Ātrāk nekā pārlūku!
136 attiecības: Agresīvie ūdeņi, Aisbergs, Aizkuņģa dziedzera sula, Akridīns, Alumīnijs, Amīdi, Amerikas Savienotās Valstis, Amfetamīns, Aminoindāndioni, Amonija hlorīds, Amonija karbonāts, Amonija sāļi, Apaļlapu rasene, Azokrāsvielas, Ūdeņradis, Ūdens, Ūdens cietība, Ūdens piesārņojums, Ķīmijas tehnoloģija, Ķīmiskā viela, Žozefs Prusts, Bārija oksīds, Bāze (ķīmija), Benzoskābe, Benztriazols, Binārie savienojumi, Borāti, Bors, Butirāti, Cianāti, Cilvēka skelets, Cinka hlorīds, Cinks, Denaturācija, Dimetilformamīds, Dimetilsulfoksīds, Dubultsāls, Dzīvsudraba(II) cianīds, Dzelzs, Elektrolīts, Elektrolīze, Eltons, Etiķskābe, Fācija, Fluors, Fosfāti, Fosfors, Galvaniskais elements, Gliptomorfoze, Gutācija, ..., Hidrazīns, Hidrīdi, Hidroksiljons, Hidrolīze, Hinaldīns, Hinolīns, Hitīns, Hlorīdi, Hlors, Homeostāze, Hroms, Hromskābe, Humusvielas, Imidazols, Indijs, Irīdijs, Izohinolīns, Izvadorgānu sistēma, Karbazols, Karbonāti, Karbonskābes, Katodluminiscence, Kauls, Kālija hlorāts, Kālijs, Kompleksie savienojumi, Kristālhidrāti, Kristāls, Kuņģis, Lantāns, Latvijas pamatieži, Lietus, Metāli, Minerāls, Nātrija hidrogēnkarbonāts, Nātrija hlorīds, Nātrija sulfāts, Nātrija sulfīds, Nātrija sulfīts, Nātrija tiosulfāts, Neorganiskās vielas, Nierakmeņu slimība, Nikotīns, Nitrāti, Oksīdi, Olbaltumvielas, Pazemes ūdeņi, Penicilīni, Piesārņojums, Piperazīns, Piperidīns, Piridīns, Prazeodīms, Propionskābe, Rodanīdi, Saldūdens, Sāļūdens, Sājūdens, Sārmi, Sēra dioksīds, Sērūdeņradis, Sedimentoloģija, Selenīts, Silīcijskābe, Silikāti, Skābeņskābe, Skābes, Skābuma regulētāji, Slāpekļa(V) oksīds, Slāpekļūdeņražskābe, Slāpeklis, Soda, Solončaks, Spirti, Starptautiskais nepatentētais nosaukums, Struktūrdaļa, Sudraba nitrāts, Sulfāti, Sulfītu process, Tautomērija, Urāna heksafluorīds, Urīnorgānu sistēma, Vanas ezers, Vara(II) sulfāts, Varš, Zemes klātne (transports). Izvērst indekss (86 vairāk) »
Agresīvie ūdeņi
Agresīvie ūdeņi ir skābes vai sāļus saturoši dabiskie ūdeņi, kas iedarbojas uz betonu un kaļķiem.
Jaunums!!: Sāļi un Agresīvie ūdeņi · Redzēt vairāk »
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Jaunums!!: Sāļi un Aisbergs · Redzēt vairāk »
Aizkuņģa dziedzera sula
Aizkuņģa dziedzera sula (pankreātiskā sula) ir sekrēts, kuru izdala aizkuņģa dziedzeris divpadsmitpirkstu zarnā caur galveno aizkuņģa dziedzera vadu un caur divpadsmitpirkstu zarnas lielo papillu (papilla duodeni major).
Jaunums!!: Sāļi un Aizkuņģa dziedzera sula · Redzēt vairāk »
Akridīns
Akridīns (C13H9N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kura molekula sastāv no trim kondensētiem cikliem — piridīna cikla, kam abās pusēs atrodas benzola gredzeni.
Jaunums!!: Sāļi un Akridīns · Redzēt vairāk »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Sāļi un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Amīdi
150px Amīdi ir karbonskābju funkcionālie atvasinājumi, kur skābes karboksilgrupā hidroksilgrupa ir aizvietota ar aminogrupu.
Jaunums!!: Sāļi un Amīdi · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Sāļi un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Amfetamīns
Amfetamīns ir fenilalkilamīnu klases stimulants, kas pastiprina uzmanības spējas, novērš miegainību, nogurumu un ēstgribu.
Jaunums!!: Sāļi un Amfetamīns · Redzēt vairāk »
Aminoindāndioni
Aminoindāndioni ir indāndiona atvasinājumi ar vienu vai vairākām aminogrupām molekulā.
Jaunums!!: Sāļi un Aminoindāndioni · Redzēt vairāk »
Amonija hlorīds
Amonija hlorīds jeb salmiaks (NH4Cl) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, nedaudz higroskopiska viela bez smaržas un ar rūgti sāļu garšu.
Jaunums!!: Sāļi un Amonija hlorīds · Redzēt vairāk »
Amonija karbonāts
Amonija karbonāts ((NH4)2CO3) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, higroskopiska viela ar amonjaka smaku.
Jaunums!!: Sāļi un Amonija karbonāts · Redzēt vairāk »
Amonija sāļi
Viens no pazīstamākajiem amonija sāļiem — amonija nitrāts Amonija sāļi ir tādi sāļi, kas satur amonija jonu.
Jaunums!!: Sāļi un Amonija sāļi · Redzēt vairāk »
Apaļlapu rasene
Apaļlapu rasene ir daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs.
Jaunums!!: Sāļi un Apaļlapu rasene · Redzēt vairāk »
Azokrāsvielas
Azosavienojumu vispārīga formula Azokrāsvielas ir organiskas krāsvielas, kas pieder pie azosavienojumiem, jo to molekulās ir vismaz viena azogrupa −N.
Jaunums!!: Sāļi un Azokrāsvielas · Redzēt vairāk »
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Jaunums!!: Sāļi un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Sāļi un Ūdens · Redzēt vairāk »
Ūdens cietība
Krāna nokaļķošanās, ko izraisījis ciets ūdens Ūdens cietība ir dabīgo ūdens īpašību kopums, kas saistīts ar sārmzemju metālu saturošu sāļu, visbiežāk kalcija un magnija sāļu, koncentrāciju ūdenī.
Jaunums!!: Sāļi un Ūdens cietība · Redzēt vairāk »
Ūdens piesārņojums
Marakaibo ezera piekrastes piesārņojums Ar ūdeņu piesārņošanu parasti saprot dažādu antropogēnu aģentu nokļūšanu dabas ūdeņos.
Jaunums!!: Sāļi un Ūdens piesārņojums · Redzēt vairāk »
Ķīmijas tehnoloģija
Rūpnieciska mēroga destilācijas kolonnas Ķīmijas tehnoloģija (no, chēmeia — 'metālu sakausēšanas māka', τέχνη, tehnē — 'meistarība, māksla' un λογος, logos — 'mācība, jēdziens') ir zinātne par ķīmisko reakciju norisi, metodēm un īpatnībām rūpnieciskajos vai modelējošos procesos.
Jaunums!!: Sāļi un Ķīmijas tehnoloģija · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā viela
Ūdens un tvaiks ir vienas ķīmiskās vielas divi dažādi agregātstāvokļi Ķīmiskā viela ir vielas veids ar noteiktu ķīmisko sastāvu, neatkarīgi no šīs vielas izcelsmes.
Jaunums!!: Sāļi un Ķīmiskā viela · Redzēt vairāk »
Žozefs Prusts
Žozefs Luijs Prusts (dzimis, miris) bija franču ķīmiķis.
Jaunums!!: Sāļi un Žozefs Prusts · Redzēt vairāk »
Bārija oksīds
Bārija oksīds (BaO) ir balta cietviela, kas veidojas, degot bārijam vai termiski sadaloties bārija sāļiem.
Jaunums!!: Sāļi un Bārija oksīds · Redzēt vairāk »
Bāze (ķīmija)
Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.
Jaunums!!: Sāļi un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Benzoskābe
Benzoskābe (benzolkarbonskābe, C6H5COOH) pieder pie aromātiskajām karbonskābēm.
Jaunums!!: Sāļi un Benzoskābe · Redzēt vairāk »
Benztriazols
Benztriazols (C6H5N3) ir slāpekli saturošs heterociklisks savienojums, kura molekulā ir kondensēts benzola gredzens un 1,2,3-triazola gredzens.
Jaunums!!: Sāļi un Benztriazols · Redzēt vairāk »
Binārie savienojumi
Binārie savienojumi (no — 'divdaļīgs') ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).
Jaunums!!: Sāļi un Binārie savienojumi · Redzēt vairāk »
Borāti
Tetraborāta jona struktūra Borāti ir borskābes sāļi.
Jaunums!!: Sāļi un Borāti · Redzēt vairāk »
Bors
Bors ir ķīmiskais elements ar simbolu B un atomskaitli 5.
Jaunums!!: Sāļi un Bors · Redzēt vairāk »
Butirāti
Na butirāta ķīmiskā formula Butirāti, saukti arī par butanoātiem, ir sviestskābes atvasinājumi — sāļi vai esteri.
Jaunums!!: Sāļi un Butirāti · Redzēt vairāk »
Cianāti
Cianāta anjona molekulas modelis Cianāti ir ciānskābes sāļi.
Jaunums!!: Sāļi un Cianāti · Redzēt vairāk »
Cilvēka skelets
Cilvēka skelets no priekšpuses Cilvēka skelets no mugurpuses Skelets ir visi kauli un to savienojumi.
Jaunums!!: Sāļi un Cilvēka skelets · Redzēt vairāk »
Cinka hlorīds
Cinka hlorīds (ZnCl2) ir balta, kristāliska, ūdenī ļoti labi šķīstoša viela.
Jaunums!!: Sāļi un Cinka hlorīds · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Sāļi un Cinks · Redzēt vairāk »
Denaturācija
olbaltumvielu denaturācija, ko izraisījis straujais temperatūras kāpums, tās cepšanas laikā Denaturācija ir process, kurā olbaltumvielas vai aminoskābes dažādu fizikālu (piemēram, termiskas apstrādes) un ķīmisku faktoru iedarbībā (piemēram, reakcijās ar minerālskābēm, smago metālu sāļiem, kā arī dažiem organiskajiem šķīdinātājiem) sadalās no ceturtējās struktūras līdz otrējai struktūrai, tādējādi zaudējot savu raksturīgo uzbūvi un īpašības.
Jaunums!!: Sāļi un Denaturācija · Redzēt vairāk »
Dimetilformamīds
Dimetilformamīds (DMF, DMFA) ir organisks savienojums, kas pieder pie karbonskābju amīdiem.
Jaunums!!: Sāļi un Dimetilformamīds · Redzēt vairāk »
Dimetilsulfoksīds
Dimetilsulfoksīds (DMSO) ir organisks savienojums, kas pieder pie sulfoksīdiem.
Jaunums!!: Sāļi un Dimetilsulfoksīds · Redzēt vairāk »
Dubultsāls
Nātrija kālija tartrāta kristāls. Dubultsāls ir tāds sāls, kurā skābju atlikuma joni ir saistīti ar divu dažādu metālu joniem.
Jaunums!!: Sāļi un Dubultsāls · Redzēt vairāk »
Dzīvsudraba(II) cianīds
Dzīvsudraba(II) cianīds ir dzīvsudraba un zilskābes sāls.
Jaunums!!: Sāļi un Dzīvsudraba(II) cianīds · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Sāļi un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Elektrolīts
Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.
Jaunums!!: Sāļi un Elektrolīts · Redzēt vairāk »
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Jaunums!!: Sāļi un Elektrolīze · Redzēt vairāk »
Eltons
Eltons ir beznoteces sālsezers Krievijā, Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā, Volgogradas apgabalā, netālu no Kazahstānas robežas.
Jaunums!!: Sāļi un Eltons · Redzēt vairāk »
Etiķskābe
Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.
Jaunums!!: Sāļi un Etiķskābe · Redzēt vairāk »
Fācija
Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.
Jaunums!!: Sāļi un Fācija · Redzēt vairāk »
Fluors
Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.
Jaunums!!: Sāļi un Fluors · Redzēt vairāk »
Fosfāti
Fosfāta jons Fosfāti ir fosforskābes sāļi.
Jaunums!!: Sāļi un Fosfāti · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Sāļi un Fosfors · Redzēt vairāk »
Galvaniskais elements
Galvaniskā elementa apzīmējums elektriskajās shēmās Galvaniskais elements (par godu Luidži Galvāni) jeb voltiskais elements (par godu Alesandro Voltam) ir elektroķīmiskā šūna, kuru ieslēdzot elektriskajā ķēdē, no ķīmiskās enerģijas tiek iegūta elektriskā enerģija.
Jaunums!!: Sāļi un Galvaniskais elements · Redzēt vairāk »
Gliptomorfoze
Halīta kristālu gliptomorfozes amulas svītas iežos. Amula pie Kalnamuižas. Gliptomorfoze (gr. γλυπτός — izgriezts, iegravēts un μορφή — forma) ir reljefs kristālu (parasti halīta vai ledus) nospiedums uz karbonātiski-mālainu vai smilšakmens, slāņojumu virsmas, kas var būt aizpildīts ar citiem iežiem vai minerāliem.
Jaunums!!: Sāļi un Gliptomorfoze · Redzēt vairāk »
Gutācija
Gutācijas šķidruma pilieni uz zemenes lapām Gutācija (no gutta — ‘piliens’) ir ksilēmas šķidruma pilienu izdalīšanās lapu malu vai galu rajonā.
Jaunums!!: Sāļi un Gutācija · Redzēt vairāk »
Hidrazīns
Hidrazīns (N2H4) ir bezkrāsains, higroskopisks šķidrums ar asu smaku, šķīst ūdenī, spirtos, tvaiki ar gaisu veido eksplozīvu maisījumu; toksisks.
Jaunums!!: Sāļi un Hidrazīns · Redzēt vairāk »
Hidrīdi
Litija borhidrīda paraugs Hidrīdi (- ūdens) ir ūdeņraža binārie savienojumi ar tādiem elementiem, kas ievērojami mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Sāļi un Hidrīdi · Redzēt vairāk »
Hidroksiljons
Hidroksiljons ir negatīvi lādēts divatomu jons, kas satur skābekli un ūdeņradi.
Jaunums!!: Sāļi un Hidroksiljons · Redzēt vairāk »
Hidrolīze
Hidrolīze ( — 'ūdens', lysis — 'sairšana') ir saliktu vielu pilnīga vai daļēja reakcija ar ūdeni.
Jaunums!!: Sāļi un Hidrolīze · Redzēt vairāk »
Hinaldīns
Hinaldīns jeb 2-metilhinolīns (C10H9N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kas pieder pie hinolīna atvasinājumiem.
Jaunums!!: Sāļi un Hinaldīns · Redzēt vairāk »
Hinolīns
Hinolīns (C9H7N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums.
Jaunums!!: Sāļi un Hinolīns · Redzēt vairāk »
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Jaunums!!: Sāļi un Hitīns · Redzēt vairāk »
Hlorīdi
Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Sāļi un Hlorīdi · Redzēt vairāk »
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Jaunums!!: Sāļi un Hlors · Redzēt vairāk »
Homeostāze
cilvēka — rokas Homeostāze (homoios — ‘līdzīgs’ un, stasis — ‘miera stāvoklī’) ir sistēmu, to vidū arī dzīvo organismu, spēja jebkurā līmenī saglabāt patstāvību un pastāvību.
Jaunums!!: Sāļi un Homeostāze · Redzēt vairāk »
Hroms
Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.
Jaunums!!: Sāļi un Hroms · Redzēt vairāk »
Hromskābe
Hromskābe (H2CrO4) ir vidēji stipra skābe, kas eksistē tikai ūdens šķīdumos un brīvā veidā nav iegūta.
Jaunums!!: Sāļi un Hromskābe · Redzēt vairāk »
Humusvielas
Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).
Jaunums!!: Sāļi un Humusvielas · Redzēt vairāk »
Imidazols
Imidazols (1,3-diazols, glioksalīns, C3H4N2) pieder pie azolu grupas heterocikliskajiem "aromātiskajiem" savienojumiem.
Jaunums!!: Sāļi un Imidazols · Redzēt vairāk »
Indijs
Indijs ir ķīmiskais elements ar simbolu In un atomskaitli 49.
Jaunums!!: Sāļi un Indijs · Redzēt vairāk »
Irīdijs
Irīdijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ir un atomskaitli 77.
Jaunums!!: Sāļi un Irīdijs · Redzēt vairāk »
Izohinolīns
Izohinolīns (C9H7N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums.
Jaunums!!: Sāļi un Izohinolīns · Redzēt vairāk »
Izvadorgānu sistēma
Izvadorgānu sistēma ir orgānu sistēma, ar kuru palīdzību organisms atbrīvojas no kaitīgiem vielmaiņas galaproduktiem.
Jaunums!!: Sāļi un Izvadorgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Karbazols
Karbazols (dibenzpirols, difenilēnimīns, C12H9N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kura molekula sastāv no kondensētiem diviem benzola un viena pirola gredzena (karbazols pieder pie "aromātiskajiem" savienojumiem ar delokalizētu π elektronu sistēmu, tādēļ tā molekula ir visai stabila).
Jaunums!!: Sāļi un Karbazols · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Sāļi un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Karbonskābes
Karbonskābju vispārīga struktūrformula Karbonskābes (organiskās skābes) ir organiskas vielas, kuru molekulas satur karboksilgrupu −COOH.
Jaunums!!: Sāļi un Karbonskābes · Redzēt vairāk »
Katodluminiscence
Katodluminiscence ir luminiscences veids, kas rodas, ja vielu apstaro ar elektronu kūli (katodstariem), kur elektronu enerģija ir 102 — 105 eV.
Jaunums!!: Sāļi un Katodluminiscence · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Sāļi un Kauls · Redzēt vairāk »
Kālija hlorāts
Kālija hlorāts (Bertolē sāls, KClO3) ir hlorskābes kālija sāls.
Jaunums!!: Sāļi un Kālija hlorāts · Redzēt vairāk »
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Jaunums!!: Sāļi un Kālijs · Redzēt vairāk »
Kompleksie savienojumi
Cisplatīna kompleksa molekulas modelis Kompleksie savienojumi jeb koordinācijas savienojumi (- sakars, savienojums) ir neitrālas molekulas vai elektriski lādēti joni, kas veidojas, pie centrālā atoma (parasti metāla) pievienojoties citām molekulām vai joniem, ko sauc par ligandiem.
Jaunums!!: Sāļi un Kompleksie savienojumi · Redzēt vairāk »
Kristālhidrāti
Kobalta hlorīda heksahidrāts Co(H2O)6Cl2 (sarkanā krāsā) Kristālhidrāti (- ledus, kalnu kristāls + hydōr - ūdens) ir kristāliskas vielas (biežāk neorganiskas), kuru sastāvā ir ūdens molekulas - tā saucamais kristalizācijas ūdens.
Jaunums!!: Sāļi un Kristālhidrāti · Redzēt vairāk »
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Jaunums!!: Sāļi un Kristāls · Redzēt vairāk »
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Jaunums!!: Sāļi un Kuņģis · Redzēt vairāk »
Lantāns
Lantāns ir ķīmiskais elements ar simbolu La un atomskaitli 57.
Jaunums!!: Sāļi un Lantāns · Redzēt vairāk »
Latvijas pamatieži
270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.
Jaunums!!: Sāļi un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »
Lietus
Lietus. Lietus ir viena no dabas visizplatītākajām parādībām, kas veido laikapstākļus.
Jaunums!!: Sāļi un Lietus · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Sāļi un Metāli · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Sāļi un Minerāls · Redzēt vairāk »
Nātrija hidrogēnkarbonāts
Nātrija hidrogēnkarbonāts (NaHCO3) jeb dzeramā soda ir nātrija un ogļskābes skābais sāls.
Jaunums!!: Sāļi un Nātrija hidrogēnkarbonāts · Redzēt vairāk »
Nātrija hlorīds
Nātrija hlorīds (NaCl, vārāmais sāls), pazīstams arī kā vienkārši sāls, ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī (pieaugot temperatūrai, šķīdība palielinās nedaudz).
Jaunums!!: Sāļi un Nātrija hlorīds · Redzēt vairāk »
Nātrija sulfāts
Nātrija sulfāts (Na2SO4, glaubersāls Na2SO4·10 H2O) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Sāļi un Nātrija sulfāts · Redzēt vairāk »
Nātrija sulfīds
Nātrija sulfīds (Na2S) ir nātrija un sēra binārais savienojums, kas pieskaitāms pie bāziskajiem sulfīdiem (sērūdeņražskābes sāļiem).
Jaunums!!: Sāļi un Nātrija sulfīds · Redzēt vairāk »
Nātrija sulfīts
Nātrija sulfīts (Na2SO3) ir balta kristāliska viela, kas ir sērpaskābes un nātrija sāls.
Jaunums!!: Sāļi un Nātrija sulfīts · Redzēt vairāk »
Nātrija tiosulfāts
Nātrija tiosulfāts (Na2S2O3) ir balta kristāliska viela (monoklīni kristāli), kas uzskatāma par ļoti nestabilās tiosērskābes nātrija sāli.
Jaunums!!: Sāļi un Nātrija tiosulfāts · Redzēt vairāk »
Neorganiskās vielas
Neorganiskās vielas ir vienkāršas vielas vai ķīmiskie savienojumi, kas nav organiskās vielas.
Jaunums!!: Sāļi un Neorganiskās vielas · Redzēt vairāk »
Nierakmeņu slimība
Nierakmeņu slimība jeb nefrolitiāze (— ‘niere’, lithos — ‘akmens’) ir saslimšana, kas saistīta ar cietu konkrementu ("akmeņu") veidošanos nierēs, kuru klātbūtne var veicināt dažādu patoloģisku izmaiņu attīstību nierēs un urīnvados.
Jaunums!!: Sāļi un Nierakmeņu slimība · Redzēt vairāk »
Nikotīns
Nikotīns ir piridīna grupas alkaloīds - bezkrāsains, eļļains šķidrums, kam ir raksturīga tabakas smaka.
Jaunums!!: Sāļi un Nikotīns · Redzēt vairāk »
Nitrāti
Nitrātjona molekulas modelis Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni).
Jaunums!!: Sāļi un Nitrāti · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Sāļi un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Sāļi un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Jaunums!!: Sāļi un Pazemes ūdeņi · Redzēt vairāk »
Penicilīni
Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.
Jaunums!!: Sāļi un Penicilīni · Redzēt vairāk »
Piesārņojums
Piesārņojums Gajānas piekrastē Vides piesārņojums ir jebkādas vielas (cietvielas, šķidruma vai gāzes) vai enerģijas formas (piemēram, karstuma, skaņas vai radioaktivitātes) kaitējums videi, apdraudot tajā esošo organismu veselību un dzīvību.
Jaunums!!: Sāļi un Piesārņojums · Redzēt vairāk »
Piperazīns
Piperazīns (C4H10N2) ir slāpekli saturošs organisks savienojums, kas pieder pie heterocikliskajiem savienojumiem.
Jaunums!!: Sāļi un Piperazīns · Redzēt vairāk »
Piperidīns
Piperidīns (C5H11N) ir heterociklisks amīns - slāpekli saturošs organiskais savienojums.
Jaunums!!: Sāļi un Piperidīns · Redzēt vairāk »
Piridīns
Piridīns (C5H5N) ir heterociklisks, slāpekli saturošs, aromātisks organiskais savienojums.
Jaunums!!: Sāļi un Piridīns · Redzēt vairāk »
Prazeodīms
Prazeodīms ir ķīmiskais elements ar simbolu Pr un atomskaitli 59.
Jaunums!!: Sāļi un Prazeodīms · Redzēt vairāk »
Propionskābe
Propionskābe (etānkarbonskābe, propānskābe, CH3CH2COOH) pieder pie piesātinātajām vienvērtīgajām karbonskābēm.
Jaunums!!: Sāļi un Propionskābe · Redzēt vairāk »
Rodanīdi
Tiocianāta anjona modelis Rodanīdi jeb tiocianāti (SCN−) ir savienojumi, kas satur − anjonu.
Jaunums!!: Sāļi un Rodanīdi · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Sāļi un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Sāļūdens
Sāļūdens jeb sālsūdeņi ir dabīgs ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā sājūdens, bet mazāku nekā piesātināts sāļūdens vai rapa.
Jaunums!!: Sāļi un Sāļūdens · Redzēt vairāk »
Sājūdens
Sājūdens jeb iesāļūdens ir ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā saldūdens, tomēr mazāku nekā jūras sāļūdens.
Jaunums!!: Sāļi un Sājūdens · Redzēt vairāk »
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Jaunums!!: Sāļi un Sārmi · Redzēt vairāk »
Sēra dioksīds
Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.
Jaunums!!: Sāļi un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Sāļi un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »
Sedimentoloģija
Sedimentoloģija ir ģeoloģijas nozare, kas pēta mūsdienu nogulumu, piemēram, smilts, grants, mālu un organiskas izcelsmes materiālu transportēšanos un izgulsnēšanos dažādu ģeoloģisko procesu ietekmē.
Jaunums!!: Sāļi un Sedimentoloģija · Redzēt vairāk »
Selenīts
Selenīts (- Mēness) var būt.
Jaunums!!: Sāļi un Selenīts · Redzēt vairāk »
Silīcijskābe
Silīcijskābe, pazīstama arī kā kramskābe, ir ļoti vāja silīciju un skābekli saturoša skābe ar mainīgu sastāvu (n).
Jaunums!!: Sāļi un Silīcijskābe · Redzēt vairāk »
Silikāti
Silikāti (— 'krams') ir silīcijskābes sāļi, kuru anjons ir SiO44−.
Jaunums!!: Sāļi un Silikāti · Redzēt vairāk »
Skābeņskābe
Skābeņskābe (etāndiskābe, HOOC−COOH) ir vienkāršākā divvērtīgā karbonskābe.
Jaunums!!: Sāļi un Skābeņskābe · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Sāļi un Skābes · Redzēt vairāk »
Skābuma regulētāji
Citronskābes monohidrāts Skābuma regulētāji ir pārtikas piedevas, ko pievieno, lai izmainītu vai regulētu pārtikas pH (skābumu vai bāziskumu), tā produktam panākot vēlamo garšu.
Jaunums!!: Sāļi un Skābuma regulētāji · Redzēt vairāk »
Slāpekļa(V) oksīds
Slāpekļa(V) oksīds (N2O5) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — slāpekļa oksīds, kurā slāpeklis ir augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.
Jaunums!!: Sāļi un Slāpekļa(V) oksīds · Redzēt vairāk »
Slāpekļūdeņražskābe
Slāpekļūdeņražskābe (HN3) ir viens no slāpekļa un ūdeņraža binārajiem savienojumiem.
Jaunums!!: Sāļi un Slāpekļūdeņražskābe · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Sāļi un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Soda
Soda (no — līdzeklis pret galvassāpēm) ir nātrija un ogļskābes sāļu (parasti tehnisko) kopējs nosaukums, bez tam nātrija hidroksīdu dažkārt dēvē par kaustisko sodu.
Jaunums!!: Sāļi un Soda · Redzēt vairāk »
Solončaks
Augsnes virskārtā izkristalizējusies sāls, Austrālija Solončaks (krievu un, no солоний — 'sāļš') ir augsnes tips, kam raksturīgs augsts viegli šķīstošu sāļu saturs tās virskārtā daudzumā, kas neļauj attīstīties lielākajai daļai augu, izņemot halofītus.
Jaunums!!: Sāļi un Solončaks · Redzēt vairāk »
Spirti
Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).
Jaunums!!: Sāļi un Spirti · Redzēt vairāk »
Starptautiskais nepatentētais nosaukums
Starptautiskais nepatentētais nosaukums (SNN; — INN) jeb ģenēriskais nosaukums ir unikāls apzīmējums zāļu sastāvā esošajai aktīvajai vielai.
Jaunums!!: Sāļi un Starptautiskais nepatentētais nosaukums · Redzēt vairāk »
Struktūrdaļa
acetilgrupu (apvilkta ar tumšzaļu līniju). Benzilacetāta molekulu iespējams iedalīt arī citos veidos Struktūrdaļa ir organiskās ķīmijas termins, ar ko apzīmē molekulas fragmentu, kas bieži sastopams citās molekulās, un kam tādēļ ir savs nosaukums.
Jaunums!!: Sāļi un Struktūrdaļa · Redzēt vairāk »
Sudraba nitrāts
Sudraba nitrāts (AgNO3), arī elles akmens vai lapiss, ir sudraba un slāpekļskābes sāls.
Jaunums!!: Sāļi un Sudraba nitrāts · Redzēt vairāk »
Sulfāti
Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti. Sulfāti (no — 'sērs') ir sērskābes sāļi.
Jaunums!!: Sāļi un Sulfāti · Redzēt vairāk »
Sulfītu process
Sulfītu process ir celulozes iegūšana no koksnes masas ķīmiskā procesā.
Jaunums!!: Sāļi un Sulfītu process · Redzēt vairāk »
Tautomērija
Tautomērija (— 'tas pats', μέρος (meros) — 'daļa') ir izomērijas paveids, kad divi vai vairāki vielas izomēri viegli un atgriezeniski pāriet cits citā (to sauc arī par dinamisko izomēriju).
Jaunums!!: Sāļi un Tautomērija · Redzēt vairāk »
Urāna heksafluorīds
Urāna heksafluorīds (UF6) ir sešvērtīgā urāna un fluorūdeņražskābes sāls.
Jaunums!!: Sāļi un Urāna heksafluorīds · Redzēt vairāk »
Urīnorgānu sistēma
Urīnorgānu sistēma Urīnorgānu sistēma (Organa uropetica s. organa urinaria) ir orgānu sistēma, kas nodrošina urīna veidošanu, uzkrāšanos un izvadīšanu no organisma.
Jaunums!!: Sāļi un Urīnorgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Vanas ezers
Vanas ezers (kurdu: Gola Wanê) ir beznoteces sālsezers Turcijas austrumu daļā, Armēnijas kalnienē.
Jaunums!!: Sāļi un Vanas ezers · Redzēt vairāk »
Vara(II) sulfāts
Vara(II) sulfāts ir neorganiska viela — vara un sērskābes sāls.
Jaunums!!: Sāļi un Vara(II) sulfāts · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Sāļi un Varš · Redzēt vairāk »
Zemes klātne (transports)
Autoceļa virsbūves šķērsgriezums uz zemes klātnes Zemes klātne ir grunts būve, kuru iegūst zemes virskārtu apstrādājot līdz tādam stāvoklim, kas ļauj uz tās būvēt būves t.sk.
Jaunums!!: Sāļi un Zemes klātne (transports) · Redzēt vairāk »
