Ātrāk nekā pārlūku!
205 attiecības: Abinieki, Airkāji, Aizeks Azimovs, Akūta sirds mazspēja, Akūts koronārais sindroms, Akromegālija, Alanīnaminotransferāze, Albatrosi, Alkaloīdi, Amnioti, Andrē Frederiks Kurnāns, Anoreksija, Apaļmutnieki, Artērija, Arteriālā hipertensija, Asinsrites orgānu sistēma, Asinsspiediens, Asinsvadi, Astainie abinieki, Astoņkāji, Auglis, Auskultācija, Austrumu burunduks, Šons Vaits, Īru vilku suns, Žirafes, Čērdža—Strosas sindroms, Ēbersvalde, Ēvalds Ezerietis, Baltā sētvija, Baltvalis, Barības vads, Bazālā membrāna, Bezmiegs, Bilaterāļi, Brūnkrūtainais ezis, Bruņgliemeži, Burunduki, CHA2DS2–VASc rezultāts, Cilvēka krūškurvis, Cilvēka uzbūves tipi, Cukurs, Daudzspurzivjveidīgās, Džeks Uzšķērdējs, Devonas rekss, Dižbrūklene, Dikinsons Ričardss, Dilatācijas kardiomiopātija, Divžauņi, Dzintars Jaundžeikars, ..., Eži, Ehokardiogrāfija, Elektrokardiogrāfija, Elektrokardiostimulators, Endotēlijs, Fizioloģija, Fosfors, Gaļa, Galvkāji, Gepards, Gliemeņvēži, Greihaunds, Grieķijas aitu suns, Gundegu dzimta, Halīfa bin Zājids al Nahjāns, Havjērs Gomess, Himalaju brūnais lācis, Hinīns, Hipertensīvā sirds slimība, Hiromantija, Hordaiņi, Išēmiskā sirds slimība, Iedzimtās sirds slimības, Imperatorpingvīns, Infarkts, Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts, Internā medicīna, Izvadorgānu sistēma, Jaks, Jaunava Marija, Jānis Volkolākovs, Jūras zīdītāji, Jūraszirnekļi, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Jorkšīras terjers, Jurijs Bespalovs, Kaķis, Kalcija kanālu blokatori, Kalmāri, Kanādas bebrs, Kanādas sfinkss, Kardināls, Kardioloģija, Kardiopulmonālā reanimācija, Kaza, Kālija cianīds, Kārlis Goppers, Klejotājnervs, Knābjgalvji, Kognitīvā psiholoģija, Kolibri, Koronārais X sindroms, Koronāro artēriju šuntēšana, Krūšu kauls, Krustā sišana, Lamarkuss Oldridžs, Lancetnieki, Latvijas medicīnas vēsture, Lauva, Līķis, Mandelbrota kopa, Marfāna sindroms, Mākslīgais elektrokardiostimulators, Mākslīgā koma, Meinkūns, Meldonijs, Miokards, Mitrālā vārstuļa prolapss, Mugurkaulnieki, Muskuļi, Nanotehnoloģija, Natokināze, Nepilnīgā osteoģenēze, Nervu sistēma, Nikolajs Amosovs, Nitroglicerīns, Ošo, Odžu apakšdzimta, Onihofori, Parastā priede, Pīrsings, Pelēkā žurka, Peldēšana, Perikards, Pitoni, Plankumainais ronis, Plankumainā hiēna, Plīvurpūču dzimta, Pleckāji, Priekšžauņi, Priekšlaicīga priekškambaru saraušanās, Progērija, Puazeija likums, Pulss, Putni, Rāpuļi, Rūdolfs Blūmenfelds, Reimatoīdais artrīts, Ričards Niksons, Ribas, Rihards Teihmans, Sakņgalvji, Salpu klase, Saluki, Sifiliss, Sirds mazspēja, Sirds ritms, Sirds slimības, Sirds vadītājsistēma, Sistēmiskā sarkanā vilkēde, Skrimšļzivis, Smadzeņu insults, Smadzeņu stumbrs, Sniega karaliene, Stabilā stenokardija, Starspurzivis, Stellera jūrasgovs, Stetoskops, Stiklavaržu dzimta, Storveidīgās, Stress, Takocubo kardiomiopātija, Tūska, Teobromīns, Tepo Numminens, Thits Kuangs Diks, Trombs, Tulle, Tylocaris, Urīnorgānu sistēma, Vaļi, Vaboles, Vagālais tonuss, Vairogdziedzeris, Valdis Pavlovskis, Vēnas, Veģetatīvā distonija, Veģetārisms, Vegānisms, Vemšana, Verners Forsmanis, Vikunja, Viljams Hārvijs, Virsnieres, Zarnelpotāji, Zarnu nosprostojums, Zīdītāji, Ziemeļu baltkrūtainais ezis, Zilais valis, Ziloņroņi, Zirgi, Zivis, 1967. gads, 2002. gads Latvijā, 4. aprīlis. Izvērst indekss (155 vairāk) »
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Sirds un Abinieki · Redzēt vairāk »
Airkāji
Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Sirds un Airkāji · Redzēt vairāk »
Aizeks Azimovs
Aizeks Azimovs (dzimis kā Isaks Ozimovs, miris) bija Padomju Krievijā dzimis ebreju izcelsmes amerikāņu bioķīmiķis un populārs rakstnieks, īpaši pazīstams ar saviem zinātniskās fantastikas un populārzinātniskajiem darbiem.
Jaunums!!: Sirds un Aizeks Azimovs · Redzēt vairāk »
Akūta sirds mazspēja
Akūta sirds mazspēja ir no jauna radušies vai būtiski pasliktinājušies sirds mazspējas simptomi, kas tipiski ietver elpas trūkumu, tūskas, nogurumu un prasa neatliekamu ārstniecību.
Jaunums!!: Sirds un Akūta sirds mazspēja · Redzēt vairāk »
Akūts koronārais sindroms
Akūts koronārais sindroms ir tādu saslimšanu (patoloģisku reakciju) kopums, kuras saistītas ar sirds muskulatūras traucējumiem vai nāvi nepietiekamas koronārās (vainagartēriju) asins plūsmas dēļ.
Jaunums!!: Sirds un Akūts koronārais sindroms · Redzēt vairāk »
Akromegālija
sejas izteiksmi Akromegālija (akros — ‘galējs’,, megalos — ‘liels’) ir hroniska, progresējoša endokrīnā slimība, dažos avotos sindroms, kam ir raksturīga pastiprināta augšanas hormona (jeb somatotropā hormona – STH) veidošanās.
Jaunums!!: Sirds un Akromegālija · Redzēt vairāk »
Alanīnaminotransferāze
Alanīnaminotransferāze jeb alanīntransamināze (AlAT jeb ALT) ir ferments, aminotransferāze (jeb transamināze).
Jaunums!!: Sirds un Alanīnaminotransferāze · Redzēt vairāk »
Albatrosi
Albatrosi, albatrosu dzimta (Diomedeidae) ir viena no četrām vētrasputnu kārtas (Procellariiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Sirds un Albatrosi · Redzēt vairāk »
Alkaloīdi
Alkaloīds (morfīns) Alkaloīdi — slāpekli saturošas, galvenokārt augu izcelsmes organiskas vielas.
Jaunums!!: Sirds un Alkaloīdi · Redzēt vairāk »
Amnioti
Amnioti (Amniota) ir primārie sauszemes mugurkaulnieki, t.i. tādi, kuru tuvākie priekšteči ir dzīvojuši uz sauszemes.
Jaunums!!: Sirds un Amnioti · Redzēt vairāk »
Andrē Frederiks Kurnāns
Andrē Frederiks Kurnāns (dzimis, miris) bija franču/amerikāņu ārsts un fiziologs.
Jaunums!!: Sirds un Andrē Frederiks Kurnāns · Redzēt vairāk »
Anoreksija
Anoreksija ir psihiski traucējumi, kas ir kļuvuši izplatīti pēdējos gadu desmitos.
Jaunums!!: Sirds un Anoreksija · Redzēt vairāk »
Apaļmutnieki
Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.
Jaunums!!: Sirds un Apaļmutnieki · Redzēt vairāk »
Artērija
Artērijas šķērsgriezums Artērija (no, artēria — 'traheja, artērija') ir asinsvads, kas asinis no sirds aiznes vienā vai vairākās ķermeņa daļās (audos, plaušās, smadzenēs, utt.). Lielākā daļa artēriju pārnēsā skābekli saturošas asinis; Divi izņēmumi ir plaušu un nabas artērijas, kas pārnes bez-skābekļa asinis uz orgāniem, kur tās pavairo ar skābekli (attiecīgi plaušās un placentā).
Jaunums!!: Sirds un Artērija · Redzēt vairāk »
Arteriālā hipertensija
Arteriālā hipertensija (hyper — ‘augsts’, tensia — ‘spiediens’), kas pazīstams arī kā augsts asinsspiediens, ir ilgstošs medicīnisks stāvoklis, kurā asinsspiediens artērijās ir pastāvīgi paaugstināts virs normas.
Jaunums!!: Sirds un Arteriālā hipertensija · Redzēt vairāk »
Asinsrites orgānu sistēma
Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.
Jaunums!!: Sirds un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Asinsspiediens
Elektroniskais sfigmomanometrs — ierīce asinsspiediena izmērīšanai Asinsspiediens ir hidrodinamiskais spiediens, kuru uz asinsvadu sieniņām rada asiņu cirkulācija organismā.
Jaunums!!: Sirds un Asinsspiediens · Redzēt vairāk »
Asinsvadi
Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.
Jaunums!!: Sirds un Asinsvadi · Redzēt vairāk »
Astainie abinieki
Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.
Jaunums!!: Sirds un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »
Astoņkāji
Astoņkāji (Octopoda) ir galvkāju klases (Cephalopoda) kārta.
Jaunums!!: Sirds un Astoņkāji · Redzēt vairāk »
Auglis
Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.
Jaunums!!: Sirds un Auglis · Redzēt vairāk »
Auskultācija
Netiešā auskultācija, izmantojot stetoskopu Auskultācija ( — ‘klausīties, izklausīt’) ir diagnosticēšanas metode, kura izmanto skaņas, kas dabiski rodas organismā un tiek uztvertas ar tiešo vai netiešo (ar jebkāda cieta ķermeņa palīdzību) mūsu auss saskaršanos ar ķermeņa virsmu.
Jaunums!!: Sirds un Auskultācija · Redzēt vairāk »
Austrumu burunduks
Austrumu burunduks (Tamias striatus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas sastopams plašā areālā Ziemeļamerikas austrumos: ASV austrumos un Kanādas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Sirds un Austrumu burunduks · Redzēt vairāk »
Šons Vaits
Šons Rodžers Vaits (dzimis Sandjego, Kalifornijas štatā, ASV) ir profesionāls amerikāņu snovbordists un skeitbordists.
Jaunums!!: Sirds un Šons Vaits · Redzēt vairāk »
Īru vilku suns
Īru vilku suns ir ļoti liels kurtu šķirnes suns.
Jaunums!!: Sirds un Īru vilku suns · Redzēt vairāk »
Žirafes
Žirafes (Giraffa) ir viena no divām žirafu dzimtas (Giraffidae) pārnadžu ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 7 izmirušas aizvēsturiskās sugas, no kurām 4 dzīvoja pleistocēnā un 3 pliocēnā.
Jaunums!!: Sirds un Žirafes · Redzēt vairāk »
Čērdža—Strosas sindroms
Čērdža—Strosas sindroms (arī alerģiskā granulomatoze vai alerģisks granulomatozs angiīts) ir sistēmisks autoimūns vaskulīts, kas bojā vidējos un sīkos asinsvadus.
Jaunums!!: Sirds un Čērdža—Strosas sindroms · Redzēt vairāk »
Ēbersvalde
Ēbersvalde ir pilsēta Vācijā, Brandenburgas zemē, Barnimas apriņķa centrs.
Jaunums!!: Sirds un Ēbersvalde · Redzēt vairāk »
Ēvalds Ezerietis
Ēvalds Ezerietis (dzimis, miris) bija latviešu ķirurgs, viens no sirds ķirurģijas pamatlicējiem Latvijā.
Jaunums!!: Sirds un Ēvalds Ezerietis · Redzēt vairāk »
Baltā sētvija
Baltā sētvija ir daudzgadīgs ķirbju dzimtas lakstaugs ar kāpelējošu, līdz 4 m garu, šķautnainu stumbru.
Jaunums!!: Sirds un Baltā sētvija · Redzēt vairāk »
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Jaunums!!: Sirds un Baltvalis · Redzēt vairāk »
Barības vads
kuņģi. Barības vads (oesophagus) ir relatīvi taisna gremošanas orgānu sistēmas daļa, caur kuru pārtika no mutes dobuma nonāk kuņģī.
Jaunums!!: Sirds un Barības vads · Redzēt vairāk »
Bazālā membrāna
Bazālā membrāna ir šaurs, fibrozs, bezšūnu slānis, kas atdala epitēliju (ādā, elpceļos, gremošanas traktā u.c), mezotēliju (pleiras dobumā, perikarda dobumā u.c.), endotēliju (asinsvados, limfvados u.c.) no zemāk pieguļošajiem saistaudiem.
Jaunums!!: Sirds un Bazālā membrāna · Redzēt vairāk »
Bezmiegs
Bezmiegs - viens no miega traucējumu veidiem.
Jaunums!!: Sirds un Bezmiegs · Redzēt vairāk »
Bilaterāļi
Bilaterāļi (Bilateria) ir dzīvnieku (Animalia) nodalījums, kas pieder pie eimetazoju apakšvalsts (Eumetazoa).
Jaunums!!: Sirds un Bilaterāļi · Redzēt vairāk »
Brūnkrūtainais ezis
Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Sirds un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Bruņgliemeži
Bruņgliemeži jeb bruņgliemji (Polyplacophora) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Sirds un Bruņgliemeži · Redzēt vairāk »
Burunduki
Burunduki, burunduku ģints (Tamias) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) ģints, kas apvieno 25 grauzēju sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšģintīs.
Jaunums!!: Sirds un Burunduki · Redzēt vairāk »
CHA2DS2–VASc rezultāts
CHADS2 rādītājs un tā atjauninātā versija, CHA2DS2-VASc rādītājs, ir klīniskas prognozēšanas noteikumi, lai novērtētu insulta risku cilvēkiem ar nereimatisku priekškambaru fibrilāciju (AF), izplatīta un nopietna sirds aritmija, kas saistīta ar trombembolisku insultu.
Jaunums!!: Sirds un CHA2DS2–VASc rezultāts · Redzēt vairāk »
Cilvēka krūškurvis
Krūškurvja kauli Krūškurvis (Thorax) apņem un pasargā tajā esošos iekšējos orgānus, kā arī tieši ir iesaistīts elpošanas mehānismā.
Jaunums!!: Sirds un Cilvēka krūškurvis · Redzēt vairāk »
Cilvēka uzbūves tipi
20.gadsimta četrdesmitajos gados Amerikāņu zinātnieks Viljams Šeldons nāca klajā ar somatotipu teoriju.
Jaunums!!: Sirds un Cilvēka uzbūves tipi · Redzēt vairāk »
Cukurs
Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu.
Jaunums!!: Sirds un Cukurs · Redzēt vairāk »
Daudzspurzivjveidīgās
Daudzspurzivjveidīgās (Polypteriformes) ir primitīvu starspurzivju kārta, kas iekļauj sevī tropiskajā Āfrikā saldūdenī dzīvojošas zivis, kā arī izmirušas formas.
Jaunums!!: Sirds un Daudzspurzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Džeks Uzšķērdējs
Džeka Uzšķērdēja ilustratīvs attēls Džeks Uzšķērdējs ir zināmākais vārds neatklātajam sērijveida slepkavam, kurš 1888.
Jaunums!!: Sirds un Džeks Uzšķērdējs · Redzēt vairāk »
Devonas rekss
Devonas rekss ir inteliģenta, īsspalvaina kaķu šķirne, kas selekcionēta Anglijā 1960.
Jaunums!!: Sirds un Devonas rekss · Redzēt vairāk »
Dižbrūklene
Dižbrūklene jeb lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon Aiton; sinonīms Oxycoccus macrocarpus) ir ēriku dzimtas mūžzaļš augs, kas sastopams purvainās vietās un tiek plaši kultivēts.
Jaunums!!: Sirds un Dižbrūklene · Redzēt vairāk »
Dikinsons Ričardss
Dikonsons Vudrafs Ričardss jaunākais (dzimis, miris) bija amerikāņu ārsts un fiziologs.
Jaunums!!: Sirds un Dikinsons Ričardss · Redzēt vairāk »
Dilatācijas kardiomiopātija
Dilatācijas kardiomiopātija ir sirds patoloģija, ko raksturo sirds kambaru, it īpaši kreisā sirds kambara, tilpuma pieaugums un sirds mazspēja, kas visbiežāk izpaužas sistoliskās funkcijas traucējumā.
Jaunums!!: Sirds un Dilatācijas kardiomiopātija · Redzēt vairāk »
Divžauņi
Divžauņu apakšklase jeb divžauņi (Coleoidea) ir galvkāju klases (Cephalopoda) apakšklase, kas apvieno visus mīkstā ķermeņa galvkājus.
Jaunums!!: Sirds un Divžauņi · Redzēt vairāk »
Dzintars Jaundžeikars
Dzintars Jaundžeikars (dzimis, miris) bija Latvijas lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis, bijis partijas LPP/LC biedrs, 8. un 9. Saeimas deputāts, kā arī iekšlietu ministrs.
Jaunums!!: Sirds un Dzintars Jaundžeikars · Redzēt vairāk »
Eži
Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā. Tuvākie radinieki ir ciršļeži, kuri veido otru ežu dzimtas apakšdzimtu. Ežiem un ciršļežiem ir kopēji aizvēsturiskie priekšteči ar ciršļiem. Pēdējo 15 miljonu gadu laikā eži tikpat kā nav mainījušies. Līdzīgi kā daudzi citi senākie zīdītāji arī eži piemērojušies nakts dzīvei. Tā kā visām ežu sugām ir adatains kažociņš, tās ārēji atgādina dzeloņcūkas un ehidnas, lai gan savstarpēji šie dzīvnieki nav radniecīgi. Senāk eži bijuši gaļas avots vairākām tautām, piemēram, Senajā Ēģiptē. Eiropā tos izmantoja pārtikā vēl viduslaikos.
Jaunums!!: Sirds un Eži · Redzēt vairāk »
Ehokardiogrāfija
Abnormāla ehokardiogramma: attēlā redzams vidusmuskuļa kambara starpsienas defekts (VSD). Apakšējā kreisajā pusē redzamā zīme parāda sirds ciklu, bet sarkanā — cikla laiku, kad attēls tika uzņemts. Krāsas tiek izmantotas, lai attēlotu asins plūsmas ātrumu un virzienu. Ehokardiogrāfija jeb EhoKG ir sirds ultraskaņas diagnostikas metode.
Jaunums!!: Sirds un Ehokardiogrāfija · Redzēt vairāk »
Elektrokardiogrāfija
291x291px 10 elektrodu pieslēgšanas vietas elektrokardiogrāfijas veikšanai Elektrokardiogrāfija (saīsinājumā EKG, no, cardia — 'sirds' un γραφειν, graphein — 'rakstīt') ir viena no galvenajām sirds izmeklēšanas metodēm.
Jaunums!!: Sirds un Elektrokardiogrāfija · Redzēt vairāk »
Elektrokardiostimulators
sirds elektriskās vadīšanas sistēmā. Sirds muskuļa kontrakciju visiem dzīvniekiem ierosina elektriskie impulsi, ko sauc par darbības potenciālu.
Jaunums!!: Sirds un Elektrokardiostimulators · Redzēt vairāk »
Endotēlijs
Endotēlijs ir plāns slānis no plakanā epitēlija šūnām, kas izklāj asinsvadus un limfvadus.
Jaunums!!: Sirds un Endotēlijs · Redzēt vairāk »
Fizioloģija
Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.
Jaunums!!: Sirds un Fizioloģija · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Sirds un Fosfors · Redzēt vairāk »
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Jaunums!!: Sirds un Gaļa · Redzēt vairāk »
Galvkāji
Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.
Jaunums!!: Sirds un Galvkāji · Redzēt vairāk »
Gepards
Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).
Jaunums!!: Sirds un Gepards · Redzēt vairāk »
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Jaunums!!: Sirds un Gliemeņvēži · Redzēt vairāk »
Greihaunds
Greihaunds ir angļu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Sirds un Greihaunds · Redzēt vairāk »
Grieķijas aitu suns
Grieķijas aitu suns jeb grieķu aitu suns ir ganu suņu šķirne, kas audzēta Grieķijas kalnainajos reģionos.
Jaunums!!: Sirds un Grieķijas aitu suns · Redzēt vairāk »
Gundegu dzimta
Gundegu dzimtas (Ranunculaceae) augi sastopami Ziemeļu puslodē, lakstaugi, reti puskrūmi, nelieli krūmi, liānas.
Jaunums!!: Sirds un Gundegu dzimta · Redzēt vairāk »
Halīfa bin Zājids al Nahjāns
Halīfa bin Zājids bin Sultāns al Nahjāns (Ḫalīfa bin Zāyid bin Sulṭān Āl Nahyān, dzimis, miris) bija Apvienoto Arābu Emirātu otrais prezidents no 2004.
Jaunums!!: Sirds un Halīfa bin Zājids al Nahjāns · Redzēt vairāk »
Havjērs Gomess
Havjērs Gomess (dzimis) ir spāņu triatlonists.
Jaunums!!: Sirds un Havjērs Gomess · Redzēt vairāk »
Himalaju brūnais lācis
Himalaju brūnais lācis jeb Himalaju sarkanais lācis (Ursus arctos isabellinus) ir viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Sirds un Himalaju brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Hinīns
Hinīna struktūrformula Hinīns ir zāles, ko lieto, lai ārstētu vai novērstu inficēšanos ar malāriju un babeziozi.
Jaunums!!: Sirds un Hinīns · Redzēt vairāk »
Hipertensīvā sirds slimība
Hipertensīvā sirds slimība (HSS) ir sirds atbildes reakcija uz sistēmisko hipertensiju.
Jaunums!!: Sirds un Hipertensīvā sirds slimība · Redzēt vairāk »
Hiromantija
Hiromantija (— 'roka', manteia — 'zīlēšana', 'pareģošana') ir zīlēšanas sistēma, kura izmanto cilvēka rokas (delnas) līnijas.
Jaunums!!: Sirds un Hiromantija · Redzēt vairāk »
Hordaiņi
Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).
Jaunums!!: Sirds un Hordaiņi · Redzēt vairāk »
Išēmiskā sirds slimība
Išēmiskā sirds slimība ir patoloģiskas pārmaiņas sirdī, ko izraisījusi miokarda išēmija — nepietiekama oksigenētu asiņu perfūzija miokardā.
Jaunums!!: Sirds un Išēmiskā sirds slimība · Redzēt vairāk »
Iedzimtās sirds slimības
Iedzimtās sirds slimības ir patoloģijas sirdī un lielajos asinsvados, kas radušās pirms dzimšanas ģenētisku un vides faktoru ietekmē.
Jaunums!!: Sirds un Iedzimtās sirds slimības · Redzēt vairāk »
Imperatorpingvīns
Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).
Jaunums!!: Sirds un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »
Infarkts
Infarkts (— 'piebāzts') ir audu atmirums kādā orgānā vai orgāna daļā asins pieplūdes pārtraukuma dēļ.
Jaunums!!: Sirds un Infarkts · Redzēt vairāk »
Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts
Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts (IBTI) ir 2001.
Jaunums!!: Sirds un Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts · Redzēt vairāk »
Internā medicīna
Internā medicīna ir medicīnas nozare, kas ārstē iekšķīgās slimības.
Jaunums!!: Sirds un Internā medicīna · Redzēt vairāk »
Izvadorgānu sistēma
Izvadorgānu sistēma ir orgānu sistēma, ar kuru palīdzību organisms atbrīvojas no kaitīgiem vielmaiņas galaproduktiem.
Jaunums!!: Sirds un Izvadorgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Jaks
Jaks (Bos grunniens domesticētajiem jakiem un Bos mutus savvaļas jakiem) ir liela auguma vēršu ģints (Bos) pārnadzis.
Jaunums!!: Sirds un Jaks · Redzēt vairāk »
Jaunava Marija
Jaunava Marija grieķu ikonā (aptuveni 16. gadsimta beigas) Saskaņā ar Jauno Derību Jaunava Marija (aramiešu מרים 'stiprā', 'daiļā' vai arī 'Kundze') bija Jēzus Kristus māte un (viņa ieņemšanas brīdī) Jāzepa sieva (Mateja 1:18-20, Lūkas 1:35).
Jaunums!!: Sirds un Jaunava Marija · Redzēt vairāk »
Jānis Volkolākovs
Jānis Volkolākovs (dzimis, miris) bija latviešu sirds ķirurgs.
Jaunums!!: Sirds un Jānis Volkolākovs · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Sirds un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jūraszirnekļi
Jūraszirnekļi (Pantopoda) ir jūras helicerātu Pycnogonida klases vienīgā kārta.
Jaunums!!: Sirds un Jūraszirnekļi · Redzēt vairāk »
Jēkabpils reģionālā slimnīca
2011) Jēkabpils reģionālā slimnīca ir IV līmeņa reģionālā slimnīca, kas atrodas Andreja Pormaļa ielā 125 Jēkabpilī.
Jaunums!!: Sirds un Jēkabpils reģionālā slimnīca · Redzēt vairāk »
Jorkšīras terjers
Jorkšīras terjers jeb 'jorks' ir angļu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 3.
Jaunums!!: Sirds un Jorkšīras terjers · Redzēt vairāk »
Jurijs Bespalovs
Jurijs Bespalovs (dzimis, miris) bija Latvijas uzņēmējs un futbola funkcionārs, FK Ventspils prezidents.
Jaunums!!: Sirds un Jurijs Bespalovs · Redzēt vairāk »
Kaķis
Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.
Jaunums!!: Sirds un Kaķis · Redzēt vairāk »
Kalcija kanālu blokatori
Kalcija kanālu blokatori (arī kalcija antagonisti vai lēno kalcija kanālu blokatori, KKB) ir ārstniecisko preparātu grupa, kuri saistās ar L tipa kanāliem un kavē kalcija jonu ieplūšanu šūnās.
Jaunums!!: Sirds un Kalcija kanālu blokatori · Redzēt vairāk »
Kalmāri
Kalmāri (Teuthida) ir desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes) piederoša galvkāju (Cephalopoda) kārta, kurā ietilpst apmēram 350 sugas.
Jaunums!!: Sirds un Kalmāri · Redzēt vairāk »
Kanādas bebrs
Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Sirds un Kanādas bebrs · Redzēt vairāk »
Kanādas sfinkss
Kanādas sfinkss ir bezspalvu kaķis, ar lielām ausīm un krokainu ādu.
Jaunums!!: Sirds un Kanādas sfinkss · Redzēt vairāk »
Kardināls
Latvijas pirmais kardināls Julijans Vaivods Kardināls ( — ‘galvenais’) ir katoļu Baznīcas garīdznieka goda tituls, katoļu Baznīcas hierarhijā kopš astotā gadsimta augstākais jeb nākamais amatpersonas tituls pēc pāvesta.
Jaunums!!: Sirds un Kardināls · Redzēt vairāk »
Kardioloģija
Kardioloģija (– 'sirds', λογος – 'mācība') ir medicīnas nozare, kas pēta sirds un asinsvadu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
Jaunums!!: Sirds un Kardioloģija · Redzēt vairāk »
Kardiopulmonālā reanimācija
Tiek veikta KPR medicīniskās apmācības manekenam Kardiopulmonālā reanimācija (KPR) ir ārkārtas procedūra, kurā bieži tiek kombinētas krūškurvja kompresijas ar mākslīgo ventilāciju, lai manuāli saglabātu neskartu smadzeņu darbību, līdz tiek veikti turpmāki pasākumi, lai atjaunotu spontānu asinsriti un elpošanu cilvēkam, kuram ir sirds apstāšanās.
Jaunums!!: Sirds un Kardiopulmonālā reanimācija · Redzēt vairāk »
Kaza
Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).
Jaunums!!: Sirds un Kaza · Redzēt vairāk »
Kālija cianīds
Kālija cianīds (KCN, ciānkālijs) ir ciānūdeņražskābes kālija sāls.
Jaunums!!: Sirds un Kālija cianīds · Redzēt vairāk »
Kārlis Goppers
Kārlis Goppers (—) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Jaunums!!: Sirds un Kārlis Goppers · Redzēt vairāk »
Klejotājnervs
Klejotājnervs ir X galvaskausa nervu pāris.
Jaunums!!: Sirds un Klejotājnervs · Redzēt vairāk »
Knābjgalvji
Knābjgalvji (Rhynchocephalia) pieder pie lepidozauru apakšklases.
Jaunums!!: Sirds un Knābjgalvji · Redzēt vairāk »
Kognitīvā psiholoģija
Kognitīvā psiholoģija (no — 'izzināšana, priekšstats, jēdziens') ir psiholoģijas virziens, kas pēta cilvēka informācijas apstrādes procesus un to likumsakarības, cilvēka uzmanību, uztveri, paternu atpazīšanu, zināšanu reprezentāciju, atmiņu, valodu, domāšanu, problēmu risināšanu, radošumu, lēmumu pieņemšanu, mākslīgo un cilvēka intelektu, kā arī kognitīvo attīstību.
Jaunums!!: Sirds un Kognitīvā psiholoģija · Redzēt vairāk »
Kolibri
Kolibri, kolibri dzimta (Trochilidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Sirds un Kolibri · Redzēt vairāk »
Koronārais X sindroms
Koronārais X sindroms raksturojas ar sāpēm krūtīs, bet koronārie sirds asinsvadi nav izmainīti.
Jaunums!!: Sirds un Koronārais X sindroms · Redzēt vairāk »
Koronāro artēriju šuntēšana
Koronārā apvedceļa ķirurģija Koronāro artēriju šuntēšana jeb aortokoronārā šuntēšana (CABG — coronary artery bypass grafting, latviski KAŠ) ir operācija, kas ļauj atjaunot asins plūsmu sirds artērijās, apejot koronārā asinsvada sašaurināšanās vietu, izmantojot apvedceļus jeb šuntus (asinsvadu protēzes).
Jaunums!!: Sirds un Koronāro artēriju šuntēšana · Redzēt vairāk »
Krūšu kauls
Krūšu kauls (sternum) ir iegarens, plakans kauls, kas atrodas gandrīz vertikāli krūškurvja priekšējā virsmā.
Jaunums!!: Sirds un Krūšu kauls · Redzēt vairāk »
Krustā sišana
Jēzus krustā sišana Krustā sišana ir vēsturisks soda vai nāvessoda veids, kurā upuris tiek piesiets vai pienaglots pie lielas koka sijas un atstāts karāties, iespējams, vairākas dienas, līdz galīgai nāvei no nespēka un nosmakšanas.
Jaunums!!: Sirds un Krustā sišana · Redzēt vairāk »
Lamarkuss Oldridžs
Lamarkuss Nurae Oldridžs (dzimis Dalasā, Teksasas štatā, ASV) ir bijušais amerikāņu basketbolists, spēlēja spēka uzbrucēja un centra pozīcijā.
Jaunums!!: Sirds un Lamarkuss Oldridžs · Redzēt vairāk »
Lancetnieki
Lancetnieki (Leptocardii) ir galvhordaiņu apakštipa klase.
Jaunums!!: Sirds un Lancetnieki · Redzēt vairāk »
Latvijas medicīnas vēsture
Latvijas medicīnas vēsture izsekojama līdz Livonijas konfederācijas laikiem viduslaiku Latvijā.
Jaunums!!: Sirds un Latvijas medicīnas vēsture · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Sirds un Lauva · Redzēt vairāk »
Līķis
Cilvēka līķis. Rembrants. Anatomijas mācību stunda. 1632 Līķis (no lejasvācu: līk) jeb mironis, līdz 18.
Jaunums!!: Sirds un Līķis · Redzēt vairāk »
Mandelbrota kopa
Mandelbrota kopas krāsains attēls Mandelbrota kopa ir punktu kopa kompleksajā plaknē, kuras robeža ir fraktālis (šo robežu sauc par Mandelbrota līkni).
Jaunums!!: Sirds un Mandelbrota kopa · Redzēt vairāk »
Marfāna sindroms
Marfāna sindroms ir ģenētiska saistaudu slimība.
Jaunums!!: Sirds un Marfāna sindroms · Redzēt vairāk »
Mākslīgais elektrokardiostimulators
''St. Jude Medical'' viena vada mākslīgais elektrokardiostimulators (ražots 2005. gadā) Elektrokardiostimulators (vai mākslīgais elektrokardiostimulators, lai to nejauktu ar dabisko sirds elektrostimulatoru) ir medicīniska ierīce, kas ģenerē elektriskus impulsus, ko piegādā elektrodi, lai izraisītu sirds muskuļa kambaru (augšējos — priekškambaros un / vai apakšējos — kambaros) saraušanos un tādējādi sūknētu asinis; šādi rīkojoties, šī ierīce aizstāj un / vai regulē sirds elektriskās vadīšanas sistēmas darbību. Elektrokardiostimulatora galvenais mērķis ir uzturēt atbilstošu sirdsdarbības ātrumu vai nu tāpēc, ka sirds dabiskais elektrokardiostimulators nav pietiekami ātrs, vai arī tāpēc, ka sirds elektriskās vadīšanas sistēmā ir blokāde. Mūsdienu elektrokardiostimulatori ir ārēji programmējami un ļauj kardiologam, jo īpaši sirds elektrofiziologam, izvēlēties optimālos stimulēšanas režīmus atsevišķiem pacientiem. Mūsdienu ierīces ir pieprasījuma elektrokardiostimulatori, kuros sirds stimulācija balstās uz asinsrites sistēmas dinamisko pieprasījumu. Konkrēts elektrokardiostimulatora veids, ko sauc par defibrilatoru (ICD — implantable cardioverter defibrilator), apvieno elektrokardiostimulatora un defibrilatora funkcijas vienā implantējamā ierīcē, ko skaidrības labad sauc par defibrilatoru. Citiem, ko sauc par biventrikulāriem elektrokardiostimulatoriem, ir vairāki elektrodi, kas stimulē dažādas pozīcijas zemākajos sirds kambaros, lai uzlabotu sirds kambaru, sirds apakšējo kameru, sinhronu darbību.
Jaunums!!: Sirds un Mākslīgais elektrokardiostimulators · Redzēt vairāk »
Mākslīgā koma
Mākslīgā koma, saukta arī par medikamentozo komu vai mākslīgi radītu komu, ir ar barbiturātus saturošu medikamentu palīdzību radīts un/vai uzturēts stāvoklis, kad pacients atrodas dziļā bezsamaņā.
Jaunums!!: Sirds un Mākslīgā koma · Redzēt vairāk »
Meinkūns
Meinkūni jeb Meinas jenotveidīgais kaķis ir populāra kaķu šķirne, kas izceļas ar savu lielo augumu un izcilajām medību iemaņām.
Jaunums!!: Sirds un Meinkūns · Redzēt vairāk »
Meldonijs
Meldonijs (starptautiskais nepatentētais aktīvās vielas nosaukums) ir Latvijā izgudrots medikaments sirds un asinsvadu slimību (piemēram, sirds išēmiskās slimības) ārstēšanai, sirds enerģētiskā patēriņa samazināšanaiA. Strakovs, J. Dzenītis, N. Jevharitska. Ārstniecības vielu ķīmija un tehnoloģija. R:, RTU izdevniecība, 2007, 106. lpp. un vispārējai darbaspēju paaugstināšanai. Meldonijs, atkarībā no ordinētās devas, tiek lietots gan kā recepšu medikaments dažādu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā, gan darbaspēju paaugstināšanai veseliem cilvēkiem pie fiziskām un garīgām pārslodzēm un atveseļošanās periodā. Latvijā meldonijs vairāk pazīstams ar nosaukumu "Mildronāts" ("Mildronāts" ir AS Grindeks reģistrētā preču zīme; AS Grindeks oriģinālprodukts). Šobrīd "Mildronāts" ir AS Grindeks vispieprasītākais oriģinālprodukts. Viens no meldonija izgudrotājiem ir Ivars Kalviņš (šobrīd Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs).
Jaunums!!: Sirds un Meldonijs · Redzēt vairāk »
Miokards
Miokards Miokards (myocardium) jeb sirds muskulis ir sirds galvenais — muskuļotais — slānis.
Jaunums!!: Sirds un Miokards · Redzēt vairāk »
Mitrālā vārstuļa prolapss
Mitrālā vārstuļa prolapss (MVP) ir sirds vārstuļu slimība, kurai raksturīga patoloģiski sabiezinātas mitrālā vārstuļa viras pārvietošanās atpakaļ kreisajā ātrijā (priekškambarī) sistoles laikā.
Jaunums!!: Sirds un Mitrālā vārstuļa prolapss · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Sirds un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Jaunums!!: Sirds un Muskuļi · Redzēt vairāk »
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Jaunums!!: Sirds un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Natokināze
Natokināze ir japāņu tradicionālajā ēdienā nato esošs enzīms.
Jaunums!!: Sirds un Natokināze · Redzēt vairāk »
Nepilnīgā osteoģenēze
V tipa nepilnīgās osteoģenēzes rentgenogramma pieaugušajam Nepilnīgā osteoģenēze, ko dažreiz sauc par Lobšteina sindromu vai osteogenesis imperfecta (OI) latīņu valodā, ir ģenētiska slimība, kas izraisa 1.
Jaunums!!: Sirds un Nepilnīgā osteoģenēze · Redzēt vairāk »
Nervu sistēma
Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.
Jaunums!!: Sirds un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Nikolajs Amosovs
Nikolajs Amosovs (dzimis, miris) bija padomju un ukraiņu ārsts, sirds ķirurgs, medicīnas zinātņu doktors (1953), Ukrainas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1969).
Jaunums!!: Sirds un Nikolajs Amosovs · Redzēt vairāk »
Nitroglicerīns
Nitroglicerīns (glicerīna trinitrāts, CH2ONO2CHONO2CH2ONO2), zināms arī kā trinitroglicerīns (TNG), nitro, gliceriltrinitrāts (GTN) vai 1,2,3-trinitroksipropāns, ir smags, bezkrāsains, indīgs, eļļains sprādzienbīstams šķidrums, ko iegūst, nitrējot glicerīnu.
Jaunums!!: Sirds un Nitroglicerīns · Redzēt vairāk »
Ošo
Ošo (Osho, 1931-1990), īstajā vārdā Bhāgavans Šrī Radžnišs (Acharya Rajneesh, Chandra Mohan Jain) bija indiešu garīgais skolotājs.
Jaunums!!: Sirds un Ošo · Redzēt vairāk »
Odžu apakšdzimta
Odžu apakšdzimta (Viperinae) ir viena no trijām odžu dzimtas (Viperidae) apakšdzimtām, kurā apvienotas 98 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 13 ģintīs.
Jaunums!!: Sirds un Odžu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Onihofori
Onihofori (Onychophora) ir mitrummīlošu sauszemes bezmugurkaulnieku tips.
Jaunums!!: Sirds un Onihofori · Redzēt vairāk »
Parastā priede
Parastā priede (Pinus sylvestris L.) ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.
Jaunums!!: Sirds un Parastā priede · Redzēt vairāk »
Pīrsings
Meitene ar vairākiem sejas pīrsingiem. Pīrsings ( — 'caurdure') ir ķermeņa caurduršanas māksla.
Jaunums!!: Sirds un Pīrsings · Redzēt vairāk »
Pelēkā žurka
Pelēkā žurka (Rattus norvegicus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzējs.
Jaunums!!: Sirds un Pelēkā žurka · Redzēt vairāk »
Peldēšana
Peldēšana ir pārvietošanās veids ūdenī.
Jaunums!!: Sirds un Peldēšana · Redzēt vairāk »
Perikards
Perikards (no) jeb sirds somiņa ir maisveida struktūra, kas apņem sirdi un lielo asinsvadu daļas.
Jaunums!!: Sirds un Perikards · Redzēt vairāk »
Pitoni
Pitoni (Python) ir pitonu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Sirds un Pitoni · Redzēt vairāk »
Plankumainais ronis
Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Jaunums!!: Sirds un Plankumainais ronis · Redzēt vairāk »
Plankumainā hiēna
Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).
Jaunums!!: Sirds un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »
Plīvurpūču dzimta
Plīvurpūču dzimta (Tytonidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir pūču dzimta (Strigidae).
Jaunums!!: Sirds un Plīvurpūču dzimta · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Sirds un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Priekšžauņi
Priekšžauņi (Prosobranchia) ir gliemežu klases apakšlase.
Jaunums!!: Sirds un Priekšžauņi · Redzēt vairāk »
Priekšlaicīga priekškambaru saraušanās
Priekšlaicīgas priekškambaru saraušanās (Premature atrial contractions; PAC), kas pazīstamas arī kā priekškambaru priekšlaicīgie kompleksi (APC) vai priekškambaru priekšlaicīgi sitieni (APB), ir izplatīti sirds ritma traucējumi, kuriem raksturīga priekšlaicīga sirdsdarbība, kuras izcelsme ir priekškambaros.
Jaunums!!: Sirds un Priekšlaicīga priekškambaru saraušanās · Redzēt vairāk »
Progērija
Progērija jeb Hatčinsona—Gilforda sindroms ir reti sastopama ģenētiska slimība, kas sākas agrā bērnībā un izraisa priekšlaicīgu organisma novecošanu.
Jaunums!!: Sirds un Progērija · Redzēt vairāk »
Puazeija likums
Šķidrumam ar viskozitāti, tā ātrums gar ārsienām ir tuvs nullei, ātrumam palielinoties tuvāk caurules centram. Puazeija likums ir lamināras plūsmas apraksts cilindriskā caurulē, ja tiek ņemti vērā viskozie spēki.
Jaunums!!: Sirds un Puazeija likums · Redzēt vairāk »
Pulss
Pulss (- 'sitiens', 'grūdiens') ir periodiskas asinsvadu apjoma svārstības, saistītas ar sirds saraušanos, kuras nosaka asinspiepildīšanas dinamika un spiediens tajos viena sirds cikla gaitā.
Jaunums!!: Sirds un Pulss · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Sirds un Putni · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Sirds un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Blūmenfelds
Rūdolfs Blūmenfelds (dzimis, miris 1941. gadā) bija Latvijas ārsts (Dr. med.) un šahists.
Jaunums!!: Sirds un Rūdolfs Blūmenfelds · Redzēt vairāk »
Reimatoīdais artrīts
Reimatoīdais artrīts ir hroniska sistēmiska autoimūna iekaisuma slimība, kas galvenokārt bojā sinoviālas locītavas (izpaužas kā sinovīts), tomēr var tikt iesaistīti arī citi orgāni, piemēram, āda, sirds, plaušas, acis.
Jaunums!!: Sirds un Reimatoīdais artrīts · Redzēt vairāk »
Ričards Niksons
Ričards Milhauss Niksons (—) bija trīsdesmit septītais ASV prezidents.
Jaunums!!: Sirds un Ričards Niksons · Redzēt vairāk »
Ribas
Ribas jeb sānkauli (costae) ir gari, plakani un lokveidā izliekti kauli, kuri veido krūškurvi.
Jaunums!!: Sirds un Ribas · Redzēt vairāk »
Rihards Teihmans
Rihards Teihmans (Altenburga —, Berlīne) bija Vācijas šahists.
Jaunums!!: Sirds un Rihards Teihmans · Redzēt vairāk »
Sakņgalvji
Sakņgalvji (Rhizocephala) ir sprogkāju infraklases virskārta.
Jaunums!!: Sirds un Sakņgalvji · Redzēt vairāk »
Salpu klase
Salpas (Thaliacea, Salpae) - tunikātu brīvi peldošu jūras organismu klase.
Jaunums!!: Sirds un Salpu klase · Redzēt vairāk »
Saluki
Saluki, dažos avotos Persijas greihaunds, ir suņu šķirne no Vidējiem Austrumiem, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Sirds un Saluki · Redzēt vairāk »
Sifiliss
Sifiliss ir seksuāli transmisīvā slimība, kuras izraisītājs ir baktērijas bālās treponēmas (Treponema pallidum) pasuga pallidum.
Jaunums!!: Sirds un Sifiliss · Redzēt vairāk »
Sirds mazspēja
Sirds mazspēja ir dažādu izpausmju kopums, kurus izraisa nepietiekama sirds funkcionēšana, kā rezultātā netiek nodrošināta pilnvērtīga asins cirkulācija pa ķermeni.
Jaunums!!: Sirds un Sirds mazspēja · Redzēt vairāk »
Sirds ritms
Sirds ritms jeb sirdsdarbība ir sirdspukstu ātrums, kas nosaka kontrakciju skaitu (sitienus) ko sirds veic minūtē (sit/min; BPM - beats per minute).
Jaunums!!: Sirds un Sirds ritms · Redzēt vairāk »
Sirds slimības
Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir kopējs nosaukums slimībām, kas skar sirdi un asinsrites sistēmu.
Jaunums!!: Sirds un Sirds slimības · Redzēt vairāk »
Sirds vadītājsistēma
Sirds vadītājsistēma ir īpašu miokarda šūnu kopums, kas ģenerē ritmiskus impulsus un novada tos uz muskuļšūnām.
Jaunums!!: Sirds un Sirds vadītājsistēma · Redzēt vairāk »
Sistēmiskā sarkanā vilkēde
Tauriņveida eritēma uz SLE pacienta sejas. Sistēmiskā sarkanā vilkēde (SLE) ir hroniska autoimūna iekaisuma slimība, ko raksturo autoantivielas pret šūnu kodolu komponentiem organismā.
Jaunums!!: Sirds un Sistēmiskā sarkanā vilkēde · Redzēt vairāk »
Skrimšļzivis
Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.
Jaunums!!: Sirds un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »
Smadzeņu insults
Smadzeņu insults (no — "ielēkt"‚ "pazemot") jeb smadzeņu trieka (no — "trieciens") ir medicīnisks stāvoklis, kurā asinsrites traucējumi smadzenēs izraisa šūnu nāvi.
Jaunums!!: Sirds un Smadzeņu insults · Redzēt vairāk »
Smadzeņu stumbrs
Cilvēka smadzeņu stumbrs (sarkanā krāsā) Smadzeņu stumbrs ir mugurkaulnieku galvas smadzeņu aizmugurējā daļa, centrālās nervu sistēmas daļa.
Jaunums!!: Sirds un Smadzeņu stumbrs · Redzēt vairāk »
Sniega karaliene
Sniega karaliene ir Hansa Kristiana Andersena pasaka, kas pirmoreiz tika publicēta 1844.
Jaunums!!: Sirds un Sniega karaliene · Redzēt vairāk »
Stabilā stenokardija
Stabilā stenokardija (angina pectoris) ir sāpes vai spiediens krūtīs, ko parasti izraisa nepietiekama asins plūsma uz sirds muskuli (miokardu).
Jaunums!!: Sirds un Stabilā stenokardija · Redzēt vairāk »
Starspurzivis
Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.
Jaunums!!: Sirds un Starspurzivis · Redzēt vairāk »
Stellera jūrasgovs
Stellera jūrasgovs (Hydrodamalis gigas) ir izmiris jūrasgovju dzimtas (Dugongidae) jūras zīdītājs, kas bija sastopams Klusā okeāna ziemeļu daļā, Beringa jūrā Komandora salu tuvumā.
Jaunums!!: Sirds un Stellera jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Stetoskops
Stetoskops ir akustisks instruments, kas palīdz sadzirdēt cilvēka vai dzīvnieka orgānu darbību, tādu, kā sirds toņi, elpošana, zarnu peristaltika.
Jaunums!!: Sirds un Stetoskops · Redzēt vairāk »
Stiklavaržu dzimta
Stiklavaržu dzimta (Centrolenidae) ir bezastaino abinieku (Anura) dzimta, kuras areāls aptver lielāko Neotropikas daļu.
Jaunums!!: Sirds un Stiklavaržu dzimta · Redzēt vairāk »
Storveidīgās
Storveidīgās jeb storveidīgo zivju kārta (Acipenseriformes) ir viena no starspurzivju klases (Actinopterygii) kārtām, kas pieder Skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei.
Jaunums!!: Sirds un Storveidīgās · Redzēt vairāk »
Stress
van Goga glezna.) Stress ir cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, vai problēmsituāciju.
Jaunums!!: Sirds un Stress · Redzēt vairāk »
Takocubo kardiomiopātija
Takocubo kardiomiopātija jeb takocubo sindroms (TTS) ir unikāls neišēmisks sindroms, kurai raksturīga pēkšņa īslaicīga sirds muskulatūras daļas vājināšanās.
Jaunums!!: Sirds un Takocubo kardiomiopātija · Redzēt vairāk »
Tūska
Tūska ir ūdens, elektrolītu un olbaltumvielu maiņas traucējumi, kad šķidrums uzkrājas kādas ķermeņa daļas starpšūnu telpā vai serozos dobumos, tūska var būt vispārēja.
Jaunums!!: Sirds un Tūska · Redzēt vairāk »
Teobromīns
Teobromīns (C7H8N4O2) ir rūgts alkaloīds, kas tiek iegūts no kakaokoka.
Jaunums!!: Sirds un Teobromīns · Redzēt vairāk »
Tepo Numminens
Tepo Numminens (dzimis) ir bijušais somu hokejists, aizsargs, Somijas hokeja izlases dalībnieks.
Jaunums!!: Sirds un Tepo Numminens · Redzēt vairāk »
Thits Kuangs Diks
Mašīna mūsdienās, ar kuru Thits Kuangs Diks devās uz aizdedzināšanās vietu. Thits Kuangs Diks (dzimis 1897. gadā, miris) bija budistu mūks no Vjetnamas, kurš veica aizdedzināšanos, kas bija daļa no budistu protestiem pret Ngo Diņ Zjemas režīmu.
Jaunums!!: Sirds un Thits Kuangs Diks · Redzēt vairāk »
Trombs
Trombs (daudzskaitlī trombi), ko sarunvalodā sauc par asins recekli, ir asins koagulācijas posma gala produkts hemostāzē.
Jaunums!!: Sirds un Trombs · Redzēt vairāk »
Tulle
Īslandes zirgi Tulle (1898- 1954) ir vecākais oficiāli reģistrētais zirgs pasaulē.
Jaunums!!: Sirds un Tulle · Redzēt vairāk »
Tylocaris
Tylocaris ir Pygocephalomorpha kārtas un Tylocarididae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints.
Jaunums!!: Sirds un Tylocaris · Redzēt vairāk »
Urīnorgānu sistēma
Urīnorgānu sistēma Urīnorgānu sistēma (Organa uropetica s. organa urinaria) ir orgānu sistēma, kas nodrošina urīna veidošanu, uzkrāšanos un izvadīšanu no organisma.
Jaunums!!: Sirds un Urīnorgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Sirds un Vaļi · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Sirds un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vagālais tonuss
Vagālais tonuss ir klejotājnerva (10. galvas smadzeņu nerva) aktivitāte, kas ir būtiska sastāvdaļa veģetatīvās nervu sistēmas parasimpātiskajā daļā.
Jaunums!!: Sirds un Vagālais tonuss · Redzēt vairāk »
Vairogdziedzeris
1. Vairogdziedzeris 2. Epitēlijķermenīši Vairogdziedzeris ir dziedzeris ar ļoti svarīgu nozīmi vielu maiņas regulācijā.
Jaunums!!: Sirds un Vairogdziedzeris · Redzēt vairāk »
Valdis Pavlovskis
Valdis Vilnis Pavlovskis (dzimis) ir latviešu politiķis un sabiedrisks darbinieks, bijušais Latvijas aizsardzības ministrs.
Jaunums!!: Sirds un Valdis Pavlovskis · Redzēt vairāk »
Vēnas
Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz sirdi.
Jaunums!!: Sirds un Vēnas · Redzēt vairāk »
Veģetatīvā distonija
Veģetatīvā distonija, pazīstama arī kā somatoforma veģetatīvā disfunkcija, vai disautonomija, ir stāvoklis, kurā cilvēkam pienācīgi nedarbojas veģetatīvā nervu sistēma un kā rezultātā ir novērojamas vispārīgas sūdzības sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas un citu organisko sistēmu darbībā, kas galvenokārt radušās psihiskas pārslodzes dēļ un kam nav organisku (pataloģisku) cēloņu.
Jaunums!!: Sirds un Veģetatīvā distonija · Redzēt vairāk »
Veģetārisms
Veģetāro produktu daudzveidība Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa).
Jaunums!!: Sirds un Veģetārisms · Redzēt vairāk »
Vegānisms
Vegānisms ir filozofiska nostāja un dzīvesveids, kura atbalstītāji cenšas neizmantot dzīvniekus pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem.
Jaunums!!: Sirds un Vegānisms · Redzēt vairāk »
Vemšana
Vemšana ir sarežģīts kuņģa un zarnu motorikas akts, kurā tiek iztukšots kuņģis un daļēji arī divpadsmitpirkstu zarna.
Jaunums!!: Sirds un Vemšana · Redzēt vairāk »
Verners Forsmanis
Verners Oto Teodors Forsmanis (dzimis, miris) bija vācu ārsts.
Jaunums!!: Sirds un Verners Forsmanis · Redzēt vairāk »
Vikunja
Vikunja (Vicugna vicugna) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) biezpēdaiņu suga, kas mājo Dienvidamerikā, Andu kalnu pļavās.
Jaunums!!: Sirds un Vikunja · Redzēt vairāk »
Viljams Hārvijs
Viljams Hārvijs (dzimis, miris) bija angļu mediķis, kurš pirmais Rietumu pasaulē pamatā pareizi izskaidroja cilvēka asinsrites sistēmu.
Jaunums!!: Sirds un Viljams Hārvijs · Redzēt vairāk »
Virsnieres
Virsnieres jeb virsnieru dziedzeri ir pāra iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas atrodas virs nierēm un ražo dažādus hormonus, tostarp adrenalīnu un steroīdus aldosteronu un kortizolu.
Jaunums!!: Sirds un Virsnieres · Redzēt vairāk »
Zarnelpotāji
Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.
Jaunums!!: Sirds un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »
Zarnu nosprostojums
Zarnu nosprostojums, aizsprostojums jeb ileuss ir viens no nopietnākajiem patoloģiskajiem stāvokļiem vēdera dobuma ķirurģijā.
Jaunums!!: Sirds un Zarnu nosprostojums · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Sirds un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Ziemeļu baltkrūtainais ezis
Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Sirds un Ziemeļu baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Zilais valis
Zilais valis (Balaenoptera musculus) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis.
Jaunums!!: Sirds un Zilais valis · Redzēt vairāk »
Ziloņroņi
Nav apraksta.
Jaunums!!: Sirds un Ziloņroņi · Redzēt vairāk »
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Jaunums!!: Sirds un Zirgi · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Sirds un Zivis · Redzēt vairāk »
1967. gads
1967.
Jaunums!!: Sirds un 1967. gads · Redzēt vairāk »
2002. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2002.
Jaunums!!: Sirds un 2002. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
4. aprīlis
4.
Jaunums!!: Sirds un 4. aprīlis · Redzēt vairāk »
