Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Sārmi

Indekss Sārmi

Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.

91 attiecības: Acetilacetons, Aktinīdi, Alumīnija oksīds, Alumīnijs, Amonija dihromāts, Amonija hlorīds, Amonija sāļi, Analītiskā ķīmija, Anhidrīds, Šūnapvalks, Ūdeņradis, Ūdens piesārņojums, Ķīmijas tehnoloģija, Ēteri, Bārija hidroksīds, Bāze (ķīmija), Benzils, Berlīnes zilais, Bogorijas ezers, Borskābe, Bromoforms, Buferšķīdums, Cēzijs, Celuloze, Cementīts, Cinka hidroksīds, Cinks, Diciāns, Dzelzs, Elektrolīts, Elektrolīze, Fenolftaleīns, Floroglucīns, Fruktoze, Furazāns, Hidrīdi, Hidroksīdi, Hidroksilamīns, Hidroksilgrupa, Hidroksiljons, Higrometrs, Hitīns, Hlorbenzols, Hroma(VI) oksīds, Indijs, Indols, Jodoforms, Kālija hidroksīds, Kālijs, Kjeldāla metode, ..., Krava, Kuņģis, Lakmuss, Laktoni, Metāli, Mezakonskābe, Monosaharīdi, Nātrija hidroksīds, Niobija(V) oksīds, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Oglekļa dioksīds, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Oleīnskābe, Organiskā ķīmija, Pārziepošana, Penicilīni, PH, Pienskābe, Platīns, Politetrafluoretilēns, Pretinde, Rihards fon Foregers, Sāļi, Sārmu metāli, Sēra dioksīds, Sēra heksafluorīds, Sērs, Silīcija dioksīds, Silīcijskābe, Slāpekļa dioksīds, Slāpekļa(III) oksīds, Slāpekļa(V) oksīds, Spirti, Stearolskābe, Sudraba nitrāts, Tallijs, Ureāze, Vanādija(V) oksīds, Virpuļsūknis, Virsmaktīvas vielas, Ziepes. Izvērst indekss (41 vairāk) »

Acetilacetons

Acetilacetons (diacetilmetāns, pentān-2,4-dions, СН3–СО–СН2–СО–СН3) ir vienkāršākais β-diketons — savienojums ar divām karbonilgrupām molekulā, starp kurām ir viens oglekļa atoms (metilēngrupa).

Jaunums!!: Sārmi un Acetilacetons · Redzēt vairāk »

Aktinīdi

Aktinīdi jeb aktinoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 90 līdz 103 (no torija līdz lourensijam).

Jaunums!!: Sārmi un Aktinīdi · Redzēt vairāk »

Alumīnija oksīds

Alumīnija oksīds (Al2O3) ir alumīnija un skābekļa binārais savienojums.

Jaunums!!: Sārmi un Alumīnija oksīds · Redzēt vairāk »

Alumīnijs

Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.

Jaunums!!: Sārmi un Alumīnijs · Redzēt vairāk »

Amonija dihromāts

Amonija dihromāts ((NH4)2Cr2O7) ir oranžsarkani monoklīni kristāli, kas labi šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Sārmi un Amonija dihromāts · Redzēt vairāk »

Amonija hlorīds

Amonija hlorīds jeb salmiaks (NH4Cl) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, nedaudz higroskopiska viela bez smaržas un ar rūgti sāļu garšu.

Jaunums!!: Sārmi un Amonija hlorīds · Redzēt vairāk »

Amonija sāļi

Viens no pazīstamākajiem amonija sāļiem — amonija nitrāts Amonija sāļi ir tādi sāļi, kas satur amonija jonu.

Jaunums!!: Sārmi un Amonija sāļi · Redzēt vairāk »

Analītiskā ķīmija

Analītiskā ķīmija ir zinātne, kas pēta un pilnveido ķīmiskās analīzes metodes.

Jaunums!!: Sārmi un Analītiskā ķīmija · Redzēt vairāk »

Anhidrīds

Anhidrīds (- bezūdens) ir savienojums, kas tiek iegūts, atšķeļot kādam citam savienojumam ūdeni.

Jaunums!!: Sārmi un Anhidrīds · Redzēt vairāk »

Šūnapvalks

Augu šūnas uzbūve. Šūnapvalks iekrāsots zaļā krāsā Šūnapvalks ir stingrs polisaharīdu slānis, kas atrodas šūnas membrānas ārpusē.

Jaunums!!: Sārmi un Šūnapvalks · Redzēt vairāk »

Ūdeņradis

Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.

Jaunums!!: Sārmi un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »

Ūdens piesārņojums

Marakaibo ezera piekrastes piesārņojums Ar ūdeņu piesārņošanu parasti saprot dažādu antropogēnu aģentu nokļūšanu dabas ūdeņos.

Jaunums!!: Sārmi un Ūdens piesārņojums · Redzēt vairāk »

Ķīmijas tehnoloģija

Rūpnieciska mēroga destilācijas kolonnas Ķīmijas tehnoloģija (no, chēmeia — 'metālu sakausēšanas māka', τέχνη, tehnē — 'meistarība, māksla' un λογος, logos — 'mācība, jēdziens') ir zinātne par ķīmisko reakciju norisi, metodēm un īpatnībām rūpnieciskajos vai modelējošos procesos.

Jaunums!!: Sārmi un Ķīmijas tehnoloģija · Redzēt vairāk »

Ēteri

Ēteri ir skābekli saturoši organiski savienojumi, kas satur ētera grupu — skābekļa atomu, kas ir savienots ar divām alkilgrupām.

Jaunums!!: Sārmi un Ēteri · Redzēt vairāk »

Bārija hidroksīds

Bārija hidroksīds (Ba(OH)2) ir balta, kristāliska viela.

Jaunums!!: Sārmi un Bārija hidroksīds · Redzēt vairāk »

Bāze (ķīmija)

Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.

Jaunums!!: Sārmi un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »

Benzils

Benzils (1,2-difeniletāndions, C6H5−CO−CO−C6H5) ir vienkāršākais pilnīgi aromātiskais diketons.

Jaunums!!: Sārmi un Benzils · Redzēt vairāk »

Berlīnes zilais

Berlīnes zilais jeb dzelzs(II,III) heksacianoferāts(II,III) ir viens no cianoferātu tipa kompleksajiem savienojumiem, kurš satur tikai dzelzi un cianīdgrupas.

Jaunums!!: Sārmi un Berlīnes zilais · Redzēt vairāk »

Bogorijas ezers

Bogorijas ezers (agrāk Lake Hannington) - sālsezers ar lielu sārmu saturu, atrodas Kenijas centrālajā daļā, ap 285 km ziemeļziemeļrietumos no Nairobi.

Jaunums!!: Sārmi un Bogorijas ezers · Redzēt vairāk »

Borskābe

Borskābe jeb ortoborskābe (H3BO3 vai B(OH)3) ir ļoti vāja neorganiska skābe.

Jaunums!!: Sārmi un Borskābe · Redzēt vairāk »

Bromoforms

Bromoforms (tribrommetāns, CHBr3) ir smags, dzeltenīgs, slikti degošs šķidrums ar saldenu smaržu.

Jaunums!!: Sārmi un Bromoforms · Redzēt vairāk »

Buferšķīdums

pH-metra kalibrēšana ar standartbuferšķīdumiem Buferšķīdums ir šķīdums ar noteiktu pH, kas, šķīdumu atšķaidot, tikpat kā nemainās un, pievienojot nedaudz skābes vai sārma, mainās maz.

Jaunums!!: Sārmi un Buferšķīdums · Redzēt vairāk »

Cēzijs

Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55.

Jaunums!!: Sārmi un Cēzijs · Redzēt vairāk »

Celuloze

Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.

Jaunums!!: Sārmi un Celuloze · Redzēt vairāk »

Cementīts

Cementīts jeb dzelzs karbīds ir dzelzs un oglekļa ķīmiskais savienojums, kura formula ir Fe3C.

Jaunums!!: Sārmi un Cementīts · Redzēt vairāk »

Cinka hidroksīds

Cinka hidroksīds ir viens no tipiskajiem amfotērajiem hidroksīdiem.

Jaunums!!: Sārmi un Cinka hidroksīds · Redzēt vairāk »

Cinks

Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.

Jaunums!!: Sārmi un Cinks · Redzēt vairāk »

Diciāns

Diciāns (bieži saukts vienkārši par ciānu), arī cianogēns, (CN)2 - bezkrāsaina indīga gāze ar asu, rūgtajām mandelēm līdzīgu smaržu.

Jaunums!!: Sārmi un Diciāns · Redzēt vairāk »

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Jaunums!!: Sārmi un Dzelzs · Redzēt vairāk »

Elektrolīts

Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.

Jaunums!!: Sārmi un Elektrolīts · Redzēt vairāk »

Elektrolīze

Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.

Jaunums!!: Sārmi un Elektrolīze · Redzēt vairāk »

Fenolftaleīns

Fenolftaleīns (С20Н14O4) ir trifenilmetāna grupas krāsviela. Tas ir pH indikators, kas sārmainā vidē maina krāsu no bezkrāsainas uz purpurvioletu. Koncentrētos sārmos tas no jauna kļūst bezkrāsains, bet koncentrētās skābēs veido oranžsarkanu katjonu. Tīrā veidā fenolftaleīns ir balta pulverveida viela, kas slikti šķīst ūdenī, bet labi — spirtā un ēterī.

Jaunums!!: Sārmi un Fenolftaleīns · Redzēt vairāk »

Floroglucīns

Floroglucīns (1,3,5-trihidroksibenzols, simetriskais trioksibenzols, С6Н3(ОН)3) pieder pie trīsvērtīgajiem fenoliem.

Jaunums!!: Sārmi un Floroglucīns · Redzēt vairāk »

Fruktoze

Fruktoze Fruktoze ir vienkāršs cukurs, balta, kristāliska, ļoti salda viela, cilvēka organisms izmanto viegli.

Jaunums!!: Sārmi un Fruktoze · Redzēt vairāk »

Furazāns

Furazāns (1,2,5-oksadiazols, C2H2N2O) pieder pie heterocikliskajiem "aromātiskajiem" savienojumiem.

Jaunums!!: Sārmi un Furazāns · Redzēt vairāk »

Hidrīdi

Litija borhidrīda paraugs Hidrīdi (- ūdens) ir ūdeņraža binārie savienojumi ar tādiem elementiem, kas ievērojami mazāk elektronegatīvi par to.

Jaunums!!: Sārmi un Hidrīdi · Redzēt vairāk »

Hidroksīdi

cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.

Jaunums!!: Sārmi un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »

Hidroksilamīns

Hidroksilamīns (NH2OH) ir bezkrāsaina kristāliska (adatveida kristāli) viela, kas viegli šķīst ūdenī, veidojot hidroksilamīna hidrātu NH2OH·H2O.

Jaunums!!: Sārmi un Hidroksilamīns · Redzēt vairāk »

Hidroksilgrupa

Hidroksilgrupas modelis Hidroksilgrupa (arī hidroksogrupa vai oksigrupa) ir no skābekļa un ūdeņraža sastāvoša funkcionālā grupa ar formulu −OH.

Jaunums!!: Sārmi un Hidroksilgrupa · Redzēt vairāk »

Hidroksiljons

Hidroksiljons ir negatīvi lādēts divatomu jons, kas satur skābekli un ūdeņradi.

Jaunums!!: Sārmi un Hidroksiljons · Redzēt vairāk »

Higrometrs

Higrometrs (— mitrs + metron — mērs) ir ierīce, mēraparāts kas paredzēta gaisa mitruma mērīšanai vai citu gāzu mitruma noteikšanai.

Jaunums!!: Sārmi un Higrometrs · Redzēt vairāk »

Hitīns

Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.

Jaunums!!: Sārmi un Hitīns · Redzēt vairāk »

Hlorbenzols

Hlorbenzols (C6H5Cl) ir bezkrāsains, degtspējīgs šķidrums, kuru var iegūt no fenola un fosfora pentahlorīda.

Jaunums!!: Sārmi un Hlorbenzols · Redzēt vairāk »

Hroma(VI) oksīds

Hroma(VI) oksīds jeb hroma trioksīds (CrO3) ir hroma un skābekļa savienojums, kas pieder pie skābajiem oksīdiem.

Jaunums!!: Sārmi un Hroma(VI) oksīds · Redzēt vairāk »

Indijs

Indijs ir ķīmiskais elements ar simbolu In un atomskaitli 49.

Jaunums!!: Sārmi un Indijs · Redzēt vairāk »

Indols

Indols (2,3-benzpirols, C8H7N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kura molekula sastāv no kondensētiem benzola un pirola gredzeniem (indols pieder pie "aromātiskajiem" savienojumiem ar delokalizētu π elektronu sistēmu).

Jaunums!!: Sārmi un Indols · Redzēt vairāk »

Jodoforms

Jodoforms (trijodmetāns, CHI3) ir dzeltena, gaistoša kristāliska viela ar specifisku, ārkārtīgi uzmācīgu un noturīgu aromātu un saldenu garšu.

Jaunums!!: Sārmi un Jodoforms · Redzēt vairāk »

Kālija hidroksīds

Kālija hidroksīds (KOH) ir balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Sārmi un Kālija hidroksīds · Redzēt vairāk »

Kālijs

Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.

Jaunums!!: Sārmi un Kālijs · Redzēt vairāk »

Kjeldāla metode

Slāpekļa noteikšana ar Kjeldāla metodi Kjeldāla metode ir slāpekļa kvantitatīvas noteikšanas metode organiskās vielās.

Jaunums!!: Sārmi un Kjeldāla metode · Redzēt vairāk »

Krava

Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.

Jaunums!!: Sārmi un Krava · Redzēt vairāk »

Kuņģis

Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.

Jaunums!!: Sārmi un Kuņģis · Redzēt vairāk »

Lakmuss

Lakmusa papīrs pēc izmantošanas Lakmuss ir ūdenī šķīstošs krāsvielu maisījums, ko iegūst no dažu sugu ķērpjiem.

Jaunums!!: Sārmi un Lakmuss · Redzēt vairāk »

Laktoni

Dažādi laktonu veidi: α-acetolaktons, β-propiolaktons, γ-butirolaktons un δ-valerolaktons Laktoni ir tādi esteri, kuri −COO− grupējumu satur ciklā (t. i., estera ogļūdeņražu atlikumi veido gredzenu).

Jaunums!!: Sārmi un Laktoni · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Sārmi un Metāli · Redzēt vairāk »

Mezakonskābe

Mezakonskābe (trans-metilbutēndiskābe, metilfumārskābe, HOOC−C(CH3).

Jaunums!!: Sārmi un Mezakonskābe · Redzēt vairāk »

Monosaharīdi

Monosaharīdi ((monos) — ‘viens pats, vienīgais’, σακχαρ (sakchar) — ‘cukurs’) ir viena no trijām ogļhidrātu grupām (vēl ir disaharīdi un polisaharīdi).

Jaunums!!: Sārmi un Monosaharīdi · Redzēt vairāk »

Nātrija hidroksīds

Nātrija hidroksīds (nātrija sārms, kodīgais nātrijs, kaustiskā soda, ziepju zāles, NaOH) ir sārms.

Jaunums!!: Sārmi un Nātrija hidroksīds · Redzēt vairāk »

Niobija(V) oksīds

Niobija(V) oksīds (zināms arī kā niobija pentoksīds) ir ķīmiskais savienojums, niobija oksīds tā augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.

Jaunums!!: Sārmi un Niobija(V) oksīds · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti fizikā

Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.

Jaunums!!: Sārmi un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Sārmi un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.

Jaunums!!: Sārmi un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »

Oleīnskābe

Oleīnskābe (cis-9-oktadecēnskābe, СН3(СН2)7СН.

Jaunums!!: Sārmi un Oleīnskābe · Redzēt vairāk »

Organiskā ķīmija

Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas un to reakcijas.

Jaunums!!: Sārmi un Organiskā ķīmija · Redzēt vairāk »

Pārziepošana

nātrija hidroksīdu. Pārziepošana ir process, kurā hidrolizē esterus ar sārmu.

Jaunums!!: Sārmi un Pārziepošana · Redzēt vairāk »

Penicilīni

Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.

Jaunums!!: Sārmi un Penicilīni · Redzēt vairāk »

PH

pH indikatoru iekrāsoti šķīdumi ar dažādu ūdeņraža jonu koncentrāciju (no pH.

Jaunums!!: Sārmi un PH · Redzēt vairāk »

Pienskābe

Pienskābe (α-hidroksipropionskābe, 2-hidroksipropānskābe, CH3CHOHCOOH) pieder pie hidroksikarbonskābēm.

Jaunums!!: Sārmi un Pienskābe · Redzēt vairāk »

Platīns

Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.

Jaunums!!: Sārmi un Platīns · Redzēt vairāk »

Politetrafluoretilēns

Politetrafluoretilēns ir polimērs, kas sastāv tikai no oglekļa un fluora.

Jaunums!!: Sārmi un Politetrafluoretilēns · Redzēt vairāk »

Pretinde

Pretinde, pretlīdzeklis jeb antidots (no grieķu val. antidoton — 'dot pret') ir viela, kas pārtrauc vai pavājina indes ietekmi uz organismu.

Jaunums!!: Sārmi un Pretinde · Redzēt vairāk »

Rihards fon Foregers

Rihards fon Foregers (dzimis, miris) bija austriešu—amerikāņu ķīmiķis, rūpnieks.

Jaunums!!: Sārmi un Rihards fon Foregers · Redzēt vairāk »

Sāļi

kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.

Jaunums!!: Sārmi un Sāļi · Redzēt vairāk »

Sārmu metāli

Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi.

Jaunums!!: Sārmi un Sārmu metāli · Redzēt vairāk »

Sēra dioksīds

Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.

Jaunums!!: Sārmi un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »

Sēra heksafluorīds

Sēra heksafluorīds SF6 ir sēra un fluora binārais savienojums, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.

Jaunums!!: Sārmi un Sēra heksafluorīds · Redzēt vairāk »

Sērs

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.

Jaunums!!: Sārmi un Sērs · Redzēt vairāk »

Silīcija dioksīds

Silīcija dioksīds (SiO2) normālos apstākļos ir cieta kristāliska viela.

Jaunums!!: Sārmi un Silīcija dioksīds · Redzēt vairāk »

Silīcijskābe

Silīcijskābe, pazīstama arī kā kramskābe, ir ļoti vāja silīciju un skābekli saturoša skābe ar mainīgu sastāvu (n).

Jaunums!!: Sārmi un Silīcijskābe · Redzēt vairāk »

Slāpekļa dioksīds

Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa(IV) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums.

Jaunums!!: Sārmi un Slāpekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Slāpekļa(III) oksīds

Slāpekļa(III) oksīds (N2O3) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem.

Jaunums!!: Sārmi un Slāpekļa(III) oksīds · Redzēt vairāk »

Slāpekļa(V) oksīds

Slāpekļa(V) oksīds (N2O5) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — slāpekļa oksīds, kurā slāpeklis ir augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.

Jaunums!!: Sārmi un Slāpekļa(V) oksīds · Redzēt vairāk »

Spirti

Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).

Jaunums!!: Sārmi un Spirti · Redzēt vairāk »

Stearolskābe

Stearolskābe (9-oktadecīnskābe, CH3(CH2)7C≡C(CH2)7−COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar trīskāršo saiti.

Jaunums!!: Sārmi un Stearolskābe · Redzēt vairāk »

Sudraba nitrāts

Sudraba nitrāts (AgNO3), arī elles akmens vai lapiss, ir sudraba un slāpekļskābes sāls.

Jaunums!!: Sārmi un Sudraba nitrāts · Redzēt vairāk »

Tallijs

Tallijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Tl un atomskaitli 81.

Jaunums!!: Sārmi un Tallijs · Redzēt vairāk »

Ureāze

Ureāze funkcionāli pieder pie amilohidrolāzu un fosfotriesterāzu virsdzimtas.

Jaunums!!: Sārmi un Ureāze · Redzēt vairāk »

Vanādija(V) oksīds

Vanādija(V) oksīds (zināms arī kā vanādija pentoksīds) ir ķīmiskais savienojums, vanādija oksīds tā augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.

Jaunums!!: Sārmi un Vanādija(V) oksīds · Redzēt vairāk »

Virpuļsūknis

Virpuļsūknis ir iekārta, kas paredzēta ūdens sūknēšanai vai padevei no rezervuāriem, akām, uzglabāšanas tvertnēm.

Jaunums!!: Sārmi un Virpuļsūknis · Redzēt vairāk »

Virsmaktīvas vielas

Virsmaktīvas vielas molekulas shematisks attēls Virsmaktīvās vielas (VAV) ir tādas vielas, kas samazina virsmas spraigumu starp diviem šķidrumiem vai starp šķidrumu un cietu vielu.

Jaunums!!: Sārmi un Virsmaktīvas vielas · Redzēt vairāk »

Ziepes

Lietuvā ražotas bērnu ziepes. Ziepes ir anjonu virsmas aktīvas vielas, kas kopā ar ūdeni tiek izmantotas mazgāšanai, var būt cietā vai šķidrā veidā.

Jaunums!!: Sārmi un Ziepes · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Bāzes, Sārms.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »