Ātrāk nekā pārlūku!
223 attiecības: Abrāzijas-akumulācijas līdzenums, Adamovas pleistocēna kūdras atsegums, Akmens, Aleirīti, Aleirolīts, Aleiropsammītu struktūra, Ančupānu kalni, Ancilus ezers, Arabata strēle, Arābijas-Nūbijas vairogs, Aronas paugurlīdzenums, Artēziskā aka, Artemīdas Ortijas svētnīca, Augšdaugavas pazeminājums, Augšdevons, Augšgaujas pazeminājums, Augšogres pazeminājums, Augšzemes augstiene, Augstrozes paugurvalnis, Aumeisteru paugurvalnis, Austrumlatvijas zemiene, Ģeoloģija, Ūdens piesārņojums, Īves pagasts, Ķīšezers, Ķerra, Ķieģelis, Ķirzakas, Ķoņu kalns, Žagares svīta, Čičiris, Ābeļi (dabas liegums), Āzijas īsnagu ūdrs, Bagars, Baldones novads, Baložbūda pieneņu pļavā, Baltais zaķis, Baltavots un Melnavots, Baltā kāpa (Jūrmala), Baltiņu kalns, Baltijas jūra, Baltijas ledus ezera krasta valnis pie Rīvas, Bandavas pauguraine, Baukalns, Bākūžu kalns, Bārtavas līdzenums, Bērtiņu kalns, Bērzkalns (Kalkūnes pagasts), Bendijs, Biķernieku trase, ..., Blaņķu kalns, Blendovas tuksnesis, Bromēliju dzimta, Buļļu sala, Bunges Zeme, Damaksnis, Dēdēšana, Dēliņkalns, Derīgie izrakteņi, Dižbrūklene, Difūzā atstarošanās, Divplankumu jūrasgrundulis, Driškins, Drupieži, Dundagas pacēlums, Dzierkaļu kalns, Ehiūri, Eiropas kurmis, Eksogēnie procesi, Eleotriss, Fizikāls ķermenis, Foronīdi, Frānas stāvs, Freska, Frisbijs, Gauja, Gliemji, Gliptomorfoze, Grundulis, Gugatnis, Holocēns, Igaunija, Igaunijas saimniecība, Islande, Jūras žagata, Jūrasgrunduļveidīgās, Jūrmala, Joldijas jūra, Jonišķu svīta, Kalsnavas ezers, Kamparkalns, Karošknābis, Katjonu apmaiņas kapacitāte, Kāpa, Kāpzemes slaidkājis, Kārsas iela, Kārtenes pilskalns, Kēms, Koteļnija, Krava, Kravas automašīna, Krāšņā pūkpīle, Krēmeri (dabas liegums), Krievukalns, Kuldīgas novads, Kumacejvēži, Kvarcs, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas pamatieži, Lāpsta, Līču slāņi, Līvānu novads, Lēcējpeļu dzimta, Lielais Barjerrifs, Lielais Sirts, Lielā kosa, Lielo ezeru balkeris, Limnoglaciālās reljefa formas, Litorīnas jūra, Makrofīti, Marss (planēta), Mālpils pagasts, Māls, Mūru svīta, Melnais degunradzis, Melnā grāmata, Miglas iela (Jūrmala), Milzukalns, Murdu iela (Jūrmala), Nēģu dzimta, Neņūtona šķidrumi, Neringa, Nobiruma leņķis, Nogulumieži, Ntombas ezers, Ogre, Ogres rajons, Opekalns (paugurs), Orgsaļiena, Orkadasa, Oss, Pašsakārtošanās, Palsmanes pagasts, Pazemes ūdeņi, Pērle, Peļkājītes, Piejūras zemiene, Plastmasas, Pludmale, Preiļu novads, Prusaki, Psammītu struktūra, Pupuķi, Ragainais cīrulis, Raiskuma ezers, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Rubelhālī, Rucavas novads, Sacīkšu trase, Sahāra, Sahāras sīga, Sakņu piepe, Salaspils svīta, Saldus novads, Sapropelis, Savvaļas divkupru kamielis, Sedimentoloģija, Siguldas novads, Silīcijs, Silikāti, Sils, Siltumietilpība, Slaidkāji, Slāpekļpaskābe, Sloku dzimta, Smilšakmens, Smilšu kaķis, Smilšu kaste, Smilšu krupis, Smiltāju čakstīte, Smiltenes novads, Sniega zoss, Sniegogas, Spāres pauguraine, Stalag Luft III, Stikls, Strauta nēģis, Supermoto, Svalbāra, Talsi, Talsu novads, Talsu novads (2009—2021), Tartaks (Ūdrīšu pagasts), Tērvetes svīta, Tekstulariīdas, Tuksnesis, Tukuma novads, Tukuma novads (2009—2021), Tveras apgabals, Ujediņeņijas sala, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lietuvā, Utarpradēša, Valkas novads, Valmieras novads, Vanemas pauguraine, Vīzes sala, Vēderskropstaiņi, Vidusdevons, Vienkupra kamielis, Vinterala, Virpuļsūknis, Zandarts, Zandbergs, Zarnelpotāji, Zentenes pagasts, Ziemeļu upespērlene, Ziemeļu ziloņronis, Zilaiskalns (kalns), Zirgi, Zušveidīgās, Zvirbuļu dzimta. Izvērst indekss (173 vairāk) »
Abrāzijas-akumulācijas līdzenums
Abrāzijas-akumulācijas līdzenums ir līdzenums, kuru ūdens ietekmē veidojuši divi pretēji procesi — abrāzija, tas ir, reljefa pacēlumu noārdīšanās jūras viļņu ietekmē, un akumulācija, tas ir, to pašu viļņu veiktā ieplaku aizpildīšana ar nogulumiem.
Jaunums!!: Smiltis un Abrāzijas-akumulācijas līdzenums · Redzēt vairāk »
Adamovas pleistocēna kūdras atsegums
Adamovas pleistocēna kūdras atsegums (arī Adamovas griezums) ir aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1974. gada) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Jaunums!!: Smiltis un Adamovas pleistocēna kūdras atsegums · Redzēt vairāk »
Akmens
Latvijā lielākais laukakmens — Nīcgales Lielais akmens Pludmales oļi Akmens ir ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
Jaunums!!: Smiltis un Akmens · Redzēt vairāk »
Aleirīti
Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs ir 0,1 — 0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05 — 0,005 mm), tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm.
Jaunums!!: Smiltis un Aleirīti · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Smiltis un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Aleiropsammītu struktūra
Aleiropsammītu struktūra ir klasiskās iežu struktūras paveids.
Jaunums!!: Smiltis un Aleiropsammītu struktūra · Redzēt vairāk »
Ančupānu kalni
Ančupānu kalni ir fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Rēzeknes novada Vērēmu pagastā pie Kolna Ančupāniem Izvietojušies Latgales augstienes ziemeļdaļā Rēzeknes pazeminājuma malā starp Rēzeknes pilsētas robežu, autoceļiem A12 un P36 un Rēzeknes—Kārsavas dzelzceļu.
Jaunums!!: Smiltis un Ančupānu kalni · Redzēt vairāk »
Ancilus ezers
Ancilus ezers Ancilus ezers bija auksts saldūdens ezers tagadējās Baltijas jūras vietā pirms aptuveni 9500—7500 gadiem.
Jaunums!!: Smiltis un Ancilus ezers · Redzēt vairāk »
Arabata strēle
Arabata strēle ir ap 115 km gara un 270 m līdz 7,5 km plata strēle Krimas ziemeļaustrumos, Ukrainā.
Jaunums!!: Smiltis un Arabata strēle · Redzēt vairāk »
Arābijas-Nūbijas vairogs
Arābijas-Nūbijas vairogs (arī Āfrikas vairogs, Etiopijas vairogs, Afroarābijas vairogs, Arābijas - Nūbijas masīvs) ir vairogs, kas stiepjas no Sahāras un Āfrikas rietumu raga līdz Saūda Arābijas rietumu daļai austrumos un Madagaskara austrumu pusei dienvidos, aptverot Sarkano jūru.
Jaunums!!: Smiltis un Arābijas-Nūbijas vairogs · Redzēt vairāk »
Aronas paugurlīdzenums
Aronas paugurlīdzenums ir dabas apgabals Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā Madonas, Aizkraukles un Jēkabpils novados.
Jaunums!!: Smiltis un Aronas paugurlīdzenums · Redzēt vairāk »
Artēziskā aka
Artēziskā aka ir inženiertehniskā būve, speciāli aprīkots urbums pazemes (artēzisko) ūdeņu ņemšanai.
Jaunums!!: Smiltis un Artēziskā aka · Redzēt vairāk »
Artemīdas Ortijas svētnīca
Artemīdas Ortijas svētnīca ir arhaiska svētvieta Spartā, Grieķijā, kas klasiskajā laikā tika veltīta Artemīdai.
Jaunums!!: Smiltis un Artemīdas Ortijas svētnīca · Redzēt vairāk »
Augšdaugavas pazeminājums
Augšdaugavas pazeminājums ir dabas apgabals Latgales augstienes dienviddaļā Augšdaugavas un Krāslavas novados.
Jaunums!!: Smiltis un Augšdaugavas pazeminājums · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Smiltis un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Augšgaujas pazeminājums
Augšgaujas pazeminājums ir dabas apgabals Vidzemes augstienes austrumos.
Jaunums!!: Smiltis un Augšgaujas pazeminājums · Redzēt vairāk »
Augšogres pazeminājums
Augšogres pazeminājums ir dabas apgabals Vidzemes augstienes dienvidrietumos.
Jaunums!!: Smiltis un Augšogres pazeminājums · Redzēt vairāk »
Augšzemes augstiene
Augšzemes augstiene ir dabas apgabals Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes turpinājums Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Smiltis un Augšzemes augstiene · Redzēt vairāk »
Augstrozes paugurvalnis
Augstrozes paugurvalnis ir dabas apgabals Idumejas augstienes austrumos Vidzemes ziemeļos Limbažu, Valmieras un Cēsu novados.
Jaunums!!: Smiltis un Augstrozes paugurvalnis · Redzēt vairāk »
Aumeisteru paugurvalnis
Aumeisteru paugurvalnis ir dabas apgabals Vidzemes augstienes ziemeļos, tās ziemeļu atzars.
Jaunums!!: Smiltis un Aumeisteru paugurvalnis · Redzēt vairāk »
Austrumlatvijas zemiene
Austrumlatvijas zemiene ir dabas apgabals Latvijas austrumos.
Jaunums!!: Smiltis un Austrumlatvijas zemiene · Redzēt vairāk »
Ģeoloģija
Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.
Jaunums!!: Smiltis un Ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Ūdens piesārņojums
Marakaibo ezera piekrastes piesārņojums Ar ūdeņu piesārņošanu parasti saprot dažādu antropogēnu aģentu nokļūšanu dabas ūdeņos.
Jaunums!!: Smiltis un Ūdens piesārņojums · Redzēt vairāk »
Īves pagasts
Īves pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām, Rojas upes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Smiltis un Īves pagasts · Redzēt vairāk »
Ķīšezers
Ķīšezers ir liels ezers Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Smiltis un Ķīšezers · Redzēt vairāk »
Ķerra
Ķerra Ķerra ir ar rokām stumjams vai velkams transportlīdzeklis ar vienu vai diviem riteņiem, kravas kasti un diviem gariem rokturiem.
Jaunums!!: Smiltis un Ķerra · Redzēt vairāk »
Ķieģelis
Ķieģelis. Ludzas pilsdrupas. Ķieģelis ir celtniecības materiāls, kas tiek gatavots, saulē izkaltējot vai krāsnī apdedzinot no māla, smiltīm un/vai kaļķa izgatavotu taisnstūra paralēlskaldni.
Jaunums!!: Smiltis un Ķieģelis · Redzēt vairāk »
Ķirzakas
Ķirzakas (Lacertilia) ir diskutabla zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta, kuru jaunākajās sistemātikās vairs nelieto.
Jaunums!!: Smiltis un Ķirzakas · Redzēt vairāk »
Ķoņu kalns
Ķoņu kalns (arī Kāzeru kalns) ir paugurs Valmieras novada Ķoņu pagastā.
Jaunums!!: Smiltis un Ķoņu kalns · Redzēt vairāk »
Žagares svīta
Skaistgira karjera ūdenskrātuves atsegums. (Žagares svīta) Žagares svīta (D3žg) ir augšdevona famenas stāva Žagares horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Smiltis un Žagares svīta · Redzēt vairāk »
Čičiris
Čičiris ir ezers Lietuvas ziemeļaustrumu daļā, Zarasu rajonā.
Jaunums!!: Smiltis un Čičiris · Redzēt vairāk »
Ābeļi (dabas liegums)
Ābeļi ir dabas liegums Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Smiltis un Ābeļi (dabas liegums) · Redzēt vairāk »
Āzijas īsnagu ūdrs
Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).
Jaunums!!: Smiltis un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Bagars
Greifera bagars Bagars ir īpaša, peldoša iekārta, kas paredzēta materiālu izrakšanai ūdens vidē (dažreiz īslaicīgi radītā), lai uzlabotu ūdenstilpes īpašības; pārveidotu sauszemi un ūdenstilpes ar mērķi izmainīt ūdens noplūdi, kuģojamību un komerciālo izmantošanu; būvētu aizsprostus, dambjus un citas straumes un krasta līnijas kontroles būves; iegūtu vērtīgas minerālu nogulsnes vai jūras dzīvniekus ar komerciālu nozīmi.
Jaunums!!: Smiltis un Bagars · Redzēt vairāk »
Baldones novads
Baldones novads bija pašvaldība Latvijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Smiltis un Baldones novads · Redzēt vairāk »
Baložbūda pieneņu pļavā
"Baložbūda pieneņu pļavā" ir krievu rakstnieka Vladislava Krapivina zinātniskās fantastikas romāns-triloģija, kas sastāv no trim grāmatām: Голубятня в Орехове, Праздник лета в Старогорске un Мальчик и ящерка.
Jaunums!!: Smiltis un Baložbūda pieneņu pļavā · Redzēt vairāk »
Baltais zaķis
Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Jaunums!!: Smiltis un Baltais zaķis · Redzēt vairāk »
Baltavots un Melnavots
Baltavots un Melnavots ir divi augšupplūdes avoti Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Jaunums!!: Smiltis un Baltavots un Melnavots · Redzēt vairāk »
Baltā kāpa (Jūrmala)
Baltā kāpa ir Bolderājas—Priedaines kāpu grēdas galējais rietumu gals, kas beidzas ar 15—20 m augstu, brūkošu krauju, ko pastāvīgi apskalo Lielupe.
Jaunums!!: Smiltis un Baltā kāpa (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Baltiņu kalns
Baltiņu kalns ir grēdveida paugurs Vidzemes augstiene Aronas paugurlīdzenumā.
Jaunums!!: Smiltis un Baltiņu kalns · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Smiltis un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas ledus ezera krasta valnis pie Rīvas
Baltijas ledus ezera krasta valnis pie Rīvas ir aizsargājams dabas piemineklis — ģeoloģisks veidojums Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
Jaunums!!: Smiltis un Baltijas ledus ezera krasta valnis pie Rīvas · Redzēt vairāk »
Bandavas pauguraine
Bandavas pauguraine ir dabas apvidus Rietumkursas augstienes vidusdaļā Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados.
Jaunums!!: Smiltis un Bandavas pauguraine · Redzēt vairāk »
Baukalns
Baukalns ir paugurs Augstrozes paugurvalnī.
Jaunums!!: Smiltis un Baukalns · Redzēt vairāk »
Bākūžu kalns
Bākūžu kalns (arī Bākūzis, Bākūžkalns) ir morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienē.
Jaunums!!: Smiltis un Bākūžu kalns · Redzēt vairāk »
Bārtavas līdzenums
Bārtavas līdzenums ir dabas apvidus Piejūras zemienē Kurzemes dienvidrietumos.
Jaunums!!: Smiltis un Bārtavas līdzenums · Redzēt vairāk »
Bērtiņu kalns
Bērtiņu kalns (arī Biertiņu kols, Ezerkalns) ir paugurs Alūksnes augstienes Malienas paugurainē.
Jaunums!!: Smiltis un Bērtiņu kalns · Redzēt vairāk »
Bērzkalns (Kalkūnes pagasts)
Bērzkalns ir paugurs Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē.
Jaunums!!: Smiltis un Bērzkalns (Kalkūnes pagasts) · Redzēt vairāk »
Bendijs
Bendijs (no) vai hokejs ar bumbiņu ir komandu sporta veids, kurā piedalās divas komandas, katrā ir pa vienpadsmit spēlētājiem.
Jaunums!!: Smiltis un Bendijs · Redzēt vairāk »
Biķernieku trase
Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā.
Jaunums!!: Smiltis un Biķernieku trase · Redzēt vairāk »
Blaņķu kalns
Blaņķu kalns vai Blaņķukalns ir paugurs Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Smiltis un Blaņķu kalns · Redzēt vairāk »
Blendovas tuksnesis
Blendovas tuksneša ainava Blendovas tuksnesis (Pustynia Błędowska) 9 km garš un 3—4 km plats smiltājs Polijas vidienē Silēzijas vojevodistē pie Dombrova Gurņičas pilsētas.
Jaunums!!: Smiltis un Blendovas tuksnesis · Redzēt vairāk »
Bromēliju dzimta
Bromēliju dzimta (Bromeliaceae), arī ananasu dzimta, ir viendīgļlapju klases dzimta, kas iekļauj no 51—56 ģintīm un aptuveni 3500 sugas.
Jaunums!!: Smiltis un Bromēliju dzimta · Redzēt vairāk »
Buļļu sala
Buļļu jeb Daugavgrīvas sala ir sala starp Rīgas līci un Buļļupi pie Daugavas un Lielupes ietekas jūrā.
Jaunums!!: Smiltis un Buļļu sala · Redzēt vairāk »
Bunges Zeme
Bunges Zeme ir Koteļnijas salas vidējā daļa, ko lielākoties veido smilšu līdzenums.
Jaunums!!: Smiltis un Bunges Zeme · Redzēt vairāk »
Damaksnis
Austrijā Damaksnis ir sausieņu meža augšanas apstākļu tips labi aerētās minerālaugsnēs, kurā kokaudzi veido priedes kopā ar eglēm, bērziem vai apsēm.
Jaunums!!: Smiltis un Damaksnis · Redzēt vairāk »
Dēdēšana
Dēdēšana ir ģeoloģisku procesu kopums, kuru dēļ atmosfēras, hidrosfēras un biosfēras faktoru ietekmē zemes virskārtā vai nelielā dziļumā notiek minerālu un iežu sairšana vai ķīmiskā sastāva izmaiņas.
Jaunums!!: Smiltis un Dēdēšana · Redzēt vairāk »
Dēliņkalns
Dēliņkalns (— ‘Velnakalns’) ir paugurs Alūksnes novadā uz Jaunlaicenes un Ziemeru pagastu robežas, Alūksnes augstienes augstākais punkts.
Jaunums!!: Smiltis un Dēliņkalns · Redzēt vairāk »
Derīgie izrakteņi
Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.
Jaunums!!: Smiltis un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »
Dižbrūklene
Dižbrūklene jeb lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon Aiton; sinonīms Oxycoccus macrocarpus) ir ēriku dzimtas mūžzaļš augs, kas sastopams purvainās vietās un tiek plaši kultivēts.
Jaunums!!: Smiltis un Dižbrūklene · Redzēt vairāk »
Difūzā atstarošanās
Difūzā gaismas atstarošanās (sarkanā krāsā) Difūzā atstarošanās ir gaismas atstarošanās veids, kad gaisma, kas krīt uz virsmu, tiek izkliedēta un atstarojas dažādos virzienos.
Jaunums!!: Smiltis un Difūzā atstarošanās · Redzēt vairāk »
Divplankumu jūrasgrundulis
Divplankumu jūrasgrundulis (Gobiusculus flavescens) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju suāgm, kas ir vienīgā suga divplankumu jūrasgrunduļu ģintī (Gobiusculus).
Jaunums!!: Smiltis un Divplankumu jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »
Driškins
Driškins (arī Driškina ezers, Drišķu ezers) ir ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Jaunums!!: Smiltis un Driškins · Redzēt vairāk »
Drupieži
Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).
Jaunums!!: Smiltis un Drupieži · Redzēt vairāk »
Dundagas pacēlums
Dundagas pacēlums ir dabas apgabals Ziemeļkursas augstienes ziemeļrietumos Kurzemes ziemeļdaļā Talsu novadā.
Jaunums!!: Smiltis un Dundagas pacēlums · Redzēt vairāk »
Dzierkaļu kalns
Dzierkaļu kalns (arī Dzerkaļu kalns) ir 286,5 m augsts paugurs Latgales augstienes Rāznavas paugurainē.
Jaunums!!: Smiltis un Dzierkaļu kalns · Redzēt vairāk »
Ehiūri
Ehiūri (Echiura, syn. Echiurida) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Smiltis un Ehiūri · Redzēt vairāk »
Eiropas kurmis
Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.
Jaunums!!: Smiltis un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »
Eksogēnie procesi
Eksogēnie procesi jeb ārējie procesi norisinās Zemes virspusē.
Jaunums!!: Smiltis un Eksogēnie procesi · Redzēt vairāk »
Eleotriss
Eleotriss (Micropercops swinhonis) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) zivju sugām, kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu areālu Austrumāzijā — Ķīnas austrumus, Korejas pussalas rietumus un Japānu.
Jaunums!!: Smiltis un Eleotriss · Redzēt vairāk »
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Jaunums!!: Smiltis un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »
Foronīdi
Foronīdi (Phoronida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no pirmmutnieku apakšnodalījuma.
Jaunums!!: Smiltis un Foronīdi · Redzēt vairāk »
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Jaunums!!: Smiltis un Frānas stāvs · Redzēt vairāk »
Freska
Mikelandželo freska "Ādama radīšana" Siksta kapelā (aptuveni 1511.g.). Freskas restaurācija. Fresku griesti. Freska (no — 'svaigs') ir glezniecības tehnika vai šajā tehnikā radīts mākslas darbs, kurā ar ūdenī izšķīdinātām krāsām glezno uz svaiga kaļķu apmetuma.
Jaunums!!: Smiltis un Freska · Redzēt vairāk »
Frisbijs
Frisbijs ir aktīvs bezkontakta sporta veids ar frisbija disku, ko dēvē arī par "lidojošo šķīvīti".
Jaunums!!: Smiltis un Frisbijs · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Smiltis un Gauja · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Smiltis un Gliemji · Redzēt vairāk »
Gliptomorfoze
Halīta kristālu gliptomorfozes amulas svītas iežos. Amula pie Kalnamuižas. Gliptomorfoze (gr. γλυπτός — izgriezts, iegravēts un μορφή — forma) ir reljefs kristālu (parasti halīta vai ledus) nospiedums uz karbonātiski-mālainu vai smilšakmens, slāņojumu virsmas, kas var būt aizpildīts ar citiem iežiem vai minerāliem.
Jaunums!!: Smiltis un Gliptomorfoze · Redzēt vairāk »
Grundulis
Grundulis (Gobio gobio) ir neliela auguma grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eiropas mērenajā joslā.
Jaunums!!: Smiltis un Grundulis · Redzēt vairāk »
Gugatnis
Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.
Jaunums!!: Smiltis un Gugatnis · Redzēt vairāk »
Holocēns
Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.
Jaunums!!: Smiltis un Holocēns · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Smiltis un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas saimniecība
Tallinā Igaunijas saimniecība ir atvērta kapitālisma saimniecība Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Jaunums!!: Smiltis un Igaunijas saimniecība · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Smiltis un Islande · Redzēt vairāk »
Jūras žagata
Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir jūras žagatu dzimtas (Haematopodidae) bridējputns, kuram ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Smiltis un Jūras žagata · Redzēt vairāk »
Jūrasgrunduļveidīgās
Jūrasgrunduļveidīgās (Gobiiformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii).
Jaunums!!: Smiltis un Jūrasgrunduļveidīgās · Redzēt vairāk »
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Jaunums!!: Smiltis un Jūrmala · Redzēt vairāk »
Joldijas jūra
Joldijas jūra Joldijas jūra bija auksts sāļūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā, kas izveidojās no Baltijas ledus ezera un pastāvēja preboreālajā klimatiskajā periodā (pirms aptuveni 10 300—9500 gadiem).
Jaunums!!: Smiltis un Joldijas jūra · Redzēt vairāk »
Jonišķu svīta
Imulas atsegums pie "Zīļu" mājām.Jonišķu svītas (augšdaļā) hipostratotips. Jonišķu svīta (D3jn) ir augšdevona famenas stāva Jonišķu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Smiltis un Jonišķu svīta · Redzēt vairāk »
Kalsnavas ezers
Kalsnavas ezers ir ezers Madonas novada Kalsnavas pagastā pie tā robežas ar Mārcienas pagastu.
Jaunums!!: Smiltis un Kalsnavas ezers · Redzēt vairāk »
Kamparkalns
Kamparkalns ir paugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, augstienes augstākais punkts.
Jaunums!!: Smiltis un Kamparkalns · Redzēt vairāk »
Karošknābis
Karošknābis jeb platknābja ibiss (Platalea leucorodia) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Smiltis un Karošknābis · Redzēt vairāk »
Katjonu apmaiņas kapacitāte
Katjonu apmaiņas kapacitāte (CEC — cation exchange capacity) ir kopējais apmaiņas katjonu daudzums jeb kopējais negatīvais lādiņš, ko substrāts spēj saistīt ar virsmas lādiņu pie attiecīgas vides reakcijas pH.
Jaunums!!: Smiltis un Katjonu apmaiņas kapacitāte · Redzēt vairāk »
Kāpa
Marokā, Āfrikas ziemeļos Kāpa ir vēja veidota reljefa forma, kas sastāv no smiltīm.
Jaunums!!: Smiltis un Kāpa · Redzēt vairāk »
Kāpzemes slaidkājis
Kāpzemes slaidkājis jeb Kapzemes slaidkājis (Pedetes capensis) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.
Jaunums!!: Smiltis un Kāpzemes slaidkājis · Redzēt vairāk »
Kārsas iela
Kārsas iela ir iela Jūrmalā, Slokas apkaimē.
Jaunums!!: Smiltis un Kārsas iela · Redzēt vairāk »
Kārtenes pilskalns
Kārtenes pilskalns (arī Beļavas kalns, Beļavas pilskalns) ir paugurs Gulbenes paugurvalnī, tā augstākā virsotne.
Jaunums!!: Smiltis un Kārtenes pilskalns · Redzēt vairāk »
Kēms
Skotijā Kēmi ir apaļi 10—30 m augsti pauguri, kuri veidojušies ledāja caurkusumos, uzkrājoties ledāja kušanas ūdeņu sanestajiem smilts un grants nogulumiem.
Jaunums!!: Smiltis un Kēms · Redzēt vairāk »
Koteļnija
Koteļnija ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Anžū salu un visa Jaunsibīrijas salu arhipelāga lielākā sala.
Jaunums!!: Smiltis un Koteļnija · Redzēt vairāk »
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Jaunums!!: Smiltis un Krava · Redzēt vairāk »
Kravas automašīna
Būvniecībā izmantojams pašizgāzēja kravas auto ''Daimler-Lastwagen'', 1896 Kravas automašīna ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas paredzēts dažādu kravu pārvadāšanai.
Jaunums!!: Smiltis un Kravas automašīna · Redzēt vairāk »
Krāšņā pūkpīle
Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Jaunums!!: Smiltis un Krāšņā pūkpīle · Redzēt vairāk »
Krēmeri (dabas liegums)
Krēmeri ir dabas liegums Rīgas pilsētas ziemeļrietumu daļā, Kurzemes rajonā, Daugavas kreisajā krastā lejpus Voleriem.
Jaunums!!: Smiltis un Krēmeri (dabas liegums) · Redzēt vairāk »
Krievukalns
Krievukalns (arī Krīvu kalns, Radiņkalns) ir paugurs Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, Rietumkursas augstienes augstākais punkts.
Jaunums!!: Smiltis un Krievukalns · Redzēt vairāk »
Kuldīgas novads
Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Smiltis un Kuldīgas novads · Redzēt vairāk »
Kumacejvēži
Kumacejvēži (lat. Cumacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.
Jaunums!!: Smiltis un Kumacejvēži · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Smiltis un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeogrāfija
Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Smiltis un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Latvijas pamatieži
270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.
Jaunums!!: Smiltis un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »
Lāpsta
3 lāpstu veidi Lāpsta ir darbarīks, kas paredzēts rakšanai un materiālu pārvietošanai (tādu kā augsne, akmeņogles, sniegs, smilts) un tiek bieži izmantots gan lauksaimniecībā, gan būvniecībā.
Jaunums!!: Smiltis un Lāpsta · Redzēt vairāk »
Līču slāņi
Līču slāņi ir Latvijas dabas piemineklis — Gaujas virspalu terases fragments upes kreisajā krastā Valmieras novada Kauguru pagastā.
Jaunums!!: Smiltis un Līču slāņi · Redzēt vairāk »
Līvānu novads
Līvānu novads ir 1999.
Jaunums!!: Smiltis un Līvānu novads · Redzēt vairāk »
Lēcējpeļu dzimta
Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta lēcējpeļu virsdzimtā (Dipodoidea).
Jaunums!!: Smiltis un Lēcējpeļu dzimta · Redzēt vairāk »
Lielais Barjerrifs
Lielā Barjerrifa satelīta attēls Zemūdens rifi labi redzami no augšas Krāsaini koraļļi Lielais Barjerrifs ir pasaules lielākā koraļļu rifu sistēma.
Jaunums!!: Smiltis un Lielais Barjerrifs · Redzēt vairāk »
Lielais Sirts
Lielais Sirts ir tumšs plankums uz Marsa virsmas (albedo elements), kas teleskopos ir saskatāms arī no Zemes.
Jaunums!!: Smiltis un Lielais Sirts · Redzēt vairāk »
Lielā kosa
Lielā kosa (Equisetum telmarteia) ir daudzgadīgs kosu dzimtas vasarzaļš sporaugs.
Jaunums!!: Smiltis un Lielā kosa · Redzēt vairāk »
Lielo ezeru balkeris
SSTvaikonis (''Steamship (SS)'' — angļu val.) ''Arthur M. Anderson'' ar stūres māju priekšgalā un pakaļgalā izvietotu mašīntelpu. Kuģis aprīkots ar konveijera lentes izkrāvēju. Lielo ezeru balkeris ir balkeris, kas tiek ekspluatēts Ziemeļamerikas Lielajos ezeros.
Jaunums!!: Smiltis un Lielo ezeru balkeris · Redzēt vairāk »
Limnoglaciālās reljefa formas
Limnoglaciālās reljefa formas ir galvenokārt akumulatīvi reljefa veidojumi, kas rodas ledāju kušanas ūdeņu baseinos, tur veidojoties nogulumiem no smilšu, aleirīta un māla sanešiem.
Jaunums!!: Smiltis un Limnoglaciālās reljefa formas · Redzēt vairāk »
Litorīnas jūra
Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.
Jaunums!!: Smiltis un Litorīnas jūra · Redzēt vairāk »
Makrofīti
Upmalas veronika ''Veronica anagallis – aquatica'' Makrofīti jeb augstākie ūdensaugi ir vaskulārie augi, sporaugi, makroskopiskās aļģes un ūdens sūnaugi, kas pilnīgi vai daļēji piemērojušies dzīvei ūdenī un saskatāmi ar neapbruņotu aci.
Jaunums!!: Smiltis un Makrofīti · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Smiltis un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Mālpils pagasts
Mālpils pagasts ir pagasts Siguldas novadā, Vidzemē, kas robežojas ar Siguldas novada Allažu, Mores un Siguldas pagastu, Ropažu novada Ropažu pagastu, Cēsu novada Amatas pagastu un Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastu.
Jaunums!!: Smiltis un Mālpils pagasts · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Smiltis un Māls · Redzēt vairāk »
Mūru svīta
Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips) Mūru svīta (D3mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Smiltis un Mūru svīta · Redzēt vairāk »
Melnais degunradzis
Melnais degunradzis (Diceros bicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.
Jaunums!!: Smiltis un Melnais degunradzis · Redzēt vairāk »
Melnā grāmata
Melnā grāmata latviešu mitoloģijā ir burvju grāmata ar baltiem burtiem uz melna papīra, kuru lasot noteiktu uzdevumu veikšanai no aizsaules var izsaukt mirušos.
Jaunums!!: Smiltis un Melnā grāmata · Redzēt vairāk »
Miglas iela (Jūrmala)
Miglas iela ir iela Jūrmalā, Slokas apkaimē.
Jaunums!!: Smiltis un Miglas iela (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Milzukalns
Milzukalns jeb Ūdru Milzukalns ir lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines Raudas paugurmasīvā.
Jaunums!!: Smiltis un Milzukalns · Redzēt vairāk »
Murdu iela (Jūrmala)
Murdu iela ir iela Jūrmalā, Kaugurciema apkaimē.
Jaunums!!: Smiltis un Murdu iela (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Nēģu dzimta
Nēģu dzimta (Petromyzontidae) ir nēģveidīgo kārtas bezžokļaiņi, kas ir izplatīti ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā un Eirāzijā.
Jaunums!!: Smiltis un Nēģu dzimta · Redzēt vairāk »
Neņūtona šķidrumi
Šķidrumu klasifikācija Neņūtona šķidrumi ir šķidrumi, kuru viskozitāte mainās atkarībā no šķidruma stāvokļa un kustības rakstura.
Jaunums!!: Smiltis un Neņūtona šķidrumi · Redzēt vairāk »
Neringa
Neringa ir Lietuvas kūrortpilsēta Klaipēdas apriņķī Kuršu kāpas pussalā, Baltijas jūras un Kuršu jomas līča krastā.
Jaunums!!: Smiltis un Neringa · Redzēt vairāk »
Nobiruma leņķis
Nobiruma leņķis Nobiruma leņķis jeb nobirums grunts mehānikā un kravzinībās ir beramkravu leņķis, ko veido sabērta irdena materiāla virsma ar horizontālo plakni.
Jaunums!!: Smiltis un Nobiruma leņķis · Redzēt vairāk »
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Jaunums!!: Smiltis un Nogulumieži · Redzēt vairāk »
Ntombas ezers
Ntombas ezers, arī Tumbas ezers (Lac Tumba), ir sekls ezers Kongo Demokrātiskās Republikas rietumu daļā, Ekvatora provincē pie Kongo upes, Mbandakas pārplūstošo mežu reģionā.
Jaunums!!: Smiltis un Ntombas ezers · Redzēt vairāk »
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Smiltis un Ogre · Redzēt vairāk »
Ogres rajons
Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Smiltis un Ogres rajons · Redzēt vairāk »
Opekalns (paugurs)
Opekalns (arī Apukalns, Opekols) ir paugurs Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 235 metrus virs jūras līmeņa, viena no Veclaicenes pauguraines augstākajām virsotnēm.
Jaunums!!: Smiltis un Opekalns (paugurs) · Redzēt vairāk »
Orgsaļiena
Orgsaļiena ir bijušais skrajciems Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, oficiāli pievienots attālajai Saļienai.
Jaunums!!: Smiltis un Orgsaļiena · Redzēt vairāk »
Orkadasa
Orkadasa ir Argentīnas vissezonas polārstacija Antarktīdā, vecākā pētnieciskā stacija un pirmā nepārtraukti cilvēku apdzīvotā vieta Antarktikā.
Jaunums!!: Smiltis un Orkadasa · Redzēt vairāk »
Oss
Oss ilustrācijā Oss (no — 'valnis, grēda') jeb kangars ir šaura, 5—10 m augsta, 0,1—10 km gara vaļņveida grēda ar stāvām nogāzēm, kas būtiski paceļas virs apkārtējās teritorijas.
Jaunums!!: Smiltis un Oss · Redzēt vairāk »
Pašsakārtošanās
hidrotermālās sintēzes laikā pie 200 °C Pašsakārtošanās ir process, kurā haotiska sistēma izveido organizētu struktūru sistēmas elementu noteiktas savstarpējās mijiedarbības dēļ, bez ārējas ietekmes.
Jaunums!!: Smiltis un Pašsakārtošanās · Redzēt vairāk »
Palsmanes pagasts
Palsmanes pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Smiltis un Palsmanes pagasts · Redzēt vairāk »
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Jaunums!!: Smiltis un Pazemes ūdeņi · Redzēt vairāk »
Pērle
Pērļu kaklarota Pērle ir ciets, apaļas vai gandrīz apaļas formas pusdārgakmens, kuru dabā veido gliemenes, ar perlamutru noklājot smilšu graudiņu vai citu svešķermeni, kas nonāk gliemežvākos.
Jaunums!!: Smiltis un Pērle · Redzēt vairāk »
Peļkājītes
Peļkājītes, peļkājīšu ģints (Prunella) ir vienīgā peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) ģints, kas apvieno 13 neliela auguma dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Smiltis un Peļkājītes · Redzēt vairāk »
Piejūras zemiene
Piejūras zemiene ir dabas apgabals Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: Smiltis un Piejūras zemiene · Redzēt vairāk »
Plastmasas
Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (plastikós — ‘veidojams; — ‘mīkla, masa’) ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem polimēriem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.
Jaunums!!: Smiltis un Plastmasas · Redzēt vairāk »
Pludmale
Dubultu pludmale. Pludmale (arī jūrmala, ja atrodas pie jūras) ir krasta līnijas virsūdens daļa, kas pakļauta viļņu un bangu plūsmām.
Jaunums!!: Smiltis un Pludmale · Redzēt vairāk »
Preiļu novads
Preiļu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Smiltis un Preiļu novads · Redzēt vairāk »
Prusaki
Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.
Jaunums!!: Smiltis un Prusaki · Redzēt vairāk »
Psammītu struktūra
Dažāda izmēra un noapaļotības pakāpes smilšu graudiņi. Psammītu struktūra ir klasiskās iežu struktūras paveids, kas raksturīgs smiltīm un smilšakmeņiem ar 1,0 līdz 0,1 mm lielu noapaļotu smilšu graudiņu pārsvaru.
Jaunums!!: Smiltis un Psammītu struktūra · Redzēt vairāk »
Pupuķi
Pupuķi (Upupa) ir vienīgā pupuķu dzimtas (Upupidae) ģints, kas apvieno 4 degunragputnveidīgo sugas (trīs mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu).
Jaunums!!: Smiltis un Pupuķi · Redzēt vairāk »
Ragainais cīrulis
Ragainais cīrulis (Eremophila bilopha) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams Ziemeļāfrikā, salīdzinoši šaurā joslā gar Atlantijas okeāna un Vidusjūras krastu, no Marokas līdz Ēģiptei, un Āzijas rietumos (Libānā, Sīrijā, Jordānijā, Izraēlas dienvidos, Irākas rietumos, Saūda Arābijas ziemeļos un Kuveitā).
Jaunums!!: Smiltis un Ragainais cīrulis · Redzēt vairāk »
Raiskuma ezers
Raiskuma ezers ir ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Jaunums!!: Smiltis un Raiskuma ezers · Redzēt vairāk »
Rēzeknes novads
Rēzeknes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas beigām 2021. gada 1.
Jaunums!!: Smiltis un Rēzeknes novads · Redzēt vairāk »
Ropažu novads
Ropažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Smiltis un Ropažu novads · Redzēt vairāk »
Rubelhālī
Smilšu kāpas un sabhas Rubelhālī tuksnesī skatā no orbītas Rubelhālī ir tropiskās joslas smilšu tuksnesis (ergs) Arābijas pussalas dienvidaustrumos, Saūda Arābijā, AAE, Omānā un Jemenā.
Jaunums!!: Smiltis un Rubelhālī · Redzēt vairāk »
Rucavas novads
Rucavas novads bija 2009.
Jaunums!!: Smiltis un Rucavas novads · Redzēt vairāk »
Sacīkšu trase
Autošosejas sacīkšu trase Hipodroms jeb zirgu sacīkšu trase Sacīkšu trase ir sporta būvē, kas paredzēta dzīvnieku (piemēram, zirgu sacīkšu), transportlīdzekļu vai sportistu sacensībām.
Jaunums!!: Smiltis un Sacīkšu trase · Redzēt vairāk »
Sahāra
Āfrikas ziemeļi, Sahāras tuksnesis no kosmosa Sahāra ((ṣaḥrā) — ‘tuksnesis’) ir lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un otrs lielākais tuksnesis aiz Antarktīdas.
Jaunums!!: Smiltis un Sahāra · Redzēt vairāk »
Sahāras sīga
Sahāras sīga (Chlamydotis undulata) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns.
Jaunums!!: Smiltis un Sahāras sīga · Redzēt vairāk »
Sakņu piepe
Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.
Jaunums!!: Smiltis un Sakņu piepe · Redzēt vairāk »
Salaspils svīta
Salaspils ģipša raktuves. Salaspils svīta. Salaspils svīta (D3slp) ir augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski faciāla stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā.
Jaunums!!: Smiltis un Salaspils svīta · Redzēt vairāk »
Saldus novads
Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Smiltis un Saldus novads · Redzēt vairāk »
Sapropelis
Sapropelis (no (sapros) — 'satrūdējis, sapuvis' un (pēlos) — 'māls, dubļi')Svešvārdu vārdnīca.
Jaunums!!: Smiltis un Sapropelis · Redzēt vairāk »
Savvaļas divkupru kamielis
Savvaļas divkupru kamielis (Camelus ferus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuru bieži uzskata par divkupru kamieļa (Camelus bactrianus) savvaļas formu un neizdala kā atsevišķu sugu.
Jaunums!!: Smiltis un Savvaļas divkupru kamielis · Redzēt vairāk »
Sedimentoloģija
Sedimentoloģija ir ģeoloģijas nozare, kas pēta mūsdienu nogulumu, piemēram, smilts, grants, mālu un organiskas izcelsmes materiālu transportēšanos un izgulsnēšanos dažādu ģeoloģisko procesu ietekmē.
Jaunums!!: Smiltis un Sedimentoloģija · Redzēt vairāk »
Siguldas novads
Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Smiltis un Siguldas novads · Redzēt vairāk »
Silīcijs
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.
Jaunums!!: Smiltis un Silīcijs · Redzēt vairāk »
Silikāti
Silikāti (— 'krams') ir silīcijskābes sāļi, kuru anjons ir SiO44−.
Jaunums!!: Smiltis un Silikāti · Redzēt vairāk »
Sils
Sils Sils (Cladinoso-callunosa) ir sausieņu meža tips, kurā kokaudzi veido mazražīgas IV un V bonitātes priedes tīraudzes, kas aug sausās, ar barības vielām nabadzīgās smilts augsnēs.
Jaunums!!: Smiltis un Sils · Redzēt vairāk »
Siltumietilpība
Siltumietilpība — fizikāls lielums, kas raksturo to siltuma daudzumu, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūra palielinātos par vienu kelvinu.
Jaunums!!: Smiltis un Siltumietilpība · Redzēt vairāk »
Slaidkāji
Slaidkāji, slaidkāju ģints (Pedetes) ir vienīgā slaidkāju dzimtas (Pedetidae) ģints, kas apvieno gan mūdienās dzīvojošas sugas (2 sugas), gan aizvēsturiskas sugas (3 sugas).
Jaunums!!: Smiltis un Slaidkāji · Redzēt vairāk »
Slāpekļpaskābe
Slāpekļpaskābe (HNO2) ir vāja neorganiska vienvērtīga skābe, kas pastāv tikai atšķaidītos ūdens šķīdumos, kā arī gāzes fāzē.
Jaunums!!: Smiltis un Slāpekļpaskābe · Redzēt vairāk »
Sloku dzimta
Sloku dzimta (Scolopacidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Smiltis un Sloku dzimta · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Smiltis un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Smilšu kaķis
Smilšu kaķis (Felis margarita) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) tuksnesī dzīvojošs savvaļas kaķis.
Jaunums!!: Smiltis un Smilšu kaķis · Redzēt vairāk »
Smilšu kaste
Smilšu kaste ar rotaļlietām bērnu rotaļām. Smilšu kaste ir bērnu rotaļām paredzēta brīvdabas konstrukcija.
Jaunums!!: Smiltis un Smilšu kaste · Redzēt vairāk »
Smilšu krupis
Smilšu krupis (Epidalea calamita) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga, kura ir vienīgā suga smilšu krupju ģintī (Epidalea).
Jaunums!!: Smiltis un Smilšu krupis · Redzēt vairāk »
Smiltāju čakstīte
Smiltāju čakstīte jeb dūkainā čakstīte (Oenanthe isabellina) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Smiltis un Smiltāju čakstīte · Redzēt vairāk »
Smiltenes novads
Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Smiltis un Smiltenes novads · Redzēt vairāk »
Sniega zoss
Sniega zoss (Anser caerulescens) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Smiltis un Sniega zoss · Redzēt vairāk »
Sniegogas
Sniegogas ir ģints kaprifoliju dzimtā.
Jaunums!!: Smiltis un Sniegogas · Redzēt vairāk »
Spāres pauguraine
Spāres ezers pauguraines ziemeļos. Spāres pauguraine ir ainavapvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenuma austrumu malā.
Jaunums!!: Smiltis un Spāres pauguraine · Redzēt vairāk »
Stalag Luft III
Stalag Luft III bija gaisa karaspēku karagūstekņu nometne Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Smiltis un Stalag Luft III · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Smiltis un Stikls · Redzēt vairāk »
Strauta nēģis
Strauta nēģis (Lampetra planeri) ir Latvijā dzīvojošu, neparazītisku, nemigrējošu nēģu suga, kurai viss dzīves cikls notiek saldūdens baseinos.
Jaunums!!: Smiltis un Strauta nēģis · Redzēt vairāk »
Supermoto
300px Supermoto ir motosporta veids, kas ietver sevī braukšanu pa dažāda tipa seguma trases daļām.
Jaunums!!: Smiltis un Supermoto · Redzēt vairāk »
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Jaunums!!: Smiltis un Svalbāra · Redzēt vairāk »
Talsi
Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Talsu novada centrs.
Jaunums!!: Smiltis un Talsi · Redzēt vairāk »
Talsu novads
Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Smiltis un Talsu novads · Redzēt vairāk »
Talsu novads (2009—2021)
Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.
Jaunums!!: Smiltis un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Tartaks (Ūdrīšu pagasts)
Tartaks ir ciems Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta dienvidrietumos.
Jaunums!!: Smiltis un Tartaks (Ūdrīšu pagasts) · Redzēt vairāk »
Tērvetes svīta
Klūnu atsegums (Tērvetes svītas stratotips) Tērvetes svīta ir augšdevona famenas stāva Svētes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Smiltis un Tērvetes svīta · Redzēt vairāk »
Tekstulariīdas
Tekstulariīdas (Textulariida) ir foraminīferu kārta, kuras pārstāvji veido aglutinētas čaulas, sastāvošas no dažādiem svešķermeņiem (smilšu graudiņiem, sūkļu spīkulām, vizlas plāksnītēm, citu sīkāku foraminīferu čaulām, kramaļģēm u.c.), kas salīmētas kopā ar organisku vai kaļķa cementu, veidojot organisma ārējo apvalku.
Jaunums!!: Smiltis un Tekstulariīdas · Redzēt vairāk »
Tuksnesis
border.
Jaunums!!: Smiltis un Tuksnesis · Redzēt vairāk »
Tukuma novads
Tukuma novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Smiltis un Tukuma novads · Redzēt vairāk »
Tukuma novads (2009—2021)
Tukuma novads bija pašvaldība Zemgalē.
Jaunums!!: Smiltis un Tukuma novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Tveras apgabals
Tveras apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts, ietilpst Centrālā federālā apgabala sastāvā.
Jaunums!!: Smiltis un Tveras apgabals · Redzēt vairāk »
Ujediņeņijas sala
Ujediņeņijas sala ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā.
Jaunums!!: Smiltis un Ujediņeņijas sala · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Smiltis un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lietuvā
Sarakstā apkopotas tās vietas Lietuvā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Smiltis un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lietuvā · Redzēt vairāk »
Utarpradēša
Utarpradēša (Uttar Pradeś, — "Ziemeļu province") ir Indijas štats, kas atrodas valsts ziemeļos.
Jaunums!!: Smiltis un Utarpradēša · Redzēt vairāk »
Valkas novads
Valkas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā Valkas rajona Valkas pilsēta un pieci pagasti: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts.
Jaunums!!: Smiltis un Valkas novads · Redzēt vairāk »
Valmieras novads
Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Smiltis un Valmieras novads · Redzēt vairāk »
Vanemas pauguraine
Vanemas pauguraine vai Talsu—Tukuma pauguraine ir dabas apgabals Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumos Kurzemes ziemeļdaļā Talsu un Tukuma novados.
Jaunums!!: Smiltis un Vanemas pauguraine · Redzēt vairāk »
Vīzes sala
Vīzes sala ir Krievijai piederoša sala Ziemeļu Ledus okeānā.
Jaunums!!: Smiltis un Vīzes sala · Redzēt vairāk »
Vēderskropstaiņi
Vēderskropstaiņi (Gastrotricha) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzskatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Smiltis un Vēderskropstaiņi · Redzēt vairāk »
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Smiltis un Vidusdevons · Redzēt vairāk »
Vienkupra kamielis
Vienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuram uz muguras ir viens kupris.
Jaunums!!: Smiltis un Vienkupra kamielis · Redzēt vairāk »
Vinterala
Vinterala bija smilšakmens ala, kas atradās Vintergravā, Cēsīs.
Jaunums!!: Smiltis un Vinterala · Redzēt vairāk »
Virpuļsūknis
Virpuļsūknis ir iekārta, kas paredzēta ūdens sūknēšanai vai padevei no rezervuāriem, akām, uzglabāšanas tvertnēm.
Jaunums!!: Smiltis un Virpuļsūknis · Redzēt vairāk »
Zandarts
Zandarts (Sander lucioperca) ir liela auguma asaru dzimtas (Percidae) zivju suga.
Jaunums!!: Smiltis un Zandarts · Redzēt vairāk »
Zandbergs
Zandbergs (no Zand — 'smiltis' un Berg — 'kalns'; sieviešu dzimtē Zandberga) ir vācu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Smiltis un Zandbergs · Redzēt vairāk »
Zarnelpotāji
Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.
Jaunums!!: Smiltis un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »
Zentenes pagasts
Zentenes pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām vienība tā ziemeļos Engures ezera krastā.
Jaunums!!: Smiltis un Zentenes pagasts · Redzēt vairāk »
Ziemeļu upespērlene
Ziemeļu upespērlene (Margaritifera margaritifera) ir upespērleņu dzimtas (Margaritiferidae) saldūdeņu divvāku gliemeņu suga.
Jaunums!!: Smiltis un Ziemeļu upespērlene · Redzēt vairāk »
Ziemeļu ziloņronis
Ziemeļu ziloņronis (Mirounga angustirostris) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.
Jaunums!!: Smiltis un Ziemeļu ziloņronis · Redzēt vairāk »
Zilaiskalns (kalns)
Zilaiskalns ir augstākais paugurs Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Smiltis un Zilaiskalns (kalns) · Redzēt vairāk »
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Jaunums!!: Smiltis un Zirgi · Redzēt vairāk »
Zušveidīgās
Zušveidīgās zivis, zušveidīgo zivju kārta (Anguilliformes) ir elopu kohortas (Elopomorpha) lielākā kārta, kura apvieno apmēram 800 sugas, kas saskaņā ar 2016.
Jaunums!!: Smiltis un Zušveidīgās · Redzēt vairāk »
Zvirbuļu dzimta
Zvirbuļu dzimta (Passeridae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs.
Jaunums!!: Smiltis un Zvirbuļu dzimta · Redzēt vairāk »
