Ātrāk nekā pārlūku!
157 attiecības: Aleksandrs I Romanovs, Alfreds Asikainens, Andrejs Auzāns, Anti Tulenheimo, Artūrs Silgailis, Arturi Ilmari Virtanens, Arturs Kastrēns, Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli, Ļeņingradas apgabals, Ēmils Nestors Setele, Ādolfs Ēriks Nordenšelds, Ādolfs Lindforss, Ārne Salminens, Ārne Snellmans, Baltijas Olimpiskā komiteja, Baltijas valstis, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bermontiāde, Burtnieku draudzes novads, Burtnieku pils, Centrālās lielvalstis, Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807), Eiropas vēsture, Eliels Sārinens, Elja Rihtniemi, Emīls Vere, Esterlande, Fabiāns Šteinheils, Georgs Šnēfogts, Georgs Hakenšmits, Gustavs IV Ādolfs, Haralds Okermans, Helle Kalervo Ervie, Helsinki, Helsinku katedrāle, Helsinku pareizticīgo katedrāle, Iļja Repins, Igaunijas Atmodas laiks, Igaunijas guberņa, Irje Sārela, Janis Rozentāls, Jānis Akuraters, Jānis Asars (rakstnieks), Jānis Žāklis, Jānis Čoke, Jānis Vagners, Johaness Tamminens, Johans Gadolins, Johans Olins, Johans Viktors Ālrots-Arajūri, ..., Juhans III, Juho Kusti Pāsikivi, Jurijs Andropovs, Kamennogorska, Karēļi, Karēlija, Karēlijas zemesšaurums, Karls Gustavs Mannerheims, Katrīna Jagailiete, Kārlis IX, Kārlis Skalbe, Keksholmas lēne, Kiesti Kallio, Knoringi, Konstantīns fon der Pālens, Konstantīns Petss, Krišjānis Berķis, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas Impērija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas Valsts Dome, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas revolūcijas hronoloģija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievijas vēsture, Krievu—zviedru karš (1570—1595), Krievu—zviedru karš (1808—1809), Kuopio guberņa, Lahdenpohja, Landtāgs, Lapēnranta, Latvijas autonomijas idejas, Leo Ērnrūts, Leo Mēšelins, Ludvigs Knorings, Luijs Filips, Mellīni, Merketa, Mihaels Andreass Barklajs de Tolli, Mihails Botviņņiks, Mikola Rjabovils, Monarhs, Nikolajs I Romanovs, Nikolajs II Romanovs, Norlande, Onni Talass, Oto Ville Kūsinens, Pauls fon Lilienfelds-Toals, Pauls Polsons, Pārkrievošana, Pērs Ēvinds Svīnhūvuds, Pēterburgas guberņa, Pēteris Krievs, Piektās koalīcijas karš (1809), Pitkjaranta, Pjotrs Durnovo, Porvo katedrāle, Primorska (Ļeņingradas apgabals), Priozerska (Krievija), Rūdolfs Blaumanis, Rūjienas vēsture, Rehenbergi-Linteni, Risto Riti, Rudolfs Holsti, Sāmi, Seteles senāts, Sodankile, Somija, Somijas eiro monētas, Somijas karaliste, Somijas marka, Somijas pilsoņu karš, Somijas prezidents, Somijas senāts, Somijas vēsture, Somijas vēstures hronoloģija, Somu jēgeri, Somu partija (vecā), Sortavala, Suojarvi, Svetogorska, Svjatoslavs Rērihs, Tērbatas mācību apgabals, Tokoi senāts, Turku, Turku-Porio guberņa, Vīnes kongress, Veine Tanners, Veine Vuori, Viborga, Vilhelms Roberts fon Bulmerinks, Vilis Olavs, Vilis Siliņš, Visarions Beļinskis, Visocka, Vladimirs Ļeņins, Zeļenogorska (Sanktpēterburga), Zemgaliešu Biruta, Ziemas karš, Ziemeļeiropas vēsture, Ziemeļvalstis, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, 1860. gads, 1911. gada pasaules čempionāts cīņas sportā, 1912. gada vasaras olimpiskās spēles, 1917. gada Krievijas revolūcija. Izvērst indekss (107 vairāk) »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Alfreds Asikainens
Alfreds Asikainens (dzimis, miris) bija somu grieķu-romiešu stila cīkstonis, 1912. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieks, 1911. gada pasaules čempions.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Alfreds Asikainens · Redzēt vairāk »
Andrejs Auzāns
Andrejs Auzāns (—) bija latviešu topogrāfs un astronoms, latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Andrejs Auzāns · Redzēt vairāk »
Anti Tulenheimo
Anti Tulenheimo (Antti Agathon Tulenheimo, dzimis, miris) bija Somijas politiķis.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Anti Tulenheimo · Redzēt vairāk »
Artūrs Silgailis
Artūrs Mihails Silgailis (—) bija Latvijas armijas virsnieks, sabiedrisks darbinieks, publicists.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Artūrs Silgailis · Redzēt vairāk »
Arturi Ilmari Virtanens
Arturi Ilmari Virtanens (dzimis, miris) bija somu ķīmiķis, 1945.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Arturi Ilmari Virtanens · Redzēt vairāk »
Arturs Kastrēns
Johans Arturs Kastrēns (Johan Arthur Castrén), dzimis, miris) bija Somijas politiķis, senators, Oulu un Helsinku mērs. Pārstāvot Jauno somu partiju, no 1917. līdz 1918. gadam viņš bija Somijas Senāta Iekšlietu nodaļas vadītājs.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Arturs Kastrēns · Redzēt vairāk »
Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli
Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli (1752–1826) bija vācbaltiešu tirgotājs, Rīgas birģermeistars (1810).
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli · Redzēt vairāk »
Ļeņingradas apgabals
Ļeņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras un pie valsts robežas ar Igauniju un Somiju.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Ļeņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Ēmils Nestors Setele
Ēmils Nestors Setele (Eemil Nestor Setälä, dzimis, miris) bija Somijas politiķis un valodnieks.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Ēmils Nestors Setele · Redzēt vairāk »
Ādolfs Ēriks Nordenšelds
Ādolfs Ēriks Nordenšelds (dzimis, miris) bija Somijas zviedru izcelsmes polārpētnieks, botāniķis, ģeologs un mineralogs.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Ādolfs Ēriks Nordenšelds · Redzēt vairāk »
Ādolfs Lindforss
Ādolfs Lindforss (dzimis, miris) bija somu grieķu-romiešu stila cīkstonis, 1920. gada vasaras olimpisko spēļu čempions.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Ādolfs Lindforss · Redzēt vairāk »
Ārne Salminens
Ārne Salminens (Aarne Salminen, —) bija somu virsnieks.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Ārne Salminens · Redzēt vairāk »
Ārne Snellmans
Ārne Snellmans (Aarne Snellman, dzimis, miris) bija Somijas virsnieks.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Ārne Snellmans · Redzēt vairāk »
Baltijas Olimpiskā komiteja
1912. gada Stokholmas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Baltijas Olimpiskās komitejas delegācija ietilpa Krievijas Impērijas olimpiskās delegācijas sastāvā. Otrās Krievijas olimpiādes organizācijas komitejas goda locekļi Rīgā (1914). Vidū (1) BOK priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts. BOK priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts. Otrās Krievijas olimpiādes Rīgā reklāma žurnālā «К спорту!» (1914). Baltijas Olimpiskā komiteja (BOK) bija par sportu atbildīgā organizācija Krievijas Impērijas Baltijas provincēs.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Baltijas Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Burtnieku draudzes novads
Burtnieku (''Burtneek'') draudzes novads (1798) Burtnieku luterāņu baznīca un mācītājmuiža (2015) Burtnieku draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Burtnieku draudzes novads · Redzēt vairāk »
Burtnieku pils
Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Centrālās lielvalstis · Redzēt vairāk »
Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)
Napoleona un Aleksandra I tikšanās uz Nemunas upes pie Tilzītes (Ā. Roens, 1807). Karadarbības skartās valstis Eiropā (1806). Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807) · Redzēt vairāk »
Eiropas vēsture
"Eiropa karaliene" (''Europa regina'') - alegorisks Eiropas galveno valstu attēlojums 16. gadsimtā. Livonija (apakšā pa labi) tika uzskatīta par svarīgu Eiropas valsti (Sebastjans Minsters, 1570.) Eiropas vēsture aptver laika posmu no laika, kad Eiropā uz dzīvi apmetās pirmie cilvēki, līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Eiropas vēsture · Redzēt vairāk »
Eliels Sārinens
Gottlībs Eliels Sārinens (dzimis, miris) bija somu arhitekts.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Eliels Sārinens · Redzēt vairāk »
Elja Rihtniemi
Elja Rihtniemi (Elja Rihtniemi, līdz 1908. gadam Elja Högman, —) bija somu virsnieks.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Elja Rihtniemi · Redzēt vairāk »
Emīls Vere
Ēmeli (Emīls) Ernsts Vere (dzimis, miris) bija somu grieķu-romiešu stila cīkstonis, olimpiskais un pasaules čempions.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Emīls Vere · Redzēt vairāk »
Esterlande
Ēsterlandes provinces 17. gadsimtā (Īstā Somija (''Finland''), Karēlija (''Karelen''), Nīlande jeb Ūsimā (''Nyland''), Satakunta (''Satakunda''), Savonija (''Savolaks''), Tavastija (''Tavastland'') Esterlande (- "Austrumu zeme") jeb Itemā bija Somijas dienviddaļas nosaukums 14.-19.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Esterlande · Redzēt vairāk »
Fabiāns Šteinheils
Grāfs Fabiāns Gothards fon Šteinheils (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas infantērijas ģenerālis (no 1819. gada).
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Fabiāns Šteinheils · Redzēt vairāk »
Georgs Šnēfogts
Georgs Šnēfogts (dzimis, miris) bija Somijas zviedru čellists un diriģents, kurš 1910.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Georgs Šnēfogts · Redzēt vairāk »
Georgs Hakenšmits
Georgs Hakenšmits (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes igauņu profesionāls cīkstonis un svarcēlājs.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Georgs Hakenšmits · Redzēt vairāk »
Gustavs IV Ādolfs
Gustavs IV Ādolfs (dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1792.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Gustavs IV Ādolfs · Redzēt vairāk »
Haralds Okermans
Haralds Kristians Okermans (Harald Christian Åkerman; dzimis, miris) bija Somijas virsnieks un valsts neatkarības aktīvists.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Haralds Okermans · Redzēt vairāk »
Helle Kalervo Ervie
Helle Kalervo Ervie (dzimis, miris) bija somu mācītājs, kurš 20.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Helle Kalervo Ervie · Redzēt vairāk »
Helsinki
Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Helsinki · Redzēt vairāk »
Helsinku katedrāle
Helsinku katedrāle ir 19.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Helsinku katedrāle · Redzēt vairāk »
Helsinku pareizticīgo katedrāle
Helsinku pareizticīgo katedrāle jeb Debesīs uzņemšanas katedrāle ir 19.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Helsinku pareizticīgo katedrāle · Redzēt vairāk »
Iļja Repins
Iļja Repins (dzimis, miris) bija krievu un ukraiņu gleznotājs.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Iļja Repins · Redzēt vairāk »
Igaunijas Atmodas laiks
Igaunijas Atmodas laiks ir periods vēsturē, kurā igauņi sāka apzināties sevi par nāciju, kurai ir tiesības uz pašpārvaldi.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Igaunijas Atmodas laiks · Redzēt vairāk »
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Irje Sārela
Irje Sārela (dzimis, miris) bija somu grieķu-romiešu stila cīkstonis, olimpiskais čempions (1912).
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Irje Sārela · Redzēt vairāk »
Janis Rozentāls
Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Janis Rozentāls · Redzēt vairāk »
Jānis Akuraters
Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Jānis Akuraters · Redzēt vairāk »
Jānis Asars (rakstnieks)
Jānis Asars (1877—1908) bija latviešu rakstnieks, revolucionārs, literatūrkritiķis un publicists.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Jānis Asars (rakstnieks) · Redzēt vairāk »
Jānis Žāklis
Viena no Pētera Pjatkova (''Piaktow'') fotogrāfijām, ko uzskata par Jāņa Žākļa portretu. Jānis Žāklis jeb Žākle (vecajā ortogrāfijā Schahkle), segvārds Mērnieks (dzimis 1883. gada 19. jūlijā, miršanas datums nav zināms), bija latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Jānis Žāklis · Redzēt vairāk »
Jānis Čoke
Jānis Čoke (dzimis 1878. gada 24. septembrī, miris 1910. gada 9. jūnijā), segvārds Brašais, bija latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Jānis Čoke · Redzēt vairāk »
Jānis Vagners
Jānis Vagners (—) bija latviešu jurists un politiķis.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Jānis Vagners · Redzēt vairāk »
Johaness Tamminens
Johaness Arturs Tamminens (Johannes Arttur Tamminen, —) bija somu virsnieks.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Johaness Tamminens · Redzēt vairāk »
Johans Gadolins
Johans Gadolins (dzimis, miris) bija somu ķīmiķis, Turku Karaliskās akadēmijas profesors.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Johans Gadolins · Redzēt vairāk »
Johans Olins
Johans Olins (dzimis, miris) bija somu grieķu-romiešu stila cīkstonis, 1912. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieks.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Johans Olins · Redzēt vairāk »
Johans Viktors Ālrots-Arajūri
Johans Viktors Ālrots-Arajūri (Johan Viktor Ahlroth, pēc 1936. gada Arajuuri, —) bija somu virsnieks, vēlāk policijas priekšnieks.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Johans Viktors Ālrots-Arajūri · Redzēt vairāk »
Juhans III
Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Juhans III · Redzēt vairāk »
Juho Kusti Pāsikivi
Juho Kusti Pāsikivi (Juho Kusti Paasikivi; līdz 1887. gadam Johans Gustavs Hellstēns; dzimis, miris) bija Somijas septītais prezidents.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Juho Kusti Pāsikivi · Redzēt vairāk »
Jurijs Andropovs
Jurijs Andropovs (dzimis, miris) bija padomju politiķis, Padomju Savienības komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs no līdz viņa nāvei 15 mēnešus vēlāk.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Jurijs Andropovs · Redzēt vairāk »
Kamennogorska
Kamennogorska ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā pie Vuoksas upes.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Kamennogorska · Redzēt vairāk »
Karēļi
Karēļi (pašnosaukums: karjalaižet, karjalazet, karjalaiset) ir somugru tauta, vēsturiskā Karēlijas reģiona pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Karēļi · Redzēt vairāk »
Karēlija
Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Karēlija · Redzēt vairāk »
Karēlijas zemesšaurums
Karēlijas zemesšaurums ir zemesšaurums Krievijas ziemeļrietumos 45 līdz 110 kilometru platumā, kas atdala Baltijas jūras Somu līci no Lādogas ezera.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Karēlijas zemesšaurums · Redzēt vairāk »
Karls Gustavs Mannerheims
Karls Gustavs Emīls Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim, dzimis, miris) bija Somijas maršals un politiķis, viena no centrālajām personām neatkarīgās Somijas valsts izveidē.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Karls Gustavs Mannerheims · Redzēt vairāk »
Katrīna Jagailiete
Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Katrīna Jagailiete · Redzēt vairāk »
Kārlis IX
Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Kārlis IX · Redzēt vairāk »
Kārlis Skalbe
Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Kārlis Skalbe · Redzēt vairāk »
Keksholmas lēne
Keksholmas lēnes karte 17. gadsimtā. Vēsturiskais Keksholmas lēnes ģerbonis Keksholmas lēne (Kexholms län) bija viena no Zviedrijas lielvalsts aizjūras provincēm no 1617.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Keksholmas lēne · Redzēt vairāk »
Kiesti Kallio
Kiesti Kallio (Kyösti Kallio; dzimis Gustavs Kalliokangass (Gustaf Kalliokangas), miris) bija ceturtais Somijas prezidents (no 1937. līdz 1940. gadam).
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Kiesti Kallio · Redzēt vairāk »
Knoringi
Baronu Knoringu dzimtas ģerbonis (1882) Knoringi jeb Knorres (von Knorre) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Knoringi · Redzēt vairāk »
Konstantīns fon der Pālens
Konstantīns fon der Pālens Konstanīns Johans Georgs fon der Pālens (1861—1923) bija vācbaltu sabiedriskais darbinieks, Kurzemes guberņas muižnieks, Krievijas Impērijas ierēdnis, hofmeistars, Viļņas gubernators, Senāta loceklis.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Konstantīns fon der Pālens · Redzēt vairāk »
Konstantīns Petss
Konstantīns Petss (—) bija igauņu politiķis, vairākkārtējs Igaunijas valdības vadītājs, kā arī autoritārs Igaunijas vadonis no 1934.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Konstantīns Petss · Redzēt vairāk »
Krišjānis Berķis
Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Krišjānis Berķis · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
1912. gada Stokholmas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Krievijas Impērijas delegācija Stokholmas olimpiskajās spēlēs. Fonā kuģis, uz kura mitinājās sportisti. Krievijas Impērija piedalījās 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas notika Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā no 1912.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Krievijas Impērija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Krievijas Impērijas armija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas Valsts Dome
Nikolajs II atklāj Domes darbu 1906. gada 27. aprīlī 1907. gada 2. martā iebrukušie sēžu zāles griesti Domes sēde 1912. gadā Krievijas Impērijas Valsts Dome bija vēlēts orgāns, kas kopā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II ieceltu Valsts Padomi veidoja Krievijas Impērijas parlamentu laikā no 1906.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Krievijas Impērijas Valsts Dome · Redzēt vairāk »
Krievijas Pagaidu valdība
Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Krievijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Krievijas revolūcijas hronoloģija
Krievijas revolūcijas hronoloģija apkopo svarīgākos 1917.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Krievijas revolūcijas hronoloģija · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Krievu—zviedru karš (1570—1595) · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1808—1809)
Krievu—zviedru karš (1808—1809) jeb Somijas karš, bija Zviedrijas un Krievijas Impērijas karš Napoleona karu laikā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Krievu—zviedru karš (1808—1809) · Redzēt vairāk »
Kuopio guberņa
Somijas Lielhercogistes Kuopio guberņas karte, 1913. gads Kuopio guberņa (somu: Kuopion lääni) bija Somijas Lielhercogistes guberņa Krievijas Imperijas sastāvā un Somijas province no 1831.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Kuopio guberņa · Redzēt vairāk »
Lahdenpohja
Lahdenpohja ir pilsēta Karēlijas Republikā Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Lahdenpohja · Redzēt vairāk »
Landtāgs
Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Landtāgs · Redzēt vairāk »
Lapēnranta
''Kauppakatu'' iela Lapēnranta ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Lapēnranta · Redzēt vairāk »
Latvijas autonomijas idejas
Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »
Leo Ērnrūts
Leo Reinholds Ērnrūts (Leo Reinhold Ehrnrooth, dzimis, miris) bija Somijas jurists un politiķis.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Leo Ērnrūts · Redzēt vairāk »
Leo Mēšelins
Leopolds (Leo) Henriks Stanislauss Mēšelins (Leopold (Leo) Henrik Stanislaus Mechelin, dzimis 1839. gada 24. novembrī, miris 1914. gada 26. janvārī) bija Somijas akadēmiķis, politiķis un uzņēmējs.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Leo Mēšelins · Redzēt vairāk »
Ludvigs Knorings
Ludvigs fon Knorings 17. gadsimta krievu bajāra tērpā Pēterburgas Ziemas pils kostīmu ballē (1903) Ludvigs fon Knorings (1859–1930) bija vācbaltu diplomāts un politiķis, Rietumkrievijas kara politiskās padomes (Военно-политический совет для Западной России) priekšsēdētājs (1919).
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Ludvigs Knorings · Redzēt vairāk »
Luijs Filips
Luijs Filips 1841. gadā Luijs Filips I (dzimis, miris) bija Francijas karalis no 1830.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Luijs Filips · Redzēt vairāk »
Mellīni
Grāfu Mellīnu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Mellīni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Mellīni · Redzēt vairāk »
Merketa
Merketa ir 3 hektārus liela šēra Baltijas jūrā starp Zviedriju rietumos un Somijas Olandes autonomiju austrumos.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Merketa · Redzēt vairāk »
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli ( —) bija vācbaltiešu virsnieks, Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809—1810).
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Mihaels Andreass Barklajs de Tolli · Redzēt vairāk »
Mihails Botviņņiks
Mihails Botviņņiks (dzimis Viborgas guberņā, miris Maskavā) bija PSRS šahists - sestais pasaules čempions šahā (1948 - 1957; 1958 - 1960; 1961 - 1963).
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Mihails Botviņņiks · Redzēt vairāk »
Mikola Rjabovils
Mikola Rjabovils Mikola Rjabovils (1883—1919) bija Kubaņas Tautas Republikas politiķis, Kubaņas Likumdošanas Radas priekšsēdētājs (1917—1919).
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Mikola Rjabovils · Redzēt vairāk »
Monarhs
Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Monarhs · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Norlande
Norlandes pakāpeniska pievienošana Zviedrijas karaļvalstij (ar zaļo krāsu iezīmētas 17. gadsimtā Zviedrijai pievienotās zemes) Norlande (— "Ziemeļu zeme") ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Svēlandi dienvidos, Norvēģiju rietumos un ziemeļos, ar Somiju ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Norlande · Redzēt vairāk »
Onni Talass
Onni Eigens Aleksanders Talass (Onni Eugen Aleksander Talas), līdz 1895.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Onni Talass · Redzēt vairāk »
Oto Ville Kūsinens
Oto Vilhelms (Ville) Kūsinens (dzimis, miris) bija Somijas, vēlāk, bet pēc "sarkano" sakāves Somijas pilsoņu kara laikā, padomju politiķis.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Oto Ville Kūsinens · Redzēt vairāk »
Pauls fon Lilienfelds-Toals
Pauls fon Lilienfelds-Toals (1829-1903) bija vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas sociologs, ierēdnis un senators Aleksandra II valdīšanas laikā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Pauls fon Lilienfelds-Toals · Redzēt vairāk »
Pauls Polsons
Pauls Emīls Polsons (—) bija Somijas zviedru cilmes virsnieks.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Pauls Polsons · Redzēt vairāk »
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Pērs Ēvinds Svīnhūvuds
Pērs Ēvinds Svīnhūvuds (dzimis, miris) bija Somijas trešais prezidents.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Pērs Ēvinds Svīnhūvuds · Redzēt vairāk »
Pēterburgas guberņa
Pēterburgas guberņa, no 1914.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Pēterburgas guberņa · Redzēt vairāk »
Pēteris Krievs
Pēteris Krievs (—)Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Pēteris Krievs · Redzēt vairāk »
Piektās koalīcijas karš (1809)
Napoleona Vagramas kaujas laikā pie Vīnes 1809. gada 6. jūlijā. Stratēģiskā situācija Eiropā (1809). Piektās koalīcijas karš (1809) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Piektās koalīcijas karš (1809) · Redzēt vairāk »
Pitkjaranta
Pitkjaranta ir pilsēta Karēlijas Republikā Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Pitkjaranta · Redzēt vairāk »
Pjotrs Durnovo
Štāba rotmistrs Pjotrs Durnovo (1912). Pjotrs Durnovo (1883—1945) bija krievu virsnieks un politiķis, Rietumkrievijas kara politiskās padomes (Военно-политический совет для Западной России) kara ministra biedrs (1919).
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Pjotrs Durnovo · Redzēt vairāk »
Porvo katedrāle
Porvo katedrāle ir 15.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Porvo katedrāle · Redzēt vairāk »
Primorska (Ļeņingradas apgabals)
Primorska ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā Somu līča krastā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Primorska (Ļeņingradas apgabals) · Redzēt vairāk »
Priozerska (Krievija)
Priozerska ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā pie Lādogas ezera pie Vuoksi upes ietekas ezerā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Priozerska (Krievija) · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Blaumanis
Kārlis Rūdolfs Leonīds Blaumanis (dzimis, miris) bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Rūdolfs Blaumanis · Redzēt vairāk »
Rūjienas vēsture
Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »
Rehenbergi-Linteni
Fon Lintenu un fon Rehenbergu-Lintenu dzimtu ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Rehenbergi-Linteni jeb fon Rehenbergi, saukti par Linteniem ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes un Zemgales hercogistē 16.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Rehenbergi-Linteni · Redzēt vairāk »
Risto Riti
Risto Heiki Riti (dzimis, miris) bija 5.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Risto Riti · Redzēt vairāk »
Rudolfs Holsti
Eino Rudolfs Voldemars Holsti (1881. gada 8. oktobris — 1945. gada 3. augusts) bija Somijas politiķis un diplomāts, filosofijas doktors.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Rudolfs Holsti · Redzēt vairāk »
Sāmi
Sāmi tautas tērpos Sāmi (pašnosaukums: samit vai samek — "purva cilvēki"), agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Sāmi · Redzēt vairāk »
Seteles senāts
Seteles senāts bija Somijas lielhercogistes Senāts (valdība), kas darbojās no 1917.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Seteles senāts · Redzēt vairāk »
Sodankile
Sodankile ir ciems un pašvaldība Somijas ziemeļos Lapzemes reģionā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Sodankile · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somija · Redzēt vairāk »
Somijas eiro monētas
Somijas eiro monētas ir eiro monētas, kuras izdevusi Somija.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somijas eiro monētas · Redzēt vairāk »
Somijas karaliste
Somijas karaliste bija Somijas valsts pārvaldes forma 1918.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somijas karaliste · Redzēt vairāk »
Somijas marka
Somijas marka (saīsinājums mk) bija Somijas naudas vienība no 1860.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somijas marka · Redzēt vairāk »
Somijas pilsoņu karš
Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Somijā 1918.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Somijas prezidents
Somijas Republikas prezidents ir Somijas valsts vadītājs.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somijas prezidents · Redzēt vairāk »
Somijas senāts
Somijas senāts (bija Somijas lielhercogistes (no 1816. līdz 1917. gadam) un neatkarīgās Somijas (no 1917. līdz 1918. gadam) varas institūcija, kas pildīja valdības un augstākās tiesas funkcijas. Helsinkos 1809. gadā Somijas teritorija no Zviedrijas nonāca Krievijas pakļautībā. 1809. gadā uz dažiem mēnešiem tika sasaukts kārtu parlaments Borgo landtāgs, kas apstiprināja Somijas lielhercogistes autonomiju Krievijas sastāvā. 1811. gada 6. augustā izveidota Imperatoriskā pārvaldības padome. Tā 1816. gada 9. februārī pārveidota par Imperatorisko (Ķeizarisko) Somijas senātu. Senāta priekšsēdētājs bija imperatora ieceltais Somijas ģenerālgubernators. Senāta locekļi bija pakļauti tikai imperatoram. Senāts bija sadalīts ekonomiskajā departamentā un tiesas departamentā. 1822. gadā katram departamentam izveidots vicepriekšsēdētāja amats, kuru ieņēma Somijas pavalstnieks. Ekonomiskajā departamentā bija deviņas ekspedīcijas (ministrijas): tieslietu, civilā (iekšlietu), finanšu, kameras (valsts īpašums un kontrole), milicijas (militārā), garīgā (reliģiskās lietas un izglītība), lauksaimniecības, satiksmes, tirdzniecības un rūpniecības. Ekspedīcijas priekšnieku iecēla imperators no ekonomiskā departamenta locekļiem. Tiesas departaments bija augstākā tiesu institūcija un uzraudzīja taisnīgumu lielkņazistē. Kopš 1858. gada Senāta locekļus sāka saukt par senatoriem. Līdz 1863. gadam, kad ne reizi netika sasaukts Somijas ladtāgs, Senāts aktīvi piedalījās Somijas likumdošanas veidošanā, kaut arī formāli tam bija tiesības tikai ierosināt likumprojektus. Senāta ierosināto likumprojektu pēc imperatora apstiprināšanas vajadzētu nodot apspriešanai ladtāgam. Tā kā ladtāgs netika sasaukts, tad pēc tam, kad likumprojektu apstiprināja imperators, tas uzreiz ieguva likuma statusu. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, kad Krievijā tika gāzts cars, 20. martā Pagaidu valdība izdeva manifestu, kas Somijai atgrieza visas agrākās autonomijas tiesības. Tika apsolīts sasaukt jaunu parlamentu un veikt plašas likumdošanas izmaiņas. 1916. gadā ievēlētais parlaments, kurā vairākumu bija ieguvusi Sociāldemokrātiskā partija, 1917. gada 26. martā izveidoja jaunu Senātu. Vietas tajā uz pusēm dalīja sociāldemokrāti un buržuāziskās partijas. Valdības nosaukumā tika izņemts vārds "Imperatoriskais". Ekonomiskā departamenta vicepriekšsēdētājs kļuva par Somijas Senāta priekšsēdētāju. Tokoi senāts nespēja atrisināt pieaugušā bezdarba, inflācija un pārtikas trūkuma problēmas. Pēc iedzīvotāju uzbrukumiem pārtikas noliktavām augustā atkāpās sociāldemokrāti, Senātā atstājot tikai buržuāziskās partijas. 8. septembrī Krievijas Pagaidu valdība no atlikušajiem Senāta locekļiem apstiprināja jaunu Senāta sastāvu Ēmila Nestora Seteles vadībā. 1917. gada 27. novembrī izveidots Senāts ar konservatīvi noskaņoto Pēru Ēvindu Svīnhūvudu vadībā. Šī valdība 1917. gada 4. decembrī pieņēma Somijas neatkarības deklarāciju, kuru parlaments apstiprināja 6. decembrī. Pilsoņu kara laikā Helsinkus ieņēma Sarkanā gvarde, bet Senāta locekļiem izdevās izbēgt no pilsētas. Valdība no 1918. gada 29. janvāra līdz 3. maijam darbojās Vāsā, kad tika saukta arī par Vāsas senātu. 1918. gada 27. maijā Pērs Ēvinds Svīnhūvuds nolika Senāta priekšsēdētāja pilnvaras, jo 18. maijā viņš bija ievēlēts par Somijas reģentu. Lielākā daļa Svīnhūvuda senāta locekļu turpināja darboties Pāsikivi senātā. 1918. gada novembrī, pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā, parlaments pieņēma republikas valsts pārvaldes formu. 1918. gada 27. novembrī Senāts tika izformēts; tā ekonomiskais departaments pārveidots par Somijas Valsts Padomi (ministru kabinetu), bet tiesas departaments kļuva par Augstāko tiesu un Augstāko administratīvo tiesu.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somijas senāts · Redzēt vairāk »
Somijas vēsture
1662. gada Somijas lielhercogistes karte ar tās provinču ģerboņiem. Mūsdienu Somijas ziemeļi tolaik bija daļa no Upsālas arhibīskapijas un netika saukta par Somiju Somijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Somijas teritorijā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somijas vēsture · Redzēt vairāk »
Somijas vēstures hronoloģija
Leģendārais Somijas pirmais bīskaps Indriķis stāv uz uzvarētā somu pagāna (ap 1450. gadu tapis attēls). Somija Zviedrijas karalistes sastāvā Padomju Krievijas valdības deklarācija par Somijas neatkarības atzīšanu (1918. gada 4. janvārī). Somijas pilsoņu kara laikā (1918. gada februārī). Otrā pasaules kara laikā (1942. gadā). Somijas vēstures hronoloģija aptver Somijas vēstures laika posmu no Somijas krusta kariem 12.—13.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Somu jēgeri
27. Karaliskā Prūšu jēgeru (somu jēgeru) karogs. Tukumā 10. februārī — 24. martā. Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas Impērijas karaspēka vienība, kas kā 27. Karaliskais prūšu rezerves batajons 1916.—1917.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somu jēgeri · Redzēt vairāk »
Somu partija (vecā)
Somu partija, saukta arī par veco somu partiju (vanhasuomalaiset), bija konservatīva politiskā partija Somijā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somu partija (vecā) · Redzēt vairāk »
Sortavala
Sortavala ir pilsēta Karēlijas Republikā Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Sortavala · Redzēt vairāk »
Suojarvi
Suojarvi ir pilsēta Karēlijas Republikā Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Suojarvi · Redzēt vairāk »
Svetogorska
Svetogorska ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā pie Vuoksas upes.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Svetogorska · Redzēt vairāk »
Svjatoslavs Rērihs
Svjatoslavs Rērihs (1904—1993) bija krievu un vācbaltiešu cilmes gleznotājs un domātājs.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Svjatoslavs Rērihs · Redzēt vairāk »
Tērbatas mācību apgabals
Tērbatas mācību apgabals (1803—1893), vēlāk Rīgas mācību apgabals (1893—1918) bija viens no Krievijas Impērijas, pēc 1917.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Tērbatas mācību apgabals · Redzēt vairāk »
Tokoi senāts
Ģenerālgubernators Mihails Stahovičs un Senāta priekšsēdētājs Oskari Tokoi atgriežas Senāta laukumā 1917. gada 11. aprīlī Tokoi senāts bija Somijas lielhercogistes Senāts (valdība), kas darbojās no 1917.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Tokoi senāts · Redzēt vairāk »
Turku
Turku jeb Obu ir pilsēta Somijas dienvidrietumos pie Auras upes ietekas Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Turku · Redzēt vairāk »
Turku-Porio guberņa
Turku-Porio 1996. gadā Turku-Porio guberņa bija Somijas lielhercogistes administratīvi teritoriālā vienība Krievijas Impērijas sastāvā no 1811.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Turku-Porio guberņa · Redzēt vairāk »
Vīnes kongress
Žana Baptista Isabeja zīmējumā (1819). Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Vīnes kongress · Redzēt vairāk »
Veine Tanners
Veine Tanners (dzimis, miris) bija somu politiķis — sociāldemokrāts un kooperācijas kustības darbinieks.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Veine Tanners · Redzēt vairāk »
Veine Vuori
Veine Aleksandrs Vuori (Väinö Aleksanteri Vuori, —) bija somu virsnieks, Somijas Gaisa spēku komandieris (1926–1932).
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Veine Vuori · Redzēt vairāk »
Viborga
Viborga (no), līdz 1944.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Viborga · Redzēt vairāk »
Vilhelms Roberts fon Bulmerinks
Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (1862-1953) bija Rīgas vācbaltiešu namnieks, Rīgas pilsētas galva laikā no 1913.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Vilhelms Roberts fon Bulmerinks · Redzēt vairāk »
Vilis Olavs
Vilis Olavs, līdz 1890.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Vilis Olavs · Redzēt vairāk »
Vilis Siliņš
Vilis Siliņš (1874—1935) bija latviešu zemnieku kooperācijas kustības darbinieks, Kurzemes Zemes sapulces un Kurzemes Pagaidu zemes padomes loceklis, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes valdes loceklis (1917).
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Vilis Siliņš · Redzēt vairāk »
Visarions Beļinskis
Visarions Beļinskis (1811—1848) bija Somijā dzimis krievu literatūrkritiķis un publicists, kurš darbojās kā reālistiskās rakstniecības aizstāvis Nikolaja I valdīšanas laikā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Visarions Beļinskis · Redzēt vairāk »
Visocka
Visocka ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā Somu līča krastā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Visocka · Redzēt vairāk »
Vladimirs Ļeņins
Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Vladimirs Ļeņins · Redzēt vairāk »
Zeļenogorska (Sanktpēterburga)
Zeļenogorska ir pilsēta Krievijā Somu līča krastā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Zeļenogorska (Sanktpēterburga) · Redzēt vairāk »
Zemgaliešu Biruta
Zemgaliešu Biruta (dzimusi 1878. gada 14. oktobrī, mirusi 1906. gada 15. decembrī) bija latviešu rakstniece, kuras vārds tiek saistīts ar dekadences posmu latviešu literatūrā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Zemgaliešu Biruta · Redzēt vairāk »
Ziemas karš
Ziemas karš (arī Советско-финляндская война) (1939. gada 30. novembris — 1940. gada 13. marts) bija karš starp uzbrūkošo PSRS karaspēku un aizstāvošos Somijas armiju galvenokārt Karēlijas zemes šaurumā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Ziemas karš · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropas vēsture
Ziemeļeiropas karte 13.-15. gadsimtā (no ''Cosmographia Ptolemaei'', Nicolai Donis, 1482). Ziemeļeiropas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem Ziemeļeiropas teritorijā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Ziemeļeiropas vēsture · Redzēt vairāk »
Ziemeļvalstis
Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Ziemeļvalstis · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »
1860. gads
1860.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1860. gads · Redzēt vairāk »
1911. gada pasaules čempionāts cīņas sportā
1911.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1911. gada pasaules čempionāts cīņas sportā · Redzēt vairāk »
1912. gada vasaras olimpiskās spēles
1912.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1912. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
1917. gada Krievijas revolūcija
1917.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1917. gada Krievijas revolūcija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Somijas Lielhercogiste, Somijas hercogiste, Somijas hercogs, Somijas lielhercogi, Somijas lielhercogs, Somijas lielkņaziste.
