Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Spiediens

Indekss Spiediens

Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.

176 attiecības: Abisāle, Agregātstāvoklis, Akmeņogles, Alumīnija hidroksīdi, Alumīnija izopropoksīds, Arheji, Arhimēda spēks, Artēziskie ūdeņi, Asinsspiediens, Astronomija, Atmosfēra (mērvienība), Atmosfēras spiediens, Autoklāvs, Avogadro likums, Azeotrops maisījums, Šarla likums, Šaujampulveris, Šķīdums, Šķīdumu koligatīvās īpašības, Šķidrums, Šķiltavas, Ūdens planēta, Ūdens staba metrs, Ūdens tvaiks, Ķīmijas tehnoloģija, Ķīmiskā reakcija, Ķīmiskā viela, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Čukstošās galerijas viļņi, Batiāle, Bernulli likums, Blēzs Paskāls, Boila—Mariota likums, Brauna kustība, Bruņa ala, Cauruļvadu uzmavsavienojums, Cēlējspēks, Ciklopentāns, Cunami brīdinājuma sistēma, Daltona likums, Degšana, Difuzors (motora daļa), Dimants, Dinamiskais spiediens, Droselēšana, Dzirde, Entalpija, Fāžu likums, Fāžu stāvokļa diagramma, Fizikāls lielums, ..., Foraminīferas, Fotoluminiscence, Gaisa kondicionēšana, Gaisa mitrums, Galileo (starpplanētu zonde), Galvenās secības zvaigzne, Gāze, Gāzizlāde, Gāzizlādes stabilitrons, Gāzu konstante, Gē-Lisaka likums, Geizers, Gijoms Amontons, Gludeklis, Gravitācijas kolapss, Hidrauliskais trieciens, Hidrodinamika, Hidropārvads, Hidrostatikas pamatvienādojums, Hidrostatiskais manometrs, Ideāla gāze, Ideālas gāzes likums, Ieži, Izkārnīšanās, Izvadorgānu sistēma, Jonu mikroskops, Jupiters (planēta), Kaļamība, Kalcija oksīds, Kandela, Kāja, Kūdra, Kodolieroči, Kodolsintēze, Komodo varāns, Kompresors, Koncentrācija, Kontinentālā Zemes garoza, Korozija, Krava, Kristāls, Kušana, Kušanas temperatūra, Kulona spriegums, Kuprvalis, Laga, Lama, Lavīna, Ledus, Ledus dziļurbums, Lielais piekūns, Liofilizācija, Lodes pirmātrums, Lote (ierīce), Magdeburgas puslodes, Magma, Mangāns, Manometriskais spiediens, Manometrs, Marianas dziļvaga, Mēness, Metamorfie ieži, Mirdzizlāde, Molekula, Molekulārfizika, Molekulāri kinētiskā teorija, Nanotehnoloģija, Narvalis, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Normāli apstākļi, Oglekļa dioksīds, Osmotiskais spiediens, Osmoze, Paskāls, Paskāls (nozīmju atdalīšana), Pārtikas bojāšanās, Peldēšana, Persijs Viljamss Bridžmens, Pirmais termodinamikas likums, Politetrafluoretilēns, Puazeija likums, Putas, Sakņu piepe, Sanda Dejus, Saspiežamība, Saules sistēma, Sekunde, Sensors, Silīcija dioksīds, Siltuma daudzums, Siltumietilpība, Siltumsūknis, Skaņa, Slūžu kamera, Sniegs, Sojuz-11, Sprādziens, Starptautiskā mērvienību sistēma, Stobrs, Sublimācija (fizika), Tūska, Tērauds, Termodinamika, Termodinamisks process, Titāna izopropoksīds, Titāniks, Trīskāršais punkts, Tritons (pavadonis), Troksnis, Tvaika katls, Ultraskaņa, Urīnorgānu sistēma, Vakuums, Ventilators, Venturi caurule, Viļņi, Vilsona kamera, Viršana, Viršanas temperatūra, Virpuļsūknis, Virpuļviesulis, Viskozitāte, Zemūdens zemestrīce, Zemes klātne (transports), Zemestrīce, Zivis. Izvērst indekss (126 vairāk) »

Abisāle

"Koraļļu dārzs" abisālajā zonā 2465 metru dziļumā (Klusais okeāns). Abisāle (no (abyssus) — 'bezdibenis') jeb abisālā zona ir Pasaules okeāna dziļūdens zona, kas atrodas dziļumā virs 2000 metriem un atbilst okeāna gultnei.

Jaunums!!: Spiediens un Abisāle · Redzēt vairāk »

Agregātstāvoklis

Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids.

Jaunums!!: Spiediens un Agregātstāvoklis · Redzēt vairāk »

Akmeņogles

Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.

Jaunums!!: Spiediens un Akmeņogles · Redzēt vairāk »

Alumīnija hidroksīdi

Alumīnija hidroksīdi ir amorfas vai kristāliskas vielas ar mainīgu sastāvu, kuras bieži apraksta ar formulu Al(OH)3.

Jaunums!!: Spiediens un Alumīnija hidroksīdi · Redzēt vairāk »

Alumīnija izopropoksīds

Tetramērs Alumīnija izopropoksīds (Al(OCH(CH3)2)4) ir alkoksīds.

Jaunums!!: Spiediens un Alumīnija izopropoksīds · Redzēt vairāk »

Arheji

Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).

Jaunums!!: Spiediens un Arheji · Redzēt vairāk »

Arhimēda spēks

spēki atrodas līdzsvarā. Fizikā Arhimēda spēks jeb cēlējspēks ir spēks, kas darbojas uz ķermeni, kas iegremdēts šķidrumā vai atrodas gāzē.

Jaunums!!: Spiediens un Arhimēda spēks · Redzēt vairāk »

Artēziskie ūdeņi

Artēziskie ūdeņi ir pazemes ūdeņi, kas atrodas zem spiediena starp diviem ūdens mazcaurlaidīgiem slāņiem.

Jaunums!!: Spiediens un Artēziskie ūdeņi · Redzēt vairāk »

Asinsspiediens

Elektroniskais sfigmomanometrs — ierīce asinsspiediena izmērīšanai Asinsspiediens ir hidrodinamiskais spiediens, kuru uz asinsvadu sieniņām rada asiņu cirkulācija organismā.

Jaunums!!: Spiediens un Asinsspiediens · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Spiediens un Astronomija · Redzēt vairāk »

Atmosfēra (mērvienība)

Atmosfēra (apzīmējums atm) ir ārpussistēmu spiediena mērvienība, kas vienāda ar normālu atmosfēras spiedienu uz Zemes jūras līmenī, t.i., spiediens atbilst 760 mm augstam dzīvsudraba stabiņam 0°С temperatūrā ar dzīvsudraba blīvumu 13595,1 kg/m³ un normālu brīvās krišanas paātrinājumu 9,80665 m/s².

Jaunums!!: Spiediens un Atmosfēra (mērvienība) · Redzēt vairāk »

Atmosfēras spiediens

15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.

Jaunums!!: Spiediens un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »

Autoklāvs

Autoklāvs, arī tvaika sterilizators vai patspiednis ir spiedieniekārta, kas paredzēta medicīnas preču, instrumentu un materiālu sterilizēšanai.

Jaunums!!: Spiediens un Autoklāvs · Redzēt vairāk »

Avogadro likums

Avogadro likums ir viens no ideālās gāzes pamatlikumiem.

Jaunums!!: Spiediens un Avogadro likums · Redzēt vairāk »

Azeotrops maisījums

izopropilspirta un ūdens dažādu sastāvu maisījumiem Azeotrops maisījums (no (a-) — 'ne', ζέειν (zéein) — 'vārīties' un τρόπος (trópos) — 'stāvoklis'; t.i. "tāds, kura stāvoklis nemainās vārot") ir tāds divu vai vairāku šķidrumu maisījums, kura sastāvs vārīšanās laikā nemainās.

Jaunums!!: Spiediens un Azeotrops maisījums · Redzēt vairāk »

Šarla likums

Šarla likums ir viens no ideālās gāzes likumiem.

Jaunums!!: Spiediens un Šarla likums · Redzēt vairāk »

Šaujampulveris

Bezdūmu šaujampulveris Šaujampulveris (novecojis termins — biszāles) ir strauji degošs produkts, kam sadegot, izdalās gāzes, kuras darbojas kā virzošais spēks šaujamieročos.

Jaunums!!: Spiediens un Šaujampulveris · Redzēt vairāk »

Šķīdums

Šķīdums ir stabila homogēna dispersa sistēma jeb vairākkomponenšu vienfāzes sistēma.

Jaunums!!: Spiediens un Šķīdums · Redzēt vairāk »

Šķīdumu koligatīvās īpašības

Šķīdumu koligatīvās īpašības ir tās šķīdumu jeb solvātu īpašības, kuras nosaka izšķīdušās vielas daļiņu (atomu, molekulu, jonu) tieksme saistīties ar šķīdinātāja jeb solventa molekulām un kuru izpausme ir atkarīga tikai no izšķīdušās vielas daļiņu koncentrācijas.

Jaunums!!: Spiediens un Šķīdumu koligatīvās īpašības · Redzēt vairāk »

Šķidrums

Šķidrums pieņem tā trauka formu, kurā tas atrodas Šķidrums ir vielas agregātstāvoklis, kura tilpums pie konstantas temperatūras un spiediena ir konstants, un kura formu nosaka trauks, kurā tas ir iepildīts.

Jaunums!!: Spiediens un Šķidrums · Redzēt vairāk »

Šķiltavas

Gāzes šķiltavas Šķiltavas ir portatīva ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai.

Jaunums!!: Spiediens un Šķiltavas · Redzēt vairāk »

Ūdens planēta

Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.

Jaunums!!: Spiediens un Ūdens planēta · Redzēt vairāk »

Ūdens staba metrs

Ūdens staba metrs ir ārpussistēmas spiediena mērvienība.

Jaunums!!: Spiediens un Ūdens staba metrs · Redzēt vairāk »

Ūdens tvaiks

Ūdens tvaiks ir ūdens gāzveida agregātstāvoklī.

Jaunums!!: Spiediens un Ūdens tvaiks · Redzēt vairāk »

Ķīmijas tehnoloģija

Rūpnieciska mēroga destilācijas kolonnas Ķīmijas tehnoloģija (no, chēmeia — 'metālu sakausēšanas māka', τέχνη, tehnē — 'meistarība, māksla' un λογος, logos — 'mācība, jēdziens') ir zinātne par ķīmisko reakciju norisi, metodēm un īpatnībām rūpnieciskajos vai modelējošos procesos.

Jaunums!!: Spiediens un Ķīmijas tehnoloģija · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā reakcija

Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.

Jaunums!!: Spiediens un Ķīmiskā reakcija · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā viela

Ūdens un tvaiks ir vienas ķīmiskās vielas divi dažādi agregātstāvokļi Ķīmiskā viela ir vielas veids ar noteiktu ķīmisko sastāvu, neatkarīgi no šīs vielas izcelsmes.

Jaunums!!: Spiediens un Ķīmiskā viela · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).

Jaunums!!: Spiediens un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »

Čukstošās galerijas viļņi

Čukstošās galerijas viļņi jeb čukstošās galerijas modas ir viļņu veids, kas pārvietojas gar ieliektu virsmu.

Jaunums!!: Spiediens un Čukstošās galerijas viļņi · Redzēt vairāk »

Batiāle

Atlantijas okeāna batiālajā zonā Batiāle (no (bathýs) — 'dziļš') jeb batiālā zona ir Pasaules okeāna zona, kas atrodas dziļumā no 200—500 līdz 2000 metriem, aizņemot platību starp šelfa sublitorāli un dziļūdens abisālo zonu.

Jaunums!!: Spiediens un Batiāle · Redzēt vairāk »

Bernulli likums

Venturi cauruli. Šķidruma kolonnu augstumu starpība parāda, ka kinētiskā enerģija palielinās uz spiediena rēķina Bernulli likums ir fizikas likums hidrodinamikā, kas atspoguļo fluīda (šķidruma vai gāzes) ātruma, statiskā spiediena un potenciālās enerģijas savstarpējo saistību.

Jaunums!!: Spiediens un Bernulli likums · Redzēt vairāk »

Blēzs Paskāls

Blēzs Paskāls (Blaise Pascal, dzimis, miris) bija franču rakstnieks, matemātiķis, fiziķis un reliģijas filozofs.

Jaunums!!: Spiediens un Blēzs Paskāls · Redzēt vairāk »

Boila—Mariota likums

Boila—Mariota likums, pazīstams arī kā Boila likums un Taunlija likums, ir viens no ideālās gāzes likumiem, gāzu saspiešanas likums.

Jaunums!!: Spiediens un Boila—Mariota likums · Redzēt vairāk »

Brauna kustība

Brauna kustība ir ar aci vai mikroskopu novērojama šķidrumā (vai gāzē) iejauktu nelielu daļiņu siltumkustība.

Jaunums!!: Spiediens un Brauna kustība · Redzēt vairāk »

Bruņa ala

Bruņa ala ir vienīgā tektoniskās izcelsmes ala Latvijā, vecākā ala Latvijā — tā veidojusies ledus laikmeta laikā pirms aptuveni 12 000 — 15 000 gadu, kā arī otra garākā dolomītā veidojusies ala Latvijā.

Jaunums!!: Spiediens un Bruņa ala · Redzēt vairāk »

Cauruļvadu uzmavsavienojums

Dažādi veidgabali ar blīvējuma gredzeniem un pretuzgriežniem Cauruļvadu uzmavsavienojums ir cauruļvadu — ūdensvadu, gāzesvadu vai siltumvadu (apkures sistēmu) — savienojums.

Jaunums!!: Spiediens un Cauruļvadu uzmavsavienojums · Redzēt vairāk »

Cēlējspēks

lift) virziens Cēlējspēks ir spēks, kas darbojas uz objektu, kad ap to plūst asimetriska plūsma (fluīds jeb plūstoša viela).

Jaunums!!: Spiediens un Cēlējspēks · Redzēt vairāk »

Ciklopentāns

Ciklopentāns (C5H10) ir bezkrāsains, ūdenī nešķīstošs šķidrums ar savdabīgu smaržu.

Jaunums!!: Spiediens un Ciklopentāns · Redzēt vairāk »

Cunami brīdinājuma sistēma

Spiediena sensori okeāna dzelmē reģistrē cunami vilni, kurš plūst pāri, un nosūta signālu bojai. Tā savukārt nosūta brīdinājuma signālu par cunami viļņa tuvošanos satelītam. Cunami brīdinājuma sistēma ir brīdinājuma sistēma, kura ir izveidota, lai laikus brīdinātu cilvēkus par cunami viļņa tuvošanos.

Jaunums!!: Spiediens un Cunami brīdinājuma sistēma · Redzēt vairāk »

Daltona likums

Daltona likuma ilustrācija Daltona likums ir fizikas likums, kas nosaka, ka ideālu gāzu maisījuma spiediens ir šo maisījumu veidojošo gāzu parciālspiedienu summa.

Jaunums!!: Spiediens un Daltona likums · Redzēt vairāk »

Degšana

Sērkociņa degšana Nātrija degšana Etanola tvaiku maisījuma ar gaisu sadegšana plastmasas pudelē Degšana ir salikta, ātri norisoša ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā izdalās daudz siltuma un parasti veidojas arī liesma.

Jaunums!!: Spiediens un Degšana · Redzēt vairāk »

Difuzors (motora daļa)

Difuzors ir sašaurināts kanāls, kas atrodas automobiļa karburatorā.

Jaunums!!: Spiediens un Difuzors (motora daļa) · Redzēt vairāk »

Dimants

Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.

Jaunums!!: Spiediens un Dimants · Redzēt vairāk »

Dinamiskais spiediens

Dinamiskais spiediens ir kustīga šķidruma spiediena palielināšanās, salīdzinot ar tā statisko vērtību kustības dēļ.

Jaunums!!: Spiediens un Dinamiskais spiediens · Redzēt vairāk »

Droselēšana

Droselēšana (no vācu drosseln — 'ierobežot, slāpēt') ir gāzes (vai tvaika, arī šķidruma) spiediena samazināšana, gāzei izplūstot caur cauruļvadu sašaurinājumiem — pneimatisko (vai hidraulisko) droseli — vai caur porainu šķērssienu.

Jaunums!!: Spiediens un Droselēšana · Redzēt vairāk »

Dzirde

250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.

Jaunums!!: Spiediens un Dzirde · Redzēt vairāk »

Entalpija

Entalpija (enthálpō — ‘sildīt’), siltuma funkcija jeb rašanās siltums ir termodinamiskais potenciāls, kas raksturo sistēmas siltumsaturu.

Jaunums!!: Spiediens un Entalpija · Redzēt vairāk »

Fāžu likums

Fāžu likums apraksta sakarību starp iespējamo brīvības pakāpju skaitu (B), fāžu skaitu (F) un komponentu skaitu (K), līdzsvarā esošā slēgtā sistēmā.

Jaunums!!: Spiediens un Fāžu likums · Redzēt vairāk »

Fāžu stāvokļa diagramma

Vienkāršas vielas fāžu stāvokļa diagrammaFāžu stāvokļa diagramma ir diagramma, kur attēloti līdzsvara stāvokļi starp atšķirīgām termodinamiskajām fāzēm.

Jaunums!!: Spiediens un Fāžu stāvokļa diagramma · Redzēt vairāk »

Fizikāls lielums

Fizikāls lielums ir, piemēram, masa, spēks, impulss, spiediens, temperatūra, elektriskā lauka intensitāte.

Jaunums!!: Spiediens un Fizikāls lielums · Redzēt vairāk »

Foraminīferas

Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.

Jaunums!!: Spiediens un Foraminīferas · Redzēt vairāk »

Fotoluminiscence

Fotoluminiscence rodas fotoierosmes iespaidā, izmantojot redzamā un UV diapazona starojumu gāzu, šķidrumu, stiklu, dielektriķu, pusvadītāju un citu materiālu ierosināšanai.

Jaunums!!: Spiediens un Fotoluminiscence · Redzēt vairāk »

Gaisa kondicionēšana

Gaisa kondicionēšana ir gaisa apstrādes process un automātiska gaisa temperatūras, mitruma, kustības ātruma un tīrības uzturēšana slēgtā telpā vai telpas daļā neatkarīgi no ārējiem meteoroloģiskiem apstākļiem un mainīgiem telpas siltuma un mitruma izdalījumiem."Krēsliņš A., Gaisa kondicionēšana rūpniecības un sabiedriskajās ēkās - R.:Liesma, 1975.

Jaunums!!: Spiediens un Gaisa kondicionēšana · Redzēt vairāk »

Gaisa mitrums

Tropiskajos mežos bieži ir augsts mitruma līmenis Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums gaisā.

Jaunums!!: Spiediens un Gaisa mitrums · Redzēt vairāk »

Galileo (starpplanētu zonde)

Galileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.

Jaunums!!: Spiediens un Galileo (starpplanētu zonde) · Redzēt vairāk »

Galvenās secības zvaigzne

Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.

Jaunums!!: Spiediens un Galvenās secības zvaigzne · Redzēt vairāk »

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Jaunums!!: Spiediens un Gāze · Redzēt vairāk »

Gāzizlāde

Gāzizlāde ir procesu kopums, kas norisinās gāzē, kurā plūst elektriskā strāva.

Jaunums!!: Spiediens un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Gāzizlādes stabilitrons

Mirdzizlādes stabilitrons СГ3С ar auksto katodu, pildīts ar argona, hēlija un neona maisījumu. Paredzēts 105 līdz 112 V sprieguma stabilizēšanai. Gāzizlādes stabilitrons ir ar retinātu gāzi pildīta divelektrodu elektronu lampa, kas paredzēta sprieguma stabilizācijai.

Jaunums!!: Spiediens un Gāzizlādes stabilitrons · Redzēt vairāk »

Gāzu konstante

Par gāzu konstanti sauc gan universālo gāzu konstanti, gan specifisko gāzu konstanti.

Jaunums!!: Spiediens un Gāzu konstante · Redzēt vairāk »

Gē-Lisaka likums

Animācija, kas parāda attiecību starp tilpumu un temperatūru, kad masa un spiediens ir konstants Gē-Lisaka likums ir viens no ideālās gāzes likumiem.

Jaunums!!: Spiediens un Gē-Lisaka likums · Redzēt vairāk »

Geizers

Strokkura geizers Īslandē Geizers ir karstais avots, kam raksturīga neregulāra karstā ūdens vai tvaika izšaušanās no Zemes dzīlēm.

Jaunums!!: Spiediens un Geizers · Redzēt vairāk »

Gijoms Amontons

Gijoms Amontons (franču: Guillaume Amontons) bija franču fiziķis un mehāniķis, Francijas Zinātņu akadēmijas loceklis, viens no triboloģijas aizsācējiem.

Jaunums!!: Spiediens un Gijoms Amontons · Redzēt vairāk »

Gludeklis

Kokogļu gludeklis Gludeklis ir ierīce, kuru izmanto, lai gludinātu apģērbu ar siltuma un spiediena palīdzību.

Jaunums!!: Spiediens un Gludeklis · Redzēt vairāk »

Gravitācijas kolapss

Gravitācijas kolapss ir ārkārtīgi strauja zvaigznes saspiešanās savu gravitācijas spēku ietekmē evolūcijas beigu stadijā, kad zvaigznē beigušās kodolreakcijas un gāzes spiediens vairs nespēj līdzsvarot gravitācijas spēku.

Jaunums!!: Spiediens un Gravitācijas kolapss · Redzēt vairāk »

Hidrauliskais trieciens

Hidrauliskais trieciens — spiediena strauja palielināšanās pa cauruļvadu tekošā šķidrumā, ja šā šķidruma tecēšanas ātrumu maina momentāni (piemēram, cauruļvadu noslēdzot).

Jaunums!!: Spiediens un Hidrauliskais trieciens · Redzēt vairāk »

Hidrodinamika

Hidrodinamika ir hidromehānikas nodaļa, kas aplūko nesaspiežamu šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.

Jaunums!!: Spiediens un Hidrodinamika · Redzēt vairāk »

Hidropārvads

Hidrauliskā ķēde - sūknis, tiešās regulēšanas vārsts, hidrauliskais cilindrs, rezervuārs, filtrs Hidropārvads ir mehāniska ierīce, kurā darba veikšanai tiek izmantots šķidrums.

Jaunums!!: Spiediens un Hidropārvads · Redzēt vairāk »

Hidrostatikas pamatvienādojums

1.attēls Hidrostatika ir hidraulikas nodaļa, kura pēta šķidruma līdzsvara nosacījumus un to praktisko pielietošanu.

Jaunums!!: Spiediens un Hidrostatikas pamatvienādojums · Redzēt vairāk »

Hidrostatiskais manometrs

Hidrostatiskie manometri — vienkāršākās ierīces vakuuma mērīšanai.

Jaunums!!: Spiediens un Hidrostatiskais manometrs · Redzēt vairāk »

Ideāla gāze

Ideāla gāze ir gāzes vienkāršots modelis.

Jaunums!!: Spiediens un Ideāla gāze · Redzēt vairāk »

Ideālas gāzes likums

Ideālas gāzes likums ir hipotētiskās ideālās gāzes stāvokļa vienādojums.

Jaunums!!: Spiediens un Ideālas gāzes likums · Redzēt vairāk »

Ieži

Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).

Jaunums!!: Spiediens un Ieži · Redzēt vairāk »

Izkārnīšanās

Bernards Pikārs. Parfimērs. XVI gadsimts Kaijas defekācija lidojuma laikā Defekācija tupus pozā Izkārnīšanās jeb defekācija ir gremošanas pēdējais posms, kurā no resnās zarnas caur anālo atveri tiek izvadīts zarnu saturs.

Jaunums!!: Spiediens un Izkārnīšanās · Redzēt vairāk »

Izvadorgānu sistēma

Izvadorgānu sistēma ir orgānu sistēma, ar kuru palīdzību organisms atbrīvojas no kaitīgiem vielmaiņas galaproduktiem.

Jaunums!!: Spiediens un Izvadorgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Jonu mikroskops

thumb Jonu mikroskops (jeb jonu projektors) sastāv no sfēriska trauka, kuras rādiuss ir aptuveni 0,1 m (10 cm), un volframa adatas, kuras smaile novietota trauka centrā (sk. zīmējumu).

Jaunums!!: Spiediens un Jonu mikroskops · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.

Jaunums!!: Spiediens un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Kaļamība

Tabula, kur metālu kaļamība un velmējamība samazinās Kaļamība ir metāla spēja ļauties apstrādei ar spiedienu, pieņemt jaunu formu siltuma vai spiedes iedarbībā neplaisājoties.

Jaunums!!: Spiediens un Kaļamība · Redzēt vairāk »

Kalcija oksīds

Stipri eksotermiskā kaļķu dzēšanas reakcija, kuras laikā temperatūra var sasniegt 300 °C Kalcija oksīds (CaO, nedzēstie kaļķi) ir balta, kristāliska viela, kas reaģē ar ūdeni.

Jaunums!!: Spiediens un Kalcija oksīds · Redzēt vairāk »

Kandela

Kandela (no — 'svece'; apzīmējums: cd) ir SI sistēmas gaismas stipruma mērvienība.

Jaunums!!: Spiediens un Kandela · Redzēt vairāk »

Kāja

Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.

Jaunums!!: Spiediens un Kāja · Redzēt vairāk »

Kūdra

Kūdras ieguve Vācijā Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos.

Jaunums!!: Spiediens un Kūdra · Redzēt vairāk »

Kodolieroči

1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.

Jaunums!!: Spiediens un Kodolieroči · Redzēt vairāk »

Kodolsintēze

tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.

Jaunums!!: Spiediens un Kodolsintēze · Redzēt vairāk »

Komodo varāns

Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.

Jaunums!!: Spiediens un Komodo varāns · Redzēt vairāk »

Kompresors

Kompresors ir mehāniska ierīce, kas palielina gāzes spiedienu, samazinot tās tilpumu.

Jaunums!!: Spiediens un Kompresors · Redzēt vairāk »

Koncentrācija

Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.

Jaunums!!: Spiediens un Koncentrācija · Redzēt vairāk »

Kontinentālā Zemes garoza

Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.

Jaunums!!: Spiediens un Kontinentālā Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Korozija

Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no  — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.

Jaunums!!: Spiediens un Korozija · Redzēt vairāk »

Krava

Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.

Jaunums!!: Spiediens un Krava · Redzēt vairāk »

Kristāls

Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.

Jaunums!!: Spiediens un Kristāls · Redzēt vairāk »

Kušana

Ledus kušana glāzē Kušana ir process, kurā cietviela pāriet šķidrajā fāzē.

Jaunums!!: Spiediens un Kušana · Redzēt vairāk »

Kušanas temperatūra

Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).

Jaunums!!: Spiediens un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »

Kulona spriegums

Dizdžes zemestrīcēm 1999.gadā netālu no Marmora jūras. Kulona spriegums ir spriegums, kura ietekmē Zemes garozā izveidojas plaisas.

Jaunums!!: Spiediens un Kulona spriegums · Redzēt vairāk »

Kuprvalis

Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis, kas ir vienīgā suga kuprvaļu ģintī.

Jaunums!!: Spiediens un Kuprvalis · Redzēt vairāk »

Laga

Laga Laga (angliski — chip log, krieviski - Лаг) ir navigācijas instruments, kuru jūrnieki izmanto, lai noteiktu kuģa ātrumu attiecībā pret ūdeni.

Jaunums!!: Spiediens un Laga · Redzēt vairāk »

Lama

Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) — otru lamu ģints sugu.

Jaunums!!: Spiediens un Lama · Redzēt vairāk »

Lavīna

Lavīnas sākums Lavīna ir straujš un pēkšņs sniega masu nobrukums, parasti kalnos, kas, virzoties pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.

Jaunums!!: Spiediens un Lavīna · Redzēt vairāk »

Ledus

235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.

Jaunums!!: Spiediens un Ledus · Redzēt vairāk »

Ledus dziļurbums

Vostokas stacija ar divām dziļurbšanas iekārtām priekšplānā Ledus dziļurbums ir glacioloģijas izpētes metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti ledus vairoga hronoloģiski paraugi.

Jaunums!!: Spiediens un Ledus dziļurbums · Redzēt vairāk »

Lielais piekūns

Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Spiediens un Lielais piekūns · Redzēt vairāk »

Liofilizācija

Liofilizētas zemenes Liofilizācija jeb aukstā žāvēšana ir produkta žāvēšanas process, kurā produktā saturošais ūdens sasalst un ledus pie zemiem spiedieniem iztvaiko sublimācijas ceļā.

Jaunums!!: Spiediens un Liofilizācija · Redzēt vairāk »

Lodes pirmātrums

Lodes pirmātrums ir ātrums, ar kādu šāviņš (lode, skrots, u.c.) izšaujas no stobra tievgaļa.

Jaunums!!: Spiediens un Lodes pirmātrums · Redzēt vairāk »

Lote (ierīce)

Lotes ķermenis ar lotlīni, kura marķēta dziļumu mērīšanai jūras asīs. Lote (no) ir hidrogrāfijas un navigācijas ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai.

Jaunums!!: Spiediens un Lote (ierīce) · Redzēt vairāk »

Magdeburgas puslodes

Attēlojums izmantotajām puslodēm Magdeburgas puslodes bija eksperiments, kurā Oto Gerike nodemonstrēja gaisa spiedienu un vakuuma iegūšanas iespējamību.

Jaunums!!: Spiediens un Magdeburgas puslodes · Redzēt vairāk »

Magma

Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.

Jaunums!!: Spiediens un Magma · Redzēt vairāk »

Mangāns

Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.

Jaunums!!: Spiediens un Mangāns · Redzēt vairāk »

Manometriskais spiediens

Manometriskais spiediens ir spiediens ko iegūst mērot dotās vides spiedienu ar manometru.

Jaunums!!: Spiediens un Manometriskais spiediens · Redzēt vairāk »

Manometrs

alt.

Jaunums!!: Spiediens un Manometrs · Redzēt vairāk »

Marianas dziļvaga

Marianas dziļvaga Marianas dziļvaga ir dziļākā zināmā okeāna dziļvaga uz Zemes.

Jaunums!!: Spiediens un Marianas dziļvaga · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Spiediens un Mēness · Redzēt vairāk »

Metamorfie ieži

Kvarcīts ir viens no metamorfajiem iežiem Metamorfie ieži ir ieži, kas metamorfisma procesā veidojušies no nogulumiežiem, magmatiskiem iežiem un no vecākiem metamorfiem iežiem.

Jaunums!!: Spiediens un Metamorfie ieži · Redzēt vairāk »

Mirdzizlāde

Mirdzizlāde ir viens no vājstrāvas elektriskās izlādes veidiem, kas norisinās mēreni retinātās gāzēs.

Jaunums!!: Spiediens un Mirdzizlāde · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Spiediens un Molekula · Redzēt vairāk »

Molekulārfizika

Molekulārfizika ir mācība par vielu, kas pēta ķermeņu īpašības atkarībā no to uzbūves, molekulu mijiedarbības spēka un molekulu kustības rakstura.

Jaunums!!: Spiediens un Molekulārfizika · Redzēt vairāk »

Molekulāri kinētiskā teorija

Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.

Jaunums!!: Spiediens un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »

Nanotehnoloģija

zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).

Jaunums!!: Spiediens un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »

Narvalis

Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).

Jaunums!!: Spiediens un Narvalis · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti fizikā

Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.

Jaunums!!: Spiediens un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »

Normāli apstākļi

Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).

Jaunums!!: Spiediens un Normāli apstākļi · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Spiediens un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Osmotiskais spiediens

Osmotiskais spiediens (apzīmē ar π) ir spiediens, kas pielikts puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus, un vērsts virzienā no atšķaidītākā šķīduma (robežgadījumā — tīra šķīdinātāja) uz koncentrētāku.

Jaunums!!: Spiediens un Osmotiskais spiediens · Redzēt vairāk »

Osmoze

Osmoze - zilās bumbiņas (molekulas) netiek cauri puscaurlaidīgai membrānai, bet rozā šķidrums (šķidrums vai gāze) tiek. Balanss tiek sasniegts, kad abās pusēs rozā šķidruma daudzums uz bumbiņu ir vienāds Osmoze (— 'spiediens, grūdiens') ir izšķīdušu vielu sūkšanās caur puscaurlaidīgo membrānu.

Jaunums!!: Spiediens un Osmoze · Redzēt vairāk »

Paskāls

Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.

Jaunums!!: Spiediens un Paskāls · Redzēt vairāk »

Paskāls (nozīmju atdalīšana)

Paskāls var būt.

Jaunums!!: Spiediens un Paskāls (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Pārtikas bojāšanās

Pārtikas bojāšanās ir mikrobiālas un ķīmiskās pārvērtības, kurās pārtika kļūst nepiemērota patēriņam.

Jaunums!!: Spiediens un Pārtikas bojāšanās · Redzēt vairāk »

Peldēšana

Peldēšana ir pārvietošanās veids ūdenī.

Jaunums!!: Spiediens un Peldēšana · Redzēt vairāk »

Persijs Viljamss Bridžmens

Persijs Viljamss Bridžmens (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Spiediens un Persijs Viljamss Bridžmens · Redzēt vairāk »

Pirmais termodinamikas likums

Pirmais termodinamikas likums ir termodinamikas princips, kas saskaņā ar enerģijas nezūdamības likumu nosaka, ka 1) siltumapmaiņas procesā termodinamiskai sistēmai pievadīts siltuma daudzums tiek patērēts divējādi: mainot sistēmas iekšējo enerģiju vai sistēmai pastrādājot mehānisko darbu (darbu veic gāze); 2) termodinamiskajai sistēmai pievadīts siltuma daudzums un tai pielikts darbs izmaina sistēmas iekšējo enerģiju (darbu veic ārējie spēki).

Jaunums!!: Spiediens un Pirmais termodinamikas likums · Redzēt vairāk »

Politetrafluoretilēns

Politetrafluoretilēns ir polimērs, kas sastāv tikai no oglekļa un fluora.

Jaunums!!: Spiediens un Politetrafluoretilēns · Redzēt vairāk »

Puazeija likums

Šķidrumam ar viskozitāti, tā ātrums gar ārsienām ir tuvs nullei, ātrumam palielinoties tuvāk caurules centram. Puazeija likums ir lamināras plūsmas apraksts cilindriskā caurulē, ja tiek ņemti vērā viskozie spēki.

Jaunums!!: Spiediens un Puazeija likums · Redzēt vairāk »

Putas

290x290px Putas ir dispersā sistēma, kas rodas, veidojoties gāzes ieslēgumiem šķidrumā vai cietā vielā.

Jaunums!!: Spiediens un Putas · Redzēt vairāk »

Sakņu piepe

Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.

Jaunums!!: Spiediens un Sakņu piepe · Redzēt vairāk »

Sanda Dejus

Sanda Dejus (dzimusi 1987. gada 31. martā) ir latviešu radio personība un aktrise.

Jaunums!!: Spiediens un Sanda Dejus · Redzēt vairāk »

Saspiežamība

Deformācija ārējā spiediena rezultātā Saspiežamība ir fizikāla īpašība, kas raksturo vielas spēju mainīt savu tilpumu ārēja, no visām pusēm vienāda spiediena iedarbībā.

Jaunums!!: Spiediens un Saspiežamība · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Spiediens un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Sekunde

Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.

Jaunums!!: Spiediens un Sekunde · Redzēt vairāk »

Sensors

Kustības sensors Sensors (no — 'sajūta') jeb devējs ir mērpārveidotājs vai ierīce, kas tieši uztver mērījamo lielumu (piemēram, spiedienu, temperatūru, deformāciju, spriegumu, gaismas daudzumu, vielas stāvokli) un veido tā vērtībām atbilstošu signālu virkni.

Jaunums!!: Spiediens un Sensors · Redzēt vairāk »

Silīcija dioksīds

Silīcija dioksīds (SiO2) normālos apstākļos ir cieta kristāliska viela.

Jaunums!!: Spiediens un Silīcija dioksīds · Redzēt vairāk »

Siltuma daudzums

Siltuma daudzums (Q) ir enerģija, kuru saņem vai zaudē ķermenis siltumapmaiņas procesā.

Jaunums!!: Spiediens un Siltuma daudzums · Redzēt vairāk »

Siltumietilpība

Siltumietilpība — fizikāls lielums, kas raksturo to siltuma daudzumu, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūra palielinātos par vienu kelvinu.

Jaunums!!: Spiediens un Siltumietilpība · Redzēt vairāk »

Siltumsūknis

Siltumsūknis ir ierīce, kas pārvieto siltumu no aukstākas vietas uz siltāku.

Jaunums!!: Spiediens un Siltumsūknis · Redzēt vairāk »

Skaņa

Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.

Jaunums!!: Spiediens un Skaņa · Redzēt vairāk »

Slūžu kamera

Slūžu kamera ir iekārta, kas ļauj cilvēkus vai objektus pārvietot starp hermētisku telpu un apkārtējo vidi, minimizējot spiediena izmaiņas un gāzu ieplūšanu vai izplūšanu no telpas.

Jaunums!!: Spiediens un Slūžu kamera · Redzēt vairāk »

Sniegs

Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.

Jaunums!!: Spiediens un Sniegs · Redzēt vairāk »

Sojuz-11

1971. gadā PSRS izlaista pastmarka Sojuz-11 (Союз-11) bija PSRS Sojuz sērijas pilotējams kosmosa kuģis.

Jaunums!!: Spiediens un Sojuz-11 · Redzēt vairāk »

Sprādziens

Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.

Jaunums!!: Spiediens un Sprādziens · Redzēt vairāk »

Starptautiskā mērvienību sistēma

nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.

Jaunums!!: Spiediens un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »

Stobrs

ASV 240 mm haubice darbībā 1944. gadā Stobrs ir šaujamieroča vai cita ieroča pamatdaļa — caurule, parasti metāla, caur kuru tiek izlaista kontrolēta eksplozija, lai dzītu uz priekšu (impulsu dod šaujampulvera gāzes, saspiests gaiss vai cits dzinējmateriāls), ārā no gala lodi (lādiņu, granātu, mīnu) vajadzīgajā virzienā un piešķirtu tai vajadzīgo sākuma ātrumu.

Jaunums!!: Spiediens un Stobrs · Redzēt vairāk »

Sublimācija (fizika)

Sublimācija ir vielas pāreja no cietās fāzes tieši gāzveida fāzē, apejot šķidro fāzi.

Jaunums!!: Spiediens un Sublimācija (fizika) · Redzēt vairāk »

Tūska

Tūska ir ūdens, elektrolītu un olbaltumvielu maiņas traucējumi, kad šķidrums uzkrājas kādas ķermeņa daļas starpšūnu telpā vai serozos dobumos, tūska var būt vispārēja.

Jaunums!!: Spiediens un Tūska · Redzēt vairāk »

Tērauds

250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.

Jaunums!!: Spiediens un Tērauds · Redzēt vairāk »

Termodinamika

Viskozas vides (gāzes vai šķidruma) termiskā izplešanās Termodinamika (no sengrieķu therme — siltums, dynamis — spēks) ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar dažādu enerģijas formu un enerģijas pārneses formu attiecībām.

Jaunums!!: Spiediens un Termodinamika · Redzēt vairāk »

Termodinamisks process

Cikliska termodinamisks procesa piemērs - Stērlinga dzinējs. Iekrāsotais laukums ir lietderīgais darbs. Termodinamisks process ir termodinamiskas sistēmas makroskopisko parametru izmaiņu virkne.

Jaunums!!: Spiediens un Termodinamisks process · Redzēt vairāk »

Titāna izopropoksīds

Titāna izopropoksīds (Ti(OCH(CH3)2)4) (tam iespējami arī daudzi citi nosaukumi) ir bezkrāsains šķidrums, kas reaģē ar ūdeni.

Jaunums!!: Spiediens un Titāna izopropoksīds · Redzēt vairāk »

Titāniks

RMS Titāniks bija otrais no superlaineru trio, kas tika uzbūvēti, lai dominētu transatlantijas ceļojumu biznesā.

Jaunums!!: Spiediens un Titāniks · Redzēt vairāk »

Trīskāršais punkts

Tipiska vielas stāvokļa diagramma, kurā zaļā līnija attiecas uz lielāko daļu vielu, savukārt raustītā zaļā līnija parāda ūdens anomālo uzvedību Trīskāršais punkts termodinamikā ir vielas temperatūras un spiediena vērtības, pie kurām vienlaicīgi pastāv trīs agregātstāvokļa fāzes (šķidrā fāze, gāzveida fāze un cietā fāze), tādējādi starp tām pastāv termodinamiskais līdzsvars.

Jaunums!!: Spiediens un Trīskāršais punkts · Redzēt vairāk »

Tritons (pavadonis)

Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.

Jaunums!!: Spiediens un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Troksnis

Troksnis ir jebkura nepatīkama vai nevēlama skaņa, kā arī skaņu ar dažādu spiedienu frekvenci un intensitāti haotisks sakārtojums.

Jaunums!!: Spiediens un Troksnis · Redzēt vairāk »

Tvaika katls

Tvaika katls. Tvaika katls ir katls, kas paredzēts piesātināta vai pārkarsēta tvaika ģenerēšanai.

Jaunums!!: Spiediens un Tvaika katls · Redzēt vairāk »

Ultraskaņa

Ultraskaņa ir ciklisks skaņas spiediens ar lielāku frekvenci nekā cilvēka dzirdes augstākā robeža.

Jaunums!!: Spiediens un Ultraskaņa · Redzēt vairāk »

Urīnorgānu sistēma

Urīnorgānu sistēma Urīnorgānu sistēma (Organa uropetica s. organa urinaria) ir orgānu sistēma, kas nodrošina urīna veidošanu, uzkrāšanos un izvadīšanu no organisma.

Jaunums!!: Spiediens un Urīnorgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.

Jaunums!!: Spiediens un Vakuums · Redzēt vairāk »

Ventilators

Ventilators ir ierīce gāzu pārvietošanai.

Jaunums!!: Spiediens un Ventilators · Redzēt vairāk »

Venturi caurule

Idealizēta plūsma Venturi caurulē Punktos 1. un 2. ir atšķirīgi dinamiskie spiedieni un atšķirīgi plūsmas ātrumi Venturi caurule ir eksperimentāla iekārta hidrodinamikā, kur novērojama dinamiskā spiediena mazināšanās plūsmai nonākot sašaurinājumā.

Jaunums!!: Spiediens un Venturi caurule · Redzēt vairāk »

Viļņi

Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.

Jaunums!!: Spiediens un Viļņi · Redzēt vairāk »

Vilsona kamera

Vilsona kamera Vilsona kamera ir ierīce, kas paredzēta lādētu daļiņu atstāto pēdu (treku) reģistrēšanai.

Jaunums!!: Spiediens un Vilsona kamera · Redzēt vairāk »

Viršana

Ūdens vārīšanās Viršana jeb vārīšanās ir process, kurā viela no šķidrās fāzes pāriet gāzveida fāzē.

Jaunums!!: Spiediens un Viršana · Redzēt vairāk »

Viršanas temperatūra

Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).

Jaunums!!: Spiediens un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »

Virpuļsūknis

Virpuļsūknis ir iekārta, kas paredzēta ūdens sūknēšanai vai padevei no rezervuāriem, akām, uzglabāšanas tvertnēm.

Jaunums!!: Spiediens un Virpuļsūknis · Redzēt vairāk »

Virpuļviesulis

Tornādo pie Oklahomas. Virpuļviesulis, tornādo jeb virpuļvētra ir gaisa masu spēcīga virpuļveida kustība ap izteiktu vertikālu asi.

Jaunums!!: Spiediens un Virpuļviesulis · Redzēt vairāk »

Viskozitāte

Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").

Jaunums!!: Spiediens un Viskozitāte · Redzēt vairāk »

Zemūdens zemestrīce

Zemūdens zemestrīces parasti notiek tektonisko plātņu sadursmju vietās zem ūdens. Zemūdens zemestrīce ir zemestrīce, kura notiek atklātā jūrā dziļi zem ūdens virsmas.

Jaunums!!: Spiediens un Zemūdens zemestrīce · Redzēt vairāk »

Zemes klātne (transports)

Autoceļa virsbūves šķērsgriezums uz zemes klātnes Zemes klātne ir grunts būve, kuru iegūst zemes virskārtu apstrādājot līdz tādam stāvoklim, kas ļauj uz tās būvēt būves t.sk.

Jaunums!!: Spiediens un Zemes klātne (transports) · Redzēt vairāk »

Zemestrīce

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

Jaunums!!: Spiediens un Zemestrīce · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Spiediens un Zivis · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »