Ātrāk nekā pārlūku!
141 attiecības: Aknīste, Andrejs Kurbskis, Andrejs Patrīcijs Nideckis, Anna Jagailiete, Anrī III Valuā, Augsburgas ticības apliecība, Augustova, Ģedimina dzimta, Ļubļinas ūnija, Ērģemes pils, Ēriks XIV Vāsa, Ēveles pagasts, Baltijas provinces, Barbara Radzivila, Bona Sforca, Brandenburgas Vilhelms, Burtnieku draudzes novads, Burtnieku pils, Carnikava, Daugavpils, Daugavpils komturi, Dinaburgas pils, Dzimtbūšana, Ebreju vēsture Latvijā, Embūtes pilsdrupas, Gothards Ketlers, Grodņas ūnija (1566), Heinrihs fon Tīzenhauzens, Hela, Hercogs, Hieronims Hodkevičs, Hinrihs fon Ulenbroks II, Hodkeviči, Inflantijas vaivadija, Ivans IV, Jagellonu dinastija, Jans Kohanovskis, Jans Zamoiskis, Jaspers fon Minsters, Jaundoles pils, Jānis Hodkevičs, Jērcēni (Jērcēnu pagasts), Johans Renners, Juhans III, Katrīna Jagailiete, Kauņas pils, Ketleru dzimtas ģerbonis, Kloti no Jirgensburgas, Knišina, Koadjutoru karš, ..., Koveļa, Krakova, Krakovā dzimušo uzskaitījums, Krievu—zviedru karš (1570—1595), Kursa (valsts), Kurzemes bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgales vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Laubere, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas bruņniecība, Livonijas hercogi, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordeņa landmaršali, Livonijas ordenis, Livonijas vietvalži, Livonijas—Maskavijas kari, Lugažu pils, Magnuss (Livonijas karalis), Marienhauzenas pils, Marijas dzirnavas, Mēklenburgas Kristofs, Možaiskas līgums, Netišina, Nikolajs Radvils Melnais, Olbrahts Laskis, Pasvales līgums, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Polijas Karaliste (1385—1569), Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas arhibīskapija, Rīgas vēstures hronoloģija, Rūjienas vēsture, Rehenbergi-Linteni, Salaspils vēsture, Sēļi (Sēļu pagasts), Sēlpils pils, Sigismunds I Vecais, Somijas lielhercogiste, Stefans Batorijs, Suntažu pagasts, Taubes, Tiškeviči, Tikocina, Turaidas pils, Turovas-Pinskas kņazi, Ulbrokas muiža, Valodu politika Latvijā, Veliki Mosti, Viļakas vēsture, Viļņas ūnija, Viļņas līgums (1559), Viļņas pils komplekss, Viļņas Universitāte, Viļņas Universitātes bibliotēka, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Vilhelms Šillings, Vilhelms fon Firstenbergs, Vilhelms Ketlers, Vjerhņadzvinska, Zahārijs Stopijs, Zalomons Hennings, Zaporižjas Seča, Zemgaļi, Zemgale (valsts), Zemgales valdnieku uzskaitījums, Ziemeļu septiņgadu karš, Zviedru Vidzeme, 1. augusts, 1520. gads, 1548. gads, 1551. gads, 1564. gads Latvijā, 1565. gads Latvijā, 1566. gads Latvijā, 1567. gads Latvijā, 1568. gads Latvijā, 1569. gads Latvijā, 1570. gads Latvijā, 1571. gads Latvijā, 1572. gads, 1572. gads Latvijā, 20. februāris, 7. jūlijs. Izvērst indekss (91 vairāk) »
Aknīste
Aknīste ir pilsēta Latvijā, Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Aknīste · Redzēt vairāk »
Andrejs Kurbskis
Kņazs Andrejs Kurbskis (dzimis 1518. gadā, miris 1583. gada maijā) bija viens no tuvākajiem cara Ivana IV līdzgaitniekiem. Bija viens no redzamākajiem krievu karavadoņiem Livonijas kara laikā, tai skaitā uzvarot kaujā pie Valmieras. 1564. gadā, iespējams uzzinot par cara ieplānotajām represijām pret viņu, pārgāja Žečpospolitas karaļa Sigismunda II Augusta dienestā un piedalījās kaujās pret Krievijas caristi. Par pāriešanu poļu pusē Kurbskim tika piešķirti dažādi īpašumi, to skaitā Koveļas pilsēta. Jau pēc pāriešanas Polijas karaļa dienestā sarakstījās ar caru Ivanu IV par valsts pārvaldes jautājumiem. Šī sarakste, iespējams pārveidotā veidā, ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Andrejs Kurbskis · Redzēt vairāk »
Andrejs Patrīcijs Nideckis
Bīskaps Nideckis Andrejs Patrīcijs Nideckis (1522—1587) jeb Andreass Patrīcijs bija poļu katoļu garīdznieks, humānists un filologs, Polijas-Lietuvas valdnieka Sigismunda II Augusta sekretārs (1560), Viļņas arhidiakons (1576), Livonijas bīskaps ar rezidenci Valmierā (1585-1587).
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Andrejs Patrīcijs Nideckis · Redzēt vairāk »
Anna Jagailiete
Karaliene Anna Jagailiete kronēšanās laikā (Mārtiņa Kobera glezna, 1576.) Anna Jagailiete (1523—1596) bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Polijas-Lietuvas kopvalsts līdzvaldniece ar titulu "Polijas karalis" un valdnieka Stefana Batorija sieva (1575—1586).
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Anna Jagailiete · Redzēt vairāk »
Anrī III Valuā
Anrī III (dzimis, miris) bija Valuā dinastijas Francijas karalis no 1574.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Anrī III Valuā · Redzēt vairāk »
Augsburgas ticības apliecība
Kārlim V. Augsburgas ticības apliecība jeb Augsburgas konfesija ir luterisma pamatu izklāsts, kas 28 artikulos formulē galvenās luteriskās teoloģijas vadlīnijas.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Augsburgas ticības apliecība · Redzēt vairāk »
Augustova
Augustova jeb Augustava ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz dienvidiem no Suvalkiem.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Augustova · Redzēt vairāk »
Ģedimina dzimta
Ģedimina dzimtas simbols — Ģediminaišu stabi Ģedimina dzimta vai Ģediminaiši bija Lietuvas valdnieku dzimta, ko aizsāka dižkunigaitis Ģedimins.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Ģedimina dzimta · Redzēt vairāk »
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Ļubļinas ūnija · Redzēt vairāk »
Ērģemes pils
Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Ērģemes pils · Redzēt vairāk »
Ēriks XIV Vāsa
Ēriks XIV Vāsa, arī Eriks XIV (1533-1577), bija Zviedrijas karalis no 1560.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Ēriks XIV Vāsa · Redzēt vairāk »
Ēveles pagasts
Ēveles pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Ēveles pagasts · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Barbara Radzivila
Barbara Radzivila vai Barbara Radvila (dzimusi, mirusi) bija Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Sigismunda Augusta sieva, Polijas karaliene (no 1550).
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Barbara Radzivila · Redzēt vairāk »
Bona Sforca
Bona Sforca (dzimusi, mirusi) bija Polijas karaļa Sigismunda I Vecā otrā sieva, Polijas karaliene un Lietuvas lielkņaze no 1518.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Bona Sforca · Redzēt vairāk »
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »
Burtnieku draudzes novads
Burtnieku (''Burtneek'') draudzes novads (1798) Burtnieku luterāņu baznīca un mācītājmuiža (2015) Burtnieku draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Burtnieku draudzes novads · Redzēt vairāk »
Burtnieku pils
Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »
Carnikava
Carnikava (no — ‘ošleja’, — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk SānkauleHupel, August Wilhelm.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Carnikava · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »
Dinaburgas pils
Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »
Embūtes pilsdrupas
Embūtes muiža un viduslaiku pilsdrupas (Pauluči albums, 1830). Embūtes muižas un viduslaiku pilsdrupu plāns. Attēla kreisajā augšējā stūrī Embūtes pilskalns. Embūtes muižas kungu māja (1911). Embūtes pilsdrupas ir paliekas no Kurzemes bīskapijas mūra pils un muižas (Schloss Ambothen) Embūtē.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Embūtes pilsdrupas · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Grodņas ūnija (1566) · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Tīzenhauzens
Heinrihs fon Tīzenhauzens (dzimis ap 1520. gadu, miris) bija Bērzaunē dzimis Rīgas arhibīskapijas politiķis un vēsturnieks, Bērzaunes un Kalsnavas piļu īpašnieks.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Heinrihs fon Tīzenhauzens · Redzēt vairāk »
Hela
Hela ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē šaurās Helas pussalas virsotnē.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Hela · Redzēt vairāk »
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Hercogs · Redzēt vairāk »
Hieronims Hodkevičs
Hieronims Hodkevičs (dzimis ap 1510. gadu, miris 1561. gadā) bija Lietuvas lielkņazistes valsts darbinieks.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Hieronims Hodkevičs · Redzēt vairāk »
Hinrihs fon Ulenbroks II
Ulenbroku ģerbonis. Hinrihs fon Ulenbroks II (1520—1576) bija Rīgas birģermeisters.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Hinrihs fon Ulenbroks II · Redzēt vairāk »
Hodkeviči
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Hodkeviči · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Jagellonu dinastija
Jagellonu dinastijas ģerbonis — dubultais (Svētā Vladislava) krusts Viduseiropas karte ar valstīm, kurās valdīja Jagellonu dinastijas pārstāvji — Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija (ap 1490—1526) Jagellonu dinastija, arī Jagaiļa dinastija, burtiski Jagailieši bija Ģedimina dzimtas Lietuvas dižkunigaitijas valdnieku atzars, kas no 1385.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Jagellonu dinastija · Redzēt vairāk »
Jans Kohanovskis
Jans Kohanovskis (dzimis 1530. gadā, miris) bija poļu renesanses laika dzejnieks.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Jans Kohanovskis · Redzēt vairāk »
Jans Zamoiskis
Jans Zamoiskis Polijas-Lietuvas kopvalsts kanclera tērpā ar lielhetmaņa zizli rokā Jans Zamoiskis kā karaļa Stefana Batorija kanclers sarkanā tērpā 1582. gada sarunās pēc uzvarētā Livonijas kara (Jans Matejko, 1872) Jans Zamoiskis jeb Jans Zamojskis (1542—1605) bija ietekmīgs 16. gadsimta Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs, diplomāts un rakstnieks.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Jans Zamoiskis · Redzēt vairāk »
Jaspers fon Minsters
Jaspers fon Minsters (dzimšanas gads nezināms, miris 1577. gadā) jeb Kaspars Minsters bija Alūksnes komturs (1540–1551) un Livonijas ordeņa landmaršals (1551–1556).
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Jaspers fon Minsters · Redzēt vairāk »
Jaundoles pils
Jaundoles pils 17. gadsimtā (J. Helmsa zīmējums no Broces kolekcijas). Jaundoles pilsdrupu un Doles muižas attēls (1830). Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Jaundoles pils bija Rīgas domkapitula pils Doles salas dienvidrietumu malā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Jaundoles pils · Redzēt vairāk »
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »
Jērcēni (Jērcēnu pagasts)
Jērcēni ir apdzīvota vieta Valmieras novada Jērcēnu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Jērcēni (Jērcēnu pagasts) · Redzēt vairāk »
Johans Renners
Livonijas vēstures titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872) Johans Renners (ap 1525—1583) bija Livonijas ordeņa rakstvedis un hronists, kurš aprakstījis ne tikai Livonijas kara sākumu, bet arī tā priekšvēsturi Livonijas Konfederācijas valstīs.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Johans Renners · Redzēt vairāk »
Juhans III
Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Juhans III · Redzēt vairāk »
Katrīna Jagailiete
Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Katrīna Jagailiete · Redzēt vairāk »
Kauņas pils
Kauņas pils ir viduslaiku pils Lietuvā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Kauņas pils · Redzēt vairāk »
Ketleru dzimtas ģerbonis
Kurzemes ģerbonis Ketleru dzimtas valdīšanas laikā (no Zībmahera kataloga, 1605).Ketleru dzimtas ģerboņa mūsdienu variants. Ketleru dzimtas ģerbonis ir ģerbonis, kas simbolizēja piederību Ketleru dinastijai (katla kāsis), tās statusu, un ko kā savu simbolu izmantoja šai dzimtai piederīgie Kurzemes un Zemgales hercogi līdz 1737.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Ketleru dzimtas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Kloti no Jirgensburgas
Dzimtas ģerbonis Livonijas ordeņa kanclera Josta Klota kapaplāksne (no Broces kolekcijas). Kloti no Jirgensburgas (Zaubes) jeb Kloti fon Jirgensburgi (Clodt von Jürgensburg) bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Kloti no Jirgensburgas · Redzēt vairāk »
Knišina
Knišina (Knyszyn) - pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz ziemeļrietumiem no Bjalistokas.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Knišina · Redzēt vairāk »
Koadjutoru karš
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums Koadjutoru karš jeb Koadjutoru ķildasEdgars Dunsdorfs un Arnolds Spekke.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Koadjutoru karš · Redzēt vairāk »
Koveļa
Koveļa ir pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabalā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Koveļa · Redzēt vairāk »
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Krakova · Redzēt vairāk »
Krakovā dzimušo uzskaitījums
Krakovā dzimuši.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Krakovā dzimušo uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Krievu—zviedru karš (1570—1595) · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latgales vēsture
guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Laubere
Laubere (agrāk Ozoli) ir ciems Ogres novada Lauberes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Laubere · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa landmaršali
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Lugažu pils
Lugažu pils plāns no 1692. gada. Lugažu pilsmuižas skats no rietumiem 1801. gadā ar zemes valni agrākās pils vietā (no Broces kolekcijas). Lugažu ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Lugažos pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Lugažu pils · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Marienhauzenas pils
Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Marienhauzenas pils · Redzēt vairāk »
Marijas dzirnavas
Skats uz Marijas dzirnavām 20. gadsimta sākumā Marijas dzirnavas bija dzirnavas pie tagadējā Māras dīķa, Rīgas nocietinājumu daļa Pārdaugavā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Marijas dzirnavas · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Kristofs
Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Mēklenburgas Kristofs · Redzēt vairāk »
Možaiskas līgums
Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada. Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija. Možaiskas līgums bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) laikā 1562.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Možaiskas līgums · Redzēt vairāk »
Netišina
Netišina ir pilsēta Ukrainas rietumos, Hmeļnickas apgabala Šepetivkas rajonā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Netišina · Redzēt vairāk »
Nikolajs Radvils Melnais
Firstu Radvilu dzimtas ģerbonis Nikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais, arī Nikolajs Radzivils (1515-1565) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Nikolajs Radvils Melnais · Redzēt vairāk »
Olbrahts Laskis
Olbrahts Laskis (dzimis 1536. gadā, miris) bija poļu galminieks, alķīmiķis un avantūrists, Seradzas vojevoda (no 1566. līdz 1605. gadam), Alūksnes stārasts no 1588.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Olbrahts Laskis · Redzēt vairāk »
Pasvales līgums
Pasvales līguma memoriāls Fragments no Livonijas ordeņa komturu un fogtu sapulcinātā karaspēka (''Militares Livoniensum'') uzskaitījuma 1557. gadā (rokraksts latīniski ''Biblioteka Jagiellońska, Oddział Rękopisów, BJ 58, Fol. 72.''). Pasvales līgums jeb Miera līgums starp Polijas karali un Livonijas mestru par godājamā Rīgas arhibīskapa atjaunošanu ir kopīgs nosaukums trim miera līgumiem, kurus 1557.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Pasvales līgums · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Polijas Karaliste (1385—1569) · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Rūjienas vēsture
Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »
Rehenbergi-Linteni
Fon Lintenu un fon Rehenbergu-Lintenu dzimtu ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Rehenbergi-Linteni jeb fon Rehenbergi, saukti par Linteniem ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes un Zemgales hercogistē 16.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Rehenbergi-Linteni · Redzēt vairāk »
Salaspils vēsture
Salaspils (vācu: Holmburg, Kirchholm) ir viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas rakstītajos avotos pieminēta kopš 1186.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Salaspils vēsture · Redzēt vairāk »
Sēļi (Sēļu pagasts)
Sēļi ir ciems Valmieras novada Sēļu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Sēļi (Sēļu pagasts) · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Sigismunds I Vecais
Sigismunds I Vecais (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis no 1506.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Sigismunds I Vecais · Redzēt vairāk »
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Suntažu pagasts
Suntažu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Suntažu pagasts · Redzēt vairāk »
Taubes
Baronu fon Taubes dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Taubes ir sena Livonijas vācbaltiešu dzimta, kas vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Taubes · Redzēt vairāk »
Tiškeviči
Tiškeviču dzimtas ģerbonis "Ļeļiva". Tiškeviči bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta, kas pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts dibināšanas 1569.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Tiškeviči · Redzēt vairāk »
Tikocina
Tikocina ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz austrumiem no Bjalistokas pie Narevas upes.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Tikocina · Redzēt vairāk »
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Turaidas pils · Redzēt vairāk »
Turovas-Pinskas kņazi
Turovas-Pinskas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Turovas, vēlāk Pinskas valdnieki tagadējās Baltkrievijas teritorijas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Turovas-Pinskas kņazi · Redzēt vairāk »
Ulbrokas muiža
Ieeja Rīgas radio stacijā Ulbrokas muižā Ulbrokas muiža. Ulbrokas muiža. Ulbrokas muiža atrodas Ropažu novada administratīvajā centrā Ulbrokā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Ulbrokas muiža · Redzēt vairāk »
Valodu politika Latvijā
Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Valodu politika Latvijā · Redzēt vairāk »
Veliki Mosti
Veliki Mosti ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā Sokaļas rajonā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Veliki Mosti · Redzēt vairāk »
Viļakas vēsture
Marienhauzenas pilsdrupas uz ezera salas 1747. gadā (Broces arhīvs) Viļakas novada muzejs Viļakas vēsture aptver laika periodu kopš Viļakas pils dibināšanas Atzeles zemē.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Viļakas vēsture · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
Viļņas līgums (1559)
Viļņas līgums noslēgts 1559.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Viļņas līgums (1559) · Redzēt vairāk »
Viļņas pils komplekss
Karaļa pils; 10. Pils dārzs; 11. Jaunais arsenāls (mūsdienās muzejs); 12. Vecā arsenāla ziemeļaustrumu tornis un vārti; 13. Vecā arsenāla pagalms Viļņas pils komplekss (vai) ir kultūrvēsturisku ēku grupa Neres upes kreisajā krastā, netālu no tās ietekas Viļņas upē, Viļņā, Lietuvā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Viļņas pils komplekss · Redzēt vairāk »
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Viļņas Universitāte · Redzēt vairāk »
Viļņas Universitātes bibliotēka
Viļņas Universitātes bibliotēka (skats no Sarbievijus pagalma puses) Viļņas Universitātes bibliotēka (VUB) ir vecākā Lietuvas akadēmiskā bibliotēka.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Viļņas Universitātes bibliotēka · Redzēt vairāk »
Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »
Vilhelms Šillings
Vilhelms Šillings bija Livonijas ordeņa brālis 16.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Vilhelms Šillings · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Firstenbergs
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Vjerhņadzvinska
Vjerhņadzvinska jeb Verhņedvinska, līdz 1962.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Vjerhņadzvinska · Redzēt vairāk »
Zahārijs Stopijs
Piemineklis ar Z. Stopija ģerboni Stopiņu pagastā Stopija rakstu kalendārs 1565. gadam (''Schreibcalender M.D. LXV.'') Zahārijs Stopijs (dzimis ap 1535. gadu, miris 1593. vai 1594. gadā) bija Rīgas brīvpilsētas ārsts (1560—1577), astronoms un astrologs Livonijas kara laikā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Zahārijs Stopijs · Redzēt vairāk »
Zalomons Hennings
''Lifflendische Churlendische Chronica'' atkārtotais izdevums (Rīga, Leipcija, ap 1847.) Zalomons Hennings (1528—1589) bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts darbinieks, hercoga Gotharda Ketlera padomnieks un "Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Zalomons Hennings · Redzēt vairāk »
Zaporižjas Seča
alt.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Zaporižjas Seča · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Zemgales valdnieku uzskaitījums
Tērvetes pilskalns — Zemgales valdnieku rezidences vieta 13. gadsimtā Zemgales valdnieki bija augstākie pavēlnieki Zemgales teritorijā.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Zemgales valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Ziemeļu septiņgadu karš
Ziemeļu septiņgadu karš (1563-1570) jeb Pirmais Ziemeļu karš vai Trīs kroņu karš starp Zviedrijas un Dānijas-Norvēģijas karaļvalstīm.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Ziemeļu septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1. augusts
1.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un 1. augusts · Redzēt vairāk »
1520. gads
1520.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un 1520. gads · Redzēt vairāk »
1548. gads
1548.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un 1548. gads · Redzēt vairāk »
1551. gads
1551.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un 1551. gads · Redzēt vairāk »
1564. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1564.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un 1564. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1565. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1565.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un 1565. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1566. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1566.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un 1566. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1567. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1567.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un 1567. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1568. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1568.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un 1568. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1569. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1569.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un 1569. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1570. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1570.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un 1570. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1571. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1571.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un 1571. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1572. gads
1572.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un 1572. gads · Redzēt vairāk »
1572. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1572.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un 1572. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
20. februāris
20.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un 20. februāris · Redzēt vairāk »
7. jūlijs
7.
Jaunums!!: Sigismunds II Augusts un 7. jūlijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Augusts Sigismunds, Sigismunds Augusts, Sigismunds II, Sigismunds III Augusts, Zygmunt II, Zygmunt II August.
