Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Anna I, Augusts II Stiprais, Augusts III Saksis, Ļesnas kauja, Ļviva, Baras hercogiste, Francis I Stefans, Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Kšištofs Antonijs Šembeks, Kiosks, Krievijas Impērija, Leščinskis, Lešno, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas hercogi, Marija Leščiņska, Nansī, Pēteris Lasī, Pjotrs Ježijs Pšebendovskis, Polijas mantojuma karš, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Rava-Ruska, Ridzina, 1677. gads, 1706. gads Latvijā, 1707. gads Latvijā, 1708. gads Latvijā, 1766. gads, 20. oktobris, 23. janvāris.
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Anna I · Redzēt vairāk »
Augusts II Stiprais
Augusts II Stiprais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) no 1694.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Augusts II Stiprais · Redzēt vairāk »
Augusts III Saksis
Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »
Ļesnas kauja
Ļesnas kauja (N. Larmesens, pēc 1722). Krievu kavalērijas uzbrukums vezumniekiem (A. Kocebū, 1870). Ļesnas kauja jeb kauja pie Ļesnajas bija Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika pie Slavharadas Baltkrievijas austrumos 1708.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Ļesnas kauja · Redzēt vairāk »
Ļviva
Ļviva, vēsturiski arī Ļvova un Lemberga, ir pilsēta Ukrainas rietumos apmēram 80 kilometrus no Polijas robežas.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Ļviva · Redzēt vairāk »
Baras hercogiste
Baras grāfiste, vēlāk Baras hercogiste, bija Svētās Romas impērijas grāfiste, ietverot pays de Barrios (viduslaiku Francijas teritoriālais iedalījums aptuveni līdzvērtīgs apriņķim), tās centrs bija Bar-le-Duc pilsēta.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Baras hercogiste · Redzēt vairāk »
Francis I Stefans
Francis I Stefans (dzimis, miris) bija Svētās Romas impērijas ķeizars no 1745.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Francis I Stefans · Redzēt vairāk »
Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde
Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (V. Jakobi gleznas fragments, 1872). Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (ap 1686—1735) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Vidzemes muižnieks, Krievijas Impērijas ķeizarienes Annas galminieks un diplomāts.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »
Kšištofs Antonijs Šembeks
Kšištofs Antonijs Šembeks (1667—1748) bija Inflantijas bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Daugavpilī (1711—1716).
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Kšištofs Antonijs Šembeks · Redzēt vairāk »
Kiosks
Ukrainā. Grieķijā. Rumānijā. Stambulā. Somijā. Kiosks (kushk; koshk;;;;;;;; kyoshk;; un kiosk; un kiosco) ir Vidusjūras baseina un Tuvo austrumu valstīs mazs dārza paviljons, kas atvērts no dažām vai visām pusēm.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Kiosks · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Leščinskis
Leščinskis (sieviešu dzimtē Leščinska (Leszczyńska)) ir poļu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Leščinskis · Redzēt vairāk »
Lešno
Lešno (vēsturiski arī Lisa) ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes dienvidrietumos.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Lešno · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Marija Leščiņska
Marija Leščiņska (dzimusi, mirusi) bija Leščiņsku dinastijas Francijas karaliene no 1725.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Marija Leščiņska · Redzēt vairāk »
Nansī
Nansī ir pilsēta Francijas ziemeļaustrumu departamentā Mertā un Mozelē, viena no Lotringas reģiona administratīvajiem centriem.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Nansī · Redzēt vairāk »
Pēteris Lasī
Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Pēteris Lasī · Redzēt vairāk »
Pjotrs Ježijs Pšebendovskis
Pjotrs Ježijs Pšebendovskis (dzimis ap, miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1710.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Pjotrs Ježijs Pšebendovskis · Redzēt vairāk »
Polijas mantojuma karš
Eiropa pēc kara beigām Polijas mantojuma karš sākās kā Eiropas lielvalstu konflikts par Polijas-Lietuvas valdnieka ievēlēšanu un izvērtās par plašāku Eiropas konfliktu, kurš mainīja Spānijas mantojuma kara rezultātus.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Polijas mantojuma karš · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Rava-Ruska
Rava-Ruska ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā Žovkvas rajonā.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Rava-Ruska · Redzēt vairāk »
Ridzina
Ridzina - pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē uz dienvidaustrumiem no Lešno.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un Ridzina · Redzēt vairāk »
1677. gads
1677.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un 1677. gads · Redzēt vairāk »
1706. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1706.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un 1706. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1707. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1707.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un 1707. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1708. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1708.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un 1708. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1766. gads
1766.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un 1766. gads · Redzēt vairāk »
20. oktobris
20.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un 20. oktobris · Redzēt vairāk »
23. janvāris
23.
Jaunums!!: Staņislavs Leščiņskis un 23. janvāris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Leszczyński, Leščiņskis, Stanisław Leszczyński, Staņislavs I Leščinskis, Staņislavs Leščinskis, Staņislavs Ļeščinskis.
