Ātrāk nekā pārlūku!
59 attiecības: Aiga Veckalne, Īpašvārdu atveidošana, Ļudovīts Štūrs, Č, Čehijas un Slovākijas Federatīvā Republika, Čehoslovākija, Čehoslovākijas krona, Čehoslovākijas Olimpiskā komiteja, Čehoslovākijas Otrā republika, Čehoslovākijas sadalīšanās, Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika, Čehoslovākijas Trešā republika, Čehu valoda, Eiropa, Eiropas Raidorganizāciju apvienība, Eiropas Savienība, Eiropas Savienības valodas, Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums, Georgijs Martinovs, Hudāčeks, ISO 639-1 kodu saraksts, Iveta Radičova, Janko Matūška, Jans Komenskis, Jāns Kollārs, Jozefs Nesvadba, Karalis, Katiņas slaktiņš, Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva), Latīņu raksts, Ligatūra, Nacionālo devīžu uzskaitījums, Normunds Sējējs, Palatāls nazāls līdzskanis, Pēdiņas, Petrovickis, Poļu valoda, Rietumslāvu valodas, Robots, Rusīni, Slovāki, Slovākija, Slovākijas Futbola asociācija, Slovākijas pilsētu uzskaitījums, Slovākijas Pirmā republika, Slovāku īpašvārdu atveidošana, Slovēņu valoda, Sorbu valodas, Tatri, Trnava, ..., Ungārijas slovāki, Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma, Vikipēdija slovāku valodā, Vojvodina, Zigmunds Skujiņš, 1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2011. gada Pasaules čempionāts hokejā. Izvērst indekss (9 vairāk) »
Aiga Veckalne
Aiga Veckalne (dzimusi 1979. gada 28. augustā) ir latviešu valodniece, Ventspils Augstskolas lektore, tulkošanas nozares eksperte, čehu un slovāku valodas tulkotāja un tulce, latviešu valodas pasniedzēja, rakstiskās saziņas lietišķā sarakstes un iekļaujošās valodas eksperte.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Aiga Veckalne · Redzēt vairāk »
Īpašvārdu atveidošana
Ar īpašvārdu atveidošanu saprot citvalodu īpašvārdu iekļaušanu runātāja valodas vidē.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Ļudovīts Štūrs
Ļudovīts Štūrs (dzimis, miris) bija slovāku skolotājs, publicists un politiķis, slovāku literārās valodas standarta izveidotājs.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Ļudovīts Štūrs · Redzēt vairāk »
Č
right Č ir latviešu alfabēta piektais burts, tas ir arī atrodams slovāku, slovēņu, čehu, bosniešu, lietuviešu un berberu alfabētos.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Č · Redzēt vairāk »
Čehijas un Slovākijas Federatīvā Republika
Čehijas un Slovākijas Federatīvā Republika, no 1990.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Čehijas un Slovākijas Federatīvā Republika · Redzēt vairāk »
Čehoslovākija
Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Čehoslovākija · Redzēt vairāk »
Čehoslovākijas krona
Čehoslovākijas krona (čehu un slovāku: koruna československá) bija Čehoslovākijas valūta no 1919.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Čehoslovākijas krona · Redzēt vairāk »
Čehoslovākijas Olimpiskā komiteja
Čehoslovākijas Olimpiskā komiteja (čehu un slovāku: Československý olympijský výbor, ČSOV bija nacionā olimpiskā komiteja, kas pārstāvēja Čehoslovākiju un tās sportistus olimpiskajās spēlēs un citos starptautiskajos sporta pasākumos. Olimpiskā komiteja tika izveidota 1919. gadā Prāgā pārņēma Čehijas Olimpiskās komitejas vietu Nacionālo olimpisko komiteju asociācijā. Pēc Čehoslovākijas sadalīšanās tika atjaunota Čehijas Olimpiskā komiteja, un 1992. gadā tā tika izveidota Slovākijas Olimpiskā un sporta komiteja.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Čehoslovākijas Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »
Čehoslovākijas Otrā republika
Čehoslovākijas Republika (čehu un slovāku: Česko-Slovenská Republika) jeb Čehoslovākijas Otrā republika pastāvēja 169 dienas — no 1938.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Čehoslovākijas Otrā republika · Redzēt vairāk »
Čehoslovākijas sadalīšanās
Čehoslovākijas sadalīšanās, kas stājās spēkā 1993.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Čehoslovākijas sadalīšanās · Redzēt vairāk »
Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika
Staļina monuments Prāgā Skats uz Staļina monumentu 1964. gadā ražot sāktā Škoda 1000 Škodas trolejbuss Škodas tramvajs Gustavs Husāks Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika (čehu un) bija PSRS kontrolēta sociālistiska valsts, kas oficiāli pastāvēja no 1960.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika · Redzēt vairāk »
Čehoslovākijas Trešā republika
Čehoslovākijas Trešā republika (čehu: Třetí Československá republika, slovāku: Tretia česko-slovenská republika), oficiāli Čehoslovākijas Republika (čehu: Československá Republika, slovāku: Česko-slovenská Republika), bija suverēna valsts no 1945.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Čehoslovākijas Trešā republika · Redzēt vairāk »
Čehu valoda
Čehu valoda (čeština) ir viena no rietumslāvu valodām, kurā runā vairāk kā 11,5 miljoni cilvēku, galvenokārt Čehijā, kā arī pierobežas teritorijās Slovākijā un čehu diasporā citur pasaulē.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Čehu valoda · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas Raidorganizāciju apvienība
Eiropas Raidorganizāciju apvienība (ERA), labāk pazīstama ar akronīmu EBU vai UER, ir starptautiska Eiropas nacionālo valstu raidorganizāciju apvienība.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Eiropas Raidorganizāciju apvienība · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienības valodas
Eiropas Savienības oficiālās valodas. Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Eiropas Savienības valodas · Redzēt vairāk »
Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums
Eiropa Šajā sarakstā apkopotas visas Eiropas valstis un atkarīgās teritorijas.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Georgijs Martinovs
Georgijs Martinovs (dzimis, Grodņā, miris) bija krievu padomju rakstnieks fantasts, PSRS Rakstnieku savienības biedrs.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Georgijs Martinovs · Redzēt vairāk »
Hudāčeks
Hudāčeks (sieviešu dzimtē Hudāčkova (Hudáčková)) ir slovāku cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Hudāčeks · Redzēt vairāk »
ISO 639-1 kodu saraksts
ISO 639 ir trīs kodu saraksti.
Jaunums!!: Slovāku valoda un ISO 639-1 kodu saraksts · Redzēt vairāk »
Iveta Radičova
Iveta Radičova (dzimusi) ir bijusī Slovākijas premjerministre, pirmā sieviete šajā amatā.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Iveta Radičova · Redzēt vairāk »
Janko Matūška
Janko Matūška (dzimis, miris) bija slovāku dzejnieks, aktīvists un tiesas sekretārs.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Janko Matūška · Redzēt vairāk »
Jans Komenskis
Jans Amoss Komenskis, arī Komēnijs (dzimis, miris) bija Morāvijā dzimis pedagogs un rakstnieks.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Jans Komenskis · Redzēt vairāk »
Jāns Kollārs
Jāns Kollārs (dzimis, miris) bija slovāku dzejnieks, mācītājs, zinātnieks un politiķis, kurš rakstīja čehiski.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Jāns Kollārs · Redzēt vairāk »
Jozefs Nesvadba
Jozefs Nesvadba (dzimis, miris) bija čehu rakstnieks, viens no sociālisma laikmeta nozīmīgākajiem Čehoslovākijas zinātniskās fantastikas žanra pārstāvjiem, tulkotājs, scenārists, psihiatrs.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Jozefs Nesvadba · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Karalis · Redzēt vairāk »
Katiņas slaktiņš
Šventokšižas kalnos Katiņas slaktiņš, zināms arī kā Katiņas meža slaktiņš (— 'Katiņas noziegums'), bija poļu iedzīvotāju masveida nāvessoda izpilde pēc Padomju varas iestāžu rīkojuma.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Katiņas slaktiņš · Redzēt vairāk »
Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)
Amerikas Kinoakadēmijas balva kategorijā "Labākā starptautiskā spēlfilma" (iepriekš "Labākā filma svešvalodā") tiek pasniegta katru gadu kopš 1956.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva) · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Ligatūra
f-t tipogrāfiskā ligatūra 12pt izmērā Garamond fontā. Ligatūra (no — ‘apvienots’) rakstos un tipografikā ir divu vai vairāku burtu apvienojums vienā simbolā.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Ligatūra · Redzēt vairāk »
Nacionālo devīžu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas valstu (arī bijušo/agrāko) un teritoriju (arī atkarīgo teritoriju) devīzes (moto).
Jaunums!!: Slovāku valoda un Nacionālo devīžu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Normunds Sējējs
Normunds Sējējs (dzimis Rīgā) ir bijušais latviešu hokejists, aizsargs, vēlāk treneris.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Normunds Sējējs · Redzēt vairāk »
Palatāls nazāls līdzskanis
Palatāls nazāls līdzskanis "'''ņ'''" apdzīvotās vietas nosaukumā ''Ņukši''. Balsīgs palatāls nazāls līdzskanis sastopams apmēram 35% Pasaules mutvārdu valodu.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Palatāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Pēdiņas
Pēdiņas ir pieturzīme, ar kuru palīdzību tekstā izceļ tiešo runu, citējumus un dažādus nosaukumus ar īpašvārdisku nozīmi.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Pēdiņas · Redzēt vairāk »
Petrovickis
Petrovickis (sieviešu dzimtē Petrovicka (Petrovická)) ir slovāku cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Petrovickis · Redzēt vairāk »
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Poļu valoda · Redzēt vairāk »
Rietumslāvu valodas
Rietumslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Rietumslāvu valodas · Redzēt vairāk »
Robots
Robots ir kustīga, programmējama ierīce, kas spēj darboties bez tiešas cilvēka iejaukšanās.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Robots · Redzēt vairāk »
Rusīni
Rusīni, zināmi arī kā Karpatijas rutēņi, ir austrumslāvu tauta, kura galvenokārt dzīvo Ukrainas rietumos (Aizkarpatu apgabalā), Slovākijas austrumos, Polijas dienvidos un Serbijas ziemeļos.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Rusīni · Redzēt vairāk »
Slovāki
Slovāki ir viena no Eiropas nācijām, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Slovāki · Redzēt vairāk »
Slovākija
Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Slovākija · Redzēt vairāk »
Slovākijas Futbola asociācija
Slovākijas Futbola Asociācija (SFZ) (slovāku val.: Slovenský futbalový zväz) ir galvenā par futbolu atbildīgā organizācija Slovākijā.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Slovākijas Futbola asociācija · Redzēt vairāk »
Slovākijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkoptas visas Slovākijas pilsētas.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Slovākijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Slovākijas Pirmā republika
Slovākijas Pirmā republika (slovāku: Prvá Slovenská republika) zināma arī kā Slovāku valsts (Slovenský štát), bija nacistiskās Vācijas vasaļvalsts, kas pastāvēja no 1939.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Slovākijas Pirmā republika · Redzēt vairāk »
Slovāku īpašvārdu atveidošana
Slovāku valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Slovāku īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Slovēņu valoda
Slovēņu valoda (slovenski jezik vai slovenščina) ir indoeiropiešu saimes slāvu atzara valoda, kurā runā vairāk kā 2 miljoni cilvēku, lielākoties slovēņi, Slovēnijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Slovēņu valoda · Redzēt vairāk »
Sorbu valodas
Sorbu valodu izplatības areāls Vācijā Sorbu valodas (Serbsce, Serbski) ir klasificētas kā slāvu valodu atzars.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Sorbu valodas · Redzēt vairāk »
Tatri
Tatri (slovāku un) ir kalnu grēda Centrāleiropā — uz Polijas un Slovākijas robežas.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Tatri · Redzēt vairāk »
Trnava
Trnava ir pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabala un Trnavas apriņķa centrs.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Trnava · Redzēt vairāk »
Ungārijas slovāki
Ungārijas slovāku ģimene 1907. gadā Ungārijas slovāki ir Ungārijas trešā lielākā mazākumtautība pēc romiem un vāciešiem.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Ungārijas slovāki · Redzēt vairāk »
Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma
Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma ir uzskaitījums, kurā ir iekļautas valodas, kurām ir piešķirts ISO 639-1 kods, kā arī pārējās valodas, par kurām izveidoti raksti latviešu valodas Vikipēdijā.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma · Redzēt vairāk »
Vikipēdija slovāku valodā
Vikipēdija slovāku valodā ir bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdija versija slovāku valodā.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Vikipēdija slovāku valodā · Redzēt vairāk »
Vojvodina
Vojvodinas vēsturiskās daļas - Bačka (Tisas rietumu krastā), Banata (austrumu krastā) un Sirmija (Donavas dienvidu krastā)Vojvodinas karogs Vojvodina (rusīnu: Войводина) vai arī Vojevodina ir autonoma teritorija Serbijā.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Vojvodina · Redzēt vairāk »
Zigmunds Skujiņš
Zigmunds Skujiņš (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu rakstnieks.
Jaunums!!: Slovāku valoda un Zigmunds Skujiņš · Redzēt vairāk »
1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1998.
Jaunums!!: Slovāku valoda un 1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
54.
Jaunums!!: Slovāku valoda un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
55.
Jaunums!!: Slovāku valoda un 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2011. gada Pasaules čempionāts hokejā
2011.
Jaunums!!: Slovāku valoda un 2011. gada Pasaules čempionāts hokejā · Redzēt vairāk »
