Ātrāk nekā pārlūku!
105 attiecības: Aita, Aitas, Amerikas melnais lācis, Amonija hlorīds, Aromāts (nozīmju atdalīšana), Atliektā salvija, Atmiņa, Austrālijas ehidna, Austrumu plankumainais skunkss, Ūdeņradis, Ūdens, Īsspalvainais ūdrs, Āfrikas beznagu ūdrs, Āzijas īsnagu ūdrs, Āzijas zilonis, Bebri, Benzols, Beztabakas nikotīna spilventiņi, Briežu dzimta, Burčela zebra, Ciete, Citronliāna, Darva, Dārza sīpoli, Dēmetra, Degu, Dekoratīvās žurkas, Diciāns, Dienvidu plankumainais skunkss, Duriāns, Eirāzijas bebrs, Eirāzijas lūsis, Freoni, Garšaugs, Garšviela, Gāze, Hēlijs, Hoijas, Impala, Jaguārs, Javas smirdīgais āpsis, Kaļiņingradas zoodārzs, Kakapo, Kalāns, Kandža, Kapibara, Karaliskā kobra, Kūtsmēsli, Kinkažu, Klinšu balodis, ..., Komodo varāns, Krava, Ksenons, Kvarki, Lemuri, Lielais meža raibenis, Lielā baltā haizivs, Liofilizācija, Lizergīnskābes dietilamīds, Maijāra reakcija, Marihuāna, Mārsmilgas, Medības, Medusāpsis, Molīna cūkšņukura skunkss, Muflons, Naftalīns, Nambats, Nosacījuma refleksi, Oža, Oglekļa dioksīds, Oglekļa monoksīds, Olingi, Ozons, Palavanas smirdīgais āpsis, Parastā odze, Patagonijas cūkšņukura skunkss, Pīļknābju apakškārta, Pelēkā žurka, Pelēkā vāvere, Plankumainā hiēna, Plankumainā salamandra, Plankumainie skunksi, Prusaki, Puķu tabaka, Riests, Rietumu plankumainais skunkss, Saziņa, Sirseņi, Skābeklis, Skunksi, Smagais ūdens, Stirna, Svītrainais cūkšņukura skunkss, Sviedri, Terpēni, Vaļi, Vaļu medības, Vapiti, Varāni, Viela, Vijolīšu dzimta, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļu lauvronis, 1-Heptanols. Izvērst indekss (55 vairāk) »
Aita
Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Jaunums!!: Smarža un Aita · Redzēt vairāk »
Aitas
Aitas, aitu ģints (Ovis) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae).
Jaunums!!: Smarža un Aitas · Redzēt vairāk »
Amerikas melnais lācis
Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Smarža un Amerikas melnais lācis · Redzēt vairāk »
Amonija hlorīds
Amonija hlorīds jeb salmiaks (NH4Cl) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, nedaudz higroskopiska viela bez smaržas un ar rūgti sāļu garšu.
Jaunums!!: Smarža un Amonija hlorīds · Redzēt vairāk »
Aromāts (nozīmju atdalīšana)
Aromāts (- smaržviela) var būt.
Jaunums!!: Smarža un Aromāts (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Atliektā salvija
Atliektā salvija (Salvia reflexa) ir lūpziežu jeb panātru dzimtas salviju ģints suga.
Jaunums!!: Smarža un Atliektā salvija · Redzēt vairāk »
Atmiņa
Atmiņa ir centrālās nervu sistēmas process, kas nodrošina informācijas atcerēšanos, uzglabāšanu un reproducēšanu.
Jaunums!!: Smarža un Atmiņa · Redzēt vairāk »
Austrālijas ehidna
Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).
Jaunums!!: Smarža un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »
Austrumu plankumainais skunkss
Austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Smarža un Austrumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Jaunums!!: Smarža un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Smarža un Ūdens · Redzēt vairāk »
Īsspalvainais ūdrs
Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).
Jaunums!!: Smarža un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »
Āfrikas beznagu ūdrs
Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).
Jaunums!!: Smarža un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Āzijas īsnagu ūdrs
Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).
Jaunums!!: Smarža un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Āzijas zilonis
Āzijas zilonis (Elephas maximus) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā ziloņu suga, kas pieder Āzijas ziloņu ģintij (Elephas).
Jaunums!!: Smarža un Āzijas zilonis · Redzēt vairāk »
Bebri
Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.
Jaunums!!: Smarža un Bebri · Redzēt vairāk »
Benzols
Benzols (fenilūdeņradis, C6H6) parastos apstākļos ir bezkrāsains degtspējīgs šķidrums ar saldenu smaržu.
Jaunums!!: Smarža un Benzols · Redzēt vairāk »
Beztabakas nikotīna spilventiņi
VELO Beztabakas nikotīna spilventiņi ir patēriņa produkts iekšķīgai lietošanai, kas satur nikotīnu, bet nesatur tabaku.
Jaunums!!: Smarža un Beztabakas nikotīna spilventiņi · Redzēt vairāk »
Briežu dzimta
Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Smarža un Briežu dzimta · Redzēt vairāk »
Burčela zebra
Burčela zebra, arī Damāras zebra (Equus quagga burchelli) ir viena no līdzenumu zebras (Equus quagga) pasugām, kas kādreiz bija sastopama Āfrikas dienvidaustrumu savannu teritorijās, no Etiopijas dienvidiem līdz Dienvidāfrikas austrumiem, daļēji apdzīvojot arī Angolu.
Jaunums!!: Smarža un Burčela zebra · Redzēt vairāk »
Ciete
Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.
Jaunums!!: Smarža un Ciete · Redzēt vairāk »
Citronliāna
Citronliāna (Schizandra chinensis) ir citronliānu dzimtas krūms vai liāna ar pārkoksnētu, apmēram 2 cm resnu un 8—15 m garu stumbru.
Jaunums!!: Smarža un Citronliāna · Redzēt vairāk »
Darva
Koka darva Darva ir eļļains, viskozs, parasti tumši brūns vai melns kurināmā (akmeņogļu, koka, naftas vai kūdras) sausās pārtvaices produkts ar asu īpatnēju smaku.
Jaunums!!: Smarža un Darva · Redzēt vairāk »
Dārza sīpoli
Dārza sīpoli (Allium cepa) ir dārzeņi un visvairāk kultivētā suga no sīpolu ģints.
Jaunums!!: Smarža un Dārza sīpoli · Redzēt vairāk »
Dēmetra
Dēmetras statuja Dēmetra iedod valdnieka Keleja dēlam Triptolemam savus spārnotos ratus un graudus, zīmējums uz Sengrieķu keramikas vāzes Dēmetra ar meitu Persefoni, ilustrācija grāmatai "Mītu grāmata" (''A book of myths'') Dēmetra (atiešu: Δημήτηρ (Dēmḗtēr), doriešu: Δαμάτηρ (Dāmā́tēr)) sengrieķu mitoloģijā ir viena no visvairāk pielūgtajām dievēm, auglības un zemkopības dieve.
Jaunums!!: Smarža un Dēmetra · Redzēt vairāk »
Degu
Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.
Jaunums!!: Smarža un Degu · Redzēt vairāk »
Dekoratīvās žurkas
Dekoratīvās žurkas ir žurkas (galvenokārt pelēko žurku šķirnes), kas paredzētas turēšanai mājas apstākļos un ir ļoti atšķirīgas no savvaļas žurkām.
Jaunums!!: Smarža un Dekoratīvās žurkas · Redzēt vairāk »
Diciāns
Diciāns (bieži saukts vienkārši par ciānu), arī cianogēns, (CN)2 - bezkrāsaina indīga gāze ar asu, rūgtajām mandelēm līdzīgu smaržu.
Jaunums!!: Smarža un Diciāns · Redzēt vairāk »
Dienvidu plankumainais skunkss
Dienvidu plankumainais skunkss jeb Meksikas plankumainais skunkss (Spilogale angustifrons) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Smarža un Dienvidu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Duriāns
Duriāns ir malvu dzimtas Durio ģints koku auglis ar izteiktu smaržu, precīzāk, smaku.
Jaunums!!: Smarža un Duriāns · Redzēt vairāk »
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Jaunums!!: Smarža un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »
Eirāzijas lūsis
Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).
Jaunums!!: Smarža un Eirāzijas lūsis · Redzēt vairāk »
Freoni
Trihlorfluormetāna molekulas modelis Freoni (no angļu prečuzīmes Freon), ir fluoru saturoši organiski savienojumi, kas pieder pie halogēnalkāniem - galvenokārt metāna un etāna atvasinājumiem.
Jaunums!!: Smarža un Freoni · Redzēt vairāk »
Garšaugs
Baziliks un sīpolu loki Dilles Garšaugs ir augs ar garšas un aromāta īpašībām — to izmanto, lai uzlabotu ēdiena garšu vai dekorētu to.
Jaunums!!: Smarža un Garšaugs · Redzēt vairāk »
Garšviela
Dažādas garšvielas un pārtikas piedevas Garšviela ir aromātisks pārtikas produkts, ko izmanto ēdienu garšas uzlabošanai, aromāta piešķiršanai un krāsas maiņai.
Jaunums!!: Smarža un Garšviela · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Smarža un Gāze · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Smarža un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Hoijas
Hoijas (Hoya), pazīstamas arī kā vaskapuķes un porcelāna puķes, ir Oleandru dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 200—300 tropisku augu sugu.
Jaunums!!: Smarža un Hoijas · Redzēt vairāk »
Impala
Impala (Aepyceros melampus) ir vidēji liela Āfrikas antilope, kas ir vienīgā suga impalu ģintī (Aepyceros), kā arī impalu apakšdzimtā (Aepycerotinae).
Jaunums!!: Smarža un Impala · Redzēt vairāk »
Jaguārs
Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.
Jaunums!!: Smarža un Jaguārs · Redzēt vairāk »
Javas smirdīgais āpsis
Javas smirdīgais āpsis jeb Indonēzijas smirdīgais āpsis, arī Malaizijas smirdīgais āpsis (Mydaus javanensis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).
Jaunums!!: Smarža un Javas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »
Kaļiņingradas zoodārzs
Kaļiņingradas zoodārzs (līdz 1945. gadam — Kēnigsbergas zoodārzs) ir viens no lielākajiem un vecākajiem zoodārziem Krievijas teritorijā.
Jaunums!!: Smarža un Kaļiņingradas zoodārzs · Redzēt vairāk »
Kakapo
Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.
Jaunums!!: Smarža un Kakapo · Redzēt vairāk »
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Jaunums!!: Smarža un Kalāns · Redzēt vairāk »
Kandža
Kandžas aparāts Kandža jeb šmakovka (Latgalē) ir mājas apstākļos iegūts stiprais spirtotais dzēriens, kurā etanola saturs var būt 30 līdz 80 tilpuma procentiem.
Jaunums!!: Smarža un Kandža · Redzēt vairāk »
Kapibara
Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.
Jaunums!!: Smarža un Kapibara · Redzēt vairāk »
Karaliskā kobra
Karaliskā kobra jeb karaļkobra (Ophiophagus hannah) ir lielākā un viena no indīgākajām kobru dzimtas (Elapidae) čūskām, un tā ir vienīgā suga karalisko kobru ģintī (Ophiophagus).
Jaunums!!: Smarža un Karaliskā kobra · Redzēt vairāk »
Kūtsmēsli
Kūtsmēsli bieži vien ir fekāliju maisījums ar salmiem. Kūtsmēsli jeb vienkārši mēsli ir produkts, kuru iegūst no mājlopiem.
Jaunums!!: Smarža un Kūtsmēsli · Redzēt vairāk »
Kinkažu
Kinkažu (Potos flavus) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kinkažu ģintī (Potos).
Jaunums!!: Smarža un Kinkažu · Redzēt vairāk »
Klinšu balodis
Klinšu balodis (Columba livia) ir plaši izplatīts baložu dzimtas (Columbidae) putns, kuram ir 9 savvaļas pasugas un mājas baloža pasuga.
Jaunums!!: Smarža un Klinšu balodis · Redzēt vairāk »
Komodo varāns
Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.
Jaunums!!: Smarža un Komodo varāns · Redzēt vairāk »
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Jaunums!!: Smarža un Krava · Redzēt vairāk »
Ksenons
Ksenons ir ķīmiskais elements ar simbolu Xe un atomskaitli 54.
Jaunums!!: Smarža un Ksenons · Redzēt vairāk »
Kvarki
standartmodelī (angļu valodā) Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.
Jaunums!!: Smarža un Kvarki · Redzēt vairāk »
Lemuri
Lemuri (Lemuroidea) ir viena no lemurveidīgo infrakārtas (Lemuriformes) puspērtiķu virsdzimtām, kurā ir piecas mūsdienas dzīvojošas un vairākas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Smarža un Lemuri · Redzēt vairāk »
Lielais meža raibenis
Lielais meža raibenis (Argynnis paphia) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas izplatīta Palearktikas ekozonā: mērenajā joslā Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Smarža un Lielais meža raibenis · Redzēt vairāk »
Lielā baltā haizivs
Lielā baltā haizivs jeb baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir vienīgā lielo balto haizivju ģints (Carcharodon) mūsdienās dzīvojoša suga.
Jaunums!!: Smarža un Lielā baltā haizivs · Redzēt vairāk »
Liofilizācija
Liofilizētas zemenes Liofilizācija jeb aukstā žāvēšana ir produkta žāvēšanas process, kurā produktā saturošais ūdens sasalst un ledus pie zemiem spiedieniem iztvaiko sublimācijas ceļā.
Jaunums!!: Smarža un Liofilizācija · Redzēt vairāk »
Lizergīnskābes dietilamīds
Lizergīnskābes dietilamīds jeb LSD ((6aR,9R)-N, N-dietil-7-metil- 4,6,6a,7,8,9-heksahidroindolo- hinolīn-9-karboksamīds) ir psihoaktīva viela, kas pazīstama kā psihedēlisks halucinogēns un enteogēns.
Jaunums!!: Smarža un Lizergīnskābes dietilamīds · Redzēt vairāk »
Maijāra reakcija
Maijāra reakcijas rezultātā nobrūnējuši cepti kartupeļi Maijāra reakcija ir ķīmiska reakcija starp aminoskābēm un ogļhidrātiem, kas parasti norisinās, karsējot pārtikas produktus.
Jaunums!!: Smarža un Maijāra reakcija · Redzēt vairāk »
Marihuāna
Žāvēts kaņepju zieds (marihuāna) Marihuāna (sarunvalodā saukta arī par zālīti, gandžu un kanabisu) ir psihotrops preparāts, ko iegūst, izžāvējot kaņepju virszemes daļas (pārsvarā ziedus).
Jaunums!!: Smarža un Marihuāna · Redzēt vairāk »
Mārsmilgas
Mārsmilgas ir graudzāļu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Smarža un Mārsmilgas · Redzēt vairāk »
Medības
Briežu medības Medības jeb medīšana, arī medniecība, ir savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).
Jaunums!!: Smarža un Medības · Redzēt vairāk »
Medusāpsis
Medusāpsis (Mellivora capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, vienīgā suga medusāpšu ģintī (Mellivora).
Jaunums!!: Smarža un Medusāpsis · Redzēt vairāk »
Molīna cūkšņukura skunkss
Molīna cūkšņukura skunkss jeb parastais cūkšņukura skunkss, arī Andu cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Smarža un Molīna cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Muflons
Par muflonu sauc savvaļas aitu, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa), un šajā grupā ietilpst vairākas savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugas.
Jaunums!!: Smarža un Muflons · Redzēt vairāk »
Naftalīns
Naftalīns (C10H8) ir balta kristāliska viela ar raksturīgu smaržu.
Jaunums!!: Smarža un Naftalīns · Redzēt vairāk »
Nambats
Nambats (Myrmecobius fasciatus) ir plēsīgais somainis, kas ir vienīgā suga nambatu dzimtā (Myrmecobiida).
Jaunums!!: Smarža un Nambats · Redzēt vairāk »
Nosacījuma refleksi
Nosacījuma refleksi ir pieredzes rezultātā iegūti refleksi, kas katram indivīdam var būt atšķirīgi, atšķirībā no beznosacījuma refleksiem.
Jaunums!!: Smarža un Nosacījuma refleksi · Redzēt vairāk »
Oža
deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.
Jaunums!!: Smarža un Oža · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Smarža un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Jaunums!!: Smarža un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »
Olingi
Olingi, olingu ģints (Bassaricyon) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas apvieno četras sugas.
Jaunums!!: Smarža un Olingi · Redzēt vairāk »
Ozons
Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).
Jaunums!!: Smarža un Ozons · Redzēt vairāk »
Palavanas smirdīgais āpsis
Palavanas smirdīgais āpsis (Mydaus marchei) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).
Jaunums!!: Smarža un Palavanas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »
Parastā odze
Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga.
Jaunums!!: Smarža un Parastā odze · Redzēt vairāk »
Patagonijas cūkšņukura skunkss
Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Smarža un Patagonijas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Pīļknābju apakškārta
Pīļknābju apakškārta (Platypoda) ir viena no divām kloākaiņu kārtas (Monotremata) apakškārtām.
Jaunums!!: Smarža un Pīļknābju apakškārta · Redzēt vairāk »
Pelēkā žurka
Pelēkā žurka (Rattus norvegicus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzējs.
Jaunums!!: Smarža un Pelēkā žurka · Redzēt vairāk »
Pelēkā vāvere
Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.
Jaunums!!: Smarža un Pelēkā vāvere · Redzēt vairāk »
Plankumainā hiēna
Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).
Jaunums!!: Smarža un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »
Plankumainā salamandra
Plankumainā salamandra jeb uguns salamandra (Salamandra salamandra) ir salamandru dzimtas (Salamandridae) suga, kas savvaļā sastopama Rietumeiropas, Dienvideiropas un Centrāleiropas lapkoku mežos, kur var paslēpties nokritušās koku lapās un apsūnojošos koku stumbros.
Jaunums!!: Smarža un Plankumainā salamandra · Redzēt vairāk »
Plankumainie skunksi
Plankumainie skunksi (Spilogale) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 4 sugas.
Jaunums!!: Smarža un Plankumainie skunksi · Redzēt vairāk »
Prusaki
Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.
Jaunums!!: Smarža un Prusaki · Redzēt vairāk »
Puķu tabaka
Puķu tabaka (Nicotiana alata) ir viengadīgs, 60 — 150 cm augsts lakstaugs.
Jaunums!!: Smarža un Puķu tabaka · Redzēt vairāk »
Riests
Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.
Jaunums!!: Smarža un Riests · Redzēt vairāk »
Rietumu plankumainais skunkss
Rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Smarža un Rietumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Saziņa
ārpuszemes dzīvību Saziņa vai saskarsme, arī sakari un komunikācija ( — 'dalīties'), ir informācijas apmaiņa starp vairākām personām un/vai sabiedrības grupām.
Jaunums!!: Smarža un Saziņa · Redzēt vairāk »
Sirseņi
Sirseņi jeb īstie sirseņi (Vespa) ir īsto lapseņu jeb lapseņu apakšdzimtas (Vespinae) kukaiņu ģints, kas apvieno liela auguma plēvspārņus ar indes dzeloni.
Jaunums!!: Smarža un Sirseņi · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Smarža un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skunksi
Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Smarža un Skunksi · Redzēt vairāk »
Smagais ūdens
Smagais ūdens jeb deitērija oksīds (D2O) ir ūdens paveids, kura molekulas parastā ūdeņraža (protija) vietā satur deitēriju.
Jaunums!!: Smarža un Smagais ūdens · Redzēt vairāk »
Stirna
Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Smarža un Stirna · Redzēt vairāk »
Svītrainais cūkšņukura skunkss
Svītrainais cūkšņukura skunkss (Conepatus semistriatus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Smarža un Svītrainais cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Sviedri
Nosvīdusi seja Sviedri vairumam zīdītāju ir bezkrāsains šķidrums, kas fiziskas slodzes, emociju vai slimību dēļ izdalās uz ādas.
Jaunums!!: Smarža un Sviedri · Redzēt vairāk »
Terpēni
Priežu sveķi — bagātīgs terpēnu avots Terpēni (— sveķu koks jeb terpentīnkoks) ir augu valstī bieži sastopami ogļūdeņraži.
Jaunums!!: Smarža un Terpēni · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Smarža un Vaļi · Redzēt vairāk »
Vaļu medības
Fēru salās. Vaļu medības ir rūpnieciska vaļveidīgo jūras zīdītāju nomedīšana to ķermeņu vai ķermeņu daļu komerciālai izmantošanai vai lietošanai pārtikā.
Jaunums!!: Smarža un Vaļu medības · Redzēt vairāk »
Vapiti
Vapiti jeb Kanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Jaunums!!: Smarža un Vapiti · Redzēt vairāk »
Varāni
Varāni (Varanus) ir varānu dzimtas (Varanidae) zvīņrāpuļu ģints, kas apvieno apmēram 70 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Smarža un Varāni · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Smarža un Viela · Redzēt vairāk »
Vijolīšu dzimta
Vijolīšu dzimta (Violaceae) ir viena no segsēkļu (Magnoliophyta) dzimtām.
Jaunums!!: Smarža un Vijolīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas upesūdrs
Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Smarža un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »
Ziemeļu lauvronis
Ziemeļu lauvronis jeb ziemeļu jūras lauva (Eumetopias jubatus) ir liels ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu lauvroņu ģintī (Eumetopias).
Jaunums!!: Smarža un Ziemeļu lauvronis · Redzēt vairāk »
1-Heptanols
1-Heptanols, kuru bieži sauc vienkārši par heptanolu vai heptilspirtu, ir vienvērtīgs spirts ar 7 oglekļa atomiem molekulā un tā molekulformula ir CH3(CH2)6OH.
Jaunums!!: Smarža un 1-Heptanols · Redzēt vairāk »
