Ātrāk nekā pārlūku!
59 attiecības: Alašas autonomija, Alberts Traubergs, Aleksandra Izmailoviča, Aleksandrs Jegorovs, Aleksandrs Kerenskis, Aleksandrs Kolčaks, Apvienotā valsts politiskā pārvalde, Čehoslovāku leģioni, Baltkrievijas premjerministru uzskaitījums, Berlīnes papildvienošanās (1918), Boriss Savinkovs, Eduards Bērziņš, Ernests Rolavs, Fanija Kaplāne, Francis Kemps, Gaidiet "Džonu Graftonu", Graftona avantūra, Gruzijas Demokrātiskā Republika, Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde, Iskolats, Jakovs Helmanis, Jakovs Sverdlovs, Jānis Brušvits, Jevno Azefs, Kara revolucionārās komitejas, Kirils Stucka, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas Valsts Dome, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas Republika, Krievijas revolūcijas hronoloģija, Krievijas valdības vadītāju uzskaitījums, Krievijas vēsture, Latdivīzija, Latvijas brīvības cīņas, Marija Škoļņika, Marija Spiridonova, Meņševiki, Miķelis Valters, Narodņicisms, Pāvels Čerenkovs, Pēriens, Pēteris Dardzāns, Rebeka Fialka-Račinska, Roberts Eidemanis, Sergejs Aleksandrovičs, Sergejs Tretjakovs, Sociālistu revolucionāru partija, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, ..., Viskrievijas Satversmes sapulce, Vladimirs Ļeņins, 12. armija (Krievijas Impērija), 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja, 1905. gada revolūcija, 1917. gada Krievijas revolūcija, 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā, 1917. gads, 24. novembris. Izvērst indekss (9 vairāk) »
Alašas autonomija
Alihans Bukeihanovs 1906. gadā Alašas autonomija jeb Alašorda bija pašpasludināta valsts mūsdienu Kazahstānas teritorijā, kas pastāvēja no 1917.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Alašas autonomija · Redzēt vairāk »
Alberts Traubergs
Alberts Traubergs (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes revolucionārās kustības dalībnieks Krievijā.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Alberts Traubergs · Redzēt vairāk »
Aleksandra Izmailoviča
Aleksandra Izmailoviča (dzimusi 1878. gadā, mirusi) bija Krievijas revolucionāre, esere no 1901.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Aleksandra Izmailoviča · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Jegorovs
Aleksandrs Jegorovs (dzimis, miris) bija padomju karavadonis, PSRS maršals.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Aleksandrs Jegorovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Kerenskis
Aleksandrs Kerenskis (dzimis, miris) bija krievu politiķis, jurists, brīvmūrnieks.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Aleksandrs Kerenskis · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Kolčaks
Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Aleksandrs Kolčaks · Redzēt vairāk »
Apvienotā valsts politiskā pārvalde
PSRS Tautas komisāru padomes Apvienotā valsts politiskā pārvalde, pazīstama kā OGPU (krievu: Объединённое государственное политическое управление при Совете НародныхКомиссаров СССР, ОГПУ при СНК СССР), bija Padomju Savienības valsts drošības iestāde.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Apvienotā valsts politiskā pārvalde · Redzēt vairāk »
Čehoslovāku leģioni
Čehoslovāku armijas (''C.S.Armada'') plakāts Francijā. Čehoslovāku leģioni bija čehu (>90% no kopējā skaita) un slovāku (.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Čehoslovāku leģioni · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Baltkrievijas premjerministri kopš no 1918.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Baltkrievijas premjerministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »
Boriss Savinkovs
Boriss Savinkovs (—) bija krievu politiskais darbinieks un terorists, viens no eseru partijas līderiem.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Boriss Savinkovs · Redzēt vairāk »
Eduards Bērziņš
Eduards Bērziņš (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes padomju militārais un saimnieciskais darbinieks.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Eduards Bērziņš · Redzēt vairāk »
Ernests Rolavs
Ernests Rolavs (1874—1907) bija latviešu publicists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Ernests Rolavs · Redzēt vairāk »
Fanija Kaplāne
Fanija Kaplāne, īstajā vārdā Feiga Roitblate ( —) bija anarhiste un vēlāk esere, visvairāk zināma ar to, ka mēģināja nošaut Viskrievijas sociāldemokrātiskās (boļševiku) partijas vadītāju un Padomju Krievijas Tautas komisāru padomes priekšsēdētāju Ļeņinu.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Fanija Kaplāne · Redzēt vairāk »
Francis Kemps
Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Francis Kemps · Redzēt vairāk »
Gaidiet "Džonu Graftonu"
"Gaidiet "Džonu Graftonu"" ir 1979.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Gaidiet "Džonu Graftonu" · Redzēt vairāk »
Graftona avantūra
Tvaikoņa ''John Grafton'' attēls (pirms 1905. gada) Graftona avantūra bija slepena ieroču un sprāgstvielu pārvešanas operācija 1905.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Graftona avantūra · Redzēt vairāk »
Gruzijas Demokrātiskā Republika
Republikas teritorija Gruzijas Demokrātiskā Republika (sakartvelos demokratiuli respublika) pastāvēja no 1918.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Gruzijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »
Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde
Krievijas SFPR Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde, arī GPU (krievu: Государственное Политическое Управление (ГПУ) при НКВД РСФСР) Izveidota pēc Ļeņina priekšlikuma IX Padomju kongresam 1922.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde · Redzēt vairāk »
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Iskolats · Redzēt vairāk »
Jakovs Helmanis
Jēkabs Helmanis (dzimis, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Jakovs Helmanis · Redzēt vairāk »
Jakovs Sverdlovs
Jakovs Sverdlovs 1918. gadā Jakovs Sverdlovs (1885—1919) bija ebreju izcelsmes Padomju Krievijas politiķis, Viskrievijas Padomju kongresa Centrālās izpildkomitejas (CIK) priekšsēdētājs (1917—1919) un Krievijas komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas Sekretariāta priekšsēdētājs (1918—1919).
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Jakovs Sverdlovs · Redzēt vairāk »
Jānis Brušvits
Jānis Kārlis Brušvits (1878—1946) bija latviešu politiķis, Krievijas Satversmes sapulces deputāts (1918).
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Jānis Brušvits · Redzēt vairāk »
Jevno Azefs
Revolucionārs provokators Jevno Azefs Jevno Azefs (krievu: Евно Фишелевич Азеф, dzimis 1869. gadā Liskovā, Grodņas guberņa, Krievijas Impērija, miris 1918. gada 24. aprīlī, Berlīnē, Vācijas Impērija) bija ebreju tautības revolucionārs provokators, viens no Sociālistiskās revolucionārās partijas līderiem un vienlaikus slepenpolicijas darbinieks.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Jevno Azefs · Redzēt vairāk »
Kara revolucionārās komitejas
Petrogradas KRK locekļi Kara revolucionārās komitejas (KRK, krievu: военно-революционные комитеты) bija Strādnieku un kareivju deputātu padomēm pakļautas militāras pārvaldības iestādes, kuras veidoja Krievijā, vēlāk Padomju Krievijā un citās padomju republikās pēc Februāra revolūcijas, sākot ar 1917.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Kara revolucionārās komitejas · Redzēt vairāk »
Kirils Stucka
Kirils Stucka (1890—1938) bija latviešu strēlnieku komandieris un padomju militārais darbinieks.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Kirils Stucka · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas Valsts Dome
Nikolajs II atklāj Domes darbu 1906. gada 27. aprīlī 1907. gada 2. martā iebrukušie sēžu zāles griesti Domes sēde 1912. gadā Krievijas Impērijas Valsts Dome bija vēlēts orgāns, kas kopā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II ieceltu Valsts Padomi veidoja Krievijas Impērijas parlamentu laikā no 1906.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Krievijas Impērijas Valsts Dome · Redzēt vairāk »
Krievijas Pagaidu valdība
Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Krievijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Krievijas Republika
Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Krievijas Republika · Redzēt vairāk »
Krievijas revolūcijas hronoloģija
Krievijas revolūcijas hronoloģija apkopo svarīgākos 1917.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Krievijas revolūcijas hronoloģija · Redzēt vairāk »
Krievijas valdības vadītāju uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Krievijas valdības vadītāji kopš 1905.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Krievijas valdības vadītāju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latdivīzija
Latdivīzija (krievu: Латдивизия) bija divīzija Padomju Krievijas Sarkanajā armijā un Padomju Latvijas armijā.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Latdivīzija · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Marija Škoļņika
Marija Škoļņika (dzimusi 1885. gadā, mirusi 1955. gadā) bija ebreju izcelsmes Krievijas revolucionāre, teroriste un esere.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Marija Škoļņika · Redzēt vairāk »
Marija Spiridonova
Marija Spiridonova (dzimusi, mirusi) bija Krievijas Sociālrevolucionāru partijas jeb eseru vadītāja.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Marija Spiridonova · Redzēt vairāk »
Meņševiki
Meņševiki jeb mazinieki bija Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) frakcija.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Meņševiki · Redzēt vairāk »
Miķelis Valters
Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Miķelis Valters · Redzēt vairāk »
Narodņicisms
Iļjas Repina 1892. gada glezna "Propagandista arests" Narodņicisms (no народ — 'tauta') kā sociāla parādība un narodņiki kā tās pārstāvji bija sociāli aktīva kustība Krievijas impērijā, kas visspilgtāk izpaudās 19.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Narodņicisms · Redzēt vairāk »
Pāvels Čerenkovs
Pāvels Čerenkovs (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Pāvels Čerenkovs · Redzēt vairāk »
Pēriens
Martins van Mēle ''Nopērtā grāfiene'', 1906. gads Pēriens ir miesas sods, kuru izpilda izdarot vairākus pliķus vai sitienus pa dibenu.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Pēriens · Redzēt vairāk »
Pēteris Dardzāns
Pēteris Dardzāns (dzimis, miris) bija tautsaimnieks, latviešu strēlnieku virsnieks Krievijas armijā, Troickas bataljona komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Pēteris Dardzāns · Redzēt vairāk »
Rebeka Fialka-Račinska
Rebeka Fialka-Račinska (dzimusi, mirusi 1975. gadā) bija Baltkrievijas ebrejiete, revolucionāre.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Rebeka Fialka-Račinska · Redzēt vairāk »
Roberts Eidemanis
Roberts Eidemanis (dzimis 1895. gada 9. maijā Lejasciemā, miris 1937. gada 12. jūnijā Maskavā) bija latviešu izcelsmes Padomju Savienības ģenerālis (komkors) un literāts.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Roberts Eidemanis · Redzēt vairāk »
Sergejs Aleksandrovičs
Lielkņazs Sergejs Aleksandrovičs (dzimis, miris) bija cara Aleksandra II piektais dēls un Krievijas valsts darbinieks.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Sergejs Aleksandrovičs · Redzēt vairāk »
Sergejs Tretjakovs
Sergejs Tretjakovs (dzimis, miris) bija Kuldīgā dzimis krievu dramaturgs, dzejnieks un publicists - futūrists.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Sergejs Tretjakovs · Redzēt vairāk »
Sociālistu revolucionāru partija
Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Sociālistu revolucionāru partija · Redzēt vairāk »
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »
Viskrievijas Satversmes sapulce
Krievijas Satversmes sapulces vienīgā sēde 1918. gada 18. janvārī. Viskrievijas Satversmes sapulce bija Krievijas Republikas demokrātiski vēlētais parlaments, ko ievēlēja 1917.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Viskrievijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Vladimirs Ļeņins
Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un Vladimirs Ļeņins · Redzēt vairāk »
12. armija (Krievijas Impērija)
12. armijas karavīri pirmajās kaujās pie Pšasnišas (1915). Cēsu stacijā (1915. gada 28. oktobrī). Bērzaines ģimnāzijas ēka pie Cēsīm, kurā līdz 1917. gada rudenim atradās 12. armijas štābs. Krievijas Impērijas 12.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un 12. armija (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »
12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja
Ziemeļu frontes 12.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »
1917. gada Krievijas revolūcija
1917.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un 1917. gada Krievijas revolūcija · Redzēt vairāk »
1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā
1917.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un 1917. gads · Redzēt vairāk »
24. novembris
24.
Jaunums!!: Sociālistu revolucionāru partija un 24. novembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Eseri, Eseru partija, Sociāli Revolucionārā partija, Sociālrevolucionāru partija.
