Ātrāk nekā pārlūku!
89 attiecības: Aerodinamiskā pretestība, Ampēra spēks, Arhimēda spēks, Atmosfēra, Atmosfēras spiediens, Ūdensdzirnavas, Žirokompass, Ņūtona likumi, Ņūtona vispasaules gravitācijas likums, Ņūtons, Ņūtons (nozīmju atdalīšana), Ārējie spēki, Berze, Bezsvara stāvoklis, Brauna kustība, Brīvais kritiens, Ceļa locītava, Cietība, Darbarīks, Darbs (fizika), Džeimss Preskots Džouls, Deformācija, Digitālā filozofija, Dinamika (mehānika), Dins (mērvienība), Elektriskais lauks, Elektriskā lauka cirkulācija, Elektromagnētisms, Enerģija, F (nozīmju atdalīšana), Fizika, Fizikāls lielums, Fundamentālā mijiedarbība, Hidrodinamika, Hidrostatiskais spiediens, Huka likums, Iztvaikošana, Jauda, Jautājums par barometru, Josta, Kazimira efekts, Kinemātika, Kodolsintēze, Konservatīvais spēks, Kulona spriegums, Mašīna, Magnētiskais lauks, Maksvela vienādojumi, Manometriskais spiediens, Mēness, ..., Mehānika, Mehāniskais līdzsvars, Mehāniskais spriegums, Melnais caurums, Metrs, Mobings, Molekulārie motori, Molekulārie spēki, Normālspiediena spēks, Noturība (kuģniecība), Optika, Paātrinājums, Pirmais Ņūtona likums, Protēze, Pulksteņa rādītāja kustības virziens, Reaktīvā kustība, Sekunde, Slapināšana, Spēka moments, Spēka plecs, Spēks (nozīmju atdalīšana), Spiedes stiprība, Spiediens, Starptautiskā mērvienību sistēma, Stiepes izturība, Svars, Svārstības, Svira, Trieciena spēks, Vakuums, Vektors, Vienādojums, Vienkāršs mehānisms, Vilce (nozīmju atdalīšana), Vilnis, Virve, Viskoelastība, Viskozitāte, Zemestrīce. Izvērst indekss (39 vairāk) »
Aerodinamiskā pretestība
Aerodinamiskie spēki: uz augšu — cēlējspēks, uz leju — smaguma spēks, pa kreisi — normālslodze, bet pa labi — aerodinamiskā pretestība Aerodinamiskā pretestība, arī frontālā pretestība vai pieres pretestība, ir spēks, kas darbojas uz ķermeni, kad tas kustas kādā gāzveida vidē.
Jaunums!!: Spēks un Aerodinamiskā pretestība · Redzēt vairāk »
Ampēra spēks
Ampēra spēks ir spēks, ar kādu magnētiskais lauks iedarbojas uz strāvas vadu.
Jaunums!!: Spēks un Ampēra spēks · Redzēt vairāk »
Arhimēda spēks
spēki atrodas līdzsvarā. Fizikā Arhimēda spēks jeb cēlējspēks ir spēks, kas darbojas uz ķermeni, kas iegremdēts šķidrumā vai atrodas gāzē.
Jaunums!!: Spēks un Arhimēda spēks · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Spēks un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Atmosfēras spiediens
15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.
Jaunums!!: Spēks un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »
Ūdensdzirnavas
Beļģijā Ūdensdzirnavas ir dzirnavas, ko darbina ūdensrats vai hidroturbīna.
Jaunums!!: Spēks un Ūdensdzirnavas · Redzēt vairāk »
Žirokompass
Žirokompass ''Anschütz'' šķērsgriezumā Žirokompass (no "riņķis, aplis" + kompass) - ierīce ar vienu vai vairākiem žiroskopiem, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu, parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu.
Jaunums!!: Spēks un Žirokompass · Redzēt vairāk »
Ņūtona likumi
Ņūtona likumi latīņu valodā, 1687. gada izdevums. Ņūtona likumi ir trīs fizikas likumi, kuri raksturo spēka ietekmi uz ķermeņiem; spēks izraisa ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Spēks un Ņūtona likumi · Redzēt vairāk »
Ņūtona vispasaules gravitācijas likums
Ņūtona vispasaules gravitācijas likuma attēlojums Ņūtona vispasaules gravitācijas likums apgalvo, ka visi ķermeņi savstarpēji pievelkas ar spēku, kas proporcionāls ķermeņu masām un apgriezti proporcionāls to savstarpējā attāluma kvadrātam.
Jaunums!!: Spēks un Ņūtona vispasaules gravitācijas likums · Redzēt vairāk »
Ņūtons
Ņūtons (simbols: N) ir SI sistēmas spēka mērvienība.
Jaunums!!: Spēks un Ņūtons · Redzēt vairāk »
Ņūtons (nozīmju atdalīšana)
Ņūtons var būt.
Jaunums!!: Spēks un Ņūtons (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Ārējie spēki
Ārējie spēki ir spēki, ar kādiem ārpus sistēmas esošie ķermeņi darbojas uz sistēmas ķermeņiem.
Jaunums!!: Spēks un Ārējie spēki · Redzēt vairāk »
Berze
Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir spēks, kas darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.
Jaunums!!: Spēks un Berze · Redzēt vairāk »
Bezsvara stāvoklis
Bezsvara stāvoklis ir stāvoklis, kurā ķermenim nav svara, t. i.
Jaunums!!: Spēks un Bezsvara stāvoklis · Redzēt vairāk »
Brauna kustība
Brauna kustība - ar aci vai mikroskopu novērojama šķidrumā (vai gāzē) iejauktu nelielu daļiņu siltumkustība.
Jaunums!!: Spēks un Brauna kustība · Redzēt vairāk »
Brīvais kritiens
Izpletņlecēji. Ķermeņa brīvā krišana ir vienmērīgi paātrināta taisnvirziena kustība, kura notiek tikai ķermeņa smaguma spēka ietekmē.
Jaunums!!: Spēks un Brīvais kritiens · Redzēt vairāk »
Ceļa locītava
Ceļgala shematisks zīmējums (angļu valodā) Ceļa locītava ir apakšējo ekstremitāšu locītava, kura savieno augšstilba kaulu, ceļa skriemeli un lielo lielakaulu.
Jaunums!!: Spēks un Ceļa locītava · Redzēt vairāk »
Cietība
Materiālu zinātnē un mineraloģijā cietība ir cietvielu raksturojošs lielums, kas apzīmē materiāla spēju pretoties pastāvīgai deformācijai.
Jaunums!!: Spēks un Cietība · Redzēt vairāk »
Darbarīks
Darbarīks ir ierīce kāda noteikta darba veikšanai.
Jaunums!!: Spēks un Darbarīks · Redzēt vairāk »
Darbs (fizika)
Fizikā darbs ir spēka iedarbības uz dažādiem objektiem kvantitatīvs raksturlielums (enerģijas pārmaiņas dažādu spēku ietekmē).
Jaunums!!: Spēks un Darbs (fizika) · Redzēt vairāk »
Džeimss Preskots Džouls
Džeimss Preskots Džouls ( —) bija angļu fiziķis, Londonas Karaliskās biedrības loceklis (1850).
Jaunums!!: Spēks un Džeimss Preskots Džouls · Redzēt vairāk »
Deformācija
Deformācija (no — izkropļošana) ir ķermeņa formas vai izmēru maiņa ārēju spēku iedarbībā.
Jaunums!!: Spēks un Deformācija · Redzēt vairāk »
Digitālā filozofija
Digitālā filozofija, arī digitālā fizika ir strīdīgs mūsdienu novirziens filozofijā, kosmoloģijā un teorētiskajā fizikā.
Jaunums!!: Spēks un Digitālā filozofija · Redzēt vairāk »
Dinamika (mehānika)
Dinamikā pēta spēkus un ķermeņu mijiedarbību, kas izraisa kustību Dinamika (dinamikós — ‘saistīts ar spēku’) ir mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību un savstarpējo mijiedarbību atkarībā no spēku iedarbības.
Jaunums!!: Spēks un Dinamika (mehānika) · Redzēt vairāk »
Dins (mērvienība)
Dins ir CGS sistēmas spēka mērvienība.
Jaunums!!: Spēks un Dins (mērvienība) · Redzēt vairāk »
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Jaunums!!: Spēks un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektriskā lauka cirkulācija
Elektriskās intensitātes cirkulācija pa ceļu l \ ir darbs A \. Secinājums, ka elektriskā lauka cirkulācija ir darbs, izriet no tā, ka pēc definīcijas elektriskā lauka intensitāte ir spēks, kurš darbojas uz vienības punktveida lādiņu, un šis pozitīvais vienības lādiņš pārvietojas elektriskajā laukā \vec \ pa ceļu l \.
Jaunums!!: Spēks un Elektriskā lauka cirkulācija · Redzēt vairāk »
Elektromagnētisms
Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.
Jaunums!!: Spēks un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Spēks un Enerģija · Redzēt vairāk »
F (nozīmju atdalīšana)
F ir latīņu alfabēta sestais burts.
Jaunums!!: Spēks un F (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Spēks un Fizika · Redzēt vairāk »
Fizikāls lielums
Fizikāls lielums ir, piemēram, masa, spēks, impulss, spiediens, temperatūra, elektriskā lauka intensitāte.
Jaunums!!: Spēks un Fizikāls lielums · Redzēt vairāk »
Fundamentālā mijiedarbība
Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.
Jaunums!!: Spēks un Fundamentālā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Hidrodinamika
Hidrodinamika ir hidromehānikas nodaļa, kas aplūko nesaspiežamu šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Spēks un Hidrodinamika · Redzēt vairāk »
Hidrostatiskais spiediens
Hidrostatiskais spiediens ir spēks, kas darbojas uz šķidruma ārējo virsmu vai iekšējā šķēluma laukuma vienību norādītajā punktā.
Jaunums!!: Spēks un Hidrostatiskais spiediens · Redzēt vairāk »
Huka likums
Huka likums apraksta sakarību starp atsperes (elastīga materiāla) deformāciju un pielikto spēku.
Jaunums!!: Spēks un Huka likums · Redzēt vairāk »
Iztvaikošana
Šķidruma daudzums vaļējā traukā nemitīgi samazinās — tas iztvaiko Iztvaikošana ir fizikāls process, kad šķidruma molekulas, haotiski kustoties, iegūst tik lielu kinētisko enerģiju, ka tās atstāj šķidrumu, pārvarot pārējo molekulu pievilkšanās spēkus.
Jaunums!!: Spēks un Iztvaikošana · Redzēt vairāk »
Jauda
Jauda — fizikāls lielums, kas raksturo veikto darbu noteiktā laika periodā.
Jaunums!!: Spēks un Jauda · Redzēt vairāk »
Jautājums par barometru
Barometrs Jautājums par barometru ir nepilnīgi formulēta eksāmena jautājuma piemērs, kurš paredz šauru pieeju studiju priekšmeta robežās un var radīt morālu dilemmu eksaminatoram, ja studenta atbilde sniedzas ārpus šīm robežām, bet citādi ir korekta.
Jaunums!!: Spēks un Jautājums par barometru · Redzēt vairāk »
Josta
Ādas siksna Josta ir elastīga sloksne no ādas vai auduma, kuru parasti valkā ap vidukli, lai nekristu nost bikses vai cits apģērba gabals.
Jaunums!!: Spēks un Josta · Redzēt vairāk »
Kazimira efekts
Kazimira efektsKazimira efekts ir divu paralēlu vakuumā viena otrai ļoti tuvu atrodošos metāla plākšņu pievilkšanās spēks.
Jaunums!!: Spēks un Kazimira efekts · Redzēt vairāk »
Kinemātika
Kinemātika ir mehānikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu kustību no ģeometriskā viedokļa, tas ir, nosaka ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
Jaunums!!: Spēks un Kinemātika · Redzēt vairāk »
Kodolsintēze
tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.
Jaunums!!: Spēks un Kodolsintēze · Redzēt vairāk »
Konservatīvais spēks
Konservatīvais spēks ir ķermeņu mijiedarbības spēks, kura iedarbībā eksistē arī potenciālā enerģija.
Jaunums!!: Spēks un Konservatīvais spēks · Redzēt vairāk »
Kulona spriegums
Dizdžes zemestrīcēm 1999.gadā netālu no Marmora jūras. Kulona spriegums ir spriegums, kura ietekmē Zemes garozā izveidojas plaisas.
Jaunums!!: Spēks un Kulona spriegums · Redzēt vairāk »
Mašīna
elektrodzinēji. Mašīna (- ietaise) ir ietaise, kas paredzēta lietderīga darba veikšanai.
Jaunums!!: Spēks un Mašīna · Redzēt vairāk »
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Jaunums!!: Spēks un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Maksvela vienādojumi
Fizikā Maksvela vienādojumi ir četru diferenciālvienādojumu sistēma, kas apraksta elektromagnētisko lauku vakuumā.
Jaunums!!: Spēks un Maksvela vienādojumi · Redzēt vairāk »
Manometriskais spiediens
Manometriskais spiediens ir spiediens ko iegūst mērot dotās vides spiedienu ar manometru.
Jaunums!!: Spēks un Manometriskais spiediens · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Spēks un Mēness · Redzēt vairāk »
Mehānika
Mehānika ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.
Jaunums!!: Spēks un Mehānika · Redzēt vairāk »
Mehāniskais līdzsvars
Līdzsvars fizikā ir situācija, kad kādam ķermenim visu pielikto spēku summa ir vienāda ar nulli.
Jaunums!!: Spēks un Mehāniskais līdzsvars · Redzēt vairāk »
Mehāniskais spriegums
Klints plaisas, kuras radušās mehāniskā sprieguma iedarbībā. Mehāniskais spriegums ir fizikāls lielums, kurš raksturo ārējo spēku iedarbībā ķermenī radušos iekšējos spēkus.
Jaunums!!: Spēks un Mehāniskais spriegums · Redzēt vairāk »
Melnais caurums
Melnais caurums (mākslinieka zīmējums) Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Jaunums!!: Spēks un Melnais caurums · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Spēks un Metrs · Redzēt vairāk »
Mobings
Mobings (no angļu mobbing, to mob 'nomākt, uzbrukt') ir psiholoģiskā terora veids.
Jaunums!!: Spēks un Mobings · Redzēt vairāk »
Molekulārie motori
Molekulārie motori ir molekulārās mašīnas, kas pārveido enerģiju, parasti ķīmisko, mehāniskā darbā.
Jaunums!!: Spēks un Molekulārie motori · Redzēt vairāk »
Molekulārie spēki
Molekulārie spēki ir mijiedarbības spēki, kuri darbojas starp vielas molekulām.
Jaunums!!: Spēks un Molekulārie spēki · Redzēt vairāk »
Normālspiediena spēks
Normālspiediena spēks ir spēks, ar kādu ķermeni piespiež pie saskarvirsmas un kurš vērsts perpendikulāri šai virsmai.
Jaunums!!: Spēks un Normālspiediena spēks · Redzēt vairāk »
Noturība (kuģniecība)
Noturība ir kuģa spēja peldēt stabila līdzsvara stāvoklī gan taisni, gan ar sānsveri.
Jaunums!!: Spēks un Noturība (kuģniecība) · Redzēt vairāk »
Optika
Optikas tabula, 1728.gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Jaunums!!: Spēks un Optika · Redzēt vairāk »
Paātrinājums
Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.
Jaunums!!: Spēks un Paātrinājums · Redzēt vairāk »
Pirmais Ņūtona likums
Pirmais Ņūtona likums Katrs ķermenis paliek mierā vai turpina vienmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina.
Jaunums!!: Spēks un Pirmais Ņūtona likums · Redzēt vairāk »
Protēze
Savietoto Valstu armijas kareivis spēlē galda futbolu ar divām protēzēm roku vietā. Protēze ir mākslīgi veidota detaļa, kura aizstāj kādu no zaudētajām ķermeņa daļām.
Jaunums!!: Spēks un Protēze · Redzēt vairāk »
Pulksteņa rādītāja kustības virziens
Bulta pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Pulksteņa rādītāja kustības virziens ir relatīvs virziens, ar ko pieņemts raksturot rotācijas virzienu.
Jaunums!!: Spēks un Pulksteņa rādītāja kustības virziens · Redzēt vairāk »
Reaktīvā kustība
Reaktīvā kustība ir ķermeņa kustība, ko izraisa reaktīvais vilces spēks, kurš rodas, no ķermeņa pa sprauslu izplūstot gāzes, tvaika u. c. strūklai.
Jaunums!!: Spēks un Reaktīvā kustība · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegās vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Spēks un Sekunde · Redzēt vairāk »
Slapināšana
Ūdens piliens uz auduma, kas ir ķīmiski apstrādāts, lai netiktu slapināts. Slapināšana ir šķidruma spēja saglabāt kontaktu ar cietu virsmu, kā rezultātā rodas bezgalīga mijiedarbība, kad abas virsmas saskaras.
Jaunums!!: Spēks un Slapināšana · Redzēt vairāk »
Spēka moments
Spēka moments τ, pielikts uzgriežņu atslēgai Spēka moments raksturo spēka spēju izraisīt ķermeņa rotāciju attiecībā pret rotācijas asi.
Jaunums!!: Spēks un Spēka moments · Redzēt vairāk »
Spēka plecs
Spēka momentu nosaka gan tas, cik liels ir pats spēks \overrightarrow, gan arī tuvākais attālums no spēka darbības taisnes līdz pagrieziena asij.
Jaunums!!: Spēks un Spēka plecs · Redzēt vairāk »
Spēks (nozīmju atdalīšana)
Spēks var būt.
Jaunums!!: Spēks un Spēks (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Spiedes stiprība
Spiedes stiprība raksturo materiāla spēju pretoties aksiāli vērstiem saspiešanas spēkiem.
Jaunums!!: Spēks un Spiedes stiprība · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārais spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Spēks un Spiediens · Redzēt vairāk »
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Jaunums!!: Spēks un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »
Stiepes izturība
Stiepes stiprība ir viena no materiālu mehāniskajām īpašībām.
Jaunums!!: Spēks un Stiepes izturība · Redzēt vairāk »
Svars
Svars fizikā ir gravitācijas izraisīts spēks, kas darbojas uz objektu.
Jaunums!!: Spēks un Svars · Redzēt vairāk »
Svārstības
Svārstības ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Jaunums!!: Spēks un Svārstības · Redzēt vairāk »
Svira
Ar sviru var pacelt daudz smagāku ķermeni Svira ir ierīce, kas sastāv no izturīga stieņa (pārliktņa) un atbalsta punkta, ap kuru stienis var rotēt.
Jaunums!!: Spēks un Svira · Redzēt vairāk »
Trieciena spēks
Pāļu dzinējs ar trieciena spēku iedzen pāli grunts segumā. Trieciena spēks ir liela spēka iedarbība uz ķermeni īsā laika sprīdī.
Jaunums!!: Spēks un Trieciena spēks · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.
Jaunums!!: Spēks un Vakuums · Redzēt vairāk »
Vektors
Vektors AB — orientēts taisnes nogrieznis, kurš savieno punktu A ar punktu B Vektors — orientēts taisnes nogrieznis, t.i., tāds taisnes nogrieznis, kurš savieno divus punktus A \, un B \, un ir norādīts, kuru no šiem punktiem uzskatīt par nogriežņa sākumu un kuru par gala punktu.
Jaunums!!: Spēks un Vektors · Redzēt vairāk »
Vienādojums
Vienādojums ir matemātisks apgalvojums, kas apgalvo, ka divas izteiksmes ir vienādas.
Jaunums!!: Spēks un Vienādojums · Redzēt vairāk »
Vienkāršs mehānisms
Šeit redzams, kā mainot trīšu - vienkāršo mehānismu - skaitu var ietaupīt spēku (ņūtonus, N), lai paveiktu darbu, konkrēti šajā gadījumā paceltu smagu ķermeni. Vienkāršs mehānisms ir ierīce, ar kuru palīdzību var ļoti vienkārši samazināt nepieciešamo spēku, lai paveiktu fizikālu darbu.
Jaunums!!: Spēks un Vienkāršs mehānisms · Redzēt vairāk »
Vilce (nozīmju atdalīšana)
Vilce var būt.
Jaunums!!: Spēks un Vilce (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Vilnis
Viļņi uz ūdens virsmas. Vilnis ir svārstība, kura izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.
Jaunums!!: Spēks un Vilnis · Redzēt vairāk »
Virve
Saritināta virve Virve ir no dabīgas vai sintētiskas šķiedras veidots savijums.
Jaunums!!: Spēks un Virve · Redzēt vairāk »
Viskoelastība
Viskoelastība ir materiāla īpašība, kad tam piemīt gan elastīga, gan viskoza ķermeņa daba.
Jaunums!!: Spēks un Viskoelastība · Redzēt vairāk »
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums un stīgrums, ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Jaunums!!: Spēks un Viskozitāte · Redzēt vairāk »
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Jaunums!!: Spēks un Zemestrīce · Redzēt vairāk »
