Ātrāk nekā pārlūku!
188 attiecības: Abietīnskābe, Anīsa piltuvene, Apkakles strazds, Apodziņš, Arma custos, Austrumu ūbele, Austrumu burunduks, Ūpis, Īves, Ķīnas kadiķis, Ķivulis, Čīles arhipelāgs, Čūskērglis, Ābeļi (dabas liegums), Āris Auders, Baltsvītru krustknābis, Balzama baltegle, Bēdroži, Bikšainais apogs, Brūnkrūtainais ezis, Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta", Cekulzīlīte, Ciedri, Daļņegorska, Dārza ķauķis, Dārza susuris, Dižā baltegle, Dižraibais dzenis, Dienvidlidvāvere, Divdaivu ginks, Dzilnīši, Egļu krustknābis, Eglāju samtenis, Egles, Eirāzijas lūsis, Eiropas alu lauva, Erickiņš, Essigella, Gada staipeknis, Gaišais ķauķis, Ginki, Globālā sasilšana, Indija, Japāna, Japānas baltegle, Japānas susuris, Jūrmalas parks (Liepāja), Kadiķi, Kailsēkļi, Kalifornijas kondors, ..., Kalnu bebrs, Kaukāza baltegle, Kena parks, Klēts, Klimats, Koks, Koksne, Komposta degunradžvabole, Korejas baltegle, Krāšņgalvīši, Krustkalnu dabas rezervāts, Krustknābji, Lapas, Lapegles, Lapkoku otiņmūķene, Lapu koki, Latgales parks, Latvijas tumšgalve, Latvijas vietējā kaza, Lāčupītes dendrārijs, Leptoglossus occidentalis, Lidvāvere, Lielais meža raibenis, Lielā pergamentsēne, Lignīns, Lukstu čakstīte, Lymantria mathura, Malēzija, Mandžūrijas baltegle, Mazais lācis, Mazā stērste, Mūžzaļā sekvoja, Meža kaķis, Meža pūce, Meža sicista, Meža stērste, Meža susuri, Meža susuris, Meža zīlīte, Meža zīlītes, Mežirbe, Mežirbes, Mednis, Melnastes briedis, Melnā dzilna, Melngalvas ķauķis, Melnrīkles strazds, Mizložņa, Ogres Zilie kalni (dabas parks), Ozolu mūķene, Palearktika, Pandiveres augstiene, Parastais kadiķis, Parastais krupis, Parastā īve, Parastā otiņaste, Parastā vāvere, Peļkājīte, Peļu klijāns, Pelēkais mušķērājs, Pelēkais zaķis, Pelēkā zīlīte, Pelēkās zīlītes, Pelēkcekula zīlīte, Peloponēsas glodene, Perms, Piealpu baltegle, Piejūras baltegle, Piparu rinda, Pireneji, Plukšķis, Priežu krustknābis, Priežu stērste, Priežu vērpējs, Pundurērglis, Purva tilbīte, Purva zīlīte, Ragakāpa (dabas parks), Raibais zemesstrazds, Riekstroži, Rubeņi, Rubeņu apakšdzimta, Rubenis, Rudsānu zilastīte, Sahalīnas baltegle, Sajānu-Šušenskas rezervāts, Sakņu piepe, Sarkanrīklīte, Savvaļas kaza, Sārtgalvītis, Segaudi (augi), Segsēkļi, Sekvojas, Sibīrijas ķauķītis, Sibīrijas baltegle, Sibīrijas burunduks, Sibīrijas peļkājīte, Sibīrijas rubīnrīklīte, Skandināvijas kalni, Skābais lietus, Skujkoku lielais koksngrauzis, Skujkoku ligzdu koksngrauzis, Spāru svētki, Staltbriedis, Stellera sīlis, Stomaphis, Susuri, Svītrainā pūce, Svilpis, Taiga, Teiču dabas rezervāts, Tilža (upe), Tomora nacionālais parks, Trīspirkstu dzenis, Troilus luridus, Ukraina, Urālpūce, Vācija, Vālīšu staipeknis, Vālodze, Vidējais dzenis, Vienkrāsas baltegle, Vistu vanags, Vistveidīgie, Zaļais ķauķītis, Zīdaste, Zīdastes, Zeltgalvītis, Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas, Ziemas žubīte, Ziemassvētku egle, Ziemeļlidvāvere, Ziemeļpūce, Ziemeļu linneja, Ziemeļu svilpis, Zilspārnu žagata, Zilspārnu žagatas, Zvirbuļu vanags. Izvērst indekss (138 vairāk) »
Abietīnskābe
Abietīnskābe ir kolofonija galvenā sastāvdaļa (40—50%).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Abietīnskābe · Redzēt vairāk »
Anīsa piltuvene
Anīsa piltuvene (Clitocybe odora) ir ēdama piltuveņu ģints bazīdijsēne.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Anīsa piltuvene · Redzēt vairāk »
Apkakles strazds
Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »
Apodziņš
Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Apodziņš · Redzēt vairāk »
Arma custos
Arma custos ir vairogblakšu suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Arma custos · Redzēt vairāk »
Austrumu ūbele
Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Āzijā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Austrumu ūbele · Redzēt vairāk »
Austrumu burunduks
Austrumu burunduks (Tamias striatus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas sastopams plašā areālā Ziemeļamerikas austrumos: ASV austrumos un Kanādas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Austrumu burunduks · Redzēt vairāk »
Ūpis
Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Ūpis · Redzēt vairāk »
Īves
Īves (Taxus) — neliela īvju dzimtas ģints.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Īves · Redzēt vairāk »
Ķīnas kadiķis
Ķīnas kadiķis ir ciprešu dzimtas skujkoku suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ķīnā, Mjanmā, Japānā, Korejā un Krievijas tālajos austrumos.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Ķīnas kadiķis · Redzēt vairāk »
Ķivulis
Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Ķivulis · Redzēt vairāk »
Čīles arhipelāgs
Čīles arhipelāgs vai Patagonijas arhipelāgs ir apzīmējums Čīles piekrastes salām Klusajā okeānā uz dienvidiem no Čakao šauruma.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Čīles arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Čūskērglis
Čūskērglis (Circaetus gallicus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Čūskērglis · Redzēt vairāk »
Ābeļi (dabas liegums)
Ābeļi ir dabas liegums Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Ābeļi (dabas liegums) · Redzēt vairāk »
Āris Auders
Āris Auders (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu ārsts un dārzkopis, Latvijas veselības ministrs (2002—2003).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Āris Auders · Redzēt vairāk »
Baltsvītru krustknābis
Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Baltsvītru krustknābis · Redzēt vairāk »
Balzama baltegle
Balzama baltegle ir priežu dzimtas suga, kas ir sastopama mērenajā joslā Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Balzama baltegle · Redzēt vairāk »
Bēdroži
Bēdroži jeb pelēkie sīļi (Perisoreus) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Bēdroži · Redzēt vairāk »
Bikšainais apogs
thumb Bikšainais apogs (Aegolius funereus) ir pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Bikšainais apogs · Redzēt vairāk »
Brūnkrūtainais ezis
Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta"
„Sēļu sētas” ieeja Brīvdabas muzejs „Sēļu sēta” ir Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļa, kas atrodas parkā netālu no Daugavas krasta Filozofu ielā 6.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta" · Redzēt vairāk »
Cekulzīlīte
Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams tikai Eiropā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Cekulzīlīte · Redzēt vairāk »
Ciedri
Ciedri (Cedrus) ir priežu dzimtas mūžzaļu skujkoku ģints.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Ciedri · Redzēt vairāk »
Daļņegorska
Daļņegorska ir pilsēta Krievijas Federācijas Piejūras novadā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Daļņegorska · Redzēt vairāk »
Dārza ķauķis
Dārza ķauķis (Sylvia borin) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Dārza ķauķis · Redzēt vairāk »
Dārza susuris
Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Dārza susuris · Redzēt vairāk »
Dižā baltegle
Dižā baltegle jeb lielā baltegle ir priežu dzimtas suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Dižā baltegle · Redzēt vairāk »
Dižraibais dzenis
Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Dižraibais dzenis · Redzēt vairāk »
Dienvidlidvāvere
Dienvidlidvāvere (Glaucomys volans) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Dienvidlidvāvere · Redzēt vairāk »
Divdaivu ginks
Divdaivu ginks (Ginkgo biloba) ir vienīgais mūsdienu reliktais ginku klases augu pārstāvis.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Divdaivu ginks · Redzēt vairāk »
Dzilnīši
Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Dzilnīši · Redzēt vairāk »
Egļu krustknābis
Egļu krustknābis (Loxia curvirostra) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga, kas pieder pie dadzīšu apakšdzimtas (Carduelinae).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Egļu krustknābis · Redzēt vairāk »
Eglāju samtenis
Eglāju samtenis (Pararge aegeria) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas sastopama lielākajā daļā Eiropas, izņemot Skandināvijas arktisko reģionu.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Eglāju samtenis · Redzēt vairāk »
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Egles · Redzēt vairāk »
Eirāzijas lūsis
Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Eirāzijas lūsis · Redzēt vairāk »
Eiropas alu lauva
Eiropas alu lauva jeb Eirāzijas alu lauva (Panthera leo spelaea) ir izmirusi lauvu pasuga, kas pazīstama no fosilajiem atradumiem un arī no aizvēsturiskiem mākslas darbiem.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Eiropas alu lauva · Redzēt vairāk »
Erickiņš
Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Erickiņš · Redzēt vairāk »
Essigella
Essigella ir īsto laputu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Essigella · Redzēt vairāk »
Gada staipeknis
Gada staipeknis ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Gada staipeknis · Redzēt vairāk »
Gaišais ķauķis
Gaišais ķauķis jeb malējiņš (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Gaišais ķauķis · Redzēt vairāk »
Ginki
Ginki (Ginkgo) ir ginku klases augi.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Ginki · Redzēt vairāk »
Globālā sasilšana
Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Globālā sasilšana · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Indija · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Japāna · Redzēt vairāk »
Japānas baltegle
Japānas baltegle, dēvēta arī par veiča baltegli, ir priežu dzimtas suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Japānas baltegle · Redzēt vairāk »
Japānas susuris
Japānas susuris (Glirulus japonicus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga Japānas susuru ģintī (Glirulus).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Japānas susuris · Redzēt vairāk »
Jūrmalas parks (Liepāja)
Jūrmalas parks ir ainavu parks Liepājā, kas 3 kilometru garumā stiepjas pilsētas rietumu daļā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Jūrmalas parks (Liepāja) · Redzēt vairāk »
Kadiķi
Kadiķi jeb paegļi (Juniperus) ir ciprešu dzimtas ģints skujkoki.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Kadiķi · Redzēt vairāk »
Kailsēkļi
Kailsēkļi (Gymnospermae no — "kailās sēklas") ir dažādsporu sēklaugi (Spermatophytina), kuru sēklaizmetņi ir atsegti.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Kailsēkļi · Redzēt vairāk »
Kalifornijas kondors
Kalifornijas kondors (Gymnogyps californianus) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Kalifornijas kondors · Redzēt vairāk »
Kalnu bebrs
Kalnu bebrs (Aplodontia rufa) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vāverveidīgo grauzēju suga kalnu bebru ģintī (Aplodontia) un arī kalnu bebru dzimtā (Aplodontiidae).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Kalnu bebrs · Redzēt vairāk »
Kaukāza baltegle
Kaukāza baltegle ir priežu dzimtas suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Kaukāza baltegle · Redzēt vairāk »
Kena parks
Dīķis Kena parkā. Kena parks ir viens no Jēkabpils pilsētas parkiem, kas atrodas pie Vienības ielas iepretīm autoostai.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Kena parks · Redzēt vairāk »
Klēts
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Klēts · Redzēt vairāk »
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Klimats · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Koks · Redzēt vairāk »
Koksne
Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Koksne · Redzēt vairāk »
Komposta degunradžvabole
Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Komposta degunradžvabole · Redzēt vairāk »
Korejas baltegle
Korejas baltegle ir priežu dzimtas suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Korejas baltegle · Redzēt vairāk »
Krāšņgalvīši
Krāšņgalvīši, krāšņgalvīšu ģints (Regulus) ir vienīgā krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) ģints, kas apvieno 6 neliela auguma putnu sugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Krāšņgalvīši · Redzēt vairāk »
Krustkalnu dabas rezervāts
Krustkalnu dabas rezervāts ir dabas rezervāts, kas atrodas Latvijas vidienē, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas un Mārcienas pagastu teritorijā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Krustkalnu dabas rezervāts · Redzēt vairāk »
Krustknābji
Krustknābji, krustknābju ģints (Loxia) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Krustknābji · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Lapas · Redzēt vairāk »
Lapegles
Lapegles (Larix) ir priežu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas 10–14 skujkoku sugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Lapegles · Redzēt vairāk »
Lapkoku otiņmūķene
Lapkoku otiņmūķene (Calliteara pudibunda)ir Erebidae dzimtas suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Lapkoku otiņmūķene · Redzēt vairāk »
Lapu koki
Cukura kļava (''Acer saccharum'') Lapu koki ir koki ar plakanām lapām, kam sēklas attīstās augļos.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Lapu koki · Redzēt vairāk »
Latgales parks
Latgales parks (iepriekš Latgales dārzs (1936—1945) un Maskavas dārzs (1945—2022)) ir parks Rīgā, kas atrodas Maskavas un Balvu ielu stūrī.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Latgales parks · Redzēt vairāk »
Latvijas tumšgalve
Latvijas tumšgalve jeb Latvijas tumšgalves šķirnes aita ir viena no mājas aitas (Ovis aries) vilnas - gaļas šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LT.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Latvijas tumšgalve · Redzēt vairāk »
Latvijas vietējā kaza
Latvijas vietējā kaza ir viena no mājas kazas (Capra aegagrus hircus) piena šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LVK.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Latvijas vietējā kaza · Redzēt vairāk »
Lāčupītes dendrārijs
Lāčupes dendrārija taka. Lāčupītes dendrārijs jeb Igora Medņa Lāčupes dendroloģiskie stādījumi ir 7,2 ha liela īpaši aizsargājama dabas teritorija Lāčupes kreisajā krastā Tukuma novadā starp Apšuciemu un Klapkalnciemu.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Lāčupītes dendrārijs · Redzēt vairāk »
Leptoglossus occidentalis
Leptoglossus occidentalis ir Ziemeļamerikas ornamentblakšu suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Leptoglossus occidentalis · Redzēt vairāk »
Lidvāvere
Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Lidvāvere · Redzēt vairāk »
Lielais meža raibenis
Lielais meža raibenis (Argynnis paphia) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas izplatīta Palearktikas ekozonā: mērenajā joslā Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Lielais meža raibenis · Redzēt vairāk »
Lielā pergamentsēne
Lielā pergamentsēne Phlebiopsis gigantea (Fr.) Jülich ir plaši izplatīta sēne mērenās un boreālās joslas apgabalos.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Lielā pergamentsēne · Redzēt vairāk »
Lignīns
Lignīns (no — 'koks, koksne') ir otrs izplatītākais biopolimērs augu valstī pēc celulozes.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Lignīns · Redzēt vairāk »
Lukstu čakstīte
Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Lukstu čakstīte · Redzēt vairāk »
Lymantria mathura
Lymantria mathura ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Lymantria mathura · Redzēt vairāk »
Malēzija
Malēzija Malēzija ir termins, ko dažkārt izmanto, lai apzīmētu pārejas zonu starp Indomalajas un Austrālāzijas bioģeogrāfiskajiem reģioniem un tas tika noteikts kā floristikas apgabals, kurā ietilpst Malakas pussala, Indonēzija, Filipīnas un Jaungvineja.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Malēzija · Redzēt vairāk »
Mandžūrijas baltegle
Mandžūrijas baltegle, pazīstama arī kā baltmizas baltegle, ir priežu dzimtas koku suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Mandžūrijas baltegle · Redzēt vairāk »
Mazais lācis
Mazais lācis (Ursus minimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Mazais lācis · Redzēt vairāk »
Mazā stērste
Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Mazā stērste · Redzēt vairāk »
Mūžzaļā sekvoja
Mūžzaļā sekvoja jeb krasta sekvoja (Sequoia sempervirens) ir vienīgā saglabājusies ciprešu dzimtas sekvoju ģints suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Mūžzaļā sekvoja · Redzēt vairāk »
Meža kaķis
Meža kaķis, arī savvaļas kaķis (Felis silvestris) ir kaķu dzimtas (Felidae) suga, kas pieder kaķu ģintij (Felis).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Meža kaķis · Redzēt vairāk »
Meža pūce
Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Meža pūce · Redzēt vairāk »
Meža sicista
Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Meža sicista · Redzēt vairāk »
Meža stērste
Meža stērste (Emberiza rustica) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Meža stērste · Redzēt vairāk »
Meža susuri
Meža susuri, meža susuru ģints (Dryomys) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju ģintīm, kas apvieno 3 susuru sugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Meža susuri · Redzēt vairāk »
Meža susuris
Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Meža susuris · Redzēt vairāk »
Meža zīlīte
Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Meža zīlīte · Redzēt vairāk »
Meža zīlītes
Meža zīlītes, meža zīlīšu ģints (Periparus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Meža zīlītes · Redzēt vairāk »
Mežirbe
Mežirbe (Tetrastes bonasia) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Mežirbe · Redzēt vairāk »
Mežirbes
Mežirbes, mežirbju ģints (Tetrastes) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Mežirbes · Redzēt vairāk »
Mednis
Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Mednis · Redzēt vairāk »
Melnastes briedis
Melnastes briedis (Odocoileus hemionus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Ziemeļamerikas rietumdaļu, uz rietumiem no Misūri upes, lielai populācijas daļai dzīvojot Klinšu kalnos.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Melnastes briedis · Redzēt vairāk »
Melnā dzilna
Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Melnā dzilna · Redzēt vairāk »
Melngalvas ķauķis
Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Melngalvas ķauķis · Redzēt vairāk »
Melnrīkles strazds
Melnrīkles strazds (Turdus atrogularis) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas pašos austrumos un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Melnrīkles strazds · Redzēt vairāk »
Mizložņa
Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Mizložņa · Redzēt vairāk »
Ogres Zilie kalni (dabas parks)
Ogres Zilie kalni ir dabas parks Ogres novadā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Ogres Zilie kalni (dabas parks) · Redzēt vairāk »
Ozolu mūķene
Ozolu mūķene (sugas nosaukums "dispar" nozīmē "atdalīt") ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Ozolu mūķene · Redzēt vairāk »
Palearktika
Palearktikas teritorija Palearktika jeb Paleoarktika ir lielākā no astoņām Zemes bioģeogrāfiskajām valstībām jeb apgabaliem.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Palearktika · Redzēt vairāk »
Pandiveres augstiene
Skats no Emumegi skatu torņa Skats no Ebaveres paugura Pandiveres augstiene ir viena no četrām plašākajām augstienēm Igaunijas centrālajā un ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Pandiveres augstiene · Redzēt vairāk »
Parastais kadiķis
Parastais kadiķis (Juniperus communis), arī Zviedrijas kadiķis, paeglis, ērcis (Ziemeļkurzemē) ir vienmājas skujkoks.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Parastais kadiķis · Redzēt vairāk »
Parastais krupis
Parastais krupis jeb vienkārši krupis (Bufo bufo) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Parastais krupis · Redzēt vairāk »
Parastā īve
Parastās īves sēklas Parastā īve ir Latvijā savvaļā ļoti reti sastopams skujkoks, kas atsevišķu koku veidā atrodams Piejūras zemienē.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Parastā īve · Redzēt vairāk »
Parastā otiņaste
Parastā otiņaste jeb augļkoku mūķene ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Parastā otiņaste · Redzēt vairāk »
Parastā vāvere
Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »
Peļkājīte
Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Peļkājīte · Redzēt vairāk »
Peļu klijāns
Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Peļu klijāns · Redzēt vairāk »
Pelēkais mušķērājs
Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Pelēkais mušķērājs · Redzēt vairāk »
Pelēkais zaķis
Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Pelēkais zaķis · Redzēt vairāk »
Pelēkā zīlīte
Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Pelēkā zīlīte · Redzēt vairāk »
Pelēkās zīlītes
Pelēkās zīlītes, pelēko zīlīšu ģints (Poecile) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 15 sugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Pelēkās zīlītes · Redzēt vairāk »
Pelēkcekula zīlīte
Pelēkcekula zīlīte (Lophophanes dichrous) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Āzijas centrālās daļas dienvidos.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Pelēkcekula zīlīte · Redzēt vairāk »
Peloponēsas glodene
Peloponēsas glodene (Anguis cephalonnica) ir glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka, kurai ir endēmiska Grieķijas izplatība.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Peloponēsas glodene · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Perms · Redzēt vairāk »
Piealpu baltegle
Piealpu baltegle jeb subalpīnā baltegle ir priežu dzimtas suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Piealpu baltegle · Redzēt vairāk »
Piejūras baltegle
Piejūras baltegle ir priežu dzimtas suga, kas savvaļā sastopama Krievijas Piejūras novada dienvidos, Korejas pussalas ziemeļu un centrālajā daļā un Ķīnas ziemeļaustrumu provincēs — Heilundzjanā un Dzjiliņā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Piejūras baltegle · Redzēt vairāk »
Piparu rinda
Piparu rinda (Piperales) ir divdīgļlapju klases rinda, kas iekļauj 4 dzimtas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Piparu rinda · Redzēt vairāk »
Pireneji
Pireneji ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Pireneji · Redzēt vairāk »
Plukšķis
Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Plukšķis · Redzēt vairāk »
Priežu krustknābis
Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropā un Āzijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Priežu krustknābis · Redzēt vairāk »
Priežu stērste
Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas pašos austrumos un plašā joslā Āzijā līdz Klusajam okeānam.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Priežu stērste · Redzēt vairāk »
Priežu vērpējs
Priežu vērpējs ir zvīņspārņu tauriņu suga no vērpēju dzimtas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Priežu vērpējs · Redzēt vairāk »
Pundurērglis
Pundurērglis (Hieraaetus pennatus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kurš sastopams plašā areālā Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Pundurērglis · Redzēt vairāk »
Purva tilbīte
Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »
Purva zīlīte
Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Purva zīlīte · Redzēt vairāk »
Ragakāpa (dabas parks)
Ragakāpa ir īpaši aizsargājama dabas teritorija (dabas parks) Jūrmalā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Ragakāpa (dabas parks) · Redzēt vairāk »
Raibais zemesstrazds
Raibais zemesstrazds (Zoothera aurea) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Raibais zemesstrazds · Redzēt vairāk »
Riekstroži
Riekstroži (Nucifraga) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno trīs sugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Riekstroži · Redzēt vairāk »
Rubeņi
Rubeņi, rubeņu ģints (Lyrurus) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Rubeņi · Redzēt vairāk »
Rubeņu apakšdzimta
Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) apakšdzimtām, kas apvieno 19 sugas, kas iedalītas 9 ģintīs.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Rubeņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Rubenis
Rubenis, arī teteris (Lyrurus tetrix) ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Rubenis · Redzēt vairāk »
Rudsānu zilastīte
Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Rudsānu zilastīte · Redzēt vairāk »
Sahalīnas baltegle
Sahalīnas baltegle ir priežu dzimtas suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Sahalīnas baltegle · Redzēt vairāk »
Sajānu-Šušenskas rezervāts
Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts vai Sajānu-Šušenskas rezervāts ir Krievijas stingra režīma dabas rezervāts (liegums) nomaļā Sajānu kalnu apgabalā, Sibīrijas dienvidos.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Sajānu-Šušenskas rezervāts · Redzēt vairāk »
Sakņu piepe
Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Sakņu piepe · Redzēt vairāk »
Sarkanrīklīte
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Sarkanrīklīte · Redzēt vairāk »
Savvaļas kaza
Savvaļas kaza jeb Persijas savvaļas kaza (Capra aegagrus) ir vidēja auguma kazu ģints (Capra) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Savvaļas kaza · Redzēt vairāk »
Sārtgalvītis
Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Sārtgalvītis · Redzēt vairāk »
Segaudi (augi)
Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Segaudi (augi) · Redzēt vairāk »
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Segsēkļi · Redzēt vairāk »
Sekvojas
Sekvojas (Sequoia) ir ciprešu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Sekvojas · Redzēt vairāk »
Sibīrijas ķauķītis
Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Sibīrijas ķauķītis · Redzēt vairāk »
Sibīrijas baltegle
Sibīrijas baltegle ir priežu dzimtas suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Sibīrijas baltegle · Redzēt vairāk »
Sibīrijas burunduks
Sibīrijas burunduks (Tamias sibiricus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas ir vienīgā Eirāzijas burunduku suga, izplatības areālam galvenokārt atrodoties Āzijā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Sibīrijas burunduks · Redzēt vairāk »
Sibīrijas peļkājīte
Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Sibīrijas peļkājīte · Redzēt vairāk »
Sibīrijas rubīnrīklīte
Sibīrijas rubīnrīklīte (Calliope calliope) ir neliels mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas mājo Āzijā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Sibīrijas rubīnrīklīte · Redzēt vairāk »
Skandināvijas kalni
Skandināvijas kalni Skandināvijas pussalā Skandināvijas kalni (Fjällen jeb Kölen) ir kalnu sistēma Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Skandināvijas kalni · Redzēt vairāk »
Skābais lietus
No skābā lietus cietusi skulptūra. Skābais lietus jeb skābie nokrišņi ir jebkurš nokrišņu veids, kas piesārņots ar skābajiem oksīdiem un tam ir zems pH līmenis.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Skābais lietus · Redzēt vairāk »
Skujkoku lielais koksngrauzis
Skujkoku lielais koksngrauzis (Monochamus urussovi (Fischer von Waldheim, 1806)) ir Austrumeiropas, Ziemeļāzijas un Tālo Austrumu koksngraužu suga no Lamiinae apakšdzimtas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Skujkoku lielais koksngrauzis · Redzēt vairāk »
Skujkoku ligzdu koksngrauzis
Skujkoku ligzdu koksngrauzis ((Linnaeus, 1758)) ir koksngraužu dzimtas vaboļu suga no Lepturinae apakšdzimtas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Skujkoku ligzdu koksngrauzis · Redzēt vairāk »
Spāru svētki
Spāru svētki tiek svinēti laikā, kad ēkas, mājas celšana ir savā augstākajā punktā — ir pabeigta jumta nesošā konstrukcija un visi smagākie darbi ir pabeigti.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Spāru svētki · Redzēt vairāk »
Staltbriedis
Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Staltbriedis · Redzēt vairāk »
Stellera sīlis
Stellera sīlis (Cyanocitta stelleri) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Ziemeļamerikas rietumos.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Stellera sīlis · Redzēt vairāk »
Stomaphis
Stomaphis ir īsto laputu dzimtas ģints, kas ir vienīgā Stomaphidini ciltī.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Stomaphis · Redzēt vairāk »
Susuri
Susuri jeb miega peles, susuru dzimta (Gliridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Susuri · Redzēt vairāk »
Svītrainā pūce
Svītrainā pūce (Surnia ulula) ir vidēja izmēra dienasaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Svītrainā pūce · Redzēt vairāk »
Svilpis
Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Svilpis · Redzēt vairāk »
Taiga
Taigas reģiona izplatība. Taiga (no — ‘mūžamežs’) ir dabas zona, kurā pārsvarā sastopami skujkoku meži.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Taiga · Redzēt vairāk »
Teiču dabas rezervāts
E22 Teiču dabas rezervāts atrodas Austrumlatvijas zemienē, Madonas, Varakļānu un Jēkabpils novados un iekļauj Teiču purvu un apkārtējos mežus.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Teiču dabas rezervāts · Redzēt vairāk »
Tilža (upe)
Tilža, arī Tilžupe un Tiļža, tek Austrumlatvijas zemienes ZA daļā pa Adzeles pacēlumu.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Tilža (upe) · Redzēt vairāk »
Tomora nacionālais parks
Tomora nacionālais parks ir nacionālais parks Albānijas dienvidos.Tas dibināts 1956.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Tomora nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Trīspirkstu dzenis
Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Trīspirkstu dzenis · Redzēt vairāk »
Troilus luridus
Troilus luridus ir plēsīga vairogblakšu suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Troilus luridus · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Ukraina · Redzēt vairāk »
Urālpūce
Urālpūce, video Urālpūce jeb garastes pūce (Strix uralensis) ir samērā liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā no Skandināvijas rietumos, līdz Tālajiem Austrumiem.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Urālpūce · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Vācija · Redzēt vairāk »
Vālīšu staipeknis
Vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Vālīšu staipeknis · Redzēt vairāk »
Vālodze
Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Vālodze · Redzēt vairāk »
Vidējais dzenis
Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Vidējais dzenis · Redzēt vairāk »
Vienkrāsas baltegle
Vienkrāsas baltegle ir priežu dzimtas suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Vienkrāsas baltegle · Redzēt vairāk »
Vistu vanags
thumb Vistu vanags (Accipiter gentilis) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Vistu vanags · Redzēt vairāk »
Vistveidīgie
Vistveidīgo putnu kārta (Galliformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošu putnu dzimtas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Vistveidīgie · Redzēt vairāk »
Zaļais ķauķītis
Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Zaļais ķauķītis · Redzēt vairāk »
Zīdaste
Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Zīdaste · Redzēt vairāk »
Zīdastes
Zīdastes, zīdastu ģints (Bombycilla) ir vienīgā zīdastu dzimtas (Bombycillidae) ģints, kas apvieno 3 dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Zīdastes · Redzēt vairāk »
Zeltgalvītis
Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Zeltgalvītis · Redzēt vairāk »
Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas
Jandzi milzu mīkstbruņrupuči Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas (angl. The world's 100 most threatened species) ir visvairāk apdraudētāko dzīvnieku, augu un sēņu saraksts, kuru 2012.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas · Redzēt vairāk »
Ziemas žubīte
Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Ziemas žubīte · Redzēt vairāk »
Ziemassvētku egle
Ziemassvētku egle Ziemassvētku egle ir dekorēts dabīgs vai mākslīgs mūžzaļš skujkoks, parasti tā ir egle.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Ziemassvētku egle · Redzēt vairāk »
Ziemeļlidvāvere
Ziemeļlidvāvere (Glaucomys sabrinus) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Ziemeļlidvāvere · Redzēt vairāk »
Ziemeļpūce
Ziemeļpūce jeb ziemeļu pūce (Strix nebulosa) ir liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas izplatīta tikai ziemeļu puslodē.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Ziemeļpūce · Redzēt vairāk »
Ziemeļu linneja
Ziemeļu linneja ir mūžzaļš, pa zemi ložņājošs puskrūms.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Ziemeļu linneja · Redzēt vairāk »
Ziemeļu svilpis
Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Ziemeļu svilpis · Redzēt vairāk »
Zilspārnu žagata
Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »
Zilspārnu žagatas
Zilspārnu žagatas (Cyanopica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.
Jaunums!!: Skujkoku klase un Zilspārnu žagatas · Redzēt vairāk »
Zvirbuļu vanags
thumb Zvirbuļu vanags jeb zvirbuļvanags (Accipiter nisus) ir neliela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder pie īsto vanagu apakšdzimtas (Accipitrinae).
Jaunums!!: Skujkoku klase un Zvirbuļu vanags · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Pinophyta, Pinopsida, Skujkoki, Skujkoks, Skuju koki, Skuju koks.
