Atvērt Google MapsSatura rādītājs
225 attiecības: Abruka, Abrukas bāka, Aksels Treijs, Alberts fon Bukshēvdens, Aleksandrs III Romanovs, Aleksandrs IV, Aleksandrs Laime, Angla, Ansekilas bāka, Arnolds Rītels, Šlokenbekas pils, Ēzelis, Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800), Baltenlande, Baltijas jūra, Baltijas jūras pirāti, Baltu ciltis (filma), Bartolomejs Anglis, Bartolomejs Hēneke, Bauskas pareizticīgo baznīca, Bēri, Belingshauzeni, Bergi, Burhards fon Dreilēbens, COVID-19 pandēmija Igaunijā, Cur Mīleni, Daugava, Daugavgrīvas klosteris, Dāņu Igaunija, Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222), Dānijas karaļu uzskaitījums, Dobele (zeme), Dobeles vēsture, Drivinalds, Dzelzs laikmets Latvijā, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Edvīns Aleksanders-Sinklērs, Eiropas lielākās salas, Eksonīms, Elmpti, Ernests Pole, Ernsts Fērmanis, Eseni, Fabiāns fon Belinshauzens, Ferdinands Erdmans Štolls (biologs), Folkvins, Fulko, Georgs fon Eihštets, Gerhards fon Jorke, Gustavs Manteifelis, ... Izvērst indekss (175 vairāk) »
Abruka
Abruka, agrāk — Abro, ir sala Rīgas līcī, Igaunijā, Monzunda arhipelāgā, netālu no Sāmsalas dienvidaustrumu krasta.Viens no tālākajiem platlapu koku izplatītajiem rajoniem Eiropas ziemeļu daļā,atrodas valsts aizsardzībā.
Skatīt Sāmsala un Abruka
Abrukas bāka
Abrukas bāka atrodas uz Abrukas saliņas Baltijas jūrā, netālu no Sāmsalas.
Skatīt Sāmsala un Abrukas bāka
Aksels Treijs
Aksels Treijs (arī Aksels Fromholds-Treijs; dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu Igaunijas mācītājs.
Skatīt Sāmsala un Aksels Treijs
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Skatīt Sāmsala un Alberts fon Bukshēvdens
Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Skatīt Sāmsala un Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs IV
Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.
Skatīt Sāmsala un Aleksandrs IV
Aleksandrs Laime
Aleksandrs Laime (dzimis Rīgā, miris Kanaimā, Venecuēlā) bija latviešu ceļotājs un pētnieks, pirmais cilvēks, kurš ar kājām sasniedzis Anhela ūdenskritumu Venecuēlā.
Skatīt Sāmsala un Aleksandrs Laime
Angla
Angla ir neliels ciems Igaunijā, Sāmsalas ziemeļos, Sāremā apriņķa Leisi pagastā.
Skatīt Sāmsala un Angla
Ansekilas bāka
Ansekilas bāka atrodas Igaunijā, Sāmsalā uz Serves pussalas.
Skatīt Sāmsala un Ansekilas bāka
Arnolds Rītels
Arnolds Rītels (dzimis Sāmsalā, Igaunijā) ir Igaunijas politiķis, bijušais valsts prezidents no līdz.
Skatīt Sāmsala un Arnolds Rītels
Šlokenbekas pils
Šlokenbekas pils 2000. gadā Šlokenbekas muižas vārtu tornis 1904. gadā Skats uz pili Šlokenbekas viduslaiku pils (burtiski - "Slocenes leja") atrodas Tukuma novada Smārdes pagasta Milzkalnē pie Slocenes upes, netālu no Tukuma pilsētas austrumu robežas.
Skatīt Sāmsala un Šlokenbekas pils
Ēzelis
Ēzelis var būt.
Skatīt Sāmsala un Ēzelis
Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)
Baltazars fon Kampenhauzens (ap 1780). Baltazars fon Kampenhauzens (Ungurmuiža —, Muhu sala) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes guberņas civilgubernators.
Skatīt Sāmsala un Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā.
Skatīt Sāmsala un Baltenlande
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Sāmsala un Baltijas jūra
Baltijas jūras pirāti
Galvenie tirdzniecības ceļi Baltijas jūrā ap 1400. gadu. Baltijas jūras pirāti bija jūras laupītāji, kas no 9. līdz 15. gadsimtam siroja Baltijas jūras piekrastes zemēs.
Skatīt Sāmsala un Baltijas jūras pirāti
Baltu ciltis (filma)
"Baltu ciltis: Eiropas pēdējie pagāni" ir Raita Ābeles un Laura Ābeles režisēta Latvijas 2018. gada populārzinātniska dokumentālā filma par 13. gadsimta baltiem — kuršiem, latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem, prūšiem (jātvingiem un galindiem), augštaišiem un žemaišiem, kā arī Baltijas somiem — lībiešiem un Sāmsalas igauņiem, kuru apdzīvotās zemes apceļo tirgotājs Larss no Dānijas.
Skatīt Sāmsala un Baltu ciltis (filma)
Bartolomejs Anglis
Bartolomejs Anglis jeb Bartolomejs no Anglijas (dzimis pirms 1203. gada — miris 1272. gadā) bija vēlo viduslaiku sholastisks domātājs, profesors Parīzē, franciskāņu ordeņa brālis.
Skatīt Sāmsala un Bartolomejs Anglis
Bartolomejs Hēneke
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Bartolomejs Hēneke (Bartholomäus Hoeneke, pirms 1300—pēc 1348) bija Vācu ordeņa priesteris, rakstvedis un diplomāts.
Skatīt Sāmsala un Bartolomejs Hēneke
Bauskas pareizticīgo baznīca
Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīca jeb Bauskas lielmocekļa Georgija Uzvarētāja baznīca ir pareizticīgo dievnams Bauskā, Uzvaras ielā 5.
Skatīt Sāmsala un Bauskas pareizticīgo baznīca
Bēri
Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815). Fon Bēri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16.
Skatīt Sāmsala un Bēri
Belingshauzeni
Belingshauzenu dzimtas ģerbonis. Baronu Belingshauzenu dzimtas ģerbonis. Belingshauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 16.
Skatīt Sāmsala un Belingshauzeni
Bergi
Frīdriham Vilhelmam Rembertam Bergam un viņa tiešajiem pēcnācējiem piešķirtais grāfa ģerbonis (1856) Fon Bergu no Karmelas, Kandlas un Nurmes ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Frīdriha Georga Magnusa fon Berga uzceltā jaunā Sangastes muižas kungu māja (arhitekts Oto Hippiuss, 1874—1881) fon Bergi pieder vairākām vācbaltu dzimtām, kuru priekšteči Livonijas Konfederācijā izsekojami līdz 16.
Skatīt Sāmsala un Bergi
Burhards fon Dreilēbens
Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.
Skatīt Sāmsala un Burhards fon Dreilēbens
COVID-19 pandēmija Igaunijā
Igaunijas apriņķi pēc COVID-19 kumulatīvās 14 dienu saslimstības uz 100 000 iedzīvotājiem. Tumšāka krāsa norāda uz lielāku kumulatīvo saslimstību (jaunākie dati). logaritmiskā skala, jaunākie dati). COVID-19 pandēmija Igaunijā sākās 2020.
Skatīt Sāmsala un COVID-19 pandēmija Igaunijā
Cur Mīleni
Cur Mīlenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon cur Mīleni ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijas Konfederācijā 16.
Skatīt Sāmsala un Cur Mīleni
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Sāmsala un Daugava
Daugavgrīvas klosteris
Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.
Skatīt Sāmsala un Daugavgrīvas klosteris
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Skatīt Sāmsala un Dāņu Igaunija
Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Sāmsala apzīmēta ar vācu nosaukumu Ösel. Aprakstītā kauja, visticamāk, notika pie Kuresāres pils (kartē - ''Arensburg''). Dāņu 1222.
Skatīt Sāmsala un Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Skatīt Sāmsala un Dānijas karaļu uzskaitījums
Dobele (zeme)
Dobele jeb Doblene (latīņu tekstos: Dubelene, vācu tekstos: Doblên) bija seno zemgaļu novads starp Tērveteni, Spārneni, Dobeni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada, daļēji Tukuma novada (Džūkstes pagasts) teritorijā, kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.
Skatīt Sāmsala un Dobele (zeme)
Dobeles vēsture
Šturna zīmējuma). Tajā apmetās Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701). Dobele jeb Doblene (Atskaņu hronikas tekstā: Doblên) bija viens no seno zemgaļu galvenajiem pilskalniem Zemgales ziemeļrietumu daļā.
Skatīt Sāmsala un Dobeles vēsture
Drivinalds
Drivinalds jeb Drunvalds (citos Indriķa hronikas norakstos: Drunwaldus, Drunalde) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Skatīt Sāmsala un Drivinalds
Dzelzs laikmets Latvijā
Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.
Skatīt Sāmsala un Dzelzs laikmets Latvijā
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Skatīt Sāmsala un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Edvīns Aleksanders-Sinklērs
Sers Edvīns Aleksanders-Sinklērs, arī Edvīns Sinklērs (1865—1945), bija Britu impērijas karaflotes virsnieks, admirālis.
Skatīt Sāmsala un Edvīns Aleksanders-Sinklērs
Eiropas lielākās salas
Šeit uzskaitītas Eiropas salas, kuru platība pārsniedz 1000 km2.
Skatīt Sāmsala un Eiropas lielākās salas
Eksonīms
Eksonīms (no — 'ārpus' un ὄνυμα — 'vārds') ir vietvārds, kuru nosauktajā vietā nelieto vietējie iedzīvotāji ne oficiālajā, ne kādā vietējā valodā.
Skatīt Sāmsala un Eksonīms
Elmpti
Baronu Elmptu ģerbonis. Grāfu Anrepu-Elmptu ģerbonis. Fon Elmpti bija vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Sāmsalā 14.
Skatīt Sāmsala un Elmpti
Ernests Pole
Ernests Pole (1872-1914) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem.
Skatīt Sāmsala un Ernests Pole
Ernsts Fērmanis
Ernsts Fērmanis (1872-1947) bija vācbaltiešu izcelsmes higiēnists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.
Skatīt Sāmsala un Ernsts Fērmanis
Eseni
Fon Esenu dzimtas ģerbonis. Fon Eseni ir sena vācbaltiešu dzimta (Essen a.d. H. Nauckshen-Orrisaar), kas Livonijā zināma kopš 15.
Skatīt Sāmsala un Eseni
Fabiāns fon Belinshauzens
Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens (1778-1852) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas Impērijas jūrasbraucējs un kara flotes virsnieks.
Skatīt Sāmsala un Fabiāns fon Belinshauzens
Ferdinands Erdmans Štolls (biologs)
Ferdinands Erdmans Štolls (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas ornitologs un mikologs, publicējis dabas aizsardzībai veltītus darbus.
Skatīt Sāmsala un Ferdinands Erdmans Štolls (biologs)
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Skatīt Sāmsala un Folkvins
Fulko
Fulko bija Benediktiešu ordeņa mūks, kuru Lundas arhibīskaps Eskils 1165.
Skatīt Sāmsala un Fulko
Georgs fon Eihštets
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Georgs fon Eihštets vai Jurje no Eihštetes (latīņu: Georgius ab Eichstat) Siguldas komturs bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestra amata izpildītājs no 1260.
Skatīt Sāmsala un Georgs fon Eihštets
Gerhards fon Jorke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" — "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gerhards fon Jorke jeb Jorks (York), jeb Konrāds Joks (latīņu: Conradus a Joke) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1309.
Skatīt Sāmsala un Gerhards fon Jorke
Gustavs Manteifelis
Gustavs Manteifelis ( —) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.
Skatīt Sāmsala un Gustavs Manteifelis
Hanko kara bāze (1940—1941)
Hanko kara bāzes karte, kas pievienota 1940. gada 12. marta Maskavas miera līgumam Padomju nocietinājumi pie Hanko kara bāzes Padomju tālšavējs lielgabals Hanko kara bāzē, no kuras 1941. gada 22. jūnijā sākās Somijas apšaude 3. decembrī uz mīnas uzskrējušais un nogrimušais kuģis "Josifs Staļins" Hanko kara bāze bija Otrais pasaules kara laikā izveidota PSRS militārā bāze Somijas Hanko pussalā pie Somu līča, kuru tā ieguva pēc Ziemas kara 1940.
Skatīt Sāmsala un Hanko kara bāze (1940—1941)
Hāpsalas pils
Hāpsalas pils video no drona, 2022 Hāpsalas bīskapa pils jeb Hāpsalu pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapa pils ar katedrāli Igaunijas rietumos, ap kuru ar laiku izauga Hāpsalas pilsēta.
Skatīt Sāmsala un Hāpsalas pils
Hāpsalu
Hāpsalu, arī Hāpsala, ir kūrortpilsēta Igaunijas rietumu piekrastē pie Hāpsalu līča, Lēnes apriņķa centrs.
Skatīt Sāmsala un Hāpsalu
Hījumā
Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.
Skatīt Sāmsala un Hījumā
Hugo Vitroks
Hugo Vitroks Otrā pasaules kara laikā Hugo Vitroks (dzimis, miris) bija baltvācu politiķis, Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars), vienlaikus arī Rīgas pilsētas apgabala komisārs (Gebietskommissar Riga–Stadt) no 1941.
Skatīt Sāmsala un Hugo Vitroks
Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)
1215.
Skatīt Sāmsala un Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Sāmsala un Igauņu valoda
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Sāmsala un Igaunija
Igaunijas ģeogrāfija
Igaunijas fizioģeogrāfiskā karte Igaunija atrodas Ziemeļeiropā starp 57,3° un 59,5° ziemeļu platuma paralēlēm un starp 21,5° un 28,1° austrumu garuma meridiānām.
Skatīt Sāmsala un Igaunijas ģeogrāfija
Igaunijas salas
Igaunijas teritorijā ir 1521 sala, no kurām lielākā daļa atrodas Baltijas jūrā (Igaunijas arhipelāgs), vairākas salas ir arī Peipusa ezerā un citos ezeros.
Skatīt Sāmsala un Igaunijas salas
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Skatīt Sāmsala un Igaunijas vēsture
Igaunijas Zemes padome
Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.
Skatīt Sāmsala un Igaunijas Zemes padome
Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.
Skatīt Sāmsala un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Ikskili
Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Skatīt Sāmsala un Ikskili
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Sāmsala un Indriķa hronika
Indriķis Pūliņš
Indriķis Pūliņš (1856-1932) bija latviešu kuģu kapteinis, burukuģu būvētājs Upesgrīvas kuģubūvētavā.
Skatīt Sāmsala un Indriķis Pūliņš
Irbes šaurums
Irbes šaurums jeb Irbes jūras šaurums ( — "Dižjūra", — "Kuršu šaurums"), arī Irves šaurums, ir jūras šaurums starp Latviju un Igauniju, kas atdala Kurzemes pussalu dienvidos no Sāmsalas Serves pussalas ziemeļos.
Skatīt Sāmsala un Irbes šaurums
Izarnus Takons
Izarnus Takons jeb Izarns no Takonas (Vācu: Isarnus von Takkon, Isarnus von Fontiano, latīņu: Isarno Morlane Isarnus Morlane, Isarnus Tacconi, Isarnus Italus; miris 1310. gadā) bija itāļu cilmes Rīgas arhibīskaps 19.12.1300.—11.04.1302.
Skatīt Sāmsala un Izarnus Takons
Jakobs Hurts
Jakobs Hurts (dzimis Himmastes ciemā Vidzemes guberņā, Krievijas Impērijā, miris Sanktpēterburgā, Krievijas Impērijā) bija igauņu folklorists, teologs, valodnieks un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Sāmsala un Jakobs Hurts
Jaunākā Livonijas atskaņu hronika
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.
Skatīt Sāmsala un Jaunākā Livonijas atskaņu hronika
Jaunkrimuldas muiža
Jaunkrimuldas muiža jeb Krimuldas jaunmuiža, arī Jaunāmuiža, ir muižas kungu māja Saulkrastu novada Sējas pagasta Jaunkrimuldas ciemā.
Skatīt Sāmsala un Jaunkrimuldas muiža
Jāns Korts
Jāns Korts (dzimis Eksi pagastā, Tartu apriņķī, miris, Maskavā, PSRS), bija igauņu tēlnieks, gleznotājs un keramiķis, viens no 20.
Skatīt Sāmsala un Jāns Korts
Jūhans I Sverkersons
Jūhans I Sverkersons jeb Jūhans I (1201–1222) kopš 1216.
Skatīt Sāmsala un Jūhans I Sverkersons
Jirgens fon Fārensbahs
Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.
Skatīt Sāmsala un Jirgens fon Fārensbahs
Johans Gotfrīds Arnts
Johans Gotfrīds Arnts (1713—1767) bija vācbaltu pedagogs un vēsturnieks.
Skatīt Sāmsala un Johans Gotfrīds Arnts
Johans IV fon Minhauzens
Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572.
Skatīt Sāmsala un Johans IV fon Minhauzens
Jurģa nakts sacelšanās
Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.
Skatīt Sāmsala un Jurģa nakts sacelšanās
Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)
1227.
Skatīt Sāmsala un Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)
Karujervs
Karujervs (— ‘Lāču ezers’) atrodas Igaunijas teritorijā — Sāmsalā, 4,5 km uz ziemeļiem no Kerlas ciema.
Skatīt Sāmsala un Karujervs
Karuzes kauja
Karuzes kauja notika 1270.
Skatīt Sāmsala un Karuzes kauja
Kasari
Kasari ir Igaunijai piederīga sala Veinameri šaurumā, Monzunda arhipelāgā, pie Hījumā salas dienvidaustrumu krasta.
Skatīt Sāmsala un Kasari
Kauja pie Otepē (1217)
1217.
Skatīt Sāmsala un Kauja pie Otepē (1217)
Kauja pie Sāmsalas (1215)
1215.
Skatīt Sāmsala un Kauja pie Sāmsalas (1215)
Kauja pie Turaidas (1211)
Kauja pie Turaidas notika 1211.
Skatīt Sāmsala un Kauja pie Turaidas (1211)
Kāli meteorīta krāteris
Kāli meteorīta krāteris Kāli meteorīta krāteris ir meteorīta trieciena rezultātā izveidojies zemes virsmas padziļinājums, kas atrodas Igaunijā, Sāmsalā, pie Kāli ciema.
Skatīt Sāmsala un Kāli meteorīta krāteris
Kārlis fon Bukshēvdens
Kārlis fon Bukshēvdens jeb Karloss fon Bukshēvdens (Carlos Matthias Ludwig Konstantin Otto von Buxhoeveden, 1856-1935) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts.
Skatīt Sāmsala un Kārlis fon Bukshēvdens
Kāvi bāka
Kāvi bāka atrodas Igaunijā Sāmsalā uz Serves pussalas dienvidaustrumu krasta.
Skatīt Sāmsala un Kāvi bāka
Kūno fon Hacingenšteins
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Kūno fon Hacingenšteins jeb Konrāds von Hatšteins vai Konrads Hercogensteins (latīņu: Conradus von Herzogstein) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1288.līdz 1290.
Skatīt Sāmsala un Kūno fon Hacingenšteins
Kīpsāres bāka
Kīpsāres bāka 2006. gada jūlijā Kīpsāres bāka atrodas Harilaidas pussalā, Sāmsalā, Igaunijā, Vilsandi nacionālā parka teritorijā.
Skatīt Sāmsala un Kīpsāres bāka
Kerdla
Kerdla ir mazpilsēta Igaunijā, Hījumā apriņķa administratīvais centrs.
Skatīt Sāmsala un Kerdla
Kibasāres bāka
Kibasāres bāka atrodas Igaunijā uz Sāmsalas, salas austrumdaļā, uz Kibasāres pussalas.
Skatīt Sāmsala un Kibasāres bāka
Kolkas bāka
Kolkas bāka ir bāka ziemeļos no Kolkas raga uz mākslīgi veidotas salas.
Skatīt Sāmsala un Kolkas bāka
Konrads Megi
Konrads Vilhelms Megi (dzimis Hellenurmes muižā netālu no Tartu, Krievijas impērijā, miris Tartu, Igaunijā) bija igauņu mākslinieks ainavists.
Skatīt Sāmsala un Konrads Megi
Krāterezers
Jaunzēlandē — ir krāterezers Krāterezers ir ezers, kas izveidojies ilgāku laiku neaktīva vulkāna krāterī vai kalderā.
Skatīt Sāmsala un Krāterezers
Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krievu karagājiens notika uz Sakalas zemi (pie Vīlandes, kartē - ''Fellin'') un Rēveles zemi (kartē - ''Reval''). 1223.
Skatīt Sāmsala un Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)
Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)
Livonijas Konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Krievu karagājiens notika uz Imeru (pie Valmieras, kartē - ''Wolmar'') un Idumeju. 1218.
Skatīt Sāmsala un Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)
Krievu—zviedru karš (1554—1557)
Krievu—zviedru karš (1554—1557) bija viens no krievu-zviedru kariem Karēlijā, kas notika pirms Livonijas kara sākuma.
Skatīt Sāmsala un Krievu—zviedru karš (1554—1557)
Kristiāns Frīdrihs Dingelštets
Kristiāns Frīdrihs Dingelštets (dzimis, miris) bija Igaunijas vācbaltiešu mācītājs.
Skatīt Sāmsala un Kristiāns Frīdrihs Dingelštets
Kristiāns Jāks Petersons
Kristiāns Jāks Petersons (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijā dzimis igauņu dzejnieks, kas tiek uzskatīts par igauņu literatūras pamatlicēju.
Skatīt Sāmsala un Kristiāns Jāks Petersons
Kuivastu
Kuivastu ir ciems Igaunijas salas Muhu austrumu krastā.
Skatīt Sāmsala un Kuivastu
Kuresāre
Kuresāre ir pilsēta Sāmsalā, Igaunijā.
Skatīt Sāmsala un Kuresāre
Kuresāres lidosta
Kuresāres lidosta ir lidosta Igaunijā, 2,8 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Kuresāres centra, Sāremā salā.
Skatīt Sāmsala un Kuresāres lidosta
Kuresāres pils
Ārensburgas pils plāns 1641. gadā. Kuresāres jeb Ārensburgas bīskapa pils ir viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku pilīm Baltijas valstīs.
Skatīt Sāmsala un Kuresāres pils
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Skatīt Sāmsala un Kursa (valsts)
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Skatīt Sāmsala un Kurzemes bīskapija
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Skatīt Sāmsala un Kurzemes bruņniecība
Kurzemes un Sāmsalas bīskapija
Kurzemes un Sāmsalas bīskapija (brūnā krāsā) Dānijas kontrolē. Kurzemes un Sāmsalas bīskapa ģerbonis (1554). Kurzemes un Sāmsalas bīskapija bija īslaicīgi pastāvējusi Livonijas Konfederācijas valsts (1542—1560), kurā bīskapa Johana Minhauzena valdīšanas laikā apvienojās Kurzemes bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija un viņš kļuva par šo zemju bīskapu.
Skatīt Sāmsala un Kurzemes un Sāmsalas bīskapija
Latviešu Indriķis
Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.
Skatīt Sāmsala un Latviešu Indriķis
Latvijas igauņi
Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gadsimta beigās Latvijas igauņi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībam.
Skatīt Sāmsala un Latvijas igauņi
Latvijas valsts atzīšana de facto
Z. A. Meierovica uzaicinājuma vēstule Lielbritānijas latviešiem, kas izsūtīta kopā ar Balfūra notas kopiju 1918. gada 18. novembrī. Latvijas atzīšana de facto bija sākotnējā Latvijas valsts vai tās Pagaidu valdības kā juridiska fakta atzīšana 1918.—1921.
Skatīt Sāmsala un Latvijas valsts atzīšana de facto
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Skatīt Sāmsala un Latvijas vēstures hronoloģija
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Sāmsala un Lībieši
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Skatīt Sāmsala un Lībiešu valoda
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Skatīt Sāmsala un Līvu zemes
Lēdurga
Lēdurga ir apdzīvota vieta Siguldas novada Lēdurgas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Sāmsala un Lēdurga
Lēdurga (novads)
Lēdurga kā viena no Gaujas līvu zemēm (1185-1230). Lēdurgas novads vai, Indriķa hronikā, Lēdurgas draudze (latīņu: Lethegore) bija senās Gaujas līvus zemes novads pie Metsepoles zemes robežas (tagadējais Lēdurgas pagasts).
Skatīt Sāmsala un Lēdurga (novads)
Leales bīskapija
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Leales bīskapija vai Igaunijas bīskapija bija pirmā Romas katoļu baznīcas diacēze Igaunijas teritorijā.
Skatīt Sāmsala un Leales bīskapija
Leāles pils
Leāles pils 1683. gada zīmējumā. Pilsdrupu plāns no Pauluči albuma. Pilsdrupas (2011). Leāles pils jeb Lihulas bīskapa pils bija pils tagadējā Lihulas pilsētā Pērnavas apriņķī Igaunijā, kura atradās uz Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa robežas.
Skatīt Sāmsala un Leāles pils
Leu
Leu var būt.
Skatīt Sāmsala un Leu
Leu bāka
Leu bāka (igauniski — Lõu tuletorn) atrodas Igaunijā, Sāmsalā uz Serves pussalas.
Skatīt Sāmsala un Leu bāka
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Sāmsala un Lielais Ziemeļu karš
Liepas muiža
Bijusī Liepas muižas kungu māja 2001. gadā. Muižas plāns (1787). Liepas muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, aptuveni 100 km no Rīgas un 14 km no Priekuļiem.
Skatīt Sāmsala un Liepas muiža
Lihula
Lihula, agrāk Leāle, ir pagasta pakļautības pilsēta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Skatīt Sāmsala un Lihula
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Sāmsala un Livonija
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Skatīt Sāmsala un Livonijas bīskapi
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Sāmsala un Livonijas karš
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Sāmsala un Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācijas līgums
Livonijas Konfederācijas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Livonijas Konfederācijas līgums ir Rīgā 1243.
Skatīt Sāmsala un Livonijas Konfederācijas līgums
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Sāmsala un Livonijas krusta kari
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Sāmsala un Livonijas ordenis
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Skatīt Sāmsala un Livonijas—Maskavijas kari
Lodes bāka
Lodes bāka atrodas Igaunijā Sāmsalā uz Serves pussalas dienvidrietumu krasta.
Skatīt Sāmsala un Lodes bāka
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Skatīt Sāmsala un Magnuss (Livonijas karalis)
Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.
Skatīt Sāmsala un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
Miera Kursa
1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls. Miera Kursa (senvācu: dat Vredecuren land) bija apzīmējums tām Bandavas un Vanemas zemēm, kas 1230.
Skatīt Sāmsala un Miera Kursa
Mikronācija
Sīlande Mikronācijas ir dažādos veidos strukturētas organizācijas vai atsevišķu cilvēku projekti, kas pasludina savu neatkarību no esošām valstīm.
Skatīt Sāmsala un Mikronācija
Monzunda arhipelāgs
Monzunda arhipelāgs Monzunda arhipelāgs, arī Rietumigaunijas arhipelāgs, ir salu arhipelāgs Baltijas jūrā.
Skatīt Sāmsala un Monzunda arhipelāgs
Muhu
Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.
Skatīt Sāmsala un Muhu
Mullutu—Sūrlahts
Mullutu—Sūrlahts ir ezers Igaunijas Sāremā salā apmēram 2 kilometrus uz rietumiem no Kuresāres.
Skatīt Sāmsala un Mullutu—Sūrlahts
Nameja gredzens (filma)
„Nameja gredzens” (starptautiskais nosaukums The Pagan King — 'pagānu ķēniņš', sākotnēji The King's Ring — 'ķēniņa gredzens') ir Aigara Graubas režisēta 2018.
Skatīt Sāmsala un Nameja gredzens (filma)
Nīštates miera līgums
Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.
Skatīt Sāmsala un Nīštates miera līgums
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Skatīt Sāmsala un Nikolajs fon Nauens
Nolkeni
Baronu Nolkenu dzimtas ģerbonis. Nolkeni ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Skatīt Sāmsala un Nolkeni
Notamā
Notamā ir 0,059 km2 liela neapdzīvota saliņa Igaunijas Monzunda arhipelāgā uz rietumiem no Sāremā salas Vilsandi nacionālā parka teritorijā.
Skatīt Sāmsala un Notamā
Nozīmīgākie meteorītu krāteri Eiropā
Šajā sarakstā uzskaitīti Eiropas nozīmīgākie meteorītu krāteri.
Skatīt Sāmsala un Nozīmīgākie meteorītu krāteri Eiropā
Olevs Kaju
Olevs Kaju (dzimis Aizputē, miris Rīgā) bija latviešu ķirurgs, medicīnas zinātņu doktors.
Skatīt Sāmsala un Olevs Kaju
Oto fon Luterbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Oto fon Luterbergs arī Oto fon Rodenšteins (latīņu: Otho von Rodenstein) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1266.
Skatīt Sāmsala un Oto fon Luterbergs
Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)
1216.
Skatīt Sāmsala un Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)
Pangas klints
Pangas klints Pangas klints atrodas uz Pangas raga Sāmsalā, kura ziemeļu un ziemeļrietumu malā paceļas visu Igaunijas salu varenākās klintis.
Skatīt Sāmsala un Pangas klints
Pasaules lielākās salas
Šajā uzskaitījumā iekļautas pasaules lielākās salas, kuru platība ir vairāk kā 2500 km² un arī vairākas citas salas ar platību virs 500 km².
Skatīt Sāmsala un Pasaules lielākās salas
Pērkons (mitoloģija)
Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1.
Skatīt Sāmsala un Pērkons (mitoloģija)
Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.
Skatīt Sāmsala un Piltene
Piltenes bruņniecība
Kurzemes un Piltenes bruņnieku dzimtu ģerboņi Jelgavas Bruņniecības nama zālē. Piltenes bruņniecība bija no 1717.
Skatīt Sāmsala un Piltenes bruņniecība
Piltenes mantojuma karš
Piltenes mantojuma karš jeb Polijas—Piltenes karš bija karš par bijušās Kurzemes bīskapijas piederību 1583.
Skatīt Sāmsala un Piltenes mantojuma karš
Piltenes viduslaiku pils
Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās. Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309. (Bernhard Schmid, 1942). Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no Pauluči albuma). Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830). Piltenes viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes laikā no 14.
Skatīt Sāmsala un Piltenes viduslaiku pils
Pitrags
Pitrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Skatīt Sāmsala un Pitrags
Poides pils
Poides pils plāns (''J. B. Holzmayer'', 1891). Poides baznīca ar sargtorni mūsdienās (2007). Poides pils jeb Peides pils bija Livonijas ordeņa Poides fogta (Ordensvogtei Poda) pils, kas 13.
Skatīt Sāmsala un Poides pils
PRFoods
PRFoods AS (agrākais nosaukums Premia Foods) ir Igaunijas pārtikas rūpniecības uzņēmums.
Skatīt Sāmsala un PRFoods
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Sāmsala un Rīgas arhibīskapija
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Skatīt Sāmsala un Rīgas līcis
Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.
Skatīt Sāmsala un Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Skatīt Sāmsala un Rīgas vēsture
Rīgas vietniecība
Rīgas vietniecība bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi.
Skatīt Sāmsala un Rīgas vietniecība
Ridala
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Ridalas zeme kartē apzīmēta kā Lēnes zeme (''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ridala (igauņu: Ridala, latīņu: Rotalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Skatīt Sāmsala un Ridala
Salaca
Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.
Skatīt Sāmsala un Salaca
Salacgrīvas novads
Salacgrīvas novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidota pašvaldība, kurā tika apvienoti bijušā Limbažu rajona Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju un Liepupes pagasts.
Skatīt Sāmsala un Salacgrīvas novads
Salacgrīvas vēsture
Salacgrīvas pilskalns pirms Otrā pasaules kara. Salacgrīvas vēsture aptver laika periodu kopš Salacgrīvas dibināšanas Metsepoles zemē līdz mūsdienām.
Skatīt Sāmsala un Salacgrīvas vēsture
Samsoni-Himmelšernas
Samsonu-Himmelšernu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Samsoni-Himmelšernas ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Skatīt Sāmsala un Samsoni-Himmelšernas
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Skatīt Sāmsala un Saules kauja
Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS
Igaunijas un PSRS Savstarpējās palīdzības pakts padomju militārā spiediena rezultātā tika parakstīts 1939.
Skatīt Sāmsala un Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS
Sāmsalas bruņniecība
Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.
Skatīt Sāmsala un Sāmsalas bruņniecība
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Skatīt Sāmsala un Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsaliešu sacelšanās (1262)
1262.
Skatīt Sāmsala un Sāmsaliešu sacelšanās (1262)
Sāremā apriņķis
Sāremā apriņķis, arī Sāmsalas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Sāmsala un Sāremā apriņķis
Sāremā pagasts
Sāremā pagasts ir viena no 3 Igaunijas Sāremā apriņķa pašvaldībām un tā pēc platības ir lielākā pašvaldība valstī.
Skatīt Sāmsala un Sāremā pagasts
Sēretika bāka
Sēretika bāka atrodas Igaunijā Sāmsalas dienvidu krastā uz Sēretika zemesraga.
Skatīt Sāmsala un Sēretika bāka
Serves bāka
Serves bāka atrodas Igaunijā uz Sāmsalas, salas dienviddaļā, uz Serves pussalas.
Skatīt Sāmsala un Serves bāka
Serves pussala
Serves pussala ir liela pussala Sāmsalas dienvidrietumos.
Skatīt Sāmsala un Serves pussala
Skaistgalves
Skaistgalves (Calocybe) ir lapiņu sēņu ģints, kas pieder čemurpūkaiņu dzimtai.
Skatīt Sāmsala un Skaistgalves
Skitija
Skitija ap 100. gadu p.m.ē. grifiem (Erbstorfas karte, 13. gadsimta sākums). Skitija ((Skuthia)) ir vēsturisks nosaukums reģionam Melnās jūras un Kaspijas jūras ziemeļu stepēs, kuru laikā no 8.
Skatīt Sāmsala un Skitija
Soelas šaurums
Soelas šaurums ir jūras šaurums Baltijas jūras austrumos, pieder Veinameri akvatorijai.
Skatīt Sāmsala un Soelas šaurums
Tallinas aplenkums (1221)
1221.
Skatīt Sāmsala un Tallinas aplenkums (1221)
Tallinas aplenkums (1223)
1223.
Skatīt Sāmsala un Tallinas aplenkums (1223)
Tāra
''Taarausk'' simbols — rats Tāra igauņu mitoloģijā ir dievs, kas bija pazīstams sāmsaliešiem un, iespējams, arī kontinentālajiem igauņiem.
Skatīt Sāmsala un Tāra
Tors (mitoloģija)
"Tora kauja pret milžiem", Mortena Eskila Vinges glezna (1872). Tors (senangļu: Þunor, senaugšvācu: Punra) senskandināvu mitoloģijā ir pērkona un auglības dievs, Odina un Jerdas dēls.
Skatīt Sāmsala un Tors (mitoloģija)
Tule
Tule ir leģendāra sala vai zeme Eiropas ziemeļos, ko pirmais aprakstījis Senās Grieķijas ceļotājs Pītejs (ap 380—310 p.m.ē.) savā sacerējumā «Par Okeānu» (Περί τού Ωκεανού).
Skatīt Sāmsala un Tule
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Skatīt Sāmsala un Turaida (zeme)
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Skatīt Sāmsala un Ugaunija
Upsālas arhibīskapija
Upsālas arhibīskapa Stefana zīmogs. Vecās Upsālas baznīca mūsdienās. Upsālas Doma katedrāle mūsdienās. Ēsterlandes un Norlandes. Upsālas arhibīskapija bija Romas Katoļu baznīcas province (1164—1531), vēlāk evaņģēliski luteriskās Zviedrijas baznīcas sastāvdaļa.
Skatīt Sāmsala un Upsālas arhibīskapija
Vahaze
Vahaze ir Igaunijai piederoša saliņa Rīgas līcī, dienvidos no Sāmsalas.
Skatīt Sāmsala un Vahaze
Vaide
Vaide ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras Irbes šauruma krastā.
Skatīt Sāmsala un Vaide
Valdemārs II Estridsens
Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).
Skatīt Sāmsala un Valdemārs II Estridsens
Valdis Kalnroze
Valdis Kalnroze (līdz 1961. gadam Voldemārs Rozenbergs, —) bija latviešu gleznotājs, smalks tonālās glezniecības meistars.
Skatīt Sāmsala un Valdis Kalnroze
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Skatīt Sāmsala un Vanema
Varibuls
Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Skatīt Sāmsala un Varibuls
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Sāmsala un Veļikijnovgoroda
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Skatīt Sāmsala un Vecākā atskaņu hronika
Veinameri
Veinameri (— ‘šaurumu jūra’) vai Monzunds (— ‘Monas šaurums’) ir Baltijas jūras jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu.
Skatīt Sāmsala un Veinameri
Velna laivas
Bīlavu Velna laiva (2004). Mušiņu un Bīlavu velna laivu pazemes daļu zīmējums (Eduards Šturms, Talsu novada aizvēsture, 1935). "Velna laivas" jeb laivveida akmens krāvuma senkapi ir ļoti senas bronzas laikmeta (ap 950—750. gads p.m.ē.) apbedījumu vietas Kurzemes ziemeļu daļā.
Skatīt Sāmsala un Velna laivas
Verners fon Breithauzens
Livonijas landmestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Verners fon Breithauzens (latīņu: Wernerus a Breithausen), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no aptuveni 1261.
Skatīt Sāmsala un Verners fon Breithauzens
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Sāmsala un Vidzemes guberņa
Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.
Skatīt Sāmsala un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Skatīt Sāmsala un Vilhelms no Modenas
Vilsandi
Vilsandi ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas.
Skatīt Sāmsala un Vilsandi
Vilsandi bāka
Vilsandi bāka atrodas uz Vilsandi salas Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas.
Skatīt Sāmsala un Vilsandi bāka
Vilsandi nacionālais parks
Vilsandi nacionālais parks ir nacionālais parks Igaunijā, Sārema apriņķī.
Skatīt Sāmsala un Vilsandi nacionālais parks
Virtsu
Virtsu ir lielciems (alevik) Igaunijas rietumu daļā Pērnavas apriņķī, Lēnerannas pagastā uz Virtsu pussalas pie Sūrveina šauruma (saukts arī Virtsu šaurums), kurš atdala Igaunijas kontinentālo daļu no Muhu un Sāremā salām.
Skatīt Sāmsala un Virtsu
Zasi
Zasu dzimtas ģerbonis. Baronu Zasu dzimtas ģerbonis. Zasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15.
Skatīt Sāmsala un Zasi
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Skatīt Sāmsala un Zemgale (valsts)
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Skatīt Sāmsala un Ziemeļu krusta kari
Ziemeļu septiņgadu karš
Ziemeļu septiņgadu karš (1563-1570) jeb Pirmais Ziemeļu karš vai Trīs kroņu karš starp Zviedrijas un Dānijas-Norvēģijas karaļvalstīm.
Skatīt Sāmsala un Ziemeļu septiņgadu karš
Zobena ēnā
"Zobena ēnā" ir 1976.
Skatīt Sāmsala un Zobena ēnā
Zoneburgas pils
Zoneburgas pilsdrupas mūsdienās (2012). Zoneburgas pils jeb Zonenburgas pils, arī Māsi ordeņa pils, bija Livonijas ordeņa būvēta Zoneburgas fogta pils, kas kontrolēja pārcelšanos pāri jūras šaurumam starp Sāmsalu, Muhu salu un kontinentu.
Skatīt Sāmsala un Zoneburgas pils
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Skatīt Sāmsala un Zviedru Igaunija
Zviedru vārti Vecrīgā
Zviedru vārti Zviedru vārti ir 17. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Vecrīgā, vienīgie pilsētas aizsargmūra vārti, kas saglabājušies līdz mūsu dienām (savulaik tādi bijuši astoņi).
Skatīt Sāmsala un Zviedru vārti Vecrīgā
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Sāmsala un Zviedru Vidzeme
1008. gads
1008.
Skatīt Sāmsala un 1008. gads
1061. gads
1061.
Skatīt Sāmsala un 1061. gads
1206. gada uzbrukums Sāmsalai
Dāņu 1206.
Skatīt Sāmsala un 1206. gada uzbrukums Sāmsalai
1289. gads
1289.
Skatīt Sāmsala un 1289. gads
1721. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1721.
Skatīt Sāmsala un 1721. gads Latvijā
20. decembris
20.
Skatīt Sāmsala un 20. decembris
2012. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2012.
Skatīt Sāmsala un 2012. gada laikapstākļi Latvijā
2020. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,8 °C (2,4 °C virs normas), 2020.
Skatīt Sāmsala un 2020. gada laikapstākļi Latvijā
2021. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada laikapstākļi Latvijā. Lai gan 2021.
Skatīt Sāmsala un 2021. gada laikapstākļi Latvijā
Zināms kā Saaremaa, Sāmsalieši, Sāmsalnieki, Sārema, Sāremā, Sāremā sala, Ēzele.
, Hanko kara bāze (1940—1941), Hāpsalas pils, Hāpsalu, Hījumā, Hugo Vitroks, Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215), Igauņu valoda, Igaunija, Igaunijas ģeogrāfija, Igaunijas salas, Igaunijas vēsture, Igaunijas Zemes padome, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Ikskili, Indriķa hronika, Indriķis Pūliņš, Irbes šaurums, Izarnus Takons, Jakobs Hurts, Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, Jaunkrimuldas muiža, Jāns Korts, Jūhans I Sverkersons, Jirgens fon Fārensbahs, Johans Gotfrīds Arnts, Johans IV fon Minhauzens, Jurģa nakts sacelšanās, Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227), Karujervs, Karuzes kauja, Kasari, Kauja pie Otepē (1217), Kauja pie Sāmsalas (1215), Kauja pie Turaidas (1211), Kāli meteorīta krāteris, Kārlis fon Bukshēvdens, Kāvi bāka, Kūno fon Hacingenšteins, Kīpsāres bāka, Kerdla, Kibasāres bāka, Kolkas bāka, Konrads Megi, Krāterezers, Krievu karagājiens uz Igauniju (1223), Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218), Krievu—zviedru karš (1554—1557), Kristiāns Frīdrihs Dingelštets, Kristiāns Jāks Petersons, Kuivastu, Kuresāre, Kuresāres lidosta, Kuresāres pils, Kursa (valsts), Kurzemes bīskapija, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes un Sāmsalas bīskapija, Latviešu Indriķis, Latvijas igauņi, Latvijas valsts atzīšana de facto, Latvijas vēstures hronoloģija, Lībieši, Lībiešu valoda, Līvu zemes, Lēdurga, Lēdurga (novads), Leales bīskapija, Leāles pils, Leu, Leu bāka, Lielais Ziemeļu karš, Liepas muiža, Lihula, Livonija, Livonijas bīskapi, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas Konfederācijas līgums, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Livonijas—Maskavijas kari, Lodes bāka, Magnuss (Livonijas karalis), Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem, Miera Kursa, Mikronācija, Monzunda arhipelāgs, Muhu, Mullutu—Sūrlahts, Nameja gredzens (filma), Nīštates miera līgums, Nikolajs fon Nauens, Nolkeni, Notamā, Nozīmīgākie meteorītu krāteri Eiropā, Olevs Kaju, Oto fon Luterbergs, Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216), Pangas klints, Pasaules lielākās salas, Pērkons (mitoloģija), Piltene, Piltenes bruņniecība, Piltenes mantojuma karš, Piltenes viduslaiku pils, Pitrags, Poides pils, PRFoods, Rīgas arhibīskapija, Rīgas līcis, Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas vēsture, Rīgas vietniecība, Ridala, Salaca, Salacgrīvas novads, Salacgrīvas vēsture, Samsoni-Himmelšernas, Saules kauja, Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS, Sāmsalas bruņniecība, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sāmsaliešu sacelšanās (1262), Sāremā apriņķis, Sāremā pagasts, Sēretika bāka, Serves bāka, Serves pussala, Skaistgalves, Skitija, Soelas šaurums, Tallinas aplenkums (1221), Tallinas aplenkums (1223), Tāra, Tors (mitoloģija), Tule, Turaida (zeme), Ugaunija, Upsālas arhibīskapija, Vahaze, Vaide, Valdemārs II Estridsens, Valdis Kalnroze, Vanema, Varibuls, Veļikijnovgoroda, Vecākā atskaņu hronika, Veinameri, Velna laivas, Verners fon Breithauzens, Vidzemes guberņa, Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, Vilhelms no Modenas, Vilsandi, Vilsandi bāka, Vilsandi nacionālais parks, Virtsu, Zasi, Zemgale (valsts), Ziemeļu krusta kari, Ziemeļu septiņgadu karš, Zobena ēnā, Zoneburgas pils, Zviedru Igaunija, Zviedru vārti Vecrīgā, Zviedru Vidzeme, 1008. gads, 1061. gads, 1206. gada uzbrukums Sāmsalai, 1289. gads, 1721. gads Latvijā, 20. decembris, 2012. gada laikapstākļi Latvijā, 2020. gada laikapstākļi Latvijā, 2021. gada laikapstākļi Latvijā.