Ātrāk nekā pārlūku!
49 attiecības: Apakšdevons, Atrypa, Austrumeiropas platforma, Ģeoloģiskā laika skala, Ņūtona kalns, Baltijas sineklīze, Baltijas vairoga dienvidu nogāze, Bruņuzivis, Carnikava, Cefalaspidomorfi, Dažādvairodži, Dobeles meteorīta krāteris, Elga Marka-Kurika, Frīdrihs Šmits, Graptolīti, Išnakantveidīgās, Igaunijas Dabas muzejs, Kaļķakmens, Kaledonijas krokojums, Konodonti, Kristians Panders, Latvija, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas ģeoloģija, Latvijas medicīnas vēsture, Latvijas pamatieži, Leptaena, Merģelis, Merostomāti, Nodosariātas, Ordoviks, Paleozojs, Pentamerus, Platystrophia, Plānčauļi, Pleckāju ģinšu uzskaitījums, Pteraspidomorfi, Rifs, Rugozas, Skorpioni, Starspurzivis, Stromatoporas, Svalbāra, Sventokšiskas kalni, Talsu novads, Talsu novads (2009—2021), Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins, Trilobīti, Zobenastes.
Apakšdevons
apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).
Jaunums!!: Silūrs un Apakšdevons · Redzēt vairāk »
Atrypa
Atrypa ir izmirušu pleckāju ģints no Atripīdu kārtas.
Jaunums!!: Silūrs un Atrypa · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas platforma
Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.
Jaunums!!: Silūrs un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā laika skala
Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.
Jaunums!!: Silūrs un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »
Ņūtona kalns
Ņūtona kalns ir kalns Svalbārā, Špicbergenas salas un visa arhipelāga augstākā virsotne.
Jaunums!!: Silūrs un Ņūtona kalns · Redzēt vairāk »
Baltijas sineklīze
Baltijas sineklīze, arī Polijas-Lietuvas ieplaka, ir viena no lielākajām Austrumeiropas platformas struktūrām, kas aptver Igaunijas dienvidrietumu daļu, Latvijas centrālo un rietumu daļu, Lietuvas centrālo un rietumu daļu, Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas ziemeļaustrumu daļu un šīm teritorijām pieguļošo Baltijas jūras akvatoriju.
Jaunums!!: Silūrs un Baltijas sineklīze · Redzēt vairāk »
Baltijas vairoga dienvidu nogāze
Baltijas vairoga dienvidu nogāze ir tektoniska struktūra (pārejas zona) starp Baltijas vairogu ziemeļos un Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi dienvidos.
Jaunums!!: Silūrs un Baltijas vairoga dienvidu nogāze · Redzēt vairāk »
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Jaunums!!: Silūrs un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »
Carnikava
Carnikava (no — ‘ošleja’, — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk SānkauleHupel, August Wilhelm.
Jaunums!!: Silūrs un Carnikava · Redzēt vairāk »
Cefalaspidomorfi
Cefalaspidomorfi jeb nepārnāši (Cephalaspidomorphi, Monorhina) ir izmirušu bezžokļaiņu klase.
Jaunums!!: Silūrs un Cefalaspidomorfi · Redzēt vairāk »
Dažādvairodži
Dažādvairodži jeb heterostraki (Heterostraci, sengr. ἕτερος+ὄστρακον "atškirīgas bruņas") ir izmirušu bezžokļaiņu pārnāšu klases (Pteraspidomorphi) apakšklase.
Jaunums!!: Silūrs un Dažādvairodži · Redzēt vairāk »
Dobeles meteorīta krāteris
Dobeles meteorīta krāteris jeb Dobeles astroblēma ir liela meteorīta trieciena rezultātā izveidojies zemes virsmas padziļinājums pamatklintājā aptuveni 4,5 km diametrā.
Jaunums!!: Silūrs un Dobeles meteorīta krāteris · Redzēt vairāk »
Elga Marka-Kurika
Elga Marka-Kurika (līdz 1964. gadam Elga Marka) (1928—2016) bija igauņu ģeoloģe un paleontoloģe.
Jaunums!!: Silūrs un Elga Marka-Kurika · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Šmits
Frīdrihs Šmits. Frīdrihs Kārlis Šmits (Friedrich Karl Schmidt,; 1832–1908) bija Krievijas Impērijas ģeologs, paleontologs un botāniķis.
Jaunums!!: Silūrs un Frīdrihs Šmits · Redzēt vairāk »
Graptolīti
Graptolīti (Graptolithina) ir paleozojā dzīvojošu koloniālu jūras organismu pushordaiņu tipa klase vai apakšklase.
Jaunums!!: Silūrs un Graptolīti · Redzēt vairāk »
Išnakantveidīgās
Išnakantveidīgās (Ischnacanthiformes) ir izmirušu zivju kārta akantožu klasē.
Jaunums!!: Silūrs un Išnakantveidīgās · Redzēt vairāk »
Igaunijas Dabas muzejs
Igaunijas Dabas muzejs ir Igaunijas nacionālais dabas muzejs.
Jaunums!!: Silūrs un Igaunijas Dabas muzejs · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Silūrs un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Kaledonijas krokojums
Klasiskie kaledonīdi. Kaledonijas krokojums (Caledonia — Skotijas latīniskais nosaukums) ir tektoģenēzes ēra, laikā no kembrija līdz devonam, kad notika Zemes garozas krokošanās, kalnu (kaledonīdu) veidošanās, un granitizācijas cikls.
Jaunums!!: Silūrs un Kaledonijas krokojums · Redzēt vairāk »
Konodonti
Konodonti (no — 'konuss' un ὀδούς — 'zobs') ir izmirušu hordaiņu klase, kas ārēji atgādināja mūsdienu nēģus.
Jaunums!!: Silūrs un Konodonti · Redzēt vairāk »
Kristians Panders
Kristians Heinrihs Panders (dzimis (pēc vecā stila), miris) bija vācbaltiešu paleontologs, embriologs un ģeologs, kuru Čārlzs Darvins atzina par savas teorijas priekšteci.
Jaunums!!: Silūrs un Kristians Panders · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Silūrs un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeogrāfija
Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Silūrs un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeoloģija
jura, Pg — paleogēns, N — neogēns. Latvijas ģeoloģija ir zinātne par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un tās attīstības vēsturi, un ir daļa no Ziemeļeiropas ģeoloģijas.
Jaunums!!: Silūrs un Latvijas ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Latvijas medicīnas vēsture
Latvijas medicīnas vēsture izsekojama līdz Livonijas konfederācijas laikiem viduslaiku Latvijā.
Jaunums!!: Silūrs un Latvijas medicīnas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas pamatieži
270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.
Jaunums!!: Silūrs un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »
Leptaena
Leptaena ir izmirušu pleckāju ģints no Strofomenīdu kārtas.
Jaunums!!: Silūrs un Leptaena · Redzēt vairāk »
Merģelis
silūra merģelī. Merģelis ir mālains karbonātisks nogulumiezis, kas satur 50—75% kalcija karbonātu un 25—50% sālsskābē nešķīstošu atlikumu, ko veido silīcija dioksīds, alumīnija, dzelzs u.c. oksīdi.
Jaunums!!: Silūrs un Merģelis · Redzēt vairāk »
Merostomāti
Merostomāti (Merostomata) ir posmkāju tipa dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Silūrs un Merostomāti · Redzēt vairāk »
Nodosariātas
Nodosariātas (Nodosariata) ir foraminīferu klase (vai apakšklase), kas pārstāv pārsvarā brīvi peldošas formas.
Jaunums!!: Silūrs un Nodosariātas · Redzēt vairāk »
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Jaunums!!: Silūrs un Ordoviks · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Silūrs un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Pentamerus
Pentamerus ir izmirušu pleckāju ģints no Pentameru kārtas.
Jaunums!!: Silūrs un Pentamerus · Redzēt vairāk »
Platystrophia
Platystrophia ir izmirušu pleckāju ģints no Ortīdu kārtas.
Jaunums!!: Silūrs un Platystrophia · Redzēt vairāk »
Plānčauļi
Plānčauļi (Leptostraca) ir fillokarīdu apakšklases augstāko vēžu kārta.
Jaunums!!: Silūrs un Plānčauļi · Redzēt vairāk »
Pleckāju ģinšu uzskaitījums
Pleckāji Pleckāju ģinšu uzskaitījums uzrāda mūsdienās dzīvojošās un izmirušās pleckāju ģintis alfabēta kārtībā bez piesaistes augstākām taksonomiskām vienībām.
Jaunums!!: Silūrs un Pleckāju ģinšu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Pteraspidomorfi
Pteraspidomorfi jeb pārnāši (Pteraspidomorphi, Diplorhina) ir izmirušu bezžokļaiņu klase, no kuras, kā uzskata, ir cēlušies arī žokļaiņi.
Jaunums!!: Silūrs un Pteraspidomorfi · Redzēt vairāk »
Rifs
Rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā Indonēzijā Rifs ir klinšu, kaļķakmens vai cita līdzīga cieta materiāla jūras dibena pacēlums, kas atrodas zem ūdens virsmas tuvu tai vai atplūdos nenozīmīgi paceļas pār to.
Jaunums!!: Silūrs un Rifs · Redzēt vairāk »
Rugozas
Rugozas (Rugosa) jeb tetrakoraļļi (Tetracorallia) ir izmirušu koraļļpolipu apakšklase vai kārta.
Jaunums!!: Silūrs un Rugozas · Redzēt vairāk »
Skorpioni
Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta.
Jaunums!!: Silūrs un Skorpioni · Redzēt vairāk »
Starspurzivis
Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.
Jaunums!!: Silūrs un Starspurzivis · Redzēt vairāk »
Stromatoporas
Stromatoporas jeb stromatoporoidejas (Stromatoporoidea) ir izmirušu koloniālu jūras bezmugurkaulnieku grupa ar ne visai skaidru sistemātisko stāvokli.
Jaunums!!: Silūrs un Stromatoporas · Redzēt vairāk »
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Jaunums!!: Silūrs un Svalbāra · Redzēt vairāk »
Sventokšiskas kalni
Sventokšiskas kalni ir kalnu sistēma Polijas centrālajā daļā, Sventokšiskas vojevodistē netālu no Kelces pilsētas.
Jaunums!!: Silūrs un Sventokšiskas kalni · Redzēt vairāk »
Talsu novads
Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Silūrs un Talsu novads · Redzēt vairāk »
Talsu novads (2009—2021)
Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.
Jaunums!!: Silūrs un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins
Timana-Pečoru naftas un gāzes baseina satelītattēls. Naftas izeja pie Čutas upes. Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins ir teritorija Pečoras zemienē starp Ziemeļurāliem, Timana skraustu un Pečoras jūru, kurā atrodas bagātīgas naftas un gāzes atradnes.
Jaunums!!: Silūrs un Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins · Redzēt vairāk »
Trilobīti
Trilobīti (Trilobita) ir izmiruša posmkāju apakštipa Trilobītveidīgie (Trilobitomorpha) vienīgā klase, kas pazīstami no paleozoja ēras nogulumiem.
Jaunums!!: Silūrs un Trilobīti · Redzēt vairāk »
Zobenastes
Zobenastes (Xiphosura) ir merostomātu klases apakšklase.
Jaunums!!: Silūrs un Zobenastes · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Silūra periods, Silūra sistēma, Silūrs (periods).
