Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Skābes

Indekss Skābes

Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).

165 attiecības: Agresīvie ūdeņi, Akridīns, Aktinīdi, Akvatinta, Alkilēšana, Alumīnija nitrīds, Alumīnija oksīds, Alumīnijs, Alva, Amfotēriskums, Aminoskābes, Amonija jons, Amonjaks, Analītiskā ķīmija, Anhidrīds, Šokolāde, Ūdeņradis, Ūdens, Ūdens piesārņojums, Ķīmijas laboratorijas aprīkojums, Ķīmijas tehnoloģija, Bāze (ķīmija), Bebri, Benztriazols, Berlīnes zilais, Borskābe, Bromūdeņražskābe, Bromūdeņradis, Buferšķīdums, Cementīts, Cianīdi, Ciete, Cinka hidroksīds, Cinks, Citrons, Dimetilformamīds, Dinozauri, Dobspiedums, Dubultsāls, Dzelzs, Dzidrinātāji, Einšteinijs, Eiropa (pavadonis), Elektrolīts, Esteri, Esterificēšana, Fenols, Flogistons, Fosforskābes, Gludspiedums, ..., Grafīts, Grafika, Halogēni, Hidrazīns, Hidrīdi, Hidroksīdi, Hidroksilamīns, Hidroksilgrupa, Hidroksiljons, Hidrolīze, Hinaldīns, Hinolīns, Hitīns, Hlorapskābe, Hlorūdeņradis, Hlorīdi, Hlorpaskābe, Hlorskābe, Humusvielas, Imidazols, Indijs, Indols, Izohinolīns, Jodūdeņražskābe, Jodūdeņradis, Kalcīts, Kalcija oksīds, Karbazols, Kālija hromāts, Kālijs, Kāmji, Keramika, Kliņģerīte, Korejas baltegle, Korozija, Krava, Kristālhidrāti, Kuņģis, Laka, Lakmuss, Laktoni, Laktozes nepanesība, Līkumainā zarna, Lielais skudrlācis, Lietus, Litijs, Litogrāfija, Lokzarna, Lutēcijs, Maksts, Mangāna karbonāts, Meitnerijs, Milti, Minerāls, Nātrija hidrogēnkarbonāts, Nātrija silikāts, Nātrija tiosulfāts, Nātrijs, Nīlzirgs, Neorganiskās vielas, Nikotīns, Oforts, Ogļskābe, Oglekļa dioksīds, Oksīdi, Oksidējošā skābe, Olbaltumvielas, Organiskā ķīmija, Organiskās vielas, Paleocēna-eocēna termālais maksimums, Pārtikas ķīmija, Pārtikas bojāšanās, Pārtikas piedevas, Pārziepošana, Pektīnvielas, Penicilīni, Perhlorskābe, PH, PH indikators, Piperazīns, Piridīns, Politetrafluoretilēns, Pretinde, Rādijs, Rodijs, Saldinātāji, Sarkanā jāņoga, Sausā adata, Sāļi, Sāļus neradošie oksīdi, Sālsskābe, Sārmi, Sūkalas, Sēra heksafluorīds, Sēra trioksīds, Sērūdeņradis, Sērpaskābe, Sērskābe, Selēns, Silīcija dioksīds, Silīcijskābe, Skābe (nozīmju atdalīšana), Slāpekļūdeņražskābe, Slāpekļskābe, Smaržzāles, Sprāgstošā skābe, TARDIS, Tiranozaurs, Tofu, Tukšā zarna, Urīnorgānu sistēma, Vanādija(V) oksīds, Virpuļsūknis, Zobi, 1,2,3-Triazols. Izvērst indekss (115 vairāk) »

Agresīvie ūdeņi

Agresīvie ūdeņi ir skābes vai sāļus saturoši dabiskie ūdeņi, kas iedarbojas uz betonu un kaļķiem.

Jaunums!!: Skābes un Agresīvie ūdeņi · Redzēt vairāk »

Akridīns

Akridīns (C13H9N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kura molekula sastāv no trim kondensētiem cikliem — piridīna cikla, kam abās pusēs atrodas benzola gredzeni.

Jaunums!!: Skābes un Akridīns · Redzēt vairāk »

Aktinīdi

Aktinīdi jeb aktinoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 90 līdz 103 (no torija līdz lourensijam).

Jaunums!!: Skābes un Aktinīdi · Redzēt vairāk »

Akvatinta

Fransisko Goja. Zīmējuma un akvatintas tehnika ciklam "Kapričio" "Vai kāds atbrīvos mūs no važām?" 1799. g. Akvatinta (no — ‘ūdens’ un tinta — ‘nokrāsots’) ir grafikas dobspiedes tehnikas vara gravīras veids.

Jaunums!!: Skābes un Akvatinta · Redzēt vairāk »

Alkilēšana

Alkilēšana ir alkilradikāļu ievadīšana organiskos savienojumos.

Jaunums!!: Skābes un Alkilēšana · Redzēt vairāk »

Alumīnija nitrīds

Alumīnija nitrīds ir viela ar ķīmisko formulu AlN un molmasu 40,988 g/mol.

Jaunums!!: Skābes un Alumīnija nitrīds · Redzēt vairāk »

Alumīnija oksīds

Alumīnija oksīds (Al2O3) ir alumīnija un skābekļa binārais savienojums.

Jaunums!!: Skābes un Alumīnija oksīds · Redzēt vairāk »

Alumīnijs

Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.

Jaunums!!: Skābes un Alumīnijs · Redzēt vairāk »

Alva

Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.

Jaunums!!: Skābes un Alva · Redzēt vairāk »

Amfotēriskums

Amfotēriskums jeb amfoteritāte (— 'abējāds") ir vielu spēja būt gan elektronu pāru donoriem, gan akceptoriem.

Jaunums!!: Skābes un Amfotēriskums · Redzēt vairāk »

Aminoskābes

Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).

Jaunums!!: Skābes un Aminoskābes · Redzēt vairāk »

Amonija jons

Amonija jons jeb vienkārši amonijs ir pozitīvi lādēts vairākatomu jons ar formulu NH4+.

Jaunums!!: Skābes un Amonija jons · Redzēt vairāk »

Amonjaks

Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.

Jaunums!!: Skābes un Amonjaks · Redzēt vairāk »

Analītiskā ķīmija

Analītiskā ķīmija ir zinātne, kas pēta un pilnveido ķīmiskās analīzes metodes.

Jaunums!!: Skābes un Analītiskā ķīmija · Redzēt vairāk »

Anhidrīds

Anhidrīds (- bezūdens) ir savienojums, kas tiek iegūts, atšķeļot kādam citam savienojumam ūdeni.

Jaunums!!: Skābes un Anhidrīds · Redzēt vairāk »

Šokolāde

Dažādi šokolādes veidi — piena, tumšā, baltā un šokolāde ar riekstiem. Šokolāde (no  — 'rūgtais ūdens') ir no kakaokoku (Theobroma cacao) augļu sēklām — kakao pupiņām — gatavots konditorejas izstrādājums un dzēriens.

Jaunums!!: Skābes un Šokolāde · Redzēt vairāk »

Ūdeņradis

Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.

Jaunums!!: Skābes un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »

Ūdens

Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.

Jaunums!!: Skābes un Ūdens · Redzēt vairāk »

Ūdens piesārņojums

Marakaibo ezera piekrastes piesārņojums Ar ūdeņu piesārņošanu parasti saprot dažādu antropogēnu aģentu nokļūšanu dabas ūdeņos.

Jaunums!!: Skābes un Ūdens piesārņojums · Redzēt vairāk »

Ķīmijas laboratorijas aprīkojums

Ķīmijas laboratorijas aprīkojums ir trauki un piederumi, kurus izmanto ķīmijas laboratorijās, lai veiktu ķīmiskās reakcijas, sagatavotos tām, kontrolētu to norisi, kā arī aizsargātu laboratorijas darbu veicēju no ķīmisko vielu kaitīgās ietekmes.

Jaunums!!: Skābes un Ķīmijas laboratorijas aprīkojums · Redzēt vairāk »

Ķīmijas tehnoloģija

Rūpnieciska mēroga destilācijas kolonnas Ķīmijas tehnoloģija (no, chēmeia — 'metālu sakausēšanas māka', τέχνη, tehnē — 'meistarība, māksla' un λογος, logos — 'mācība, jēdziens') ir zinātne par ķīmisko reakciju norisi, metodēm un īpatnībām rūpnieciskajos vai modelējošos procesos.

Jaunums!!: Skābes un Ķīmijas tehnoloģija · Redzēt vairāk »

Bāze (ķīmija)

Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.

Jaunums!!: Skābes un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »

Bebri

Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.

Jaunums!!: Skābes un Bebri · Redzēt vairāk »

Benztriazols

Benztriazols (C6H5N3) ir slāpekli saturošs heterociklisks savienojums, kura molekulā ir kondensēts benzola gredzens un 1,2,3-triazola gredzens.

Jaunums!!: Skābes un Benztriazols · Redzēt vairāk »

Berlīnes zilais

Berlīnes zilais jeb dzelzs(II,III) heksacianoferāts(II,III) ir viens no cianoferātu tipa kompleksajiem savienojumiem, kurš satur tikai dzelzi un cianīdgrupas.

Jaunums!!: Skābes un Berlīnes zilais · Redzēt vairāk »

Borskābe

Borskābe jeb ortoborskābe (H3BO3 vai B(OH)3) ir ļoti vāja neorganiska skābe.

Jaunums!!: Skābes un Borskābe · Redzēt vairāk »

Bromūdeņražskābe

Bromūdeņražskābe ir bromūdeņraža (HBr) šķīdums ūdenī.

Jaunums!!: Skābes un Bromūdeņražskābe · Redzēt vairāk »

Bromūdeņradis

Bromūdeņradis (HBr) ir broma un ūdeņraža binārais savienojums.

Jaunums!!: Skābes un Bromūdeņradis · Redzēt vairāk »

Buferšķīdums

pH-metra kalibrēšana ar standartbuferšķīdumiem Buferšķīdums ir šķīdums ar noteiktu pH, kas, šķīdumu atšķaidot, tikpat kā nemainās un, pievienojot nedaudz skābes vai sārma, mainās maz.

Jaunums!!: Skābes un Buferšķīdums · Redzēt vairāk »

Cementīts

Cementīts jeb dzelzs karbīds ir dzelzs un oglekļa ķīmiskais savienojums, kura formula ir Fe3C.

Jaunums!!: Skābes un Cementīts · Redzēt vairāk »

Cianīdi

Cianīdi ir ciānūdeņražskābes (zilskābes) HCN sāļi.

Jaunums!!: Skābes un Cianīdi · Redzēt vairāk »

Ciete

Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.

Jaunums!!: Skābes un Ciete · Redzēt vairāk »

Cinka hidroksīds

Cinka hidroksīds ir viens no tipiskajiem amfotērajiem hidroksīdiem.

Jaunums!!: Skābes un Cinka hidroksīds · Redzēt vairāk »

Cinks

Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.

Jaunums!!: Skābes un Cinks · Redzēt vairāk »

Citrons

Īstais citronkoks (Citrus limon) ir neliels mūžzaļš rūtu dzimtas citrusaugs, kura sākotnējā dzimtene ir Dienvidaustrumāzija vai, iespējams, Indijas ziemeļi.

Jaunums!!: Skābes un Citrons · Redzēt vairāk »

Dimetilformamīds

Dimetilformamīds (DMF, DMFA) ir organisks savienojums, kas pieder pie karbonskābju amīdiem.

Jaunums!!: Skābes un Dimetilformamīds · Redzēt vairāk »

Dinozauri

Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.

Jaunums!!: Skābes un Dinozauri · Redzēt vairāk »

Dobspiedums

Dobspieduma plātnes pietuvinājums Dobspiedums jeb dobspiede ir attēlu un teksta poligrāfisks iespieduma veids.

Jaunums!!: Skābes un Dobspiedums · Redzēt vairāk »

Dubultsāls

Nātrija kālija tartrāta kristāls. Dubultsāls ir tāds sāls, kurā skābju atlikuma joni ir saistīti ar divu dažādu metālu joniem.

Jaunums!!: Skābes un Dubultsāls · Redzēt vairāk »

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Jaunums!!: Skābes un Dzelzs · Redzēt vairāk »

Dzidrinātāji

Dzidrinātāji ir ķīmiskas vielas (dažādi palīgmateriāli un arī pārtikas piedevas), ko pievieno nenofiltrējamu, šķidrumā sīki izkliedētu un koloidālu daļiņu saistīšanai un atdalīšanai.

Jaunums!!: Skābes un Dzidrinātāji · Redzēt vairāk »

Einšteinijs

Einšteinijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Es un atomskaitli 99.

Jaunums!!: Skābes un Einšteinijs · Redzēt vairāk »

Eiropa (pavadonis)

Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Skābes un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Elektrolīts

Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.

Jaunums!!: Skābes un Elektrolīts · Redzēt vairāk »

Esteri

Esteru vispārīga struktūrformula; esteris radies no skābes R−COOH un spirta R'−OH) Esteri ir skābju un spirtu savienošanās reakcijas produkti.

Jaunums!!: Skābes un Esteri · Redzēt vairāk »

Esterificēšana

Esterificēšana jeb esterifikācija ir esteru veidošanās reakcija no spirtiem un skābēm (galvenokārt karbonskābēm, bet esterificēšanas reakcijā var stāties arī skābekli saturošās neorganiskās skābes — slāpekļskābe, sērskābe u.c.). Klasiskā esterificēšanas reakcija (saukta arī par Fišera esterificēšanu jeb Fišera—Speijera esterificēšanu): Bez katalizatora reakcija noris ļoti lēni, jo karbonskābes ir vājas skābes; tipisks esterificēšanas katalizators ir sērskābe, kas bez tam ir arī ūdens atņēmēja viela un novirza reakcijas līdzsvaru pa labi, palielinot estera iznākumu.

Jaunums!!: Skābes un Esterificēšana · Redzēt vairāk »

Fenols

Fenols (karbolskābe, hidroksibenzols, oksibenzols, C6H5OH) tīrā veidā ir bezkrāsaina kristāliska viela ar specifisku smaku (pēc fenola dažreiz ož guaša vai akvareļu krāsas, jo to pievieno kā konservantu).

Jaunums!!: Skābes un Fenols · Redzēt vairāk »

Flogistons

Johans Joahims Behers — viens no flogistona teorijas pamatlicējiem Flogistons (— 'degošs, uzliesmojošs') ķīmijas vēsturē bija hipotētiska degtspējīgu vielu sastāvdaļa.

Jaunums!!: Skābes un Flogistons · Redzēt vairāk »

Fosforskābes

Fosforskābes ir fosforu un skābekli saturošas skābes.

Jaunums!!: Skābes un Fosforskābes · Redzēt vairāk »

Gludspiedums

Gludspiedums jeb gludspiede ir poligrāfisks attēlu un teksta iespieduma veids.

Jaunums!!: Skābes un Gludspiedums · Redzēt vairāk »

Grafīts

Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).

Jaunums!!: Skābes un Grafīts · Redzēt vairāk »

Grafika

Fricis fon Dardels, zīmējums Ādolfs fon Mencels, litogrāfija Alberts Megnē, gravīra Daniels Hopfers, oforts Kokgrebums Kokgriezums Ekslibris Plakāts, krāsaina litogrāfija Grafika (— 'zīmējums, rasējums, raksts') ir tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus — novilkumus.

Jaunums!!: Skābes un Grafika · Redzēt vairāk »

Halogēni

agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.

Jaunums!!: Skābes un Halogēni · Redzēt vairāk »

Hidrazīns

Hidrazīns (N2H4) ir bezkrāsains, higroskopisks šķidrums ar asu smaku, šķīst ūdenī, spirtos, tvaiki ar gaisu veido eksplozīvu maisījumu; toksisks.

Jaunums!!: Skābes un Hidrazīns · Redzēt vairāk »

Hidrīdi

Litija borhidrīda paraugs Hidrīdi (- ūdens) ir ūdeņraža binārie savienojumi ar tādiem elementiem, kas ievērojami mazāk elektronegatīvi par to.

Jaunums!!: Skābes un Hidrīdi · Redzēt vairāk »

Hidroksīdi

cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.

Jaunums!!: Skābes un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »

Hidroksilamīns

Hidroksilamīns (NH2OH) ir bezkrāsaina kristāliska (adatveida kristāli) viela, kas viegli šķīst ūdenī, veidojot hidroksilamīna hidrātu NH2OH·H2O.

Jaunums!!: Skābes un Hidroksilamīns · Redzēt vairāk »

Hidroksilgrupa

Hidroksilgrupas modelis Hidroksilgrupa (arī hidroksogrupa vai oksigrupa) ir no skābekļa un ūdeņraža sastāvoša funkcionālā grupa ar formulu −OH.

Jaunums!!: Skābes un Hidroksilgrupa · Redzēt vairāk »

Hidroksiljons

Hidroksiljons ir negatīvi lādēts divatomu jons, kas satur skābekli un ūdeņradi.

Jaunums!!: Skābes un Hidroksiljons · Redzēt vairāk »

Hidrolīze

Hidrolīze ( — 'ūdens', lysis — 'sairšana') ir saliktu vielu pilnīga vai daļēja reakcija ar ūdeni.

Jaunums!!: Skābes un Hidrolīze · Redzēt vairāk »

Hinaldīns

Hinaldīns jeb 2-metilhinolīns (C10H9N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kas pieder pie hinolīna atvasinājumiem.

Jaunums!!: Skābes un Hinaldīns · Redzēt vairāk »

Hinolīns

Hinolīns (C9H7N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums.

Jaunums!!: Skābes un Hinolīns · Redzēt vairāk »

Hitīns

Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.

Jaunums!!: Skābes un Hitīns · Redzēt vairāk »

Hlorapskābe

Hlorapskābe (HClO) ir ļoti vāja vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +1.

Jaunums!!: Skābes un Hlorapskābe · Redzēt vairāk »

Hlorūdeņradis

Hlorūdeņradis (HCl) ir hlora un ūdeņraža binārais savienojums.

Jaunums!!: Skābes un Hlorūdeņradis · Redzēt vairāk »

Hlorīdi

Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.

Jaunums!!: Skābes un Hlorīdi · Redzēt vairāk »

Hlorpaskābe

Hlorpaskābe (HClO2) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +3.

Jaunums!!: Skābes un Hlorpaskābe · Redzēt vairāk »

Hlorskābe

Hlorskābe (HClO3) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +5.

Jaunums!!: Skābes un Hlorskābe · Redzēt vairāk »

Humusvielas

Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).

Jaunums!!: Skābes un Humusvielas · Redzēt vairāk »

Imidazols

Imidazols (1,3-diazols, glioksalīns, C3H4N2) pieder pie azolu grupas heterocikliskajiem "aromātiskajiem" savienojumiem.

Jaunums!!: Skābes un Imidazols · Redzēt vairāk »

Indijs

Indijs ir ķīmiskais elements ar simbolu In un atomskaitli 49.

Jaunums!!: Skābes un Indijs · Redzēt vairāk »

Indols

Indols (2,3-benzpirols, C8H7N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kura molekula sastāv no kondensētiem benzola un pirola gredzeniem (indols pieder pie "aromātiskajiem" savienojumiem ar delokalizētu π elektronu sistēmu).

Jaunums!!: Skābes un Indols · Redzēt vairāk »

Izohinolīns

Izohinolīns (C9H7N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums.

Jaunums!!: Skābes un Izohinolīns · Redzēt vairāk »

Jodūdeņražskābe

Jodūdeņražskābe ir jodūdeņraža (HI) šķīdums ūdenī.

Jaunums!!: Skābes un Jodūdeņražskābe · Redzēt vairāk »

Jodūdeņradis

Jodūdeņradis (HI) ir joda un ūdeņraža binārais savienojums.

Jaunums!!: Skābes un Jodūdeņradis · Redzēt vairāk »

Kalcīts

Kalcīts (no, kas saukārt no  — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām.

Jaunums!!: Skābes un Kalcīts · Redzēt vairāk »

Kalcija oksīds

Stipri eksotermiskā kaļķu dzēšanas reakcija, kuras laikā temperatūra var sasniegt 300 °C Kalcija oksīds (CaO, nedzēstie kaļķi) ir balta, kristāliska viela, kas reaģē ar ūdeni.

Jaunums!!: Skābes un Kalcija oksīds · Redzēt vairāk »

Karbazols

Karbazols (dibenzpirols, difenilēnimīns, C12H9N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kura molekula sastāv no kondensētiem diviem benzola un viena pirola gredzena (karbazols pieder pie "aromātiskajiem" savienojumiem ar delokalizētu π elektronu sistēmu, tādēļ tā molekula ir visai stabila).

Jaunums!!: Skābes un Karbazols · Redzēt vairāk »

Kālija hromāts

Kālija hromāts (K2CrO4) ir kālija un hromskābes sāls — dzeltena kristāliska viela (rombiski kristāli, kas izomorfi kālija sulfātam).

Jaunums!!: Skābes un Kālija hromāts · Redzēt vairāk »

Kālijs

Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.

Jaunums!!: Skābes un Kālijs · Redzēt vairāk »

Kāmji

Kāmji, kāmju apakšdzimta (Cricetinae) ir viena no piecām kāmju dzimtas (Cricetidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Skābes un Kāmji · Redzēt vairāk »

Keramika

Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.

Jaunums!!: Skābes un Keramika · Redzēt vairāk »

Kliņģerīte

Kliņģerīte (Calendula officinalis) ir kurvjziežu dzimtas ārstniecības augs.

Jaunums!!: Skābes un Kliņģerīte · Redzēt vairāk »

Korejas baltegle

Korejas baltegle ir priežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Skābes un Korejas baltegle · Redzēt vairāk »

Korozija

Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no  — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.

Jaunums!!: Skābes un Korozija · Redzēt vairāk »

Krava

Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.

Jaunums!!: Skābes un Krava · Redzēt vairāk »

Kristālhidrāti

Kobalta hlorīda heksahidrāts Co(H2O)6Cl2 (sarkanā krāsā) Kristālhidrāti (- ledus, kalnu kristāls + hydōr - ūdens) ir kristāliskas vielas (biežāk neorganiskas), kuru sastāvā ir ūdens molekulas - tā saucamais kristalizācijas ūdens.

Jaunums!!: Skābes un Kristālhidrāti · Redzēt vairāk »

Kuņģis

Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.

Jaunums!!: Skābes un Kuņģis · Redzēt vairāk »

Laka

Laka ir gaisā sacietējošs šķidrums dažādu materiālu pārklāšanai.

Jaunums!!: Skābes un Laka · Redzēt vairāk »

Lakmuss

Lakmusa papīrs pēc izmantošanas Lakmuss ir ūdenī šķīstošs krāsvielu maisījums, ko iegūst no dažu sugu ķērpjiem.

Jaunums!!: Skābes un Lakmuss · Redzēt vairāk »

Laktoni

Dažādi laktonu veidi: α-acetolaktons, β-propiolaktons, γ-butirolaktons un δ-valerolaktons Laktoni ir tādi esteri, kuri −COO− grupējumu satur ciklā (t. i., estera ogļūdeņražu atlikumi veido gredzenu).

Jaunums!!: Skābes un Laktoni · Redzēt vairāk »

Laktozes nepanesība

Laktozes molekula Laktozes nepanesības aptuvenā izplatība dažādās pasaules vietās Laktozes nepanesība ir sindroms, kam raksturīgs daļējs vai pilnīgs laktozi šķeļošā fermenta — laktāzes — trūkums zarnās.

Jaunums!!: Skābes un Laktozes nepanesība · Redzēt vairāk »

Līkumainā zarna

Līkumainās zarnas (''ileum'') izvietojums cilvēka vēdera dobumā. Līkumainā zarna ir tievās zarnas apakšējais posms, kas nāk aiz tukšās zarnas (jejunum) un beidzas pie aklās zarnas (resnās zarnas augšējais nodalījums), no kuras ir nodalīts ar ileocekālo vārstu (valva ileocaecalis).

Jaunums!!: Skābes un Līkumainā zarna · Redzēt vairāk »

Lielais skudrlācis

Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.

Jaunums!!: Skābes un Lielais skudrlācis · Redzēt vairāk »

Lietus

Lietus. Lietus ir viena no dabas visizplatītākajām parādībām, kas veido laikapstākļus.

Jaunums!!: Skābes un Lietus · Redzēt vairāk »

Litijs

Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.

Jaunums!!: Skābes un Litijs · Redzēt vairāk »

Litogrāfija

Ežēns Delakruā 1843. gada litogrāfija "Hamlets un Horācijs", Bruklinas muzejs Litogrāfija (lithos — 'akmens' un, grapho — 'rakstu, zīmēju') ir grafikas gludspiedes tehnika, kurā novilkumu iegūst, pārnesot krāsu no gludas iespiedformas uz papīra.

Jaunums!!: Skābes un Litogrāfija · Redzēt vairāk »

Lokzarna

Lokzarnas posmi (iekrāsoti gaiši brūnā krāsā). 1. augšupejošā zarna 2. šķērszarna 3. lejupejošā zarna 4. S veida zarna Lokzarna ir resnās zarnas garākais posms, kas iesākas kā aklās zarnas turpinājums un nobeigumā pāriet taisnajā zarnā.

Jaunums!!: Skābes un Lokzarna · Redzēt vairāk »

Lutēcijs

Lutēcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Lu un atomskaitli 71.

Jaunums!!: Skābes un Lutēcijs · Redzēt vairāk »

Maksts

Maksts, arī vagīna, ir muskuļains cauruļveida zīdītāju mātīšu un līdz ar to arī sieviešu iekšējais dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem.

Jaunums!!: Skābes un Maksts · Redzēt vairāk »

Mangāna karbonāts

Mangāna karbonāts (MnCO3) ir bāli rozā, kristāliska viela, skābekļa un ūdens klātbūtnē iegūst rūsganu nokrāsu.

Jaunums!!: Skābes un Mangāna karbonāts · Redzēt vairāk »

Meitnerijs

Meitnerijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Mt un atomskaitli 109.

Jaunums!!: Skābes un Meitnerijs · Redzēt vairāk »

Milti

Dažādu tipu milti: 550. tipa kviešu milti, 1050. tipa kviešu milti un 1150. tipa rudzu milti (no kreisās uz labo) Milti ir pulverveida masa, ko iegūst, sasmalcinot labības graudus, vairāku tā saukto pseidolabību (griķu, kaķastes, kinojas u.c.) sēklas vai augļus, kā arī zirņus, pupas vai saknes (piemēram, maniokas).

Jaunums!!: Skābes un Milti · Redzēt vairāk »

Minerāls

Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.

Jaunums!!: Skābes un Minerāls · Redzēt vairāk »

Nātrija hidrogēnkarbonāts

Nātrija hidrogēnkarbonāts (NaHCO3) jeb dzeramā soda ir nātrija un ogļskābes skābais sāls.

Jaunums!!: Skābes un Nātrija hidrogēnkarbonāts · Redzēt vairāk »

Nātrija silikāts

Nātrija silikāts ir dažādu nātrija un silīcija skābekli saturošo savienojumu ar vispārīgo formulu Na2(SiO2)nO kopīgs nosaukums.

Jaunums!!: Skābes un Nātrija silikāts · Redzēt vairāk »

Nātrija tiosulfāts

Nātrija tiosulfāts (Na2S2O3) ir balta kristāliska viela (monoklīni kristāli), kas uzskatāma par ļoti nestabilās tiosērskābes nātrija sāli.

Jaunums!!: Skābes un Nātrija tiosulfāts · Redzēt vairāk »

Nātrijs

Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.

Jaunums!!: Skābes un Nātrijs · Redzēt vairāk »

Nīlzirgs

Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).

Jaunums!!: Skābes un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »

Neorganiskās vielas

Neorganiskās vielas ir vienkāršas vielas vai ķīmiskie savienojumi, kas nav organiskās vielas.

Jaunums!!: Skābes un Neorganiskās vielas · Redzēt vairāk »

Nikotīns

Nikotīns ir piridīna grupas alkaloīds - bezkrāsains, eļļains šķidrums, kam ir raksturīga tabakas smaka.

Jaunums!!: Skābes un Nikotīns · Redzēt vairāk »

Oforts

Fransisko Gojas oforts no sērijas "Kara šausmas". Oforts (no  — 'stiprais ūdens', domājot slāpekļskābi) ir dobspieduma tehniku grupa, kurā zīmējumu metāla plātnē iekodina ar skābi, pēc tam kodinātās vietas noklāj ar krāsu un ar spiedienu iegūst nospiedumu.

Jaunums!!: Skābes un Oforts · Redzēt vairāk »

Ogļskābe

Ogļskābe (H2CO3) ir vidēji stipra divvērtīga skābe, kas veidojas, ūdenī izšķīstot oglekļa dioksīdam CO2.

Jaunums!!: Skābes un Ogļskābe · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Skābes un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Oksīdi

Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.

Jaunums!!: Skābes un Oksīdi · Redzēt vairāk »

Oksidējošā skābe

Slāpekļskābe — oksidējošā skābe. Oksidējošā skābe ir tāda skābe, kurā oksidētāja lomā iesaistās centrālais skābi veidojošais atoms, nevis tikai atšķeltais ūdeņraža jons.

Jaunums!!: Skābes un Oksidējošā skābe · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Skābes un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Organiskā ķīmija

Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas un to reakcijas.

Jaunums!!: Skābes un Organiskā ķīmija · Redzēt vairāk »

Organiskās vielas

Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.

Jaunums!!: Skābes un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »

Paleocēna-eocēna termālais maksimums

Klimata izmaiņas pēdējo 65 mlj. gadu laikā. Redzams straujš temperatūras kāpuma pīķis (PETM) pirms 55 mlj. gadu. Paleocēna-eocēna termālais maksimums (vai Initial Eocene Thermal Maximum, saīsināti PETM vai IETM) ir ģeoloģisks notikums, kas norisinājās uz paleocēna un eocēna robežas (apmēram pirms 55,5 miljoniem gadu), izsaukdams strauju Zemes klimata sasilšanu, būtiskas izmaiņas atmosfērā un vairāku sugu izmiršanu.

Jaunums!!: Skābes un Paleocēna-eocēna termālais maksimums · Redzēt vairāk »

Pārtikas ķīmija

Pārtikas ķīmija ir ķīmijas apakšnozare, kurā pēta pārtikas sastāvdaļu bioloģiskās un nebioloģiskās norises un sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību.

Jaunums!!: Skābes un Pārtikas ķīmija · Redzēt vairāk »

Pārtikas bojāšanās

Pārtikas bojāšanās ir mikrobiālas un ķīmiskās pārvērtības, kurās pārtika kļūst nepiemērota patēriņam.

Jaunums!!: Skābes un Pārtikas bojāšanās · Redzēt vairāk »

Pārtikas piedevas

lecitīna dažādās formas — pulverveida, divi dažādas koncentrācijas lecitīna šķīdumi, granulveida lecitīns un vēlreiz pulverveida lecitīns (no augšas uz leju) Pārtikas piedevas ir dabīgas vai mākslīgas izcelsmes ķīmiskās vielas, ko neatkarīgi no to uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai raksturīgas uztura sastāvdaļas, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai pārvadāšanas laikā, minētajām vielām vai to blakusproduktiem kļūstot par pārtikas produktu sastāvdaļu.

Jaunums!!: Skābes un Pārtikas piedevas · Redzēt vairāk »

Pārziepošana

nātrija hidroksīdu. Pārziepošana ir process, kurā hidrolizē esterus ar sārmu.

Jaunums!!: Skābes un Pārziepošana · Redzēt vairāk »

Pektīnvielas

Pulverveida pektīns Pektīnvielas (no (pēktikós) — 'sarecējis, sakupis') jeb recekļvielas ir kopējs apzīmējums polisaharīdiem protopektīnam, pektīnam un pektīnskābei, kas dabīgi veidojas un ir sastopami visos sauszemes augos, jo īpaši to augļos un ogās (piemēram, meža zemenēs, mežrozīšu augļos, dzērvenēs, upenēs, ābolos, citronos, apelsīnos u.c.), kā arī atsevišķu aļģu veidos.

Jaunums!!: Skābes un Pektīnvielas · Redzēt vairāk »

Penicilīni

Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.

Jaunums!!: Skābes un Penicilīni · Redzēt vairāk »

Perhlorskābe

Perhlorskābe (HClO4) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas augstākajā oksidēšanas pakāpē +7.

Jaunums!!: Skābes un Perhlorskābe · Redzēt vairāk »

PH

pH indikatoru iekrāsoti šķīdumi ar dažādu ūdeņraža jonu koncentrāciju (no pH.

Jaunums!!: Skābes un PH · Redzēt vairāk »

PH indikators

pH indikatori ir organiskas krāsvielas, kas atkarībā no vides pH maina savu krāsu.

Jaunums!!: Skābes un PH indikators · Redzēt vairāk »

Piperazīns

Piperazīns (C4H10N2) ir slāpekli saturošs organisks savienojums, kas pieder pie heterocikliskajiem savienojumiem.

Jaunums!!: Skābes un Piperazīns · Redzēt vairāk »

Piridīns

Piridīns (C5H5N) ir heterociklisks, slāpekli saturošs, aromātisks organiskais savienojums.

Jaunums!!: Skābes un Piridīns · Redzēt vairāk »

Politetrafluoretilēns

Politetrafluoretilēns ir polimērs, kas sastāv tikai no oglekļa un fluora.

Jaunums!!: Skābes un Politetrafluoretilēns · Redzēt vairāk »

Pretinde

Pretinde, pretlīdzeklis jeb antidots (no grieķu val. antidoton — 'dot pret') ir viela, kas pārtrauc vai pavājina indes ietekmi uz organismu.

Jaunums!!: Skābes un Pretinde · Redzēt vairāk »

Rādijs

Rādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ra un atomskaitli 88.

Jaunums!!: Skābes un Rādijs · Redzēt vairāk »

Rodijs

Rodijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Rh un atomskaitli 45.

Jaunums!!: Skābes un Rodijs · Redzēt vairāk »

Saldinātāji

saharīna saldinātāju maisījumu Kanādā pārdotas ''Sweet'n Low'' paciņas ar ciklamāta bāzes saldinātāju steviolglikozīdu saldinātāja tabletēm Saldinātāji ir bezcukura saldvielas, ko kā cukura aizstājējus pievieno pārtikai saldas garšas piešķiršanai un pastiprināšanai.

Jaunums!!: Skābes un Saldinātāji · Redzēt vairāk »

Sarkanā jāņoga

Sarkanā jāņoga ir daudzgadīgs, apmēram 1 m augsts, stipri cerojošs ērkšķogu dzimtas krūms.

Jaunums!!: Skābes un Sarkanā jāņoga · Redzēt vairāk »

Sausā adata

Rembranta 1639. gada sausā adatas darbs "Jaunavas nāve" Sausā adata (no) ir grafikas dobspiedes tehnikas paveids, kurā zīmējumu ieskrāpē metāla plāksnē bez skābes un lakas izmantošanas.

Jaunums!!: Skābes un Sausā adata · Redzēt vairāk »

Sāļi

kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.

Jaunums!!: Skābes un Sāļi · Redzēt vairāk »

Sāļus neradošie oksīdi

Sāļus neradošie oksīdi ir tādi oksīdi, kuriem tieši neatbilst ne skābes, ne bāzes.

Jaunums!!: Skābes un Sāļus neradošie oksīdi · Redzēt vairāk »

Sālsskābe

Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe ir hlorūdeņraža (HCl) šķīdums ūdenī.

Jaunums!!: Skābes un Sālsskābe · Redzēt vairāk »

Sārmi

Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.

Jaunums!!: Skābes un Sārmi · Redzēt vairāk »

Sūkalas

raudzētu sūkalu Sūkalas ir siera, biezpiena un kazeīna ražošanas blakusprodukts — blāvi iedzeltens šķidrums.

Jaunums!!: Skābes un Sūkalas · Redzēt vairāk »

Sēra heksafluorīds

Sēra heksafluorīds SF6 ir sēra un fluora binārais savienojums, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.

Jaunums!!: Skābes un Sēra heksafluorīds · Redzēt vairāk »

Sēra trioksīds

Sēra trioksīds jeb sēra(VI) oksīds (SO3) ir tipisks skābes veidojošais oksīds, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.

Jaunums!!: Skābes un Sēra trioksīds · Redzēt vairāk »

Sērūdeņradis

Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.

Jaunums!!: Skābes un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »

Sērpaskābe

Sērpaskābe (H2SO3) ir sēru saturoša skābe, kas tīrā veidā nepastāv (tomēr konstatētas atsevišķas tās molekulas gāzes fāzē).

Jaunums!!: Skābes un Sērpaskābe · Redzēt vairāk »

Sērskābe

Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.

Jaunums!!: Skābes un Sērskābe · Redzēt vairāk »

Selēns

Selēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Se un atomskaitli 34.

Jaunums!!: Skābes un Selēns · Redzēt vairāk »

Silīcija dioksīds

Silīcija dioksīds (SiO2) normālos apstākļos ir cieta kristāliska viela.

Jaunums!!: Skābes un Silīcija dioksīds · Redzēt vairāk »

Silīcijskābe

Silīcijskābe, pazīstama arī kā kramskābe, ir ļoti vāja silīciju un skābekli saturoša skābe ar mainīgu sastāvu (n).

Jaunums!!: Skābes un Silīcijskābe · Redzēt vairāk »

Skābe (nozīmju atdalīšana)

Skābe var būt.

Jaunums!!: Skābes un Skābe (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Slāpekļūdeņražskābe

Slāpekļūdeņražskābe (HN3) ir viens no slāpekļa un ūdeņraža binārajiem savienojumiem.

Jaunums!!: Skābes un Slāpekļūdeņražskābe · Redzēt vairāk »

Slāpekļskābe

Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.

Jaunums!!: Skābes un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »

Smaržzāles

Smaržzāles ir ģints graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Skābes un Smaržzāles · Redzēt vairāk »

Sprāgstošā skābe

Sprāgstošā skābe jeb fulmīnskābe (H−C≡N→O) ir ciānskābes (HO−CN) un izociānskābes (HN.

Jaunums!!: Skābes un Sprāgstošā skābe · Redzēt vairāk »

TARDIS

TARDIS (no) ir laika mašīna un kosmosa kuģis Apvienotās Karalistes televīzijas seriālā Doctor Who.

Jaunums!!: Skābes un TARDIS · Redzēt vairāk »

Tiranozaurs

Tiranozauri (— ‘tirāns’; — ‘ķirzaka’) ir dinozauru kārtas izmirusi ģints, kuru pārstāv pazīstamā suga karaliskais tiranozaurs (Tyrannosaurus rex).

Jaunums!!: Skābes un Tiranozaurs · Redzēt vairāk »

Tofu

Tofu gabaliņi Tofu ((tōfu) — ‘sojas biezpiens’) jeb sojas siers ir biezpienam līdzīgs sarecinātu sojas olbaltumvielu produkts.

Jaunums!!: Skābes un Tofu · Redzēt vairāk »

Tukšā zarna

Tukšās zarnas (''jejunum'') izvietojums cilvēka vēdera dobumā. Tukšā zarna ir tievās zarnas vidējais posms, kas atrodas starp divpadsmitpirkstu zarnu (duodenum) un līkumaino zarnu (ileum).

Jaunums!!: Skābes un Tukšā zarna · Redzēt vairāk »

Urīnorgānu sistēma

Urīnorgānu sistēma Urīnorgānu sistēma (Organa uropetica s. organa urinaria) ir orgānu sistēma, kas nodrošina urīna veidošanu, uzkrāšanos un izvadīšanu no organisma.

Jaunums!!: Skābes un Urīnorgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Vanādija(V) oksīds

Vanādija(V) oksīds (zināms arī kā vanādija pentoksīds) ir ķīmiskais savienojums, vanādija oksīds tā augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.

Jaunums!!: Skābes un Vanādija(V) oksīds · Redzēt vairāk »

Virpuļsūknis

Virpuļsūknis ir iekārta, kas paredzēta ūdens sūknēšanai vai padevei no rezervuāriem, akām, uzglabāšanas tvertnēm.

Jaunums!!: Skābes un Virpuļsūknis · Redzēt vairāk »

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Jaunums!!: Skābes un Zobi · Redzēt vairāk »

1,2,3-Triazols

1,2,3-Triazols (nesimetriskais triazols, C2H3N3) ir viens no triazola izomēriem - heterociklisks "aromātiskais" savienojums. Tā pieclocekļu cikls satur 3 blakus esošus slāpekļa atomus (atšķirībā no 1,2,4-triazola, kura molekulā starp diviem no tiem ir viens oglekļa atoms). 1,2,3-Triazols ir viegli kūstoša bezkrāsaina kristāliska viela ar vāju amīniem līdzīgu smaku, kas ļoti labi šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Skābes un 1,2,3-Triazols · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Skābe, Skābums.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »