Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Skujkoku klase

Indekss Skujkoku klase

Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.

136 attiecības: Anīsa piltuvene, Apkakles strazds, Apodziņš, Austrumu ūbele, Ūpis, Īves, Ķivulis, Čīles arhipelāgs, Čūskērglis, Āris Auders, Baltsvītru krustknābis, Bēdroži, Bikšainais apogs, Brūnkrūtainais ezis, Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta", Cekulzīlīte, Ciedri, Dārza ķauķis, Dižraibais dzenis, Dienvidlidvāvere, Divdaivu ginks, Dzilnīši, Egļu krustknābis, Eglāju samtenis, Egles, Eirāzijas lūsis, Eiropas alu lauva, Erickiņš, Essigella, Gada staipeknis, Gaišais ķauķis, Ginki, Globālā sasilšana, Indija, Japāna, Kadiķi, Kailsēkļi, Kalifornijas kondors, Kena parks, Klēts, Klimats, Koksne, Komposta degunradžvabole, Krāšņgalvīši, Krustknābji, Lapas, Lapegles, Lapkoku otiņmūķene, Latvijas tumšgalve, Latvijas vietējā kaza, ..., Lielais meža raibenis, Lielā pergamentsēne, Lignīns, Lukstu čakstīte, Lymantria mathura, Malēzija, Maskavas dārzs, Mazais lācis, Mazā stērste, Mūžzaļā sekvoja, Meža kaķis, Meža pūce, Meža stērste, Meža zīlīte, Meža zīlītes, Mežirbe, Mežirbes, Mednis, Melnastes briedis, Melnā dzilna, Melngalvas ķauķis, Melnrīkles strazds, Mizložņa, Ogres Zilie kalni (dabas parks), Ozolu mūķene, Parastais krupis, Parastā īve, Parastā otiņaste, Peļu klijāns, Pelēkais mušķērājs, Pelēkais zaķis, Pelēkā zīlīte, Pelēkās zīlītes, Pelēkcekula zīlīte, Peloponesas glodene, Perms, Piparu rinda, Plukšķis, Priežu krustknābis, Priežu stērste, Priežu vērpējs, Pundurērglis, Purva zīlīte, Ragakāpa (dabas parks), Raibais zemesstrazds, Riekstroži, Rubeņi, Rubeņu apakšdzimta, Rubenis, Sakņu piepe, Savvaļas kaza, Sārtgalvītis, Sekvojas, Sibīrijas ķauķītis, Skandināvijas kalni, Skābais lietus, Skujkoku lielais koksngrauzis, Skujkoku ligzdu koksngrauzis, Spāru svētki, Staltbriedis, Stellera sīlis, Stomaphis, Svītrainā pūce, Svilpis, Taiga, Trīspirkstu dzenis, Ukraina, Urālpūce, Vācija, Vālīšu staipeknis, Vidējais dzenis, Vistu vanags, Vistveidīgie, Zaļais ķauķītis, Zīdaste, Zeltgalvītis, Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas, Ziemas žubīte, Ziemassvētku egle, Ziemeļlidvāvere, Ziemeļpūce, Ziemeļu linneja, Ziemeļu svilpis, Zilspārnu žagata, Zilspārnu žagatas, Zvirbuļu vanags. Izvērst indekss (86 vairāk) »

Anīsa piltuvene

Anīsa piltuvene (Clitocybe odora) ir ēdama piltuveņu ģints bazīdijsēne.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Anīsa piltuvene · Redzēt vairāk »

Apkakles strazds

Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »

Apodziņš

Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Apodziņš · Redzēt vairāk »

Austrumu ūbele

Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Āzijā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Austrumu ūbele · Redzēt vairāk »

Ūpis

Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Skujkoku klase un Ūpis · Redzēt vairāk »

Īves

Īves (Taxus) — neliela īvju dzimtas ģints.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Īves · Redzēt vairāk »

Ķivulis

Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Ķivulis · Redzēt vairāk »

Čīles arhipelāgs

Čīles arhipelāgs vai Patagonijas arhipelāgs ir apzīmējums Čīles piekrastes salām Klusajā okeānā uz dienvidiem no Čakao šauruma.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Čīles arhipelāgs · Redzēt vairāk »

Čūskērglis

Čūskērglis (Circaetus gallicus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Čūskērglis · Redzēt vairāk »

Āris Auders

Āris Auders (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu ārsts un dārzkopis, Latvijas veselības ministrs (2002—2003).

Jaunums!!: Skujkoku klase un Āris Auders · Redzēt vairāk »

Baltsvītru krustknābis

Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Baltsvītru krustknābis · Redzēt vairāk »

Bēdroži

Bēdroži jeb pelēkie sīļi (Perisoreus) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Bēdroži · Redzēt vairāk »

Bikšainais apogs

Bikšainais apogs (Aegolius funereus) ir pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kas izplatīta Ziemeļu puslodes mērenajā joslā (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā).

Jaunums!!: Skujkoku klase un Bikšainais apogs · Redzēt vairāk »

Brūnkrūtainais ezis

Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta"

„Sēļu sētas” ieeja Brīvdabas muzejs „Sēļu sēta” ir Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļa, kas atrodas parkā netālu no Daugavas krasta Filozofu ielā 6.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta" · Redzēt vairāk »

Cekulzīlīte

Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams tikai Eiropā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Cekulzīlīte · Redzēt vairāk »

Ciedri

Ciedri (Cedrus) ir priežu dzimtas mūžzaļu skujkoku ģints.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Ciedri · Redzēt vairāk »

Dārza ķauķis

Dārza ķauķis (Sylvia borin) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Dārza ķauķis · Redzēt vairāk »

Dižraibais dzenis

Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 24 pasugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Dižraibais dzenis · Redzēt vairāk »

Dienvidlidvāvere

Dienvidlidvāvere (Glaucomys volans) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).

Jaunums!!: Skujkoku klase un Dienvidlidvāvere · Redzēt vairāk »

Divdaivu ginks

Divdaivu ginks (Ginkgo biloba) ir vienīgais mūsdienu reliktais ginku klases augu pārstāvis.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Divdaivu ginks · Redzēt vairāk »

Dzilnīši

Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Dzilnīši · Redzēt vairāk »

Egļu krustknābis

Egļu krustknābis (Loxia curvirostra) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga, kas pieder pie dadzīšu apakšdzimtas (Carduelinae).

Jaunums!!: Skujkoku klase un Egļu krustknābis · Redzēt vairāk »

Eglāju samtenis

Eglāju samtenis (Pararge aegeria) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas sastopama lielākajā daļā Eiropas, izņemot Skandināvijas arktisko reģionu.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Eglāju samtenis · Redzēt vairāk »

Egles

Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Egles · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lūsis

Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Skujkoku klase un Eirāzijas lūsis · Redzēt vairāk »

Eiropas alu lauva

Eiropas alu lauva jeb Eirāzijas alu lauva (Panthera leo spelaea) ir izmirusi lauvu pasuga, kas pazīstama no fosilajiem atradumiem un arī no aizvēsturiskiem mākslas darbiem.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Eiropas alu lauva · Redzēt vairāk »

Erickiņš

Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Erickiņš · Redzēt vairāk »

Essigella

Essigella ir īsto laputu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Essigella · Redzēt vairāk »

Gada staipeknis

Gada staipeknis ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).

Jaunums!!: Skujkoku klase un Gada staipeknis · Redzēt vairāk »

Gaišais ķauķis

Gaišais ķauķis jeb malējiņš (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Gaišais ķauķis · Redzēt vairāk »

Ginki

Ginki (Ginkgo) ir ginku klases augi.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Ginki · Redzēt vairāk »

Globālā sasilšana

Temperatūras izmaiņa pēdējo 150 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus, kuru ir izraisījusi vai vismaz būtiski veicinājusi cilvēku saimnieciskā darbība, precīzāk — tās radītās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, un kas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Globālā sasilšana · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Indija · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Japāna · Redzēt vairāk »

Kadiķi

Kadiķi jeb paegļi (Juniperus) ir ciprešu dzimtas ģints skujkoki.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Kadiķi · Redzēt vairāk »

Kailsēkļi

Kailsēkļi (Gymnospermae) ir sena augu grupa, kas parādījās pirms 350 miljoniem gadu, sevišķi izplatīti kailsēkļi bija vēlajā paleozojā un mezozojā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Kailsēkļi · Redzēt vairāk »

Kalifornijas kondors

Kalifornijas kondors (Gymnogyps californianus) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Kalifornijas kondors · Redzēt vairāk »

Kena parks

Dīķis Kena parkā. Kena parks ir viens no Jēkabpils pilsētas parkiem, kas atrodas pie Vienības ielas iepretīm autoostai.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Kena parks · Redzēt vairāk »

Klēts

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Klēts · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Klimats · Redzēt vairāk »

Koksne

Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Koksne · Redzēt vairāk »

Komposta degunradžvabole

Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Komposta degunradžvabole · Redzēt vairāk »

Krāšņgalvīši

Krāšņgalvīši, krāšņgalvīšu ģints (Regulus) ir vienīgā krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) ģints, kas apvieno 6 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Krāšņgalvīši · Redzēt vairāk »

Krustknābji

Krustknābji, krustknābju ģints (Loxia) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Krustknābji · Redzēt vairāk »

Lapas

Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Lapas · Redzēt vairāk »

Lapegles

Lapegles (Larix) ir priežu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas 10–14 skujkoku sugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Lapegles · Redzēt vairāk »

Lapkoku otiņmūķene

Lapkoku otiņmūķene (Calliteara pudibunda)ir Erebidae dzimtas suga.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Lapkoku otiņmūķene · Redzēt vairāk »

Latvijas tumšgalve

Latvijas tumšgalve jeb Latvijas tumšgalves šķirnes aita ir viena no mājas aitas (Ovis aries) vilnas - gaļas šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LT.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Latvijas tumšgalve · Redzēt vairāk »

Latvijas vietējā kaza

Latvijas vietējā kaza ir viena no mājas kazas (Capra aegagrus hircus) piena šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LVK.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Latvijas vietējā kaza · Redzēt vairāk »

Lielais meža raibenis

Lielais meža raibenis (Argynnis paphia) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas izplatīta Palearktikas ekozonā: mērenajā joslā Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Lielais meža raibenis · Redzēt vairāk »

Lielā pergamentsēne

Lielā pergamentsēne Phlebiopsis gigantea (Fr.) Jülich ir plaši izplatīta sēne mērenās un boreālās joslas apgabalos.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Lielā pergamentsēne · Redzēt vairāk »

Lignīns

Lignīns (no — 'koks, koksne') ir otrs izplatītākais biopolimērs augu valstī pēc celulozes.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Lignīns · Redzēt vairāk »

Lukstu čakstīte

Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Lukstu čakstīte · Redzēt vairāk »

Lymantria mathura

Lymantria mathura ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Lymantria mathura · Redzēt vairāk »

Malēzija

Malēzija Malēzija ir termins, ko dažkārt izmanto, lai apzīmētu pārejas zonu starp Indomalajas un Austrālāzijas bioģeogrāfiskajiem reģioniem un tas tika noteikts kā floristikas apgabals, kurā ietilpst Malajas pussala, Indonēzija, Filipīnas un Jaungvineja.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Malēzija · Redzēt vairāk »

Maskavas dārzs

Maskavas dārzs (skats no Maskavas un Balvu ielas stūra). Maskavas dārzs (pirms kara Latgales dārzs) ir parks Rīgā, kas atrodas Maskavas un Balvu ielu stūrī.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Maskavas dārzs · Redzēt vairāk »

Mazais lācis

Mazais lācis (Ursus minimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Mazais lācis · Redzēt vairāk »

Mazā stērste

Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Mazā stērste · Redzēt vairāk »

Mūžzaļā sekvoja

Mūžzaļā sekvoja jeb krasta sekvoja (Sequoia sempervirens) ir vienīgā saglabājusies ciprešu dzimtas sekvoju ģints suga.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Mūžzaļā sekvoja · Redzēt vairāk »

Meža kaķis

Meža kaķis, arī savvaļas kaķis (Felis silvestris) ir kaķu dzimtas (Felidae) suga, kas pieder kaķu ģintij (Felis).

Jaunums!!: Skujkoku klase un Meža kaķis · Redzēt vairāk »

Meža pūce

Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Meža pūce · Redzēt vairāk »

Meža stērste

Meža stērste (Emberiza rustica) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Meža stērste · Redzēt vairāk »

Meža zīlīte

Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Meža zīlīte · Redzēt vairāk »

Meža zīlītes

Meža zīlītes, meža zīlīšu ģints (Periparus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Meža zīlītes · Redzēt vairāk »

Mežirbe

Mežirbe (Tetrastes bonasia) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Mežirbe · Redzēt vairāk »

Mežirbes

Mežirbes, mežirbju ģints (Tetrastes) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Mežirbes · Redzēt vairāk »

Mednis

Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Mednis · Redzēt vairāk »

Melnastes briedis

Melnastes briedis (Odocoileus hemionus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Ziemeļamerikas rietumdaļu, uz rietumiem no Misūri upes, lielai populācijas daļai dzīvojot Klinšu kalnos.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Melnastes briedis · Redzēt vairāk »

Melnā dzilna

Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Melnā dzilna · Redzēt vairāk »

Melngalvas ķauķis

Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Melngalvas ķauķis · Redzēt vairāk »

Melnrīkles strazds

Melnrīkles strazds (Turdus atrogularis) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas pašos austrumos un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Melnrīkles strazds · Redzēt vairāk »

Mizložņa

Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Mizložņa · Redzēt vairāk »

Ogres Zilie kalni (dabas parks)

Ogres Zilie kalni ir dabas parks Ogres un Ikšķiles novadā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Ogres Zilie kalni (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Ozolu mūķene

Ozolu mūķene (sugas nosaukums "dispar" nozīmē "atdalīt") ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Ozolu mūķene · Redzēt vairāk »

Parastais krupis

Parastais krupis jeb vienkārši krupis (Bufo bufo) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Parastais krupis · Redzēt vairāk »

Parastā īve

Parastās īves sēklas Parastā īve ir Latvijā savvaļā ļoti reti sastopams skujkoks, kas atsevišķu koku veidā atrodams Piejūras zemienē.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Parastā īve · Redzēt vairāk »

Parastā otiņaste

Parastā otiņaste jeb augļkoku mūķene ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Parastā otiņaste · Redzēt vairāk »

Peļu klijāns

Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns, kuram ir 11 pasugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Peļu klijāns · Redzēt vairāk »

Pelēkais mušķērājs

Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Pelēkais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Pelēkais zaķis

Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Pelēkais zaķis · Redzēt vairāk »

Pelēkā zīlīte

Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Pelēkā zīlīte · Redzēt vairāk »

Pelēkās zīlītes

Pelēkās zīlītes, pelēko zīlīšu ģints (Poecile) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 15 sugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Pelēkās zīlītes · Redzēt vairāk »

Pelēkcekula zīlīte

Pelēkcekula zīlīte (Lophophanes dichrous) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Āzijas centrālās daļas dienvidos.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Pelēkcekula zīlīte · Redzēt vairāk »

Peloponesas glodene

Peloponesas glodene (Anguis cephalonnica) ir glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka, kurai ir endēma Grieķijas izplatība.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Peloponesas glodene · Redzēt vairāk »

Perms

Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonu gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).

Jaunums!!: Skujkoku klase un Perms · Redzēt vairāk »

Piparu rinda

Piparu rinda (Piperales) ir divdīgļlapju klases rinda, kas iekļauj 4 dzimtas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Piparu rinda · Redzēt vairāk »

Plukšķis

Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Plukšķis · Redzēt vairāk »

Priežu krustknābis

Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropā un Āzijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Priežu krustknābis · Redzēt vairāk »

Priežu stērste

Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas pašos austrumos un plašā joslā Āzijā līdz Klusajam okeānam.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Priežu stērste · Redzēt vairāk »

Priežu vērpējs

Priežu vērpējs ir zvīņspārņu tauriņu suga no vērpēju dzimtas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Priežu vērpējs · Redzēt vairāk »

Pundurērglis

Pundurērglis (Hieraaetus pennatus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kurš sastopams plašā areālā Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Pundurērglis · Redzēt vairāk »

Purva zīlīte

Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Purva zīlīte · Redzēt vairāk »

Ragakāpa (dabas parks)

Ragakāpa ir īpaši aizsargājama dabas teritorija (dabas parks) Jūrmalā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Ragakāpa (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Raibais zemesstrazds

Raibais zemesstrazds (Zoothera aurea) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Raibais zemesstrazds · Redzēt vairāk »

Riekstroži

Riekstroži (Nucifraga) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno trīs sugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Riekstroži · Redzēt vairāk »

Rubeņi

Rubeņi, rubeņu ģints (Lyrurus) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Rubeņi · Redzēt vairāk »

Rubeņu apakšdzimta

Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) apakšdzimtām, kas apvieno 19 sugas un kas iedalītas 9 ģintīs.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Rubeņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Rubenis

Rubenis, arī teteris (Lyrurus tetrix) ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Rubenis · Redzēt vairāk »

Sakņu piepe

Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Sakņu piepe · Redzēt vairāk »

Savvaļas kaza

Savvaļas kaza jeb Persijas savvaļas kaza (Capra aegagrus) ir vidēja auguma kazu ģints (Capra) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Skujkoku klase un Savvaļas kaza · Redzēt vairāk »

Sārtgalvītis

Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Sārtgalvītis · Redzēt vairāk »

Sekvojas

Sekvojas (Sequoia) ir ciprešu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Sekvojas · Redzēt vairāk »

Sibīrijas ķauķītis

Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Sibīrijas ķauķītis · Redzēt vairāk »

Skandināvijas kalni

Skandināvijas kalni Skandināvijas pussalā Skandināvijas kalni (Fjällen jeb Kölen) ir kalnu sistēma Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Skandināvijas kalni · Redzēt vairāk »

Skābais lietus

No skābā lietus cietusi skulptūra. Skābais lietus jeb skābie nokrišņi ir jebkurš nokrišņu veids, kas piesārņots ar skābajiem oksīdiem un tam ir zems pH līmenis.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Skābais lietus · Redzēt vairāk »

Skujkoku lielais koksngrauzis

Skujkoku lielais koksngrauzis (Monochamus urussovi (Fischer von Waldheim, 1806)) ir Austrumeiropas, Ziemeļāzijas un Tālo Austrumu koksngraužu suga no Lamiinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Skujkoku lielais koksngrauzis · Redzēt vairāk »

Skujkoku ligzdu koksngrauzis

Skujkoku ligzdu koksngrauzis ((Linnaeus, 1758)) ir koksngraužu dzimtas vaboļu suga no Lepturinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Skujkoku ligzdu koksngrauzis · Redzēt vairāk »

Spāru svētki

Spāru svētki tiek svinēti laikā, kad ēkas, mājas celšana ir savā augstākajā punktā — ir pabeigta jumta nesošā konstrukcija un visi smagākie darbi ir pabeigti.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Spāru svētki · Redzēt vairāk »

Staltbriedis

Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Jaunums!!: Skujkoku klase un Staltbriedis · Redzēt vairāk »

Stellera sīlis

Stellera sīlis (Cyanocitta stelleri) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Ziemeļamerikas rietumos.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Stellera sīlis · Redzēt vairāk »

Stomaphis

Stomaphis ir īsto laputu dzimtas ģints, kas ir vienīgā Stomaphidini ciltī.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Stomaphis · Redzēt vairāk »

Svītrainā pūce

Svītrainā pūce (Surnia ulula) ir vidēja izmēra dienasaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Svītrainā pūce · Redzēt vairāk »

Svilpis

Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Svilpis · Redzēt vairāk »

Taiga

Taigas reģiona izplatība. Taiga ir bioma, kurā pārsvarā sastopami skujkoku meži.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Taiga · Redzēt vairāk »

Trīspirkstu dzenis

Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Trīspirkstu dzenis · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Ukraina · Redzēt vairāk »

Urālpūce

Urālpūce jeb garastes pūce (Strix uralensis) ir samērā liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā no Skandināvijas rietumos, līdz Tālajiem Austrumiem.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Urālpūce · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Vācija · Redzēt vairāk »

Vālīšu staipeknis

Vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).

Jaunums!!: Skujkoku klase un Vālīšu staipeknis · Redzēt vairāk »

Vidējais dzenis

Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Vidējais dzenis · Redzēt vairāk »

Vistu vanags

Vistu vanags (Accipiter gentilis) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Vistu vanags · Redzēt vairāk »

Vistveidīgie

Vistveidīgo putnu kārta (Galliformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošu putnu dzimtas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Vistveidīgie · Redzēt vairāk »

Zaļais ķauķītis

Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Zaļais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Zīdaste

Zīdaste ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša putnu suga.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Zīdaste · Redzēt vairāk »

Zeltgalvītis

Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Zeltgalvītis · Redzēt vairāk »

Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas

Jandzi milzu mīkstbruņrupuči. Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas (angl. The world's 100 most threatened species) ir visvairāk apdraudētāko dzīvnieku, augu un sēņu saraksts, kuru 2012.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas · Redzēt vairāk »

Ziemas žubīte

Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Ziemas žubīte · Redzēt vairāk »

Ziemassvētku egle

Ziemassvētku egle. Ziemassvētku egle ir dekorēts dabīgs vai mākslīgs mūžzaļš skujkoks, parasti tā ir egle.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Ziemassvētku egle · Redzēt vairāk »

Ziemeļlidvāvere

Ziemeļlidvāvere (Glaucomys sabrinus) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).

Jaunums!!: Skujkoku klase un Ziemeļlidvāvere · Redzēt vairāk »

Ziemeļpūce

Ziemeļpūce jeb ziemeļu pūce (Strix nebulosa) ir liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas izplatīta tikai ziemeļu puslodē.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Ziemeļpūce · Redzēt vairāk »

Ziemeļu linneja

Ziemeļu linneja ir mūžzaļš, pa zemi ložņājoš puskrūms.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Ziemeļu linneja · Redzēt vairāk »

Ziemeļu svilpis

Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).

Jaunums!!: Skujkoku klase un Ziemeļu svilpis · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagata

Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagatas

Zilspārnu žagatas (Cyanopica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Skujkoku klase un Zilspārnu žagatas · Redzēt vairāk »

Zvirbuļu vanags

Zvirbuļu vanags jeb zvirbuļvanags (Accipiter nisus) ir neliela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder pie īsto vanagu apakšdzimtas (Accipitrinae).

Jaunums!!: Skujkoku klase un Zvirbuļu vanags · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Pinophyta, Pinopsida, Skujkoki, Skujkoks, Skuju koki, Skuju koks.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »