Komunikācija

536 attiecības: Abscizskābe, Adatainais dzeloņgurķis, Agrotehnika, Aizsardzības mehānismi augos, Akmeņu čipste, Akmeņu cauna, Alpu kovārnis, Alpu vārnas, Amazones (putni), Amerikas cūkšņukura skunkss, Amerikas vālodžu dzimta, Antilopvāveres, Apaļlapu ziemciete, Apelsīns, Apionu dzimta, Apkakles sīga, Apkakles stērste, Apkakles strazds, Aras, Arktikas stērstes, Arktikas stērstu dzimta, Asspalvainās zemes vāveres, Astainā strelīcija, Atols, Audējputnu dzimta, Augi, Auglenīca, Auglis, Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks, Augu biotehnoloģija, Augu sekundārais metabolisms, Augu veģetatīvā pavairošana, Ausainais cīrulis, Austrālāzijas mušķērāju dzimta, Austrumu ūbele, Austrumu burunduks, Austrumu milzu vāveres, Šrilankas garlūpu lācis, Šrilankas savvaļas vista, Ģenētiski modificēta pārtika, Ģenētiski pārveidots organisms, Ģirlicis, Ūbeles, Ūdensrožu dzimta, Ūdensvistiņas, Īsknābja zoss, Īspirkstu cīruļi, Īspirkstu cīrulis, Īspirkstu mizložņa, Īves, ..., Ķīvīte, Ķeģi, Ķeģis, Ķengurpeļu dzimta, Ķerra (putns), Ķivulis, Žagata, Žubīšu dzimta, Žubīte, Žubītes, Čiekuroga, Čili pipari, Čuņčiņš, Āfrikas jakāni, Āfrikas jakāns, Āfrikas susuri, Āfrikas zilzīlīte, Āpši, Āpsis, Ārstniecības indaine, Āzijas āpsis, Āzijas melnais lācis, Bahamu jenots, Baložu dzimta, Baltais zaķis, Baltausu gaura, Baltā cielava, Baltā sniedze, Baltdadži, Baltgalvas zilknābis, Baltmugurdzenis, Baltpieres zoss, Baltsvītru krustknābis, Baltvēderis, Banāni, Bastarda balanda, Baziliks, Bārdzīlīte, Beludžistānas melnais lācis, Bezdelīgu dzimta, Birztalu stērste, Blāvie ķauķi, Bodžera eļļassēklis, Boutona trohētija, Brūnais sīlis, Brūnā koku žagata, Brūnkaklis, Briļļainais lācis, Briļļu pūkpīle, Bruchinae, Burkāns, Burunduki, Cūkšņukura skunksi, Cūku dzimta, Cīruļu dzimta, Cekulainais cīrulis, Cekulainais jakāns, Cekuldūkuris, Cekulzīlīte, Cekulzīlītes, Ciedri, Ciete, Ciršļu dzimta, Circeņi, Citronliāna, Dadzīši, Dadzīšu apakšdzimta, Dadzītis, Daglā vārna, Daudzlapu andromeda, Daudzlapu lupīna, Daurijas kovārnis, Dārza kāposts, Dārza stērste, Dārza susuri, Dārza susuris, Dārzenis, Dūkurpīle, Degu, Dižā baltegle, Dižbrūklene, Diždadži, Dižknābis, Dižraibais dzenis, Dicraeus, Dienvidaustrumāzijas vāveres, Dienvidlidvāvere, Divējādelpojošās zivis, Divmāju augi, Dodo, Dracēnas, Drils, Dumbrcālis, Dumbrvistiņu dzimta, Dzērve, Dzērveņu apakšģints, Dzērvju dzimta, Dzeloņainais velnābols, Dzeltenais tārtiņš, Dzeltenā latānija, Dzeltenā lupīna, Dzeltenā stērste, Dzeltenpieres jakāns, Dzeltensvītru ķauķītis, Dziedātājputni, Dzilnīši, Dzilnītis, Ežu dzimta, Egļu čiekuru tinējs, Egļu krustknābis, Eirāzijas lidvāveres, Eirāzijas sloka, Eiropas kāmis, Embrijs, Endofīti, Erickiņš, Ezeru ķauķis, Fazāns, Fazānu apakšdzimta, Fazānu dzimta, Fidži lori, Floridas sīlis, Fodiji, Gaišais ķeģis, Gaišzilais sīlis, Gaišzilā zīlīte, Gaigala, Ganerskveina, Ganerskveinas alveja, Garastīšu dzimta, Garastīte, Garastītes, Garastes jakāns, Garšaugs, Garšviela, Garkaklis, Garlūpu lācis, Gārņu dzimta, Gibonu dzimta, Ginki, Gliemeņvēži, Goferi, Granātābols, Grauds, Grauzēji, Gredzenūbele, Griķi (suga), Grieze, Grizlilācis, Gugatnis, Halva, Himalaju brūnais lācis, Himalaju ciedrs, Igaunijas Dabas muzejs, Impala, Index seminum, Indijas jakāns, Indijas pāvs, Indijas vārna, Inku sīlis, Irbes, Jakāni, Jakānu dzimta, Jamaikas zilknābis, Jandzi milzu mīkstbruņurupucis, Japānas baltegle, Japānas lidvāvere, Japānas susuris, Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta, Jaunkaledonijas vārna, Jenotsuns, Kaņepītis, Kadjakas lācis, Kakadu, Kakapo, Kaktusu dzimta, Kalnu zoss, Kanādas bēdrozis, Karaliskā viktorija, Kardamons, Kaza, Kākaulis, Kāmji, Kea, Kinkažu, Kliņģerīte, Klinšu balodis, Koku čipste, Koku ķauķi, Koku žagata, Koku pīle, Koku vāveres, Kongo pāvs, Korejas baltegle, Kovārņi, Kovārnis, Krāšņā pūkpīle, Krāšņblakšu dzimta, Krāmera papagailis, Krīklis, Krūmu ķauķis, Krustknābji, Kuitala, Kukaiņi, Kumīns, Labība, Lapu koki, Lapu sūnas, Lapzemes stērste, Laucis, Laukirbe, Laukirbes, Lauku balodis, Lauku cīruļi, Lauku cīrulis, Lauku kokalis, Lauku zvirbulis, Lāsainais ķauķis, Lēcējpeļu dzimta, Leptoglossus occidentalis, Libānas ciedrs, Lidvāvere, Lielais ķīris, Lielais dzeltencekula kakadu, Lielais susuris, Lielais trušbandikuts, Lielā čipste, Lielā ceļteka, Lielā polārkaija, Lielā sīga, Lielā stērste, Lielā zīlīte, Lilijas, Livingstona augļēdājsikspārnis, Lupīnas, Madagaskaras jakāns, Makrofīti, Malajas degunragputns, Mandrili, Mandrils, Mantegaca latvānis, Mantijas paviāns, Marihuāna, Marka evaņģēlijs, Marmora krīklis, Maurīcijas fodijs, Maurīcijas gredzenkakla papagailis, Maurīcijas melnkoks, Maurloki, Mazais ķeģis, Mazais plankumainais skunkss, Mazais susuris, Mazais svilpis, Mazais trušbandikuts, Mazā gaura, Mazā sīga, Mazā stērste, Mazā zoss, Mājas strazds, Mājas vista, Mājas zvirbulis, Mūžīgās atbrīvošanas dievmāte, Mērkaķu apakšdzimta, Meža balodis, Meža cūka, Meža sicista, Meža stērste, Meža susuri, Meža susuris, Meža zīlīte, Meža zīlītes, Mežastrazdu dzimta, Mežirbe, Mežirbes, Mehāniskie audi, Melnais akmeņtārtiņš, Melnais erickiņš, Melnais mežastrazds, Melnais mušķērājs, Melnaugļu aronija, Melnā vārna, Melngalvas stērste, Melnkakla gulbis, Melnrīkles žagatsīlis, Mikropavairošana, Milti, Mizložņa, Mizložņu dzimta, Moluku kakadu, Monsanto, Nestori, Niedru stērste, Olīveļļa, Orangutani, Organoģenēzes regulācija, Orhideju dzimta, Orkāna palma, Paceplīšu dzimta, Paceplītis, Paipala, Pakalnu maina, Palmu krabis, Palmu vāveres, Papagaiļi, Papagaiļu virsdzimta, Papuasijas lorikets, Parastais osis, Parastais tamus, Parastā ūbele, Parastā vāvere, Parastā virza, Parastā zirgkastaņa, Parastās vāveres, Parazītiskie augi, Pastinaks, Pākšaugi, Pārtikas krāsvielas, Pļavas čipste, Pļavas dedestiņa, Pērļvista, Pērļvistu dzimta, Pērtiķi, Pētersīļi, Peļkājīte, Peļkājītes, Pelēkais strazds, Pelēkais zorro, Pelēkā koku žagata, Pelēkā pīle, Pelēkā savvaļas vista, Pelēkā vāvere, Pelēkā zīlīte, Pelēkās zīlītes, Peles, Peonijas, Persefone, Piealpu baltegle, Piešspārnu zoss, Piejūras baltegle, Pireneju zilspārnu žagata, Platknābis, Plūme, Plostbārži, Plukšķis, Popkorns, Prīkšķe, Priežu krustknābis, Priežu stērste, Priedes, Pudeļpalma, Pundurpapagailis, Pupuķis, Purpura alveja, Purva sermulīte, Purva skalbe, Purva tilbīte, Purva zīlīte, Putekšņi, Putni, Raflēziju dzimta, Ragainais cīrulis, Raibais fazāns, Raibumainā pīle, Raseņu dzimta, Raundas scinks, Rūtainā fritilārija, Redīsi, Riekstroži, Riekstrozis, Rieksts, Rietumu goferi, Rietumu lakstīgala, Rodrigesas fodijs, Rubiju dzimta, Rudā dižpīle, Rudā lapsa, Rudsānu zilastīte, Sahalīnas baltegle, Sahāras sīga, Saksaulu sīlis, Salmi, Samta cekula sīlis, Santalu rinda, Sareptas sinepe, Sarkanais fodijs, Sarkanā puskuitala, Sarkanā savvaļas vista, Sarkanknābja zilā žagata, Sarkanpieres jakāns, Sarkanrīklīte, Sarkanrīkles čipste, Sauszemes bruņurupuču dzimta, Sāres, Sārtais balodis, Sārtais strazds, Sīgu dzimta, Sīlis, Sējas zoss, Sēkla (nozīmju atdalīšana), Sēnes, Segaudi (augi), Segsēkļi, Sentlūsijas amazone, Serotīnija, Sičuaņas bēdrozis, Sibīrijas burunduks, Sibīrijas peļkājīte, Sicistas, Sila cīrulis, Sila strazds, Skujkoku klase, Slaidkāji, Slaidpirkstainis, Smalkais papagailis, Sniedze, Sniedzes, Sniegbaltā ūdensroze, Somzīlīšu dzimta, Somzīlīte, Sporaugi, Sprogainā cekula sīlis, Staltbriedis, Stellera pūkpīle, Stellera sīlis, Stepes čipste, Stiebrmušu dzimta, Strauss, Strazdu dzimta, Stumbrs, Sudrabkaija, Svalbāras Globālā sēklu glabātuve, Svītrainais cūkšņukura skunkss, Svilpis, Svirlītis, Taivānas zilā žagata, Tambalakokve, Tanagru dzimta, Tītaru grifs, Trušbandikuti, Tuksneša čakstīte, Tuksnešu pele, Tumšā čakstīte, Tundras sējas zoss, Upes tilbīte, Vairošanās, Vālodze, Vārnu dzimta, Vāveres, Vīnkopība, Vītoli, Veģetārisms, Vidējais dzenis, Viengadīgi augi, Vienkrāsas baltegle, Vienmuļais strazds, Viktorijas, Vistilbe, Vjetnamas fazāns, Zaķu dzimta, Zaļais ķauķītis, Zaļais pāvs, Zaļais sīlis, Zaļspārnīši, Zīdtauriņš, Zīlīšu dzimta, Zīlītes, Zeltgalvītis, Zemessīļi, Zieds, Ziemas žubīte, Ziemeļlidvāvere, Ziemeļu gulbis, Ziemeļu svilpis, Zilais sīlis, Zilās aras, Zildzeltenā ara, Ziloņi, Zilrīklīte, Zilspārnu žagata, Zilzīlīte, Zilzīlītes, Zvīņainais kadiķis, Zvīņspārņi, Zvirbuļi, Zvirbuļu dzimta, Zvirbuļveidīgie. Izvērst indekss (486 vairāk) » « Shrink indekss

Abscizskābe

Abscizskābe jeb ABS ir vāja skābe, kas pieder pie izoprenoīdiem.

Jaunums!!: Sēkla un Abscizskābe · Redzēt vairāk »

Adatainais dzeloņgurķis

Adatainais dzeloņgurķis ir viengadīgs, liels (1-8 m garumā, dažkārt vairāk), kāpelējošs, vienkāršus vai zarainus stublājus veidojošs ķirbju dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Sēkla un Adatainais dzeloņgurķis · Redzēt vairāk »

Agrotehnika

Agrotehnika ir kultivējamo augu (kultūraugu) audzēšanas metožu, plašākā nozīmē arī līdzekļu (lauksaimniecības tehnikas jeb lauktehnikas) komplekss.

Jaunums!!: Sēkla un Agrotehnika · Redzēt vairāk »

Aizsardzības mehānismi augos

Aizsardzības mehānismi augos raksturo evolūcijas ceļā attīstītas augu fizioloģiskās un ķīmiskās īpašības, kuras paaugstina iespēju augam izdzīvot un vairoties.

Jaunums!!: Sēkla un Aizsardzības mehānismi augos · Redzēt vairāk »

Akmeņu čipste

Akmeņu čipste (Anthus petrosus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Sēkla un Akmeņu čipste · Redzēt vairāk »

Akmeņu cauna

Akmeņu cauna jeb akmens cauna (Martes foina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Sēkla un Akmeņu cauna · Redzēt vairāk »

Alpu kovārnis

Alpu kovārnis jeb dzeltenknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax graculus) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).

Jaunums!!: Sēkla un Alpu kovārnis · Redzēt vairāk »

Alpu vārnas

Alpu vārnas, Alpu kovārņi (Pyrrhocorax) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Alpu vārnas · Redzēt vairāk »

Amazones (putni)

Amazones (Amazona) ir papagaiļveidīgo ģints, kas mīt Dienvidamerikā, Meksikā un Karību reģionā.

Jaunums!!: Sēkla un Amazones (putni) · Redzēt vairāk »

Amerikas cūkšņukura skunkss

Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Sēkla un Amerikas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Amerikas vālodžu dzimta

Amerikas vālodžu dzimta (Icteridae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 109 dziedātājputnu sugas un kuras tiek iedalītas 30 ģintīs.

Jaunums!!: Sēkla un Amerikas vālodžu dzimta · Redzēt vairāk »

Antilopvāveres

Antilopvāveres, antilopvāveru ģints (Ammospermophilus) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas apvieno 5 grauzēju sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Antilopvāveres · Redzēt vairāk »

Apaļlapu ziemciete

Apaļlapu ziemciete - mūžzaļš, daudzgadīgs 15 - 30 cm augsts ziemciešu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Sēkla un Apaļlapu ziemciete · Redzēt vairāk »

Apelsīns

Vesels apelsīns un pusapelsīns Apelsīns Apelsīns (— 'ķīniešu ābols') ir saldā apelsīnkoka (Citrus × sinensis) auglis.

Jaunums!!: Sēkla un Apelsīns · Redzēt vairāk »

Apionu dzimta

Apionu dzimta ir visēdāju vaboļu dzimtakurā ietilpst aptuveni 2000 sugu.

Jaunums!!: Sēkla un Apionu dzimta · Redzēt vairāk »

Apkakles sīga

Apkakles sīga (Chlamydotis macqueenii) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Apkakles sīga · Redzēt vairāk »

Apkakles stērste

Apkakles stērste (Rhynchophanes mccownii) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Sēkla un Apkakles stērste · Redzēt vairāk »

Apkakles strazds

Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Sēkla un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »

Aras

Aras (Ara) ir papagaiļveidīgo kārtas ģints, kas apvieno astoņas dzīvas un vismaz vienu izmirušu sugu.

Jaunums!!: Sēkla un Aras · Redzēt vairāk »

Arktikas stērstes

Arktikas stērstes (Calcarius) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) ģints, kas apvieno 3 vidēja auguma dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Arktikas stērstes · Redzēt vairāk »

Arktikas stērstu dzimta

Arktikas stērstu dzimta (Calcariidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 6 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs.

Jaunums!!: Sēkla un Arktikas stērstu dzimta · Redzēt vairāk »

Asspalvainās zemes vāveres

Asspalvainās zemes vāveres, asspalvaino vāveru cilts (Xerini) ir viena no trijām vāveru dzimtas (Sciuridae) zemes vāveru apakšdzimtas (Xerinae) grauzēju ciltīm.

Jaunums!!: Sēkla un Asspalvainās zemes vāveres · Redzēt vairāk »

Astainā strelīcija

Astainā strelīcija (Strelitzia caudata) ir strelīciju suga, kas sastopama Āfrikā — no Čimanimani kalniem Zimbabvē uz dienvidiem līdz Mozambikai un Svatini.

Jaunums!!: Sēkla un Astainā strelīcija · Redzēt vairāk »

Atols

Atols Klusajā okeānā Atols ir gredzenveida koraļļu sala ar lagūnu vidū un paceļas nelielā augstumā virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Sēkla un Atols · Redzēt vairāk »

Audējputnu dzimta

Audējputnu dzimta (Ploceidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 117 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kas tiek iedalītas 15 ģintīs.

Jaunums!!: Sēkla un Audējputnu dzimta · Redzēt vairāk »

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Sēkla un Augi · Redzēt vairāk »

Auglenīca

Amariļļa irbulis un drīksna Auglenīca ir ziedaugu (segsēkļu) sievišķais reproduktīvais orgāns.

Jaunums!!: Sēkla un Auglenīca · Redzēt vairāk »

Auglis

Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.

Jaunums!!: Sēkla un Auglis · Redzēt vairāk »

Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks

Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks jeb hominoīdi (Hominoidea) ir Vecās pasaules pērtiķu un cilvēka sīkkārtas (Catarrhini) virsdzimta, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas (gibonus un cilvēkpērtiķus, cilvēkus ieskaitot) un vairākas izmirušas dzimtas.

Jaunums!!: Sēkla un Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »

Augu biotehnoloģija

Augu biotehnoloģija ir biotehnoloģijas nozare, kas izmanto augus, lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas, un uzlabo augu īpašības.

Jaunums!!: Sēkla un Augu biotehnoloģija · Redzēt vairāk »

Augu sekundārais metabolisms

Augu sekundārajā metabolismā dažādos sintēzes ceļos veidojas daudzveidīgas vielas, kas nav vitāli nepieciešamas auga augšanai un attīstībai.

Jaunums!!: Sēkla un Augu sekundārais metabolisms · Redzēt vairāk »

Augu veģetatīvā pavairošana

Augu veģetatīvā pavairošana ir augu pavairošana, izmantojot to orgānus vai orgānu pārveidnes, kuri satur meristematiskos audus.

Jaunums!!: Sēkla un Augu veģetatīvā pavairošana · Redzēt vairāk »

Ausainais cīrulis

Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Sēkla un Ausainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Austrālāzijas mušķērāju dzimta

Austrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Sēkla un Austrālāzijas mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »

Austrumu ūbele

Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Āzijā.

Jaunums!!: Sēkla un Austrumu ūbele · Redzēt vairāk »

Austrumu burunduks

Austrumu burunduks (Tamias striatus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas sastopams plašā areālā Ziemeļamerikas austrumos: ASV austrumos un Kanādas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Sēkla un Austrumu burunduks · Redzēt vairāk »

Austrumu milzu vāveres

Austrumu milzu vāveres, austrumu milzu vāveru ģints (Ratufa) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ģintīm, kas ir vienīgā ģints austrumu milzu vāveru apakšdzimtā (Ratufinae).

Jaunums!!: Sēkla un Austrumu milzu vāveres · Redzēt vairāk »

Šrilankas garlūpu lācis

Šrilankas garlūpu lācis (Melursus ursinus inornatus) ir viena no garlūpu lāču (Melursus ursinus) pasugām.

Jaunums!!: Sēkla un Šrilankas garlūpu lācis · Redzēt vairāk »

Šrilankas savvaļas vista

Šrilankas savvaļas vista jeb Šrilankas džungļu vista (Gallus lafayetii) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Sēkla un Šrilankas savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Ģenētiski modificēta pārtika

Ģenētiski modificēta jeb ģenētiski pārveidota pārtika (saīsināta arī kā ĢM pārtika) ir pārtika, kas ražota no organismiem, kam ar gēnu inženierijas metodēm veiktas izmaiņas to DNS.

Jaunums!!: Sēkla un Ģenētiski modificēta pārtika · Redzēt vairāk »

Ģenētiski pārveidots organisms

Ģenētiski pārveidots organisms (ĢPO), arī ģenētiski modificēts organisms (ĢMO), ir jebkurš organisms, kura gēni ir mainīti, izmantojot gēnu inženierijas tehnoloģijas.

Jaunums!!: Sēkla un Ģenētiski pārveidots organisms · Redzēt vairāk »

Ģirlicis

Ģirlicis (Serinus serinus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Sēkla un Ģirlicis · Redzēt vairāk »

Ūbeles

Ūbeles, ūbeļu ģints (Streptopelia) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Ūbeles · Redzēt vairāk »

Ūdensrožu dzimta

Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae) ir divdīgļlapju klases ūdens un purvainu vietu augi ar lielām, peldošām garkātainām lapām.

Jaunums!!: Sēkla un Ūdensrožu dzimta · Redzēt vairāk »

Ūdensvistiņas

Ūdensvistiņas (Gallinula) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 7 sugas, no kurām divas izmirušas pēdējo 100 gadu laikā.

Jaunums!!: Sēkla un Ūdensvistiņas · Redzēt vairāk »

Īsknābja zoss

Īsknābja zoss (Anser brachyrhynchus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna salās (Grenlandē, Islandē un Svalbārā), bet ziemo Eiropas ziemeļaustrumos, galvenokārt Lielbritānijā.

Jaunums!!: Sēkla un Īsknābja zoss · Redzēt vairāk »

Īspirkstu cīruļi

Īspirkstu cīruļi (Calandrella) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Īspirkstu cīruļi · Redzēt vairāk »

Īspirkstu cīrulis

Īspirkstu cīrulis (Calandrella brachydactyla) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga.

Jaunums!!: Sēkla un Īspirkstu cīrulis · Redzēt vairāk »

Īspirkstu mizložņa

Īspirkstu mizložņa jeb Rietumu mizložņa (Certhia brachydactyla) ir neliels, mežos dzīvojošs mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos.

Jaunums!!: Sēkla un Īspirkstu mizložņa · Redzēt vairāk »

Īves

Īves (Taxus) — neliela īvju dzimtas ģints.

Jaunums!!: Sēkla un Īves · Redzēt vairāk »

Ķīvīte

Ķīvīte (Vanellus vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Sēkla un Ķīvīte · Redzēt vairāk »

Ķeģi

Ķeģi, ķeģu ģints (Acanthis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Sēkla un Ķeģi · Redzēt vairāk »

Ķeģis

thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Sēkla un Ķeģis · Redzēt vairāk »

Ķengurpeļu dzimta

Ķengurpeļu dzimta (Heteromyidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno apmēram 60 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs un 3 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Sēkla un Ķengurpeļu dzimta · Redzēt vairāk »

Ķerra (putns)

Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.

Jaunums!!: Sēkla un Ķerra (putns) · Redzēt vairāk »

Ķivulis

Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.

Jaunums!!: Sēkla un Ķivulis · Redzēt vairāk »

Žagata

Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Žagata · Redzēt vairāk »

Žubīšu dzimta

Žubīšu dzimta (Fringillidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām.

Jaunums!!: Sēkla un Žubīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Žubīte

Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Jaunums!!: Sēkla un Žubīte · Redzēt vairāk »

Žubītes

Žubītes, žubīšu ģints (Fringilla) ir neliela žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas ir vienīgā ģints žubīšu apakšdzimtā (Fringillinae).

Jaunums!!: Sēkla un Žubītes · Redzēt vairāk »

Čiekuroga

Kadiķu čiekuri — čiekurogas Čiekuroga ir dažu kailsēkļu, galvenokārt kadiķu (Juniperus), vairošanās orgāns — čiekurs ar sulīgām zvīņām.

Jaunums!!: Sēkla un Čiekuroga · Redzēt vairāk »

Čili pipari

Kajennas pipars Čili pipari jeb čili ir stipri kairinošs garšvielu sajaukums, ikdienas piedeva meksikāņu virtuvē, kā arī vairākos Dienvidamerikas, Āzijas un īpaši Taizemes valstu ēdienos.

Jaunums!!: Sēkla un Čili pipari · Redzēt vairāk »

Čuņčiņš

Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.

Jaunums!!: Sēkla un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »

Āfrikas jakāni

Āfrikas jakāni, Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) ģintīm.

Jaunums!!: Sēkla un Āfrikas jakāni · Redzēt vairāk »

Āfrikas jakāns

Āfrikas jakāns (Actophilornis africana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).

Jaunums!!: Sēkla un Āfrikas jakāns · Redzēt vairāk »

Āfrikas susuri

Āfrikas susuri (Graphiurus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju ģintīm, kas ir vienīgā ģints Āfrikas susuru apakšdzimtā (Graphiurinae).

Jaunums!!: Sēkla un Āfrikas susuri · Redzēt vairāk »

Āfrikas zilzīlīte

Āfrikas zilzīlīte (Cyanistes teneriffae) ir neliels zīlīšu dzimtā (Paridae) dziedātājputns, kas mājo Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Jaunums!!: Sēkla un Āfrikas zilzīlīte · Redzēt vairāk »

Āpši

Par āpšiem sauc sermuļu dzimtas (Mustelidae) trīs dažādu apakšdzimtu dzīvniekus.

Jaunums!!: Sēkla un Āpši · Redzēt vairāk »

Āpsis

Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.

Jaunums!!: Sēkla un Āpsis · Redzēt vairāk »

Ārstniecības indaine

Ārstniecības indaine (Vincetoxicum hirundinaria) ir mainīga izskata augu suga asklēpiju dzimtas indaiņu ģintī.

Jaunums!!: Sēkla un Ārstniecības indaine · Redzēt vairāk »

Āzijas āpsis

Āzijas āpsis (Meles leucurus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu ģints (Meles) plēsējs.

Jaunums!!: Sēkla un Āzijas āpsis · Redzēt vairāk »

Āzijas melnais lācis

Āzijas melnais lācis (Ursus thibetanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Sēkla un Āzijas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Bahamu jenots

Bahamu jenots (Procyon lotor maynardi) ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.

Jaunums!!: Sēkla un Bahamu jenots · Redzēt vairāk »

Baložu dzimta

Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.

Jaunums!!: Sēkla un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltais zaķis

Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.

Jaunums!!: Sēkla un Baltais zaķis · Redzēt vairāk »

Baltausu gaura

Baltausu gaura jeb kapuces gaura (Lophodytes cucullatus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Sēkla un Baltausu gaura · Redzēt vairāk »

Baltā cielava

Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.

Jaunums!!: Sēkla un Baltā cielava · Redzēt vairāk »

Baltā sniedze

Baltā sniedze (Plectrophenax hyperboreus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) putnu suga, kas pieder pie sniedžu ģints (Plectrophenax).

Jaunums!!: Sēkla un Baltā sniedze · Redzēt vairāk »

Baltdadži

Baltdadži ir kurvjziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Sēkla un Baltdadži · Redzēt vairāk »

Baltgalvas zilknābis

Baltgalvas zilknābis jeb baltgalvas pīle (Oxyura leucocephala) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).

Jaunums!!: Sēkla un Baltgalvas zilknābis · Redzēt vairāk »

Baltmugurdzenis

Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Sēkla un Baltmugurdzenis · Redzēt vairāk »

Baltpieres zoss

Baltpieres zoss (Anser albifrons) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) putnu suga.

Jaunums!!: Sēkla un Baltpieres zoss · Redzēt vairāk »

Baltsvītru krustknābis

Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Sēkla un Baltsvītru krustknābis · Redzēt vairāk »

Baltvēderis

Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Sēkla un Baltvēderis · Redzēt vairāk »

Banāni

Četru dažādu šķirņu banāni Banāni ir pārtikā plaši lietoti augļi, kas tiek iegūti no banānaugiem, parasti no nosmailinātā banāna (Musa acuminata) vai Musa × paradisiaca.

Jaunums!!: Sēkla un Banāni · Redzēt vairāk »

Bastarda balanda

Bastarda balanda ir mainīga izskata amarantu dzimtas suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp reti Latvijā, un vietumis Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Sēkla un Bastarda balanda · Redzēt vairāk »

Baziliks

Parastais baziliks jeb saldais baziliks (Ocimum basilicum) ir viengadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kura lapas tiek izmantotas kā garšvielas.

Jaunums!!: Sēkla un Baziliks · Redzēt vairāk »

Bārdzīlīte

Bārdzīlīte (Panurus biarmicus) ir zvirbuļveidīgo putnu suga, kas apdzīvo tikai viena veida biotopus — plašus niedrājus lielā daļā Eirāzijas.

Jaunums!!: Sēkla un Bārdzīlīte · Redzēt vairāk »

Beludžistānas melnais lācis

Beludžistānas melnais lācis (Ursus thibetanus gedrosianus) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.

Jaunums!!: Sēkla un Beludžistānas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Bezdelīgu dzimta

Bezdelīgu dzimta (Hirundinidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Sēkla un Bezdelīgu dzimta · Redzēt vairāk »

Birztalu stērste

Birztalu stērste (Emberiza aureola) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Sēkla un Birztalu stērste · Redzēt vairāk »

Blāvie ķauķi

Blāvie ķauķi (Iduna) ir viena no kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) ģintīm, kas apvieno 6 sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Blāvie ķauķi · Redzēt vairāk »

Bodžera eļļassēklis

Bodžera eļļassēklis (Elaeocarpus bojeri) ir kritiski apdraudēta koku suga, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Sēkla un Bodžera eļļassēklis · Redzēt vairāk »

Boutona trohētija

Boutona trohētija (Trochetia boutoniana) ir malvu dzimtas krūms, kas endēms Maurīcijai.

Jaunums!!: Sēkla un Boutona trohētija · Redzēt vairāk »

Brūnais sīlis

Brūnais sīlis (Psilorhinus morio) ir liels Ziemeļamerikā dzīvojošs vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga brūno sīļu ģintī (Psilorhinus).

Jaunums!!: Sēkla un Brūnais sīlis · Redzēt vairāk »

Brūnā koku žagata

Brūnā koku žagata jeb Indijas koku žagata (Dendrocitta vagabunda) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder garastes koku žagatu ģintij (Dendrocitta).

Jaunums!!: Sēkla un Brūnā koku žagata · Redzēt vairāk »

Brūnkaklis

Brūnkaklis jeb raudava (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas.

Jaunums!!: Sēkla un Brūnkaklis · Redzēt vairāk »

Briļļainais lācis

Briļļainais lācis (Tremarctos ornatus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā dzīvojošā suga briļļaino lāču ģintī (Tremarctos).

Jaunums!!: Sēkla un Briļļainais lācis · Redzēt vairāk »

Briļļu pūkpīle

Briļļu pūkpīle (Somateria fischeri) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Sēkla un Briļļu pūkpīle · Redzēt vairāk »

Bruchinae

Bruchinae ir lapgraužu apakšdzimta, kurā ietilpst apmēram 1700 sugu, kas ir izplatītas visā pasaulē.

Jaunums!!: Sēkla un Bruchinae · Redzēt vairāk »

Burkāns

Dārza burkāns jeb sējas burkāns (Daucus carota sativus) ir savvaļas burkāna pasuga, kuru cilvēks ir iemācījies audzēt uzturam.

Jaunums!!: Sēkla un Burkāns · Redzēt vairāk »

Burunduki

Burunduki, burunduku ģints (Tamias) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) ģints, kas apvieno 25 grauzēju sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšģintīs.

Jaunums!!: Sēkla un Burunduki · Redzēt vairāk »

Cūkšņukura skunksi

Cūkšņukura skunksi (Conepatus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm.

Jaunums!!: Sēkla un Cūkšņukura skunksi · Redzēt vairāk »

Cūku dzimta

Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.

Jaunums!!: Sēkla un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »

Cīruļu dzimta

Cīruļu dzimta (Alaudidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Sēkla un Cīruļu dzimta · Redzēt vairāk »

Cekulainais cīrulis

Cekulainais cīrulis jeb cekulcīrulis (Galerida cristata) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, Ziemeļāfrikā un Āzijā.

Jaunums!!: Sēkla un Cekulainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Cekulainais jakāns

Cekulainais jakāns (Irediparra gallinacea) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā cekulaino jakānu (Irediparra) ģintī.

Jaunums!!: Sēkla un Cekulainais jakāns · Redzēt vairāk »

Cekuldūkuris

Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.

Jaunums!!: Sēkla un Cekuldūkuris · Redzēt vairāk »

Cekulzīlīte

Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams tikai Eiropā.

Jaunums!!: Sēkla un Cekulzīlīte · Redzēt vairāk »

Cekulzīlītes

Cekulzīlītes, cekulzīlīšu ģints (Lophophanes) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Cekulzīlītes · Redzēt vairāk »

Ciedri

Ciedri (Cedrus) ir priežu dzimtas mūžzaļu skujkoku ģints.

Jaunums!!: Sēkla un Ciedri · Redzēt vairāk »

Ciete

Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.

Jaunums!!: Sēkla un Ciete · Redzēt vairāk »

Ciršļu dzimta

Ciršļu dzimta (Soricidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).

Jaunums!!: Sēkla un Ciršļu dzimta · Redzēt vairāk »

Circeņi

Circeņi, circeņu dzimta (Gryllidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.

Jaunums!!: Sēkla un Circeņi · Redzēt vairāk »

Citronliāna

Citronliāna (Schizandra chinensis) ir citronliānu dzimtas krūms vai liāna ar pārkoksnētu, apmēram 2 cm resnu un 8—15 m garu stumbru.

Jaunums!!: Sēkla un Citronliāna · Redzēt vairāk »

Dadzīši

Dadzīši, dadzīšu ģints (Carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Sēkla un Dadzīši · Redzēt vairāk »

Dadzīšu apakšdzimta

Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae) ir viena no žubīšu dzimtas (Fringillidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Sēkla un Dadzīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Dadzītis

Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Sēkla un Dadzītis · Redzēt vairāk »

Daglā vārna

Daglā vārna (Corvus albus) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Āfrikā.

Jaunums!!: Sēkla un Daglā vārna · Redzēt vairāk »

Daudzlapu andromeda

Daudzlapu andromeda vai Polijlapu andromēda (Andromeda polifolia L.) ir mūžzaļš 10—40 cm augsts pundurkrūms.

Jaunums!!: Sēkla un Daudzlapu andromeda · Redzēt vairāk »

Daudzlapu lupīna

Daudzlapu lupīna (Lupinus polyphyllus) ir tauriņziežu dzimtas lupīnu ģints daudzgadīgs lakstaugs.

Jaunums!!: Sēkla un Daudzlapu lupīna · Redzēt vairāk »

Daurijas kovārnis

Daurijas kovārnis (Coloeus dauuricus) ir vidēja auguma Āzijas austrumos dzīvojošs vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Daurijas kovārnis · Redzēt vairāk »

Dārza kāposts

Dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Sēkla un Dārza kāposts · Redzēt vairāk »

Dārza stērste

Dārza stērste (Emberiza hortulana) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Sēkla un Dārza stērste · Redzēt vairāk »

Dārza susuri

Dārza susuri, dārza susuru ģints (Eliomys) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju ģintīm, kas apvieno 3 susuru sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Dārza susuri · Redzēt vairāk »

Dārza susuris

Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Sēkla un Dārza susuris · Redzēt vairāk »

Dārzenis

Dažādi dārzeņi Dārzenis ir ēdams lakstaugs vai tā daļa, kura sulīgās daļas tiek lietotas uzturā, bet tas nav saldais auglis vai sēkla.

Jaunums!!: Sēkla un Dārzenis · Redzēt vairāk »

Dūkurpīle

Dūkurpīle (Thalassornis leuconotus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder dūkurpīļu apakšdzimtai (Thalassorninae).

Jaunums!!: Sēkla un Dūkurpīle · Redzēt vairāk »

Degu

Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.

Jaunums!!: Sēkla un Degu · Redzēt vairāk »

Dižā baltegle

Dižā baltegle jeb lielā baltegle ir priežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Sēkla un Dižā baltegle · Redzēt vairāk »

Dižbrūklene

Dižbrūklene jeb lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon Aiton; sinonīms Oxycoccus macrocarpus) ir ēriku dzimtas mūžzaļš augs, kas sastopams purvainās vietās un tiek plaši kultivēts.

Jaunums!!: Sēkla un Dižbrūklene · Redzēt vairāk »

Diždadži

Diždadži ir kurvjziežu dzimtas augu ģints.

Jaunums!!: Sēkla un Diždadži · Redzēt vairāk »

Dižknābis

Dižknābis jeb svirpis (Coccothraustes coccothraustes) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga dižknābju ģintī (Coccothraustes).

Jaunums!!: Sēkla un Dižknābis · Redzēt vairāk »

Dižraibais dzenis

Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Sēkla un Dižraibais dzenis · Redzēt vairāk »

Dicraeus

Dicraeus ir stiebrmušu ģints.

Jaunums!!: Sēkla un Dicraeus · Redzēt vairāk »

Dienvidaustrumāzijas vāveres

Dienvidaustrumāzijas vāveres, Dienvidaustrumāzijas vāveru cilts (Callosciurini) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ciltīm.

Jaunums!!: Sēkla un Dienvidaustrumāzijas vāveres · Redzēt vairāk »

Dienvidlidvāvere

Dienvidlidvāvere (Glaucomys volans) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae).

Jaunums!!: Sēkla un Dienvidlidvāvere · Redzēt vairāk »

Divējādelpojošās zivis

Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas (Ceratodontae syn. Dipnoi) ir relikta kaulzivju virskārta, ar vienīgo recento kārtu — ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) plaušzivju apakšklasē (Dipnomorpha).

Jaunums!!: Sēkla un Divējādelpojošās zivis · Redzēt vairāk »

Divmāju augi

Divmāju augi ir augi, kuriem putekšņlapas un augļlapas veidojas uz dažādiem īpatņiem.

Jaunums!!: Sēkla un Divmāju augi · Redzēt vairāk »

Dodo

Dodo (Raphus cucullatus) ir baložu dzimtas (Columbidae) izmiris, nelidojošs putns, kas dzīvoja tikai Maurīcijas salā Indijas okeānā.

Jaunums!!: Sēkla un Dodo · Redzēt vairāk »

Dracēnas

Dracēnas jeb pūķkoki (Dracaena) ir asparāgu dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 120 kokveida un sukulentu krūmu sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Dracēnas · Redzēt vairāk »

Drils

Drils (Mandrillus leucophaeus) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini).

Jaunums!!: Sēkla un Drils · Redzēt vairāk »

Dumbrcālis

Dumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus).

Jaunums!!: Sēkla un Dumbrcālis · Redzēt vairāk »

Dumbrvistiņu dzimta

Dumbrvistiņu dzimta (Rallidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) dzimta, kas apvieno 156 mazu un vidēji lielu putnu sugas un kuras iedala 41 ģintī.

Jaunums!!: Sēkla un Dumbrvistiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzērve

Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Dzērve · Redzēt vairāk »

Dzērveņu apakšģints

Dzērveņu apakšģints (Oxycoccus) ir daudzgadīgi mūžzaļi ēriku dzimtas augi, kas veido zemus (Latvijas savvaļas sugām augstums nepārsniedz 10 cm), ložņājošus krūmājus — dzērvenājus ar tumši sarkanām ogām.

Jaunums!!: Sēkla un Dzērveņu apakšģints · Redzēt vairāk »

Dzērvju dzimta

Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Sēkla un Dzērvju dzimta · Redzēt vairāk »

Dzeloņainais velnābols

'' Datura stramonium '' Dzeloņainais velnābols, arī parastais velnābols ir viengadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar kailu, 30—120 cm augstu, zarainu stumbru.

Jaunums!!: Sēkla un Dzeloņainais velnābols · Redzēt vairāk »

Dzeltenais tārtiņš

Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Sēkla un Dzeltenais tārtiņš · Redzēt vairāk »

Dzeltenā latānija

Dzeltenā latānija, Rodrigesas latānija (Latania verschaffeltii) ir areku dzimtas palma.

Jaunums!!: Sēkla un Dzeltenā latānija · Redzēt vairāk »

Dzeltenā lupīna

Dzeltenās lupīnas pāksts ar sēklām (''Lupinus luteus'') Dzeltenā lupīna jeb Eiropas dzeltenā lupīna (Lupinus luteus) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Sēkla un Dzeltenā lupīna · Redzēt vairāk »

Dzeltenā stērste

Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga.

Jaunums!!: Sēkla un Dzeltenā stērste · Redzēt vairāk »

Dzeltenpieres jakāns

Dzeltenpieres jakāns (Jacana spinosa) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie jakānu ģints (Jacana).

Jaunums!!: Sēkla un Dzeltenpieres jakāns · Redzēt vairāk »

Dzeltensvītru ķauķītis

Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.

Jaunums!!: Sēkla un Dzeltensvītru ķauķītis · Redzēt vairāk »

Dziedātājputni

Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.

Jaunums!!: Sēkla un Dziedātājputni · Redzēt vairāk »

Dzilnīši

Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Dzilnīši · Redzēt vairāk »

Dzilnītis

Dzilnītis (Sitta europaea) ir dzilnīšu dzimtas (Sittidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Sēkla un Dzilnītis · Redzēt vairāk »

Ežu dzimta

Ežu dzimta (Erinaceidae) ir vienīgā ežveidīgo kārtas (Erinaceomorpha) dzimta, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas ģintis un 2 izmirušas ģintis, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Sēkla un Ežu dzimta · Redzēt vairāk »

Egļu čiekuru tinējs

Egļu čiekuru tinēja imago Egļu čiekuru tinējs (Laspeyresia strobilella L., tāpat arī Cydia strobilella, Grapholita strobilella, Laspeyresia youngana (Kft.) un Pseudotomoides strobilellus) ir tinēju dzimtas kukainis, augēdājs.

Jaunums!!: Sēkla un Egļu čiekuru tinējs · Redzēt vairāk »

Egļu krustknābis

Egļu krustknābis (Loxia curvirostra) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga, kas pieder pie dadzīšu apakšdzimtas (Carduelinae).

Jaunums!!: Sēkla un Egļu krustknābis · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lidvāveres

Eirāzijas lidvāveres (Pteromys) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder pie lidvāveru cilts (Pteromyini).

Jaunums!!: Sēkla un Eirāzijas lidvāveres · Redzēt vairāk »

Eirāzijas sloka

Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.

Jaunums!!: Sēkla un Eirāzijas sloka · Redzēt vairāk »

Eiropas kāmis

Eiropas kāmis (Cricetus cricetus) ir kāmju dzimtas (Cricetidae) grauzējs.

Jaunums!!: Sēkla un Eiropas kāmis · Redzēt vairāk »

Embrijs

Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).

Jaunums!!: Sēkla un Embrijs · Redzēt vairāk »

Endofīti

Augu endofīti (— 'iekšā', φυτόν (phitón) — 'augs') ir mikroskopiski organismi, kas vismaz kādu savas dzīves cikla daļu pavada auga audos.

Jaunums!!: Sēkla un Endofīti · Redzēt vairāk »

Erickiņš

Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Sēkla un Erickiņš · Redzēt vairāk »

Ezeru ķauķis

thumb Ezeru ķauķis jeb ezera ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Sēkla un Ezeru ķauķis · Redzēt vairāk »

Fazāns

Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Sēkla un Fazāns · Redzēt vairāk »

Fazānu apakšdzimta

Fazānu apakšdzimta (Phasianinae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu apakšdzimtām fazānu dzimtā (Phasianidae).

Jaunums!!: Sēkla un Fazānu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Fazānu dzimta

Fazānu dzimta (Phasianidae) ir viena no putnu klases (Aves) vistveidīgo kārtas (Galliformes) dzimtām.

Jaunums!!: Sēkla un Fazānu dzimta · Redzēt vairāk »

Fidži lori

Fidži lori (Phigys solitarius) ir papagaiļveidīgo kārtas suga, kas endēma Fidži.

Jaunums!!: Sēkla un Fidži lori · Redzēt vairāk »

Floridas sīlis

Floridas sīlis jeb Floridas krūmu sīlis (Aphelocoma coerulescens) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir visretāk sastopamā suga krūmu sīļu ģintī.

Jaunums!!: Sēkla un Floridas sīlis · Redzēt vairāk »

Fodiji

Fodiji, fodiju ģints (Foudia) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) ģints, kas apvieno 7 Indijas okeāna rietumu daļas salās mūsdienās sastopamas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Fodiji · Redzēt vairāk »

Gaišais ķeģis

Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Sēkla un Gaišais ķeģis · Redzēt vairāk »

Gaišzilais sīlis

Gaišzilais sīlis jeb pīniju sīlis (Gymnorhinus cyanocephalus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir vienīgā suga gaišzilo sīļu ģintī (Gymnorhinus).

Jaunums!!: Sēkla un Gaišzilais sīlis · Redzēt vairāk »

Gaišzilā zīlīte

Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.

Jaunums!!: Sēkla un Gaišzilā zīlīte · Redzēt vairāk »

Gaigala

Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Sēkla un Gaigala · Redzēt vairāk »

Ganerskveina

Ganerskveina ir neapdzīvota sala Indijas okeānā.

Jaunums!!: Sēkla un Ganerskveina · Redzēt vairāk »

Ganerskveinas alveja

Ganerskveinas alveja (Aloe tormentorii) ir alveju ģints suga, kas endēma Maurīcijai Sugu taksonomiski izdala atsevišķā Aloe ģints taksonā Lomatophyllum, kurai pieder aptuveni 18 tuvi radnieciskas Madagaskarā un citās Indijas okeāna rietumu daļas salās sastopamas alvejas.

Jaunums!!: Sēkla un Ganerskveinas alveja · Redzēt vairāk »

Garastīšu dzimta

Garastīšu dzimta (Aegithalidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Sēkla un Garastīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Garastīte

thumb Garastīte (Aegithalos caudatus) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) Latvijā dzīvojoša dziedātājputnu suga, kas plaši izplatīta Eirāzijas mērenajā joslā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Tālajiem Austrumiem.

Jaunums!!: Sēkla un Garastīte · Redzēt vairāk »

Garastītes

Garastītes, garastīšu ģints (Aegithalos) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Garastītes · Redzēt vairāk »

Garastes jakāns

Garastes jakāns (Hydrophasianus chirurgus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga,kas ir vienīgā garastes jakānu (Hydrophasianus) ģintī.

Jaunums!!: Sēkla un Garastes jakāns · Redzēt vairāk »

Garšaugs

Baziliks un sīpolu loki Dilles Garšaugs ir augs ar garšas un aromāta īpašībām — to izmanto, lai uzlabotu ēdiena garšu vai dekorētu to.

Jaunums!!: Sēkla un Garšaugs · Redzēt vairāk »

Garšviela

Dažādas garšvielas un pārtikas piedevas Garšviela ir aromātisks pārtikas produkts, ko izmanto ēdienu garšas uzlabošanai, aromāta piešķiršanai un krāsas maiņai.

Jaunums!!: Sēkla un Garšviela · Redzēt vairāk »

Garkaklis

Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Sēkla un Garkaklis · Redzēt vairāk »

Garlūpu lācis

Garlūpu lācis (Melursus ursinus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga garlūpu laču ģintī (Melursus).

Jaunums!!: Sēkla un Garlūpu lācis · Redzēt vairāk »

Gārņu dzimta

Gārņu dzimta (Ardeidae) ir viena no pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Sēkla un Gārņu dzimta · Redzēt vairāk »

Gibonu dzimta

Gibonu dzimta (Hylobatidae) ir primātu kārtas dzimta, kas pieder pie augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēku virsdzimtas (Hominoidea).

Jaunums!!: Sēkla un Gibonu dzimta · Redzēt vairāk »

Ginki

Ginki (Ginkgo) ir ginku klases augi.

Jaunums!!: Sēkla un Ginki · Redzēt vairāk »

Gliemeņvēži

Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.

Jaunums!!: Sēkla un Gliemeņvēži · Redzēt vairāk »

Goferi

Goferi, goferu dzimta (Geomyidae) ir grauzēju kārtas (Rodentia) viena no dzimtām, kas apvieno apmēram 35 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Goferi · Redzēt vairāk »

Granātābols

Parastais granātābols (Punica granatum) ir vējmietiņu dzimtas krūms vai koks, viena no divām granātābolu ģints sugām.

Jaunums!!: Sēkla un Granātābols · Redzēt vairāk »

Grauds

Dažādu augu graudi Graudi ir sausi graudzāļu dzimtas augu auglīši, no kā, atdalot sēnalas, iegūst uzturā lietojamas grūbas, ko var saskaldīt putraimos un tālāk sasmalcināt miltos, bet graudus diedzējot iegūst iesalu, kas ir galvenā izejviela raudzēto dzērienu (kvasa, alus) un spirta rūpniecībā.

Jaunums!!: Sēkla un Grauds · Redzēt vairāk »

Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

Jaunums!!: Sēkla un Grauzēji · Redzēt vairāk »

Gredzenūbele

Gredzenūbele (Streptopelia decaocto) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Eiropā un Āzijā (izņemot galējos ziemeļus un ziemeļaustrumus), sastopama arī Ziemeļāfrikas pašos ziemeļos.

Jaunums!!: Sēkla un Gredzenūbele · Redzēt vairāk »

Griķi (suga)

Sējas griķi (Fagopyrum esculentum) ir sūreņu dzimtas lakstaugs, kas radniecīgs rabarberiem.

Jaunums!!: Sēkla un Griķi (suga) · Redzēt vairāk »

Grieze

Grieze (Crex crex) ir vidēji liels dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) dzērvjveidīgais putns, kas izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Skandināvijas ziemeļu daļu.

Jaunums!!: Sēkla un Grieze · Redzēt vairāk »

Grizlilācis

Grizlilācis (Ursus arctos horribilis) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Sēkla un Grizlilācis · Redzēt vairāk »

Gugatnis

Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.

Jaunums!!: Sēkla un Gugatnis · Redzēt vairāk »

Halva

Saulespuķu halva Halva ((ḥalāwah) — 'saldumi') ir Tuvajos Austrumos radies konditorejas izstrādājums, ko gatavo no uzputotas sīki sasmalcinātu eļļas augu sēklu vai riekstu un karameļu masas, dažkārt pievienojot arī vanilīnu, kakao pulveri vai rozīnes.

Jaunums!!: Sēkla un Halva · Redzēt vairāk »

Himalaju brūnais lācis

Himalaju brūnais lācis jeb Himalaju sarkanais lācis (Ursus arctos isabellinus) ir viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Sēkla un Himalaju brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Himalaju ciedrs

Himalaju ciedrs ir ciedru ģints koku suga.

Jaunums!!: Sēkla un Himalaju ciedrs · Redzēt vairāk »

Igaunijas Dabas muzejs

Igaunijas Dabas muzejs ir Igaunijas nacionālais dabas muzejs.

Jaunums!!: Sēkla un Igaunijas Dabas muzejs · Redzēt vairāk »

Impala

Impala (Aepyceros melampus) ir vidēji liela Āfrikas antilope, kas ir vienīgā suga impalu ģintī (Aepyceros), kā arī impalu apakšdzimtā (Aepycerotinae).

Jaunums!!: Sēkla un Impala · Redzēt vairāk »

Index seminum

Index seminum ir sēklu saraksts, kuru sastāda un publicē botāniskais dārzs, arboretums vai cita kompetenta zinātniska institūcija.

Jaunums!!: Sēkla un Index seminum · Redzēt vairāk »

Indijas jakāns

Indijas jakāns (Metopidius indicus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā Indijas jakānu (Metopidius) ģintī.

Jaunums!!: Sēkla un Indijas jakāns · Redzēt vairāk »

Indijas pāvs

Indijas pāvs (Pavo cristatus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zilā kakla apspalvojuma.

Jaunums!!: Sēkla un Indijas pāvs · Redzēt vairāk »

Indijas vārna

Indijas vārna jeb mājas vārna (Corvus splendens) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Indijas vārna · Redzēt vairāk »

Inku sīlis

Inku sīlis (Cyanocorax yncas) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Sēkla un Inku sīlis · Redzēt vairāk »

Irbes

Irbes, irbju apakšdzimta (Perdicinae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu apakšdzimtām fazānu dzimtā (Phasianidae).

Jaunums!!: Sēkla un Irbes · Redzēt vairāk »

Jakāni

Jakāni, jakānu ģints (Jacana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) ģintīm.

Jaunums!!: Sēkla un Jakāni · Redzēt vairāk »

Jakānu dzimta

Jakānu dzimta jeb slaidpirksttārtiņu dzimta (Jacanidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas apvieno 8 tropu bridējputnu sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Jakānu dzimta · Redzēt vairāk »

Jamaikas zilknābis

Jamaikas zilknābis jeb Jamaikas pīle (Oxyura jamaicensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).

Jaunums!!: Sēkla un Jamaikas zilknābis · Redzēt vairāk »

Jandzi milzu mīkstbruņurupucis

Jandzi milzu mīkstbruņurupucis, arī Sarkanās upes milzu mīkstbruņurupucis (Rafetus swinhoei) ir ārkārtīgi reta mīkstbruņurupuču dzimtas suga, kas bija sastopama Ķīnā un Vjetnamā.

Jaunums!!: Sēkla un Jandzi milzu mīkstbruņurupucis · Redzēt vairāk »

Japānas baltegle

Japānas baltegle, dēvēta arī par veiča baltegli, ir priežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Sēkla un Japānas baltegle · Redzēt vairāk »

Japānas lidvāvere

Japānas lidvāvere (Pteromys momonga) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Sēkla un Japānas lidvāvere · Redzēt vairāk »

Japānas susuris

Japānas susuris (Glirulus japonicus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga Japānas susuru ģintī (Glirulus).

Jaunums!!: Sēkla un Japānas susuris · Redzēt vairāk »

Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta

Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta (Passerellidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 136 neliela auguma dziedātājputnu sugu un kas tiek iedalītas 28 ģintīs.

Jaunums!!: Sēkla un Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta · Redzēt vairāk »

Jaunkaledonijas vārna

Jaunkaledonijas vārna (Corvus moneduloides) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Jaunkaledonijas vārna · Redzēt vairāk »

Jenotsuns

Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai.

Jaunums!!: Sēkla un Jenotsuns · Redzēt vairāk »

Kaņepītis

Kaņepītis (Linaria cannabina) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.

Jaunums!!: Sēkla un Kaņepītis · Redzēt vairāk »

Kadjakas lācis

Kadjakas lācis jeb Aļaskas brūnais lācis (Ursus arctos middendorffi) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Sēkla un Kadjakas lācis · Redzēt vairāk »

Kakadu

Kakadu, kakadu dzimta (Cacatuidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta kakadu virsdzimtā (Cacatuoidea).

Jaunums!!: Sēkla un Kakadu · Redzēt vairāk »

Kakapo

Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.

Jaunums!!: Sēkla un Kakapo · Redzēt vairāk »

Kaktusu dzimta

Kaktusu dzimta (Cactaceae) ir neļķu rindas augu dzimta, kurā ir apvienotas 127 ģintis un aptuveni 1750 sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Kaktusu dzimta · Redzēt vairāk »

Kalnu zoss

Kalnu zoss (Anser indicus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Centrālāzijā un ziemo Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Sēkla un Kalnu zoss · Redzēt vairāk »

Kanādas bēdrozis

Kanādas bēdrozis jeb pelēkais bēdrozis, arī pelēkais sīlis (Perisoreus canadensis) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams visā Ziemeļamerikas ziemeļu boreālajā zonā.

Jaunums!!: Sēkla un Kanādas bēdrozis · Redzēt vairāk »

Karaliskā viktorija

Karaliskā viktorija (Victoria amazonica) ir ūdensrožu dzimtas suga, kas sastopama Amazones baseinā Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Sēkla un Karaliskā viktorija · Redzēt vairāk »

Kardamons

'' Elettaria cardamomum '' Kardamons ir garšaugs, kuru iegūst no divu ingveru dzimtas (Zingiberaceae) ģinšu sēklām — no melnajiem kardamoniem (Amomum) un zaļajiem kardamoniem (Elettaria).

Jaunums!!: Sēkla un Kardamons · Redzēt vairāk »

Kaza

Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).

Jaunums!!: Sēkla un Kaza · Redzēt vairāk »

Kākaulis

Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Sēkla un Kākaulis · Redzēt vairāk »

Kāmji

Kāmji, kāmju apakšdzimta (Cricetinae) ir viena no piecām kāmju dzimtas (Cricetidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Sēkla un Kāmji · Redzēt vairāk »

Kea

Kea jeb Jaunzēlandes kea (Nestor notabilis) ir Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putnu suga, kas mitinās Jaunzēlandē, Dienvidsalas kalnainajos apvidos.

Jaunums!!: Sēkla un Kea · Redzēt vairāk »

Kinkažu

Kinkažu (Potos flavus) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kinkažu ģintī (Potos).

Jaunums!!: Sēkla un Kinkažu · Redzēt vairāk »

Kliņģerīte

Kliņģerīte (Calendula officinalis) ir kurvjziežu dzimtas ārstniecības augs.

Jaunums!!: Sēkla un Kliņģerīte · Redzēt vairāk »

Klinšu balodis

Klinšu balodis (Columba livia) ir plaši izplatīts baložu dzimtas (Columbidae) putns, kuram ir 9 savvaļas pasugas un mājas baloža pasuga.

Jaunums!!: Sēkla un Klinšu balodis · Redzēt vairāk »

Koku čipste

thumb Koku čipste (Anthus trivialis) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas un Centrālāzijas mērenās joslas mežos, ziemo tropiskajā Āfrikā un Indijā.

Jaunums!!: Sēkla un Koku čipste · Redzēt vairāk »

Koku ķauķi

Koku ķauķi (Hippolais) ir viena no kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) ģintīm, kas apvieno 4 sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Koku ķauķi · Redzēt vairāk »

Koku žagata

Par koku žagatām sauc vairāku garastes žagatu ģinšu putnus no vārnu dzimtas (Corvidae) Tās ir: garastes koku žagatas (Dendrocitta), raketastes koku žagatas (Crypsirina), Temnurus un melnās žagatas (Platysmurus).

Jaunums!!: Sēkla un Koku žagata · Redzēt vairāk »

Koku pīle

thumb Koku pīle (Aix sponsa) ir viena no krāšņākajām pīļu dzimtas (Anatidae) peldpīļu sugām.

Jaunums!!: Sēkla un Koku pīle · Redzēt vairāk »

Koku vāveres

Koku vāveres, koku vāveru cilts (Sciurini) pieder vāveru dzimtas (Sciuridae) parastās koku vāveres apakšdzimtai (Sciurinae).

Jaunums!!: Sēkla un Koku vāveres · Redzēt vairāk »

Kongo pāvs

Kongo pāvs (Afropavo congensis) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns, kas ir vienīgā suga Kongo pāvu ģintī (Afropavo).

Jaunums!!: Sēkla un Kongo pāvs · Redzēt vairāk »

Korejas baltegle

Korejas baltegle ir priežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Sēkla un Korejas baltegle · Redzēt vairāk »

Kovārņi

Kovārņi jeb kovārņu ģints (Coloeus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Kovārņi · Redzēt vairāk »

Kovārnis

Kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Kovārnis · Redzēt vairāk »

Krāšņā pūkpīle

Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Sēkla un Krāšņā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Krāšņblakšu dzimta

Krāšņblakšu dzimta (Rhopalidae) ir blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst aptuveni 210 mūsdienu sugas (no 21 ģints).

Jaunums!!: Sēkla un Krāšņblakšu dzimta · Redzēt vairāk »

Krāmera papagailis

Krāmera papagailis (Psittacula krameri) jeb gredzenkakla papagailis ir papagaiļveidīgo pārstāvis, kas mitinās tropu mežos Āfrikā un Āzijā.

Jaunums!!: Sēkla un Krāmera papagailis · Redzēt vairāk »

Krīklis

Krīklis jeb kriķis (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Sēkla un Krīklis · Redzēt vairāk »

Krūmu ķauķis

thumb Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Sēkla un Krūmu ķauķis · Redzēt vairāk »

Krustknābji

Krustknābji, krustknābju ģints (Loxia) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Krustknābji · Redzēt vairāk »

Kuitala

Kuitala jeb kluite (Numenius arquata) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Sēkla un Kuitala · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Sēkla un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Kumīns

Kumīns jeb romiešu ķimenes (Cuminum cyminum) ir čemurziežu dzimtas garšaugs.

Jaunums!!: Sēkla un Kumīns · Redzēt vairāk »

Labība

Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.

Jaunums!!: Sēkla un Labība · Redzēt vairāk »

Lapu koki

Cukura kļava (''Acer saccharum'') Lapu koki ir koki ar plakanām lapām, kam sēklas attīstās augļos.

Jaunums!!: Sēkla un Lapu koki · Redzēt vairāk »

Lapu sūnas

Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.

Jaunums!!: Sēkla un Lapu sūnas · Redzēt vairāk »

Lapzemes stērste

Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Sēkla un Lapzemes stērste · Redzēt vairāk »

Laucis

Laucis (Fulica atra) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Sēkla un Laucis · Redzēt vairāk »

Laukirbe

Laukirbe (Perdix perdix) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kas pieder laukirbju ģintij (Perdix).

Jaunums!!: Sēkla un Laukirbe · Redzēt vairāk »

Laukirbes

Laukirbes, laukirbju ģints (Perdix) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno trīs sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Laukirbes · Redzēt vairāk »

Lauku balodis

Lauku balodis jeb lauka balodis (Columba palumbus) ir liela auguma Eirāzijā dzīvojoša baložu suga, kurai ir piecas pasugas, no kurām viena — Madeiras lauku balodis (C. p. maderensis) ir izmirusi.

Jaunums!!: Sēkla un Lauku balodis · Redzēt vairāk »

Lauku cīruļi

Lauku cīruļi (Alauda) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kura apvieno 4 cīruļu sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Lauku cīruļi · Redzēt vairāk »

Lauku cīrulis

thumb Lauku cīrulis (Alauda arvensis) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kuram ir 11 pasugas.

Jaunums!!: Sēkla un Lauku cīrulis · Redzēt vairāk »

Lauku kokalis

Lauku kokalis ir viengadīgs 30—80 cm augsts neļķu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Sēkla un Lauku kokalis · Redzēt vairāk »

Lauku zvirbulis

Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.

Jaunums!!: Sēkla un Lauku zvirbulis · Redzēt vairāk »

Lāsainais ķauķis

Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Sēkla un Lāsainais ķauķis · Redzēt vairāk »

Lēcējpeļu dzimta

Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta lēcējpeļu virsdzimtā (Dipodoidea).

Jaunums!!: Sēkla un Lēcējpeļu dzimta · Redzēt vairāk »

Leptoglossus occidentalis

Leptoglossus occidentalis ir Ziemeļamerikas ornamentblakšu suga.

Jaunums!!: Sēkla un Leptoglossus occidentalis · Redzēt vairāk »

Libānas ciedrs

Libānas ciedrs (Cedrus libani) ir ciedru ģints koku suga.

Jaunums!!: Sēkla un Libānas ciedrs · Redzēt vairāk »

Lidvāvere

Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Sēkla un Lidvāvere · Redzēt vairāk »

Lielais ķīris

Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Sēkla un Lielais ķīris · Redzēt vairāk »

Lielais dzeltencekula kakadu

Lielais dzeltencekula kakadu (Cacatua galerita) ir liela auguma kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, kas sastopams Austrālijas, Jaungvinejas un dažu Indonēzijas salu mežos.

Jaunums!!: Sēkla un Lielais dzeltencekula kakadu · Redzēt vairāk »

Lielais susuris

Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).

Jaunums!!: Sēkla un Lielais susuris · Redzēt vairāk »

Lielais trušbandikuts

Lielais trušbandikuts jeb vienkārši trušbandikuts (Macrotis lagotis) ir vienīgā trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) mūsdienās dzīvojošā suga, kas labi pielāgojies dzīvei pustuksnešos un tuksnešos Austrālijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Sēkla un Lielais trušbandikuts · Redzēt vairāk »

Lielā čipste

Lielā čipste (Anthus richardi) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos (no Kirgizstānas līdz Krievijas dienvidaustrumiem un Ķīnas dienvidaustrumiem), bet ziemo Āzijas dienvidos, rudeņos reizēm tiek novērota Eiropā.

Jaunums!!: Sēkla un Lielā čipste · Redzēt vairāk »

Lielā ceļteka

Lielā ceļteka jeb lielā ceļmalīte ir daudzgadīgs ceļteku dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Sēkla un Lielā ceļteka · Redzēt vairāk »

Lielā polārkaija

Lielā polārkaija (Larus hyperboreus) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Sēkla un Lielā polārkaija · Redzēt vairāk »

Lielā sīga

Lielā sīga (Otis tarda) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga lielo sīgu ģintī (Otis).

Jaunums!!: Sēkla un Lielā sīga · Redzēt vairāk »

Lielā stērste

Lielā stērste (Emberiza calandra) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Sēkla un Lielā stērste · Redzēt vairāk »

Lielā zīlīte

Lielā zīlīte (Parus major), tautā saukta arī par tauku zīlīti jeb speķa zīlīti, ir vidēja auguma dziedātājputns zīlīšu dzimtā (Paridae).

Jaunums!!: Sēkla un Lielā zīlīte · Redzēt vairāk »

Lilijas

Lilijas (Lilium) ir liliju dzimtas (Liliaceae) augu ģints.

Jaunums!!: Sēkla un Lilijas · Redzēt vairāk »

Livingstona augļēdājsikspārnis

Livingstona augļēdājsikspārnis jeb Livingstona augļsikspārnis (Pteropus livingstonii) ir apdraudēta augļēdājsikspārņu dzimtas suga, kas dzīvo Komoru salās Indijas okeāna rietumu daļā.

Jaunums!!: Sēkla un Livingstona augļēdājsikspārnis · Redzēt vairāk »

Lupīnas

Lupīnas (Lupinus) ir tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) lakstaugi.

Jaunums!!: Sēkla un Lupīnas · Redzēt vairāk »

Madagaskaras jakāns

Madagaskaras jakāns (Actophilornis albinucha) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).

Jaunums!!: Sēkla un Madagaskaras jakāns · Redzēt vairāk »

Makrofīti

Upmalas veronika ''Veronica anagallis – aquatica'' Makrofīti jeb augstākie ūdensaugi ir vaskulārie augi, sporaugi, makroskopiskās aļģes un ūdens sūnaugi, kas pilnīgi vai daļēji piemērojušies dzīvei ūdenī un saskatāmi ar neapbruņotu aci.

Jaunums!!: Sēkla un Makrofīti · Redzēt vairāk »

Malajas degunragputns

Malajas degunragputns (Buceros rhinoceros) ir liela auguma degunragputnu dzimtas (Bucerotidae) putnu suga.

Jaunums!!: Sēkla un Malajas degunragputns · Redzēt vairāk »

Mandrili

Mandrili, mandrilu ģints (Mandrillus) ir viena no paviānu cilts (Papionini) ģintīm, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas mērkaķu sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Mandrili · Redzēt vairāk »

Mandrils

Mandrils (Mandrillus sphinx) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini).

Jaunums!!: Sēkla un Mandrils · Redzēt vairāk »

Mantegaca latvānis

Mantegaca latvāņa ziedkopas Mantegaca latvānis ir latvāņu ģints augs, kas Latvijā ievests un kultivēts kā krāšņumaugs.

Jaunums!!: Sēkla un Mantegaca latvānis · Redzēt vairāk »

Mantijas paviāns

Mantijas paviāns (Papio hamadryas) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas dzīvo lielos ģimeņu baros Āfrikas ziemeļaustrumos un Arābijas pussalas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Sēkla un Mantijas paviāns · Redzēt vairāk »

Marihuāna

Žāvēts kaņepju zieds (marihuāna) Marihuāna (sarunvalodā saukta arī par zālīti, gandžu un kanabisu) ir psihotrops preparāts, ko iegūst, izžāvējot kaņepju virszemes daļas (pārsvarā ziedus).

Jaunums!!: Sēkla un Marihuāna · Redzēt vairāk »

Marka evaņģēlijs

Marks raksta evaņģēliju. (miniatūra no Codex Aureus, 778-820 gadi). Marka evaņģēlijs ir otrā Jaunās Derības grāmata, viens no trijiem sinoptiskajiem (līdzīgajem) evaņģēlijiem.

Jaunums!!: Sēkla un Marka evaņģēlijs · Redzēt vairāk »

Marmora krīklis

Marmora krīklis (Marmaronetta angustirostris) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle.

Jaunums!!: Sēkla un Marmora krīklis · Redzēt vairāk »

Maurīcijas fodijs

Maurīcijas fodijs, arī Maurīcijas audējputns (Foudia rubra) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Sēkla un Maurīcijas fodijs · Redzēt vairāk »

Maurīcijas gredzenkakla papagailis

Maurīcijas gredzenkakla papagailis, arī Maurīcijas raibpapagailis (Psittacula echo) ir papagaiļveidīgo suga, kas endēma Maurīcijas salai. 20. gadsimta 80. gados šis gredzenkakla papagailis atradās uz pilnīgas izmiršanas robežas, un to paglāba veiksmīgi īstenotā aizsardzības programma.

Jaunums!!: Sēkla un Maurīcijas gredzenkakla papagailis · Redzēt vairāk »

Maurīcijas melnkoks

Maurīcijas melnkoks (Diospyros tessellaria), arī Maurīcijas ebenkoks, melnais ebenkoks ir melnkoku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Sēkla un Maurīcijas melnkoks · Redzēt vairāk »

Maurloki

Maurloki (Allium schoenoprasum) ir daudzgadīgs amariļļu dzimtas sīpolaugs.

Jaunums!!: Sēkla un Maurloki · Redzēt vairāk »

Mazais ķeģis

thumb Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā.

Jaunums!!: Sēkla un Mazais ķeģis · Redzēt vairāk »

Mazais plankumainais skunkss

Mazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Sēkla un Mazais plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Mazais susuris

Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).

Jaunums!!: Sēkla un Mazais susuris · Redzēt vairāk »

Mazais svilpis

Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Sēkla un Mazais svilpis · Redzēt vairāk »

Mazais trušbandikuts

Mazais trušbandikuts (Macrotis leucura) ir viena no divām trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) sugām, kas, visticamākais, izmirusi 1950.

Jaunums!!: Sēkla un Mazais trušbandikuts · Redzēt vairāk »

Mazā gaura

Mazā gaura (Mergellus albellus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Sēkla un Mazā gaura · Redzēt vairāk »

Mazā sīga

Mazā sīga (Tetrax tetrax) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga mazo sīgu ģintī (Tetrax).

Jaunums!!: Sēkla un Mazā sīga · Redzēt vairāk »

Mazā stērste

Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Sēkla un Mazā stērste · Redzēt vairāk »

Mazā zoss

Mazā zoss (Anser erythropus) ir neliela auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo galvenokārt Āzijas ziemeļos, bet nelielā skaitā tā ligzdo arī Eiropā.

Jaunums!!: Sēkla un Mazā zoss · Redzēt vairāk »

Mājas strazds

Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.

Jaunums!!: Sēkla un Mājas strazds · Redzēt vairāk »

Mājas vista

Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.

Jaunums!!: Sēkla un Mājas vista · Redzēt vairāk »

Mājas zvirbulis

Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā.

Jaunums!!: Sēkla un Mājas zvirbulis · Redzēt vairāk »

Mūžīgās atbrīvošanas dievmāte

Mūžīgās atbrīvošanas dievmāte bija komiķa Džona Olivera Amerikas Savienotajās Valstīs izveidota juridiski atzīta satīriska baznīca.

Jaunums!!: Sēkla un Mūžīgās atbrīvošanas dievmāte · Redzēt vairāk »

Mērkaķu apakšdzimta

Mērkaķu apakšdzimta (Cercopithecinae) ir viena no divām mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) apakšdzimtām, kas apvieno apmēram 70 sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Mērkaķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Meža balodis

Meža balodis (Columba oenas) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikas rietumos.

Jaunums!!: Sēkla un Meža balodis · Redzēt vairāk »

Meža cūka

Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.

Jaunums!!: Sēkla un Meža cūka · Redzēt vairāk »

Meža sicista

Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Sēkla un Meža sicista · Redzēt vairāk »

Meža stērste

Meža stērste (Emberiza rustica) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Sēkla un Meža stērste · Redzēt vairāk »

Meža susuri

Meža susuri, meža susuru ģints (Dryomys) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju ģintīm, kas apvieno 3 susuru sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Meža susuri · Redzēt vairāk »

Meža susuris

Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Sēkla un Meža susuris · Redzēt vairāk »

Meža zīlīte

Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.

Jaunums!!: Sēkla un Meža zīlīte · Redzēt vairāk »

Meža zīlītes

Meža zīlītes, meža zīlīšu ģints (Periparus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Meža zīlītes · Redzēt vairāk »

Mežastrazdu dzimta

Mežastrazdu dzimta (Turdidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Sēkla un Mežastrazdu dzimta · Redzēt vairāk »

Mežirbe

Mežirbe (Tetrastes bonasia) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Mežirbe · Redzēt vairāk »

Mežirbes

Mežirbes, mežirbju ģints (Tetrastes) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Mežirbes · Redzēt vairāk »

Mehāniskie audi

Mehāniskie audi jeb balstaudi ir speciālas šūnas un audi, kas auga organismā izpilda mehānisko funkciju, t.i., padara to izturīgāku un elastīgāku.

Jaunums!!: Sēkla un Mehāniskie audi · Redzēt vairāk »

Melnais akmeņtārtiņš

Melnais akmeņtārtiņš (Arenaria melanocephala) ir vidēji liels sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.

Jaunums!!: Sēkla un Melnais akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »

Melnais erickiņš

Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Sēkla un Melnais erickiņš · Redzēt vairāk »

Melnais mežastrazds

Melnais mežastrazds jeb melnais strazds (Turdus merula) ir Latvijā parasta mežastrazdu dzimtas (Turdidae) suga, kas apdzīvo Eiropu, Āfrikas ziemeļrietumus un Āzijas dienvidu daļu.

Jaunums!!: Sēkla un Melnais mežastrazds · Redzēt vairāk »

Melnais mušķērājs

Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Sēkla un Melnais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Melnaugļu aronija

Melnaugļu aronija ir 1,5—3 m augsts rožu dzimtas krūms.

Jaunums!!: Sēkla un Melnaugļu aronija · Redzēt vairāk »

Melnā vārna

Melnā vārna (Corvus corone) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Eiropā un Āzijas austrumos, izplatības reģioniem savstarpēji nesaskaroties.

Jaunums!!: Sēkla un Melnā vārna · Redzēt vairāk »

Melngalvas stērste

Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Sēkla un Melngalvas stērste · Redzēt vairāk »

Melnkakla gulbis

Melnkakla gulbis (Cygnus melancoryphus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anserinae) ūdensputns.

Jaunums!!: Sēkla un Melnkakla gulbis · Redzēt vairāk »

Melnrīkles žagatsīlis

Melnrīkles žagatsīlis (Calocitta colliei) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) Meksikas ziemeļrietumos dīzvojoša putnu suga.

Jaunums!!: Sēkla un Melnrīkles žagatsīlis · Redzēt vairāk »

Mikropavairošana

Mikropavairošana ir prakse, kurā salīdzinoši īsā laika periodā strauji tiek pavairots augu materiāls, lai radītu lielu skaitu jaunu augu, izmantojot modernas augu audu kultūru metodes.

Jaunums!!: Sēkla un Mikropavairošana · Redzēt vairāk »

Milti

Dažādu tipu milti: 550. tipa kviešu milti, 1050. tipa kviešu milti un 1150. tipa rudzu milti (no kreisās uz labo) Milti ir pulverveida masa, ko iegūst, sasmalcinot labības graudus, vairāku tā saukto pseidolabību (griķu, kaķastes, kinojas u.c.) sēklas vai augļus, kā arī zirņus, pupas vai saknes (piemēram, maniokas).

Jaunums!!: Sēkla un Milti · Redzēt vairāk »

Mizložņa

Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.

Jaunums!!: Sēkla un Mizložņa · Redzēt vairāk »

Mizložņu dzimta

Mizložņu dzimta (Certhiidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 11 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Sēkla un Mizložņu dzimta · Redzēt vairāk »

Moluku kakadu

Moluku kakadu (Cacatua moluccensis) ir kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, endēms Moluku salām.

Jaunums!!: Sēkla un Moluku kakadu · Redzēt vairāk »

Monsanto

Monsanto bija ASV agroķīmijas un lauksaimniecības biotehnoloģiju uzņēmums.

Jaunums!!: Sēkla un Monsanto · Redzēt vairāk »

Nestori

Nestori, nestorpapagaiļi jeb kākas (Nestor) ir viena no Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Nestori · Redzēt vairāk »

Niedru stērste

Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Sēkla un Niedru stērste · Redzēt vairāk »

Olīveļļa

Dažādas nerafinētās olīveļļas Olīveļļa ir augu eļļa, ko iegūst no olīvkoka Olea europaea augļiem (olīvām).

Jaunums!!: Sēkla un Olīveļļa · Redzēt vairāk »

Orangutani

Orangutani (Pongo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas sugas: Borneo orangutans, Sumatras orangutans, Tapanuli orangutans; un viena izmirusi suga — Pongo hooijeri.

Jaunums!!: Sēkla un Orangutani · Redzēt vairāk »

Organoģenēzes regulācija

Organizētu augu audu kultūras attīstību iespējams regulēt, kontrolējot un mainot augšanas barotnes sastāvu un augu kultūras apkārtējās vides apstākļus, kā arī rūpīgi izvēloties eksplantu.

Jaunums!!: Sēkla un Organoģenēzes regulācija · Redzēt vairāk »

Orhideju dzimta

Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.

Jaunums!!: Sēkla un Orhideju dzimta · Redzēt vairāk »

Orkāna palma

Orkāna palma (Dictyosperma album) ir palmu dzimtas suga, kas sastopama Maskarēnu salās Indijas okeāna rietumu daļā.

Jaunums!!: Sēkla un Orkāna palma · Redzēt vairāk »

Paceplīšu dzimta

Paceplīšu dzimta (Troglodytidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 88 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 19 ģintīs.

Jaunums!!: Sēkla un Paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Paceplītis

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Jaunums!!: Sēkla un Paceplītis · Redzēt vairāk »

Paipala

Paipala (Coturnix coturnix) ir neliels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Paipala · Redzēt vairāk »

Pakalnu maina

Pakalnu maina (Gracula religiosa) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.

Jaunums!!: Sēkla un Pakalnu maina · Redzēt vairāk »

Palmu krabis

Palmu krabis (Birgus latro), tiek saukts arī par palmu zagli, kokosriekstu krabi vai kokoskrabi, ir viena no sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas (Coenobitidae) sugām.

Jaunums!!: Sēkla un Palmu krabis · Redzēt vairāk »

Palmu vāveres

Palmu vāveres, palmu vāveru cilts (Funambulini) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju cilts, kas pieder Āzijas vāveru apakšdzimtai (Callosciurinae).

Jaunums!!: Sēkla un Palmu vāveres · Redzēt vairāk »

Papagaiļi

Papagaiļi, papagaiļveidīgie (Psittaciformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).

Jaunums!!: Sēkla un Papagaiļi · Redzēt vairāk »

Papagaiļu virsdzimta

Papagaiļu virsdzimta jeb tipisko papagaiļu virsdzimta (Psittacoidea) ir viena no trim papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) virsdzimtām, kas apvieno lielāko daļu papagaiļveidīgo sugu (373 sugas) un kas tiek iedalītas divās dzimtās.

Jaunums!!: Sēkla un Papagaiļu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Papuasijas lorikets

Papuasijas lorikets (Charmosyna papou) ir papagaiļveidīgo kārtas putns, kas sastopams Jaungvinejā.

Jaunums!!: Sēkla un Papuasijas lorikets · Redzēt vairāk »

Parastais osis

Parastais osis (Fraxinus excelsior) ir vasarzaļš olīvu dzimtas koks ar spēcīgu sakņu sistēmu un plašu vainagu.

Jaunums!!: Sēkla un Parastais osis · Redzēt vairāk »

Parastais tamus

Parastais tamus ir līdz 4 m garš, daudzgadīgs dioskoreju dzimtas vīteņaugs ar spēcīgu mietsakni.

Jaunums!!: Sēkla un Parastais tamus · Redzēt vairāk »

Parastā ūbele

Parastā ūbele jeb vienkārši ūbele (Streptopelia turtur) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu suga, kurai ir četras pasugas.

Jaunums!!: Sēkla un Parastā ūbele · Redzēt vairāk »

Parastā vāvere

Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.

Jaunums!!: Sēkla un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »

Parastā virza

Parastā virza ir viengadīgs vai viengadīgs pārziemojošs 20 - 80 cm augsts Neļķu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Sēkla un Parastā virza · Redzēt vairāk »

Parastā zirgkastaņa

Parastā zirgkastaņa jeb zirgkastanis ir dekoratīvs zirgkastaņu dzimtas koks ar piramidālu vainagu.

Jaunums!!: Sēkla un Parastā zirgkastaņa · Redzēt vairāk »

Parastās vāveres

Parastās vāveres, parasto vāveru ģints (Sciurus) pieder vāveru dzimtas (Sciuridae) parasto koku vāveru apakšdzimtai (Sciurinae).

Jaunums!!: Sēkla un Parastās vāveres · Redzēt vairāk »

Parazītiskie augi

Viju ģints (''Cuscuta'') parazītiskais augs uz akācijas (''Acacia'') Parazītiskie augi ir tādi augi, kas ir pielāgojušies baroties heterotrofi, t.i., tie kādu daļu vai pat visas dzīvības procesiem nepieciešamās vielas saņem no cita auga.

Jaunums!!: Sēkla un Parazītiskie augi · Redzēt vairāk »

Pastinaks

Pļavas pastinaks jeb pastinaks ir sakņu dārzenis, kas ir tuvi radniecīgs ar burkāniem un pētersīļiem un pieder čemurziežu dzimtai.

Jaunums!!: Sēkla un Pastinaks · Redzēt vairāk »

Pākšaugi

Dažādu pākšaugu augļi Pākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas, tādēļ sēklas atrodas vienā telpā.

Jaunums!!: Sēkla un Pākšaugi · Redzēt vairāk »

Pārtikas krāsvielas

Dabīgo pārtikas krāsvielu dažādās krāsas un toņi Dzeltenās krāsvielas izkliedes salīdzinājums karstā (pa kreisi) un aukstā ūdenī (pa labi) Pārtikas krāsvielas ir krāsvielu veids, ko pievieno pārtikai, lai mainītu vai pastiprinātu tās dabīgo krāsu un atjaunotu krāsu, kas zudusi tehnoloģiskās apstrādes laikā.

Jaunums!!: Sēkla un Pārtikas krāsvielas · Redzēt vairāk »

Pļavas čipste

Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.

Jaunums!!: Sēkla un Pļavas čipste · Redzēt vairāk »

Pļavas dedestiņa

Pļavas dedestiņa jeb virklītes ir daudzgadīgs 30—100 cm augsts lakstaugs.

Jaunums!!: Sēkla un Pļavas dedestiņa · Redzēt vairāk »

Pērļvista

Pērļvista jeb pērļvistiņa (Numida meleagris) ir pērļvistu dzimtas (Numididae) vistveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga pērļvistu ģintī (Numida).

Jaunums!!: Sēkla un Pērļvista · Redzēt vairāk »

Pērļvistu dzimta

Pērļvistu dzimta (Numididae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu dzimtām, kas pieder pie fazānu virsdzimtas (Phasianoidea).

Jaunums!!: Sēkla un Pērļvistu dzimta · Redzēt vairāk »

Pērtiķi

Par pērtiķiem sauc lielāko daļu primātu (Primates) sugu, kuras pieder pie sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas, jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtā un zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā.

Jaunums!!: Sēkla un Pērtiķi · Redzēt vairāk »

Pētersīļi

Pētersīļi (Petroselinum) ir čemurziežu dzimtas (Apiaceae) ģints.

Jaunums!!: Sēkla un Pētersīļi · Redzēt vairāk »

Peļkājīte

Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Sēkla un Peļkājīte · Redzēt vairāk »

Peļkājītes

Peļkājītes, peļkājīšu ģints (Prunella) ir vienīgā peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) ģints, kas apvieno 13 neliela auguma dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Peļkājītes · Redzēt vairāk »

Pelēkais strazds

Pelēkais strazds jeb pelēkais mežastrazds (Turdus pilaris) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.

Jaunums!!: Sēkla un Pelēkais strazds · Redzēt vairāk »

Pelēkais zorro

Pelēkais zorro (Pseudalopex griseus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Sēkla un Pelēkais zorro · Redzēt vairāk »

Pelēkā koku žagata

Pelēkā koku žagata jeb Himalaju koku žagata (Dendrocitta formosae) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Pelēkā koku žagata · Redzēt vairāk »

Pelēkā pīle

Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Sēkla un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »

Pelēkā savvaļas vista

Pelēkā savvaļas vista jeb pelēkā džungļu vista (Gallus sonneratii) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder vistu ģintij (Gallus).

Jaunums!!: Sēkla un Pelēkā savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Pelēkā vāvere

Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.

Jaunums!!: Sēkla un Pelēkā vāvere · Redzēt vairāk »

Pelēkā zīlīte

Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Sēkla un Pelēkā zīlīte · Redzēt vairāk »

Pelēkās zīlītes

Pelēkās zīlītes, pelēko zīlīšu ģints (Poecile) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 15 sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Pelēkās zīlītes · Redzēt vairāk »

Peles

Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).

Jaunums!!: Sēkla un Peles · Redzēt vairāk »

Peonijas

Peonijas, sauktas arī pujenes, pojenes, ir peoniju dzimtas vienīgās ģints Paeonia pārstāves.

Jaunums!!: Sēkla un Peonijas · Redzēt vairāk »

Persefone

Persefone ielūkojas Adonīsa šķirstā Persefone (romiešu Proserpina) grieķu mitoloģijā ir Zeva un Dēmetras meita, Aīda sieva — pazemes valstības valdniece.

Jaunums!!: Sēkla un Persefone · Redzēt vairāk »

Piealpu baltegle

Piealpu baltegle jeb subalpīnā baltegle ir priežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Sēkla un Piealpu baltegle · Redzēt vairāk »

Piešspārnu zoss

Piešspārnu zoss (Plectropterus gambensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder piešspārnu zosu apakšdzimtai (Plectropterinae). Piešspārnu zosu apakšdzimtā ir tikai viena piešspārnu zosu ģints (Plectropterus), kurā ir tikai viena suga. Piešspārnu zosij ir 2 pasugas: nominālpasuga Plectropterus gambensis gambensis un Zambezi piešspārnu zoss Plectropterus gambensis niger. Piešspārnu zosis ir sastopamas Āfrikas dienviddaļā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.

Jaunums!!: Sēkla un Piešspārnu zoss · Redzēt vairāk »

Piejūras baltegle

Piejūras baltegle ir priežu dzimtas suga, kas savvaļā sastopama Krievijas Piejūras novada dienvidos, Korejas pussalas ziemeļu un centrālajā daļā un Ķīnas ziemeļaustrumu provincēs — Heilundzjanā un Dzjiliņā.

Jaunums!!: Sēkla un Piejūras baltegle · Redzēt vairāk »

Pireneju zilspārnu žagata

Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki) ir vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Pireneju pussalas putnu suga.

Jaunums!!: Sēkla un Pireneju zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Platknābis

Platknābis (Anas clypeata) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Sēkla un Platknābis · Redzēt vairāk »

Plūme

Zilas plūmes Plūme ir plūmju apakšģints (Prunus subg. Prunus) augļi, kas pēc morfoloģiskās klasifikācijas ir kauleņi.

Jaunums!!: Sēkla un Plūme · Redzēt vairāk »

Plostbārži

Plostbārži ir augu ģints kurvjziežu dzimtā.

Jaunums!!: Sēkla un Plostbārži · Redzēt vairāk »

Plukšķis

Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Sēkla un Plukšķis · Redzēt vairāk »

Popkorns

Popkorns jeb plīsējkukurūza (Zea mays everta) ir kukurūzas pasuga.

Jaunums!!: Sēkla un Popkorns · Redzēt vairāk »

Prīkšķe

Prīkšķe (Anas querquedula) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Sēkla un Prīkšķe · Redzēt vairāk »

Priežu krustknābis

Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropā un Āzijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Sēkla un Priežu krustknābis · Redzēt vairāk »

Priežu stērste

Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas pašos austrumos un plašā joslā Āzijā līdz Klusajam okeānam.

Jaunums!!: Sēkla un Priežu stērste · Redzēt vairāk »

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Jaunums!!: Sēkla un Priedes · Redzēt vairāk »

Pudeļpalma

Pudeļpalma (Hyophorbe lagenicaulis) ir palmu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Lai arī tā plaši izplatīta Maurīcijas dārzos un parkos, vienīgā savvaļas populācija ir saglabājusies Raundas salā.The Native Plants and Animals of Mauritius. Mauritius Wildlife Foundation., 40. lpp. Ņemot vērā nelielo izplatības areālu un mazo skaitu, Sarkanajā grāmatā pudeļpalma ierindota kritiski apdraudēto sugu sarakstā. Sugas nosaukums cēlies no stumbra, kas ārēji līdzinās pudelei.

Jaunums!!: Sēkla un Pudeļpalma · Redzēt vairāk »

Pundurpapagailis

Pundurpapagailis, arī viļņpapagailis un viļņspārnu papagailis (Melopsittacus undulatus) ir papagaiļveidīgo kārtas suga, kuras dabiskais areāls ieskauj Austrāliju.

Jaunums!!: Sēkla un Pundurpapagailis · Redzēt vairāk »

Pupuķis

Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.

Jaunums!!: Sēkla un Pupuķis · Redzēt vairāk »

Purpura alveja

Purpura alveja (Aloe purpurea) ir alveju ģints suga, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Sēkla un Purpura alveja · Redzēt vairāk »

Purva sermulīte

Purva sermulīte ir daudzgadīgs prīmulu dzimtas ūdensaugs.

Jaunums!!: Sēkla un Purva sermulīte · Redzēt vairāk »

Purva skalbe

Purva skalbe (Iris pseudacorus) ir dekoratīvs augs skalbju ģintī.

Jaunums!!: Sēkla un Purva skalbe · Redzēt vairāk »

Purva tilbīte

Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.

Jaunums!!: Sēkla un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »

Purva zīlīte

Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Sēkla un Purva zīlīte · Redzēt vairāk »

Putekšņi

Dažādu ziedaugu putekšņi Putekšņi ir ziedaugu sporu un vīrišķo dzimumšūnu — mikrogametofīti, kas attīstās putekšņu ligzdā, sajaukums.

Jaunums!!: Sēkla un Putekšņi · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Sēkla un Putni · Redzēt vairāk »

Raflēziju dzimta

Raflēziju dzimta (Rafflesiaecae) ir dienvidaustrumu Āzijas tropu lietus mežos sastopamā parazītaugu dzimta, kas iekļauj trīs ģintis.

Jaunums!!: Sēkla un Raflēziju dzimta · Redzēt vairāk »

Ragainais cīrulis

Ragainais cīrulis (Eremophila bilopha) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams Ziemeļāfrikā, salīdzinoši šaurā joslā gar Atlantijas okeāna un Vidusjūras krastu, no Marokas līdz Ēģiptei, un Āzijas rietumos (Libānā, Sīrijā, Jordānijā, Izraēlas dienvidos, Irākas rietumos, Saūda Arābijas ziemeļos un Kuveitā).

Jaunums!!: Sēkla un Ragainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Raibais fazāns

Nav apraksta.

Jaunums!!: Sēkla un Raibais fazāns · Redzēt vairāk »

Raibumainā pīle

Raibumainā pīle (Stictonetta naevosa) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder raibumaino pīļu apakšdzimtai (Stictonettinae).

Jaunums!!: Sēkla un Raibumainā pīle · Redzēt vairāk »

Raseņu dzimta

Raseņu dzimta ir augu dzimta neļķu rindā.

Jaunums!!: Sēkla un Raseņu dzimta · Redzēt vairāk »

Raundas scinks

Raundas scinks jeb Telfēra scinks (Leiolopisma telfairii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Sēkla un Raundas scinks · Redzēt vairāk »

Rūtainā fritilārija

Rūtainā fritilārija ir augu suga liliju dzimtā.

Jaunums!!: Sēkla un Rūtainā fritilārija · Redzēt vairāk »

Redīsi

Dārza redīsi (Raphanus raphanistrum subsp. sativus) ir tīruma pērkones pasuga, citos avotos kā atsevišķa krustziežu dzimtas suga (Raphanus sativus), kas tiek audzēta kā kultūraugs.

Jaunums!!: Sēkla un Redīsi · Redzēt vairāk »

Riekstroži

Riekstroži (Nucifraga) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno trīs sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Riekstroži · Redzēt vairāk »

Riekstrozis

Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Riekstrozis · Redzēt vairāk »

Rieksts

Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.

Jaunums!!: Sēkla un Rieksts · Redzēt vairāk »

Rietumu goferi

Rietumu goferi (Thomomys) ir goferu dzimtas (Geomyidae) grauzēju ģints, kas apvieno 9 sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Rietumu goferi · Redzēt vairāk »

Rietumu lakstīgala

Rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājpuntu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Sēkla un Rietumu lakstīgala · Redzēt vairāk »

Rodrigesas fodijs

Rodrigesas fodijs, arī dzeltenais fodijs, Rodrigesas audējputns (Foudia flavicans) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Rodrigesai — nelielai, Maurīcijai piederošai salai Indijas okeāna rietumu daļā.

Jaunums!!: Sēkla un Rodrigesas fodijs · Redzēt vairāk »

Rubiju dzimta

Rubiju dzimta (Rubiaceae), arī madaru dzimta, ir divdīgļlapju klases dzimta.

Jaunums!!: Sēkla un Rubiju dzimta · Redzēt vairāk »

Rudā dižpīle

Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea) ir pīļu dzimtas (Anatidae) suga, kas pieder pie dižpīļu ģints (Tadorna).

Jaunums!!: Sēkla un Rudā dižpīle · Redzēt vairāk »

Rudā lapsa

Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju.

Jaunums!!: Sēkla un Rudā lapsa · Redzēt vairāk »

Rudsānu zilastīte

Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Sēkla un Rudsānu zilastīte · Redzēt vairāk »

Sahalīnas baltegle

Sahalīnas baltegle ir priežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Sēkla un Sahalīnas baltegle · Redzēt vairāk »

Sahāras sīga

Sahāras sīga (Chlamydotis undulata) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Sahāras sīga · Redzēt vairāk »

Saksaulu sīlis

Saksaulu sīlis jeb Turkestānas zemessīlis (Podoces panderi) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir tuvu radniecīgs Irānas zemessīlim (Podoces pleskei) no Irānas.

Jaunums!!: Sēkla un Saksaulu sīlis · Redzēt vairāk »

Salmi

Rituļos sapresēti salmi No salmu blokiem celta māja (ASV, Virdžīnijā) Salmi ir kultūraugu atliekas pēc pļaujas, nogriezti izkaltuši labības stiebri, kuriem izkulti graudi jeb sēklas.

Jaunums!!: Sēkla un Salmi · Redzēt vairāk »

Samta cekula sīlis

Samta cekula sīlis (Cyanocorax chrysops) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Sēkla un Samta cekula sīlis · Redzēt vairāk »

Santalu rinda

Santalu rinda divdīgļlapju rinda.

Jaunums!!: Sēkla un Santalu rinda · Redzēt vairāk »

Sareptas sinepe

Sareptas sinepe, arī zilganā sinepe, (Brassica juncea) ir līdz 150 cm augsts, viengadīgs krustziežu jeb kāpostu dzimtas lakstaugs ar zaraini stāvu stumbru.

Jaunums!!: Sēkla un Sareptas sinepe · Redzēt vairāk »

Sarkanais fodijs

Sarkanais fodijs, arī Madagaskaras fodijs (Foudia madagascariensis) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kuras dabiskais areāls aptver Madagaskaru.

Jaunums!!: Sēkla un Sarkanais fodijs · Redzēt vairāk »

Sarkanā puskuitala

Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Sēkla un Sarkanā puskuitala · Redzēt vairāk »

Sarkanā savvaļas vista

Sarkanā savvaļas vista jeb džungļu vista (Gallus gallus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Sēkla un Sarkanā savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Sarkanknābja zilā žagata

Sarkanknābja zilā žagata jeb zilā žagata (Urocissa erythroryncha) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Sarkanknābja zilā žagata · Redzēt vairāk »

Sarkanpieres jakāns

Sarkanpieres jakāns (Jacana jacana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie jakānu ģints (Jacana).

Jaunums!!: Sēkla un Sarkanpieres jakāns · Redzēt vairāk »

Sarkanrīklīte

Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Sēkla un Sarkanrīklīte · Redzēt vairāk »

Sarkanrīkles čipste

Sarkanrīkles čipste (Anthus cervinus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikas pašos ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Sēkla un Sarkanrīkles čipste · Redzēt vairāk »

Sauszemes bruņurupuču dzimta

Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām, kurai piederošās sugas mājo uz sauszemes.

Jaunums!!: Sēkla un Sauszemes bruņurupuču dzimta · Redzēt vairāk »

Sāres

Sāres ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā ir aptuveni 450 sugas, kuras savvaļā ir sastopamas visos pasaules tropu reģionos, un dažas sugas ir izplatītas ziemeļu mērenajā joslā.

Jaunums!!: Sēkla un Sāres · Redzēt vairāk »

Sārtais balodis

Sārtais balodis (Nesoenas mayeri) ir baložveidīgo kārtas putns, kas endēms Maurīcijai.

Jaunums!!: Sēkla un Sārtais balodis · Redzēt vairāk »

Sārtais strazds

Sārtais strazds (Pastor roseus) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga sārto strazdu ģintī (Pastor).

Jaunums!!: Sēkla un Sārtais strazds · Redzēt vairāk »

Sīgu dzimta

Sīgu dzimta (Otididae) ir vienīgā sīgveidīgo putnu kārtas (Otidiformes) dzimta, kas apvieno 26 liela auguma, uz zemes dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs.

Jaunums!!: Sēkla un Sīgu dzimta · Redzēt vairāk »

Sīlis

Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis, arī krēķis (Garrulus glandarius) ir vārnu dzimtas (Corvidae) zvirbuļveidīgais putns.

Jaunums!!: Sēkla un Sīlis · Redzēt vairāk »

Sējas zoss

Sējas zoss jeb taigas sējas zoss, arī taigas zoss (Anser fabalis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Sēkla un Sējas zoss · Redzēt vairāk »

Sēkla (nozīmju atdalīšana)

Sēkla var būt.

Jaunums!!: Sēkla un Sēkla (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Sēnes

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.

Jaunums!!: Sēkla un Sēnes · Redzēt vairāk »

Segaudi (augi)

Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.

Jaunums!!: Sēkla un Segaudi (augi) · Redzēt vairāk »

Segsēkļi

Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).

Jaunums!!: Sēkla un Segsēkļi · Redzēt vairāk »

Sentlūsijas amazone

Sentlūsijas amazone (Amazona versicolor) ir papagaiļu dzimtas putns, kas pieder amazones ģintij.

Jaunums!!: Sēkla un Sentlūsijas amazone · Redzēt vairāk »

Serotīnija

thumb Serotīnija ir augu sēklu izplatīšanās noteiktu vides signālu ietekmē.

Jaunums!!: Sēkla un Serotīnija · Redzēt vairāk »

Sičuaņas bēdrozis

Sičuaņas bēdrozis (Perisoreus internigrans) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Ķīnas putnu suga.

Jaunums!!: Sēkla un Sičuaņas bēdrozis · Redzēt vairāk »

Sibīrijas burunduks

Sibīrijas burunduks (Tamias sibiricus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas ir vienīgā Eirāzijas burunduku suga, izplatības areālam galvenokārt atrodoties Āzijā.

Jaunums!!: Sēkla un Sibīrijas burunduks · Redzēt vairāk »

Sibīrijas peļkājīte

Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai.

Jaunums!!: Sēkla un Sibīrijas peļkājīte · Redzēt vairāk »

Sicistas

Sicistas, sicistu ģints (Sicista) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) ģintīm, kas ir vienīgā ģints sicistu apakšdzimtā (Sicistinae).

Jaunums!!: Sēkla un Sicistas · Redzēt vairāk »

Sila cīrulis

Sila cīrulis jeb viliņš (Lullula arborea) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga, kas ir vienīgā suga sila cīruļu ģintī (Lullula).

Jaunums!!: Sēkla un Sila cīrulis · Redzēt vairāk »

Sila strazds

Sila strazds (Turdus viscivorus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns, kuram ir 3 pasugas.

Jaunums!!: Sēkla un Sila strazds · Redzēt vairāk »

Skujkoku klase

Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.

Jaunums!!: Sēkla un Skujkoku klase · Redzēt vairāk »

Slaidkāji

Slaidkāji, slaidkāju ģints (Pedetes) ir vienīgā slaidkāju dzimtas (Pedetidae) ģints, kas apvieno gan mūdienās dzīvojošas sugas (2 sugas), gan aizvēsturiskas sugas (3 sugas).

Jaunums!!: Sēkla un Slaidkāji · Redzēt vairāk »

Slaidpirkstainis

Slaidpirkstainis (Daubentonia madagascariensis) ir lemurveidīgo pārstāvis, kas mitinās Madagaskarā.

Jaunums!!: Sēkla un Slaidpirkstainis · Redzēt vairāk »

Smalkais papagailis

Smalkais papagailis (Eclectus roratus) ir papagaiļu suga, kas mīt lietus mežos Klusā okeāna rietumu salās, galvenokārt Jaungvinejā.

Jaunums!!: Sēkla un Smalkais papagailis · Redzēt vairāk »

Sniedze

Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga.

Jaunums!!: Sēkla un Sniedze · Redzēt vairāk »

Sniedzes

Sniedzes, sniedžu ģints (Plectrophenax) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) ģints, kas apvieno 2 neliela auguma dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Sniedzes · Redzēt vairāk »

Sniegbaltā ūdensroze

Sniegbaltā ūdensroze ir daudzgadīgs ūdensrožu dzimtas ūdensaugs.

Jaunums!!: Sēkla un Sniegbaltā ūdensroze · Redzēt vairāk »

Somzīlīšu dzimta

Somzīlīšu dzimta (Remizidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Sēkla un Somzīlīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Somzīlīte

Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Sēkla un Somzīlīte · Redzēt vairāk »

Sporaugi

Augstākie sporaugi jeb vienkārši sporaugi ir viena no trim augu (Plantae) apakšvalstīm.

Jaunums!!: Sēkla un Sporaugi · Redzēt vairāk »

Sprogainā cekula sīlis

Sprogainā cekula sīlis (Cyanocorax cristatellus) ir vidēja auguma, krāšņs vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Sprogainā cekula sīlis · Redzēt vairāk »

Staltbriedis

Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Jaunums!!: Sēkla un Staltbriedis · Redzēt vairāk »

Stellera pūkpīle

Stellera pūkpīle (Polysticta stelleri) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Sēkla un Stellera pūkpīle · Redzēt vairāk »

Stellera sīlis

Stellera sīlis (Cyanocitta stelleri) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Ziemeļamerikas rietumos.

Jaunums!!: Sēkla un Stellera sīlis · Redzēt vairāk »

Stepes čipste

Stepes čipste (Anthus campestris) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Sēkla un Stepes čipste · Redzēt vairāk »

Stiebrmušu dzimta

Stiebrmušas (Chloropidae) ir mušveidīgo dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 3000 sugu no aptuveni 200 ģintīm, kas ir sastopamas pa visu pasauli.

Jaunums!!: Sēkla un Stiebrmušu dzimta · Redzēt vairāk »

Strauss

Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Strauss · Redzēt vairāk »

Strazdu dzimta

Strazdu dzimta (Sturnidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Sēkla un Strazdu dzimta · Redzēt vairāk »

Stumbrs

Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.

Jaunums!!: Sēkla un Stumbrs · Redzēt vairāk »

Sudrabkaija

Sudrabkaija (Larus argentatus) ir liela auguma kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Sēkla un Sudrabkaija · Redzēt vairāk »

Svalbāras Globālā sēklu glabātuve

Svalbāras Globālā sēklu glabātuve ir droša kultūraugu sēklu glabātuve.

Jaunums!!: Sēkla un Svalbāras Globālā sēklu glabātuve · Redzēt vairāk »

Svītrainais cūkšņukura skunkss

Svītrainais cūkšņukura skunkss (Conepatus semistriatus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Sēkla un Svītrainais cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Svilpis

Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.

Jaunums!!: Sēkla un Svilpis · Redzēt vairāk »

Svirlītis

Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.

Jaunums!!: Sēkla un Svirlītis · Redzēt vairāk »

Taivānas zilā žagata

Taivānas zilā žagata jeb Formozas zilā žagata (Urocissa caerulea) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Taivānas zilā žagata · Redzēt vairāk »

Tambalakokve

Tambalakokve, arī tambalakokves koks, dodo koks (Sideroxylon grandiflorum) ir sapotu dzimtas koks, kas endēms Maurīcijai.

Jaunums!!: Sēkla un Tambalakokve · Redzēt vairāk »

Tanagru dzimta

Tanagru dzimta (Thraupidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 383 dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 95 ģintīs.

Jaunums!!: Sēkla un Tanagru dzimta · Redzēt vairāk »

Tītaru grifs

Tītaru grifs (Cathartes aura) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) maitas putns, kurš sastopams gandrīz visā Amerikā, sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Dienvidamerikas pašiem galējiem dienvidiem.

Jaunums!!: Sēkla un Tītaru grifs · Redzēt vairāk »

Trušbandikuti

Trušbandikuti (Macrotis) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) ģints, kas apvieno divas sugas, no kurām mazais trušbandikuts (Macrotis leucura), visticamākais, 1950.

Jaunums!!: Sēkla un Trušbandikuti · Redzēt vairāk »

Tuksneša čakstīte

Tuksneša čakstīte (Oenanthe deserti) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, galvenokārt sastopama Āzijā un Āfrikā, reizēm ieklejo Eiropā.

Jaunums!!: Sēkla un Tuksneša čakstīte · Redzēt vairāk »

Tuksnešu pele

Tuksnešu pele (Pseudomys desertor) ir grauzēju suga, kas dzīvo tikai Austrālijas tuksnesī.

Jaunums!!: Sēkla un Tuksnešu pele · Redzēt vairāk »

Tumšā čakstīte

Tumšā čakstīte (Saxicola rubicola) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Sēkla un Tumšā čakstīte · Redzēt vairāk »

Tundras sējas zoss

Tundras sējas zoss jeb vienkārši tundras zoss (Anser serrirostris) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Sēkla un Tundras sējas zoss · Redzēt vairāk »

Upes tilbīte

thumb Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga.

Jaunums!!: Sēkla un Upes tilbīte · Redzēt vairāk »

Vairošanās

Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļu, tās pēcnācēju Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.

Jaunums!!: Sēkla un Vairošanās · Redzēt vairāk »

Vālodze

Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Sēkla un Vālodze · Redzēt vairāk »

Vārnu dzimta

Vārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder pie dziedātājputnu apakškārtas (Passeri).

Jaunums!!: Sēkla un Vārnu dzimta · Redzēt vairāk »

Vāveres

Vāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.

Jaunums!!: Sēkla un Vāveres · Redzēt vairāk »

Vīnkopība

Vīnkopība ir dārzkopības nozare — vīnogu audzēšana.

Jaunums!!: Sēkla un Vīnkopība · Redzēt vairāk »

Vītoli

Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Sēkla un Vītoli · Redzēt vairāk »

Veģetārisms

Veģetāro produktu daudzveidība Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa).

Jaunums!!: Sēkla un Veģetārisms · Redzēt vairāk »

Vidējais dzenis

Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Sēkla un Vidējais dzenis · Redzēt vairāk »

Viengadīgi augi

Sējas zirņi (''Pisum sativum'') ir viengadīgi augi Viengadīgi augi ir augi, kas, atšķirībā no daudzgadīgiem un divgadīgiem augiem, vienas augšanas sezonas laikā izdzīvo pilnu dzīves ciklu.

Jaunums!!: Sēkla un Viengadīgi augi · Redzēt vairāk »

Vienkrāsas baltegle

Vienkrāsas baltegle ir priežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Sēkla un Vienkrāsas baltegle · Redzēt vairāk »

Vienmuļais strazds

Vienmuļais strazds jeb vienkrāsainais strazds (Sturnus unicolor) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.

Jaunums!!: Sēkla un Vienmuļais strazds · Redzēt vairāk »

Viktorijas

Viktorijas (Victoria) ir ūdensrožu dzimtas ģints, kurai pieder divas Dienvidamerikā sastopamas sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Viktorijas · Redzēt vairāk »

Vistilbe

Vistilbe (Lymnocryptes minimus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kas ir vienīgā suga vistilbju ģintī (Lymnocryptes).

Jaunums!!: Sēkla un Vistilbe · Redzēt vairāk »

Vjetnamas fazāns

Vjetnamas fazāns (Lophura edwardsi hatinhensis) ir fazānu dzimtas vistveidīgais putns, kas pieder vistfazānu ģintij.

Jaunums!!: Sēkla un Vjetnamas fazāns · Redzēt vairāk »

Zaķu dzimta

Zaķu dzimta (Leporidae) ir zaķveidīgo kārtas (Lagomorpha) maza auguma zīdītāju (Mammalia) dzimta, kas apvieno zaķus un trušus.

Jaunums!!: Sēkla un Zaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Zaļais ķauķītis

Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Sēkla un Zaļais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Zaļais pāvs

Zaļais pāvs (Pavo muticus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zaļā ķermeņa apspalvojuma.

Jaunums!!: Sēkla un Zaļais pāvs · Redzēt vairāk »

Zaļais sīlis

Zaļais sīlis (Cyanocorax luxuosus) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Sēkla un Zaļais sīlis · Redzēt vairāk »

Zaļspārnīši

Zaļspārnīši (Agapornis) ir papagaiļveidīgo kārtas ģints, kurai pieskaita deviņas Āfrikā un Madagaskarā mītošas sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Zaļspārnīši · Redzēt vairāk »

Zīdtauriņš

Zīdtauriņš, zīdtārpiņš, arī mājas zīdtauriņš (Bombyx mori) ir zīdtauriņu dzimtas (Bombycidae) suga, kas pieder pie īsto zīdtauriņu ģints (Bombyx).

Jaunums!!: Sēkla un Zīdtauriņš · Redzēt vairāk »

Zīlīšu dzimta

Zīlīšu dzimta (Paridae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Sēkla un Zīlīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Zīlītes

Zīlītes, zīlīšu ģints (Parus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas mūsdienās apvieno 4 zīlīšu sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Zīlītes · Redzēt vairāk »

Zeltgalvītis

Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās.

Jaunums!!: Sēkla un Zeltgalvītis · Redzēt vairāk »

Zemessīļi

Zemessīļi (Podoces) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 4 sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Zemessīļi · Redzēt vairāk »

Zieds

ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.

Jaunums!!: Sēkla un Zieds · Redzēt vairāk »

Ziemas žubīte

Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Sēkla un Ziemas žubīte · Redzēt vairāk »

Ziemeļlidvāvere

Ziemeļlidvāvere (Glaucomys sabrinus) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).

Jaunums!!: Sēkla un Ziemeļlidvāvere · Redzēt vairāk »

Ziemeļu gulbis

Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo plašā areālā Eirāzijas Palearktikas joslā, retu reizi ieklīstot Ziemeļamerikas ziemeļrietumos Aļaskā, Ziemeļāfrikā, Kiprā, Portugālē, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā.

Jaunums!!: Sēkla un Ziemeļu gulbis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu svilpis

Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).

Jaunums!!: Sēkla un Ziemeļu svilpis · Redzēt vairāk »

Zilais sīlis

Zilais sīlis (Cyanocitta cristata) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Sēkla un Zilais sīlis · Redzēt vairāk »

Zilās aras

Zilās aras (Anodorhynchus) ir papagaiļveidigo ģints, kas apvieno divas dzīvas un vienu, iespējams izzudušu, sugu.

Jaunums!!: Sēkla un Zilās aras · Redzēt vairāk »

Zildzeltenā ara

Zildzeltenā ara (Ara ararauna) ir papagaiļu suga, kas mīt Dienvidamerikas tropu lietus mežos.

Jaunums!!: Sēkla un Zildzeltenā ara · Redzēt vairāk »

Ziloņi

Ziloņi ir vislielākie uz sauszemes dzīvojošie zīdītāji.

Jaunums!!: Sēkla un Ziloņi · Redzēt vairāk »

Zilrīklīte

Zilrīklīte (Luscinia svecica) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) Latvijā sastopama dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Sēkla un Zilrīklīte · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagata

Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Sēkla un Zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Zilzīlīte

Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.

Jaunums!!: Sēkla un Zilzīlīte · Redzēt vairāk »

Zilzīlītes

Zilzīlītes, zilzīlīšu ģints (Cyanistes) ir zvirbuļveidīgo kārtas zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Zilzīlītes · Redzēt vairāk »

Zvīņainais kadiķis

Zvīņainais kadiķis ir ciprešu dzimtas skujkoku suga, kura savvaļā ir sastopama Himalajos un Ķīnā.

Jaunums!!: Sēkla un Zvīņainais kadiķis · Redzēt vairāk »

Zvīņspārņi

Zvīņspārņi (Lepidoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir apvienotas kodes, mūķenes, tauriņi, naktstauriņi un citas sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Zvīņspārņi · Redzēt vairāk »

Zvirbuļi

Zvirbuļi jeb īstie zvirbuļi (Passer) ir zvirbuļu dzimtas (Passeridae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 28 sugas.

Jaunums!!: Sēkla un Zvirbuļi · Redzēt vairāk »

Zvirbuļu dzimta

Zvirbuļu dzimta (Passeridae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs.

Jaunums!!: Sēkla un Zvirbuļu dzimta · Redzēt vairāk »

Zvirbuļveidīgie

Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).

Jaunums!!: Sēkla un Zvirbuļveidīgie · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Sēklas.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā