Ātrāk nekā pārlūku!
126 attiecības: Adatādaiņi, Akantārijas, Akromegālija, Amau vardīte, Apaļmutnieki, Arābu zirgs, Arheociāti, Aste, Astes spura, Astoņkāji, Astoņstarainie koraļļi, Austrumu vilks, Ķirzakas, Čaula, Āfrikas ziloņi, Āzijas cilvēkpērtiķi, Balsta un kustību orgānu sistēma, Baltais zaķis, Bezžokļaiņi, Bezspuru astoņkāji, Cūkdelfīni, Cilvēka skelets, Cilvēka uzbūves tipi, Datoranimācija, Daudzspurzivjveidīgās, Džons Horvuds, Detrīts, Dharma Initiative, Diablo II, Dinozauri, Diplodoks, Dipterīdas, Dirhaunds, Dodo, Dzēlējzarndobumaiņi, Dzimumdziedzeri, Ediakars, Eiropas alu lauva, Eiropas alu lācis, Eklipse, Feodārijas, Fosfors, Galapagu bruņurupucis, Galvkāji, Gekonveidīgie, Graptolīti, Haizivis, Hordaiņi, Jauno varžu apakškārta, Jānis Eglons, ..., Jonišķu svīta, Kakls, Karapakss, Kaulzivis, Kābeļu senkapi, Kinorinhi, Klimatijveidīgās, Koraļļi, Koraļļpolipi, Koraļļu rifs, Krūšu spura, Kurkulis, Kvarterzirgs, Līķis, Lūsija, Maskarēnu pūces, Medūza, Medūzas, Meinkūns, Milzu īssejas lācis, Miokards, Muskuļi, Nakuru ezers, Ofiūras, Onihofori, Otrmutnieki, Parastā vāvere, Pelēkais vilks, Pingvīnu dzimta, Pirmmutnieki, Plakanā pēda, Plātņžauņi, Policistīnas, Porolepjveidīgās, Posmkāji, Protēze, Proterozojs, Pteraspidomorfi, Putni, Rajas, Rāpuļi, Reģenerācija, Rifs, Rizodontveidīgās, Rugozas, Saite (anatomija), Sakņkāji, Saržokļaiņi, Sarkodīnas, Saulenītes, Sāhelantrops, Sūkļi, Sūneņi, Sešstarainie koraļļi, Sirēnas (zīdītāji), Skaumenakīdas, Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra, Skrējējlāči, Skrimšļzivis, Spinozaurs, Starītes, Starkāji, Starspurzivis, Stromatoporas, Suns, Svītrainais šakālis, Tarbozaurs, Taurs, Tristihopterīdi, Vēžveidīgie, Zarnelpotāji, Zīdītāji, Zebras, Zirgi, Zivis, 24. novembris. Izvērst indekss (76 vairāk) »
Adatādaiņi
Adatādaiņi (Echinodermata) ir jūras bentosa dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Skelets un Adatādaiņi · Redzēt vairāk »
Akantārijas
Akantāriju formas. Akantārijas (Acantharea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Acantharia kārta), kuras pārstāvjiem skeletu veido 10—20 adatas un tas sastāv no stroncija sulfāta jeb celestīna.
Jaunums!!: Skelets un Akantārijas · Redzēt vairāk »
Akromegālija
sejas izteiksmi Akromegālija (akros — ‘galējs’,, megalos — ‘liels’) ir hroniska, progresējoša endokrīnā slimība, dažos avotos sindroms, kam ir raksturīga pastiprināta augšanas hormona (jeb somatotropā hormona – STH) veidošanās.
Jaunums!!: Skelets un Akromegālija · Redzēt vairāk »
Amau vardīte
Amau vardīte (Paedophryne amauensis) ir šaurmutvaržu dzimtas (Microhylidae) pasaulē mazākā varžu suga, kas šobrīd ir arī mazākais zināmais mugurkaulnieks pasaulē.
Jaunums!!: Skelets un Amau vardīte · Redzēt vairāk »
Apaļmutnieki
Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.
Jaunums!!: Skelets un Apaļmutnieki · Redzēt vairāk »
Arābu zirgs
Arābu zirgs jeb arābu tīrasiņu zirgs ir viena no karstasiņu šķirnēm pasaulē.
Jaunums!!: Skelets un Arābu zirgs · Redzēt vairāk »
Arheociāti
Arheociāti (Archaeocyatha) ir izmirušu bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips vai arī klase, kuru daudzi pētnieki pieskaita sūkļiem.
Jaunums!!: Skelets un Arheociāti · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Skelets un Aste · Redzēt vairāk »
Astes spura
Haizivs (''Carcharhinus amblyrhynchos'') astes spura. Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī.
Jaunums!!: Skelets un Astes spura · Redzēt vairāk »
Astoņkāji
Astoņkāji (Octopoda) ir galvkāju klases (Cephalopoda) kārta.
Jaunums!!: Skelets un Astoņkāji · Redzēt vairāk »
Astoņstarainie koraļļi
Astoņstarainie koraļļi (Octocorallia) ir koraļļpolipu klaes (Anthozoa) apakšklase, kas apvieno apmēram 3000 ūdenī dzīvojošas koloniālas koraļļu sugas.
Jaunums!!: Skelets un Astoņstarainie koraļļi · Redzēt vairāk »
Austrumu vilks
Austrumu vilks (Canis lycaon) ir Ziemeļamerikā dzīvojošs suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Skelets un Austrumu vilks · Redzēt vairāk »
Ķirzakas
Ķirzakas (Lacertilia) ir diskutabla zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta, kuru jaunākajās sistemātikās vairs nelieto.
Jaunums!!: Skelets un Ķirzakas · Redzēt vairāk »
Čaula
Foraminīferu čaulas Gliemeņvēža čaula Sprogkāju ''Coronula diadema'' čaulas Molusku čaulas Fosilo pleckāju čaulas Čaula ir ārējs skeleta veidojums, kas klāj dažādu bezmugurkaulnieku un vienšūņu grupu pārstāvju ķermeņus.
Jaunums!!: Skelets un Čaula · Redzēt vairāk »
Āfrikas ziloņi
Āfrikas ziloņi (Loxodonta) ir ziloņu dzimtas (Elephantidae) ģints, kurā ir 2 mūsdienās dzīvojoša sugas — Āfrikas meža zilonis (Loxodonta cyclotis) un Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana), kā arī vairākas izmirušas sugas.
Jaunums!!: Skelets un Āfrikas ziloņi · Redzēt vairāk »
Āzijas cilvēkpērtiķi
Āzijas cilvēkpērtiķi jeb orangutanu apakšdzimta (Ponginae) ir viena no divām cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) apakšdzimtām, otra ir Āfrikas cilvēkpērtiķu apakšdzimta (Hominae).
Jaunums!!: Skelets un Āzijas cilvēkpērtiķi · Redzēt vairāk »
Balsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas nodrošina indivīda pārvietošanos telpā.
Jaunums!!: Skelets un Balsta un kustību orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Baltais zaķis
Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Jaunums!!: Skelets un Baltais zaķis · Redzēt vairāk »
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Jaunums!!: Skelets un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Bezspuru astoņkāji
Bezspuru astoņkāji jeb īstie astoņkāji (Incirrina) ir galvkāju klases (Cephalopoda) apakškārta, kas pieder astoņkāju (Octopoda) kārtai.
Jaunums!!: Skelets un Bezspuru astoņkāji · Redzēt vairāk »
Cūkdelfīni
Cūkdelfīni jeb jūras cūkas (Phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Skelets un Cūkdelfīni · Redzēt vairāk »
Cilvēka skelets
Cilvēka skelets no priekšpuses Cilvēka skelets no mugurpuses Skelets ir visi kauli un to savienojumi.
Jaunums!!: Skelets un Cilvēka skelets · Redzēt vairāk »
Cilvēka uzbūves tipi
20.gadsimta četrdesmitajos gados Amerikāņu zinātnieks Viljams Šeldons nāca klajā ar somatotipu teoriju.
Jaunums!!: Skelets un Cilvēka uzbūves tipi · Redzēt vairāk »
Datoranimācija
Datoranimācija ir process, ko izmanto, lai veidotu animētus attēlus, izmantojot datorgrafiku.
Jaunums!!: Skelets un Datoranimācija · Redzēt vairāk »
Daudzspurzivjveidīgās
Daudzspurzivjveidīgās (Polypteriformes) ir primitīvu starspurzivju kārta, kas iekļauj sevī tropiskajā Āfrikā saldūdenī dzīvojošas zivis, kā arī izmirušas formas.
Jaunums!!: Skelets un Daudzspurzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Džons Horvuds
Džons Horvuds bija 1821.
Jaunums!!: Skelets un Džons Horvuds · Redzēt vairāk »
Detrīts
Krastā izskalots aļģu detrīts Detrīts (lat. detritus — saberzts) ir organogēns drupu materiāls nogulumos vai nogulumiežos.
Jaunums!!: Skelets un Detrīts · Redzēt vairāk »
Dharma Initiative
Dharma Initiative, raksta arī kā DHARMA (Department of Heuristics and Research on Material Applications, lv. - Heiristikas un Vielas pielietojuma pētniecības nodaļa), ir izdomāts pētniecības projekts, kas attēlots TV seriālā Pazudušie.
Jaunums!!: Skelets un Dharma Initiative · Redzēt vairāk »
Diablo II
Diablo II ir Blizzard North izstrādāta un Blizzard 2000.
Jaunums!!: Skelets un Diablo II · Redzēt vairāk »
Dinozauri
Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.
Jaunums!!: Skelets un Dinozauri · Redzēt vairāk »
Diplodoks
Diplodoki ir zauropodu apakškārtas ģints, kuri dzīvoja Juras laikmeta periodā pirms 150-147 miljoniem gadu Ziemeļamerikas rietumos.
Jaunums!!: Skelets un Diplodoks · Redzēt vairāk »
Dipterīdas
Dipterīdas (Dipteridae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Skelets un Dipterīdas · Redzēt vairāk »
Dirhaunds
Dirhaunds jeb skotu dirhaunds, arī skotu briežu suns ir kurtu šķirnes suns, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Skelets un Dirhaunds · Redzēt vairāk »
Dodo
Dodo (Raphus cucullatus) ir baložu dzimtas (Columbidae) izmiris, nelidojošs putns, kas dzīvoja tikai Maurīcijas salā Indijas okeānā.
Jaunums!!: Skelets un Dodo · Redzēt vairāk »
Dzēlējzarndobumaiņi
Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) ir radiāli simetrisko dzīvnieku (Animalia) tips.
Jaunums!!: Skelets un Dzēlējzarndobumaiņi · Redzēt vairāk »
Dzimumdziedzeri
Dzimumdziedzeri jeb gonādas ir iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuros veidojas dzimumšūnas - gametas.
Jaunums!!: Skelets un Dzimumdziedzeri · Redzēt vairāk »
Ediakars
Domājamais kontinentu formu izskats ediakara periodā. Ediakars bija Zemes ģeoloģiskās vēstures periods proterozoja eona beigās, kas sākās pirms apmēram 635 miljoniem gadu, nomainot kriogēna periodu, un beidzās pirms 541 miljona gadu, sākoties kembrija periodam.
Jaunums!!: Skelets un Ediakars · Redzēt vairāk »
Eiropas alu lauva
Eiropas alu lauva jeb Eirāzijas alu lauva (Panthera leo spelaea) ir izmirusi lauvu pasuga, kas pazīstama no fosilajiem atradumiem un arī no aizvēsturiskiem mākslas darbiem.
Jaunums!!: Skelets un Eiropas alu lauva · Redzēt vairāk »
Eiropas alu lācis
Eiropas alu lācis jeb alu lācis (Ursus spelaeus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Skelets un Eiropas alu lācis · Redzēt vairāk »
Eklipse
Eklipse, mākslinieks Džordžs Stabbs (1724-1806) Eklipse (— 'aptumsums'; dzimis 1. aprīlī 1764.gadā, miris 26. februārī 1789. gadā) bija 18.
Jaunums!!: Skelets un Eklipse · Redzēt vairāk »
Feodārijas
Feodāriju formas. Feodārijas (Phaeodarea,.
Jaunums!!: Skelets un Feodārijas · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Skelets un Fosfors · Redzēt vairāk »
Galapagu bruņurupucis
Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākais sauszemes bruņurupucis pasaulē, kas pieder Dienvidamerikas sauszemes bruņurupuču ģintij (Chelonoidis).
Jaunums!!: Skelets un Galapagu bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Galvkāji
Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.
Jaunums!!: Skelets un Galvkāji · Redzēt vairāk »
Gekonveidīgie
Gekonveidīgie (Gekkota) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) infrakārtām, kas apvieno visus gekonus un zvīņkāju dzimtu (Pygopodidae).
Jaunums!!: Skelets un Gekonveidīgie · Redzēt vairāk »
Graptolīti
Graptolīti (Graptolithina) ir paleozojā dzīvojošu koloniālu jūras organismu pushordaiņu tipa klase vai apakšklase.
Jaunums!!: Skelets un Graptolīti · Redzēt vairāk »
Haizivis
Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.
Jaunums!!: Skelets un Haizivis · Redzēt vairāk »
Hordaiņi
Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).
Jaunums!!: Skelets un Hordaiņi · Redzēt vairāk »
Jauno varžu apakškārta
Jauno varžu apakškārta (Neobatrachia) ir bezastaino abinieku (Anura) apakškārta, kas apvieno 96% no visiem bezastainajiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Jaunums!!: Skelets un Jauno varžu apakškārta · Redzēt vairāk »
Jānis Eglons
Jānis Eglons (1888—1971) bija latviešu izcelsmes skulptors, koktēlnieks un restaurators, Maskavas Paleontoloģijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks.
Jaunums!!: Skelets un Jānis Eglons · Redzēt vairāk »
Jonišķu svīta
Imulas atsegums pie "Zīļu" mājām.Jonišķu svītas (augšdaļā) hipostratotips. Jonišķu svīta (D3jn) ir augšdevona famenas stāva Jonišķu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Skelets un Jonišķu svīta · Redzēt vairāk »
Kakls
Kakls ir ķermeņa daļa, kas savieno galvu ar rumpi.
Jaunums!!: Skelets un Kakls · Redzēt vairāk »
Karapakss
garnelei. (iekrāsots ar sarkanu) Karapakss ir bruņas daļa, kas klāj posmkāju ķermeņa priekšējās daļas (krūšu daļas, galvkrūšu) vai arī bruņurupuču ķermeņa virspusi.
Jaunums!!: Skelets un Karapakss · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Skelets un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Kābeļu senkapi
Kābeļu senkapi jeb Kābeļkalns ir uzkalniņu kapulauks, kura tika apbedīti Daugavas līvi.
Jaunums!!: Skelets un Kābeļu senkapi · Redzēt vairāk »
Kinorinhi
Kinorinhi (Kinorhyncha) (no — kustinu, — purnu) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no Scalidophora grupas.
Jaunums!!: Skelets un Kinorinhi · Redzēt vairāk »
Klimatijveidīgās
Klimatijveidīgās (Climatiiformes syn. Diplacanthiformes) ir izmirušu zivju kārta akantožu klasē.
Jaunums!!: Skelets un Klimatijveidīgās · Redzēt vairāk »
Koraļļi
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).
Jaunums!!: Skelets un Koraļļi · Redzēt vairāk »
Koraļļpolipi
Koraļļpolipi (Anthozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) klase, kas apvieno diezgan dažādus pārstāvjus.
Jaunums!!: Skelets un Koraļļpolipi · Redzēt vairāk »
Koraļļu rifs
Tropiskais koraļļu rifs Koraļļu rifs ir virsūdens sala vai zemūdens sēklis, kurus izveidojuši koloniālu koraļļu kaļķa skeleti.
Jaunums!!: Skelets un Koraļļu rifs · Redzēt vairāk »
Krūšu spura
Zivs (''Etheostoma osburni'') ar izplestu krūšu spuru. Krūšu spuras ir zivju pāra spuras, kas atrodas abos zivju sānos uzreiz aiz galvas daļas (aiz žaunu vāka vai žaunu spraugām).
Jaunums!!: Skelets un Krūšu spura · Redzēt vairāk »
Kurkulis
Parastās vardes (''Rana temporaria'') kurkuļi Kurkulis ir bezastaino abinieku (varžu un krupju) kāpurs, abinieka attīstības cikla otrā stadija.
Jaunums!!: Skelets un Kurkulis · Redzēt vairāk »
Kvarterzirgs
Kvarterzirgs jeb Amerikas kvarterzirgs ir viena no sprinteru zirgu šķirnēm pasaulē.
Jaunums!!: Skelets un Kvarterzirgs · Redzēt vairāk »
Līķis
Cilvēka līķis. Rembrants. Anatomijas mācību stunda. 1632 Līķis (no lejasvācu: līk) jeb mironis, līdz 18.
Jaunums!!: Skelets un Līķis · Redzēt vairāk »
Lūsija
Lūsijas kaulu fragmenti AL 288-1, pazīstama arī kā Lūsija, ir vairāki simti kaulu fragmentu, kas ir apmēram 40% no sieviešu dzimuma Afāras australopiteka (Australopithecus afarensis) skeleta.
Jaunums!!: Skelets un Lūsija · Redzēt vairāk »
Maskarēnu pūces
Maskarēnu pūces (Mascarenotus) ir izmirusi pūčveidīgo ģints, kuras trīs sugas apdzīvoja Maskarēnu salas Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Skelets un Maskarēnu pūces · Redzēt vairāk »
Medūza
Medūza ir brīvi peldošu dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) organismu attīstības forma, kas piemīt medūzu apakštipam (Medusozoa).
Jaunums!!: Skelets un Medūza · Redzēt vairāk »
Medūzas
Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām.
Jaunums!!: Skelets un Medūzas · Redzēt vairāk »
Meinkūns
Meinkūni jeb Meinas jenotveidīgais kaķis ir populāra kaķu šķirne, kas izceļas ar savu lielo augumu un izcilajām medību iemaņām.
Jaunums!!: Skelets un Meinkūns · Redzēt vairāk »
Milzu īssejas lācis
Milzu īssejas lācis (Arctodus simus) ir lāču dzimtas (Ursidae) īssejas lāču ģints (Arctodus) izmirusi suga, kas bija sastopama tikai Ziemeļamerikā, tas dzīvoja gan Aļaskā, gan Kanādā ziemeļos līdz Meksikai un Kalifornijai dienvidos.
Jaunums!!: Skelets un Milzu īssejas lācis · Redzēt vairāk »
Miokards
Miokards Miokards (myocardium) jeb sirds muskulis ir sirds galvenais — muskuļotais — slānis.
Jaunums!!: Skelets un Miokards · Redzēt vairāk »
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Jaunums!!: Skelets un Muskuļi · Redzēt vairāk »
Nakuru ezers
Nakuru ezers ir viens no Āfrikas Lielās Rifta ielejas sālsezeriem, satur daudz sodas.
Jaunums!!: Skelets un Nakuru ezers · Redzēt vairāk »
Ofiūras
Ofiūras (Ophiuroidea) jeb čūskastes ir adatādaiņu tipa bentisko jūras dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Skelets un Ofiūras · Redzēt vairāk »
Onihofori
Onihofori (Onychophora) ir mitrummīlošu sauszemes bezmugurkaulnieku tips.
Jaunums!!: Skelets un Onihofori · Redzēt vairāk »
Otrmutnieki
Otrmutnieki (Deuterostomia) ir bilaterālo dzīvnieku apakšnodalījums.
Jaunums!!: Skelets un Otrmutnieki · Redzēt vairāk »
Parastā vāvere
Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.
Jaunums!!: Skelets un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »
Pelēkais vilks
Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Skelets un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »
Pingvīnu dzimta
Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.
Jaunums!!: Skelets un Pingvīnu dzimta · Redzēt vairāk »
Pirmmutnieki
Pirmmutnieki (Protostomia) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku apakšnodalījums.
Jaunums!!: Skelets un Pirmmutnieki · Redzēt vairāk »
Plakanā pēda
Plakanā pēda rentgena uzņēmums Plakanā pēda ir patoloģisks pēdas saplacinājums, kad pazūd tās dabiskais izliekums, radot pēdas amortizācijas traucējumus, sāpīgas izmaiņas mugurkaulā un skeletā kopumā.
Jaunums!!: Skelets un Plakanā pēda · Redzēt vairāk »
Plātņžauņi
Plātņžauņi, plātžauņi, arī plātņžaunzivis (Elasmobranchii) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) apakšklase, kas apvieno 2 mūdienās dzīvojošu sugu virskārtas - haizivis un rajas.
Jaunums!!: Skelets un Plātņžauņi · Redzēt vairāk »
Policistīnas
Policistīnu pārstāvis — ''Nassellaria'' Policistīnas (Polycystinea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase, kuras pārstāvjiem centrālā (ar organellām bagātā) un perifērā (vakuolizētā un bieži vien ar simbiotiskām aļģēm pildītā) citoplazmas zonas ir nodalītas viena no otras ar centrālo kapsulu.
Jaunums!!: Skelets un Policistīnas · Redzēt vairāk »
Porolepjveidīgās
Porolepjveidīgās (Porolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Skelets un Porolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Posmkāji
Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.
Jaunums!!: Skelets un Posmkāji · Redzēt vairāk »
Protēze
Savietoto Valstu armijas kareivis spēlē galda futbolu ar divām protēzēm roku vietā Protēze ir mākslīgi veidota detaļa, kas aizstāj kādu no zaudētām ķermeņa daļām.
Jaunums!!: Skelets un Protēze · Redzēt vairāk »
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Jaunums!!: Skelets un Proterozojs · Redzēt vairāk »
Pteraspidomorfi
Pteraspidomorfi jeb pārnāši (Pteraspidomorphi, Diplorhina) ir izmirušu bezžokļaiņu klase, no kuras, kā uzskata, ir cēlušies arī žokļaiņi.
Jaunums!!: Skelets un Pteraspidomorfi · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Skelets un Putni · Redzēt vairāk »
Rajas
Rajas (Batoidea) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) virskārta, kas apvieno vairāk kā 500 sugas un kas tiek iedalītas 18 dzimtās.
Jaunums!!: Skelets un Rajas · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Skelets un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Reģenerācija
Izmaiņas marmora gekona astes zīmējumā liecina par tās atjaunošanos Reģenerācija (― atjaunošana, atjaunošanās) ir organismu spēja atjaunot audus, orgānus vai ķermeņa daļas.
Jaunums!!: Skelets un Reģenerācija · Redzēt vairāk »
Rifs
Rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā Indonēzijā Rifs ir klinšu, kaļķakmens vai cita līdzīga cieta materiāla jūras dibena pacēlums, kas atrodas zem ūdens virsmas tuvu tai vai atplūdos nenozīmīgi paceļas pār to.
Jaunums!!: Skelets un Rifs · Redzēt vairāk »
Rizodontveidīgās
Rizodontveidīgās (Rhizodontiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Skelets un Rizodontveidīgās · Redzēt vairāk »
Rugozas
Rugozas (Rugosa) jeb tetrakoraļļi (Tetracorallia) ir izmirušu koraļļpolipu apakšklase vai kārta.
Jaunums!!: Skelets un Rugozas · Redzēt vairāk »
Saite (anatomija)
Saite ir blīvs saistaudu veidojums, kas savieno skeleta daļas vai iekšējos orgānus.
Jaunums!!: Skelets un Saite (anatomija) · Redzēt vairāk »
Sakņkāji
Sakņkaju parstāvji — amēbas. Sakņkāji (Rhizopodea) ir sarkodīnvicaiņu tipa virsklase (agrāk klase Rhizopoda), kuras pārstāvju raksturīga pazīme, kas apvieno pēc formas un uzbūves tik daudzveidīgos sakņkājus vienā virsklasē, ir to kailā ar blīvu apvalku neapklātā ķermeņa spēja veidot protoplazmas pagaidu izaugumus — māņkājiņas, ar kurām tie pārvietojas.
Jaunums!!: Skelets un Sakņkāji · Redzēt vairāk »
Saržokļaiņi
Saržokļaiņi (Chaetognatha) — jūras bezmugurkaulnieku tips.
Jaunums!!: Skelets un Saržokļaiņi · Redzēt vairāk »
Sarkodīnas
Sarkodīnu pārstāvis (''Amoeba proteus''). Sarkodīnas (Sarcodina) ir vienšūņu apakštips, kuru pārstāvjiem ir mainīgas formas šūnu izaugumi - pseidopodijas jeb māņkājiņas.
Jaunums!!: Skelets un Sarkodīnas · Redzēt vairāk »
Saulenītes
''Actinophrys'' saulenīšu kolonija. Saulenītes (Heliozoea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Heliozoa kārta) kuras pārstāvji pēc ārējā izskata nedaudz atgādina Sauli.
Jaunums!!: Skelets un Saulenītes · Redzēt vairāk »
Sāhelantrops
Sāhelantrops jeb Čadas sāhelantrops (Sahelanthropus tchadensis) ir izmirusi hominīnu suga, kas ir vienīgā sāhelantropu ģints (Sahelanthropus) līdz šim zināmā suga.
Jaunums!!: Skelets un Sāhelantrops · Redzēt vairāk »
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Skelets un Sūkļi · Redzēt vairāk »
Sūneņi
Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Skelets un Sūneņi · Redzēt vairāk »
Sešstarainie koraļļi
Sešstarainie koraļļi (Hexacorallia) ir koraļļpolipu klases (Anthozoa) apakšklase, kas apvieno apmēram 4300 ūdenī dzīvojošas dzēlējzarndobumaiņu sugas.
Jaunums!!: Skelets un Sešstarainie koraļļi · Redzēt vairāk »
Sirēnas (zīdītāji)
Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.
Jaunums!!: Skelets un Sirēnas (zīdītāji) · Redzēt vairāk »
Skaumenakīdas
Skaumenakīdas (Scaumenaciidae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Skelets un Skaumenakīdas · Redzēt vairāk »
Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra
Cilvēka skeleta muskuļi Skeleta šķērssvītrotie muskuļaudi ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements, tie ar cīpslu palīdzību ir piesaistītis pie skeleta un šo muskuļaudu darbība ir pakļauta cilvēka gribai, taču tie var kontrahēties arī bez apzinātas gribas — tas ir reflektori.
Jaunums!!: Skelets un Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra · Redzēt vairāk »
Skrējējlāči
Skrējējlāči jeb skrienošie lāči (Tremarctinae) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) apakšdzimtām, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga Dienvidamerikā — briļļainais lācis (Tremarctos ornatus).
Jaunums!!: Skelets un Skrējējlāči · Redzēt vairāk »
Skrimšļzivis
Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.
Jaunums!!: Skelets un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »
Spinozaurs
Spinozaurs (Spinosaurus) ir teropodu apakškārtas dinozauru ģints.
Jaunums!!: Skelets un Spinozaurs · Redzēt vairāk »
Starītes
Starīšu čaulas. Starītes jeb radiolārijas (Radiolaria) ir vienšūņu grupa (senāk kārta), kas tagad ir sadalīta akantāriju, policistīnu un feodāriju klasēs.
Jaunums!!: Skelets un Starītes · Redzēt vairāk »
Starkāji
Starkāju pārstāvji — starītes. Starkāji (Actinopodea, Actinopoda) ir sarkodīnvicaiņu tipa virsklase, kuras pārstāvjiem pseidopodijas jeb māņkājiņas ir nostiprinātas ar augsti organizētiem mikrocaurulīšu kūlīšiem, ko sauc par aksopodijiem.
Jaunums!!: Skelets un Starkāji · Redzēt vairāk »
Starspurzivis
Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.
Jaunums!!: Skelets un Starspurzivis · Redzēt vairāk »
Stromatoporas
Stromatoporas jeb stromatoporoidejas (Stromatoporoidea) ir izmirušu koloniālu jūras bezmugurkaulnieku grupa ar ne visai skaidru sistemātisko stāvokli.
Jaunums!!: Skelets un Stromatoporas · Redzēt vairāk »
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Jaunums!!: Skelets un Suns · Redzēt vairāk »
Svītrainais šakālis
Svītrainais šakālis (Canis adustus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Jaunums!!: Skelets un Svītrainais šakālis · Redzēt vairāk »
Tarbozaurs
Tarbozauri ir tiranozauru dzimtas zauriegurņa dinozauru ģints.
Jaunums!!: Skelets un Tarbozaurs · Redzēt vairāk »
Taurs
Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Skelets un Taurs · Redzēt vairāk »
Tristihopterīdi
Tristihopterīdi (Tristichopteridae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Skelets un Tristihopterīdi · Redzēt vairāk »
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Jaunums!!: Skelets un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »
Zarnelpotāji
Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.
Jaunums!!: Skelets un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Skelets un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zebras
Zebras ir Āfrikā dzīvojoši zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki, kas pazīstami sava melni-balti svītrotā krāsojuma dēļ.
Jaunums!!: Skelets un Zebras · Redzēt vairāk »
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Jaunums!!: Skelets un Zirgi · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Skelets un Zivis · Redzēt vairāk »
24. novembris
24.
Jaunums!!: Skelets un 24. novembris · Redzēt vairāk »
