165 attiecības: Agresīvie ūdeņi, Akridīns, Aktinīdi, Akvatinta, Alkilēšana, Alumīnija nitrīds, Alumīnija oksīds, Alumīnijs, Alva, Amfotēriskums, Aminoskābes, Amonija jons, Amonjaks, Analītiskā ķīmija, Anhidrīds, Šokolāde, Ūdeņradis, Ūdens, Ūdens piesārņojums, Ķīmijas laboratorijas aprīkojums, Ķīmijas tehnoloģija, Bāze (ķīmija), Bebri, Benztriazols, Berlīnes zilais, Borskābe, Bromūdeņražskābe, Bromūdeņradis, Buferšķīdums, Cementīts, Cianīdi, Ciete, Cinka hidroksīds, Cinks, Citrons, Dimetilformamīds, Dinozauri, Dobspiedums, Dubultsāls, Dzelzs, Dzidrinātāji, Einšteinijs, Eiropa (pavadonis), Elektrolīts, Esteri, Esterificēšana, Fenols, Flogistons, Fosforskābes, Gludspiedums, ..., Grafīts, Grafika, Halogēni, Hidrazīns, Hidrīdi, Hidroksīdi, Hidroksilamīns, Hidroksilgrupa, Hidroksiljons, Hidrolīze, Hinaldīns, Hinolīns, Hitīns, Hlorapskābe, Hlorūdeņradis, Hlorīdi, Hlorpaskābe, Hlorskābe, Humusvielas, Imidazols, Indijs, Indols, Izohinolīns, Jodūdeņražskābe, Jodūdeņradis, Kalcīts, Kalcija oksīds, Karbazols, Kālija hromāts, Kālijs, Kāmji, Keramika, Kliņģerīte, Korejas baltegle, Korozija, Krava, Kristālhidrāti, Kuņģis, Laka, Lakmuss, Laktoni, Laktozes nepanesība, Līkumainā zarna, Lielais skudrlācis, Lietus, Litijs, Litogrāfija, Lokzarna, Lutēcijs, Maksts, Mangāna karbonāts, Meitnerijs, Milti, Minerāls, Nātrija hidrogēnkarbonāts, Nātrija silikāts, Nātrija tiosulfāts, Nātrijs, Nīlzirgs, Neorganiskās vielas, Nikotīns, Oforts, Ogļskābe, Oglekļa dioksīds, Oksīdi, Oksidējošā skābe, Olbaltumvielas, Organiskā ķīmija, Organiskās vielas, Paleocēna-eocēna termālais maksimums, Pārtikas ķīmija, Pārtikas bojāšanās, Pārtikas piedevas, Pārziepošana, Pektīnvielas, Penicilīni, Perhlorskābe, PH, PH indikators, Piperazīns, Piridīns, Politetrafluoretilēns, Pretinde, Rādijs, Rodijs, Saldinātāji, Sarkanā jāņoga, Sausā adata, Sāļi, Sāļus neradošie oksīdi, Sālsskābe, Sārmi, Sūkalas, Sēra heksafluorīds, Sēra trioksīds, Sērūdeņradis, Sērpaskābe, Sērskābe, Selēns, Silīcija dioksīds, Silīcijskābe, Skābe (nozīmju atdalīšana), Slāpekļūdeņražskābe, Slāpekļskābe, Smaržzāles, Sprāgstošā skābe, TARDIS, Tiranozaurs, Tofu, Tukšā zarna, Urīnorgānu sistēma, Vanādija(V) oksīds, Virpuļsūknis, Zobi, 1,2,3-Triazols. Izvērst indekss (115 vairāk) »
Agresīvie ūdeņi
Agresīvie ūdeņi ir skābes vai sāļus saturoši dabiskie ūdeņi, kas iedarbojas uz betonu un kaļķiem.
Jaunums!!: Skābes un Agresīvie ūdeņi · Redzēt vairāk »
Akridīns
Akridīns (C13H9N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kura molekula sastāv no trim kondensētiem cikliem — piridīna cikla, kam abās pusēs atrodas benzola gredzeni.
Jaunums!!: Skābes un Akridīns · Redzēt vairāk »
Aktinīdi
Aktinīdi jeb aktinoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 90 līdz 103 (no torija līdz lourensijam).
Jaunums!!: Skābes un Aktinīdi · Redzēt vairāk »
Akvatinta
Fransisko Goja. Zīmējuma un akvatintas tehnika ciklam "Kapričio" "Vai kāds atbrīvos mūs no važām?" 1799. g. Akvatinta (no — ‘ūdens’ un tinta — ‘nokrāsots’) ir grafikas dobspiedes tehnikas vara gravīras veids.
Jaunums!!: Skābes un Akvatinta · Redzēt vairāk »
Alkilēšana
Alkilēšana ir alkilradikāļu ievadīšana organiskos savienojumos.
Jaunums!!: Skābes un Alkilēšana · Redzēt vairāk »
Alumīnija nitrīds
Alumīnija nitrīds ir viela ar ķīmisko formulu AlN un molmasu 40,988 g/mol.
Jaunums!!: Skābes un Alumīnija nitrīds · Redzēt vairāk »
Alumīnija oksīds
Alumīnija oksīds (Al2O3) ir alumīnija un skābekļa binārais savienojums.
Jaunums!!: Skābes un Alumīnija oksīds · Redzēt vairāk »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Skābes un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Alva
Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.
Jaunums!!: Skābes un Alva · Redzēt vairāk »
Amfotēriskums
Amfotēriskums jeb amfoteritāte (— 'abējāds") ir vielu spēja būt gan elektronu pāru donoriem, gan akceptoriem.
Jaunums!!: Skābes un Amfotēriskums · Redzēt vairāk »
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Skābes un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Amonija jons
Amonija jons jeb vienkārši amonijs ir pozitīvi lādēts vairākatomu jons ar formulu NH4+.
Jaunums!!: Skābes un Amonija jons · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Skābes un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Analītiskā ķīmija
Analītiskā ķīmija ir zinātne, kas pēta un pilnveido ķīmiskās analīzes metodes.
Jaunums!!: Skābes un Analītiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
Anhidrīds
Anhidrīds (- bezūdens) ir savienojums, kas tiek iegūts, atšķeļot kādam citam savienojumam ūdeni.
Jaunums!!: Skābes un Anhidrīds · Redzēt vairāk »
Šokolāde
Dažādi šokolādes veidi — piena, tumšā, baltā un šokolāde ar riekstiem. Šokolāde (no — 'rūgtais ūdens') ir no kakaokoku (Theobroma cacao) augļu sēklām — kakao pupiņām — gatavots konditorejas izstrādājums un dzēriens.
Jaunums!!: Skābes un Šokolāde · Redzēt vairāk »
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Jaunums!!: Skābes un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Skābes un Ūdens · Redzēt vairāk »
Ūdens piesārņojums
Marakaibo ezera piekrastes piesārņojums Ar ūdeņu piesārņošanu parasti saprot dažādu antropogēnu aģentu nokļūšanu dabas ūdeņos.
Jaunums!!: Skābes un Ūdens piesārņojums · Redzēt vairāk »
Ķīmijas laboratorijas aprīkojums
Ķīmijas laboratorijas aprīkojums ir trauki un piederumi, kurus izmanto ķīmijas laboratorijās, lai veiktu ķīmiskās reakcijas, sagatavotos tām, kontrolētu to norisi, kā arī aizsargātu laboratorijas darbu veicēju no ķīmisko vielu kaitīgās ietekmes.
Jaunums!!: Skābes un Ķīmijas laboratorijas aprīkojums · Redzēt vairāk »
Ķīmijas tehnoloģija
Rūpnieciska mēroga destilācijas kolonnas Ķīmijas tehnoloģija (no, chēmeia — 'metālu sakausēšanas māka', τέχνη, tehnē — 'meistarība, māksla' un λογος, logos — 'mācība, jēdziens') ir zinātne par ķīmisko reakciju norisi, metodēm un īpatnībām rūpnieciskajos vai modelējošos procesos.
Jaunums!!: Skābes un Ķīmijas tehnoloģija · Redzēt vairāk »
Bāze (ķīmija)
Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.
Jaunums!!: Skābes un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Bebri
Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.
Jaunums!!: Skābes un Bebri · Redzēt vairāk »
Benztriazols
Benztriazols (C6H5N3) ir slāpekli saturošs heterociklisks savienojums, kura molekulā ir kondensēts benzola gredzens un 1,2,3-triazola gredzens.
Jaunums!!: Skābes un Benztriazols · Redzēt vairāk »
Berlīnes zilais
Berlīnes zilais jeb dzelzs(II,III) heksacianoferāts(II,III) ir viens no cianoferātu tipa kompleksajiem savienojumiem, kurš satur tikai dzelzi un cianīdgrupas.
Jaunums!!: Skābes un Berlīnes zilais · Redzēt vairāk »
Borskābe
Borskābe jeb ortoborskābe (H3BO3 vai B(OH)3) ir ļoti vāja neorganiska skābe.
Jaunums!!: Skābes un Borskābe · Redzēt vairāk »
Bromūdeņražskābe
Bromūdeņražskābe ir bromūdeņraža (HBr) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Skābes un Bromūdeņražskābe · Redzēt vairāk »
Bromūdeņradis
Bromūdeņradis (HBr) ir broma un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Skābes un Bromūdeņradis · Redzēt vairāk »
Buferšķīdums
pH-metra kalibrēšana ar standartbuferšķīdumiem Buferšķīdums ir šķīdums ar noteiktu pH, kas, šķīdumu atšķaidot, tikpat kā nemainās un, pievienojot nedaudz skābes vai sārma, mainās maz.
Jaunums!!: Skābes un Buferšķīdums · Redzēt vairāk »
Cementīts
Cementīts jeb dzelzs karbīds ir dzelzs un oglekļa ķīmiskais savienojums, kura formula ir Fe3C.
Jaunums!!: Skābes un Cementīts · Redzēt vairāk »
Cianīdi
Cianīdi ir ciānūdeņražskābes (zilskābes) HCN sāļi.
Jaunums!!: Skābes un Cianīdi · Redzēt vairāk »
Ciete
Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.
Jaunums!!: Skābes un Ciete · Redzēt vairāk »
Cinka hidroksīds
Cinka hidroksīds ir viens no tipiskajiem amfotērajiem hidroksīdiem.
Jaunums!!: Skābes un Cinka hidroksīds · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Skābes un Cinks · Redzēt vairāk »
Citrons
Īstais citronkoks (Citrus limon) ir neliels mūžzaļš rūtu dzimtas citrusaugs, kura sākotnējā dzimtene ir Dienvidaustrumāzija vai, iespējams, Indijas ziemeļi.
Jaunums!!: Skābes un Citrons · Redzēt vairāk »
Dimetilformamīds
Dimetilformamīds (DMF, DMFA) ir organisks savienojums, kas pieder pie karbonskābju amīdiem.
Jaunums!!: Skābes un Dimetilformamīds · Redzēt vairāk »
Dinozauri
Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.
Jaunums!!: Skābes un Dinozauri · Redzēt vairāk »
Dobspiedums
Dobspieduma plātnes pietuvinājums Dobspiedums jeb dobspiede ir attēlu un teksta poligrāfisks iespieduma veids.
Jaunums!!: Skābes un Dobspiedums · Redzēt vairāk »
Dubultsāls
Nātrija kālija tartrāta kristāls. Dubultsāls ir tāds sāls, kurā skābju atlikuma joni ir saistīti ar divu dažādu metālu joniem.
Jaunums!!: Skābes un Dubultsāls · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Skābes un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Dzidrinātāji
Dzidrinātāji ir ķīmiskas vielas (dažādi palīgmateriāli un arī pārtikas piedevas), ko pievieno nenofiltrējamu, šķidrumā sīki izkliedētu un koloidālu daļiņu saistīšanai un atdalīšanai.
Jaunums!!: Skābes un Dzidrinātāji · Redzēt vairāk »
Einšteinijs
Einšteinijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Es un atomskaitli 99.
Jaunums!!: Skābes un Einšteinijs · Redzēt vairāk »
Eiropa (pavadonis)
Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Skābes un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Elektrolīts
Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.
Jaunums!!: Skābes un Elektrolīts · Redzēt vairāk »
Esteri
Esteru vispārīga struktūrformula; esteris radies no skābes R−COOH un spirta R'−OH) Esteri ir skābju un spirtu savienošanās reakcijas produkti.
Jaunums!!: Skābes un Esteri · Redzēt vairāk »
Esterificēšana
Esterificēšana jeb esterifikācija ir esteru veidošanās reakcija no spirtiem un skābēm (galvenokārt karbonskābēm, bet esterificēšanas reakcijā var stāties arī skābekli saturošās neorganiskās skābes — slāpekļskābe, sērskābe u.c.). Klasiskā esterificēšanas reakcija (saukta arī par Fišera esterificēšanu jeb Fišera—Speijera esterificēšanu): Bez katalizatora reakcija noris ļoti lēni, jo karbonskābes ir vājas skābes; tipisks esterificēšanas katalizators ir sērskābe, kas bez tam ir arī ūdens atņēmēja viela un novirza reakcijas līdzsvaru pa labi, palielinot estera iznākumu.
Jaunums!!: Skābes un Esterificēšana · Redzēt vairāk »
Fenols
Fenols (karbolskābe, hidroksibenzols, oksibenzols, C6H5OH) tīrā veidā ir bezkrāsaina kristāliska viela ar specifisku smaku (pēc fenola dažreiz ož guaša vai akvareļu krāsas, jo to pievieno kā konservantu).
Jaunums!!: Skābes un Fenols · Redzēt vairāk »
Flogistons
Johans Joahims Behers — viens no flogistona teorijas pamatlicējiem Flogistons (— 'degošs, uzliesmojošs') ķīmijas vēsturē bija hipotētiska degtspējīgu vielu sastāvdaļa.
Jaunums!!: Skābes un Flogistons · Redzēt vairāk »
Fosforskābes
Fosforskābes ir fosforu un skābekli saturošas skābes.
Jaunums!!: Skābes un Fosforskābes · Redzēt vairāk »
Gludspiedums
Gludspiedums jeb gludspiede ir poligrāfisks attēlu un teksta iespieduma veids.
Jaunums!!: Skābes un Gludspiedums · Redzēt vairāk »
Grafīts
Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).
Jaunums!!: Skābes un Grafīts · Redzēt vairāk »
Grafika
Fricis fon Dardels, zīmējums Ādolfs fon Mencels, litogrāfija Alberts Megnē, gravīra Daniels Hopfers, oforts Kokgrebums Kokgriezums Ekslibris Plakāts, krāsaina litogrāfija Grafika (— 'zīmējums, rasējums, raksts') ir tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus — novilkumus.
Jaunums!!: Skābes un Grafika · Redzēt vairāk »
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Jaunums!!: Skābes un Halogēni · Redzēt vairāk »
Hidrazīns
Hidrazīns (N2H4) ir bezkrāsains, higroskopisks šķidrums ar asu smaku, šķīst ūdenī, spirtos, tvaiki ar gaisu veido eksplozīvu maisījumu; toksisks.
Jaunums!!: Skābes un Hidrazīns · Redzēt vairāk »
Hidrīdi
Litija borhidrīda paraugs Hidrīdi (- ūdens) ir ūdeņraža binārie savienojumi ar tādiem elementiem, kas ievērojami mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Skābes un Hidrīdi · Redzēt vairāk »
Hidroksīdi
cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.
Jaunums!!: Skābes un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »
Hidroksilamīns
Hidroksilamīns (NH2OH) ir bezkrāsaina kristāliska (adatveida kristāli) viela, kas viegli šķīst ūdenī, veidojot hidroksilamīna hidrātu NH2OH·H2O.
Jaunums!!: Skābes un Hidroksilamīns · Redzēt vairāk »
Hidroksilgrupa
Hidroksilgrupas modelis Hidroksilgrupa (arī hidroksogrupa vai oksigrupa) ir no skābekļa un ūdeņraža sastāvoša funkcionālā grupa ar formulu −OH.
Jaunums!!: Skābes un Hidroksilgrupa · Redzēt vairāk »
Hidroksiljons
Hidroksiljons ir negatīvi lādēts divatomu jons, kas satur skābekli un ūdeņradi.
Jaunums!!: Skābes un Hidroksiljons · Redzēt vairāk »
Hidrolīze
Hidrolīze ( — 'ūdens', lysis — 'sairšana') ir saliktu vielu pilnīga vai daļēja reakcija ar ūdeni.
Jaunums!!: Skābes un Hidrolīze · Redzēt vairāk »
Hinaldīns
Hinaldīns jeb 2-metilhinolīns (C10H9N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kas pieder pie hinolīna atvasinājumiem.
Jaunums!!: Skābes un Hinaldīns · Redzēt vairāk »
Hinolīns
Hinolīns (C9H7N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums.
Jaunums!!: Skābes un Hinolīns · Redzēt vairāk »
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Jaunums!!: Skābes un Hitīns · Redzēt vairāk »
Hlorapskābe
Hlorapskābe (HClO) ir ļoti vāja vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +1.
Jaunums!!: Skābes un Hlorapskābe · Redzēt vairāk »
Hlorūdeņradis
Hlorūdeņradis (HCl) ir hlora un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Skābes un Hlorūdeņradis · Redzēt vairāk »
Hlorīdi
Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Skābes un Hlorīdi · Redzēt vairāk »
Hlorpaskābe
Hlorpaskābe (HClO2) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +3.
Jaunums!!: Skābes un Hlorpaskābe · Redzēt vairāk »
Hlorskābe
Hlorskābe (HClO3) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +5.
Jaunums!!: Skābes un Hlorskābe · Redzēt vairāk »
Humusvielas
Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).
Jaunums!!: Skābes un Humusvielas · Redzēt vairāk »
Imidazols
Imidazols (1,3-diazols, glioksalīns, C3H4N2) pieder pie azolu grupas heterocikliskajiem "aromātiskajiem" savienojumiem.
Jaunums!!: Skābes un Imidazols · Redzēt vairāk »
Indijs
Indijs ir ķīmiskais elements ar simbolu In un atomskaitli 49.
Jaunums!!: Skābes un Indijs · Redzēt vairāk »
Indols
Indols (2,3-benzpirols, C8H7N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kura molekula sastāv no kondensētiem benzola un pirola gredzeniem (indols pieder pie "aromātiskajiem" savienojumiem ar delokalizētu π elektronu sistēmu).
Jaunums!!: Skābes un Indols · Redzēt vairāk »
Izohinolīns
Izohinolīns (C9H7N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums.
Jaunums!!: Skābes un Izohinolīns · Redzēt vairāk »
Jodūdeņražskābe
Jodūdeņražskābe ir jodūdeņraža (HI) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Skābes un Jodūdeņražskābe · Redzēt vairāk »
Jodūdeņradis
Jodūdeņradis (HI) ir joda un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Skābes un Jodūdeņradis · Redzēt vairāk »
Kalcīts
Kalcīts (no, kas saukārt no — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām.
Jaunums!!: Skābes un Kalcīts · Redzēt vairāk »
Kalcija oksīds
Stipri eksotermiskā kaļķu dzēšanas reakcija, kuras laikā temperatūra var sasniegt 300 °C Kalcija oksīds (CaO, nedzēstie kaļķi) ir balta, kristāliska viela, kas reaģē ar ūdeni.
Jaunums!!: Skābes un Kalcija oksīds · Redzēt vairāk »
Karbazols
Karbazols (dibenzpirols, difenilēnimīns, C12H9N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kura molekula sastāv no kondensētiem diviem benzola un viena pirola gredzena (karbazols pieder pie "aromātiskajiem" savienojumiem ar delokalizētu π elektronu sistēmu, tādēļ tā molekula ir visai stabila).
Jaunums!!: Skābes un Karbazols · Redzēt vairāk »
Kālija hromāts
Kālija hromāts (K2CrO4) ir kālija un hromskābes sāls — dzeltena kristāliska viela (rombiski kristāli, kas izomorfi kālija sulfātam).
Jaunums!!: Skābes un Kālija hromāts · Redzēt vairāk »
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Jaunums!!: Skābes un Kālijs · Redzēt vairāk »
Kāmji
Kāmji, kāmju apakšdzimta (Cricetinae) ir viena no piecām kāmju dzimtas (Cricetidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Skābes un Kāmji · Redzēt vairāk »
Keramika
Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.
Jaunums!!: Skābes un Keramika · Redzēt vairāk »
Kliņģerīte
Kliņģerīte (Calendula officinalis) ir kurvjziežu dzimtas ārstniecības augs.
Jaunums!!: Skābes un Kliņģerīte · Redzēt vairāk »
Korejas baltegle
Korejas baltegle ir priežu dzimtas suga.
Jaunums!!: Skābes un Korejas baltegle · Redzēt vairāk »
Korozija
Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.
Jaunums!!: Skābes un Korozija · Redzēt vairāk »
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Jaunums!!: Skābes un Krava · Redzēt vairāk »
Kristālhidrāti
Kobalta hlorīda heksahidrāts Co(H2O)6Cl2 (sarkanā krāsā) Kristālhidrāti (- ledus, kalnu kristāls + hydōr - ūdens) ir kristāliskas vielas (biežāk neorganiskas), kuru sastāvā ir ūdens molekulas - tā saucamais kristalizācijas ūdens.
Jaunums!!: Skābes un Kristālhidrāti · Redzēt vairāk »
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Jaunums!!: Skābes un Kuņģis · Redzēt vairāk »
Laka
Laka ir gaisā sacietējošs šķidrums dažādu materiālu pārklāšanai.
Jaunums!!: Skābes un Laka · Redzēt vairāk »
Lakmuss
Lakmusa papīrs pēc izmantošanas Lakmuss ir ūdenī šķīstošs krāsvielu maisījums, ko iegūst no dažu sugu ķērpjiem.
Jaunums!!: Skābes un Lakmuss · Redzēt vairāk »
Laktoni
Dažādi laktonu veidi: α-acetolaktons, β-propiolaktons, γ-butirolaktons un δ-valerolaktons Laktoni ir tādi esteri, kuri −COO− grupējumu satur ciklā (t. i., estera ogļūdeņražu atlikumi veido gredzenu).
Jaunums!!: Skābes un Laktoni · Redzēt vairāk »
Laktozes nepanesība
Laktozes molekula Laktozes nepanesības aptuvenā izplatība dažādās pasaules vietās Laktozes nepanesība ir sindroms, kam raksturīgs daļējs vai pilnīgs laktozi šķeļošā fermenta — laktāzes — trūkums zarnās.
Jaunums!!: Skābes un Laktozes nepanesība · Redzēt vairāk »
Līkumainā zarna
Līkumainās zarnas (''ileum'') izvietojums cilvēka vēdera dobumā. Līkumainā zarna ir tievās zarnas apakšējais posms, kas nāk aiz tukšās zarnas (jejunum) un beidzas pie aklās zarnas (resnās zarnas augšējais nodalījums), no kuras ir nodalīts ar ileocekālo vārstu (valva ileocaecalis).
Jaunums!!: Skābes un Līkumainā zarna · Redzēt vairāk »
Lielais skudrlācis
Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.
Jaunums!!: Skābes un Lielais skudrlācis · Redzēt vairāk »
Lietus
Lietus. Lietus ir viena no dabas visizplatītākajām parādībām, kas veido laikapstākļus.
Jaunums!!: Skābes un Lietus · Redzēt vairāk »
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Jaunums!!: Skābes un Litijs · Redzēt vairāk »
Litogrāfija
Ežēns Delakruā 1843. gada litogrāfija "Hamlets un Horācijs", Bruklinas muzejs Litogrāfija (lithos — 'akmens' un, grapho — 'rakstu, zīmēju') ir grafikas gludspiedes tehnika, kurā novilkumu iegūst, pārnesot krāsu no gludas iespiedformas uz papīra.
Jaunums!!: Skābes un Litogrāfija · Redzēt vairāk »
Lokzarna
Lokzarnas posmi (iekrāsoti gaiši brūnā krāsā). 1. augšupejošā zarna 2. šķērszarna 3. lejupejošā zarna 4. S veida zarna Lokzarna ir resnās zarnas garākais posms, kas iesākas kā aklās zarnas turpinājums un nobeigumā pāriet taisnajā zarnā.
Jaunums!!: Skābes un Lokzarna · Redzēt vairāk »
Lutēcijs
Lutēcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Lu un atomskaitli 71.
Jaunums!!: Skābes un Lutēcijs · Redzēt vairāk »
Maksts
Maksts, arī vagīna, ir muskuļains cauruļveida zīdītāju mātīšu un līdz ar to arī sieviešu iekšējais dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem.
Jaunums!!: Skābes un Maksts · Redzēt vairāk »
Mangāna karbonāts
Mangāna karbonāts (MnCO3) ir bāli rozā, kristāliska viela, skābekļa un ūdens klātbūtnē iegūst rūsganu nokrāsu.
Jaunums!!: Skābes un Mangāna karbonāts · Redzēt vairāk »
Meitnerijs
Meitnerijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Mt un atomskaitli 109.
Jaunums!!: Skābes un Meitnerijs · Redzēt vairāk »
Milti
Dažādu tipu milti: 550. tipa kviešu milti, 1050. tipa kviešu milti un 1150. tipa rudzu milti (no kreisās uz labo) Milti ir pulverveida masa, ko iegūst, sasmalcinot labības graudus, vairāku tā saukto pseidolabību (griķu, kaķastes, kinojas u.c.) sēklas vai augļus, kā arī zirņus, pupas vai saknes (piemēram, maniokas).
Jaunums!!: Skābes un Milti · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Skābes un Minerāls · Redzēt vairāk »
Nātrija hidrogēnkarbonāts
Nātrija hidrogēnkarbonāts (NaHCO3) jeb dzeramā soda ir nātrija un ogļskābes skābais sāls.
Jaunums!!: Skābes un Nātrija hidrogēnkarbonāts · Redzēt vairāk »
Nātrija silikāts
Nātrija silikāts ir dažādu nātrija un silīcija skābekli saturošo savienojumu ar vispārīgo formulu Na2(SiO2)nO kopīgs nosaukums.
Jaunums!!: Skābes un Nātrija silikāts · Redzēt vairāk »
Nātrija tiosulfāts
Nātrija tiosulfāts (Na2S2O3) ir balta kristāliska viela (monoklīni kristāli), kas uzskatāma par ļoti nestabilās tiosērskābes nātrija sāli.
Jaunums!!: Skābes un Nātrija tiosulfāts · Redzēt vairāk »
Nātrijs
Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.
Jaunums!!: Skābes un Nātrijs · Redzēt vairāk »
Nīlzirgs
Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).
Jaunums!!: Skābes un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »
Neorganiskās vielas
Neorganiskās vielas ir vienkāršas vielas vai ķīmiskie savienojumi, kas nav organiskās vielas.
Jaunums!!: Skābes un Neorganiskās vielas · Redzēt vairāk »
Nikotīns
Nikotīns ir piridīna grupas alkaloīds - bezkrāsains, eļļains šķidrums, kam ir raksturīga tabakas smaka.
Jaunums!!: Skābes un Nikotīns · Redzēt vairāk »
Oforts
Fransisko Gojas oforts no sērijas "Kara šausmas". Oforts (no — 'stiprais ūdens', domājot slāpekļskābi) ir dobspieduma tehniku grupa, kurā zīmējumu metāla plātnē iekodina ar skābi, pēc tam kodinātās vietas noklāj ar krāsu un ar spiedienu iegūst nospiedumu.
Jaunums!!: Skābes un Oforts · Redzēt vairāk »
Ogļskābe
Ogļskābe (H2CO3) ir vidēji stipra divvērtīga skābe, kas veidojas, ūdenī izšķīstot oglekļa dioksīdam CO2.
Jaunums!!: Skābes un Ogļskābe · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Skābes un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Skābes un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Oksidējošā skābe
Slāpekļskābe — oksidējošā skābe. Oksidējošā skābe ir tāda skābe, kurā oksidētāja lomā iesaistās centrālais skābi veidojošais atoms, nevis tikai atšķeltais ūdeņraža jons.
Jaunums!!: Skābes un Oksidējošā skābe · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Skābes un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Organiskā ķīmija
Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas un to reakcijas.
Jaunums!!: Skābes un Organiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Skābes un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Paleocēna-eocēna termālais maksimums
Klimata izmaiņas pēdējo 65 mlj. gadu laikā. Redzams straujš temperatūras kāpuma pīķis (PETM) pirms 55 mlj. gadu. Paleocēna-eocēna termālais maksimums (vai Initial Eocene Thermal Maximum, saīsināti PETM vai IETM) ir ģeoloģisks notikums, kas norisinājās uz paleocēna un eocēna robežas (apmēram pirms 55,5 miljoniem gadu), izsaukdams strauju Zemes klimata sasilšanu, būtiskas izmaiņas atmosfērā un vairāku sugu izmiršanu.
Jaunums!!: Skābes un Paleocēna-eocēna termālais maksimums · Redzēt vairāk »
Pārtikas ķīmija
Pārtikas ķīmija ir ķīmijas apakšnozare, kurā pēta pārtikas sastāvdaļu bioloģiskās un nebioloģiskās norises un sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību.
Jaunums!!: Skābes un Pārtikas ķīmija · Redzēt vairāk »
Pārtikas bojāšanās
Pārtikas bojāšanās ir mikrobiālas un ķīmiskās pārvērtības, kurās pārtika kļūst nepiemērota patēriņam.
Jaunums!!: Skābes un Pārtikas bojāšanās · Redzēt vairāk »
Pārtikas piedevas
lecitīna dažādās formas — pulverveida, divi dažādas koncentrācijas lecitīna šķīdumi, granulveida lecitīns un vēlreiz pulverveida lecitīns (no augšas uz leju) Pārtikas piedevas ir dabīgas vai mākslīgas izcelsmes ķīmiskās vielas, ko neatkarīgi no to uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai raksturīgas uztura sastāvdaļas, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai pārvadāšanas laikā, minētajām vielām vai to blakusproduktiem kļūstot par pārtikas produktu sastāvdaļu.
Jaunums!!: Skābes un Pārtikas piedevas · Redzēt vairāk »
Pārziepošana
nātrija hidroksīdu. Pārziepošana ir process, kurā hidrolizē esterus ar sārmu.
Jaunums!!: Skābes un Pārziepošana · Redzēt vairāk »
Pektīnvielas
Pulverveida pektīns Pektīnvielas (no (pēktikós) — 'sarecējis, sakupis') jeb recekļvielas ir kopējs apzīmējums polisaharīdiem protopektīnam, pektīnam un pektīnskābei, kas dabīgi veidojas un ir sastopami visos sauszemes augos, jo īpaši to augļos un ogās (piemēram, meža zemenēs, mežrozīšu augļos, dzērvenēs, upenēs, ābolos, citronos, apelsīnos u.c.), kā arī atsevišķu aļģu veidos.
Jaunums!!: Skābes un Pektīnvielas · Redzēt vairāk »
Penicilīni
Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.
Jaunums!!: Skābes un Penicilīni · Redzēt vairāk »
Perhlorskābe
Perhlorskābe (HClO4) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas augstākajā oksidēšanas pakāpē +7.
Jaunums!!: Skābes un Perhlorskābe · Redzēt vairāk »
PH
pH indikatoru iekrāsoti šķīdumi ar dažādu ūdeņraža jonu koncentrāciju (no pH.
Jaunums!!: Skābes un PH · Redzēt vairāk »
PH indikators
pH indikatori ir organiskas krāsvielas, kas atkarībā no vides pH maina savu krāsu.
Jaunums!!: Skābes un PH indikators · Redzēt vairāk »
Piperazīns
Piperazīns (C4H10N2) ir slāpekli saturošs organisks savienojums, kas pieder pie heterocikliskajiem savienojumiem.
Jaunums!!: Skābes un Piperazīns · Redzēt vairāk »
Piridīns
Piridīns (C5H5N) ir heterociklisks, slāpekli saturošs, aromātisks organiskais savienojums.
Jaunums!!: Skābes un Piridīns · Redzēt vairāk »
Politetrafluoretilēns
Politetrafluoretilēns ir polimērs, kas sastāv tikai no oglekļa un fluora.
Jaunums!!: Skābes un Politetrafluoretilēns · Redzēt vairāk »
Pretinde
Pretinde, pretlīdzeklis jeb antidots (no grieķu val. antidoton — 'dot pret') ir viela, kas pārtrauc vai pavājina indes ietekmi uz organismu.
Jaunums!!: Skābes un Pretinde · Redzēt vairāk »
Rādijs
Rādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ra un atomskaitli 88.
Jaunums!!: Skābes un Rādijs · Redzēt vairāk »
Rodijs
Rodijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Rh un atomskaitli 45.
Jaunums!!: Skābes un Rodijs · Redzēt vairāk »
Saldinātāji
saharīna saldinātāju maisījumu Kanādā pārdotas ''Sweet'n Low'' paciņas ar ciklamāta bāzes saldinātāju steviolglikozīdu saldinātāja tabletēm Saldinātāji ir bezcukura saldvielas, ko kā cukura aizstājējus pievieno pārtikai saldas garšas piešķiršanai un pastiprināšanai.
Jaunums!!: Skābes un Saldinātāji · Redzēt vairāk »
Sarkanā jāņoga
Sarkanā jāņoga ir daudzgadīgs, apmēram 1 m augsts, stipri cerojošs ērkšķogu dzimtas krūms.
Jaunums!!: Skābes un Sarkanā jāņoga · Redzēt vairāk »
Sausā adata
Rembranta 1639. gada sausā adatas darbs "Jaunavas nāve" Sausā adata (no) ir grafikas dobspiedes tehnikas paveids, kurā zīmējumu ieskrāpē metāla plāksnē bez skābes un lakas izmantošanas.
Jaunums!!: Skābes un Sausā adata · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Skābes un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sāļus neradošie oksīdi
Sāļus neradošie oksīdi ir tādi oksīdi, kuriem tieši neatbilst ne skābes, ne bāzes.
Jaunums!!: Skābes un Sāļus neradošie oksīdi · Redzēt vairāk »
Sālsskābe
Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe ir hlorūdeņraža (HCl) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Skābes un Sālsskābe · Redzēt vairāk »
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Jaunums!!: Skābes un Sārmi · Redzēt vairāk »
Sūkalas
raudzētu sūkalu Sūkalas ir siera, biezpiena un kazeīna ražošanas blakusprodukts — blāvi iedzeltens šķidrums.
Jaunums!!: Skābes un Sūkalas · Redzēt vairāk »
Sēra heksafluorīds
Sēra heksafluorīds SF6 ir sēra un fluora binārais savienojums, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.
Jaunums!!: Skābes un Sēra heksafluorīds · Redzēt vairāk »
Sēra trioksīds
Sēra trioksīds jeb sēra(VI) oksīds (SO3) ir tipisks skābes veidojošais oksīds, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.
Jaunums!!: Skābes un Sēra trioksīds · Redzēt vairāk »
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Skābes un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »
Sērpaskābe
Sērpaskābe (H2SO3) ir sēru saturoša skābe, kas tīrā veidā nepastāv (tomēr konstatētas atsevišķas tās molekulas gāzes fāzē).
Jaunums!!: Skābes un Sērpaskābe · Redzēt vairāk »
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Jaunums!!: Skābes un Sērskābe · Redzēt vairāk »
Selēns
Selēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Se un atomskaitli 34.
Jaunums!!: Skābes un Selēns · Redzēt vairāk »
Silīcija dioksīds
Silīcija dioksīds (SiO2) normālos apstākļos ir cieta kristāliska viela.
Jaunums!!: Skābes un Silīcija dioksīds · Redzēt vairāk »
Silīcijskābe
Silīcijskābe, pazīstama arī kā kramskābe, ir ļoti vāja silīciju un skābekli saturoša skābe ar mainīgu sastāvu (n).
Jaunums!!: Skābes un Silīcijskābe · Redzēt vairāk »
Skābe (nozīmju atdalīšana)
Skābe var būt.
Jaunums!!: Skābes un Skābe (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Slāpekļūdeņražskābe
Slāpekļūdeņražskābe (HN3) ir viens no slāpekļa un ūdeņraža binārajiem savienojumiem.
Jaunums!!: Skābes un Slāpekļūdeņražskābe · Redzēt vairāk »
Slāpekļskābe
Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.
Jaunums!!: Skābes un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »
Smaržzāles
Smaržzāles ir ģints graudzāļu dzimtā.
Jaunums!!: Skābes un Smaržzāles · Redzēt vairāk »
Sprāgstošā skābe
Sprāgstošā skābe jeb fulmīnskābe (H−C≡N→O) ir ciānskābes (HO−CN) un izociānskābes (HN.
Jaunums!!: Skābes un Sprāgstošā skābe · Redzēt vairāk »
TARDIS
TARDIS (no) ir laika mašīna un kosmosa kuģis Apvienotās Karalistes televīzijas seriālā Doctor Who.
Jaunums!!: Skābes un TARDIS · Redzēt vairāk »
Tiranozaurs
Tiranozauri (— ‘tirāns’; — ‘ķirzaka’) ir dinozauru kārtas izmirusi ģints, kuru pārstāv pazīstamā suga karaliskais tiranozaurs (Tyrannosaurus rex).
Jaunums!!: Skābes un Tiranozaurs · Redzēt vairāk »
Tofu
Tofu gabaliņi Tofu ((tōfu) — ‘sojas biezpiens’) jeb sojas siers ir biezpienam līdzīgs sarecinātu sojas olbaltumvielu produkts.
Jaunums!!: Skābes un Tofu · Redzēt vairāk »
Tukšā zarna
Tukšās zarnas (''jejunum'') izvietojums cilvēka vēdera dobumā. Tukšā zarna ir tievās zarnas vidējais posms, kas atrodas starp divpadsmitpirkstu zarnu (duodenum) un līkumaino zarnu (ileum).
Jaunums!!: Skābes un Tukšā zarna · Redzēt vairāk »
Urīnorgānu sistēma
Urīnorgānu sistēma Urīnorgānu sistēma (Organa uropetica s. organa urinaria) ir orgānu sistēma, kas nodrošina urīna veidošanu, uzkrāšanos un izvadīšanu no organisma.
Jaunums!!: Skābes un Urīnorgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Vanādija(V) oksīds
Vanādija(V) oksīds (zināms arī kā vanādija pentoksīds) ir ķīmiskais savienojums, vanādija oksīds tā augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.
Jaunums!!: Skābes un Vanādija(V) oksīds · Redzēt vairāk »
Virpuļsūknis
Virpuļsūknis ir iekārta, kas paredzēta ūdens sūknēšanai vai padevei no rezervuāriem, akām, uzglabāšanas tvertnēm.
Jaunums!!: Skābes un Virpuļsūknis · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Skābes un Zobi · Redzēt vairāk »
1,2,3-Triazols
1,2,3-Triazols (nesimetriskais triazols, C2H3N3) ir viens no triazola izomēriem - heterociklisks "aromātiskais" savienojums. Tā pieclocekļu cikls satur 3 blakus esošus slāpekļa atomus (atšķirībā no 1,2,4-triazola, kura molekulā starp diviem no tiem ir viens oglekļa atoms). 1,2,3-Triazols ir viegli kūstoša bezkrāsaina kristāliska viela ar vāju amīniem līdzīgu smaku, kas ļoti labi šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Skābes un 1,2,3-Triazols · Redzēt vairāk »