Ātrāk nekā pārlūku!
137 attiecības: Alsviķu muiža, Austrijas Margarita, Šadurski, Šarhoroda, Čihirina, Bičina, Bila Cerkva, Cēsu vaivadija, Dāvids Hilhens, Dunajivci, Formula regiminis un Kurzemes statūti, Frīdrihs Ketlers, Georgs Šenkings, Georgs Radvils, Gospodars, Gripsholmas pils, Gustavs II Ādolfs, Hajsina, Hostomeļa, Jans II Kazimirs Vāsa, Jans Kučborskis, Jans Zamoiskis, Jēkabs Ketlers, Jērcēni (Jērcēnu pagasts), Jezuīti, Jirgens fon Fārensbahs, Jonišķi, Juhans III, Kalendāra nemieri Rīgā, Katrīna Jagailiete, Kārlis II Hābsburgs, Kārlis IX, Kokneses kauja (1601), Krakova, Krievu—zviedru karš (1610—1617), Kroleveca, Krustpils pils, Kupišķu katoļu baznīca, Latvijas vēstures hronoloģija, Liepājas vēsture, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas hercogi, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordinācijas, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Mārtiņš Gīze, Nikolajs Mollīns, Olbrahts Laskis, Oto Šenkings, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, ..., Pērnavas vaivadija, Piltenes apgabals, Piltenes landtāgs, Piltenes statūti, Pjotrs Skarga, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas vēstures hronoloģija, Riebiņu muiža, Rutku sala, Salaspils kauja, Sapjehas, Smiltenes pils, Stefans Batorijs, Sventājas osta, Tērbatas vaivadija, Ukrainas vēsture, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā, Varšava, Vasilijs IV Šuiskis, Vella kalpi, Vella kalpi Vella dzirnavās, Viļānu muiža, Viļānu vēsture, Viļņas pils komplekss, Viltusdmitrijs I, Virķēnu muiža, Vladislavs IV Vāsa, Zemgales hercogiste, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru Igaunija, 1566. gads, 1587. gads, 1587. gads Latvijā, 1588. gads Latvijā, 1589. gads Latvijā, 1590. gads Latvijā, 1591. gads Latvijā, 1592. gads, 1592. gads Latvijā, 1593. gads Latvijā, 1594. gads Latvijā, 1595. gads Latvijā, 1596. gads Latvijā, 1597. gads Latvijā, 1598. gads Latvijā, 1599. gads Latvijā, 16. maijs, 1600. gads Latvijā, 1601. gads Latvijā, 1602. gads Latvijā, 1603. gads Latvijā, 1604. gads Latvijā, 1605. gads Latvijā, 1606. gads Latvijā, 1607. gads Latvijā, 1608. gads Latvijā, 1609. gads Latvijā, 1610. gads Latvijā, 1611. gads Latvijā, 1612. gads Latvijā, 1613. gads Latvijā, 1614. gads Latvijā, 1615. gads Latvijā, 1616. gads Latvijā, 1617. gads Latvijā, 1618. gads Latvijā, 1619. gads Latvijā, 1620. gads Latvijā, 1621. gads Latvijā, 1622. gads Latvijā, 1623. gads Latvijā, 1624. gads Latvijā, 1625. gads Latvijā, 1626. gads Latvijā, 1627. gads Latvijā, 1628. gads Latvijā, 1629. gads Latvijā, 1630. gads Latvijā, 1631. gads Latvijā, 1632. gads, 1632. gads Latvijā, 19. februāris, 20. jūnijs, 30. aprīlis, 7. februāris. Izvērst indekss (87 vairāk) »
Alsviķu muiža
Alsviķu muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Alūksnes novada Alsviķu ciemā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Alsviķu muiža · Redzēt vairāk »
Austrijas Margarita
Austrijas Margarita (dzimusi, mirusi) bija Austrijas erchercoga Kārļa II meita un Spānijas un Portugāles karaļa Felipes III sieva — Spānijas un Portugāles karaliene-konsorte no 1599.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Austrijas Margarita · Redzēt vairāk »
Šadurski
Šadursku dzimtas ģerbonis Šadurski ir poļu dzimta, kas ieceļojusi Inflantijas vaivadijā 17.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Šadurski · Redzēt vairāk »
Šarhoroda
Šarhoroda ir pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabala Žmerinkas rajonā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Šarhoroda · Redzēt vairāk »
Čihirina
Čihirina ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabalā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Čihirina · Redzēt vairāk »
Bičina
Bičina, vēsturiski arī Pičene, ir pilsēta Polijas dienvidos, Opoles vojevodistē.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Bičina · Redzēt vairāk »
Bila Cerkva
Bila Cerkva ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Bila Cerkva · Redzēt vairāk »
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »
Dāvids Hilhens
Dāvids Hilhens (1561-1610), latviski saukts arī par Dāvidu Iļķēnu, bija humānists, jurists un Romiešu tiesību zinātājs, Rīgas pilsētas sindiks (1589-1600), Polijas ķēniņa sekretārs un Vidzemes zemes tiesas notārs.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Dāvids Hilhens · Redzēt vairāk »
Dunajivci
Dunajivci ir pilsēta Ukrainas rietumos, Hmeļnickas apgabala Kamjanecas-Podiļskas rajonā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Dunajivci · Redzēt vairāk »
Formula regiminis un Kurzemes statūti
rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Formula regiminis un Kurzemes statūti · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Georgs Šenkings
Georgs Šenkings bija Cēsu pils kastelāns (no 1599. gada) un Tartu ekonoms.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Georgs Šenkings · Redzēt vairāk »
Georgs Radvils
Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Georgs Radvils · Redzēt vairāk »
Gospodars
Valahijas, Moldāvijas un Transilvānijas gospodars Mihajs Drosmīgais Gospodars jeb hospodars ( — 'valdnieks') bija monarha tituls viduslaikos Moldāvijas un Valahijas kņazistēs, Lietuvas lielkņazistē, pēc ranga atbilstošs titulam lielkņazs, princis.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Gospodars · Redzēt vairāk »
Gripsholmas pils
Gripsholmas pils ir 16.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Gripsholmas pils · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Hajsina
Hajsina ir pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Hajsinas rajona centrs.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Hajsina · Redzēt vairāk »
Hostomeļa
Hostomeļa ir pilsētciemats Ukrainas Kijivas apgabalā, uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas Kijivas.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Hostomeļa · Redzēt vairāk »
Jans II Kazimirs Vāsa
Jans II Kazimirs Vāsa (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Jans II Kazimirs Vāsa · Redzēt vairāk »
Jans Kučborskis
Jans Kučborskis (ap 1572—1624) bija poļu teologs, Kulmas bīskaps, karaļa Sigismunda III Vāsas sekretārs, kroņa kancelejas notārs.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Jans Kučborskis · Redzēt vairāk »
Jans Zamoiskis
Jans Zamoiskis Polijas-Lietuvas kopvalsts kanclera tērpā ar lielhetmaņa zizli rokā Jans Zamoiskis kā karaļa Stefana Batorija kanclers sarkanā tērpā 1582. gada sarunās pēc uzvarētā Livonijas kara (Jans Matejko, 1872) Jans Zamoiskis jeb Jans Zamojskis (1542—1605) bija ietekmīgs 16. gadsimta Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs, diplomāts un rakstnieks.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Jans Zamoiskis · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jērcēni (Jērcēnu pagasts)
Jērcēni ir apdzīvota vieta Valmieras novada Jērcēnu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Jērcēni (Jērcēnu pagasts) · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Jirgens fon Fārensbahs
Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »
Jonišķi
Jonišķi, agrākais latviskais nosaukums Jānišķe, ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem un 14 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Jonišķi · Redzēt vairāk »
Juhans III
Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Juhans III · Redzēt vairāk »
Kalendāra nemieri Rīgā
Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Kalendāra nemieri Rīgā · Redzēt vairāk »
Katrīna Jagailiete
Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Katrīna Jagailiete · Redzēt vairāk »
Kārlis II Hābsburgs
Austrijas Kārlis II Francis (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Austrijas erchercogs un Iekšējās Austrijas valdnieks (Štīrija, Karniola un Karintija) no 1564.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Kārlis II Hābsburgs · Redzēt vairāk »
Kārlis IX
Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Kārlis IX · Redzēt vairāk »
Kokneses kauja (1601)
Kokneses kauja bija liela Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) kauja, kas notika uz austrumiem no Kokneses pils 1601.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Kokneses kauja (1601) · Redzēt vairāk »
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Krakova · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1610—1617)
Krievu karavadoņa Skopina-Šuiska tikšanās ar Jakobu Delagardiju pirms karagājiena pret poļiem un lietuviešiem (1609). Jakoba Delagardija uzbrukums Novgorodas kremlim 1611. gada 16. jūlijā. Krievijas un Zviedrijas robežas izmaiņas no 1323. līdz 1743. gadam. Krievu—zviedru karš (1610—1617) jeb Ingrijas karš, saukts arī par "Delagardija karagājienu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Poļu—zviedru kara laikā 1610.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Krievu—zviedru karš (1610—1617) · Redzēt vairāk »
Kroleveca
Kroleveca ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Sumu apgabala Konotopas rajonā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Kroleveca · Redzēt vairāk »
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Krustpils pils · Redzēt vairāk »
Kupišķu katoļu baznīca
Kupišķu Kristus debesīs uzņemšanas baznīca ir 1914.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Kupišķu katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Liepājas vēsture
Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17. gadsimta sākuma plāns no Zviedrijas kara arhīva). Skats uz Liepājas (''Der Lyba'') un Ventspils (''Der Winda'') pilsētu torņiem (holandiešu zīmējumi no Broces kolekcijas). hercoga Frīdriha laikā 1637. gadā. Liepājas vēsture aptver Liepājas vēsturi no 1253.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Liepājas vēsture · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordinācijas
Sigismunds III (ap 1590. gadu). Nikolaja Ķaunes grāmata "Leišu un poļu laikmets Livonijā" (1936). Livonijas ordinācijas bija divi Polijas-Lietuvas ūnijas valdnieka Sigismunda III pieņemti likumi, kas papildināja 1582.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Livonijas ordinācijas · Redzēt vairāk »
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Gīze
Mārtiņš Gīze (ap 1560–1589) bija Rīgas jurists, viens no galvenajiem namnieku opozīcijas vadītājiem Kalendāra nemieru laikā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Mārtiņš Gīze · Redzēt vairāk »
Nikolajs Mollīns
Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Nikolajs Mollīns · Redzēt vairāk »
Olbrahts Laskis
Olbrahts Laskis (dzimis 1536. gadā, miris) bija poļu galminieks, alķīmiķis un avantūrists, Seradzas vojevoda (no 1566. līdz 1605. gadam), Alūksnes stārasts no 1588.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Olbrahts Laskis · Redzēt vairāk »
Oto Šenkings
Oto Šenkings (dzimis ap 1554. gadu, miris) bija kontrreformācijas laika Cēsu bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Cēsīs (1587-1625) un ar uzdevumu atjaunot katoļu ticību Livonijā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Oto Šenkings · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pērnavas vaivadija
Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Pērnavas vaivadija · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Piltenes landtāgs
Landtāgu kopsapulces notika Aizputes Sv. Jāņa baznīcā (20. gs. sākuma foto). Piltenes landtāgs bija Piltenes apgabala augstāko kārtu pārstāvju regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz šī autonomā apgabala inkorporācijai Kurzemes guberņas sastāvā 1818.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Piltenes landtāgs · Redzēt vairāk »
Piltenes statūti
Piltenes apgabala statūti ( — "Piltenes apgabala likumi un statūti") bija 1611.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Piltenes statūti · Redzēt vairāk »
Pjotrs Skarga
Pjotrs Skarga (dzimis, miris) bija jezuīts, sludinātājs, polemists un agiogrāfs, viens no Polijas—Lietuvas kontrreformācija līderiem, pirmais Viļņas universitātes rektors, viens no Brestas baznīcas ūnijas galvenajiem ideologiem.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Pjotrs Skarga · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Riebiņu muiža
Riebiņu muižas kungu māja mūsdienās (2001). S. Maslovska akvarelis "Rudens Riebiņos" (1902). Riebiņu muiža, arī Rībenes muiža, agrāk Ribenišku muiža, bija muiža, kuras vēlīnā klasicisma stilā būvētā kungu māja atrodas Riebiņu ciemā, 8 km no Preiļiem un 213 km no Rīgas.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Riebiņu muiža · Redzēt vairāk »
Rutku sala
Rutku sala, arī Iļķēnsala, ir bijusī sala Daugavā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Rutku sala · Redzēt vairāk »
Salaspils kauja
Salaspils kauja bija lielākā Poļu—zviedru kara (1600—1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Salaspils kauja · Redzēt vairāk »
Sapjehas
Kņazu Sapjehu dzimtas ģerbonis. Sapjehas jeb Sapegas bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Sapjehas · Redzēt vairāk »
Smiltenes pils
Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Sventājas osta
Sventājas upi (iezīmēta ar burtu a) 1747. gadā. Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Sventājas osta atrodas Sventājas upes grīvā Sventājā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Sventājas osta · Redzēt vairāk »
Tērbatas vaivadija
Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Tērbatas vaivadija · Redzēt vairāk »
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Ukrainas vēsture · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Polijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā · Redzēt vairāk »
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Varšava · Redzēt vairāk »
Vasilijs IV Šuiskis
Vasilijs IV Šuiskis (kronējies kā Vasilijs IV Joanovičs; dzimis, miris) bija Juku laiku Krievijas cars no ietekmīgās bajāru Šuisku dzimtas.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Vasilijs IV Šuiskis · Redzēt vairāk »
Vella kalpi
"Vella kalpi" ir 1970.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Vella kalpi · Redzēt vairāk »
Vella kalpi Vella dzirnavās
"Vella kalpi Vella dzirnavās" ir 1972.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Vella kalpi Vella dzirnavās · Redzēt vairāk »
Viļānu muiža
Viļānu muižas pils mūsdienās (2000). Viļānu muižas kungu māja un fabrika (Napoleons Orda, akvarelis ap 1875). Viļānu muižas pils 20. gadsimta sākumā. Viļānu muiža bija Rēzeknes fogtejas, vēlāk Inflantijas vaivadijas un Vitebskas guberņas muiža pie tagadējiem Viļāniem, kas izveidojās 19.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Viļānu muiža · Redzēt vairāk »
Viļānu vēsture
Janovsku linu fabrika Viļānos 19. gadsimtā. Viļānu vēsture aptver laika periodu kopš Viļānu dibināšanas līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Viļānu vēsture · Redzēt vairāk »
Viļņas pils komplekss
Karaļa pils; 10. Pils dārzs; 11. Jaunais arsenāls (mūsdienās muzejs); 12. Vecā arsenāla ziemeļaustrumu tornis un vārti; 13. Vecā arsenāla pagalms Viļņas pils komplekss (vai) ir kultūrvēsturisku ēku grupa Neres upes kreisajā krastā, netālu no tās ietekas Viļņas upē, Viļņā, Lietuvā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Viļņas pils komplekss · Redzēt vairāk »
Viltusdmitrijs I
Viltusdmitrijs I jeb Dmitrijs Ivanovičs (dzimis ap 1581. gadu, miris) mazāk nekā gadu bija Krievijas cars 1605.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Viltusdmitrijs I · Redzēt vairāk »
Virķēnu muiža
Virķēnu muiža un parks ir vietējas nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, kas atrodas Virķēnu ciemā Vilpulkas pagastā, netālu no Igaunijas robežas.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Virķēnu muiža · Redzēt vairāk »
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »
Zemgales hercogiste
Zemgales hercogiste bija patstāvīga valsts, kas īslaicīgi pastāvēja 1596.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »
1566. gads
1566.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1566. gads · Redzēt vairāk »
1587. gads
1587.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1587. gads · Redzēt vairāk »
1587. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1587.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1587. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1588. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1588.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1588. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1589. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1589.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1589. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1590. gads Latvijā
Rīgas panorāma ap 1590. gadu. Šajā lapā ir apkopoti 1590.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1590. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1591. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1591.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1591. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1592. gads
1592.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1592. gads · Redzēt vairāk »
1592. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1592.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1592. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1593. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1593.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1593. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1594. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1594.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1594. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1595. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1595.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1595. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1596. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1596.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1596. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1597. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1597.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1597. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1598. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1598.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1598. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1599. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1599.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1599. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
16. maijs
16.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 16. maijs · Redzēt vairāk »
1600. gads Latvijā
Daugavgrīvas pils (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1600.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1600. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1601. gads Latvijā
Daugavgrīvas pils aplenkums poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1601.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1601. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1602. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1602.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1602. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1603. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1603.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1603. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1604. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1604.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1604. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1605. gads Latvijā
Salaspils kauja 1605. gadā (Peter Snayers, 1630). Šajā lapā ir apkopoti 1605.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1605. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1606. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1606.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1606. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1607. gads Latvijā
1607. gada Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1607.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1607. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1608. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1608.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1608. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1609. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1609.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1609. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1610. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1610. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1610. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1611. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1611.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1611. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1612. gads Latvijā
Rīgas panorāma 1612. gadā (Mollīna tipogrāfija) Šajā lapā ir apkopoti 1612.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1612. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1613. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1613.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1613. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1614. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1614.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1614. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1615. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1615.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1615. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1616. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1616.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1616. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1617. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1617.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1617. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1618. gads Latvijā
Ekes konventa cilnis. Šajā lapā ir apkopoti 1618.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1618. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1619. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1619.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1619. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1620. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1620.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1620. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1621. gads Latvijā
Zviedru flote pie Rīgas 1621. gadā (Georgs Švengelns, 1621). Šajā lapā ir apkopoti 1621.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1621. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1622. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1622.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1622. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1623. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1623.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1623. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1624. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1624.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1624. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1625. gads Latvijā
Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas). Šajā lapā ir apkopoti 1625.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1625. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1626. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1626.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1626. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1627. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1627.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1627. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1628. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1628.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1628. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1629. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1629.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1629. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1630. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1630.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1630. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1631. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1631.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1631. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1632. gads
1632.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1632. gads · Redzēt vairāk »
1632. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1632.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 1632. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
19. februāris
19.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 19. februāris · Redzēt vairāk »
20. jūnijs
20.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 20. jūnijs · Redzēt vairāk »
30. aprīlis
30.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 30. aprīlis · Redzēt vairāk »
7. februāris
7.
Jaunums!!: Sigismunds III Vāsa un 7. februāris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Sigismund, Sigismunds III, Sigismunds III Vāza, Sigismunds IV Vāza, Sigismunds Vāsa, Zigismunds III, Zygmunt III Waza.
