52 attiecības: Aizkuņģa dziedzera sula, Alpaka, Amilāze, Amiotrofā laterālā skleroze, Atgremotāji, Aukslējas, Baltactiņu dzimta, Bēdroži, Ciršļu dzimta, Diaphorina citri, Dunduri, Dzīvniekutis, Dzēlējodi, Eiropas kurmis, Epitēlijaudi, Gultas blakts, Istabas muša, Ivans Pavlovs, Kamenes, Kampilobaktērijas, Kanādas bēdrozis, Kālija cianīds, Komodo varāns, Kornvolas rekss, Kukaiņi, Laiela sindroms, Lama, Lapseņu apakšdzimta, Lielais skudrlācis, Ligzda, Mazais susuris, Mājas čurkste, Mutes dobums, Nambats, Olbaltumvielas, Onihofori, Parastais jenots, Rasaskrēsliņi, Sarkanā mušmire, Siekalu dziedzeri, Sirseņi, Skudrlāči, Skudrlāču dzimta, Svīre, Svīru dzimta, Troilus luridus, Vaboles, Vālodze, Vienkupra kamielis, Zaļā dzilna, ..., Zobvaļi, Zvīņnešu dzimta. Izvērst indekss (2 vairāk) »
Aizkuņģa dziedzera sula
Aizkuņģa dziedzera sula (pankreātiskā sula) ir sekrēts, kuru izdala aizkuņģa dziedzeris divpadsmitpirkstu zarnā caur galveno aizkuņģa dziedzera vadu un caur divpadsmitpirkstu zarnas lielo papillu (papilla duodeni major).
Jaunums!!: Siekalas un Aizkuņģa dziedzera sula · Redzēt vairāk »
Alpaka
Alpaka (Vicugna pacos) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) Dienvidamerikā, Andu kalnos dzīvojošs mājdzīvnieks, kura savvaļas priekštece ir vikunja, lai gan ārēji tā ir līdzīgāka mazai lamai, ar kuru alpaka ir tuvu radniecīga, līdzīgi kā ar gvanako.
Jaunums!!: Siekalas un Alpaka · Redzēt vairāk »
Amilāze
Amilāze ir ferments, kas katalizē cietes hidrolīzi ar cukura veidošanos.
Jaunums!!: Siekalas un Amilāze · Redzēt vairāk »
Amiotrofā laterālā skleroze
Amiotrofā laterālā skleroze (ALS), ko dažreiz sauc par Šarko slimību (franču ārsta Žana Martina Šarko vārdā) vai Lū Gēriga slimību (Ziemeļamerikā; beisbolista Lū Gēriga vārdā), ir idiopātiska strauji progresējoša, vienmēr letāla neiroloģiska slimība, kuras laikā novēro augšējo kustību neironu (motoneironu) sairšanu.
Jaunums!!: Siekalas un Amiotrofā laterālā skleroze · Redzēt vairāk »
Atgremotāji
Atgremotāji, atgremotāju apakškārta (Ruminantia) ir viena no divām vaļu un atgremotāju apakškārtas (Cetruminantia) pārnadžu apakškārtām, kas apvieno antilokapras, žirafes, muskusbriežus, briežus un dobradžus.
Jaunums!!: Siekalas un Atgremotāji · Redzēt vairāk »
Aukslējas
Aukslējas ir cilvēku un dzīvnieku mutes dobuma augšējā daļa.
Jaunums!!: Siekalas un Aukslējas · Redzēt vairāk »
Baltactiņu dzimta
Baltactiņu dzimta jeb briļļuputnu dzimta (Zosteropidae) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 130 dziedātājputnu sugas un kas tiek iedalītas 15 ģintīs.
Jaunums!!: Siekalas un Baltactiņu dzimta · Redzēt vairāk »
Bēdroži
Bēdroži jeb pelēkie sīļi (Perisoreus) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Siekalas un Bēdroži · Redzēt vairāk »
Ciršļu dzimta
Ciršļu dzimta (Soricidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).
Jaunums!!: Siekalas un Ciršļu dzimta · Redzēt vairāk »
Diaphorina citri
Diaphorina citri ir lapblusiņu suga, kas tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem citrusaugu kaitēkļiem, jo tā izplata citrusaugu zaļēšanas slimību, kuru izraisa baktērijas Candidatus Liberibacter.
Jaunums!!: Siekalas un Diaphorina citri · Redzēt vairāk »
Dunduri
Dunduri, dunduru dzimta (Tabanidae) ir viena no dunduru infrakārtas (Tabanomorpha) mušveidīgo kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Siekalas un Dunduri · Redzēt vairāk »
Dzīvniekutis
Dzīvniekutis jeb dzīvniekutu kārta (Phthiraptera) ir jaunspārņu (Neoptera) kārta, kurā ietilpst aptuveni 3000 mūsdienās dzīvojošu kukaiņu sugu, kas evolūcijas gaitā ir zaudējušas spārnus.
Jaunums!!: Siekalas un Dzīvniekutis · Redzēt vairāk »
Dzēlējodi
Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Siekalas un Dzēlējodi · Redzēt vairāk »
Eiropas kurmis
Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.
Jaunums!!: Siekalas un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »
Epitēlijaudi
Dažādi epitēlijaudi Epitēlijaudi jeb epitēlijs (epithelium) ir audi, kas veidojas uz robežas ar ārējo vidi un nodrošina vielu apmaiņu ar to, kā arī aizsardzību no ārējās vides iedarbības.
Jaunums!!: Siekalas un Epitēlijaudi · Redzēt vairāk »
Gultas blakts
Gultas blakts (Cimex lectularius) ir asinsblakšu dzimtas (Cimicidae) ektoparazīts, kas pamatā barojas ar cilvēka asinīm, nereti arī sikspārņu vai putnu asinīm.
Jaunums!!: Siekalas un Gultas blakts · Redzēt vairāk »
Istabas muša
Istabas muša jeb mājas muša (Musca domestica) pieder mušu dzimtai (Muscidae), Muscoidea virsdzimtai divspārņu kārtā (Diptera).
Jaunums!!: Siekalas un Istabas muša · Redzēt vairāk »
Ivans Pavlovs
Pavlova piemineklis Ķemeru sanatorijā. 2021. gada jūnijs Ivans Pavlovs (dzimis, miris) bija krievu fiziologs un psihologs.
Jaunums!!: Siekalas un Ivans Pavlovs · Redzēt vairāk »
Kamenes
Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Siekalas un Kamenes · Redzēt vairāk »
Kampilobaktērijas
Kampilobaktērijas (''Campylobacter jejuni'') Kampilobaktērijas ( — 'izliektās baktērijas') ir gramnegatīvu baktēriju ģints.
Jaunums!!: Siekalas un Kampilobaktērijas · Redzēt vairāk »
Kanādas bēdrozis
Kanādas bēdrozis jeb pelēkais bēdrozis, arī pelēkais sīlis (Perisoreus canadensis) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams visā Ziemeļamerikas ziemeļu boreālajā zonā.
Jaunums!!: Siekalas un Kanādas bēdrozis · Redzēt vairāk »
Kālija cianīds
Kālija cianīds (KCN, ciānkālijs) ir ciānūdeņražskābes kālija sāls.
Jaunums!!: Siekalas un Kālija cianīds · Redzēt vairāk »
Komodo varāns
Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.
Jaunums!!: Siekalas un Komodo varāns · Redzēt vairāk »
Kornvolas rekss
Kornvolas rekss ir kaķu šķirne ar sprogainu pavilnu, bez segapspalvojuma, kas selekcionēta Anglijā 1950.
Jaunums!!: Siekalas un Kornvolas rekss · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Siekalas un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Laiela sindroms
Toksiskā epidermālā nekrolīze Laiela sindroms jeb toksiskā epidermālā nekrolīze ir akūta, smaga autoimūna iekaisīga alerģiska reakcija, kas apdraud cilvēka dzīvību.
Jaunums!!: Siekalas un Laiela sindroms · Redzēt vairāk »
Lama
Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) — otru lamu ģints sugu.
Jaunums!!: Siekalas un Lama · Redzēt vairāk »
Lapseņu apakšdzimta
Lapseņu apakšdzimta (Vespinae) ir lapseņu dzimtas (Vespidae) apakšdzimta, kas apvieno visaugstāk attīstītās lapsenes un sirseņus.
Jaunums!!: Siekalas un Lapseņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Lielais skudrlācis
Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.
Jaunums!!: Siekalas un Lielais skudrlācis · Redzēt vairāk »
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Jaunums!!: Siekalas un Ligzda · Redzēt vairāk »
Mazais susuris
Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).
Jaunums!!: Siekalas un Mazais susuris · Redzēt vairāk »
Mājas čurkste
Mājas čurkste jeb ziemeļu mājas čurkste (Delichon urbicum) ir gājputns no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes), kas pieder bezdelīgu dzimtai (Hirundinidae).
Jaunums!!: Siekalas un Mājas čurkste · Redzēt vairāk »
Mutes dobums
Mutes dobums (Cavum oris) ir spraugveida telpa, ko izklāj gļotāda.
Jaunums!!: Siekalas un Mutes dobums · Redzēt vairāk »
Nambats
Nambats (Myrmecobius fasciatus) ir plēsīgais somainis, kas ir vienīgā suga nambatu dzimtā (Myrmecobiida).
Jaunums!!: Siekalas un Nambats · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Siekalas un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Onihofori
Onihofori (Onychophora) ir mitrummīlošu sauszemes bezmugurkaulnieku tips.
Jaunums!!: Siekalas un Onihofori · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Siekalas un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Rasaskrēsliņi
Rasaskrēsliņi (Alchemilla) ir daudzgadīgs rožu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko lielākoties izmanto ginekoloģisku saslimšanu ārstēšanai un profilaksei.
Jaunums!!: Siekalas un Rasaskrēsliņi · Redzēt vairāk »
Sarkanā mušmire
Sarkanā mušmire ir indīga un psihotropa mušmiru ģints sēne.
Jaunums!!: Siekalas un Sarkanā mušmire · Redzēt vairāk »
Siekalu dziedzeri
Cilvēka siekalu dziedzeri:1 — pieauss;2 — zemžokļa;3 — zemmēles Siekalu dziedzeri ir ārējās sekrēcijas dziedzeri mutes dobumā, kuri ražo siekalas.
Jaunums!!: Siekalas un Siekalu dziedzeri · Redzēt vairāk »
Sirseņi
Sirseņi jeb īstie sirseņi (Vespa) ir īsto lapseņu jeb lapseņu apakšdzimtas (Vespinae) kukaiņu ģints, kas apvieno liela auguma plēvspārņus ar indes dzeloni.
Jaunums!!: Siekalas un Sirseņi · Redzēt vairāk »
Skudrlāči
Skudrlāči (Vermilingua) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.
Jaunums!!: Siekalas un Skudrlāči · Redzēt vairāk »
Skudrlāču dzimta
Skudrlāču dzimta (Myrmecophagidae) ir skudrlāču apakškārtas (Vermilingua) nepilnzobju dzimta.
Jaunums!!: Siekalas un Skudrlāču dzimta · Redzēt vairāk »
Svīre
Svīre (Apus apus) ir vidēja auguma svīru dzimtas (Apodidae) putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Siekalas un Svīre · Redzēt vairāk »
Svīru dzimta
Svīru dzimta (Apodidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Siekalas un Svīru dzimta · Redzēt vairāk »
Troilus luridus
Troilus luridus ir plēsīga vairogblakšu suga.
Jaunums!!: Siekalas un Troilus luridus · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Siekalas un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vālodze
Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Siekalas un Vālodze · Redzēt vairāk »
Vienkupra kamielis
Vienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuram uz muguras ir viens kupris.
Jaunums!!: Siekalas un Vienkupra kamielis · Redzēt vairāk »
Zaļā dzilna
Zaļā dzilna (Picus viridis) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Siekalas un Zaļā dzilna · Redzēt vairāk »
Zobvaļi
Zobvaļi (Odontoceti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām, kas apvieno delfīnus, cūkdelfīnus un vaļus ar zobiem.
Jaunums!!: Siekalas un Zobvaļi · Redzēt vairāk »
Zvīņnešu dzimta
Zvīņnešu dzimta (Manidae) ir zvīņnešu kārtas (Pholidota) vienīgā dzimta, kas apvieno mūsdienu zvīņnešu sugas.
Jaunums!!: Siekalas un Zvīņnešu dzimta · Redzēt vairāk »