Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Staņislavs Poņatovskis

Indekss Staņislavs Poņatovskis

Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).

45 attiecības: Adams Evalds Felkerzambs, Anīkšči, Augusts III Saksis, Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena, Bernardo Belloto, Borhi, Druskininki, Ernsts Johans Bīrons, Frīdrihs Augusts I Vetīns, Grodņa, Hermanis Kārlis fon Keizerlings, Jelgavas vēsture, Johans fon der Borhs, Johans Jakobs Ferbers, Juzefs Hilzens, Juzefs Poņatovskis, Kalvarija, Kaspers Rogaliņskis, Katrīna II Lielā, Kauņas arhikatedrālā bazilika, Krievu—turku karš (1768—1774), Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Lazenku parks, Leipcigas kauja, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas hercogi, Marijampole, Mihaels fon der Borhs, Nikolajs Repņins, Nikolajs Svinarskis, Oto Hermanis fon der Hovens, Pāvils I Romanovs, Pēteris Bīrons, Poņatovskis, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Ridzina, Tadeušs Koscjuško, Tomašs Vavžeckis, Zvenihorodka, 12. februāris, 17. janvāris, 1732. gads, 1798. gads.

Adams Evalds Felkerzambs

Adams Evalds Felkerzambs (dzimis, miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks no Felkerzāmu dzimtas, pēdējais Inflantijas vaivads no 1790.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Adams Evalds Felkerzambs · Redzēt vairāk »

Anīkšči

Anīkšči ir pilsēta Lietuvas ziemeļaustrumos, 33 kilometrus uz rietumiem no Utenas.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Anīkšči · Redzēt vairāk »

Augusts III Saksis

Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »

Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena

Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena (1703—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona sieva.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena · Redzēt vairāk »

Bernardo Belloto

Bernardo Belloto (dzimis, miris) bija Venēcijas izcelsmes vedutu jeb pilsētu ainavu gleznotājs.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Bernardo Belloto · Redzēt vairāk »

Borhi

Borhu dzimtas ģerbonis Grāfu Borhu dzimtas ģerbonis Varakļānu muižas kungu māja (1789) Preiļu muižas kapela (1817) ar Borhu dzimtas kapenēm zem tās Preiļu muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2007) Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Borhi · Redzēt vairāk »

Druskininki

Druskininki ir kūrortpilsēta Lietuvā pie Nemunas upes, netālu no Baltkrievijas un Polijas robežas.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Druskininki · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Augusts I Vetīns

Frīdrihs Augusts I (dzimis, miris) bija pēdējais Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts III (Friedrich August III.)) no 1763.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Frīdrihs Augusts I Vetīns · Redzēt vairāk »

Grodņa

Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Grodņa · Redzēt vairāk »

Hermanis Kārlis fon Keizerlings

Hermanis Kārlis fon Keizerlings (1696—1764) bija Kurzemes vācbaltiešu muižnieks, diplomāts, literāts un mūzikas mīļotājs.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Hermanis Kārlis fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Jelgavas vēsture

Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »

Johans fon der Borhs

Johans fon der Borhs, pilnā vārdā Johans Andreass Jozefs fon der Borhs (dzimis 1713. gadā, miris) bija no Borhu dzimtas cēlies Kurzemes hercogistes diplomāts un Polijas-Lietuvas kopvalsts lielkanclers.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Johans fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Johans Jakobs Ferbers

Johans Jakobs Ferbers (Johann Jacob Ferber, 1743—1790) bija zviedru cilmes ģeologs un mineralogs.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Johans Jakobs Ferbers · Redzēt vairāk »

Juzefs Hilzens

Juzefs Ježijs Hilzens (dzimis, miris) bija Hilzenu dzimtai piederīgs Latgales muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Juzefs Hilzens · Redzēt vairāk »

Juzefs Poņatovskis

Juzefs Antonijs Paņatovskis (dzimis, miris) bija Vīnē dzimis poļu karavīrs, kurš krita Leipcigas kaujā kā Napoleona armijas maršals.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Juzefs Poņatovskis · Redzēt vairāk »

Kalvarija

Kalvarija ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidrietumos pie Šešupes, netālu no Polijas robežas.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Kalvarija · Redzēt vairāk »

Kaspers Rogaliņskis

Kaspers Rogaliņskis (dzimis starp 1725. un 1728. gadu, miris 1788. gadā) bija Žečpospolitas valsts darbinieks un dzejnieks, Inflantijas vaivads no 1778. līdz 1788. gadam, Svētās Romas impērijas grāfs. 1759. gadā tika norīkots par sūtni uz Sanktpēterburgu, kur apsprieda Krievijas armijas apgādes jautājumus. 1764. gadā parakstīja manifestu, kurā tika atzīts, ka Krievijas armijas uzturēšanās Polijā ir nelikumīga, tajā pašā gada sejmā atbalstīja karaļa Staņislavs Poņatovska kandidatūru.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Kaspers Rogaliņskis · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Kauņas arhikatedrālā bazilika

Kauņas Svēto apustuļu Pētera un Pāvila arhikatedrālā bazilika ir Romas katoļu katedrāle un bazilika, kas atrodas Lietuvas pilsētas Kauņas vecpilsētā.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Kauņas arhikatedrālā bazilika · Redzēt vairāk »

Krievu—turku karš (1768—1774)

Krievu—turku karš (1768—1774) bija nobeigums Krievijas Impērijas teritorijas paplašināšanā, iekarojot Ukrainas dienvidus, Ziemeļkaukāzu un Krimu.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Krievu—turku karš (1768—1774) · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)

Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »

Lazenku parks

Lazenku parks ir lielākais parks Varšavā, Polijā.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Lazenku parks · Redzēt vairāk »

Leipcigas kauja

Leipcigas kauja, arī Tautu kauja, bija nozīmīga kauja pret Napoleona Bonaparta spēkiem, kas norisinājās no līdz.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Leipcigas kauja · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Livonijas hercogi

Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »

Marijampole

Marijampole (no 1955. līdz 1989. gadam - Kapsuka) ir Lietuvas pilsēta, atrodas 56 km uz dienvidrietumiem no Kauņas, pašvaldības centrs un Lietuvas Suvalkijas lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Marijampole · Redzēt vairāk »

Mihaels fon der Borhs

Mihaels fon der Borhs, pilnā vārdā grāfs Mihaels Johans fon der Borhs-Lubešics un Borhofs (1753—1810) bija no Borhu dzimtas cēlies vācbaltiešu izcelsmes Polijas-Lietuvas kopvalsts diplomāts, Ludzas trakta stārasts (1772), ģenerālleitnants (1786).

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Mihaels fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Repņins

Nikolajs Repņins (1734—1801) bija Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals, diplomāts un ierēdnis.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Nikolajs Repņins · Redzēt vairāk »

Nikolajs Svinarskis

Nikolajs Svinarskis (dzimis, miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1734.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Nikolajs Svinarskis · Redzēt vairāk »

Oto Hermanis fon der Hovens

Oto Hermanis fon der Hovens (1740-1806) bija politiķis, Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes un Zemgales hercogistes pārstāvis Varšavā.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Oto Hermanis fon der Hovens · Redzēt vairāk »

Pāvils I Romanovs

Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »

Pēteris Bīrons

Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »

Poņatovskis

Poņatovskis (sieviešu dzimtē Poņatovska (Poniatowska)) ir poļu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Poņatovskis · Redzēt vairāk »

Polijas valdnieku uzskaitījums

Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Ridzina

Ridzina - pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē uz dienvidaustrumiem no Lešno.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Ridzina · Redzēt vairāk »

Tadeušs Koscjuško

Andžejs Tadeušs Bonaventura Koscjuško jeb Tadeušs Koscjuško (dzimis, miris) bija Žečpospolitas ģenerālis, Polijas un ASV nacionālais varonis.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Tadeušs Koscjuško · Redzēt vairāk »

Tomašs Vavžeckis

Tomašs Vavžeckis (dzimis, miris) bija Lietuvas lielkņazistes politiķis un karavīrs.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Tomašs Vavžeckis · Redzēt vairāk »

Zvenihorodka

Zvenihorodka ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā, Čerkasu apgabala centrā, Zvenihorodkas rajona centrs pie Hnilijtikičas upes.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un Zvenihorodka · Redzēt vairāk »

12. februāris

12.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un 12. februāris · Redzēt vairāk »

17. janvāris

17.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un 17. janvāris · Redzēt vairāk »

1732. gads

1732.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un 1732. gads · Redzēt vairāk »

1798. gads

1798.

Jaunums!!: Staņislavs Poņatovskis un 1798. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Stanisław August Poniatowski, Stanisław Poniatowski, Staņislavs Augusts, Staņislavs Augusts Poņatovskis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »