Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Ķīniešu valoda, Birmieši, Birmiešu valoda, Džuani, Dzongke, ISO 639-2, Kantoniešu dialekts, Mandarīnu valoda, Na-dene valodas, Nepāliešu valoda, Nevaru valoda, Pju pilsētvalstis, Taivāniešu dialekts, Tibetiešu valoda, Valoda, Vu valoda.
Ķīniešu valoda
Ķīniešu valoda (汉语) ir kopējs nosaukums vairākām sinotibetiešu valodām.
Jaunums!!: Sinotibetiešu valodas un Ķīniešu valoda · Redzēt vairāk »
Birmieši
Birmieši (pašnosaukums: bama) ir viena no Dienvidaustrumāzijas tautām, Mjanmas pamatiedzīvotāji un lielākais etnoss, veidojot 2/3 no valsts iedzīvotājiem.
Jaunums!!: Sinotibetiešu valodas un Birmieši · Redzēt vairāk »
Birmiešu valoda
Birmiešu valoda, arī mjanmu valoda (60px, mranma ca.ka), ir oficiālā Mjanmas valoda.
Jaunums!!: Sinotibetiešu valodas un Birmiešu valoda · Redzēt vairāk »
Džuani
Ķīna karte. Guansji Džuanu autonomais reģions, kurā dzīvo vairums džuani, iekrāsots tumši zilā krāsā, bet tai apkārtējās provinces, kurās arī dzīvo nozīmīgs daudzums džuani, ir iekrāsotas gaiši zilā krāsā Džuani ir etnoss, kas galvenokārt apdzīvo Guansji Džuanu autonomo reģionu Ķīnas dienvidos.
Jaunums!!: Sinotibetiešu valodas un Džuani · Redzēt vairāk »
Dzongke
Dzongke (རྫོང་ཁ Vailija tr.: rdzong-kha, Jong-kă), arī dzongka, ir Butānas valsts valoda.
Jaunums!!: Sinotibetiešu valodas un Dzongke · Redzēt vairāk »
ISO 639-2
ISO 639-2 ir otrā daļa no ISO 639 valodu nosaukumu kodu starptautiskā standarta.
Jaunums!!: Sinotibetiešu valodas un ISO 639-2 · Redzēt vairāk »
Kantoniešu dialekts
Kantoniešu dialekts, Guanfu dialekts jeb Guandžou dialekts ir viens no jue valodas dialektiem.
Jaunums!!: Sinotibetiešu valodas un Kantoniešu dialekts · Redzēt vairāk »
Mandarīnu valoda
Mandarīnu valoda (vienkāršotā ķīniešu: 官话; tradicionālajā ķīniešu: 官話; piņjiņs: Guānhuà) ir izplatītākā ķīniešu valodas dialektu grupa, kurā galvenokārt runā Ziemeļķīnā un Dienvidrietumķīnā.
Jaunums!!: Sinotibetiešu valodas un Mandarīnu valoda · Redzēt vairāk »
Na-dene valodas
Na-dene (arī atapasku-ejaku-tlinkitu, tlina-dene) ir Ziemeļamerikas indiāņu valodu saime, kurai pieder atapasku valodas, ejaku valoda un tlinkitu valoda.
Jaunums!!: Sinotibetiešu valodas un Na-dene valodas · Redzēt vairāk »
Nepāliešu valoda
Nepāliešu valoda (नेपाली भाषा, nepālī bhāṣā) ir viena no ziemeļu indoāriešu valodām.
Jaunums!!: Sinotibetiešu valodas un Nepāliešu valoda · Redzēt vairāk »
Nevaru valoda
Nevaru valoda (नेपाल भाषा, Nēpāl bhāṣā) ir sinotibetiešu valoda.
Jaunums!!: Sinotibetiešu valodas un Nevaru valoda · Redzēt vairāk »
Pju pilsētvalstis
Pju pilsētvalstis bija vairākas pilsētvalstis mūsdienu Mjanmas vidienē.
Jaunums!!: Sinotibetiešu valodas un Pju pilsētvalstis · Redzēt vairāk »
Taivāniešu dialekts
Taivāniešu dialekts (POJ: Tâi-oân-oē vai Tâi-gí; tradicionālajā ķīniešu: 臺灣話, 臺語; piņjiņs: Táiwānhuà, Táiyǔ) ir ķīniešu valodas dialekts, kurā runā aptuveni 70% Taivānas iedzīvotāju.
Jaunums!!: Sinotibetiešu valodas un Taivāniešu dialekts · Redzēt vairāk »
Tibetiešu valoda
Tibetiešu valoda ir valodu un dialektu kopums, kurā runā galvenokārt tibetieši, kas apdzīvo plašu areālu Centrālāzijas austrumos, galvenokārt Ķīnā, Indijā, Nepālā un Pakistānā.
Jaunums!!: Sinotibetiešu valodas un Tibetiešu valoda · Redzēt vairāk »
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Jaunums!!: Sinotibetiešu valodas un Valoda · Redzēt vairāk »
Vu valoda
Vu valoda (吳語) ir viena no ķīniešu valodām (dialektu grupām), kas pamatā ir izplatīta Jandzi upes lejtecē, tas ir, Šanhajā, Džedzjanas provincē un Dzjansu provincē.
Jaunums!!: Sinotibetiešu valodas un Vu valoda · Redzēt vairāk »
