Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums

Indekss Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas imperatori arī ķeizari (no vārda "cēzars").

106 attiecības: Aragonas karaļu uzskaitījums, Austrijas erchercogiste, Šarls I Anžū, Česke Budejovice, Benedikts VIII, Boļeslavs IV Cirtainais, Bohēmijas karaliste, Brēmenes arhibīskapija, Cvaihenders, Darmštate, Elzasa, Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators), Ferdinands II Hābsburgs, Ferdinands III, Francis I Stefans, Francis II Hābsburgs, Franku karaļu uzskaitījums, Frīdrihs I Barbarosa, Frīdrihs II Hoenštaufens, Frīdrihs III Hābsburgs, Frīdrihs III Skaistais, Goļicini, Hābsburgi, Heinrihs II Svētais, Heinrihs III, Heinrihs IV, Heinrihs V Salietis, Heinrihs VI, Heinrihs VII Luksemburgs, Igaunijas vēsture, Itālijas karaļu uzskaitījums, Jans Luksemburgs, Jūlijs Cēzars, Johans Bernhards Fišers, Johans Hermanis Lestoks, Jozefs I Hābsburgs, Jozefs II Hābsburgs, Karaliste, Karlštejnas pils, Kārlis Heinrihs Grauns, Kārlis II Hābsburgs, Kārlis II Plikgalvis, Kārlis IV Luksemburgs, Kārlis Lielais, Kārlis V Hābsburgs, Kārlis VI, Kšištofs Sluška, Konrāds II Salietis, Kulma (zeme), Kursa (valsts), ..., Kursas dalīšanas līgums, Lībieši, Līvzemes dalīšanas līgums, Leons III, Leopolds I Hābsburgs, Leopolds II Hābsburgs, Letijas dalīšanas līgums, Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas ordenis, Lotārs III Zuplinburgs, Ludvigs IV Bavārietis, Luijs Dievbijīgais, Luijs VI Resnais, Maksimiliāns I Hābsburgs, Maksimiliāns II Hābsburgs, Matiass, Oradja, Ostenzakeni, Oto III Otons, Otons I, Otons IV, Otonu dinastija, Pēteris Goļicins, Portugāles Eleonora, Rūdolfs II Hābsburgs, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Ričards I Lauvassirds, Romiešu karalis, Rozins Lentilijs, Saliešu dinastija, Sigismunds Luksemburgs, Svētā Romas impērija, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā, Valensijas karaļu uzskaitījums, Vācija, Vācijas vēsture, Veismaņi fon Veisenšteini, Versaļas pils, Zvolena, 10. gadsimts, 1014. gads, 1312. gads, 1346. gads, 1658. gads, 1790. gads, 4. jūnijs, 778. gads, 800. gads, 813. gads, 840. gads, 877. gads, 901. gads, 915. gads, 996. gads. Izvērst indekss (56 vairāk) »

Aragonas karaļu uzskaitījums

Šajā sarakstā ir uzskaitīti Aragonas karaļi un karalienes no 1035.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Aragonas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Austrijas erchercogiste

Erchercogiste ap 1477. gadu Austrijas erchercogiste (vācu: Erzherzogtum Österreich) bija viena no Svētās Romas impērijas valstīm, kas pastāvēja no 1453.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Austrijas erchercogiste · Redzēt vairāk »

Šarls I Anžū

Šarls I Anžū jeb Kārlis I Anžū (dzimis Francijā, miris Fodžā, Neapoles Karalistē) bija franču augstmanis, grāfs, vēlāk Sicīlijas karalis un Neapoles karalis.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Šarls I Anžū · Redzēt vairāk »

Česke Budejovice

Česke Budejovice ir pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabala administratīvais, politiskais un tirdzniecības centrs.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Česke Budejovice · Redzēt vairāk »

Benedikts VIII

Benedikts VIII (dzimis ap 980. gadu, miris), īstajā vārdā Teofilakts, bija Romas pāvests no līdz nāvei.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Benedikts VIII · Redzēt vairāk »

Boļeslavs IV Cirtainais

Boļeslavs IV Cirtainais (dzimis 1120. vai 1121. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Polijas lielkņazs no 1146.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Boļeslavs IV Cirtainais · Redzēt vairāk »

Bohēmijas karaliste

Bohēmija (sarkanā) un Bohēmijas kroņa zemes (sārtā) Svētās Romas impērijas sastāvā, 1618 Bohēmijas karalistes administratīvais dalījums Austroungārijas pakļautībā Bohēmijas karogs Bohēmijas karaliste bija karaliste tagadējās Čehijas teritorijā, kas pastāvēja no 1085.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Bohēmijas karaliste · Redzēt vairāk »

Brēmenes arhibīskapija

Centrāleiropas Romas Katoļu baznīcas provinces ap 1500. gadu. Brēmenes arhibīskapija tumši pelēkā krāsā. Brēmenes Doma katedrāle mūsdienās. Hamburgas Doma katedrāle (1800). Brēmenes arhibīskapija (1072—1645), sākumā Hamburgas-Brēmenes arhibīskapija (848-1072), bija Romas Katoļu baznīcas province, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Brēmenes arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Cvaihenders

Cvaihenders (— 'divrocis') ir liels divroku zobens, kas tika izmantots 16.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Cvaihenders · Redzēt vairāk »

Darmštate

Darmštate ir pilsēta Vācijā, kas atrodas Hesenes federālās zemes dienvidu daļā.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Darmštate · Redzēt vairāk »

Elzasa

Elzasa (elzasiešu: Alzas,, pirms 1996. gada vāciski: Elsaß) ir vēsturiska zeme pie Francijas robežas ar Vāciju un Šveici.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Elzasa · Redzēt vairāk »

Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)

Ferdinands I (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1558.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators) · Redzēt vairāk »

Ferdinands II Hābsburgs

Ferdinands II (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1619.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Ferdinands II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Ferdinands III

Ferdinands III (dzimis, miris) bija Svētās Romas impērijas imperators un Austrijas erchercogs no 1637.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Ferdinands III · Redzēt vairāk »

Francis I Stefans

Francis I Stefans (dzimis, miris) bija Svētās Romas impērijas imperators no 1745. gada līdz savai nāvei 1765. gadā. Francis I Stefans piedzima Lotringas hercoga Leopolda ģimenē. No 1723. gada dzīvoja Vīnē, imperatora Kārļa VI galmā. Pēc tēva un vecākā brāļa nāves kļuva par Lotringas hercogu. Hercogiste tomēr nonāca Francijas karaļa ietekmē pēc Polijas mantojuma kara 1735. gadā. 1737. gadā Francis I Stefans kļuva par Toskānas lielhercogu. 1736. gadā apprecējās ar Kārļa VI meitu Mariju Terēziju, 1740. gadā kļūdams par Austrijas erchercogu, bet vēlāk, 1745. gadā, par Svētās Romas imperatoru. Kaut arī nomināli ieņēma augstāku titulu nekā Marija Terēzija, kas bija Austrijas erchercogiene, kā arī Bohēmijas un Ungārijas karaliene, tomēr politiski atradās enerģiskās Marijas Terēzijas ēnā.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Francis I Stefans · Redzēt vairāk »

Francis II Hābsburgs

Francis II; dzimis, miris) bija pēdējais Svētās Romas impērijas imperators un pirmais Austrijas impērijas imperators. Valdīja kā Svētās Romas impērijas imperators no 1792. gada līdz 1806. gadam, kad pēc sakāves Austerlicas kaujā, impērija tika likvidēta, bet Francis II kļuva par Austrijas imperatoru Franci I un valdīja līdz savai nāvei 1835. gadā. Bija arī Ungārijas un Bohēmijas karalis, kā arī Vācu konfederācijas prezidents kopš tās nodibināšanās 1815. gadā. Būdams viens no galvenajiem Napoleona pretiniekiem, piedzīvoja vairākas smagas sakāves, un politisku iemeslu dēļ izdeva meitu Mariju Luīzi par sievu Napoleonam. Tomēr Sestās koalīcijas kara rezultātā Napoleons tika sakauts, un Vīnes kongresā Austrija, sevišķi tās kanclera Meterniha vadībā, bija viena no pēckara Eiropas iekārtas arhitektiem. Pēc kariem, sakarā ar Austrijas iesaistīšanos Svētajā Savienībā, Francis II tika uzskatīts par reakcijas balstu.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Francis II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Franku karaļu uzskaitījums

Franku valsts (impērija) Šaja uzskaitījumā apkopoti Franku karaļi, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Franku karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Frīdrihs I Barbarosa

Frīdrihs I (saukts Barbarosa (Barbarossa); dzimis 1122. gadā, miris) bija Hoenštaufenu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1155.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Frīdrihs I Barbarosa · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Hoenštaufens

Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Frīdrihs II Hoenštaufens · Redzēt vairāk »

Frīdrihs III Hābsburgs

Frīdrihs III (dzimis, miris) bija Svētās Romas imperators no 1452.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Frīdrihs III Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs III Skaistais

Frīdrihs III Skaistais (dzimis ap 1289. gadu, miris) bija kā Frīdrihs I Austrijas un Štīrijas hercogs no 1308.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Frīdrihs III Skaistais · Redzēt vairāk »

Goļicini

Goļicinu dzimtas ģerbonis (1798). Goļicini ir sena krievu augstmaņu (kņazu) dzimta, pie kuras piederēja daudz ievērojamu krievu valstsvīru.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Goļicini · Redzēt vairāk »

Hābsburgi

Hābsburgas pils tagadējā Ārgavas kantonā Šveicē (1642). Hābsburgi jeb Habsburgi, viena no senākajām un plašākajām Eiropas karaliskajām dinastijām, kuru cilme meklējama Hābsburgas pilī tagadējās Šveices teritorijā.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Hābsburgi · Redzēt vairāk »

Heinrihs II Svētais

Impērija ap 1000. gadu, ar pakļautajām Bohēmijas un Polijas zemēm austrumos. Imperatora un viņa sievas kapavieta Heinrihs II Svētais (dzimis, miris) pēdējais Otonu dinastijas Svētās Romas impērijas valdnieks, Romiešu karalis no 1002.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Heinrihs II Svētais · Redzēt vairāk »

Heinrihs III

Heinrihs III (saukts arī Melnais un Dievbijīgais; dzimis, miris) bija Saliešu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1046.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Heinrihs III · Redzēt vairāk »

Heinrihs IV

Heinrihs IV (dzimis, miris) bija Vācijas karalis no 1056.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Heinrihs IV · Redzēt vairāk »

Heinrihs V Salietis

Heinrihs V (dzimis, miris) bija Saliešu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1111.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Heinrihs V Salietis · Redzēt vairāk »

Heinrihs VI

Heinrihs VI (dzimis 1165. gada novembrī, miris) bija Svētās Romas impērijas imperatora Frīdriha I otrais dēls.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Heinrihs VI · Redzēt vairāk »

Heinrihs VII Luksemburgs

Heinrihs VII (dzimis ap 1275. gadu, miris) bija Luksemburgas grāfs no 1288.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Heinrihs VII Luksemburgs · Redzēt vairāk »

Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »

Itālijas karaļu uzskaitījums

Itālijas karaliste Svētās Romas impērijas sastāvā ap 1000. gadu Šajā uzskaitījumā apkopoti Itālijas karaļi.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Itālijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Jans Luksemburgs

Jans Luksemburgs (saukt arī Aklais; dzimis, miris) bija Luksemburgu dinastijas Luksemburgas grāfs no 1309.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Jans Luksemburgs · Redzēt vairāk »

Jūlijs Cēzars

Gajs Jūlijs CēzarsOficiālais vārds pēc viņa nāves bija Gaius Iulius Caesar Divus (Latīņu rakstā: GAIVS IVLIVS CAESAR) (klasiskās latīņu valodas rakstā: IMP•C•IVLIVS•CAESAR•DIVVS), latviski, "Imperators Dievs Gajs Jūlijs Cēzars".

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Jūlijs Cēzars · Redzēt vairāk »

Johans Bernhards Fišers

Johana Bernharda Fišera muižiņas (''Fischershof'') attēls no J.K.Broces kolekcijas (1796). Johans Bernhards Fišers (1685—1772) bija Rīgas pilsētas ārsts, vēlāk Krievijas impērijas medicīnas pārvaldes priekšnieks un imperatoru Annas un Ivana VI ārsts Pēterburgā (1737-1741), pēc atgriešanās Rīgā viņš savā muižiņā tagadējā Purvciema teritorijā nodarbojās ar rakstniecību un tulkošanu.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Johans Bernhards Fišers · Redzēt vairāk »

Johans Hermanis Lestoks

Johans Hermanis Lestoks (1692-1767) vai grāfs Žans Armāns de Lestoks bija franču hugenotu izcelsmes mūsdienu Vācijā dzimis Krievijas impērijas galminieks un dēkainis, kas slavens sakarā ar piedalīšanos 1741.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Johans Hermanis Lestoks · Redzēt vairāk »

Jozefs I Hābsburgs

Jozefs I (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1705.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Jozefs I Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Jozefs II Hābsburgs

Jozefs II; dzimis, miris, pilnā vārdā Jozefs Benedikts Augusts Johanness Antons Mihaels Ādams bija apgaismības laikmeta Svētās Romas impērijas imperators no 1765.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Jozefs II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Karaliste

Karaliste jeb karaļvalsts ir monarhijas paveids, kurā valda karalis vai karaliene.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Karaliste · Redzēt vairāk »

Karlštejnas pils

Karlštejnas pils ir gotikas stilā celta pils Čehijā.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Karlštejnas pils · Redzēt vairāk »

Kārlis Heinrihs Grauns

Kārlis Heinrihs Grauns (—) bija vācu baroka laikmeta komponists un dziedātājs, Prūsijas galma kapelmeistars.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Kārlis Heinrihs Grauns · Redzēt vairāk »

Kārlis II Hābsburgs

Austrijas Kārlis II Francis (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Austrijas erchercogs un Iekšējās Austrijas valdnieks (Štīrija, Karniola un Karintija) no 1564.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Kārlis II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Kārlis II Plikgalvis

Kārlis II Plikgalvis (dzimis, miris) bija Karolingu dinastijas valdnieks: laikā no 843.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Kārlis II Plikgalvis · Redzēt vairāk »

Kārlis IV Luksemburgs

Kārlis IV (dzimis, miris) bija Luksemburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1355.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Kārlis IV Luksemburgs · Redzēt vairāk »

Kārlis Lielais

Kārlis Lielais (dzimis, miris) bija franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Kārlis Lielais · Redzēt vairāk »

Kārlis V Hābsburgs

Kārlis V, Spānijā — Karloss I (dzimis Ģentē, miris San Heronimo de Justē (San Jerónimo de Yuste) Estremadūrā), bija Svētās Romas impērijas imperators (1519—1556), pirmais apvienotās Spānijas karalis (1519—1556), Hābsburgu dinastijas pārstāvis.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Kārlis V Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Kārlis VI

Kārlis VI (dzimis, miris) bija Svētās Romas impērijas imperators un Austrijas erchercogs no 1711.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Kārlis VI · Redzēt vairāk »

Kšištofs Sluška

Kšistofs Sluška (miris 1620. gadā) bija Polijas-Lietuvas valsts darbinieks.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Kšištofs Sluška · Redzēt vairāk »

Konrāds II Salietis

Konrāds II (dzimis ap 990. gadu, miris) bija pirmais Saliešu dinastijas pārstāvis kas 1024.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Konrāds II Salietis · Redzēt vairāk »

Kulma (zeme)

Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Kulma (zeme) · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kursas dalīšanas līgums

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kursas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta IV 1254.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Kursas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Lībieši · Redzēt vairāk »

Līvzemes dalīšanas līgums

Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Līvzemes dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Leons III

Pāvests Leons III (dzimis 750. gadā, miris) bija 96.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Leons III · Redzēt vairāk »

Leopolds I Hābsburgs

Leopolds I (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1658.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Leopolds I Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Leopolds II Hābsburgs

Leopolds II (dzimis, miris) bija Svētās Romas imperators, Ungārijas karalis, Bohēmijas karalis, Horvātijas karalis un Austrijas erchercogs no 1790.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Leopolds II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Letijas dalīšanas līgums

Letijas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Letijas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Letijas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Lotārs III Zuplinburgs

Lotārs III (dzimis, miris) bija Zuplinburgu dinastijas Saksijas hercogs no 1106.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Lotārs III Zuplinburgs · Redzēt vairāk »

Ludvigs IV Bavārietis

Ludvigs IV Bavārietis (dzimis 1282. gada aprīlī, miris) bija Romiešu karalis no 1314.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Ludvigs IV Bavārietis · Redzēt vairāk »

Luijs Dievbijīgais

Luijs Dievbijīgais (Louis Ier, le Débonnaire; dzimis, miris) bija Akvitānijas karalis, kā arī Franku karalis un Svētās Romas imperators.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Luijs Dievbijīgais · Redzēt vairāk »

Luijs VI Resnais

Luijs VI Resnais (dzimis, miris) bija franku ķēniņš (1108-1137).

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Luijs VI Resnais · Redzēt vairāk »

Maksimiliāns I Hābsburgs

Maksimiliāns I (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1493.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Maksimiliāns I Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Maksimiliāns II Hābsburgs

Maksimiliāns II (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1564.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Maksimiliāns II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Matiass

Matiass (dzimis, miris) bija Svētās Romas impērijas imperators no 1612.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Matiass · Redzēt vairāk »

Oradja

Oradja jeb Naģvārada, senāk Varadija ir pilsēta Transilvānijā, Rumānijā.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Oradja · Redzēt vairāk »

Ostenzakeni

fon der Ostenzakenu (''von der Osten genannt Sacken'') ģerbonis (1798) Ostenzakeni vai fon der Osten-Zakeni, sākotnēji Osteni no Sakas, ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 14.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Ostenzakeni · Redzēt vairāk »

Oto III Otons

Oto III (dzimis 980. gadā, miris), Otonu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 996.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Oto III Otons · Redzēt vairāk »

Otons I

Otons I Lielais (dzimis, miris) bija Vācijas karalistes karalis un Svētās Romas impērijas imperators.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Otons I · Redzēt vairāk »

Otons IV

Otons IV (dzimis 1175. gadā, miris) bija viens no diviem Vācijas karaļiem no 1198.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Otons IV · Redzēt vairāk »

Otonu dinastija

Otonu dinastijas ciltskoks Svētā Romas impērija 11. gs. Otonu dinastija bija no Ziemeļvācijas Saksijas hercogistes cēlusies Svētās Romas impērijas imperatoru dinastija, zināma arī kā Sakšu dinastija un Liudolfingu dinastija, pēc tās pirmā pārstāvja, Saksijas hercoga Liudolfa.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Otonu dinastija · Redzēt vairāk »

Pēteris Goļicins

Pjotrs (Pēteris) Goļicins (1660—1722) bija Krievijas caristes sūtnis Svētās Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) Lielā Ziemeļu kara laikā.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Pēteris Goļicins · Redzēt vairāk »

Portugāles Eleonora

Portugāles Eleonora Helēna (dzimusi, mirusi) bija Portugāles karaļa Duartes I meita un kā Svētās Romas imperatora Frīdriha III sieva Svētās Romas imperatore no 1452.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Portugāles Eleonora · Redzēt vairāk »

Rūdolfs II Hābsburgs

Rūdolfs II (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1576.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Rūdolfs II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas panorāma 1575. gadā. Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Ričards I Lauvassirds

Ričarda, Akvitānijas hercoga ģerbonis Ričarda, Anglijas karaļa ģerbonis Ričards I Plantagenets (dzimis, miris), saukts par Ričardu Lauvassirdi, bija Anglijas karalis no 1189.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Ričards I Lauvassirds · Redzēt vairāk »

Romiešu karalis

Romiešu karalis (latīņu: rex Romanorum, vācu: Römisch-deutscher König) bija jaunievēlētā Svētās Romas impērijas valdnieka pirmais tituls, ko tas pieņēma pēc ievēlēšanas kūrfirstu kolēģijā.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Romiešu karalis · Redzēt vairāk »

Rozins Lentilijs

Rozina Lentilija 1698. gada portrets. Rozins Lentilijs (1657—1733) bija vācu ārsts, kas pirms ārsta tiesību iegūšanas kādu laiku strādāja par mājskolotāju Dobelē (1678—1680).

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Rozins Lentilijs · Redzēt vairāk »

Saliešu dinastija

Saliešu dinastijas ciltskoks Svētā Romas impērija 1032. gadā, pēc Burgundijas karalistes pievienošanas Saliešu dinastija bija viduslaiku vācu augstmaņu dinastija, kuras četri pārstāvji no 1024.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Saliešu dinastija · Redzēt vairāk »

Sigismunds Luksemburgs

Sigismunds (dzimis, miris) bija Luksemburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1433.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Sigismunds Luksemburgs · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Vācijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā · Redzēt vairāk »

Valensijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Valensijas karaļi.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Valensijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas vēsture

Vācijas vēsture ir Centrāleiropas valsts Vācijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Vācijas vēsture · Redzēt vairāk »

Veismaņi fon Veisenšteini

Veismaņu fon Veisenšteinu dzimtas ģerbonis. Veismaņu fon Veisenšteinu dzimta ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekštecis bijis tieslietu doktors Mihaels Veismanis, ko Svētās Romas impērijas ķeizars Matiass 1615.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Veismaņi fon Veisenšteini · Redzēt vairāk »

Versaļas pils

Versaļas pils ir Francijas karaļu pils Versaļā, Ildefransas reģionā, aptuveni 20 km no Parīzes centra.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Versaļas pils · Redzēt vairāk »

Zvolena

Zvolena ir pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabala Zvolenas apriņķa centrs pie Hronas upes.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un Zvolena · Redzēt vairāk »

10. gadsimts

10.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un 10. gadsimts · Redzēt vairāk »

1014. gads

1014.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un 1014. gads · Redzēt vairāk »

1312. gads

1312.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un 1312. gads · Redzēt vairāk »

1346. gads

1346.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un 1346. gads · Redzēt vairāk »

1658. gads

1658.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un 1658. gads · Redzēt vairāk »

1790. gads

1790.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un 1790. gads · Redzēt vairāk »

4. jūnijs

4.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un 4. jūnijs · Redzēt vairāk »

778. gads

778.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un 778. gads · Redzēt vairāk »

800. gads

800.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un 800. gads · Redzēt vairāk »

813. gads

813.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un 813. gads · Redzēt vairāk »

840. gads

840.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un 840. gads · Redzēt vairāk »

877. gads

877.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un 877. gads · Redzēt vairāk »

901. gads

901.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un 901. gads · Redzēt vairāk »

915. gads

915.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un 915. gads · Redzēt vairāk »

996. gads

996.

Jaunums!!: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums un 996. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Rietumu imperators, Svētās Romas Imperators, Svētās Romas imperatori, Svētās Romas imperators, Svētās Romas impērijas imperatore, Svētās Romas impērijas imperatores, Svētās Romas impērijas imperatori, Svētās Romas impērijas imperators, Svētās Romas impērijas ķeizars, Svētās Romas impērijas ķeizaru uzskaitījums.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »