Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Aritmētiskais vidējais, Atoms, Ķīmiskā reakcija, Bezgalīgi dilstoša ģeometriskā progresija, Daltona likums, Divkāršais integrālis, Elipse, Enerģijas nezūdamības likums, Faktoriāls, Gadījuma lielums, Goldbaha problēma, Iekšējā enerģija, Impulss, Integrālis, Invariants, Izejdarbs, Kompleksie savienojumi, Kronekera simbols, Leonards Eilers, Molekulāri kinētiskā teorija, Molekulārie spēki, Nogrieznis, Paskāla trijstūris, Pauli matricas, Pavadzīme, Perimetrs, Pirmais termodinamikas likums, Radiopeilēklis, Rinda (matemātika), Sagaidāmā vērtība, Saskaitīšana, Sigma, Slapināšana, Vesels skaitlis, Viviani teorēma, 1 − 2 + 3 − 4 + · · ·.
Aritmētiskais vidējais
Ģeometriski parādīts, kas ir moda, mediāna un vidējais aritmētiskais. Matemātikā un statistikā aritmētiskais vidējais jeb vidējais aritmētiskais, bieži saukts vienkārši par vidējo vērtību, ir divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
Jaunums!!: Summa un Aritmētiskais vidējais · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Summa un Atoms · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā reakcija
Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.
Jaunums!!: Summa un Ķīmiskā reakcija · Redzēt vairāk »
Bezgalīgi dilstoša ģeometriskā progresija
Bezgalīgi dilstoša ģeometriskā progresija ir ģeometriskās progresijas speciālgadījums, kad kvocienta modulis ir mazāks par 1, tātad, katrs nākamais loceklis ir mazāks par iepriekšējo.
Jaunums!!: Summa un Bezgalīgi dilstoša ģeometriskā progresija · Redzēt vairāk »
Daltona likums
Daltona likuma ilustrācija Daltona likums ir fizikas likums, kas nosaka, ka ideālu gāzu maisījuma spiediens ir šo maisījumu veidojošo gāzu parciālspiedienu summa.
Jaunums!!: Summa un Daltona likums · Redzēt vairāk »
Divkāršais integrālis
Divkāršais integrālis ir noteiktā integrāļa vispārinājums, kad integrēšanas apgabals D ir plaknes apgabals, bet zemintegrāļa funkcija ir divu argumentu funkcija z.
Jaunums!!: Summa un Divkāršais integrālis · Redzēt vairāk »
Elipse
Elipse iegūta kā konusa šķēlums ar plakni Elipse Elipse (— ‘trūkums’) ir plaknes līnija, kuras jebkura punkta attālumu līdz diviem fiksētiem punktiem summa ir konstanta.
Jaunums!!: Summa un Elipse · Redzēt vairāk »
Enerģijas nezūdamības likums
Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās.
Jaunums!!: Summa un Enerģijas nezūdamības likums · Redzēt vairāk »
Faktoriāls
Matemātikā par naturāla skaitļa n ≥ 1 faktoriālu sauc visu naturālo skaitļu no 1 līdz n reizinājumu.
Jaunums!!: Summa un Faktoriāls · Redzēt vairāk »
Gadījuma lielums
veselā temperatūra nākamajai dienai. Ar '''Ω''' apzīmē matemātisku telpu ar visām temperatūrām. Katra atsevišķa temperatūra ir gadījuma notikums ar savu varbūtību. Notikumu grupa sastāv no visiem notikumiem- katram notikumam tiek piešķirts vienāds vai kopīgs gadījuma lielums un gadījuma varbūtība.Piemērs- monēta, kurai atšķirīgi gadījuma lielumi -1; +1, bet vienādā varbūtība 1/2. Ja gadījuma lielums ''X'' ir diskrēts, tad varbūtību sadalījuma funkcija ''F(x)'' izmainās lēcienveidā. integrēšana. Nepārtrauktajā situācijā varbūtību sadalījuma funkcija ''F(x)'' ir monotoni augšupejoša līkne (zilā krāsa) Gadījuma lielums ir skaitliska vērtība, kuru piešķir katram gadījuma notikumam.
Jaunums!!: Summa un Gadījuma lielums · Redzēt vairāk »
Goldbaha problēma
Goldbaha problēma (arī Goldbaha hipotēze) ir viena no senākajām un plašāk zināmākajām neatrisinātajām problēmām skaitļu teorijā un matemātikā kopumā.
Jaunums!!: Summa un Goldbaha problēma · Redzēt vairāk »
Iekšējā enerģija
Iekšējā enerģija fizikā (nepārtrauktas vides fizika, termodinamika, statistiskā fizika) ir termodinamiskas sistēmas pilnās enerģijas daļa, kurā neietilpst sistēmas kustības kinētiskā enerģija un mijiedarbības ar citām sistēmām potenciālā enerģija.
Jaunums!!: Summa un Iekšējā enerģija · Redzēt vairāk »
Impulss
Fizikā impulss ir ķermeņa masas m un kustības ātruma v reizinājums p.
Jaunums!!: Summa un Impulss · Redzēt vairāk »
Integrālis
Integrālis (no) ir viens no svarīgākajiem matemātiskās analīzes jēdzieniem.
Jaunums!!: Summa un Integrālis · Redzēt vairāk »
Invariants
Invariants ir lielums, kas paliek nemainīgs, piemēram, kādā norisē vai apstākļos(franču valodā vārds invariant nozīmē nemainīgs).
Jaunums!!: Summa un Invariants · Redzēt vairāk »
Izejdarbs
Izejdarbs jeb izejas darbs (A_0) ir katram materiālam raksturīgs darbs, kas jāpastrādā, atbrīvojot elektronu no kristālrežģa, tā pamatvienība ir džouls (J), var izteikt arī elektronvoltos (eV).
Jaunums!!: Summa un Izejdarbs · Redzēt vairāk »
Kompleksie savienojumi
Cisplatīna kompleksa molekulas modelis Kompleksie savienojumi jeb koordinācijas savienojumi (- sakars, savienojums) ir neitrālas molekulas vai elektriski lādēti joni, kas veidojas, pie centrālā atoma (parasti metāla) pievienojoties citām molekulām vai joniem, ko sauc par ligandiem.
Jaunums!!: Summa un Kompleksie savienojumi · Redzēt vairāk »
Kronekera simbols
Kronekera simbols jeb Kronekera delta ir divu argumentu funkcija, kas ir vienāda ar 1, ja abi argumenti sakrīt; pretējā gadījumā tā ir vienāda ar 0.
Jaunums!!: Summa un Kronekera simbols · Redzēt vairāk »
Leonards Eilers
Leonards Eilers (dzimis, miris) bija Šveicē dzimis matemātiķis un fiziķis, lai gan lielāko daļu no savas dzīves pavadīja Prūsijā un Krievijā.
Jaunums!!: Summa un Leonards Eilers · Redzēt vairāk »
Molekulāri kinētiskā teorija
Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.
Jaunums!!: Summa un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »
Molekulārie spēki
Molekulārie spēki ir mijiedarbības spēki, kuri darbojas starp vielas molekulām.
Jaunums!!: Summa un Molekulārie spēki · Redzēt vairāk »
Nogrieznis
17. gadsimta gravīra Nogrieznis ir taisnes daļa starp diviem punktiem.
Jaunums!!: Summa un Nogrieznis · Redzēt vairāk »
Paskāla trijstūris
Paskāla trijstūra pirmās sešas rindas Paskāla trijstūra aizpildīšana Paskāla trijstūris ir trijstūrmatrica, kas sastāv no binomiālkoeficientiem.
Jaunums!!: Summa un Paskāla trijstūris · Redzēt vairāk »
Pauli matricas
Pauli matricas ir noteikta veida 2 × 2 izmēru kompleksas matricas, kuras pirmais sācis lietot fiziķis Volfgangs Pauli, lai aprakstītu spinu.
Jaunums!!: Summa un Pauli matricas · Redzēt vairāk »
Pavadzīme
1906. gadā izdotas pavadzīmes piemērs Pavadzīme ir dokuments, kuru izdod juridiska vai fiziska persona — kādas preces piegādātājs.
Jaunums!!: Summa un Pavadzīme · Redzēt vairāk »
Perimetrs
Perimetrs ir divdimensionālas figūras apkārtmēra ceļa garums. Perimetrs (perímetron — ‘apkārtmērs’) ir slēgtas plaknes figūras apkārtmērs.
Jaunums!!: Summa un Perimetrs · Redzēt vairāk »
Pirmais termodinamikas likums
Pirmais termodinamikas likums ir termodinamikas princips, kas saskaņā ar enerģijas nezūdamības likumu nosaka, ka 1) siltumapmaiņas procesā termodinamiskai sistēmai pievadīts siltuma daudzums tiek patērēts divējādi: mainot sistēmas iekšējo enerģiju vai sistēmai pastrādājot mehānisko darbu (darbu veic gāze); 2) termodinamiskajai sistēmai pievadīts siltuma daudzums un tai pielikts darbs izmaina sistēmas iekšējo enerģiju (darbu veic ārējie spēki).
Jaunums!!: Summa un Pirmais termodinamikas likums · Redzēt vairāk »
Radiopeilēklis
Radiopeilēklis. Radiopeilēklis ir iekārta, ar kuru atrod virzienu jeb peilējumu uz radioviļņu avotu.
Jaunums!!: Summa un Radiopeilēklis · Redzēt vairāk »
Rinda (matemātika)
Rinda matemātikā ir skaitļu, funkciju vai arī citu elementu virkne, kurai norādīts sākumloceklis un starpība starp katriem diviem blakusesošajiem locekļiem.
Jaunums!!: Summa un Rinda (matemātika) · Redzēt vairāk »
Sagaidāmā vērtība
Piemērs sagaidāmai vērtībai - kolekcionēšana. Kolekcijai sastāvot no ''n'' elementiem, kāda ir sagaidāmā vērtība novēroto elementu skaitam, pirms ieraudzīta visa kolekcija? Sagaidāmā vērtība (arī matemātiskā cerība) varbūtību teorijā ir svērta vidējā vērtība.
Jaunums!!: Summa un Sagaidāmā vērtība · Redzēt vairāk »
Saskaitīšana
ābolu palīdzību). Plus zīme. Saskaitīšana jeb summēšana ir matemātiska darbība, kas atbilst divu objektu (vienkāršākajā gadījumā skaitļu) apvienošanai.
Jaunums!!: Summa un Saskaitīšana · Redzēt vairāk »
Sigma
Grieķu alfabēta 18. burts - sigma Sigma (Σ, σ, ς) - grieķu alfabēta 18.
Jaunums!!: Summa un Sigma · Redzēt vairāk »
Slapināšana
Ūdens piliens uz auduma, kas ir ķīmiski apstrādāts, lai netiktu slapināts. Slapināšana ir šķidruma spēja saglabāt kontaktu ar cietu virsmu, kā rezultātā rodas bezgalīga mijiedarbība, kad abas virsmas saskaras.
Jaunums!!: Summa un Slapināšana · Redzēt vairāk »
Vesels skaitlis
Veselo skaitļu kopu apzīmē ar \mathbbZ Vesels skaitlis ir skaitlis, kas var būt naturāls skaitlis, naturālo skaitļu pretējais skaitlis vai nulle.
Jaunums!!: Summa un Vesels skaitlis · Redzēt vairāk »
Viviani teorēma
Viviani teorēma- vienādmalu trijstūrī mazo augstumu summa s + u + t būs vienāda ar lielā trijstūra augstumu h Viviani teorēma ir sakarība vienādmalu trijstūrī starp patvaļīgu punktu un trijstūra malu augstumiem pret šo punktu.
Jaunums!!: Summa un Viviani teorēma · Redzēt vairāk »
1 − 2 + 3 − 4 + · · ·
Pirmo dažu tūkstošu parciālo summu attēlojums. 1 − 2 + 3 − 4 +... matemātikā ir bezgalīga rinda, kurā visu laiku tiek pieskaitīti skaitļi, kas pēc vērtības ir par vienu lielāki nekā iepriekšējais skaitlis, kā arī mainās šī skaitļa zīme, tas ir, no pluss (+) uz mīnuss (−) un pretēji.
Jaunums!!: Summa un 1 − 2 + 3 − 4 + · · · · Redzēt vairāk »
