Ātrāk nekā pārlūku!
91 attiecības: Ali Āltonens, Aprīļa pučs, Artūrs Silgailis, Arturs Kastrēns, Ēmils Nestors Setele, Ēro Hāpalainens, Ādolfs Taimi, Ārne Salminens, Ārne Snellmans, Baltijas jūras divīzija, Baltijas valstis, Berlīnes papildvienošanās (1918), Dāņu Baltijas palīdzības korpuss, Eduards Polons, Eduskunta, Edvards Jillins, Eino Rahja, Elja Rihtniemi, Eriks Malmbergs, Everts Eloranta, Franss Emils Sillanpē, Frīdrihs Karls fon Hessens, Hanko pussala, Hanss Kalms, Haralds Okermans, Hella Vuolijoki, Helsinki, Hivinkē, Hugo Salmela, Igaunijas brīvības cīņas, Ivars Smilga, Jauno somu partija, Jāko Rahja, Jiri Vilmss, Johaness Tamminens, Johans Viktors Ālrots-Arajūri, Juho Kusti Pāsikivi, Juka Rahja, Karls Gustavs Mannerheims, Kiesti Kallio, Krišjānis Berķis, Krievijas pilsoņu karš, Kullervo Manners, Lahti, Lapēnranta, Lapua katedrāle, Latvijas brīvības cīņas, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle, Martins Vecers, Mati Pāsivuori, ..., Mihails Svečņikovs, Mikeli, Nokia (pilsēta), Nokia vēsture, Nokian Renkaat, Nokias papīrfabrika, Onni Talass, Oskari Tokoi, Oto Ville Kūsinens, Pauls Polsons, Pāsikivi senāts, Pērs Ēvinds Svīnhūvuds, Poļu leģions Somijā, Rīdigers fon der Golcs, Slaktiņš Kūsinena klubā, Somijas karaliste, Somijas komunistiskā partija, Somijas prezidents, Somijas senāts, Somijas sociāldemokrātiskā partija, Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika, Somijas Tautas pilnvaroto padome, Somijas vēsture, Somijas vēstures hronoloģija, Somu jēgeri, Somu partija (vecā), Svīnhūvuda senāts, Tampere, Tikkakoski, Urho Kekonens, Vācijas Impērija, Vāsa (pilsēta), Veine Kokinens, Veine Tanners, Veine Vuori, Ziemas karš, 15. maijs, 1918. gads, 27. janvāris, 28. janvāris, 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks. Izvērst indekss (41 vairāk) »
Ali Āltonens
Aleksi (Ali) Āltonens (Aleksi (Ali) Aaltonen, dzimis 1884. gadā, miris 1918. gadā) bija somu revolucionāru līderis.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Ali Āltonens · Redzēt vairāk »
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Aprīļa pučs · Redzēt vairāk »
Artūrs Silgailis
Artūrs Mihails Silgailis (—) bija Latvijas armijas virsnieks, sabiedrisks darbinieks, publicists.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Artūrs Silgailis · Redzēt vairāk »
Arturs Kastrēns
Johans Arturs Kastrēns (Johan Arthur Castrén), dzimis, miris) bija Somijas politiķis, senators, Oulu un Helsinku mērs. Pārstāvot Jauno somu partiju, no 1917. līdz 1918. gadam viņš bija Somijas Senāta Iekšlietu nodaļas vadītājs.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Arturs Kastrēns · Redzēt vairāk »
Ēmils Nestors Setele
Ēmils Nestors Setele (Eemil Nestor Setälä, dzimis, miris) bija Somijas politiķis un valodnieks.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Ēmils Nestors Setele · Redzēt vairāk »
Ēro Hāpalainens
Ēro Hāpalainens (Eero Haapalainen, dzimis 1880. gada 27. oktobrī, miris 1938. gada 24. maijā) bija somu revolucionārs.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Ēro Hāpalainens · Redzēt vairāk »
Ādolfs Taimi
Ādolfs Taimi (līdz 1907. gadam Ādolfs Vastens; dzimis, miris 1955. gadā) bija somu revolucionārs, militārais darbinieks Sarkanajā Somijā 1918.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Ādolfs Taimi · Redzēt vairāk »
Ārne Salminens
Ārne Salminens (Aarne Salminen, —) bija somu virsnieks.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Ārne Salminens · Redzēt vairāk »
Ārne Snellmans
Ārne Snellmans (Aarne Snellman, dzimis, miris) bija Somijas virsnieks.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Ārne Snellmans · Redzēt vairāk »
Baltijas jūras divīzija
Baltijas jūras divīzija Hanko ostā 1918. gada 3. aprīlī Mannerheims Mikeli Baltijas jūras divīzija bija Vācijas Impērijas bruņotā vienība Pirmā pasaules kara beigās, kura piedalījās Somijas pilsoņu karā Balto somu pusē.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Baltijas jūras divīzija · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »
Dāņu Baltijas palīdzības korpuss
Dāņu Baltijas palīdzības korpuss bija Dānijas brīvprātīgo vienība 1919.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Dāņu Baltijas palīdzības korpuss · Redzēt vairāk »
Eduards Polons
Eduards Ulriks Vilhelms Polons (Eduard Ulrik Vilhelm Polón, dzimis 1861. gada 16. jūnijā, miris 1930. gada 30. septembrī) bija Somijas inženieris un uzņēmējs.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Eduards Polons · Redzēt vairāk »
Eduskunta
Eduskunta (jeb Suomen eduskunta, jeb Finlands riksdag) ir Somijas parlaments.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Eduskunta · Redzēt vairāk »
Edvards Jillins
Edvards Oto Vilhelms Jillins (Edvard Otto Vilhelm Gylling, dzimis 1881. gada 30. novembrī, miris 1938. gada 14. jūnijā) bija Somijas sociāldemokrātu politiķis, vēlāk bija vadošos amatos padomju Karēlijā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Edvards Jillins · Redzēt vairāk »
Eino Rahja
Eino Rahja (dzimis 1885. gada 20. jūnijā, miris 1936. gada 26. aprīlī) bija somu revolucionārs, militārais darbinieks Sarkanajā Somijā 1918.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Eino Rahja · Redzēt vairāk »
Elja Rihtniemi
Elja Rihtniemi (Elja Rihtniemi, līdz 1908. gadam Elja Högman, —) bija somu virsnieks.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Elja Rihtniemi · Redzēt vairāk »
Eriks Malmbergs
Eriks Malmbergs (Helsinki —) bija Somijas pulkvežleitnants un šahists.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Eriks Malmbergs · Redzēt vairāk »
Everts Eloranta
Franss Everts Eloranta (dzimis 1879. gada 10. oktobrī, miršanas datums nav zināms, iespējams 1941. gadā) bija somu žurnālists, politiķis, viens no Sarkano vadītājiem Somijas pilsoņu karā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Everts Eloranta · Redzēt vairāk »
Franss Emils Sillanpē
Franss Emils Sillanpē (dzimis, miris) bija somu rakstnieks, kurš saņēma Nobela prēmiju literatūrā 1939.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Franss Emils Sillanpē · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Karls fon Hessens
Frīdrihs Karls Ludvigs Konstantins fon Hessens (Friedrich Karl Ludwig Konstantin Landgraf von Hessen, dzimis, miris) bija Vācijas firsts, imperatora Vilhelma II brālēns.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Frīdrihs Karls fon Hessens · Redzēt vairāk »
Hanko pussala
PSRS jūras kara bāzi (1940). Hanko pussala ir Somu jūras līča pussala Somijas dienvidos.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Hanko pussala · Redzēt vairāk »
Hanss Kalms
Hanss Kalms (Hans Kalm, —) bija igauņu pulkvedis, brīvprātīgo somu pulka Ziemeļu zēni komandieris Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Hanss Kalms · Redzēt vairāk »
Haralds Okermans
Haralds Kristians Okermans (Harald Christian Åkerman; dzimis, miris) bija Somijas virsnieks un valsts neatkarības aktīvists.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Haralds Okermans · Redzēt vairāk »
Hella Vuolijoki
Hella Marija Vuolijoki (dzimusi Ella Marija Murika, mirusi) bija igauņu izcelsmes somu rakstniece, ievērojama dramaturģe, vislabāk zināma kā drāmu cikla "Niskavuori" (Niskavuori) autore.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Hella Vuolijoki · Redzēt vairāk »
Helsinki
Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Helsinki · Redzēt vairāk »
Hivinkē
Hivinkē ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidos, Ūsimā reģionā (agrāk Dienvidsomijas lēnē).
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Hivinkē · Redzēt vairāk »
Hugo Salmela
Hugo Salmela (dzimis 1884. gada 13. jūnijā, miris 1918. gada 28. martā) bija somu revolucionārs, Sarkano gvardu komandieris Somijas pilsoņu karā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Hugo Salmela · Redzēt vairāk »
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Igaunijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Ivars Smilga
Ivars Smilga (1892—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Ivars Smilga · Redzēt vairāk »
Jauno somu partija
Somu partija (jeb Perustuslaillis-Suomenmielinen Puolue) bija liberāla un nacionālistiska politiskā partija Somijā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Jauno somu partija · Redzēt vairāk »
Jāko Rahja
Petrozavodskā Jāko Rahja (dzimis 1872. gada 13. janvārī, miris 1926. gada 22. februārī) bija somu revolucionārs, komunistu funkcionārs Sarkanajā Somijā 1918.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Jāko Rahja · Redzēt vairāk »
Jiri Vilmss
1918. gada 19. februārī dibinātās Igaunijas Glābšanas komitejas locekļi. Jiri Vilmss (1889—1918) bija igauņu jurists un politiķis.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Jiri Vilmss · Redzēt vairāk »
Johaness Tamminens
Johaness Arturs Tamminens (Johannes Arttur Tamminen, —) bija somu virsnieks.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Johaness Tamminens · Redzēt vairāk »
Johans Viktors Ālrots-Arajūri
Johans Viktors Ālrots-Arajūri (Johan Viktor Ahlroth, pēc 1936. gada Arajuuri, —) bija somu virsnieks, vēlāk policijas priekšnieks.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Johans Viktors Ālrots-Arajūri · Redzēt vairāk »
Juho Kusti Pāsikivi
Juho Kusti Pāsikivi (Juho Kusti Paasikivi; līdz 1887. gadam Johans Gustavs Hellstēns; dzimis, miris) bija Somijas septītais prezidents.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Juho Kusti Pāsikivi · Redzēt vairāk »
Juka Rahja
Juka Rahja (dzimis 1887. gada 19. jūlijā, miris 1920. gada 31. augustā) bija somu revolucionārs, Somijas komunistiskās partijas aktīvists.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Juka Rahja · Redzēt vairāk »
Karls Gustavs Mannerheims
Karls Gustavs Emīls Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim, dzimis, miris) bija Somijas maršals un politiķis, viena no centrālajām personām neatkarīgās Somijas valsts izveidē.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Karls Gustavs Mannerheims · Redzēt vairāk »
Kiesti Kallio
Kiesti Kallio (Kyösti Kallio; dzimis Gustavs Kalliokangass (Gustaf Kalliokangas), miris) bija ceturtais Somijas prezidents (no 1937. līdz 1940. gadam).
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Kiesti Kallio · Redzēt vairāk »
Krišjānis Berķis
Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Krišjānis Berķis · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Kullervo Manners
Kullervo Ahilless Manners (Kullervo Achilles Manner, dzimis 1880. gada 12. oktobrī, miris 1939. gada 15. janvārī) bija somu žurnālists, politiķis.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Kullervo Manners · Redzēt vairāk »
Lahti
Lahti ir astotā lielākā Somijas pilsēta ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Lahti · Redzēt vairāk »
Lapēnranta
''Kauppakatu'' iela Lapēnranta ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Lapēnranta · Redzēt vairāk »
Lapua katedrāle
Lapua katedrāle ir 19.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Lapua katedrāle · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle ir kultūrvēsturiska celtne un luterāņu baznīca Lielajā ielā 9 Liepājā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle · Redzēt vairāk »
Martins Vecers
Pauls Martins Vecers (Paul Martin Wetzer, —) bija somu ģenerālis, brīvprātīgo somu karavīru virspavēlnieks Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Martins Vecers · Redzēt vairāk »
Mati Pāsivuori
Mati Pāsivuori (līdz 1906. gadam Matti Hälleberg; dzimis, miris) bija Somijas galdnieks, arodbiedrību vadītājs un politiķis.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Mati Pāsivuori · Redzēt vairāk »
Mihails Svečņikovs
Mihails Svečņikovs (Михаил Степанович Свечников, dzimis, miris 1938. gada 26. augustā) bija Krievijas impērijas virsnieks, padomju karavadonis, militārais vēsturnieks un teorētiķis.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Mihails Svečņikovs · Redzēt vairāk »
Mikeli
Mikeli vai Sanktmihela ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidu centrālajā daļā, Dienvidsavo un Austrumsomijas lēnes administratīvais centrs.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Mikeli · Redzēt vairāk »
Nokia (pilsēta)
Nokia ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidrietumos, Pirkanmā, 15 km attālumā no Tamperes.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Nokia (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Nokia vēsture
200px Nokia vēsture.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Nokia vēsture · Redzēt vairāk »
Nokian Renkaat
''Nokian Hakkapeliitta 4'' ziemas riepa ar radzēm Nokian Renkaat Oyj (starptautiski pazīstams kā Nokian Tyres) ir Somijas uzņēmums, kas ražo riepas.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Nokian Renkaat · Redzēt vairāk »
Nokias papīrfabrika
Nokias papīrfabrika 2015. gadā Nokias papīrfabrika ir Somijas papīrfabrika, kas pieder Zviedrijas uzņēmumam Essity. Tā atrodas Nokiā. Ražotnē ir divas papīra mašīnas, kas ražo higiēnas papīru, izlaižot līdz produkcijas gadā. Līdz 2014. gadam Nokias papīrfabrika bija kapitālsabiedrība SCA Tissue Finland Oy (agrākie nosaukumi Nokian Paperi, Fort James Suomi, Georgia Pacific Finland, Georgia-Pacific Nordic), kas piederēja Svenska Cellulosa Aktiebolaget SCA (SCA).
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Nokias papīrfabrika · Redzēt vairāk »
Onni Talass
Onni Eigens Aleksanders Talass (Onni Eugen Aleksander Talas), līdz 1895.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Onni Talass · Redzēt vairāk »
Oskari Tokoi
Anti Oskari Tokoi (Antti Oskari Tokoi, agrākais uzvārds Hirvi; dzimis 1873. gada 15. maijā, miris 1963. gada 4. aprīlī) bija somu politiķis no Somijas sociāldemokrātiskās partijas.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Oskari Tokoi · Redzēt vairāk »
Oto Ville Kūsinens
Oto Vilhelms (Ville) Kūsinens (dzimis, miris) bija Somijas, vēlāk, bet pēc "sarkano" sakāves Somijas pilsoņu kara laikā, padomju politiķis.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Oto Ville Kūsinens · Redzēt vairāk »
Pauls Polsons
Pauls Emīls Polsons (—) bija Somijas zviedru cilmes virsnieks.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Pauls Polsons · Redzēt vairāk »
Pāsikivi senāts
Pāsikivi senāts bija otrā neatkarīgās Somijas valdība.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Pāsikivi senāts · Redzēt vairāk »
Pērs Ēvinds Svīnhūvuds
Pērs Ēvinds Svīnhūvuds (dzimis, miris) bija Somijas trešais prezidents.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Pērs Ēvinds Svīnhūvuds · Redzēt vairāk »
Poļu leģions Somijā
Poļu leģions Somijā bija Krievijas impērijas armijas poļu militāra vienība Pirmā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Poļu leģions Somijā · Redzēt vairāk »
Rīdigers fon der Golcs
Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Rīdigers fon der Golcs · Redzēt vairāk »
Slaktiņš Kūsinena klubā
Sanktpēterburgā mūsdienās, kur 1920. gadā atradās Kūsinena klubs Slaktiņš Kūsinena klubā bija astoņu Somijas komunistiskās partijas locekļu nogalināšana Kūsinena klubā Petrogradā 1920.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Slaktiņš Kūsinena klubā · Redzēt vairāk »
Somijas karaliste
Somijas karaliste bija Somijas valsts pārvaldes forma 1918.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somijas karaliste · Redzēt vairāk »
Somijas komunistiskā partija
Somijas komunistiskā partija (saīsinājumā SKP) ir Somijas partija, kas balstās uz komunisma ideoloģiju.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somijas komunistiskā partija · Redzēt vairāk »
Somijas prezidents
Somijas Republikas prezidents ir Somijas valsts vadītājs.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somijas prezidents · Redzēt vairāk »
Somijas senāts
Somijas senāts (bija Somijas lielhercogistes (no 1816. līdz 1917. gadam) un neatkarīgās Somijas (no 1917. līdz 1918. gadam) varas institūcija, kas pildīja valdības un augstākās tiesas funkcijas. Helsinkos 1809. gadā Somijas teritorija no Zviedrijas nonāca Krievijas pakļautībā. 1809. gadā uz dažiem mēnešiem tika sasaukts kārtu parlaments Borgo landtāgs, kas apstiprināja Somijas lielhercogistes autonomiju Krievijas sastāvā. 1811. gada 6. augustā izveidota Imperatoriskā pārvaldības padome. Tā 1816. gada 9. februārī pārveidota par Imperatorisko (Ķeizarisko) Somijas senātu. Senāta priekšsēdētājs bija imperatora ieceltais Somijas ģenerālgubernators. Senāta locekļi bija pakļauti tikai imperatoram. Senāts bija sadalīts ekonomiskajā departamentā un tiesas departamentā. 1822. gadā katram departamentam izveidots vicepriekšsēdētāja amats, kuru ieņēma Somijas pavalstnieks. Ekonomiskajā departamentā bija deviņas ekspedīcijas (ministrijas): tieslietu, civilā (iekšlietu), finanšu, kameras (valsts īpašums un kontrole), milicijas (militārā), garīgā (reliģiskās lietas un izglītība), lauksaimniecības, satiksmes, tirdzniecības un rūpniecības. Ekspedīcijas priekšnieku iecēla imperators no ekonomiskā departamenta locekļiem. Tiesas departaments bija augstākā tiesu institūcija un uzraudzīja taisnīgumu lielkņazistē. Kopš 1858. gada Senāta locekļus sāka saukt par senatoriem. Līdz 1863. gadam, kad ne reizi netika sasaukts Somijas ladtāgs, Senāts aktīvi piedalījās Somijas likumdošanas veidošanā, kaut arī formāli tam bija tiesības tikai ierosināt likumprojektus. Senāta ierosināto likumprojektu pēc imperatora apstiprināšanas vajadzētu nodot apspriešanai ladtāgam. Tā kā ladtāgs netika sasaukts, tad pēc tam, kad likumprojektu apstiprināja imperators, tas uzreiz ieguva likuma statusu. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, kad Krievijā tika gāzts cars, 20. martā Pagaidu valdība izdeva manifestu, kas Somijai atgrieza visas agrākās autonomijas tiesības. Tika apsolīts sasaukt jaunu parlamentu un veikt plašas likumdošanas izmaiņas. 1916. gadā ievēlētais parlaments, kurā vairākumu bija ieguvusi Sociāldemokrātiskā partija, 1917. gada 26. martā izveidoja jaunu Senātu. Vietas tajā uz pusēm dalīja sociāldemokrāti un buržuāziskās partijas. Valdības nosaukumā tika izņemts vārds "Imperatoriskais". Ekonomiskā departamenta vicepriekšsēdētājs kļuva par Somijas Senāta priekšsēdētāju. Tokoi senāts nespēja atrisināt pieaugušā bezdarba, inflācija un pārtikas trūkuma problēmas. Pēc iedzīvotāju uzbrukumiem pārtikas noliktavām augustā atkāpās sociāldemokrāti, Senātā atstājot tikai buržuāziskās partijas. 8. septembrī Krievijas Pagaidu valdība no atlikušajiem Senāta locekļiem apstiprināja jaunu Senāta sastāvu Ēmila Nestora Seteles vadībā. 1917. gada 27. novembrī izveidots Senāts ar konservatīvi noskaņoto Pēru Ēvindu Svīnhūvudu vadībā. Šī valdība 1917. gada 4. decembrī pieņēma Somijas neatkarības deklarāciju, kuru parlaments apstiprināja 6. decembrī. Pilsoņu kara laikā Helsinkus ieņēma Sarkanā gvarde, bet Senāta locekļiem izdevās izbēgt no pilsētas. Valdība no 1918. gada 29. janvāra līdz 3. maijam darbojās Vāsā, kad tika saukta arī par Vāsas senātu. 1918. gada 27. maijā Pērs Ēvinds Svīnhūvuds nolika Senāta priekšsēdētāja pilnvaras, jo 18. maijā viņš bija ievēlēts par Somijas reģentu. Lielākā daļa Svīnhūvuda senāta locekļu turpināja darboties Pāsikivi senātā. 1918. gada novembrī, pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā, parlaments pieņēma republikas valsts pārvaldes formu. 1918. gada 27. novembrī Senāts tika izformēts; tā ekonomiskais departaments pārveidots par Somijas Valsts Padomi (ministru kabinetu), bet tiesas departaments kļuva par Augstāko tiesu un Augstāko administratīvo tiesu.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somijas senāts · Redzēt vairāk »
Somijas sociāldemokrātiskā partija
Somijas sociāldemokrātiskā partija (saīsinājumā SDP) ir viena no četrām lielākajām politiskajām partijām Somijā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somijas sociāldemokrātiskā partija · Redzēt vairāk »
Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika
Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika jeb Sarkanā Somija bija padomju varas veidojums pilsoņu kara laikā no 1918.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika · Redzēt vairāk »
Somijas Tautas pilnvaroto padome
Tautas pilnvaroto padomes priekšsēdētājs Kullervo Manners Somijas Tautas pilnvaroto padome bija Sarkanās Somijas revolucionārā valdība, kura izveidota pēc valsts apvērsuma 1918.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somijas Tautas pilnvaroto padome · Redzēt vairāk »
Somijas vēsture
1662. gada Somijas lielhercogistes karte ar tās provinču ģerboņiem. Mūsdienu Somijas ziemeļi tolaik bija daļa no Upsālas arhibīskapijas un netika saukta par Somiju Somijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Somijas teritorijā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somijas vēsture · Redzēt vairāk »
Somijas vēstures hronoloģija
Leģendārais Somijas pirmais bīskaps Indriķis stāv uz uzvarētā somu pagāna (ap 1450. gadu tapis attēls). Somija Zviedrijas karalistes sastāvā Padomju Krievijas valdības deklarācija par Somijas neatkarības atzīšanu (1918. gada 4. janvārī). Somijas pilsoņu kara laikā (1918. gada februārī). Otrā pasaules kara laikā (1942. gadā). Somijas vēstures hronoloģija aptver Somijas vēstures laika posmu no Somijas krusta kariem 12.—13.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Somu jēgeri
27. Karaliskā Prūšu jēgeru (somu jēgeru) karogs. Tukumā 10. februārī — 24. martā. Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas Impērijas karaspēka vienība, kas kā 27. Karaliskais prūšu rezerves batajons 1916.—1917.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somu jēgeri · Redzēt vairāk »
Somu partija (vecā)
Somu partija, saukta arī par veco somu partiju (vanhasuomalaiset), bija konservatīva politiskā partija Somijā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somu partija (vecā) · Redzēt vairāk »
Svīnhūvuda senāts
Svīnhūvuda senāts 1917. gada 27. novembrī Svīnhūvuda senāts bija pirmā neatkarīgās Somijas valdība.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Svīnhūvuda senāts · Redzēt vairāk »
Tampere
Tampere ir pilsēta Somijas dienvidu centrālajā daļā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Tampere · Redzēt vairāk »
Tikkakoski
''Tikkakoski'' ražotne 1930. gadu sākumā ''Tikkakoski'' ražotā ''Suomi KP/-31'' mašīnpistole ''Tikka'' šujmašīna Oy Tikkakoski Ab bija Somijas šaujamieroču ražotājs.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Tikkakoski · Redzēt vairāk »
Urho Kekonens
Urho Kaleva Kekonens (Urho Kaleva Kekkonen, dzimis Pielavesi Austrumsomijas lēnē, miris Helsinkos) bija somu politiķis, Somijas premjerministrs (1950—1953, 1954—1956), Somijas prezidents (1956—1982) no partijas ''Somijas centrs''.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Urho Kekonens · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vāsa (pilsēta)
Vāsa ir Somijas pilsēta un pašvaldība Botnijas līča krastā, Pohjanmā reģiona centrs.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Vāsa (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Veine Kokinens
Veine Kokinens (dzimis, miris) bija somu grieķu-romiešu stila cīkstonis, 1928.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Veine Kokinens · Redzēt vairāk »
Veine Tanners
Veine Tanners (dzimis, miris) bija somu politiķis — sociāldemokrāts un kooperācijas kustības darbinieks.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Veine Tanners · Redzēt vairāk »
Veine Vuori
Veine Aleksandrs Vuori (Väinö Aleksanteri Vuori, —) bija somu virsnieks, Somijas Gaisa spēku komandieris (1926–1932).
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Veine Vuori · Redzēt vairāk »
Ziemas karš
Ziemas karš (arī Советско-финляндская война) (1939. gada 30. novembris — 1940. gada 13. marts) bija karš starp uzbrūkošo PSRS karaspēku un aizstāvošos Somijas armiju galvenokārt Karēlijas zemes šaurumā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Ziemas karš · Redzēt vairāk »
15. maijs
15.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un 15. maijs · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un 1918. gads · Redzēt vairāk »
27. janvāris
27.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un 27. janvāris · Redzēt vairāk »
28. janvāris
28.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un 28. janvāris · Redzēt vairāk »
6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks
6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Dievs, svētī Latviju". 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieki (1916). Centrā Ansis Lielgalvis. 6.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Finska inbördeskriget, Kansalaissota, Somijas Pilsoņu karš, Suomen sisällissota.
