Ātrāk nekā pārlūku!
225 attiecības: Abruka, Abrukas bāka, Aksels Treijs, Alberts fon Bukshēvdens, Aleksandrs III Romanovs, Aleksandrs IV, Aleksandrs Laime, Angla, Ansekilas bāka, Arnolds Rītels, Šlokenbekas pils, Ēzelis, Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800), Baltenlande, Baltijas jūra, Baltijas jūras pirāti, Baltu ciltis (filma), Bartolomejs Anglis, Bartolomejs Hēneke, Bauskas pareizticīgo baznīca, Bēri, Belingshauzeni, Bergi, Burhards fon Dreilēbens, COVID-19 pandēmija Igaunijā, Cur Mīleni, Daugava, Daugavgrīvas klosteris, Dāņu Igaunija, Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222), Dānijas karaļu uzskaitījums, Dobele (zeme), Dobeles vēsture, Drivinalds, Dzelzs laikmets Latvijā, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Edvīns Aleksanders-Sinklērs, Eiropas lielākās salas, Eksonīms, Elmpti, Ernests Pole, Ernsts Fērmanis, Eseni, Fabiāns fon Belinshauzens, Ferdinands Erdmans Štolls (biologs), Folkvins, Fulko, Georgs fon Eihštets, Gerhards fon Jorke, Gustavs Manteifelis, ..., Hanko kara bāze (1940—1941), Hāpsalas pils, Hāpsalu, Hījumā, Hugo Vitroks, Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215), Igauņu valoda, Igaunija, Igaunijas ģeogrāfija, Igaunijas salas, Igaunijas vēsture, Igaunijas Zemes padome, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Ikskili, Indriķa hronika, Indriķis Pūliņš, Irbes šaurums, Izarnus Takons, Jakobs Hurts, Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, Jaunkrimuldas muiža, Jāns Korts, Jūhans I Sverkersons, Jirgens fon Fārensbahs, Johans Gotfrīds Arnts, Johans IV fon Minhauzens, Jurģa nakts sacelšanās, Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227), Karujervs, Karuzes kauja, Kasari, Kauja pie Otepē (1217), Kauja pie Sāmsalas (1215), Kauja pie Turaidas (1211), Kāli meteorīta krāteris, Kārlis fon Bukshēvdens, Kāvi bāka, Kūno fon Hacingenšteins, Kīpsāres bāka, Kerdla, Kibasāres bāka, Kolkas bāka, Konrads Megi, Krāterezers, Krievu karagājiens uz Igauniju (1223), Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218), Krievu—zviedru karš (1554—1557), Kristiāns Frīdrihs Dingelštets, Kristiāns Jāks Petersons, Kuivastu, Kuresāre, Kuresāres lidosta, Kuresāres pils, Kursa (valsts), Kurzemes bīskapija, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes un Sāmsalas bīskapija, Latviešu Indriķis, Latvijas igauņi, Latvijas valsts atzīšana de facto, Latvijas vēstures hronoloģija, Lībieši, Lībiešu valoda, Līvu zemes, Lēdurga, Lēdurga (novads), Leales bīskapija, Leāles pils, Leu, Leu bāka, Lielais Ziemeļu karš, Liepas muiža, Lihula, Livonija, Livonijas bīskapi, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas Konfederācijas līgums, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Livonijas—Maskavijas kari, Lodes bāka, Magnuss (Livonijas karalis), Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem, Miera Kursa, Mikronācija, Monzunda arhipelāgs, Muhu, Mullutu—Sūrlahts, Nameja gredzens (filma), Nīštates miera līgums, Nikolajs fon Nauens, Nolkeni, Notamā, Nozīmīgākie meteorītu krāteri Eiropā, Olevs Kaju, Oto fon Luterbergs, Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216), Pangas klints, Pasaules lielākās salas, Pērkons (mitoloģija), Piltene, Piltenes bruņniecība, Piltenes mantojuma karš, Piltenes viduslaiku pils, Pitrags, Poides pils, PRFoods, Rīgas arhibīskapija, Rīgas līcis, Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas vēsture, Rīgas vietniecība, Ridala, Salaca, Salacgrīvas novads, Salacgrīvas vēsture, Samsoni-Himmelšernas, Saules kauja, Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS, Sāmsalas bruņniecība, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sāmsaliešu sacelšanās (1262), Sāremā apriņķis, Sāremā pagasts, Sēretika bāka, Serves bāka, Serves pussala, Skaistgalves, Skitija, Soelas šaurums, Tallinas aplenkums (1221), Tallinas aplenkums (1223), Tāra, Tors (mitoloģija), Tule, Turaida (zeme), Ugaunija, Upsālas arhibīskapija, Vahaze, Vaide, Valdemārs II Estridsens, Valdis Kalnroze, Vanema, Varibuls, Veļikijnovgoroda, Vecākā atskaņu hronika, Veinameri, Velna laivas, Verners fon Breithauzens, Vidzemes guberņa, Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, Vilhelms no Modenas, Vilsandi, Vilsandi bāka, Vilsandi nacionālais parks, Virtsu, Zasi, Zemgale (valsts), Ziemeļu krusta kari, Ziemeļu septiņgadu karš, Zobena ēnā, Zoneburgas pils, Zviedru Igaunija, Zviedru vārti Vecrīgā, Zviedru Vidzeme, 1008. gads, 1061. gads, 1206. gada uzbrukums Sāmsalai, 1289. gads, 1721. gads Latvijā, 20. decembris, 2012. gada laikapstākļi Latvijā, 2020. gada laikapstākļi Latvijā, 2021. gada laikapstākļi Latvijā. Izvērst indekss (175 vairāk) »
Abruka
Abruka, agrāk — Abro, ir sala Rīgas līcī, Igaunijā, Monzunda arhipelāgā, netālu no Sāmsalas dienvidaustrumu krasta.Viens no tālākajiem platlapu koku izplatītajiem rajoniem Eiropas ziemeļu daļā,atrodas valsts aizsardzībā.
Jaunums!!: Sāmsala un Abruka · Redzēt vairāk »
Abrukas bāka
Abrukas bāka atrodas uz Abrukas saliņas Baltijas jūrā, netālu no Sāmsalas.
Jaunums!!: Sāmsala un Abrukas bāka · Redzēt vairāk »
Aksels Treijs
Aksels Treijs (arī Aksels Fromholds-Treijs; dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu Igaunijas mācītājs.
Jaunums!!: Sāmsala un Aksels Treijs · Redzēt vairāk »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Sāmsala un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Sāmsala un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs IV
Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.
Jaunums!!: Sāmsala un Aleksandrs IV · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Laime
Aleksandrs Laime (dzimis Rīgā, miris Kanaimā, Venecuēlā) bija latviešu ceļotājs un pētnieks, pirmais cilvēks, kurš ar kājām sasniedzis Anhela ūdenskritumu Venecuēlā.
Jaunums!!: Sāmsala un Aleksandrs Laime · Redzēt vairāk »
Angla
Angla ir neliels ciems Igaunijā, Sāmsalas ziemeļos, Sāremā apriņķa Leisi pagastā.
Jaunums!!: Sāmsala un Angla · Redzēt vairāk »
Ansekilas bāka
Ansekilas bāka atrodas Igaunijā, Sāmsalā uz Serves pussalas.
Jaunums!!: Sāmsala un Ansekilas bāka · Redzēt vairāk »
Arnolds Rītels
Arnolds Rītels (dzimis Sāmsalā, Igaunijā) ir Igaunijas politiķis, bijušais valsts prezidents no līdz.
Jaunums!!: Sāmsala un Arnolds Rītels · Redzēt vairāk »
Šlokenbekas pils
Šlokenbekas pils 2000. gadā Šlokenbekas muižas vārtu tornis 1904. gadā Skats uz pili Šlokenbekas viduslaiku pils (burtiski - "Slocenes leja") atrodas Tukuma novada Smārdes pagasta Milzkalnē pie Slocenes upes, netālu no Tukuma pilsētas austrumu robežas.
Jaunums!!: Sāmsala un Šlokenbekas pils · Redzēt vairāk »
Ēzelis
Ēzelis var būt.
Jaunums!!: Sāmsala un Ēzelis · Redzēt vairāk »
Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)
Baltazars fon Kampenhauzens (ap 1780). Baltazars fon Kampenhauzens (Ungurmuiža —, Muhu sala) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes guberņas civilgubernators.
Jaunums!!: Sāmsala un Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) · Redzēt vairāk »
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).
Jaunums!!: Sāmsala un Baltenlande · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Sāmsala un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas jūras pirāti
Galvenie tirdzniecības ceļi Baltijas jūrā ap 1400. gadu. Baltijas jūras pirāti bija jūras laupītāji, kas no 9. līdz 15. gadsimtam siroja Baltijas jūras piekrastes zemēs.
Jaunums!!: Sāmsala un Baltijas jūras pirāti · Redzēt vairāk »
Baltu ciltis (filma)
"Baltu ciltis: Eiropas pēdējie pagāni" ir Raita Ābeles un Laura Ābeles režisēta Latvijas 2018. gada populārzinātniska dokumentālā filma par 13. gadsimta baltiem — kuršiem, latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem, prūšiem (jātvingiem un galindiem), augštaišiem un žemaišiem, kā arī Baltijas somiem — lībiešiem un Sāmsalas igauņiem, kuru apdzīvotās zemes apceļo tirgotājs Larss no Dānijas.
Jaunums!!: Sāmsala un Baltu ciltis (filma) · Redzēt vairāk »
Bartolomejs Anglis
Bartolomejs Anglis jeb Bartolomejs no Anglijas (dzimis pirms 1203. gada — miris 1272. gadā) bija vēlo viduslaiku sholastisks domātājs, profesors Parīzē, franciskāņu ordeņa brālis.
Jaunums!!: Sāmsala un Bartolomejs Anglis · Redzēt vairāk »
Bartolomejs Hēneke
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Bartolomejs Hēneke (Bartholomäus Hoeneke, pirms 1300—pēc 1348) bija Vācu ordeņa priesteris, rakstvedis un diplomāts.
Jaunums!!: Sāmsala un Bartolomejs Hēneke · Redzēt vairāk »
Bauskas pareizticīgo baznīca
Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīca jeb Bauskas lielmocekļa Georgija Uzvarētāja baznīca ir pareizticīgo dievnams Bauskā, Uzvaras ielā 5.
Jaunums!!: Sāmsala un Bauskas pareizticīgo baznīca · Redzēt vairāk »
Bēri
Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815). Fon Bēri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16.
Jaunums!!: Sāmsala un Bēri · Redzēt vairāk »
Belingshauzeni
Belingshauzenu dzimtas ģerbonis. Baronu Belingshauzenu dzimtas ģerbonis. Belingshauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 16.
Jaunums!!: Sāmsala un Belingshauzeni · Redzēt vairāk »
Bergi
Frīdriham Vilhelmam Rembertam Bergam un viņa tiešajiem pēcnācējiem piešķirtais grāfa ģerbonis (1856) Fon Bergu no Karmelas, Kandlas un Nurmes ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Frīdriha Georga Magnusa fon Berga uzceltā jaunā Sangastes muižas kungu māja (arhitekts Oto Hippiuss, 1874—1881) fon Bergi pieder vairākām vācbaltu dzimtām, kuru priekšteči Livonijas Konfederācijā izsekojami līdz 16.
Jaunums!!: Sāmsala un Bergi · Redzēt vairāk »
Burhards fon Dreilēbens
Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.
Jaunums!!: Sāmsala un Burhards fon Dreilēbens · Redzēt vairāk »
COVID-19 pandēmija Igaunijā
Igaunijas apriņķi pēc COVID-19 kumulatīvās 14 dienu saslimstības uz 100 000 iedzīvotājiem. Tumšāka krāsa norāda uz lielāku kumulatīvo saslimstību (jaunākie dati). logaritmiskā skala, jaunākie dati). COVID-19 pandēmija Igaunijā sākās 2020.
Jaunums!!: Sāmsala un COVID-19 pandēmija Igaunijā · Redzēt vairāk »
Cur Mīleni
Cur Mīlenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon cur Mīleni ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijas Konfederācijā 16.
Jaunums!!: Sāmsala un Cur Mīleni · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Sāmsala un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas klosteris
Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.
Jaunums!!: Sāmsala un Daugavgrīvas klosteris · Redzēt vairāk »
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Jaunums!!: Sāmsala un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »
Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Sāmsala apzīmēta ar vācu nosaukumu Ösel. Aprakstītā kauja, visticamāk, notika pie Kuresāres pils (kartē - ''Arensburg''). Dāņu 1222.
Jaunums!!: Sāmsala un Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222) · Redzēt vairāk »
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Jaunums!!: Sāmsala un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Dobele (zeme)
Dobele jeb Doblene (latīņu tekstos: Dubelene, vācu tekstos: Doblên) bija seno zemgaļu novads starp Tērveteni, Spārneni, Dobeni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada, daļēji Tukuma novada (Džūkstes pagasts) teritorijā, kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.
Jaunums!!: Sāmsala un Dobele (zeme) · Redzēt vairāk »
Dobeles vēsture
Šturna zīmējuma). Tajā apmetās Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701). Dobele jeb Doblene (Atskaņu hronikas tekstā: Doblên) bija viens no seno zemgaļu galvenajiem pilskalniem Zemgales ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Sāmsala un Dobeles vēsture · Redzēt vairāk »
Drivinalds
Drivinalds jeb Drunvalds (citos Indriķa hronikas norakstos: Drunwaldus, Drunalde) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Sāmsala un Drivinalds · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets Latvijā
Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.
Jaunums!!: Sāmsala un Dzelzs laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Jaunums!!: Sāmsala un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »
Edvīns Aleksanders-Sinklērs
Sers Edvīns Aleksanders-Sinklērs, arī Edvīns Sinklērs (1865—1945), bija Britu impērijas karaflotes virsnieks, admirālis.
Jaunums!!: Sāmsala un Edvīns Aleksanders-Sinklērs · Redzēt vairāk »
Eiropas lielākās salas
Šeit uzskaitītas Eiropas salas, kuru platība pārsniedz 1000 km2.
Jaunums!!: Sāmsala un Eiropas lielākās salas · Redzēt vairāk »
Eksonīms
Eksonīms (no — 'ārpus' un ὄνυμα — 'vārds') ir vietvārds, kuru nosauktajā vietā nelieto vietējie iedzīvotāji ne oficiālajā, ne kādā vietējā valodā.
Jaunums!!: Sāmsala un Eksonīms · Redzēt vairāk »
Elmpti
Baronu Elmptu ģerbonis. Grāfu Anrepu-Elmptu ģerbonis. Fon Elmpti bija vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Sāmsalā 14.
Jaunums!!: Sāmsala un Elmpti · Redzēt vairāk »
Ernests Pole
Ernests Pole (1872-1914) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem.
Jaunums!!: Sāmsala un Ernests Pole · Redzēt vairāk »
Ernsts Fērmanis
Ernsts Fērmanis (1872-1947) bija vācbaltiešu izcelsmes higiēnists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.
Jaunums!!: Sāmsala un Ernsts Fērmanis · Redzēt vairāk »
Eseni
Fon Esenu dzimtas ģerbonis. Fon Eseni ir sena vācbaltiešu dzimta (Essen a.d. H. Nauckshen-Orrisaar), kas Livonijā zināma kopš 15.
Jaunums!!: Sāmsala un Eseni · Redzēt vairāk »
Fabiāns fon Belinshauzens
Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens (1778-1852) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas Impērijas jūrasbraucējs un kara flotes virsnieks.
Jaunums!!: Sāmsala un Fabiāns fon Belinshauzens · Redzēt vairāk »
Ferdinands Erdmans Štolls (biologs)
Ferdinands Erdmans Štolls (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas ornitologs un mikologs, publicējis dabas aizsardzībai veltītus darbus.
Jaunums!!: Sāmsala un Ferdinands Erdmans Štolls (biologs) · Redzēt vairāk »
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Jaunums!!: Sāmsala un Folkvins · Redzēt vairāk »
Fulko
Fulko bija Benediktiešu ordeņa mūks, kuru Lundas arhibīskaps Eskils 1165.
Jaunums!!: Sāmsala un Fulko · Redzēt vairāk »
Georgs fon Eihštets
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Georgs fon Eihštets vai Jurje no Eihštetes (latīņu: Georgius ab Eichstat) Siguldas komturs bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestra amata izpildītājs no 1260.
Jaunums!!: Sāmsala un Georgs fon Eihštets · Redzēt vairāk »
Gerhards fon Jorke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" — "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gerhards fon Jorke jeb Jorks (York), jeb Konrāds Joks (latīņu: Conradus a Joke) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1309.
Jaunums!!: Sāmsala un Gerhards fon Jorke · Redzēt vairāk »
Gustavs Manteifelis
Gustavs Manteifelis ( —) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.
Jaunums!!: Sāmsala un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »
Hanko kara bāze (1940—1941)
Hanko kara bāzes karte, kas pievienota 1940. gada 12. marta Maskavas miera līgumam Padomju nocietinājumi pie Hanko kara bāzes Padomju tālšavējs lielgabals Hanko kara bāzē, no kuras 1941. gada 22. jūnijā sākās Somijas apšaude 3. decembrī uz mīnas uzskrējušais un nogrimušais kuģis "Josifs Staļins" Hanko kara bāze bija Otrais pasaules kara laikā izveidota PSRS militārā bāze Somijas Hanko pussalā pie Somu līča, kuru tā ieguva pēc Ziemas kara 1940.
Jaunums!!: Sāmsala un Hanko kara bāze (1940—1941) · Redzēt vairāk »
Hāpsalas pils
Hāpsalas pils video no drona, 2022 Hāpsalas bīskapa pils jeb Hāpsalu pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapa pils ar katedrāli Igaunijas rietumos, ap kuru ar laiku izauga Hāpsalas pilsēta.
Jaunums!!: Sāmsala un Hāpsalas pils · Redzēt vairāk »
Hāpsalu
Hāpsalu, arī Hāpsala, ir kūrortpilsēta Igaunijas rietumu piekrastē pie Hāpsalu līča, Lēnes apriņķa centrs.
Jaunums!!: Sāmsala un Hāpsalu · Redzēt vairāk »
Hījumā
Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Sāmsala un Hījumā · Redzēt vairāk »
Hugo Vitroks
Hugo Vitroks Otrā pasaules kara laikā Hugo Vitroks (dzimis, miris) bija baltvācu politiķis, Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars), vienlaikus arī Rīgas pilsētas apgabala komisārs (Gebietskommissar Riga–Stadt) no 1941.
Jaunums!!: Sāmsala un Hugo Vitroks · Redzēt vairāk »
Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)
1215.
Jaunums!!: Sāmsala un Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215) · Redzēt vairāk »
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Sāmsala un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Sāmsala un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas ģeogrāfija
Igaunijas fizioģeogrāfiskā karte Igaunija atrodas Ziemeļeiropā starp 57,3° un 59,5° ziemeļu platuma paralēlēm un starp 21,5° un 28,1° austrumu garuma meridiānām.
Jaunums!!: Sāmsala un Igaunijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Igaunijas salas
Igaunijas teritorijā ir 1521 sala, no kurām lielākā daļa atrodas Baltijas jūrā (Igaunijas arhipelāgs), vairākas salas ir arī Peipusa ezerā un citos ezeros.
Jaunums!!: Sāmsala un Igaunijas salas · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Sāmsala un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Igaunijas Zemes padome
Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.
Jaunums!!: Sāmsala un Igaunijas Zemes padome · Redzēt vairāk »
Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Sāmsala un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »
Ikskili
Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Sāmsala un Ikskili · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Sāmsala un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Indriķis Pūliņš
Indriķis Pūliņš (1856-1932) bija latviešu kuģu kapteinis, burukuģu būvētājs Upesgrīvas kuģubūvētavā.
Jaunums!!: Sāmsala un Indriķis Pūliņš · Redzēt vairāk »
Irbes šaurums
Irbes šaurums jeb Irbes jūras šaurums ( — "Dižjūra", — "Kuršu šaurums"), arī Irves šaurums, ir jūras šaurums starp Latviju un Igauniju, kas atdala Kurzemes pussalu dienvidos no Sāmsalas Serves pussalas ziemeļos.
Jaunums!!: Sāmsala un Irbes šaurums · Redzēt vairāk »
Izarnus Takons
Izarnus Takons jeb Izarns no Takonas (Vācu: Isarnus von Takkon, Isarnus von Fontiano, latīņu: Isarno Morlane Isarnus Morlane, Isarnus Tacconi, Isarnus Italus; miris 1310. gadā) bija itāļu cilmes Rīgas arhibīskaps 19.12.1300.—11.04.1302.
Jaunums!!: Sāmsala un Izarnus Takons · Redzēt vairāk »
Jakobs Hurts
Jakobs Hurts (dzimis Himmastes ciemā Vidzemes guberņā, Krievijas Impērijā, miris Sanktpēterburgā, Krievijas Impērijā) bija igauņu folklorists, teologs, valodnieks un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Sāmsala un Jakobs Hurts · Redzēt vairāk »
Jaunākā Livonijas atskaņu hronika
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.
Jaunums!!: Sāmsala un Jaunākā Livonijas atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Jaunkrimuldas muiža
Jaunkrimuldas muiža jeb Krimuldas jaunmuiža, arī Jaunāmuiža, ir muižas kungu māja Saulkrastu novada Sējas pagasta Jaunkrimuldas ciemā.
Jaunums!!: Sāmsala un Jaunkrimuldas muiža · Redzēt vairāk »
Jāns Korts
Jāns Korts (dzimis Eksi pagastā, Tartu apriņķī, miris, Maskavā, PSRS), bija igauņu tēlnieks, gleznotājs un keramiķis, viens no 20.
Jaunums!!: Sāmsala un Jāns Korts · Redzēt vairāk »
Jūhans I Sverkersons
Jūhans I Sverkersons jeb Jūhans I (1201–1222) kopš 1216.
Jaunums!!: Sāmsala un Jūhans I Sverkersons · Redzēt vairāk »
Jirgens fon Fārensbahs
Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.
Jaunums!!: Sāmsala un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »
Johans Gotfrīds Arnts
Johans Gotfrīds Arnts (1713—1767) bija vācbaltu pedagogs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Sāmsala un Johans Gotfrīds Arnts · Redzēt vairāk »
Johans IV fon Minhauzens
Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572. gadā) kļūdaini Jānis Meninghauzens, bija Kurzemes bīskaps (kā Johans IV (Johann IV), 1540.-1560.) un Sāmsalas-Vīkas bīskaps (kā Johans V (Johann V), 1542.-1560.). 1559.
Jaunums!!: Sāmsala un Johans IV fon Minhauzens · Redzēt vairāk »
Jurģa nakts sacelšanās
Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.
Jaunums!!: Sāmsala un Jurģa nakts sacelšanās · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)
1227.
Jaunums!!: Sāmsala un Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227) · Redzēt vairāk »
Karujervs
Karujervs (— ‘Lāču ezers’) atrodas Igaunijas teritorijā — Sāmsalā, 4,5 km uz ziemeļiem no Kerlas ciema.
Jaunums!!: Sāmsala un Karujervs · Redzēt vairāk »
Karuzes kauja
Karuzes kauja notika 1270.
Jaunums!!: Sāmsala un Karuzes kauja · Redzēt vairāk »
Kasari
Kasari ir Igaunijai piederīga sala Veinameri šaurumā, Monzunda arhipelāgā, pie Hījumā salas dienvidaustrumu krasta.
Jaunums!!: Sāmsala un Kasari · Redzēt vairāk »
Kauja pie Otepē (1217)
1217.
Jaunums!!: Sāmsala un Kauja pie Otepē (1217) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Sāmsalas (1215)
1215.
Jaunums!!: Sāmsala un Kauja pie Sāmsalas (1215) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Turaidas (1211)
Kauja pie Turaidas notika 1211.
Jaunums!!: Sāmsala un Kauja pie Turaidas (1211) · Redzēt vairāk »
Kāli meteorīta krāteris
Kāli meteorīta krāteris Kāli meteorīta krāteris ir meteorīta trieciena rezultātā izveidojies zemes virsmas padziļinājums, kas atrodas Igaunijā, Sāmsalā, pie Kāli ciema.
Jaunums!!: Sāmsala un Kāli meteorīta krāteris · Redzēt vairāk »
Kārlis fon Bukshēvdens
Kārlis fon Bukshēvdens jeb Karloss fon Bukshēvdens (Carlos Matthias Ludwig Konstantin Otto von Buxhoeveden, 1856-1935) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts.
Jaunums!!: Sāmsala un Kārlis fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Kāvi bāka
Kāvi bāka atrodas Igaunijā Sāmsalā uz Serves pussalas dienvidaustrumu krasta.
Jaunums!!: Sāmsala un Kāvi bāka · Redzēt vairāk »
Kūno fon Hacingenšteins
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Kūno fon Hacingenšteins jeb Konrāds von Hatšteins vai Konrads Hercogensteins (latīņu: Conradus von Herzogstein) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1288.līdz 1290.
Jaunums!!: Sāmsala un Kūno fon Hacingenšteins · Redzēt vairāk »
Kīpsāres bāka
Kīpsāres bāka 2006. gada jūlijā Kīpsāres bāka atrodas Harilaidas pussalā, Sāmsalā, Igaunijā, Vilsandi nacionālā parka teritorijā.
Jaunums!!: Sāmsala un Kīpsāres bāka · Redzēt vairāk »
Kerdla
Kerdla ir mazpilsēta Igaunijā, Hījumā apriņķa administratīvais centrs.
Jaunums!!: Sāmsala un Kerdla · Redzēt vairāk »
Kibasāres bāka
Kibasāres bāka atrodas Igaunijā uz Sāmsalas, salas austrumdaļā, uz Kibasāres pussalas.
Jaunums!!: Sāmsala un Kibasāres bāka · Redzēt vairāk »
Kolkas bāka
Kolkas bāka ir bāka ziemeļos no Kolkas raga uz mākslīgi veidotas salas.
Jaunums!!: Sāmsala un Kolkas bāka · Redzēt vairāk »
Konrads Megi
Konrads Vilhelms Megi (dzimis Hellenurmes muižā netālu no Tartu, Krievijas impērijā, miris Tartu, Igaunijā) bija igauņu mākslinieks ainavists.
Jaunums!!: Sāmsala un Konrads Megi · Redzēt vairāk »
Krāterezers
Jaunzēlandē — ir krāterezers Krāterezers ir ezers, kas izveidojies ilgāku laiku neaktīva vulkāna krāterī vai kalderā.
Jaunums!!: Sāmsala un Krāterezers · Redzēt vairāk »
Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krievu karagājiens notika uz Sakalas zemi (pie Vīlandes, kartē - ''Fellin'') un Rēveles zemi (kartē - ''Reval''). 1223.
Jaunums!!: Sāmsala un Krievu karagājiens uz Igauniju (1223) · Redzēt vairāk »
Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)
Livonijas Konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Krievu karagājiens notika uz Imeru (pie Valmieras, kartē - ''Wolmar'') un Idumeju. 1218.
Jaunums!!: Sāmsala un Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1554—1557)
Krievu—zviedru karš (1554—1557) bija viens no krievu-zviedru kariem Karēlijā, kas notika pirms Livonijas kara sākuma.
Jaunums!!: Sāmsala un Krievu—zviedru karš (1554—1557) · Redzēt vairāk »
Kristiāns Frīdrihs Dingelštets
Kristiāns Frīdrihs Dingelštets (dzimis, miris) bija Igaunijas vācbaltiešu mācītājs.
Jaunums!!: Sāmsala un Kristiāns Frīdrihs Dingelštets · Redzēt vairāk »
Kristiāns Jāks Petersons
Kristiāns Jāks Petersons (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijā dzimis igauņu dzejnieks, kas tiek uzskatīts par igauņu literatūras pamatlicēju.
Jaunums!!: Sāmsala un Kristiāns Jāks Petersons · Redzēt vairāk »
Kuivastu
Kuivastu ir ciems Igaunijas salas Muhu austrumu krastā.
Jaunums!!: Sāmsala un Kuivastu · Redzēt vairāk »
Kuresāre
Kuresāre ir pilsēta Sāmsalā, Igaunijā.
Jaunums!!: Sāmsala un Kuresāre · Redzēt vairāk »
Kuresāres lidosta
Kuresāres lidosta ir lidosta Igaunijā, 2,8 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Kuresāres centra, Sāremā salā.
Jaunums!!: Sāmsala un Kuresāres lidosta · Redzēt vairāk »
Kuresāres pils
Ārensburgas pils plāns 1641. gadā. Kuresāres jeb Ārensburgas bīskapa pils ir viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku pilīm Baltijas valstīs.
Jaunums!!: Sāmsala un Kuresāres pils · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Sāmsala un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Sāmsala un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Sāmsala un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Sāmsalas bīskapija
Kurzemes un Sāmsalas bīskapija (brūnā krāsā) Dānijas kontrolē. Kurzemes un Sāmsalas bīskapa ģerbonis (1554). Kurzemes un Sāmsalas bīskapija bija īslaicīgi pastāvējusi Livonijas Konfederācijas valsts (1542—1560), kurā bīskapa Johana Minhauzena valdīšanas laikā apvienojās Kurzemes bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija un viņš kļuva par šo zemju bīskapu.
Jaunums!!: Sāmsala un Kurzemes un Sāmsalas bīskapija · Redzēt vairāk »
Latviešu Indriķis
Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.
Jaunums!!: Sāmsala un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »
Latvijas igauņi
Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gadsimta beigās Latvijas igauņi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībam.
Jaunums!!: Sāmsala un Latvijas igauņi · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts atzīšana de facto
Z. A. Meierovica uzaicinājuma vēstule Lielbritānijas latviešiem, kas izsūtīta kopā ar Balfūra notas kopiju 1918. gada 18. novembrī. Latvijas atzīšana de facto bija sākotnējā Latvijas valsts vai tās Pagaidu valdības kā juridiska fakta atzīšana 1918.—1921.
Jaunums!!: Sāmsala un Latvijas valsts atzīšana de facto · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Sāmsala un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Sāmsala un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Sāmsala un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Jaunums!!: Sāmsala un Līvu zemes · Redzēt vairāk »
Lēdurga
Lēdurga ir apdzīvota vieta Siguldas novada Lēdurgas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Sāmsala un Lēdurga · Redzēt vairāk »
Lēdurga (novads)
Lēdurga kā viena no Gaujas līvu zemēm (1185-1230). Lēdurgas novads vai, Indriķa hronikā, Lēdurgas draudze (latīņu: Lethegore) bija senās Gaujas līvus zemes novads pie Metsepoles zemes robežas (tagadējais Lēdurgas pagasts).
Jaunums!!: Sāmsala un Lēdurga (novads) · Redzēt vairāk »
Leales bīskapija
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Leales bīskapija vai Igaunijas bīskapija bija pirmā Romas katoļu baznīcas diacēze Igaunijas teritorijā.
Jaunums!!: Sāmsala un Leales bīskapija · Redzēt vairāk »
Leāles pils
Leāles pils 1683. gada zīmējumā. Pilsdrupu plāns no Pauluči albuma. Pilsdrupas (2011). Leāles pils jeb Lihulas bīskapa pils bija pils tagadējā Lihulas pilsētā Pērnavas apriņķī Igaunijā, kura atradās uz Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa robežas.
Jaunums!!: Sāmsala un Leāles pils · Redzēt vairāk »
Leu
Leu var būt.
Jaunums!!: Sāmsala un Leu · Redzēt vairāk »
Leu bāka
Leu bāka (igauniski — Lõu tuletorn) atrodas Igaunijā, Sāmsalā uz Serves pussalas.
Jaunums!!: Sāmsala un Leu bāka · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Sāmsala un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Liepas muiža
Bijusī Liepas muižas kungu māja 2001. gadā. Muižas plāns (1787). Liepas muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, aptuveni 100 km no Rīgas un 14 km no Priekuļiem.
Jaunums!!: Sāmsala un Liepas muiža · Redzēt vairāk »
Lihula
Lihula, agrāk Leāle, ir pagasta pakļautības pilsēta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Jaunums!!: Sāmsala un Lihula · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Sāmsala un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Jaunums!!: Sāmsala un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Sāmsala un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Sāmsala un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācijas līgums
Livonijas Konfederācijas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Livonijas Konfederācijas līgums ir Rīgā 1243.
Jaunums!!: Sāmsala un Livonijas Konfederācijas līgums · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Sāmsala un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Sāmsala un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Sāmsala un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Lodes bāka
Lodes bāka atrodas Igaunijā Sāmsalā uz Serves pussalas dienvidrietumu krasta.
Jaunums!!: Sāmsala un Lodes bāka · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Sāmsala un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.
Jaunums!!: Sāmsala un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem · Redzēt vairāk »
Miera Kursa
1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls. Miera Kursa (senvācu: dat Vredecuren land) bija apzīmējums tām Bandavas un Vanemas zemēm, kas 1230.
Jaunums!!: Sāmsala un Miera Kursa · Redzēt vairāk »
Mikronācija
Sīlande Mikronācijas ir dažādos veidos strukturētas organizācijas vai atsevišķu cilvēku projekti, kas pasludina savu neatkarību no esošām valstīm.
Jaunums!!: Sāmsala un Mikronācija · Redzēt vairāk »
Monzunda arhipelāgs
Monzunda arhipelāgs Monzunda arhipelāgs, arī Rietumigaunijas arhipelāgs, ir salu arhipelāgs Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Sāmsala un Monzunda arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Muhu
Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Sāmsala un Muhu · Redzēt vairāk »
Mullutu—Sūrlahts
Mullutu—Sūrlahts ir ezers Igaunijas Sāremā salā apmēram 2 kilometrus uz rietumiem no Kuresāres.
Jaunums!!: Sāmsala un Mullutu—Sūrlahts · Redzēt vairāk »
Nameja gredzens (filma)
„Nameja gredzens” (starptautiskais nosaukums The Pagan King — 'pagānu ķēniņš', sākotnēji The King's Ring — 'ķēniņa gredzens') ir Aigara Graubas režisēta 2018.
Jaunums!!: Sāmsala un Nameja gredzens (filma) · Redzēt vairāk »
Nīštates miera līgums
Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.
Jaunums!!: Sāmsala un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Jaunums!!: Sāmsala un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »
Nolkeni
Baronu Nolkenu dzimtas ģerbonis. Nolkeni ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Sāmsala un Nolkeni · Redzēt vairāk »
Notamā
Notamā ir 0,059 km2 liela neapdzīvota saliņa Igaunijas Monzunda arhipelāgā uz rietumiem no Sāremā salas Vilsandi nacionālā parka teritorijā.
Jaunums!!: Sāmsala un Notamā · Redzēt vairāk »
Nozīmīgākie meteorītu krāteri Eiropā
Šajā sarakstā uzskaitīti Eiropas nozīmīgākie meteorītu krāteri.
Jaunums!!: Sāmsala un Nozīmīgākie meteorītu krāteri Eiropā · Redzēt vairāk »
Olevs Kaju
Olevs Kaju (dzimis Aizputē, miris Rīgā) bija latviešu ķirurgs, medicīnas zinātņu doktors.
Jaunums!!: Sāmsala un Olevs Kaju · Redzēt vairāk »
Oto fon Luterbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Oto fon Luterbergs arī Oto fon Rodenšteins (latīņu: Otho von Rodenstein) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1266.
Jaunums!!: Sāmsala un Oto fon Luterbergs · Redzēt vairāk »
Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)
1216.
Jaunums!!: Sāmsala un Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216) · Redzēt vairāk »
Pangas klints
Pangas klints Pangas klints atrodas uz Pangas raga Sāmsalā, kura ziemeļu un ziemeļrietumu malā paceļas visu Igaunijas salu varenākās klintis.
Jaunums!!: Sāmsala un Pangas klints · Redzēt vairāk »
Pasaules lielākās salas
Šajā uzskaitījumā iekļautas pasaules lielākās salas, kuru platība ir vairāk kā 2500 km² un arī vairākas citas salas ar platību virs 500 km².
Jaunums!!: Sāmsala un Pasaules lielākās salas · Redzēt vairāk »
Pērkons (mitoloģija)
Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).
Jaunums!!: Sāmsala un Pērkons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.
Jaunums!!: Sāmsala un Piltene · Redzēt vairāk »
Piltenes bruņniecība
Kurzemes un Piltenes bruņnieku dzimtu ģerboņi Jelgavas Bruņniecības nama zālē. Piltenes bruņniecība bija no 1717.
Jaunums!!: Sāmsala un Piltenes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Piltenes mantojuma karš
Piltenes mantojuma karš jeb Polijas—Piltenes karš bija karš par bijušās Kurzemes bīskapijas piederību 1583.
Jaunums!!: Sāmsala un Piltenes mantojuma karš · Redzēt vairāk »
Piltenes viduslaiku pils
Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās. Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309. (Bernhard Schmid, 1942). Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no Pauluči albuma). Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830). Piltenes viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes laikā no 14.
Jaunums!!: Sāmsala un Piltenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Pitrags
Pitrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Jaunums!!: Sāmsala un Pitrags · Redzēt vairāk »
Poides pils
Poides pils plāns (''J. B. Holzmayer'', 1891). Poides baznīca ar sargtorni mūsdienās (2007). Poides pils jeb Peides pils bija Livonijas ordeņa Poides fogta (Ordensvogtei Poda) pils, kas 13.
Jaunums!!: Sāmsala un Poides pils · Redzēt vairāk »
PRFoods
PRFoods AS (agrākais nosaukums Premia Foods) ir Igaunijas pārtikas rūpniecības uzņēmums.
Jaunums!!: Sāmsala un PRFoods · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Sāmsala un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Sāmsala un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.
Jaunums!!: Sāmsala un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Sāmsala un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Rīgas vietniecība
Rīgas vietniecība bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi.
Jaunums!!: Sāmsala un Rīgas vietniecība · Redzēt vairāk »
Ridala
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Ridalas zeme kartē apzīmēta kā Lēnes zeme (''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ridala (igauņu: Ridala, latīņu: Rotalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jaunums!!: Sāmsala un Ridala · Redzēt vairāk »
Salaca
Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.
Jaunums!!: Sāmsala un Salaca · Redzēt vairāk »
Salacgrīvas novads
Salacgrīvas novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidota pašvaldība, kurā tika apvienoti bijušā Limbažu rajona Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju un Liepupes pagasts.
Jaunums!!: Sāmsala un Salacgrīvas novads · Redzēt vairāk »
Salacgrīvas vēsture
Salacgrīvas pilskalns pirms Otrā pasaules kara. Salacgrīvas vēsture aptver laika periodu kopš Salacgrīvas dibināšanas Metsepoles zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Sāmsala un Salacgrīvas vēsture · Redzēt vairāk »
Samsoni-Himmelšernas
Samsonu-Himmelšernu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Samsoni-Himmelšernas ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: Sāmsala un Samsoni-Himmelšernas · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Sāmsala un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS
Igaunijas un PSRS Savstarpējās palīdzības pakts padomju militārā spiediena rezultātā tika parakstīts 1939.
Jaunums!!: Sāmsala un Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS · Redzēt vairāk »
Sāmsalas bruņniecība
Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Sāmsala un Sāmsalas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Jaunums!!: Sāmsala un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »
Sāmsaliešu sacelšanās (1262)
1262.
Jaunums!!: Sāmsala un Sāmsaliešu sacelšanās (1262) · Redzēt vairāk »
Sāremā apriņķis
Sāremā apriņķis, arī Sāmsalas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Sāmsala un Sāremā apriņķis · Redzēt vairāk »
Sāremā pagasts
Sāremā pagasts ir viena no 3 Igaunijas Sāremā apriņķa pašvaldībām un tā pēc platības ir lielākā pašvaldība valstī.
Jaunums!!: Sāmsala un Sāremā pagasts · Redzēt vairāk »
Sēretika bāka
Sēretika bāka atrodas Igaunijā Sāmsalas dienvidu krastā uz Sēretika zemesraga.
Jaunums!!: Sāmsala un Sēretika bāka · Redzēt vairāk »
Serves bāka
Serves bāka atrodas Igaunijā uz Sāmsalas, salas dienviddaļā, uz Serves pussalas.
Jaunums!!: Sāmsala un Serves bāka · Redzēt vairāk »
Serves pussala
Serves pussala ir liela pussala Sāmsalas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Sāmsala un Serves pussala · Redzēt vairāk »
Skaistgalves
Skaistgalves (Calocybe) ir lapiņu sēņu ģints, kas pieder čemurpūkaiņu dzimtai.
Jaunums!!: Sāmsala un Skaistgalves · Redzēt vairāk »
Skitija
Skitija ap 100. gadu p.m.ē. grifiem (Erbstorfas karte, 13. gadsimta sākums). Skitija ((Skuthia)) ir vēsturisks nosaukums reģionam Melnās jūras un Kaspijas jūras ziemeļu stepēs, kuru laikā no 8.
Jaunums!!: Sāmsala un Skitija · Redzēt vairāk »
Soelas šaurums
Soelas šaurums ir jūras šaurums Baltijas jūras austrumos, pieder Veinameri akvatorijai.
Jaunums!!: Sāmsala un Soelas šaurums · Redzēt vairāk »
Tallinas aplenkums (1221)
1221.
Jaunums!!: Sāmsala un Tallinas aplenkums (1221) · Redzēt vairāk »
Tallinas aplenkums (1223)
1223.
Jaunums!!: Sāmsala un Tallinas aplenkums (1223) · Redzēt vairāk »
Tāra
''Taarausk'' simbols — rats Tāra igauņu mitoloģijā ir dievs, kas bija pazīstams sāmsaliešiem un, iespējams, arī kontinentālajiem igauņiem.
Jaunums!!: Sāmsala un Tāra · Redzēt vairāk »
Tors (mitoloģija)
"Tora kauja pret milžiem", Mortena Eskila Vinges glezna (1872). Tors (senangļu: Þunor, senaugšvācu: Punra) senskandināvu mitoloģijā ir pērkona un auglības dievs, Odina un Jerdas dēls.
Jaunums!!: Sāmsala un Tors (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Tule
Tule ir leģendāra sala vai zeme Eiropas ziemeļos, ko pirmais aprakstījis Senās Grieķijas ceļotājs Pītejs (ap 380—310 p.m.ē.) savā sacerējumā «Par Okeānu» (Περί τού Ωκεανού).
Jaunums!!: Sāmsala un Tule · Redzēt vairāk »
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Jaunums!!: Sāmsala un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Jaunums!!: Sāmsala un Ugaunija · Redzēt vairāk »
Upsālas arhibīskapija
Upsālas arhibīskapa Stefana zīmogs. Vecās Upsālas baznīca mūsdienās. Upsālas Doma katedrāle mūsdienās. Ēsterlandes un Norlandes. Upsālas arhibīskapija bija Romas Katoļu baznīcas province (1164—1531), vēlāk evaņģēliski luteriskās Zviedrijas baznīcas sastāvdaļa.
Jaunums!!: Sāmsala un Upsālas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Vahaze
Vahaze ir Igaunijai piederoša saliņa Rīgas līcī, dienvidos no Sāmsalas.
Jaunums!!: Sāmsala un Vahaze · Redzēt vairāk »
Vaide
Vaide ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras Irbes šauruma krastā.
Jaunums!!: Sāmsala un Vaide · Redzēt vairāk »
Valdemārs II Estridsens
Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).
Jaunums!!: Sāmsala un Valdemārs II Estridsens · Redzēt vairāk »
Valdis Kalnroze
Valdis Kalnroze (līdz 1961. gadam Voldemārs Rozenbergs, —) bija latviešu gleznotājs, smalks tonālās glezniecības meistars.
Jaunums!!: Sāmsala un Valdis Kalnroze · Redzēt vairāk »
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Jaunums!!: Sāmsala un Vanema · Redzēt vairāk »
Varibuls
Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Sāmsala un Varibuls · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Sāmsala un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Sāmsala un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Veinameri
Veinameri (— ‘šaurumu jūra’) vai Monzunds (— ‘Monas šaurums’) ir Baltijas jūras jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu.
Jaunums!!: Sāmsala un Veinameri · Redzēt vairāk »
Velna laivas
Bīlavu Velna laiva (2004). Mušiņu un Bīlavu velna laivu pazemes daļu zīmējums (Eduards Šturms, Talsu novada aizvēsture, 1935). "Velna laivas" jeb laivveida akmens krāvuma senkapi ir ļoti senas bronzas laikmeta (ap 950—750. gads p.m.ē.) apbedījumu vietas Kurzemes ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Sāmsala un Velna laivas · Redzēt vairāk »
Verners fon Breithauzens
Livonijas landmestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Verners fon Breithauzens (latīņu: Wernerus a Breithausen), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no aptuveni 1261.
Jaunums!!: Sāmsala un Verners fon Breithauzens · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Sāmsala un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.
Jaunums!!: Sāmsala un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Sāmsala un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Vilsandi
Vilsandi ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas.
Jaunums!!: Sāmsala un Vilsandi · Redzēt vairāk »
Vilsandi bāka
Vilsandi bāka atrodas uz Vilsandi salas Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas.
Jaunums!!: Sāmsala un Vilsandi bāka · Redzēt vairāk »
Vilsandi nacionālais parks
Vilsandi nacionālais parks ir nacionālais parks Igaunijā, Sārema apriņķī.
Jaunums!!: Sāmsala un Vilsandi nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Virtsu
Virtsu ir lielciems (alevik) Igaunijas rietumu daļā Pērnavas apriņķī, Lēnerannas pagastā uz Virtsu pussalas pie Sūrveina šauruma (saukts arī Virtsu šaurums), kurš atdala Igaunijas kontinentālo daļu no Muhu un Sāremā salām.
Jaunums!!: Sāmsala un Virtsu · Redzēt vairāk »
Zasi
Zasu dzimtas ģerbonis. Baronu Zasu dzimtas ģerbonis. Zasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15.
Jaunums!!: Sāmsala un Zasi · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Sāmsala un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Sāmsala un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Ziemeļu septiņgadu karš
Ziemeļu septiņgadu karš (1563-1570) jeb Pirmais Ziemeļu karš vai Trīs kroņu karš starp Zviedrijas un Dānijas-Norvēģijas karaļvalstīm.
Jaunums!!: Sāmsala un Ziemeļu septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
Zobena ēnā
"Zobena ēnā" ir 1976.
Jaunums!!: Sāmsala un Zobena ēnā · Redzēt vairāk »
Zoneburgas pils
Zoneburgas pilsdrupas mūsdienās (2012). Zoneburgas pils jeb Zonenburgas pils, arī Māsi ordeņa pils, bija Livonijas ordeņa būvēta Zoneburgas fogta pils, kas kontrolēja pārcelšanos pāri jūras šaurumam starp Sāmsalu, Muhu salu un kontinentu.
Jaunums!!: Sāmsala un Zoneburgas pils · Redzēt vairāk »
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Jaunums!!: Sāmsala un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »
Zviedru vārti Vecrīgā
Zviedru vārti Zviedru vārti ir 17. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Vecrīgā, vienīgie pilsētas aizsargmūra vārti, kas saglabājušies līdz mūsu dienām (savulaik tādi bijuši astoņi).
Jaunums!!: Sāmsala un Zviedru vārti Vecrīgā · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Sāmsala un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1008. gads
1008.
Jaunums!!: Sāmsala un 1008. gads · Redzēt vairāk »
1061. gads
1061.
Jaunums!!: Sāmsala un 1061. gads · Redzēt vairāk »
1206. gada uzbrukums Sāmsalai
Dāņu 1206.
Jaunums!!: Sāmsala un 1206. gada uzbrukums Sāmsalai · Redzēt vairāk »
1289. gads
1289.
Jaunums!!: Sāmsala un 1289. gads · Redzēt vairāk »
1721. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1721.
Jaunums!!: Sāmsala un 1721. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
20. decembris
20.
Jaunums!!: Sāmsala un 20. decembris · Redzēt vairāk »
2012. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2012.
Jaunums!!: Sāmsala un 2012. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2020. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,8 °C (2,4 °C virs normas), 2020.
Jaunums!!: Sāmsala un 2020. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2021. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada laikapstākļi Latvijā. Lai gan 2021.
Jaunums!!: Sāmsala un 2021. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Saaremaa, Sāmsalieši, Sāmsalnieki, Sārema, Sāremā, Sāremā sala, Ēzele.
