Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Siguldas viduslaiku pils

Indekss Siguldas viduslaiku pils

Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

49 attiecības: Aļģirds, Aizkraukles komtureja, Baltu ciltis (filma), Burhards fon Dreilēbens, Cēsu vaivadija, Džordžs Brauns, Gaujas koridors, Gūtmaņa ala, Georgs fon Eihštets, Gotika, Grodņas ūnija (1566), Jamas Zapoļskas miera līgums, Jānis Hodkevičs, Johans fon dem Brēle, Kauja pie Daugavgrīvas (1263), Kristers Horns, Latvijas administratīvais iedalījums, Latvijas pilis, Livonija, Livonijas ordeņa landmaršali, Livonijas ordenis, Livonijas vietvalži, Mažeikas karagājiens uz Talsiem, Mālpils viduslaiku pils, Mīla stiprāka par nāvi, Melngalvji, Nītaures pils, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnavas vaivadija, Pēteris Lasī, Ropažu viduslaiku pils, Satezele, Sigulda, Siguldas Jaunā pils, Siguldas komturi, Siguldas vēsture, Skujenes pils, Stārastija, Suntažu viduslaiku pils, Tērbatas vaivadija, The Sound Poets, Turaidas Roze, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Siguldas novadā, Valters fon Pletenbergs, Vidzemes pilskalni, Zaubes pils, Zobenbrāļu ordenis, 1207. gads.

Aļģirds

Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Aļģirds · Redzēt vairāk »

Aizkraukles komtureja

Aizkraukles kumtura pils drupas (2000). Aizkraukles komturejas karogs 1431.gadā Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Aizkraukles komtureja · Redzēt vairāk »

Baltu ciltis (filma)

"Baltu ciltis: Eiropas pēdējie pagāni" ir Raita Ābeles un Laura Ābeles režisēta Latvijas 2018. gada populārzinātniska dokumentālā filma par 13. gadsimta baltiem — kuršiem, latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem, prūšiem (jātvingiem un galindiem), augštaišiem un žemaišiem, kā arī Baltijas somiem — lībiešiem un Sāmsalas igauņiem, kuru apdzīvotās zemes apceļo tirgotājs Larss no Dānijas.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Baltu ciltis (filma) · Redzēt vairāk »

Burhards fon Dreilēbens

Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Burhards fon Dreilēbens · Redzēt vairāk »

Cēsu vaivadija

Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »

Džordžs Brauns

Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Džordžs Brauns · Redzēt vairāk »

Gaujas koridors

Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »

Gūtmaņa ala

Gūtmaņa ala ir ala Gaujas senlejas labā krasta nogāzē, Siguldā.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Gūtmaņa ala · Redzēt vairāk »

Georgs fon Eihštets

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Georgs fon Eihštets vai Jurje no Eihštetes (latīņu: Georgius ab Eichstat) Siguldas komturs bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestra amata izpildītājs no 1260.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Georgs fon Eihštets · Redzēt vairāk »

Gotika

brāļu Limburgu ilustrētas stundu grāmatas Parīzes Dievmātes katedrāle Gotika ir tēlotājmākslas un arhitektūras stils, kas aizsākās Krusta karu laikā aptuveni 12. gadsimta vidū Francijā.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Gotika · Redzēt vairāk »

Grodņas ūnija (1566)

Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Grodņas ūnija (1566) · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Jānis Hodkevičs

Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »

Johans fon dem Brēle

Johans fon dem Brēle, saukts Plāters (ap 1460—1529) bija Livonijas ordeņa landmaršals (1502—1529) un viens no ievērojamākajiem tālaika Livonijas politiķiem un karavadoņiem.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Johans fon dem Brēle · Redzēt vairāk »

Kauja pie Daugavgrīvas (1263)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuvas karaspēks devās sirot uz Sāmsalas-Vīkas bīskapijai pakļautajām igauņu zemēm 1263.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Kauja pie Daugavgrīvas (1263) · Redzēt vairāk »

Kristers Horns

Kristers Horns jeb Kristers Hūrns (dzimis, miris) bija zviedru karavīrs un valstsvīrs. Rīgas gubernators (1654—1657), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators (1657—1659), Zviedrijas valsts padomnieks (1660), feldmaršals (1672), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1674—1686). Valtenberģu muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Kristers Horns · Redzēt vairāk »

Latvijas administratīvais iedalījums

Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Latvijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Latvijas pilis

Rīgas pils Bauskas pils Cēsu viduslaiku pils Lielstraupes pils Turaidas pils Kokneses pils Šajā uzskaitījumā apkopotas Latvijas viduslaiku pilis.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Latvijas pilis · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa landmaršali

Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas vietvalži

1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »

Mažeikas karagājiens uz Talsiem

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuviešu karagājiens notika uz Talsiem, kauja notika uz ceļa, kas caur Zemgali veda uz Lietuvu. Talsu pilskalns mūsdienās Mažeikas karagājiens uz Talsiem notika pēc 1291.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Mažeikas karagājiens uz Talsiem · Redzēt vairāk »

Mālpils viduslaiku pils

Lemburgas pils un baznīcas plāns 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Sānskats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Mālpils viduslaiku pils jeb Lemburgas pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Mergupes labajā krastā Mālpilī pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Mālpils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Mīla stiprāka par nāvi

Lugas pirmizdevuma vāks (1927). Strenču Saviesīgā nama (pirms 1930). Luga "Mīla stiprāka par nāvi.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Mīla stiprāka par nāvi · Redzēt vairāk »

Melngalvji

Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Melngalvji · Redzēt vairāk »

Nītaures pils

Nītaures pils un baznīca kartē (Stokholmas kara arhīvs, 1701) Nītaures pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums pie Mergupes.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Nītaures pils · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pērnavas vaivadija

Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Pērnavas vaivadija · Redzēt vairāk »

Pēteris Lasī

Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Pēteris Lasī · Redzēt vairāk »

Ropažu viduslaiku pils

Ropažu viduslaiku pilsdrupas pilskalnā pie Lielās Juglas upes (18. gs. zīmējums) Ropažu pilsdrupas mūsdienās Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas no Salaspils veda uz Siguldas pili.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Ropažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Satezele

Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Satezele · Redzēt vairāk »

Sigulda

Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Sigulda · Redzēt vairāk »

Siguldas Jaunā pils

Siguldas Jaunā pils un piemineklis Kronvaldu Atim Siguldas Jaunā pils celta 1878.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Siguldas Jaunā pils · Redzēt vairāk »

Siguldas komturi

Siguldas komturu rezidence - Siguldas ordeņa pils mūsdienās. Siguldas ordeņa pils 19. gadsimta beigās. Siguldas komturi bija Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas ordeņa pārvaldnieki vecajā Siguldas ordeņa pilī laikā no 1231.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Siguldas komturi · Redzēt vairāk »

Siguldas vēsture

Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Siguldas vēsture · Redzēt vairāk »

Skujenes pils

Skujenes pils un baznīca 17. gadsimta kartē. Mūra atliekas rietumpusē Skujenes pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Skujenē pie Piebalgas-Nītaures ceļa ap puskilometru no vietas, kur tas šķērso Amatas upi.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Skujenes pils · Redzēt vairāk »

Stārastija

Stārastija bija Polijas-Lietuvas kopvalsts administratīvā teritorija, ko pārvaldīja stārasts.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Stārastija · Redzēt vairāk »

Suntažu viduslaiku pils

Suntažu viduslaiku pils 17. gadsimtā. Suntažu muižas kungu māja un baznīca 1796. gadā (no Broces kolekcijas). Suntažu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Mazās Juglas krastā Suntažos pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Suntažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Tērbatas vaivadija

Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Tērbatas vaivadija · Redzēt vairāk »

The Sound Poets

The Sound Poets (no angļu valodas — 'skaņu dzejnieki') ir 2011.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un The Sound Poets · Redzēt vairāk »

Turaidas Roze

Turaidas rozes kaps Turaidas pils dārzā. Turaidas Roze ir Turaidas jaunavas Maijas (1601—1620) leģendārais vārds, kas 1620.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Turaidas Roze · Redzēt vairāk »

Valmieras Livonijas ordeņa pils

Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Siguldas novadā

Šajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Siguldas novadā.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Siguldas novadā · Redzēt vairāk »

Valters fon Pletenbergs

Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »

Vidzemes pilskalni

Satezeles pilskalns ("Līvu skanste") pirms Pirmā pasaules kara Vidzemes pilskalni ir līvu, vendu un letu būvēti nocietinājumi Vidzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Vidzemes pilskalni · Redzēt vairāk »

Zaubes pils

Zaubes pilsdrupas pie lielceļa un tiltiņš pāri Dzirnavupei 18. gadsimtā. Zaubes pils jeb Jirgenburgas pils, līdz 1932.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Zaubes pils · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

1207. gads

1207.

Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un 1207. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Siguldas ordeņa pils, Siguldas pils, Siguldas pilsdrupas.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »