Komunikācija

431 attiecības: Adeles pingvīns, Aioras, Akmeņčakstīte, Akmeņkuitala, Akmeņkuitalas, Akmeņtārtiņš, Akrobātērglis, Alku dzimta, Alpu vārnas, Amerikas grifi, Amerikas melnais grifs, Amerikas vālodzes, Apaļvaboļu dzimta, Apkakles sīga, Apkakles sīgas, Apkakles strazds, Apodziņi, Apogi, Arktikas stērstes, Asinsblakšu ģints, Atlantijas tuklītis, Atraitnīšu raibeņi, Atraitnīšu raibeņu cilts, Augutis, Ausainā pūce, Ausainās pūces, Australembiidae, Austrālāzijas mušķērāju dzimta, Austrumu ķauķīši, Avia BH-26, Šņibīši, Šrilankas savvaļas vista, Šrilankas zilā žagata, Ģirlicis, Ūdensstrazdi, Ūdensvistiņa, Ūdensvistiņas, Ūpis, Īsknābja zoss, Īstaustekļu taisnspārņi, Ķauķīšu dzimta, Ķīķis, Ķīķu apakšdzimta, Ķīnas čakste, Ķeģis, Ķivulis, Žagata, Žagatu ģints, Čūskērgļi, Čūskērglis, ..., Čipstes, Čuņčiņš, Ērgļi (putni), Āfrikas jakāni, Āfrikas jakāns, Āfrikas zilzīlīte, Āzijas tuksneša ķauķis, Baltacis, Baltactiņas, Baltactiņu dzimta, Baltais grifs, Baltā dzērve, Baltgalvas grifs, Baltirbe, Baltspārnu žagata, Baltsvītru krustknābis, Baltvaigu garkaklis, Baltvēdera erickiņš, Bārdainais grifs, Bārdzīlīte, Bezdelīga, Bezdelīgu dzimta, Birztalu stērste, Blakšu kārta, Blaktis, Boeing 747, Brazīlijas dižūdrs, Brazīlijas gaura, Brūnais ibiss, Brūnais sīlis, Brūnā čakste, Brūnās plīvurpūces, Brūnkakla gārgale, Brūnkaklis, Brūnspārnu ķauķis, Briļļu pūkpīle, Bruņutis, Bura, Ceļotājpūcīte, Cekulainais cīrulis, Cekulainais jakāns, Cekuldūkuris, Ceru ķauķis, Cikāžu virsdzimta, Citroncielava, Dažādspārnu spāres, Dažādspārnu tauriņi, Daglā čakstīte, Daglā vārna, Darba bite, Daurijas čakste, Daurijas bezdelīga, Dārza ķauķis, Dārza susuris, Dūkuri, Džungļu apogs, Degunragputnveidīgie, Dižknābja vārna, Dievlūdzēji, Dodo, Dunduri, Dzīvniekutis, Dzērvju dzimta, Dzegužu apakšdzimta, Dzeguze, Dzeltenais tārtiņš, Dzeltenknābja klija, Dzeltenpieres jakāns, Dzilnītis, Eiropas dievlūdzējs, Ekvadoras ģerbonis, Elachiptera, Emu, Eremoneura, Erickiņš, Eriozona syrphoides, Erots, Ezeru ķauķis, Fazānu dzimta, Floridas sīlis, Gaišais ķeģis, Gaišzilā zīlīte, Gaigala, Gailis, Gaisa kuģis, Garastīšu dzimta, Garastītes, Garastes jakāns, Garknābja gaura, Garspārnu raibeņi, Garstilbis, Garuda, Gārgales, Gredzenūbele, Grieze, Grifi, Hjūma ķauķītis, Ibisu dzimta, Indijas jakāns, Indijas pāvs, Inku sīlis, Istabas muša, Izpletnis, Jakānu dzimta, Jaunspārņi, Jaunzēlandes paceplīšu dzimta, Javas cekulsīlis, Jūras žagata, Kaņepīši, Kaijas, Kairas, Kajaks, Kakapo, Kalnu melnsejas ķauķis, Kamenes, Kanādas zoss, Karaliskais ērglis, Karaliskais grifs, Kāja, Kea, Klijas, Klijāni, Klijānu apakšdzimta, Kliju apakšdzimta, Klinšuvārnas, Knābjgalvju kārta, Koku svīres, Kotingu dzimta, Kovārņi, Kovārnis, Krāšņā pūkpīle, Krāšņgalvīši, Krāšņspāru virsdzimta, Krīklis, Krūmu ķauķis, Krūmu sīļi, Krūmu sīlis, Krūmu vārna, Kukaiņu piekūns, Labradoras pīle, Lapblusiņu virsdzimta, Laputis, Lapzemes stērste, Lauči, Lauka sīksamtenis, Lauku cīruļi, Lauku cīrulis, Lauku lija, Lauku piekūns, Lāsainais ķauķis, Lēļi, Lēļu apakšdzimta, Lēļu dzimta, Lēļu un svīru virskārta, Lēļveidīgie, Lielais alks, Lielais ķīris, Lielais dzeltencekula kakadu, Lielais meža raibenis, Lielā čakste, Lielā gaura, Lielā sīga, Lielā zīlīte, Lielgalvji, Lielknābja zoss, Lijas, Lipara, Loceklis (anatomija), Lukstu čakstīte, Madagaskaras jakāns, Mainas, Marmora krīklis, Maskarēnu pūces, Maurīcijas piekūns, Mazais alks, Mazais ķeģis, Mazais ērglis, Mazais dzenis, Mazais jakāns, Mazais svilpis, Mazā ausainā pūcīte, Mazā sīga, Mazā stērste, Mazā zoss, Mazie dzeņi, Mājas čurkste, Mājas strazds, Mājas zvirbulis, Mērkaziņa, Meža balodis, Meža prusaks, Meža stērste, Meža zoss, Mežastrazdu dzimta, Melnais akmeņtārtiņš, Melnais mušķērājs, Melnā klija, Melnā pīle, Melnā puskuitala, Melnā vārna, Melngalvas stērste, Melngalvas zoss, Melnie alki, Melnkakla gulbis, Melnpieres čakste, Melnrīkles žagatsīlis, MiG-25, Milzu alks, Miokards, Moluku kakadu, Montserratas vālodze, Mušķērāju dzimta, Nandu, Nātru raibenis, Neotropikas harpija, Nepilnas pārvērtības kukaiņi, Niedru lija, Ornitopters, Paceplīši, Paceplīšu dzimta, Paceplītis, Paradīzes putnu dzimta, Parastais sīksamtenis, Parastais zilenītis, Parastā daiļspāre, Parastā maina, Parastā otiņaste, Parastā pūkpīle, Pāvs, Pļavas čipste, Pļavu tilbīte, Pērļvista, Peļkājīte, Peļu klijāns, Pelēkais mušķērājs, Pelēkā dzilna, Pelēkā pīle, Pelēkā vārna, Pelēkā zīlīte, Pelikāni, Piešspārnu zoss, Piekūni, Piekūnveidīgie, Pilnas pārvērtības kukaiņi, Pingvīnu dzimta, Pireneju zilspārnu žagata, Plīvurpūce, Plēvspārņu kārta, Prusaki, Pupuķi, Pupuķis, Purva ķauķis, Purva pūce, Purva sīksamtenis, Purva tilbīte, Purva zīlīte, Putni, Putnu ekoloģija, Ragainais cīrulis, Raibais zemesstrazds, Raibeņi, Raibeņu cilts, Raibeņu dzimta, Raibumainā pīle, Resnknābja kaira, Riekstrozis, Rodrigesas fodijs, Rudastes čakste, Rudsānu zilastīte, Rudsejas ķauķis, Sahāras sīga, Samteņi, Sarkanais fodijs, Sarkanā klija, Sarkanā puskuitala, Sarkanie tirānmušķērāji, Sarkanknābja zilā žagata, Sarkanpieres jakāns, Sarkanrīkles čipste, Sāmsalas dižpīle, Sārtais balodis, Sārtais pelikāns, Sārtais strazds, Sārtgalvas pīle, Sārtgalvītis, Sīksamteņi, Sēņmušu dzimta, Seškāji, Segžokleņi, Seišelu piekūns, Seivi ķauķis, Senspārņi, Sfinksa, Sibīrijas ķauķītis, Sibīrijas rubīnrīklīte, Sikspārņi, Siphunculina, Sisinātājķauķi, Sisinātājķauķu dzimta, Skudru dzimta, Slovākijas Republikas Bruņotie spēki, Smiltāju čakstīte, Smiltāju čakstītes, Sniedze, Sniedzes, Somzīlīšu dzimta, Somzīlītes, Spāres, Spārneņi, Spīļastes, Stārķi, Stellera sīlis, Stepes ērglis, Stepes piekūns, Strausi, Strauss, Strauta zilspāre, Strazdi, Svīre, Svīru dzimta, Svīrveidīgie, Svītrainais ķauķis, Svilpis, Svilpji, Svirlītis, Taisnspārņi, Tanagru dzimta, Tauriņi, Tārtiņu apakšdzimta, Tārtiņu dzimta, Tīklblakšu dzimta, Tītaru grifs, Tergīts, Tievknābja kaira, Tievknābja kuitala, Trīspirkstu dzenis, Tripšu kārta, Tukānu dzimta, Tuklīši, Tuksneša čakstīte, Tumšais ķauķītis, Tumšā čakstīte, Tumšā pīle, Upes tilbīte, Upes zīriņš, Vakarlēpis, Vanagi, Vanagu apakšdzimta, Vanagveidīgie, Vālodžu dzimta, Vālodze, Vārnu dzimta, Vītītis, Vidējais dzenis, Viendienīšu kārta, Vistilbe, Vistu vanags, Zaļais ķauķītis, Zaļais sīlis, Zaļā savvaļas vista, Zaļā vārna, Zaļās žagatas, Zīdaste, Zīdastes, Zīdtauriņi, Zīriņu apakšdzimta, Zeltgalvītis, Zemessīļi, Ziemas žubīte, Ziemeļu ķauķītis, Ziemeļu gulbis, Ziemeļu svilpis, Zilais sīlis, Zilastītes, Zilās žagatas, Zilspārnu žagata, Zilspārnu žagatas, Zilspāru ģints, Zilzīlīte, Zivjērglis, Zvirbuļu vanags. Izvērst indekss (381 vairāk) » « Shrink indekss

Adeles pingvīns

Adeles pingvīns jeb Adelijas pingvīns (Pygoscelis adeliae) ir vidēja lieluma pingvīnu dzimtas putns, kas pieder otas astes pingvīnu ģintij (Pygoscelis).

Jaunums!!: Spārns un Adeles pingvīns · Redzēt vairāk »

Aioras

Aioras, aioru ģints (Aegithina) ir vienīgā aioru dzimtas (Aegithinidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Aioras · Redzēt vairāk »

Akmeņčakstīte

Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Spārns un Akmeņčakstīte · Redzēt vairāk »

Akmeņkuitala

Akmeņkuitala jeb lielacis (Burhinus oedicnemus) ir akmeņkuitalu dzimtas (Burhinidae) krasta bridējputnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Spārns un Akmeņkuitala · Redzēt vairāk »

Akmeņkuitalas

Akmeņkuitalas jeb lielači (Burhinus) ir viena no divām akmeņkuitalu dzimtas (Burhinidae) ģintīm, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas, neskatoties uz to, ka pieder bridējputnu grupai, mājo sausos biotopos — savannā un pustuksnesī, kā arī akmeņainās pludmalēs, jūras un upju krastos.

Jaunums!!: Spārns un Akmeņkuitalas · Redzēt vairāk »

Akmeņtārtiņš

Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns.

Jaunums!!: Spārns un Akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »

Akrobātērglis

Akrobātērglis (Terathopius ecaudatus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopams Āfrikā un nelielā teritorijā Arābijas pussalā.

Jaunums!!: Spārns un Akrobātērglis · Redzēt vairāk »

Alku dzimta

Alku dzimta (Alcidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Spārns un Alku dzimta · Redzēt vairāk »

Alpu vārnas

Alpu vārnas, Alpu kovārņi (Pyrrhocorax) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Alpu vārnas · Redzēt vairāk »

Amerikas grifi

Amerikas grifi jeb Amerikas katartas (Cathartidae) ir katartveidīgo kārtas (Cathartiformes) dzimta, kas dzīvo Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas mērenajās un tropu klimatiskajās zonās.

Jaunums!!: Spārns un Amerikas grifi · Redzēt vairāk »

Amerikas melnais grifs

Amerikas melnais grifs (Coragyps atratus) ir vienīgā suga Amerikas melno grifu ģintī, kas ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).

Jaunums!!: Spārns un Amerikas melnais grifs · Redzēt vairāk »

Amerikas vālodzes

Amerikas vālodzes (Icterus) ir viena no Amerikas vālodžu dzimtas (Icteridae) ģintīm, kas apvieno 33 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Amerikas vālodzes · Redzēt vairāk »

Apaļvaboļu dzimta

Apaļvaboļu dzimta — vaboļu dzimta, kurā ir zināmas aptuveni 450 sugas.

Jaunums!!: Spārns un Apaļvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »

Apkakles sīga

Apkakles sīga (Chlamydotis macqueenii) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns.

Jaunums!!: Spārns un Apkakles sīga · Redzēt vairāk »

Apkakles sīgas

Apkakles sīgas (Chlamydotis) ir sīgu dzimtas (Otididae) liela auguma putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Apkakles sīgas · Redzēt vairāk »

Apkakles strazds

Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Spārns un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »

Apodziņi

Apodziņi, apodziņu ģints (Glaucidium) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Spārns un Apodziņi · Redzēt vairāk »

Apogi

Apogi, apogu ģints (Athene) ir pūču dzimtas (Strigidae) pūčveidīgo putnu ģints.

Jaunums!!: Spārns un Apogi · Redzēt vairāk »

Arktikas stērstes

Arktikas stērstes (Calcarius) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) ģints, kas apvieno 3 vidēja auguma dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Arktikas stērstes · Redzēt vairāk »

Asinsblakšu ģints

Asinsblakšu ģints (Cimex) ir viena no asinsblakšu dzimtas (Cimicidae) ģintīm, kuru sugas sastopamas visā pasaulē.

Jaunums!!: Spārns un Asinsblakšu ģints · Redzēt vairāk »

Atlantijas tuklītis

Atlantijas tuklītis (Fratercula arctica) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kas ir vienīgā tuklīšu suga, kas mājo Atlantijas okeānā.

Jaunums!!: Spārns un Atlantijas tuklītis · Redzēt vairāk »

Atraitnīšu raibeņi

Atraitnīšu raibeņi (Argynnis) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) ģints, kas pieder pie atraitnīšu raibeņu cilts (Argynnini).

Jaunums!!: Spārns un Atraitnīšu raibeņi · Redzēt vairāk »

Atraitnīšu raibeņu cilts

Atraitnīšu raibeņu cilts (Argynnini) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) cilts, kas pieder pie garspārnu raibeņu apakšdzimtas (Heliconiinae), apvienojot 8 ģintis.

Jaunums!!: Spārns un Atraitnīšu raibeņu cilts · Redzēt vairāk »

Augutis

Augutis (Sternorrhyncha) ir blakšu kārtas apakškārta, kuras visi pārstāvji pārtiek no augu sulām.

Jaunums!!: Spārns un Augutis · Redzēt vairāk »

Ausainā pūce

Ausainā pūce (Asio otus) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas izplatīta visā Eiropā, izņemot galējos ziemeļus, Āzijā līdz Tālajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikā no Marokas līdz Tunisijai un Ziemeļamerikā no Kanādas dienvidiem līdz Meksikai.

Jaunums!!: Spārns un Ausainā pūce · Redzēt vairāk »

Ausainās pūces

Ausainās pūces, ausaino pūču ģints (Asio) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Ausainās pūces · Redzēt vairāk »

Australembiidae

Australembiidae ir embiju dzimta.

Jaunums!!: Spārns un Australembiidae · Redzēt vairāk »

Austrālāzijas mušķērāju dzimta

Austrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Spārns un Austrālāzijas mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »

Austrumu ķauķīši

Austrumu ķauķīši (Seicercus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 11 sugas.

Jaunums!!: Spārns un Austrumu ķauķīši · Redzēt vairāk »

Avia BH-26

Avia logotips Avia BH-26 ir divvietīga lidmašīna, izlūklidmašīna-iznīcinātājs, kuru ražoja Avia Čehoslovākijā 1927.

Jaunums!!: Spārns un Avia BH-26 · Redzēt vairāk »

Šņibīši

Šņibīši jeb šņībīši (Calidris) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kurā apvieno 24 sugas.

Jaunums!!: Spārns un Šņibīši · Redzēt vairāk »

Šrilankas savvaļas vista

Šrilankas savvaļas vista jeb Šrilankas džungļu vista (Gallus lafayetii) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Spārns un Šrilankas savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Šrilankas zilā žagata

Šrilankas zilā žagata jeb Ceilonas zilā žagata (Urocissa ornata) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Spārns un Šrilankas zilā žagata · Redzēt vairāk »

Ģirlicis

Ģirlicis (Serinus serinus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Ģirlicis · Redzēt vairāk »

Ūdensstrazdi

Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints (Cinclus) ir vienīgā ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) ģints, kas apvieno 5 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Ūdensstrazdi · Redzēt vairāk »

Ūdensvistiņa

Ūdensvistiņa jeb parastā ūdensvistiņa (Gallinula chloropus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Spārns un Ūdensvistiņa · Redzēt vairāk »

Ūdensvistiņas

Ūdensvistiņas (Gallinula) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 7 sugas, no kurām divas izmirušas pēdējo 100 gadu laikā.

Jaunums!!: Spārns un Ūdensvistiņas · Redzēt vairāk »

Ūpis

Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Spārns un Ūpis · Redzēt vairāk »

Īsknābja zoss

Īsknābja zoss (Anser brachyrhynchus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna salās (Grenlandē, Islandē un Svalbārā), bet ziemo Eiropas ziemeļaustrumos, galvenokārt Lielbritānijā.

Jaunums!!: Spārns un Īsknābja zoss · Redzēt vairāk »

Īstaustekļu taisnspārņi

Īstaustekļu taisnspārņi jeb siseņu apakškārta (Caelifera) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) viena no divām apakškārtām.

Jaunums!!: Spārns un Īstaustekļu taisnspārņi · Redzēt vairāk »

Ķauķīšu dzimta

Ķauķīšu dzimta jeb lapuķauķu dzimta (Phylloscopidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 77 sugas, kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Spārns un Ķauķīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Ķīķis

Ķīķis jeb lapseņu klijāns (Pernis apivorus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) Latvijā ligzdojošs plēsīgais putns, kas galvenokārt sastopams mežos lielākajā daļā Eiropas un Āzijas rietumdaļas.

Jaunums!!: Spārns un Ķīķis · Redzēt vairāk »

Ķīķu apakšdzimta

Ķīķu apakšdzimta (Perninae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kurā apvienotas 14 sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Spārns un Ķīķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Ķīnas čakste

Ķīnas čakste (Lanius sphenocercus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopama Āzijas austrumos, Ķīnas centrālo daļu ieskaitot.

Jaunums!!: Spārns un Ķīnas čakste · Redzēt vairāk »

Ķeģis

thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Spārns un Ķeģis · Redzēt vairāk »

Ķivulis

Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.

Jaunums!!: Spārns un Ķivulis · Redzēt vairāk »

Žagata

Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Spārns un Žagata · Redzēt vairāk »

Žagatu ģints

Žagatu ģints (Pica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Spārns un Žagatu ģints · Redzēt vairāk »

Čūskērgļi

Čūskērgļi, čūskērgļu ģints (Circaetus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas plēsīgo putnu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Čūskērgļi · Redzēt vairāk »

Čūskērglis

Čūskērglis (Circaetus gallicus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Spārns un Čūskērglis · Redzēt vairāk »

Čipstes

Čipstes, čipstu ģints (Anthus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 42 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Čipstes · Redzēt vairāk »

Čuņčiņš

Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.

Jaunums!!: Spārns un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »

Ērgļi (putni)

Ērgļi ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgie putni, kuri nav apvienoti vienā grupā jeb ģintī, turklāt tie visi nebūt nav tuvu radniecīgi.

Jaunums!!: Spārns un Ērgļi (putni) · Redzēt vairāk »

Āfrikas jakāni

Āfrikas jakāni, Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) ģintīm.

Jaunums!!: Spārns un Āfrikas jakāni · Redzēt vairāk »

Āfrikas jakāns

Āfrikas jakāns (Actophilornis africana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).

Jaunums!!: Spārns un Āfrikas jakāns · Redzēt vairāk »

Āfrikas zilzīlīte

Āfrikas zilzīlīte (Cyanistes teneriffae) ir neliels zīlīšu dzimtā (Paridae) dziedātājputns, kas mājo Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Jaunums!!: Spārns un Āfrikas zilzīlīte · Redzēt vairāk »

Āzijas tuksneša ķauķis

Āzijas tuksneša ķauķis jeb vienkārši tuksneša ķauķis (Sylvia nana) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas centrālajā un rietumu daļā, kā arī Eiropas pašos galējos austrumos, ziemo Āzijas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Spārns un Āzijas tuksneša ķauķis · Redzēt vairāk »

Baltacis

Baltacis (Aythya nyroca) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Baltacis · Redzēt vairāk »

Baltactiņas

Baltactiņas jeb briļļuputni (Zosterops) ir lielākā baltactiņu dzimtas (Zosteropidae) ģints, kas apvieno 90 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Baltactiņas · Redzēt vairāk »

Baltactiņu dzimta

Baltactiņu dzimta jeb briļļuputnu dzimta (Zosteropidae) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 130 dziedātājputnu sugas un kas tiek iedalītas 15 ģintīs.

Jaunums!!: Spārns un Baltactiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltais grifs

Baltais grifs jeb maitērglis, arī Ēģiptes grifs (Neophron percnopterus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga balto grifu ģintī (Neophron), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).

Jaunums!!: Spārns un Baltais grifs · Redzēt vairāk »

Baltā dzērve

Baltā dzērve jeb Sibīrijas dzērve (Leucogeranus leucogeranus) ir dzērvju dzimtas (Gruidae) putns, kas ir vienīgā suga balto dzērvju ģintī (Leucogeranus).

Jaunums!!: Spārns un Baltā dzērve · Redzēt vairāk »

Baltgalvas grifs

Baltgalvas grifs (Gyps fulvus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) maitas putns, kas pieder pie tipisko grifu ģints (Gyps). Tas mājo Eirāzijā, sākot ar Dienvideiropu un virzienā uz austrumiem līdz Indijas ziemeļu daļai un Pakistānai, tas sastopams arī nelielās, sadrumstalotās populācijās Ziemeļāfrikā. Eiropā ligzdo 19 000 līdz 21 000 šo putnu pāru, un to skaits pēdējos gados ir pieaudzis.

Jaunums!!: Spārns un Baltgalvas grifs · Redzēt vairāk »

Baltirbe

Baltirbe jeb teteris (Lagopus lagopus) ir vidēji liels vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder baltirbju ģintij (Lagopus).

Jaunums!!: Spārns un Baltirbe · Redzēt vairāk »

Baltspārnu žagata

Baltspārnu žagata (Urocissa whiteheadi) ir vidēja auguma, reti sastopams vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Āzijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Spārns un Baltspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Baltsvītru krustknābis

Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Spārns un Baltsvītru krustknābis · Redzēt vairāk »

Baltvaigu garkaklis

Baltvaigu garkaklis (Anas bahamensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Spārns un Baltvaigu garkaklis · Redzēt vairāk »

Baltvēdera erickiņš

Baltvēdera erickiņš (Luscinia phaenicuroides) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Spārns un Baltvēdera erickiņš · Redzēt vairāk »

Bārdainais grifs

Bārdainais grifs (Gypaetus barbatus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga bārdaino grifu ģintī (Gypaetus), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).

Jaunums!!: Spārns un Bārdainais grifs · Redzēt vairāk »

Bārdzīlīte

Bārdzīlīte (Panurus biarmicus) ir zvirbuļveidīgo putnu suga, kas apdzīvo tikai viena veida biotopus — plašus niedrājus lielā daļā Eirāzijas.

Jaunums!!: Spārns un Bārdzīlīte · Redzēt vairāk »

Bezdelīga

Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.

Jaunums!!: Spārns un Bezdelīga · Redzēt vairāk »

Bezdelīgu dzimta

Bezdelīgu dzimta (Hirundinidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Spārns un Bezdelīgu dzimta · Redzēt vairāk »

Birztalu stērste

Birztalu stērste (Emberiza aureola) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Spārns un Birztalu stērste · Redzēt vairāk »

Blakšu kārta

Blakšu jeb puscietspārņu kārta (Hemiptera) ir kukaiņu (Insecta) kārta, kurā ietilpst aptuveni 80 000 augutu, blakšu, cikāžu un sūnu blakšu sugu.

Jaunums!!: Spārns un Blakšu kārta · Redzēt vairāk »

Blaktis

Blaktis (Heteroptera) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas apvieno apmēram 40 000 blakšu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Blaktis · Redzēt vairāk »

Boeing 747

Boeing 747 ir komerciāla lidmašīna, un bieži vien labāk pazīstama ar vārdu "Jumbo Jet".

Jaunums!!: Spārns un Boeing 747 · Redzēt vairāk »

Brazīlijas dižūdrs

Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Spārns un Brazīlijas dižūdrs · Redzēt vairāk »

Brazīlijas gaura

Brazīlijas gaura (Mergus octosetaceus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Spārns un Brazīlijas gaura · Redzēt vairāk »

Brūnais ibiss

Brūnais ibiss (Plegadis falcinellus) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns.

Jaunums!!: Spārns un Brūnais ibiss · Redzēt vairāk »

Brūnais sīlis

Brūnais sīlis (Psilorhinus morio) ir liels Ziemeļamerikā dzīvojošs vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga brūno sīļu ģintī (Psilorhinus).

Jaunums!!: Spārns un Brūnais sīlis · Redzēt vairāk »

Brūnā čakste

Brūnā čakste jeb sētas čakste (Lanius collurio) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas pieder čakstu ģintij (Lanius).

Jaunums!!: Spārns un Brūnā čakste · Redzēt vairāk »

Brūnās plīvurpūces

Brūnās plīvurpūces, brūno plīvurpūču ģints (Phodilus) ir plīvurpūču dzimtas (Tytonidae) ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas, Tās sastopamas Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Brūnās plīvurpūces · Redzēt vairāk »

Brūnkakla gārgale

Brūnkakla gārgale (Gavia stellata) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdensputns, kas sastopams ziemeļu puslodes ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Spārns un Brūnkakla gārgale · Redzēt vairāk »

Brūnkaklis

Brūnkaklis jeb raudava (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas.

Jaunums!!: Spārns un Brūnkaklis · Redzēt vairāk »

Brūnspārnu ķauķis

Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Jaunums!!: Spārns un Brūnspārnu ķauķis · Redzēt vairāk »

Briļļu pūkpīle

Briļļu pūkpīle (Somateria fischeri) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Spārns un Briļļu pūkpīle · Redzēt vairāk »

Bruņutis

Bruņutis (Coccoidea) ir augutu apakškārtas virsdzimta ar apmēram 3000 zināmām sugām.

Jaunums!!: Spārns un Bruņutis · Redzēt vairāk »

Bura

Buru kuģis Bura ir audums vai plāksne, kas piestiprināta pie transportlīdzekļa un kas pārvērš vēja enerģiju kustībā.

Jaunums!!: Spārns un Bura · Redzēt vairāk »

Ceļotājpūcīte

Ceļotājpūcīte (Psiloscops flammeolus) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu suga, kas ir vienīgā ceļotājpūcīšu ģintī (Psiloscops).

Jaunums!!: Spārns un Ceļotājpūcīte · Redzēt vairāk »

Cekulainais cīrulis

Cekulainais cīrulis jeb cekulcīrulis (Galerida cristata) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, Ziemeļāfrikā un Āzijā.

Jaunums!!: Spārns un Cekulainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Cekulainais jakāns

Cekulainais jakāns (Irediparra gallinacea) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā cekulaino jakānu (Irediparra) ģintī.

Jaunums!!: Spārns un Cekulainais jakāns · Redzēt vairāk »

Cekuldūkuris

Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.

Jaunums!!: Spārns un Cekuldūkuris · Redzēt vairāk »

Ceru ķauķis

thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Spārns un Ceru ķauķis · Redzēt vairāk »

Cikāžu virsdzimta

Cikāžu virsdzimta (Cicadoidea) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) virsdzimta, kas apvieno 2 dzimtas.

Jaunums!!: Spārns un Cikāžu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Citroncielava

Citroncielava jeb dzeltengalvas cielava (Motacilla citreola) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Spārns un Citroncielava · Redzēt vairāk »

Dažādspārnu spāres

Dažādspārnu spāres jeb dažādspārņi (Anisoptera) ir spāru kārtas (Odonata) infrakārta, kas pieder epiproktu apakškārtai (Epiprocta).

Jaunums!!: Spārns un Dažādspārnu spāres · Redzēt vairāk »

Dažādspārnu tauriņi

Dažādspārnu tauriņi, dažādspārnu tauriņu infrakārta (Heteroneura) ir viena no sešām sūcējsnuķaiņu apakškārtas (Glossata) infrakārtām, kas apvieno 35 tauriņu virsdzimtas.

Jaunums!!: Spārns un Dažādspārnu tauriņi · Redzēt vairāk »

Daglā čakstīte

Daglā čakstīte (Oenanthe pleschanka) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumu un centrālajā daļā un Āfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Daglā čakstīte · Redzēt vairāk »

Daglā vārna

Daglā vārna (Corvus albus) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Āfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Daglā vārna · Redzēt vairāk »

Darba bite

Darba bite savāc ziedputekšņus un nektāru Darba bites ir medus bišu (Apis) ģints sievišķie īpatņi ar neattīstītiem dzimumorgāniem.

Jaunums!!: Spārns un Darba bite · Redzēt vairāk »

Daurijas čakste

Daurijas čakste (Lanius isabellinus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.

Jaunums!!: Spārns un Daurijas čakste · Redzēt vairāk »

Daurijas bezdelīga

Daurijas bezdelīga (Cecropis daurica) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijas dienvidos un austrumos, no Portugāles un Spānijas līdz Japānai, kā arī Āfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Daurijas bezdelīga · Redzēt vairāk »

Dārza ķauķis

Dārza ķauķis (Sylvia borin) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Jaunums!!: Spārns un Dārza ķauķis · Redzēt vairāk »

Dārza susuris

Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Spārns un Dārza susuris · Redzēt vairāk »

Dūkuri

Dūkuri (Podiceps) ir viena no dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ģintīm, kas apvieno 9 sugas, no kurām viena — Kolumbijas dūkuris (Podiceps andinus) ir izmirusi 20. gadsimta beigās.

Jaunums!!: Spārns un Dūkuri · Redzēt vairāk »

Džungļu apogs

Džungļu apogs jeb meža apogs (Athene blewitti) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu suga.

Jaunums!!: Spārns un Džungļu apogs · Redzēt vairāk »

Degunragputnveidīgie

Degunragputnveidīgie (Bucerotiformes) ir putnu kārta, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas dzimtas.

Jaunums!!: Spārns un Degunragputnveidīgie · Redzēt vairāk »

Dižknābja vārna

Dižknābja vārna jeb džungļu vārna (Corvus macrorhynchos) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Spārns un Dižknābja vārna · Redzēt vairāk »

Dievlūdzēji

Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.

Jaunums!!: Spārns un Dievlūdzēji · Redzēt vairāk »

Dodo

Dodo (Raphus cucullatus) ir baložu dzimtas (Columbidae) izmiris, nelidojošs putns, kas dzīvoja tikai Maurīcijas salā Indijas okeānā.

Jaunums!!: Spārns un Dodo · Redzēt vairāk »

Dunduri

Dunduri, dunduru dzimta (Tabanidae) ir viena no dunduru infrakārtas (Tabanomorpha) mušveidīgo kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Spārns un Dunduri · Redzēt vairāk »

Dzīvniekutis

Dzīvniekutis jeb dzīvniekutu kārta (Phthiraptera) ir jaunspārņu (Neoptera) kārta, kurā ietilpst aptuveni 3000 mūsdienās dzīvojošu kukaiņu sugu, kas evolūcijas gaitā ir zaudējušas spārnus.

Jaunums!!: Spārns un Dzīvniekutis · Redzēt vairāk »

Dzērvju dzimta

Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Spārns un Dzērvju dzimta · Redzēt vairāk »

Dzegužu apakšdzimta

Dzegužu apakšdzimta (Cuculinae) ir viena no dzegužu dzimtas (Cuculidae) apakšdzimtām, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas ģintis.

Jaunums!!: Spārns un Dzegužu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Dzeguze

Parastā dzeguze jeb vienkārši dzeguze (Cuculus canorus) ir vidēji liels dzegužu dzimtas (Cuculidae) putns.

Jaunums!!: Spārns un Dzeguze · Redzēt vairāk »

Dzeltenais tārtiņš

Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Spārns un Dzeltenais tārtiņš · Redzēt vairāk »

Dzeltenknābja klija

Dzeltenknābja klija (Milvus aegyptius) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas mājo Āfrikā un Arābijas pussalā, izņemot Karū, Kalahari un Namiba tuksnešus.

Jaunums!!: Spārns un Dzeltenknābja klija · Redzēt vairāk »

Dzeltenpieres jakāns

Dzeltenpieres jakāns (Jacana spinosa) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie jakānu ģints (Jacana).

Jaunums!!: Spārns un Dzeltenpieres jakāns · Redzēt vairāk »

Dzilnītis

Dzilnītis (Sitta europaea) ir dzilnīšu dzimtas (Sittidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Spārns un Dzilnītis · Redzēt vairāk »

Eiropas dievlūdzējs

Eiropas dievlūdzējs (Mantis religiosa) ir dievlūdzēju kārtas kukainis, kas visvairāk ir izplatīts Eiropā.

Jaunums!!: Spārns un Eiropas dievlūdzējs · Redzēt vairāk »

Ekvadoras ģerbonis

Ekvadoras ģerbonis savā šī brīža izskatā tiek lietots kopš 1900.

Jaunums!!: Spārns un Ekvadoras ģerbonis · Redzēt vairāk »

Elachiptera

Elachiptera ir stiebrmušu ģints.

Jaunums!!: Spārns un Elachiptera · Redzēt vairāk »

Emu

Emu ola Emu (Dromaius novaehollandiae) ir liela auguma kazuāru dzimtas (Casuariidae) Austrālijā dzīvojoša putnu suga, kas ir vienīgā emu ģintī (Dromaius).

Jaunums!!: Spārns un Emu · Redzēt vairāk »

Eremoneura

Eremoneura ir bez taksona apzīmējuma mušu infrakārtas (Muscomorpha) grupa, kas apvieno lielāko daļu infrakārtas mušveidīgo kukaiņu sugu.

Jaunums!!: Spārns un Eremoneura · Redzēt vairāk »

Erickiņš

Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Erickiņš · Redzēt vairāk »

Eriozona syrphoides

Eriozona syrphoides ir ziedmušu dzimtas (Syrphidae) divspārņu suga no Syrphinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Spārns un Eriozona syrphoides · Redzēt vairāk »

Erots

Erota statuja Erots (gr. Ἔρως) bija mīlestības dievs grieķu mitoloģijā.

Jaunums!!: Spārns un Erots · Redzēt vairāk »

Ezeru ķauķis

thumb Ezeru ķauķis jeb ezera ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Spārns un Ezeru ķauķis · Redzēt vairāk »

Fazānu dzimta

Fazānu dzimta (Phasianidae) ir viena no putnu klases (Aves) vistveidīgo kārtas (Galliformes) dzimtām.

Jaunums!!: Spārns un Fazānu dzimta · Redzēt vairāk »

Floridas sīlis

Floridas sīlis jeb Floridas krūmu sīlis (Aphelocoma coerulescens) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir visretāk sastopamā suga krūmu sīļu ģintī.

Jaunums!!: Spārns un Floridas sīlis · Redzēt vairāk »

Gaišais ķeģis

Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Spārns un Gaišais ķeģis · Redzēt vairāk »

Gaišzilā zīlīte

Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.

Jaunums!!: Spārns un Gaišzilā zīlīte · Redzēt vairāk »

Gaigala

Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Spārns un Gaigala · Redzēt vairāk »

Gailis

Gailis uz sētas nelielā ciematā Anglijā Par gaili sauc vistveidīgo putnu tēviņu, bet visbiežāk nosaukums tiek lietots vistu ģints (Gallus) tēviņa apzīmēšanai.

Jaunums!!: Spārns un Gailis · Redzēt vairāk »

Gaisa kuģis

Par gaisu smagāks gaisa kuģis — pasaulē lielākā pasažieru lidmašīna ''Airbus A380'' Par gaisu vieglāks gaisa kuģis — dirižablis ''Skyship 600'' Gaisa kuģis ir lidaparāts, kas atmosfērā noturas ar gaisa palīdzību.

Jaunums!!: Spārns un Gaisa kuģis · Redzēt vairāk »

Garastīšu dzimta

Garastīšu dzimta (Aegithalidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Spārns un Garastīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Garastītes

Garastītes, garastīšu ģints (Aegithalos) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Garastītes · Redzēt vairāk »

Garastes jakāns

Garastes jakāns (Hydrophasianus chirurgus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga,kas ir vienīgā garastes jakānu (Hydrophasianus) ģintī.

Jaunums!!: Spārns un Garastes jakāns · Redzēt vairāk »

Garknābja gaura

Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Spārns un Garknābja gaura · Redzēt vairāk »

Garspārnu raibeņi

Garspārnu raibeņi, garspārnu raibeņu apakšdzimta (Heliconiinae) ir viena no divpadsmit raibeņu dzimtas (Nymphalidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Spārns un Garspārnu raibeņi · Redzēt vairāk »

Garstilbis

Garstilbis (Himantopus himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Spārns un Garstilbis · Redzēt vairāk »

Garuda

Garudas attēlojums statujā Garuda (Garuḍa), zināms arī kā Tarkšja un Vainateja, ir mītisks putns, dievība hinduismā, budismā un džainismā.

Jaunums!!: Spārns un Garuda · Redzēt vairāk »

Gārgales

Gārgales, gārgaļu ģints (Gavia) ir vienīgā ģints gārgaļu dzimtā (Gaviidae).

Jaunums!!: Spārns un Gārgales · Redzēt vairāk »

Gredzenūbele

Gredzenūbele (Streptopelia decaocto) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Eiropā un Āzijā (izņemot galējos ziemeļus un ziemeļaustrumus), sastopama arī Ziemeļāfrikas pašos ziemeļos.

Jaunums!!: Spārns un Gredzenūbele · Redzēt vairāk »

Grieze

Grieze (Crex crex) ir vidēji liels dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) dzērvjveidīgais putns, kas izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Skandināvijas ziemeļu daļu.

Jaunums!!: Spārns un Grieze · Redzēt vairāk »

Grifi

Grifi jeb maitu lijas, grifu apakšdzimta (Aegypiinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.

Jaunums!!: Spārns un Grifi · Redzēt vairāk »

Hjūma ķauķītis

Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.

Jaunums!!: Spārns un Hjūma ķauķītis · Redzēt vairāk »

Ibisu dzimta

Ibisu dzimta (Threskiornithidae) ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimta, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Ibisu dzimta · Redzēt vairāk »

Indijas jakāns

Indijas jakāns (Metopidius indicus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā Indijas jakānu (Metopidius) ģintī.

Jaunums!!: Spārns un Indijas jakāns · Redzēt vairāk »

Indijas pāvs

Indijas pāvs (Pavo cristatus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zilā kakla apspalvojuma.

Jaunums!!: Spārns un Indijas pāvs · Redzēt vairāk »

Inku sīlis

Inku sīlis (Cyanocorax yncas) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Spārns un Inku sīlis · Redzēt vairāk »

Istabas muša

Istabas muša jeb mājas muša (Musca domestica) pieder mušu dzimtai (Muscidae), Muscoidea virsdzimtai divspārņu kārtā (Diptera).

Jaunums!!: Spārns un Istabas muša · Redzēt vairāk »

Izpletnis

ASV desantnieks ar ''MC1-1C'' sērijas apaļo izpletni Izpletnis ir līdzeklis, kas samazina objekta ātrumu atmosfērā vai ļauj objektam lidot, izmantojot viegla, izturīga auduma konstrukciju.

Jaunums!!: Spārns un Izpletnis · Redzēt vairāk »

Jakānu dzimta

Jakānu dzimta jeb slaidpirksttārtiņu dzimta (Jacanidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas apvieno 8 tropu bridējputnu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Jakānu dzimta · Redzēt vairāk »

Jaunspārņi

Jaunspārņi jeb jaunspārņu infraklase (Neoptera) ir viena no divām spārneņu apakšklases (Pterygota) kukaiņu infraklasēm, kurā apkopotas 25 spārneņu kārtas, kas savukārt tiek iedalītas 2 virskārtās.

Jaunums!!: Spārns un Jaunspārņi · Redzēt vairāk »

Jaunzēlandes paceplīšu dzimta

Jaunzēlandes paceplīšu dzimta (Acanthisittidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) putnu dzimta, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes paceplīšu apakškārtā (Acanthisitti).

Jaunums!!: Spārns un Jaunzēlandes paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Javas cekulsīlis

Javas cekulsīlis (Platylophus galericulatus) ir reti sastopams vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga Javas cekulsīļu ģintī (Platylophus).

Jaunums!!: Spārns un Javas cekulsīlis · Redzēt vairāk »

Jūras žagata

Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir jūras žagatu dzimtas (Haematopodidae) bridējputns, kuram ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Spārns un Jūras žagata · Redzēt vairāk »

Kaņepīši

Kaņepīši, kaņepīšu ģints (Linaria) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Spārns un Kaņepīši · Redzēt vairāk »

Kaijas

Kaijas, kaiju ģints (Larus) ir lielākā kaiju dzimtas (Laridae) ģints, kas apvieno 23 sugas.

Jaunums!!: Spārns un Kaijas · Redzēt vairāk »

Kairas

Kairas, kairu ģints (Uria) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Kairas · Redzēt vairāk »

Kajaks

Kajaks (Larus canus) ir vidēja auguma kaiju dzimtas (Laridae) putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Spārns un Kajaks · Redzēt vairāk »

Kakapo

Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.

Jaunums!!: Spārns un Kakapo · Redzēt vairāk »

Kalnu melnsejas ķauķis

Kalnu melnsejas ķauķis (Abroscopus schisticeps) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Spārns un Kalnu melnsejas ķauķis · Redzēt vairāk »

Kamenes

Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Kamenes · Redzēt vairāk »

Kanādas zoss

Kanādas zoss (Branta canadensis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Spārns un Kanādas zoss · Redzēt vairāk »

Karaliskais ērglis

Karaliskais ērglis (Aquila heliaca) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Jaunums!!: Spārns un Karaliskais ērglis · Redzēt vairāk »

Karaliskais grifs

Karaliskais grifs (Sarcoramphus papa) ir liels Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns, kurš dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Spārns un Karaliskais grifs · Redzēt vairāk »

Kāja

Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.

Jaunums!!: Spārns un Kāja · Redzēt vairāk »

Kea

Kea jeb Jaunzēlandes kea (Nestor notabilis) ir Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putnu suga, kas mitinās Jaunzēlandē, Dienvidsalas kalnainajos apvidos.

Jaunums!!: Spārns un Kea · Redzēt vairāk »

Klijas

Klijas jeb klījas (Milvus) ir viena no vanagu dzimtas (Accipitridae) ģintīm, kurā apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas plēsīgo putnu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Klijas · Redzēt vairāk »

Klijāni

Klijāni, klijānu ģints (Buteo) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 29 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Klijāni · Redzēt vairāk »

Klijānu apakšdzimta

Klijānu apakšdzimta (Buteoninae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kas apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas ģintis un vienu izmirušu ģinti.

Jaunums!!: Spārns un Klijānu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Kliju apakšdzimta

Kliju apakšdzimta (Milvinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kurā tiek iedalītas 6 mūsdienās dzīvojošu plēsīgo putnu sugu ģintis.

Jaunums!!: Spārns un Kliju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Klinšuvārnas

Klinšuvārnas (Picathartes) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) klinšuvārnu dzimtas (Picathartidae) vienīgā ģints.

Jaunums!!: Spārns un Klinšuvārnas · Redzēt vairāk »

Knābjgalvju kārta

Knābjgalvji (Mecoptera) ir salīdzinoši neliela, bet sena kukaiņu kārta.

Jaunums!!: Spārns un Knābjgalvju kārta · Redzēt vairāk »

Koku svīres

Koku svīres jeb cekulainās svīres (Hemiprocne) ir vienīgā koku svīru dzimtas (Hemiprocnidae) ģints, kas apvieno 4 sugas.

Jaunums!!: Spārns un Koku svīres · Redzēt vairāk »

Kotingu dzimta

Kotingu dzimta (Cotingidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder tirāniņu apakškārtai (Tyranni).

Jaunums!!: Spārns un Kotingu dzimta · Redzēt vairāk »

Kovārņi

Kovārņi jeb kovārņu ģints (Coloeus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Kovārņi · Redzēt vairāk »

Kovārnis

Kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Spārns un Kovārnis · Redzēt vairāk »

Krāšņā pūkpīle

Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Spārns un Krāšņā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Krāšņgalvīši

Krāšņgalvīši, krāšņgalvīšu ģints (Regulus) ir vienīgā krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) ģints, kas apvieno 6 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Krāšņgalvīši · Redzēt vairāk »

Krāšņspāru virsdzimta

Krāšņspāru virsdzimta (Coenagrionoidea) ir spāru kārtas (Odonata) virsdzimta, kas pieder vienādspārnu spāru apakškārtai (Zygoptera).

Jaunums!!: Spārns un Krāšņspāru virsdzimta · Redzēt vairāk »

Krīklis

Krīklis jeb kriķis (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Spārns un Krīklis · Redzēt vairāk »

Krūmu ķauķis

thumb Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Spārns un Krūmu ķauķis · Redzēt vairāk »

Krūmu sīļi

Krūmu sīļi (Aphelocoma) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Spārns un Krūmu sīļi · Redzēt vairāk »

Krūmu sīlis

Krūmu sīlis jeb rietumu krūmu sīlis, arī Kalifornijas krūmu sīlis (Aphelocoma californica) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).

Jaunums!!: Spārns un Krūmu sīlis · Redzēt vairāk »

Krūmu vārna

Krūmu vārna jeb Etiopijas krūmu vārna (Zavattariornis stresemanni) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir vienīgā suga krūmu vārnu ģintī (Zavattariornis).

Jaunums!!: Spārns un Krūmu vārna · Redzēt vairāk »

Kukaiņu piekūns

Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Spārns un Kukaiņu piekūns · Redzēt vairāk »

Labradoras pīle

Labradoras pīle (Camptorhynchus labradorius) ir izmirusi pīļu dzimtas (Anatidae) pīle, kas kādreiz bija sastopama Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Spārns un Labradoras pīle · Redzēt vairāk »

Lapblusiņu virsdzimta

Lapblusiņas (Psylloidea) ir viena no augutu apakškārtas virsdzimtām.

Jaunums!!: Spārns un Lapblusiņu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Laputis

Laputis (Aphidoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.

Jaunums!!: Spārns un Laputis · Redzēt vairāk »

Lapzemes stērste

Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Spārns un Lapzemes stērste · Redzēt vairāk »

Lauči

Lauči, lauču ģints (Fulica) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu sugu.

Jaunums!!: Spārns un Lauči · Redzēt vairāk »

Lauka sīksamtenis

Lauka sīksamtenis (Coenonympha arcania) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini).

Jaunums!!: Spārns un Lauka sīksamtenis · Redzēt vairāk »

Lauku cīruļi

Lauku cīruļi (Alauda) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kura apvieno 4 cīruļu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Lauku cīruļi · Redzēt vairāk »

Lauku cīrulis

thumb Lauku cīrulis (Alauda arvensis) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kuram ir 11 pasugas.

Jaunums!!: Spārns un Lauku cīrulis · Redzēt vairāk »

Lauku lija

Lauku lija (Circus cyaneus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Lauku lija · Redzēt vairāk »

Lauku piekūns

Lauku piekūns (Falco tinnunculus), arī lauka piekūns, senākos avotos saukts arī par peļu vanadziņu, ir piekūnu dzimtas (Falconidae) putns.

Jaunums!!: Spārns un Lauku piekūns · Redzēt vairāk »

Lāsainais ķauķis

Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Spārns un Lāsainais ķauķis · Redzēt vairāk »

Lēļi

Lēļi jeb vakarlēpji (Caprimulgus) ir viena no lēļu dzimtas (Caprimulgidae) ģintīm, kas apvieno 39 sugas.

Jaunums!!: Spārns un Lēļi · Redzēt vairāk »

Lēļu apakšdzimta

Lēļu apakšdzimta (Caprimulginae) ir viena no trijām lēļu dzimtas (Caprimulgidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Spārns un Lēļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Lēļu dzimta

Lēļu dzimta (Caprimulgidae) ir viena no lēļveidīgo kārtas (Caprimulgiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Spārns un Lēļu dzimta · Redzēt vairāk »

Lēļu un svīru virskārta

Lēļu un svīru virskārta jeb lēļi un svīres (Cypselomorphae) ir viena no jauno putnu kladas (Neoaves) virskārtām.

Jaunums!!: Spārns un Lēļu un svīru virskārta · Redzēt vairāk »

Lēļveidīgie

Lēļveidīgie jeb lēļveidīgo kārta (Caprimulgiformes) ir viena no divām lēļu un svīru virskārtas (Cypselomorphae) kārtām, kas apvieno 5 dzimtas, apmēram 130 sugas.

Jaunums!!: Spārns un Lēļveidīgie · Redzēt vairāk »

Lielais alks

Lielais alks (Alca torda) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Spārns un Lielais alks · Redzēt vairāk »

Lielais ķīris

Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Spārns un Lielais ķīris · Redzēt vairāk »

Lielais dzeltencekula kakadu

Lielais dzeltencekula kakadu (Cacatua galerita) ir liela auguma kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, kas sastopams Austrālijas, Jaungvinejas un dažu Indonēzijas salu mežos.

Jaunums!!: Spārns un Lielais dzeltencekula kakadu · Redzēt vairāk »

Lielais meža raibenis

Lielais meža raibenis (Argynnis paphia) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas izplatīta Palearktikas ekozonā: mērenajā joslā Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Lielais meža raibenis · Redzēt vairāk »

Lielā čakste

Lielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā.

Jaunums!!: Spārns un Lielā čakste · Redzēt vairāk »

Lielā gaura

Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Spārns un Lielā gaura · Redzēt vairāk »

Lielā sīga

Lielā sīga (Otis tarda) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga lielo sīgu ģintī (Otis).

Jaunums!!: Spārns un Lielā sīga · Redzēt vairāk »

Lielā zīlīte

Lielā zīlīte (Parus major), tautā saukta arī par tauku zīlīti jeb speķa zīlīti, ir vidēja auguma dziedātājputns zīlīšu dzimtā (Paridae).

Jaunums!!: Spārns un Lielā zīlīte · Redzēt vairāk »

Lielgalvji

Lielgalvji, lielgalvju ģints (Netta) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder nirējpīļu apakšdzimtai (Aythyinae).

Jaunums!!: Spārns un Lielgalvji · Redzēt vairāk »

Lielknābja zoss

Lielknābja zoss (Anser cygnoides) ir liela auguma, reti sastopama pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputns, kura savvaļas izplatības areāls aptver Mongoliju, Ķīnas ziemeļus un Krievijas dienvidaustrumus.

Jaunums!!: Spārns un Lielknābja zoss · Redzēt vairāk »

Lijas

Lijas (Circus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu ģints, kas pieder liju apakšdzimtai (Circinae).

Jaunums!!: Spārns un Lijas · Redzēt vairāk »

Lipara

Lipara ir stiebrmušu ģints, kurā ietilpst 11 sugas, kas izplatītas visā Holarktikas reģionā.

Jaunums!!: Spārns un Lipara · Redzēt vairāk »

Loceklis (anatomija)

Loceklis jeb ekstremitāte (no  — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.

Jaunums!!: Spārns un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »

Lukstu čakstīte

Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Spārns un Lukstu čakstīte · Redzēt vairāk »

Madagaskaras jakāns

Madagaskaras jakāns (Actophilornis albinucha) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).

Jaunums!!: Spārns un Madagaskaras jakāns · Redzēt vairāk »

Mainas

Mainas (Acridotheres) ir viena no strazdu dzimtas (Sturnidae) ģintīm, kas apvieno 10 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Mainas · Redzēt vairāk »

Marmora krīklis

Marmora krīklis (Marmaronetta angustirostris) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle.

Jaunums!!: Spārns un Marmora krīklis · Redzēt vairāk »

Maskarēnu pūces

Maskarēnu pūces (Mascarenotus) ir izmirusi pūčveidīgo ģints, kuras trīs sugas apdzīvoja Maskarēnu salas Indijas okeāna rietumu daļā.

Jaunums!!: Spārns un Maskarēnu pūces · Redzēt vairāk »

Maurīcijas piekūns

Maurīcijas piekūns (Falco punctatus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Spārns un Maurīcijas piekūns · Redzēt vairāk »

Mazais alks

Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Spārns un Mazais alks · Redzēt vairāk »

Mazais ķeģis

thumb Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā.

Jaunums!!: Spārns un Mazais ķeģis · Redzēt vairāk »

Mazais ērglis

Mazais ērglis (Clanga pomarina) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).

Jaunums!!: Spārns un Mazais ērglis · Redzēt vairāk »

Mazais dzenis

Mazais dzenis (Dryobates minor) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 13 pasugas.

Jaunums!!: Spārns un Mazais dzenis · Redzēt vairāk »

Mazais jakāns

Mazais jakāns (Microparra capensis) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā mazo jakānu (Microparra) ģintī.

Jaunums!!: Spārns un Mazais jakāns · Redzēt vairāk »

Mazais svilpis

Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Spārns un Mazais svilpis · Redzēt vairāk »

Mazā ausainā pūcīte

Mazā ausainā pūcītes jeb mazā pūcīte (Otus scops) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Spārns un Mazā ausainā pūcīte · Redzēt vairāk »

Mazā sīga

Mazā sīga (Tetrax tetrax) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga mazo sīgu ģintī (Tetrax).

Jaunums!!: Spārns un Mazā sīga · Redzēt vairāk »

Mazā stērste

Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Spārns un Mazā stērste · Redzēt vairāk »

Mazā zoss

Mazā zoss (Anser erythropus) ir neliela auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo galvenokārt Āzijas ziemeļos, bet nelielā skaitā tā ligzdo arī Eiropā.

Jaunums!!: Spārns un Mazā zoss · Redzēt vairāk »

Mazie dzeņi

Mazie dzeņi (Dryobates) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Mazie dzeņi · Redzēt vairāk »

Mājas čurkste

Mājas čurkste jeb ziemeļu mājas čurkste (Delichon urbicum) ir gājputns no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes), kas pieder bezdelīgu dzimtai (Hirundinidae).

Jaunums!!: Spārns un Mājas čurkste · Redzēt vairāk »

Mājas strazds

Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.

Jaunums!!: Spārns un Mājas strazds · Redzēt vairāk »

Mājas zvirbulis

Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā.

Jaunums!!: Spārns un Mājas zvirbulis · Redzēt vairāk »

Mērkaziņa

Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.

Jaunums!!: Spārns un Mērkaziņa · Redzēt vairāk »

Meža balodis

Meža balodis (Columba oenas) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikas rietumos.

Jaunums!!: Spārns un Meža balodis · Redzēt vairāk »

Meža prusaks

Meža prusaks ir Latvijā dzīvojošs brūno prusaku dzimtas (Blattellidae) pārstāvis no meža prusaku (Ectobius) ģints.

Jaunums!!: Spārns un Meža prusaks · Redzēt vairāk »

Meža stērste

Meža stērste (Emberiza rustica) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Spārns un Meža stērste · Redzēt vairāk »

Meža zoss

Meža zoss (Anser anser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdens putns, kas dabīgajā izplatības areālā savvaļā ligzdo tikai Eirāzijas ziemeļu daļā, bet ziemas periodā migrē uz dienvidiem.

Jaunums!!: Spārns un Meža zoss · Redzēt vairāk »

Mežastrazdu dzimta

Mežastrazdu dzimta (Turdidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Spārns un Mežastrazdu dzimta · Redzēt vairāk »

Melnais akmeņtārtiņš

Melnais akmeņtārtiņš (Arenaria melanocephala) ir vidēji liels sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.

Jaunums!!: Spārns un Melnais akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »

Melnais mušķērājs

Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Spārns un Melnais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Melnā klija

Melnā klija (Milvus migrans) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Spārns un Melnā klija · Redzēt vairāk »

Melnā pīle

Melnā pīle (Melanitta nigra) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Spārns un Melnā pīle · Redzēt vairāk »

Melnā puskuitala

Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Spārns un Melnā puskuitala · Redzēt vairāk »

Melnā vārna

Melnā vārna (Corvus corone) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Eiropā un Āzijas austrumos, izplatības reģioniem savstarpēji nesaskaroties.

Jaunums!!: Spārns un Melnā vārna · Redzēt vairāk »

Melngalvas stērste

Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Spārns un Melngalvas stērste · Redzēt vairāk »

Melngalvas zoss

Melngalvas zoss (Branta bernicla) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Spārns un Melngalvas zoss · Redzēt vairāk »

Melnie alki

Melnie alki, melno alku ģints (Cepphus) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Melnie alki · Redzēt vairāk »

Melnkakla gulbis

Melnkakla gulbis (Cygnus melancoryphus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anserinae) ūdensputns.

Jaunums!!: Spārns un Melnkakla gulbis · Redzēt vairāk »

Melnpieres čakste

Melnpieres čakste (Lanius minor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Āzijas centrālās daļas rietumos, ziemo Dienvidāfrikas reģionā.

Jaunums!!: Spārns un Melnpieres čakste · Redzēt vairāk »

Melnrīkles žagatsīlis

Melnrīkles žagatsīlis (Calocitta colliei) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) Meksikas ziemeļrietumos dīzvojoša putnu suga.

Jaunums!!: Spārns un Melnrīkles žagatsīlis · Redzēt vairāk »

MiG-25

Mikoyan-Gurevich MiG-25 (NATO pārskata nosaukums: Foxbat) ir augstas virsskaņas pārtvērējs un izlūk-bumbvedējs, kas bija viens no visu laiku visātrākajiem militārajiem lidaparātiem.

Jaunums!!: Spārns un MiG-25 · Redzēt vairāk »

Milzu alks

Milzu alks jeb dižais alks, arī bezspārnu gārgale (Pinguinus impennis) ir izmirusi alku dzimtas (Alcidae) nelidojoša jūras putnu suga, kas bija vienīgā suga milzu alku ģintī (Pinguinus).

Jaunums!!: Spārns un Milzu alks · Redzēt vairāk »

Miokards

Miokards Miokards (myocardium) jeb sirds muskulis ir sirds galvenais — muskuļotais — slānis.

Jaunums!!: Spārns un Miokards · Redzēt vairāk »

Moluku kakadu

Moluku kakadu (Cacatua moluccensis) ir kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, endēms Moluku salām.

Jaunums!!: Spārns un Moluku kakadu · Redzēt vairāk »

Montserratas vālodze

Montserratas vālodze (Icterus oberi) ir vidēja lieluma Amerikas vālodžu dzimtas (Icteridae) dziedātājputnu suga, kas endēma Montserratai un ir šīs nelielās salas nacionālais putns.

Jaunums!!: Spārns un Montserratas vālodze · Redzēt vairāk »

Mušķērāju dzimta

Mušķērāju dzimta (Muscicapidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Spārns un Mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »

Nandu

Nandu (Rhea) ir viena no trijām nandu dzimtas ģintīm.

Jaunums!!: Spārns un Nandu · Redzēt vairāk »

Nātru raibenis

Nātru raibenis jeb parastais nātru raibenis (Aglais urticae) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) tauriņu suga.

Jaunums!!: Spārns un Nātru raibenis · Redzēt vairāk »

Neotropikas harpija

Neotropikas harpija jeb vienkārši harpija, arī harpijērglis (Harpia harpyja) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, un tā ir vienīgā suga harpiju ģintī (Harpia).

Jaunums!!: Spārns un Neotropikas harpija · Redzēt vairāk »

Nepilnas pārvērtības kukaiņi

Nepilnas pārvērtības kukaiņi jeb nepilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Exopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta, kas apvieno kukaiņu sugas, kuru nimfas (nepieaugušie īpatņi) ārēji atgādina imago (pieaugušos kukaiņus).

Jaunums!!: Spārns un Nepilnas pārvērtības kukaiņi · Redzēt vairāk »

Niedru lija

Niedru lija (Circus aeruginosus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Spārns un Niedru lija · Redzēt vairāk »

Ornitopters

''Pteryx Skybird'' ornitopters lidojumā Ornitopters (no grieķu ornithos "putns" un pteron "spārns") ir gaisa kuģis, kas lido vicinot tā spārnus.

Jaunums!!: Spārns un Ornitopters · Redzēt vairāk »

Paceplīši

Paceplīši (Troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas (Troglodytidae) zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu ģints, kas apvieno 12 sugas.

Jaunums!!: Spārns un Paceplīši · Redzēt vairāk »

Paceplīšu dzimta

Paceplīšu dzimta (Troglodytidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 88 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 19 ģintīs.

Jaunums!!: Spārns un Paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Paceplītis

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Jaunums!!: Spārns un Paceplītis · Redzēt vairāk »

Paradīzes putnu dzimta

Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjus raksturo košais apspalvojums un iespaidīgi krāšņās riesta dejas. Dzimtai pieder 41 suga, kas tiek iedalītas 16 ģintīs. Lielākā daļa no paradīzes putniem dzīvo Jaungvinejā. Viens no pirmajiem plašākiem paradīzes putnu aprakstiem latviski bija pieejams vācu zoologa un rakstnieka Bernharda Gržimeka grāmatā "Četrkājainie austrālieši", kuru izdevniecība "Zvaigzne" laida klajā 1973. gadā.

Jaunums!!: Spārns un Paradīzes putnu dzimta · Redzēt vairāk »

Parastais sīksamtenis

Parastais sīksamtenis jeb samtenītis (Coenonympha pamphilus) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini).

Jaunums!!: Spārns un Parastais sīksamtenis · Redzēt vairāk »

Parastais zilenītis

Parastais zilenītis (Polyommatus icarus) ir neliela zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) tauriņu suga, kas pieder pie zilenīšu ģints (Polyommatus).

Jaunums!!: Spārns un Parastais zilenītis · Redzēt vairāk »

Parastā daiļspāre

Parastā daiļspāre (Ischnura elegans) ir viena no spāru kārtas (Odonata) sugām, kas pieder vienādspārnu spāru apakškārtai (Zygoptera).

Jaunums!!: Spārns un Parastā daiļspāre · Redzēt vairāk »

Parastā maina

Parastā maina (Acridotheres tristis) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kura dabīgais izplatības areāls plešas Āzijas tropu joslā.

Jaunums!!: Spārns un Parastā maina · Redzēt vairāk »

Parastā otiņaste

Parastā otiņaste jeb augļkoku mūķene ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.

Jaunums!!: Spārns un Parastā otiņaste · Redzēt vairāk »

Parastā pūkpīle

Parastā pūkpīle jeb lielā pūkpīle, arī gāga (Somateria mollissima) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Spārns un Parastā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Pāvs

Par pāvu sauc liela auguma, lidojošu fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgo putnu, kuru visā pasaulē atpazīst pēc tēviņa krāšņās, vēdekļveida astes, pateicoties kurai pāvs tiek uzskatītas par viskaistāko putnu pasaulē.

Jaunums!!: Spārns un Pāvs · Redzēt vairāk »

Pļavas čipste

Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Pļavas čipste · Redzēt vairāk »

Pļavu tilbīte

Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.

Jaunums!!: Spārns un Pļavu tilbīte · Redzēt vairāk »

Pērļvista

Pērļvista jeb pērļvistiņa (Numida meleagris) ir pērļvistu dzimtas (Numididae) vistveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga pērļvistu ģintī (Numida).

Jaunums!!: Spārns un Pērļvista · Redzēt vairāk »

Peļkājīte

Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Peļkājīte · Redzēt vairāk »

Peļu klijāns

Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns.

Jaunums!!: Spārns un Peļu klijāns · Redzēt vairāk »

Pelēkais mušķērājs

Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Pelēkais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Pelēkā dzilna

Pelēkā dzilna (Picus canus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) meža putnu suga.

Jaunums!!: Spārns un Pelēkā dzilna · Redzēt vairāk »

Pelēkā pīle

Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Spārns un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »

Pelēkā vārna

Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Spārns un Pelēkā vārna · Redzēt vairāk »

Pelēkā zīlīte

Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Spārns un Pelēkā zīlīte · Redzēt vairāk »

Pelikāni

Pelikāni (Pelecanus) ir vienīgā pelikānu dzimtas (Pelecanidae) ģints, kas apvieno liela auguma ūdensputnus, kuru raksturīgākā pazīme ir kailas ādas rīkles maiss zem knābja.

Jaunums!!: Spārns un Pelikāni · Redzēt vairāk »

Piešspārnu zoss

Piešspārnu zoss (Plectropterus gambensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder piešspārnu zosu apakšdzimtai (Plectropterinae). Piešspārnu zosu apakšdzimtā ir tikai viena piešspārnu zosu ģints (Plectropterus), kurā ir tikai viena suga. Piešspārnu zosij ir 2 pasugas: nominālpasuga Plectropterus gambensis gambensis un Zambezi piešspārnu zoss Plectropterus gambensis niger. Piešspārnu zosis ir sastopamas Āfrikas dienviddaļā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.

Jaunums!!: Spārns un Piešspārnu zoss · Redzēt vairāk »

Piekūni

Piekūni, piekūnu ģints (Falco) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) ģints, kas apvieno 39 plēsīgo putnu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Piekūni · Redzēt vairāk »

Piekūnveidīgie

Piekūnveidīgie, piekūnveidīgo putnu kārta (Falconiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Spārns un Piekūnveidīgie · Redzēt vairāk »

Pilnas pārvērtības kukaiņi

Pilnas pārvērtības kukaiņi jeb pilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Endopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta.

Jaunums!!: Spārns un Pilnas pārvērtības kukaiņi · Redzēt vairāk »

Pingvīnu dzimta

Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.

Jaunums!!: Spārns un Pingvīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Pireneju zilspārnu žagata

Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki) ir vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Pireneju pussalas putnu suga.

Jaunums!!: Spārns un Pireneju zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Plīvurpūce

Plīvurpūce (Tyto alba) ir visbiežāk sastopamais pūčveidīgais putns un viens no visdaudzskaitlīgākajiem putniem pasaulē kopumā.

Jaunums!!: Spārns un Plīvurpūce · Redzēt vairāk »

Plēvspārņu kārta

Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta.

Jaunums!!: Spārns un Plēvspārņu kārta · Redzēt vairāk »

Prusaki

Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.

Jaunums!!: Spārns un Prusaki · Redzēt vairāk »

Pupuķi

Pupuķi (Upupa) ir vienīgā pupuķu dzimtas (Upupidae) ģints, kas apvieno 4 degunragputnveidīgo sugas (trīs mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu).

Jaunums!!: Spārns un Pupuķi · Redzēt vairāk »

Pupuķis

Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.

Jaunums!!: Spārns un Pupuķis · Redzēt vairāk »

Purva ķauķis

thumb Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Spārns un Purva ķauķis · Redzēt vairāk »

Purva pūce

Purva pūce (Asio flammeus) ir pūču dzimtas (Strigidae) suga, kas pieder pie ausaino pūču ģints (Asio).

Jaunums!!: Spārns un Purva pūce · Redzēt vairāk »

Purva sīksamtenis

Purva sīksamtenis (Coenonympha tullia) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini).

Jaunums!!: Spārns un Purva sīksamtenis · Redzēt vairāk »

Purva tilbīte

Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.

Jaunums!!: Spārns un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »

Purva zīlīte

Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Spārns un Purva zīlīte · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Spārns un Putni · Redzēt vairāk »

Putnu ekoloģija

Putnu ekoloģija.

Jaunums!!: Spārns un Putnu ekoloģija · Redzēt vairāk »

Ragainais cīrulis

Ragainais cīrulis (Eremophila bilopha) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams Ziemeļāfrikā, salīdzinoši šaurā joslā gar Atlantijas okeāna un Vidusjūras krastu, no Marokas līdz Ēģiptei, un Āzijas rietumos (Libānā, Sīrijā, Jordānijā, Izraēlas dienvidos, Irākas rietumos, Saūda Arābijas ziemeļos un Kuveitā).

Jaunums!!: Spārns un Ragainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Raibais zemesstrazds

Raibais zemesstrazds (Zoothera aurea) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Spārns un Raibais zemesstrazds · Redzēt vairāk »

Raibeņi

Raibeņi, raibeņu ģints (Nymphalis) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) ģints, kas pieder pie raibeņu cilts (Nymphalini).

Jaunums!!: Spārns un Raibeņi · Redzēt vairāk »

Raibeņu cilts

Raibeņu cilts (Nymphalini) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) cilts, kas pieder pie raibeņu apakšdzimtas (Nymphalinae).

Jaunums!!: Spārns un Raibeņu cilts · Redzēt vairāk »

Raibeņu dzimta

Raibeņu dzimta (Nymphalidae) ir lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas pieder pie dižtauriņu virsdzimtas (Papilionoidea).

Jaunums!!: Spārns un Raibeņu dzimta · Redzēt vairāk »

Raibumainā pīle

Raibumainā pīle (Stictonetta naevosa) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder raibumaino pīļu apakšdzimtai (Stictonettinae).

Jaunums!!: Spārns un Raibumainā pīle · Redzēt vairāk »

Resnknābja kaira

Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Spārns un Resnknābja kaira · Redzēt vairāk »

Riekstrozis

Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Spārns un Riekstrozis · Redzēt vairāk »

Rodrigesas fodijs

Rodrigesas fodijs, arī dzeltenais fodijs, Rodrigesas audējputns (Foudia flavicans) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Rodrigesai — nelielai, Maurīcijai piederošai salai Indijas okeāna rietumu daļā.

Jaunums!!: Spārns un Rodrigesas fodijs · Redzēt vairāk »

Rudastes čakste

Rudastes čakste (Lanius phoenicuroides) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Spārns un Rudastes čakste · Redzēt vairāk »

Rudsānu zilastīte

Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Spārns un Rudsānu zilastīte · Redzēt vairāk »

Rudsejas ķauķis

Rudsejas ķauķis (Abroscopus albogularis) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Spārns un Rudsejas ķauķis · Redzēt vairāk »

Sahāras sīga

Sahāras sīga (Chlamydotis undulata) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns.

Jaunums!!: Spārns un Sahāras sīga · Redzēt vairāk »

Samteņi

Samteņi, samteņu apakšdzimta (Satyrinae) ir viena no divpadsmit raibeņu dzimtas (Nymphalidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Spārns un Samteņi · Redzēt vairāk »

Sarkanais fodijs

Sarkanais fodijs, arī Madagaskaras fodijs (Foudia madagascariensis) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kuras dabiskais areāls aptver Madagaskaru.

Jaunums!!: Spārns un Sarkanais fodijs · Redzēt vairāk »

Sarkanā klija

Sarkanā klija (Milvus milvus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas ir endēma Palearktikas rietumu daļai un galvenokārt sastopams Eiropā.

Jaunums!!: Spārns un Sarkanā klija · Redzēt vairāk »

Sarkanā puskuitala

Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Spārns un Sarkanā puskuitala · Redzēt vairāk »

Sarkanie tirānmušķērāji

Sarkanie tirānmušķērāji (Pyrocephalus) ir neliela tirāniņu dzimtas (Tyrannidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno četras sugas (viena izmirusi).

Jaunums!!: Spārns un Sarkanie tirānmušķērāji · Redzēt vairāk »

Sarkanknābja zilā žagata

Sarkanknābja zilā žagata jeb zilā žagata (Urocissa erythroryncha) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Spārns un Sarkanknābja zilā žagata · Redzēt vairāk »

Sarkanpieres jakāns

Sarkanpieres jakāns (Jacana jacana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie jakānu ģints (Jacana).

Jaunums!!: Spārns un Sarkanpieres jakāns · Redzēt vairāk »

Sarkanrīkles čipste

Sarkanrīkles čipste (Anthus cervinus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikas pašos ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Spārns un Sarkanrīkles čipste · Redzēt vairāk »

Sāmsalas dižpīle

Sāmsalas dižpīle jeb Sāmsalas pīle (Tadorna tadorna) ir Latvijā ligzdojoša pīļu dzimtas (Anatidae) suga.

Jaunums!!: Spārns un Sāmsalas dižpīle · Redzēt vairāk »

Sārtais balodis

Sārtais balodis (Nesoenas mayeri) ir baložveidīgo kārtas putns, kas endēms Maurīcijai.

Jaunums!!: Spārns un Sārtais balodis · Redzēt vairāk »

Sārtais pelikāns

Sārtais pelikāns (Pelecanus onocrotalus) ir liels pelikānu dzimtas (Pelecanidae) ūdensputns, kas pieder pelikānu ģintij (Pelecanus).

Jaunums!!: Spārns un Sārtais pelikāns · Redzēt vairāk »

Sārtais strazds

Sārtais strazds (Pastor roseus) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga sārto strazdu ģintī (Pastor).

Jaunums!!: Spārns un Sārtais strazds · Redzēt vairāk »

Sārtgalvas pīle

Sārtgalvas pīle (Rhodonessa caryophyllacea) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas, visticamākais, kopš 1950.

Jaunums!!: Spārns un Sārtgalvas pīle · Redzēt vairāk »

Sārtgalvītis

Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Sārtgalvītis · Redzēt vairāk »

Sīksamteņi

Sīksamteņi jeb samtenīši (Coenonympha) ir samteņu cilts (Satyrini) ģints, kas pieder pie sīksamteņu apakšcilts (Coenonymphina).

Jaunums!!: Spārns un Sīksamteņi · Redzēt vairāk »

Sēņmušu dzimta

Sēņmušu dzimta ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kurā ietilpst ap 250 sugām no 19 ģintīm.

Jaunums!!: Spārns un Sēņmušu dzimta · Redzēt vairāk »

Seškāji

Seškāji (Hexapoda) ir seškājaini posmkāju dzīvnieki, ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Spārns un Seškāji · Redzēt vairāk »

Segžokleņi

Segžokleņi ir seškāju apakštipa klase.

Jaunums!!: Spārns un Segžokleņi · Redzēt vairāk »

Seišelu piekūns

Seišelu piekūns (Falco araeus) ir neliels piekūns, kas ir endēms Seišelu salām un ir vienīgais ligzdojošais dienas plēsīgais putns šajās salās.

Jaunums!!: Spārns un Seišelu piekūns · Redzēt vairāk »

Seivi ķauķis

Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Seivi ķauķis · Redzēt vairāk »

Senspārņi

Senspārņi jeb senspārņu infraklase (Paleoptera) ir viena no divām spārneņu apakšklases (Pterygota) kukaiņu infraklasēm, kurā apkopotas divas primitīvākās mūsdienās dzīvojošās spārneņu kārtas.

Jaunums!!: Spārns un Senspārņi · Redzēt vairāk »

Sfinksa

Senās Ēģiptes ceturtās dinastijas laikā izveidota sfinksas statuja Sfinksa ir mītisks radījums ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu.

Jaunums!!: Spārns un Sfinksa · Redzēt vairāk »

Sibīrijas ķauķītis

Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.

Jaunums!!: Spārns un Sibīrijas ķauķītis · Redzēt vairāk »

Sibīrijas rubīnrīklīte

Sibīrijas rubīnrīklīte (Calliope calliope) ir neliels mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas mājo Āzijā.

Jaunums!!: Spārns un Sibīrijas rubīnrīklīte · Redzēt vairāk »

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Jaunums!!: Spārns un Sikspārņi · Redzēt vairāk »

Siphunculina

Siphunculina ir stiebrmušu ģints, kurā ietilpst ap 35 sugām, kas ir izplatītas visā pasaulē.

Jaunums!!: Spārns un Siphunculina · Redzēt vairāk »

Sisinātājķauķi

Sisinātājķauķi, sisinātājķauķu ģints (Locustella) ir viena no sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) ģintīm, kas apvieno 20 maza auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Sisinātājķauķi · Redzēt vairāk »

Sisinātājķauķu dzimta

Sisinātājķauķu dzimta (Locustellidae) ir neliela auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 63 sugas, kas tiek iedalītas 11 ģintīs.

Jaunums!!: Spārns un Sisinātājķauķu dzimta · Redzēt vairāk »

Skudru dzimta

Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Spārns un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »

Slovākijas Republikas Bruņotie spēki

Slovākijas Republikas Bruņotie spēki ir profesionālā Slovākijas armija.

Jaunums!!: Spārns un Slovākijas Republikas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Smiltāju čakstīte

Smiltāju čakstīte jeb dūkainā čakstīte (Oenanthe isabellina) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Smiltāju čakstīte · Redzēt vairāk »

Smiltāju čakstītes

Smiltāju čakstītes, smiltāju čakstīšu ģints (Oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Smiltāju čakstītes · Redzēt vairāk »

Sniedze

Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga.

Jaunums!!: Spārns un Sniedze · Redzēt vairāk »

Sniedzes

Sniedzes, sniedžu ģints (Plectrophenax) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) ģints, kas apvieno 2 neliela auguma dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Sniedzes · Redzēt vairāk »

Somzīlīšu dzimta

Somzīlīšu dzimta (Remizidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Spārns un Somzīlīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Somzīlītes

Somzīlītes, somzīlīšu ģints (Remiz) ir viena no somzīlīšu dzimtas (Remizidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Somzīlītes · Redzēt vairāk »

Spāres

Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).

Jaunums!!: Spārns un Spāres · Redzēt vairāk »

Spārneņi

Spārneņi (Pterygota) ir kukaiņu (Insecta) apakšklase, kurā apkopotas visas spārnaino kukaiņu sugas, ieskaitot arī tos kukaiņus, kuri evolūcijas gaitā lidošanas spēju ir zaudējuši (piemēram, blusas un utis).

Jaunums!!: Spārns un Spārneņi · Redzēt vairāk »

Spīļastes

Spīļastes jeb ādspārņi (Dermaptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera).

Jaunums!!: Spārns un Spīļastes · Redzēt vairāk »

Stārķi

Stārķi, stārķu ģints (Ciconia) ir viena no stārķu dzimtas (Ciconiidae) putnu ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Spārns un Stārķi · Redzēt vairāk »

Stellera sīlis

Stellera sīlis (Cyanocitta stelleri) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Ziemeļamerikas rietumos.

Jaunums!!: Spārns un Stellera sīlis · Redzēt vairāk »

Stepes ērglis

Stepes ērglis (Aquila nipalensis) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Jaunums!!: Spārns un Stepes ērglis · Redzēt vairāk »

Stepes piekūns

Stepes piekūns (Falco cherrug) ir liela izmēra piekūns, kas sastopams Eirāzijas stepju zonā.

Jaunums!!: Spārns un Stepes piekūns · Redzēt vairāk »

Strausi

Strausi (Struthio) ir lielu, nelidojošu putnu ģints, kas ir vienīgā ģints strausu dzimtā (Struthionidae).

Jaunums!!: Spārns un Strausi · Redzēt vairāk »

Strauss

Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.

Jaunums!!: Spārns un Strauss · Redzēt vairāk »

Strauta zilspāre

Strauta zilspāre jeb strautu zilspāre (Calopteryx virgo), tiek saukta arī par strauta krāšņspārni, ir viena no divām Latvijā sastopamajām zilspārēm (Calopteryx).

Jaunums!!: Spārns un Strauta zilspāre · Redzēt vairāk »

Strazdi

Strazdi (Sturnus) ir viena no strazdu dzimtas (Sturnidae) ģintīm, kas saskaņā ar jaunāko sistemātiku apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Strazdi · Redzēt vairāk »

Svīre

Svīre (Apus apus) ir vidēja auguma svīru dzimtas (Apodidae) putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Svīre · Redzēt vairāk »

Svīru dzimta

Svīru dzimta (Apodidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Spārns un Svīru dzimta · Redzēt vairāk »

Svīrveidīgie

Svīrveidīgie, svīrveidīgo kārta (Apodiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Spārns un Svīrveidīgie · Redzēt vairāk »

Svītrainais ķauķis

Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikas austrumos.

Jaunums!!: Spārns un Svītrainais ķauķis · Redzēt vairāk »

Svilpis

Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.

Jaunums!!: Spārns un Svilpis · Redzēt vairāk »

Svilpji

Svilpji, svilpju ģints (Pyrrhula) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Spārns un Svilpji · Redzēt vairāk »

Svirlītis

Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Svirlītis · Redzēt vairāk »

Taisnspārņi

Taisnspārņi (Orthoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera).

Jaunums!!: Spārns un Taisnspārņi · Redzēt vairāk »

Tanagru dzimta

Tanagru dzimta (Thraupidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 383 dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 95 ģintīs.

Jaunums!!: Spārns un Tanagru dzimta · Redzēt vairāk »

Tauriņi

Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.

Jaunums!!: Spārns un Tauriņi · Redzēt vairāk »

Tārtiņu apakšdzimta

Tārtiņu apakšdzimta (Charadriinae) ir viena no divām tārtiņu dzimtas (Charadriidae) apakšdzimtām, kas apvieno 42 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs.

Jaunums!!: Spārns un Tārtiņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Tārtiņu dzimta

Tārtiņu dzimta (Charadriidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas.

Jaunums!!: Spārns un Tārtiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Tīklblakšu dzimta

Tīklblakšu dzimta (Tingidae) ir blakšu dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 2600 sugu, kas ir izplatītas visā pasaulē.

Jaunums!!: Spārns un Tīklblakšu dzimta · Redzēt vairāk »

Tītaru grifs

Tītaru grifs (Cathartes aura) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) maitas putns, kurš sastopams gandrīz visā Amerikā, sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Dienvidamerikas pašiem galējiem dienvidiem.

Jaunums!!: Spārns un Tītaru grifs · Redzēt vairāk »

Tergīts

Tūkstoškāja (''Coromus vittatus'') tergīti. Tergīts ir posmkāju ķermeņa segmenta gredzena sklerotizētā (hitīna) mugurpuses daļa.

Jaunums!!: Spārns un Tergīts · Redzēt vairāk »

Tievknābja kaira

Tievknābja kaira (Uria aalge) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Spārns un Tievknābja kaira · Redzēt vairāk »

Tievknābja kuitala

Tievknābja kuitala (Numenius tenuirostris) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kurš, iespējams, mūsdienās ir izmiris.

Jaunums!!: Spārns un Tievknābja kuitala · Redzēt vairāk »

Trīspirkstu dzenis

Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.

Jaunums!!: Spārns un Trīspirkstu dzenis · Redzēt vairāk »

Tripšu kārta

Tripši, bārkšspārņi (Thysanoptera) ir ļoti sīki, parast tikai l - 2 mm gari, retumis nedaudz garāki, slaidi kukaiņi ar dūrēja-sūcēja tipa mutes orgāniem.

Jaunums!!: Spārns un Tripšu kārta · Redzēt vairāk »

Tukānu dzimta

Tukānu dzimta (Ramphastidae) ir dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Spārns un Tukānu dzimta · Redzēt vairāk »

Tuklīši

Tuklīši, tuklīšu ģints (Fratercula) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Tuklīši · Redzēt vairāk »

Tuksneša čakstīte

Tuksneša čakstīte (Oenanthe deserti) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, galvenokārt sastopama Āzijā un Āfrikā, reizēm ieklejo Eiropā.

Jaunums!!: Spārns un Tuksneša čakstīte · Redzēt vairāk »

Tumšais ķauķītis

Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Spārns un Tumšais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Tumšā čakstīte

Tumšā čakstīte (Saxicola rubicola) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Tumšā čakstīte · Redzēt vairāk »

Tumšā pīle

Tumšā pīle jeb velna pīle (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Spārns un Tumšā pīle · Redzēt vairāk »

Upes tilbīte

thumb Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga.

Jaunums!!: Spārns un Upes tilbīte · Redzēt vairāk »

Upes zīriņš

Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Spārns un Upes zīriņš · Redzēt vairāk »

Vakarlēpis

Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Vakarlēpis · Redzēt vairāk »

Vanagi

Vanagi, vanagu ģints (Accipiter) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 46 sugas.

Jaunums!!: Spārns un Vanagi · Redzēt vairāk »

Vanagu apakšdzimta

Vanagu apakšdzimta (Accipitrinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.

Jaunums!!: Spārns un Vanagu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Vanagveidīgie

Vanagveidīgie, vanagveidīgo putnu kārta (Accipitriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Spārns un Vanagveidīgie · Redzēt vairāk »

Vālodžu dzimta

Vālodžu dzimta (Oriolidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 38 dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 4 ģintīs.

Jaunums!!: Spārns un Vālodžu dzimta · Redzēt vairāk »

Vālodze

Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Vālodze · Redzēt vairāk »

Vārnu dzimta

Vārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder pie dziedātājputnu apakškārtas (Passeri).

Jaunums!!: Spārns un Vārnu dzimta · Redzēt vairāk »

Vītītis

Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Vītītis · Redzēt vairāk »

Vidējais dzenis

Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Spārns un Vidējais dzenis · Redzēt vairāk »

Viendienīšu kārta

Viendienītes ir kukaiņi, kas pieder pie viendienīšu kārtas (Ephemeroptera) spārneņu apakšklases (Pterygota).

Jaunums!!: Spārns un Viendienīšu kārta · Redzēt vairāk »

Vistilbe

Vistilbe (Lymnocryptes minimus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kas ir vienīgā suga vistilbju ģintī (Lymnocryptes).

Jaunums!!: Spārns un Vistilbe · Redzēt vairāk »

Vistu vanags

thumb Vistu vanags (Accipiter gentilis) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Spārns un Vistu vanags · Redzēt vairāk »

Zaļais ķauķītis

Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Spārns un Zaļais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Zaļais sīlis

Zaļais sīlis (Cyanocorax luxuosus) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Spārns un Zaļais sīlis · Redzēt vairāk »

Zaļā savvaļas vista

Zaļā savvaļas vista jeb zaļā džungļu vista, arī Javas džungļu vista jeb zaļā Javas džungļu vista (Gallus varius) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder vistu ģintij (Gallus).

Jaunums!!: Spārns un Zaļā savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Zaļā vārna

Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.

Jaunums!!: Spārns un Zaļā vārna · Redzēt vairāk »

Zaļās žagatas

Zaļās žagatas jeb īsastes žagatas (Cissa) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno četras mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Zaļās žagatas · Redzēt vairāk »

Zīdaste

Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.

Jaunums!!: Spārns un Zīdaste · Redzēt vairāk »

Zīdastes

Zīdastes, zīdastu ģints (Bombycilla) ir vienīgā zīdastu dzimtas (Bombycillidae) ģints, kas apvieno 3 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Zīdastes · Redzēt vairāk »

Zīdtauriņi

Zīdtauriņi, zīdtauriņu dzimta (Bombycidae) ir zvīņspārņu (Lepidoptera) dzimta, kas apvieno apmēram 185 tauriņu sugas (pēc citiem avotiem 166 sugas), kas tiek iedalītas 26 ģintīs.

Jaunums!!: Spārns un Zīdtauriņi · Redzēt vairāk »

Zīriņu apakšdzimta

Zīriņu apakšdzimta (Sterninae) ir viena no kaiju dzimtas (Laridae) apakšdzimtām, kas apvieno 46 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs.

Jaunums!!: Spārns un Zīriņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Zeltgalvītis

Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās.

Jaunums!!: Spārns un Zeltgalvītis · Redzēt vairāk »

Zemessīļi

Zemessīļi (Podoces) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 4 sugas.

Jaunums!!: Spārns un Zemessīļi · Redzēt vairāk »

Ziemas žubīte

Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Spārns un Ziemas žubīte · Redzēt vairāk »

Ziemeļu ķauķītis

Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Spārns un Ziemeļu ķauķītis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu gulbis

Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo plašā areālā Eirāzijas Palearktikas joslā, retu reizi ieklīstot Ziemeļamerikas ziemeļrietumos Aļaskā, Ziemeļāfrikā, Kiprā, Portugālē, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā.

Jaunums!!: Spārns un Ziemeļu gulbis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu svilpis

Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).

Jaunums!!: Spārns un Ziemeļu svilpis · Redzēt vairāk »

Zilais sīlis

Zilais sīlis (Cyanocitta cristata) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Spārns un Zilais sīlis · Redzēt vairāk »

Zilastītes

Zilastītes, zilastīšu ģints (Tarsiger) ir viena no mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģintīm, kas apvieno 6 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Spārns un Zilastītes · Redzēt vairāk »

Zilās žagatas

Zilās žagatas (Urocissa) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 5 sugas.

Jaunums!!: Spārns un Zilās žagatas · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagata

Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Spārns un Zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagatas

Zilspārnu žagatas (Cyanopica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Spārns un Zilspārnu žagatas · Redzēt vairāk »

Zilspāru ģints

Zilspāres jeb zilspāru ģints (Calopteryx) ir spāru kārtas (Odonata) ģints, kas pieder pie vienādspārnu spāru apakškārtas (Zygoptera).

Jaunums!!: Spārns un Zilspāru ģints · Redzēt vairāk »

Zilzīlīte

Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.

Jaunums!!: Spārns un Zilzīlīte · Redzēt vairāk »

Zivjērglis

Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).

Jaunums!!: Spārns un Zivjērglis · Redzēt vairāk »

Zvirbuļu vanags

thumb Zvirbuļu vanags jeb zvirbuļvanags (Accipiter nisus) ir neliela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder pie īsto vanagu apakšdzimtas (Accipitrinae).

Jaunums!!: Spārns un Zvirbuļu vanags · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Spārni.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā