Ātrāk nekā pārlūku!
78 attiecības: Amplitūda (statistika), Analītiskā ģeometrija, Arābu skaitļi, Aritmētika, Aritmētiskā progresija, Atņemšana, Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma, Ģeometriskā progresija, Bāze (aritmētika), Burts, Cipars, Daļskaitlis, Dalītājs, Datu šķirošanas algoritms, Decimāldaļa, Esperanto gramatika, Gadījuma lielums, Grieķu alfabēts, Gugols, Infims, IP adrese, Kalkulators, Komats, Kopu teorija, Kriptogrāfija, Kubs, Kubsakne, Kvocients, Lineārais B raksts, Lineārās regresijas analīze, Matemātika, Mediāna (statistika), Metriskie priedēkļi, Monoms, Naturāls skaitlis, Oktālā skaitīšanas sistēma, Palindroms, Paskāla trijstūris, Peano aksiomas, Pitagorisms, Pozicionāls skaitļu pieraksts, Procents, Promile, Racionāls skaitlis, Rakstīšana, Rakstpratība, Rinda (matemātika), Saskaitīšana, Skaņa, Skaitīšanas sistēma, ..., Skaitļa kvadrāts, Skaitļa vārds, Skaitļu konversija starp dažādām sistēmas bāzēm, Standartnovirze, Summa, Summators, Suprēms, Transcendents skaitlis, Vektoru telpa, Vesels skaitlis, Virzīts nogrieznis, 1 − 2 + 3 − 4 + · · ·, 1458 (skaitlis), 32 (skaitlis), 35 (skaitlis), 36 (skaitlis), 37 (skaitlis), 41 (skaitlis), 42 (skaitlis), 47 (skaitlis), 48 (skaitlis), 51 (skaitlis), 70 (skaitlis), 77 (skaitlis), 81 (skaitlis), 88 (skaitlis), 90 (skaitlis), 99 (skaitlis). Izvērst indekss (28 vairāk) »
Amplitūda (statistika)
Amplitūda (latīņu: amplitudo — ‘plašums’) ir statistisks raksturlielums, kas nosaka lielākās vērtības max un mazākās vērtības min starpību.
Jaunums!!: Skaitlis un Amplitūda (statistika) · Redzēt vairāk »
Analītiskā ģeometrija
Dekarta koordinātu sistēma. Analītiskā ģeometrija — matemātikas nozare, kura ar algebras palīdzību pēta ģeometrisku objektu formu un īpašības.
Jaunums!!: Skaitlis un Analītiskā ģeometrija · Redzēt vairāk »
Arābu skaitļi
Arābu skaitļi ir skaitļu sistēma, kurā tiek izmantoti desmit cipari: 0, 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9.
Jaunums!!: Skaitlis un Arābu skaitļi · Redzēt vairāk »
Aritmētika
1835. gadā izdotās bērnu aritmētiskās tabulas franču valodā Aritmētika (arithmós — ‘skaitlis’) ir vecākā un viselementārākā matemātikas nozare, kuru izmanto gandrīz jebkurš cilvēks sākot no vienkāršu ikdienas matemātisku darbību veikšanas līdz pat moderniem zinātnes un uzņēmējdarbības aprēķiniem.
Jaunums!!: Skaitlis un Aritmētika · Redzēt vairāk »
Aritmētiskā progresija
Aritmētiskā progresija ir skaitļu virkne, kurā katrs loceklis (izņemot pirmo) tiek iegūts, iepriekšējam loceklim pieskaitot kādu konstantu vērtību, ko sauc par diferenci.
Jaunums!!: Skaitlis un Aritmētiskā progresija · Redzēt vairāk »
Atņemšana
ābolu palīdzību). Mīnus zīme. Atņemšana ir matemātiska darbība, kas atbilst kāda objekta (vienkāršākajā gadījumā skaitļa) samazināšanai par noteiktu daudzumu.
Jaunums!!: Skaitlis un Atņemšana · Redzēt vairāk »
Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma
garumā Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma (ĢKS) ir koordinātu sistēma, kur katru vietu uz zemeslodes raksturo ar trīs skaitļiem — koordinātām.
Jaunums!!: Skaitlis un Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »
Ģeometriskā progresija
Ģeometriskā progresija ir skaitļu virkne, kurā katrs loceklis tiek iegūts, iepriekšējo locekli reizinot ar konstantu no nulles atšķirīgu skaitli, ko sauc par kvocientu.
Jaunums!!: Skaitlis un Ģeometriskā progresija · Redzēt vairāk »
Bāze (aritmētika)
Par bāzi pozicionālajās skaitīšanas sistēmās sauc ciparu skaitu, kāds tiek izmantots skaitļu atveidošanai.
Jaunums!!: Skaitlis un Bāze (aritmētika) · Redzēt vairāk »
Burts
Viljama Keslona radītais burtu un valodu paraugs ''A Specimen'' no 1728.g. ''Cyclopaedia''. Burts ir alfabētiskas rakstu sistēmas elements.
Jaunums!!: Skaitlis un Burts · Redzēt vairāk »
Cipars
Cipars (no, ṣifr - tukšums, nulle) ir viens no simboliem, ko lieto skaitļu pierakstīšanai.
Jaunums!!: Skaitlis un Cipars · Redzēt vairāk »
Daļskaitlis
Kūka bija sadalīta četrās vienādās daļās. 1/4 no tās ir noņemta, bet atlikušās 3/4 ir palikušas Daļskaitlis ir skaitlis, kas raksturo kādu noteiktu daļu no viena veseluma.
Jaunums!!: Skaitlis un Daļskaitlis · Redzēt vairāk »
Dalītājs
Skaitļa dalītājs ir jebkurš tāds skaitlis, kas ar doto skaitli dalās bez atlikuma.
Jaunums!!: Skaitlis un Dalītājs · Redzēt vairāk »
Datu šķirošanas algoritms
Datu šķirošanas algoritms ir algoritms, kas dota saraksta elementus sakārto noteiktā kārtībā.
Jaunums!!: Skaitlis un Datu šķirošanas algoritms · Redzēt vairāk »
Decimāldaļa
Daļas, kuru saucējā ir 10, 100, 1000 utt.
Jaunums!!: Skaitlis un Decimāldaļa · Redzēt vairāk »
Esperanto gramatika
Polijā Esperanto gramatika ir vārdu un teikumu struktūra esperanto valodā, kas tās mākslīgās izveides dēļ ir vienkāršāka nekā lielākajā daļai valodu.
Jaunums!!: Skaitlis un Esperanto gramatika · Redzēt vairāk »
Gadījuma lielums
veselā temperatūra nākamajai dienai. Ar '''Ω''' apzīmē matemātisku telpu ar visām temperatūrām. Katra atsevišķa temperatūra ir gadījuma notikums ar savu varbūtību. Notikumu grupa sastāv no visiem notikumiem- katram notikumam tiek piešķirts vienāds vai kopīgs gadījuma lielums un gadījuma varbūtība.Piemērs- monēta, kurai atšķirīgi gadījuma lielumi -1; +1, bet vienādā varbūtība 1/2. Ja gadījuma lielums ''X'' ir diskrēts, tad varbūtību sadalījuma funkcija ''F(x)'' izmainās lēcienveidā. integrēšana. Nepārtrauktajā situācijā varbūtību sadalījuma funkcija ''F(x)'' ir monotoni augšupejoša līkne (zilā krāsa) Gadījuma lielums ir skaitliska vērtība, kuru piešķir katram gadījuma notikumam.
Jaunums!!: Skaitlis un Gadījuma lielums · Redzēt vairāk »
Grieķu alfabēts
Grieķu alfabēts ir alfabēts, kas sastāv no 24 burtiem un tiek lietots grieķu valodas pierakstīšanai kopš 8. gadsimta p.m.ē.
Jaunums!!: Skaitlis un Grieķu alfabēts · Redzēt vairāk »
Gugols
Gugols ir skaitlis — 1 ar 100 nullēm jeb 10100, jeb 10 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000.
Jaunums!!: Skaitlis un Gugols · Redzēt vairāk »
Infims
Infims ir vislielākais no tādiem skaitļiem, kuri ir mazāki vai vienādi par jebkuru kādas skaitļu kopas elementiem.
Jaunums!!: Skaitlis un Infims · Redzēt vairāk »
IP adrese
IP adrese ir unikāls kādas lokālajam tīklam vai internetam pieslēgtas ierīces (parasti datora) identifikators (tīkla slāņa protokola IP adrese).
Jaunums!!: Skaitlis un IP adrese · Redzēt vairāk »
Kalkulators
Mūsdienu, ar saules baterijām darbināts zinātniskais kalkulators Kalkulators (no calculare — 'rēķināt') ir mazgabarīta elektroniska ierīce aritmētisku darbību izpildei ar tastatūru ievadītiem skaitļiem.
Jaunums!!: Skaitlis un Kalkulators · Redzēt vairāk »
Komats
Komats ir pieturzīme.
Jaunums!!: Skaitlis un Komats · Redzēt vairāk »
Kopu teorija
Venna diagramma, kas attēlo divu kopu šķēlumu. Kopu teorija ir matemātikas nozare, kas pēta kopas un to īpašības.
Jaunums!!: Skaitlis un Kopu teorija · Redzēt vairāk »
Kriptogrāfija
Vāciešu Lorenca šifrēšanas mašīna, kura tika izmantota Otrā pasaules kara laikā. Kriptogrāfija (— slepens, apslēpts; γράφω, gráphō — rakstīt), arī kriptoloģija, ir informācijas kodēšanas teorijas nozare, kurā izstrādā ziņojumu šifrēšanas un dešifrēšanas metodes, lai aizsargātu tos pret nevēlamu nolasīšanu.
Jaunums!!: Skaitlis un Kriptogrāfija · Redzēt vairāk »
Kubs
Kubs Kuba izklājums Kubs jeb regulārs heksaedrs ir regulārs daudzskaldnis, kuru norobežo 6 kvadrātveida skaldnes.
Jaunums!!: Skaitlis un Kubs · Redzēt vairāk »
Kubsakne
Kubsakne matemātikā ir trešās pakāpes sakne no skaitļa.
Jaunums!!: Skaitlis un Kubsakne · Redzēt vairāk »
Kvocients
Kvocients ir no nulles atšķirīgs skaitlis, ar ko jāpareizina kāds ģeometriskās progresijas loceklis, lai iegūtu tās nākamo locekli.
Jaunums!!: Skaitlis un Kvocients · Redzēt vairāk »
Lineārais B raksts
Lineārais B raksts uz māla plāksnes no Nestora pils. Lineārais B raksts ir rakstības veids, kuru mikēniešu kultūrā (15.—12. gadsimts pr.Kr.) izmantoja grieķu tekstu pierakstam, kas ir pati senākā zināmā grieķu valodas forma.
Jaunums!!: Skaitlis un Lineārais B raksts · Redzēt vairāk »
Lineārās regresijas analīze
Regresijas analīzes galvenais uzdevums ir pētīt sakarības starp rezultatīvo pazīmi y un faktoriālo pazīmi x un novērtēt šīs sakarības funkciju.
Jaunums!!: Skaitlis un Lineārās regresijas analīze · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Skaitlis un Matemātika · Redzēt vairāk »
Mediāna (statistika)
vidējās vērtības salīdzinājums Mediāna ( — ‘vidējā’) jeb centrālā vērtība statistikā un varbūtību teorijā ir skaitlis, kas sadala kādu sakārtotu skaitļu kopu divās daļās.
Jaunums!!: Skaitlis un Mediāna (statistika) · Redzēt vairāk »
Metriskie priedēkļi
Metriskie priedēkļi vai SI vienību priedēkļi ir vienības priedēkļi, kas tiek izmantoti, lai veidotu decimālos daudzkārtņus un decimāldaļas.
Jaunums!!: Skaitlis un Metriskie priedēkļi · Redzēt vairāk »
Monoms
Monoms ir skaitļu, mainīgo un/vai mainīgo pakāpju reizinājums.
Jaunums!!: Skaitlis un Monoms · Redzēt vairāk »
Naturāls skaitlis
Naturālos skaitļus parasti izmanto skaitīšanai (viens ābols, divi āboli, trīs āboli...). Matemātikā par naturāliem skaitļiem sauc skaitļus 1, 2, 3,...
Jaunums!!: Skaitlis un Naturāls skaitlis · Redzēt vairāk »
Oktālā skaitīšanas sistēma
Oktālā skaitīšanas sistēma ir pozicionāla skaitļu pieraksta sistēma ar bāzi 8.
Jaunums!!: Skaitlis un Oktālā skaitīšanas sistēma · Redzēt vairāk »
Palindroms
Palindroms ir vārds, skaitlis, frāze vai simbolu sakopojums, kas vienādi izlasāms no abām pusēm.
Jaunums!!: Skaitlis un Palindroms · Redzēt vairāk »
Paskāla trijstūris
Paskāla trijstūra pirmās sešas rindas Paskāla trijstūra aizpildīšana Paskāla trijstūris ir trijstūrmatrica, kas sastāv no binomiālkoeficientiem.
Jaunums!!: Skaitlis un Paskāla trijstūris · Redzēt vairāk »
Peano aksiomas
Džuzepe Peano, 1858-1932 Peano aksiomas (vai Dēdekinda-Peano aksiomas) ir aksiomas matemātiskajā loģikā, kas apraksta naturālo skaitļu un to aritmētikas īpašības.
Jaunums!!: Skaitlis un Peano aksiomas · Redzēt vairāk »
Pitagorisms
Pitagorisms bija filozofijas virziens (jeb skola) Senajā Grieķijā, kas par savu ideju pamatu pieņēma Pitagora no Samosas salas pasaules skatījumu un koncepcijas, visas dabas parādības un kosmosa esamību reducējot uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.
Jaunums!!: Skaitlis un Pitagorisms · Redzēt vairāk »
Pozicionāls skaitļu pieraksts
Arābu skaitļi uz ceļazīmes Pozicionāls skaitļu pieraksts jeb pozicionālā notācija ir tāda skaitļu pieraksta sistēma, kurā cipara lomu nosaka ne tikai šis cipars, bet arī tā atrašanās vieta skaitlī.
Jaunums!!: Skaitlis un Pozicionāls skaitļu pieraksts · Redzēt vairāk »
Procents
Procentu apzīmēšanas zīme Procents (— ‘uz simtu’), senāk arī nosimte, ir skaitlis, kas izsaka kāda daudzuma vai lieluma simto daļu.
Jaunums!!: Skaitlis un Procents · Redzēt vairāk »
Promile
Promile (no — 'uz tūkstoti') ir skaitlis, kas izsaka kāda daudzuma vai lieluma tūkstošo daļu.
Jaunums!!: Skaitlis un Promile · Redzēt vairāk »
Racionāls skaitlis
Matemātikā racionāls skaitlis ir jebkurš skaitlis, ko var izteikt formā m/n, kur m ir vesels skaitlis, bet n ir naturāls skaitlis.
Jaunums!!: Skaitlis un Racionāls skaitlis · Redzēt vairāk »
Rakstīšana
Tintes pildspalva ir viens no rakstāmrīkiem Rakstīšana ir process vai prasme, kurā tekstu attēlošana notiek ar burtiem, simboliem vai citiem rakstiskiem izteiksmes līdzekļiem.
Jaunums!!: Skaitlis un Rakstīšana · Redzēt vairāk »
Rakstpratība
Rakstpratība ir prasme gan rakstīt, gan lasīt Rakstpratība ir spēja lasīt, pareizi rakstīt un kritiski izprast rakstītos tekstus; tā ietver gan rakstītprasmi, gan lasītprasmi.
Jaunums!!: Skaitlis un Rakstpratība · Redzēt vairāk »
Rinda (matemātika)
Rinda matemātikā ir skaitļu, funkciju vai arī citu elementu virkne, kurai norādīts sākumloceklis un starpība starp katriem diviem blakusesošajiem locekļiem.
Jaunums!!: Skaitlis un Rinda (matemātika) · Redzēt vairāk »
Saskaitīšana
ābolu palīdzību). Plus zīme. Saskaitīšana jeb summēšana ir matemātiska darbība, kas atbilst divu objektu (vienkāršākajā gadījumā skaitļu) apvienošanai.
Jaunums!!: Skaitlis un Saskaitīšana · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Skaitlis un Skaņa · Redzēt vairāk »
Skaitīšanas sistēma
Skaitīšanas sistēma ir simbolisks skaitļu pieraksta veids, kurā skaitļu attēlošanai tiek izmantoti vairāki cipari vai citas rakstzīmes.
Jaunums!!: Skaitlis un Skaitīšanas sistēma · Redzēt vairāk »
Skaitļa kvadrāts
Skaitļa kvadrāts ir skaitlis, kas ir kāda vesela skaitļa reizinājums ar sevi.
Jaunums!!: Skaitlis un Skaitļa kvadrāts · Redzēt vairāk »
Skaitļa vārds
Skaitļa vārds jeb numerālis (— ‘ar skaitli saistīts’) ir patstāvīga, deklinējama vārdšķira, kas nosauc priekšmetu skaitu vai arī secību.
Jaunums!!: Skaitlis un Skaitļa vārds · Redzēt vairāk »
Skaitļu konversija starp dažādām sistēmas bāzēm
Skaitļu konversiju (konvertēšanu) starp dažādām sistēmas bāzēm iespējams veikt ar trim dažādām metodēm: ar tiešo metodi, atņemšanas metodi un dalīšanas metodi.
Jaunums!!: Skaitlis un Skaitļu konversija starp dažādām sistēmas bāzēm · Redzēt vairāk »
Standartnovirze
Normālsadalījuma (zvanveida līknes) grafiks. Katra iekrāsotā josla ir vienas standartnovirzes platumā. Standartnovirze ir izlases variācijas rādītājs, ko nosaka, izvelkot kvadrātsakni no izlases dispersijas.
Jaunums!!: Skaitlis un Standartnovirze · Redzēt vairāk »
Summa
Par summu sauc skaitli, monomu vai polinomu, kas ir iegūts saskaitīšanas rezultātā.
Jaunums!!: Skaitlis un Summa · Redzēt vairāk »
Summators
Elektronikā par summatoru sauc elektronisku shēmu, kas veic skaitļu saskaitīšanu.
Jaunums!!: Skaitlis un Summators · Redzēt vairāk »
Suprēms
Suprēms ir vismazākais no tādiem skaitļiem, kuri ir lielāki vai vienādi par jebkuru kādas skaitļu kopas elementiem.
Jaunums!!: Skaitlis un Suprēms · Redzēt vairāk »
Transcendents skaitlis
Transcendents skaitlis ir tāds skaitlis (tai skaitā komplekss skaitlis), kas nav algebrisks skaitlis.
Jaunums!!: Skaitlis un Transcendents skaitlis · Redzēt vairāk »
Vektoru telpa
Vektoru telpa, arī lineāra telpa, ir parastās trīsdimensiju telpas vispārinājums.
Jaunums!!: Skaitlis un Vektoru telpa · Redzēt vairāk »
Vesels skaitlis
Veselo skaitļu kopu apzīmē ar \mathbbZ Vesels skaitlis ir skaitlis, kas var būt naturāls skaitlis, naturālo skaitļu pretējais skaitlis vai nulle.
Jaunums!!: Skaitlis un Vesels skaitlis · Redzēt vairāk »
Virzīts nogrieznis
Virzītu nogriežņu ilustrācija. Nogriežņa AB garums ir pozitīvs, bet nogriežņa BA garums — negatīvs. Par virzītu nogriezni sauc nogriezni, kas atrodas uz taisnes, kurai piešķirts pozitīvais virziens.
Jaunums!!: Skaitlis un Virzīts nogrieznis · Redzēt vairāk »
1 − 2 + 3 − 4 + · · ·
Pirmo dažu tūkstošu parciālo summu attēlojums. 1 − 2 + 3 − 4 +... matemātikā ir bezgalīga rinda, kurā visu laiku tiek pieskaitīti skaitļi, kas pēc vērtības ir par vienu lielāki nekā iepriekšējais skaitlis, kā arī mainās šī skaitļa zīme, tas ir, no pluss (+) uz mīnuss (−) un pretēji.
Jaunums!!: Skaitlis un 1 − 2 + 3 − 4 + · · · · Redzēt vairāk »
1458 (skaitlis)
1458 ir kārtas skaitlis starp skaitļiem 1457 un 1459.
Jaunums!!: Skaitlis un 1458 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
32 (skaitlis)
32 (Trīsdesmit divi) ir skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 31 un 33.
Jaunums!!: Skaitlis un 32 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
35 (skaitlis)
35 (trīsdesmit pieci) ir skaitlis, kas naturālo skaitļu rindā atrodas starp 34 un 36.
Jaunums!!: Skaitlis un 35 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
36 (skaitlis)
36 (trīsdesmit seši) ir skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 35 un 37.
Jaunums!!: Skaitlis un 36 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
37 (skaitlis)
37 (trīsdesmit septiņi) ir skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 36 un 38.
Jaunums!!: Skaitlis un 37 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
41 (skaitlis)
41 (četrdesmit viens) ir skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 40 un 42.
Jaunums!!: Skaitlis un 41 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
42 (skaitlis)
42 (četrdesmit divi) ir skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 41 un 43.
Jaunums!!: Skaitlis un 42 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
47 (skaitlis)
47 (četrdesmit septiņi) ir skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 46 un 48.
Jaunums!!: Skaitlis un 47 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
48 (skaitlis)
48 (četrdesmit astoņi) ir skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 47 un 49.
Jaunums!!: Skaitlis un 48 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
51 (skaitlis)
51 (piecdesmit viens) ir skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 50 un 52.
Jaunums!!: Skaitlis un 51 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
70 (skaitlis)
70 (septiņdesmit) ir skaitlis, kas atrodas starp 69 un 71.
Jaunums!!: Skaitlis un 70 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
77 (skaitlis)
77 (septiņdesmit septiņi) ir naturāls un palindromisks skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 76 un 78.
Jaunums!!: Skaitlis un 77 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
81 (skaitlis)
81 ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp 80 un 82.
Jaunums!!: Skaitlis un 81 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
88 (skaitlis)
88 (astoņdesmit astoņi) ir naturāls un palindromisks skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 87 un 89.
Jaunums!!: Skaitlis un 88 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
90 (skaitlis)
90 (deviņdesmit) ir skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 89 un 91.
Jaunums!!: Skaitlis un 90 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
99 (skaitlis)
99 (deviņdesmit deviņi) ir naturāls un palindromisks skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 98 un 100.
Jaunums!!: Skaitlis un 99 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
