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Francijas vēsture · Redzēt vairāk »
Gavrilo Princips
Gavrilo Princips (1894. gada 25. jūlijs — 1918. gada 28. aprīlis) bija Bosnijas serbu nacionālists, kurš 1914.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Gavrilo Princips · Redzēt vairāk »
Gorlices-Tarnovas ofensīva
Augusts fon Makenzens Gorlices-Tarnovas ofensīva bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas uzbrukuma operācija Krievijas Impērijai 1915.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Gorlices-Tarnovas ofensīva · Redzēt vairāk »
Jaunturku revolūcija
Smirnā 1908 Jaunturku revolūcija Osmaņu impērijā 1908.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Jaunturku revolūcija · Redzēt vairāk »
Jūlija krīze (1914)
Vilhelma II paziņojums par kara sākšanu Jūlija krīze ir apzīmējums diplomātiskiem un militāriem lēmumiem Eiropas valstu starpā, kuri noveda pie Pirmā pasaules kara sākuma.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Jūlija krīze (1914) · Redzēt vairāk »
Karaliste
Karaliste jeb karaļvalsts ir monarhijas paveids, kurā valda karalis vai karaliene.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Karaliste · Redzēt vairāk »
Kosova
Kosova, oficiāli Kosovas Republika ir valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Kosova · Redzēt vairāk »
Kosovas krīze
Kosovas kara laikā sagrautā Dienvidslāvijas Aizsardzības ministrijas ēka Belgradā Kosovas krīze bija etniska un politiska krīze Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas provincē Kosovā, kas noveda pie Kosovas kara (1998—1999) un Dienvidslāvijas bombardēšanas, kas bija viens no Dienvidslāvijas karu bruņotajiem konfliktiem.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Kosovas krīze · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1877—1878)
Krievu—turku karš (1877—1878) bija militārs konflikts starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju, kas izrietēja no Krievijas centieniem iegūt piekļuvi Vidusjūrai, pakļaujot Osmaņu impērijai piederošās Balkānu pussalas teritorijas.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Krievu—turku karš (1877—1878) · Redzēt vairāk »
Maķedonijas Pareizticīgā baznīca
Skopjē Maķedonijas Pareizticīgā baznīca (maķedoniešu: Македонска православна црква) ir vietējā pareizticīgā baznīca, kas darbojas Ziemeļmaķedonijā un maķedoniešu diasporā.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Maķedonijas Pareizticīgā baznīca · Redzēt vairāk »
Mongoļu iebrukums Eiropā
Mongoļu iebrukums Eiropā notika 13. gadsimtā, kad Mongoļu impērija iebruka Eiropā, ceļā iznīcinot austrumslāvu valstis, kā Kijeva un Vladimira. Mongoļu iebrukumi sasniedza arī Centrāleiropu, kas noveda pie kariem, kuri izraisija sadrumstalotu Poliju, kā piemēram Legņicas kauja (1241. gada 9. aprīlī) un Mohi kauja (1241. gada 11. aprīlī) Ungārijas karalistē. Uzbrukumus plānoja mongoļu karavadonis Subutajs (1175—1248) un komandēja Batuhans (ap 1207—1255) un Kadans (ap 1261), kas abi bija Čingishana mazdēli. Eiropas valdnieki sāka saprast, ka viņiem ir jāsadarbojās lai spētu pretoties mongoļu invāzijai.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Mongoļu iebrukums Eiropā · Redzēt vairāk »
Neatkarīgā Albānija
Neatkarīgā Albānija ir apzīmējums, kas attiecas uz Albāniju laika posmā no tā neatkarības pasludināšanas no Osmaņu impērijas līdz tās pilnai starptautiskai atzīšanai.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Neatkarīgā Albānija · Redzēt vairāk »
Otrais Balkānu karš
Otrais Balkānu karš bija militārs konflikts, kurš sākās 1913.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Otrais Balkānu karš · Redzēt vairāk »
Pirmais Balkānu karš
Bulgāru karavīru uzbrukums turku pozīcijām. Pirmais Balkānu karš bija karš, kurā Balkānu savienības valstis Bulgārijas karaliste, Grieķijas Karaliste, Serbijas karaliste un Melnkalnes Karaliste no līdz karoja pret Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Pirmais Balkānu karš · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei. Šī fronte stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, skarot lielāko daļu Austrumeiropas un daļēji arī Centrāleiropu.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »
Raška (valsts)
Raškas karte 12. gadsimtā Raška (serbu: Raška, Српска држава Рашка) ir viduslaiku serbu valsts (lielā župa) un tāda paša nosaukuma apgabals.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Raška (valsts) · Redzēt vairāk »
Serbija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Serbija piedalījās 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas notika Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā no 1912.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Serbija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs · Redzēt vairāk »
Serbija olimpiskajās spēlēs
Serbija olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1912. gadā Stokholmas vasaras olimpiskajās spēlēs kā Serbijas karaliste.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Serbija olimpiskajās spēlēs · Redzēt vairāk »
Serbijas kņaziste
Serbijas kņazistes karogs Kņazistes ģerbonis Kņazs Aleksandrs I Karadžordževičs Kņazs Milans IV Obrenovičs Serbijas kņaziste pastāvēja no 1815.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Serbijas kņaziste · Redzēt vairāk »
Serbijas kņazistes kņazu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Serbijas kņazistes kņazi (valdnieki) no valsts izveides 1815.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Serbijas kņazistes kņazu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Serbijas vēsture
Serbijas teritorijas izmaiņas (1817—1913). Serbijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Serbijas teritorijā.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Serbijas vēsture · Redzēt vairāk »
Serbu ērglis
Serbijas mazais ģerbonis, kurā attēlots Serbu ērgis Serbu ērglis ir divgalvainais heraldiskais ērglis, kas ir vēsturisks Serbijas heraldikas un veksiloloģijas simbols.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Serbu ērglis · Redzēt vairāk »
Slovēņu, horvātu un serbu valsts
Slovēņu, horvātu un serbu valsts (serbhorvātu: Država Slovenaca, Hrvata i Srba / Држава Словенаца, Хрвата и Срба; slovēņu: Država Slovencev, Hrvatov in Srbov) bija īslaicīgi pastāvoša valsts, kas tika izveidota 1918. gada oktobrī, Pirmā pasaules kara beigās, kuru izveidoja slovēņi, horvāti un serbi, kas dzīvoja Austroungārijas dienvidu daļās.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Slovēņu, horvātu un serbu valsts · Redzēt vairāk »
Sofijas apgabals
Sofijas apgabals ir apgabals Bulgārijas rietumu daļā, nosaukts tā galvenās pilsētas — Sofijas — vārdā.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Sofijas apgabals · Redzēt vairāk »
Stepa Stepanovičs
Stepa Stepanovičs (serbu: Stepa Stepanović, 1856–1929) bija serbu karavadonis.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Stepa Stepanovičs · Redzēt vairāk »
Trejsavienība (1882)
Trejsavienībai veltīta medaļa, uz kuras attēloti trīs savienības valstu monarhi Trejsavienība bija militārā un politiskā savienība starp Vācijas impēriju, Austroungāriju un Itālijas karalisti, kuru izveidoja 1882.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un Trejsavienība (1882) · Redzēt vairāk »
1217. gads
1217.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un 1217. gads · Redzēt vairāk »
1330. gads
1330.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un 1330. gads · Redzēt vairāk »
1882. gads
1882.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un 1882. gads · Redzēt vairāk »
22. februāris
22.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un 22. februāris · Redzēt vairāk »
25. novembris
25.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un 25. novembris · Redzēt vairāk »
6. marts
6.
Jaunums!!: Serbijas karaliste un 6. marts · Redzēt vairāk »
