Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Smiltenes pils

Indekss Smiltenes pils

Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.

25 attiecības: Aumeisteru muiža, Banēri, Brandenburgas Vilhelms, Džordžs Brauns, Dzērbenes viduslaiku pils, Jamas Zapoļskas miera līgums, Kalnamuiža (Smiltenes pagasts), Kristers Horns, Letu gals, Livonija, Livonijas karš, Livonijas—Maskavijas kari, Mēklenburgas Kristofs, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piebalgas pils, Skujenes pils, Smiltene, Smiltenes luterāņu baznīca, Smiltenes muiža, Svante Banērs, Tirzas kauja, Tomass Šēnings, Vainižu pils, Vidzemes pilskalni, Zahārijs Stopijs.

Aumeisteru muiža

Aumeisteru muižas pils fasāde pēc Pirmā pasaules kara. Aumeisteru muižas pils fasāde mūsdienās (2002). Aumeisteru muižas jeb Cirgaļu muižas kungu māja atrodas Aumeisteru ciemā Smiltenes novada Grundzāles pagastā.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Aumeisteru muiža · Redzēt vairāk »

Banēri

Grāfu Banēru ģerbonis. Juršholmas pils. Banēri (no — "karogs") ir dižciltīga zviedru dzimta.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Banēri · Redzēt vairāk »

Brandenburgas Vilhelms

dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »

Džordžs Brauns

Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Džordžs Brauns · Redzēt vairāk »

Dzērbenes viduslaiku pils

Dzērbenes baznīca un tai blakus esošā viduslaiku pils vieta 1786. gadā. Pie Dzērbenes viduslaiku pils uzceltā muižas pils 2000. gadā. Dzērbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Dzērbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Kalnamuiža (Smiltenes pagasts)

Kalnamuiža ir ciems Smiltenes novada Smiltenes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Kalnamuiža (Smiltenes pagasts) · Redzēt vairāk »

Kristers Horns

Kristers Horns jeb Kristers Hūrns (dzimis, miris) bija zviedru karavīrs un valstsvīrs. Rīgas gubernators (1654—1657), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators (1657—1659), Zviedrijas valsts padomnieks (1660), feldmaršals (1672), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1674—1686). Valtenberģu muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Kristers Horns · Redzēt vairāk »

Letu gals

Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Letu gals · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Smiltenes pils un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas—Maskavijas kari

Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Mēklenburgas Kristofs

Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).

Jaunums!!: Smiltenes pils un Mēklenburgas Kristofs · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Piebalgas pils

Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »

Skujenes pils

Skujenes pils un baznīca 17. gadsimta kartē. Mūra atliekas rietumpusē Skujenes pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Skujenē pie Piebalgas-Nītaures ceļa ap puskilometru no vietas, kur tas šķērso Amatas upi.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Skujenes pils · Redzēt vairāk »

Smiltene

Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Smiltene · Redzēt vairāk »

Smiltenes luterāņu baznīca

Tagadējās Smiltenes baznīcas atklāšana (1859) Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Smiltenē.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Smiltenes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Smiltenes muiža

Smiltenes muižas kungu māja (2002). Smiltenes muižas karte (1904). Smiltenes pilsmuižas kungu māja atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Smiltenes muiža · Redzēt vairāk »

Svante Banērs

Svante Banērs ap 1620. gadu. Svante Banērs (1583–1628) bija zviedru valstsvīrs.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Svante Banērs · Redzēt vairāk »

Tirzas kauja

Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Tirzas kauja · Redzēt vairāk »

Tomass Šēnings

Tomasa Šēninga rezidence - Kokneses pils no trim pusēm (16. gadsimtā -17. gadsimta sākumā). Tomass Šēnings, arī Toms Šēnings (vācu: Thomas Schöning, latīņu: Thomas Schoningus) bija Rīgas virsbīskaps (1528-1539), kura rezidence atradās Kokneses pilī.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Tomass Šēnings · Redzēt vairāk »

Vainižu pils

Vainižu muižas pils (2000). Vainižu pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.-16.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Vainižu pils · Redzēt vairāk »

Vidzemes pilskalni

Satezeles pilskalns ("Līvu skanste") pirms Pirmā pasaules kara Vidzemes pilskalni ir līvu, vendu un letu būvēti nocietinājumi Vidzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Vidzemes pilskalni · Redzēt vairāk »

Zahārijs Stopijs

Piemineklis ar Z. Stopija ģerboni Stopiņu pagastā Stopija rakstu kalendārs 1565. gadam (''Schreibcalender M.D. LXV.'') Zahārijs Stopijs (dzimis ap 1535. gadu, miris 1593. vai 1594. gadā) bija Rīgas brīvpilsētas ārsts (1560—1577), astronoms un astrologs Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Smiltenes pils un Zahārijs Stopijs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Smiltenes viduslaiku pils.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »