Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Sēra dioksīds

Indekss Sēra dioksīds

Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.

47 attiecības: Ķīmiskā reakcija, Ķērpji, Brīvības piemineklis, Bromūdeņražskābe, Dimetilformamīds, Dzīvsudrabs, E numurs, Fluorūdeņražskābe, Fumarolas, Gaisa piesārņojums, Gāzmaska, Hlorskābe, Jo (pavadonis), Kalcija hidroksīds, Kalcija sulfāts, Klemenss Vinklers, Konservanti, Kristālhidrāti, Kruīza kuģis, Laki (vulkāns), Magnija sulfāts, Nafta, Nātrija sulfāts, Nātrija sulfīds, Nātrija sulfīts, Nātrija tiosulfāts, Oksīdi, Oksidējošā skābe, Oksidētājs, Plutonija, Polisulfīdi, Sēra trioksīds, Sērūdeņradis, Sērpaskābe, Sērs, Sērskābe, Siltumsūknis, Skābais lietus, Slāpekļa(II) oksīds, Smogs, Sulfāti, Termoelektrostacija, Trolejbuss, Vanādija(V) oksīds, Vācija, Venera (planēta), Vulkāns.

Ķīmiskā reakcija

Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Ķīmiskā reakcija · Redzēt vairāk »

Ķērpji

Dažādi ķērpji. Ķērpji ir kompleksi simbiotiski organismi, kas ir izveidojušies aļģu un sēņu kopdzīves rezultātā.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Ķērpji · Redzēt vairāk »

Brīvības piemineklis

Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celts piemineklis Brīvības laukumā Rīgas centrā.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Brīvības piemineklis · Redzēt vairāk »

Bromūdeņražskābe

Bromūdeņražskābe ir bromūdeņraža (HBr) šķīdums ūdenī.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Bromūdeņražskābe · Redzēt vairāk »

Dimetilformamīds

Dimetilformamīds (DMF, DMFA) ir organisks savienojums, kas pieder pie karbonskābju amīdiem.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Dimetilformamīds · Redzēt vairāk »

Dzīvsudrabs

Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »

E numurs

E numurs ir Eiropas Savienībā un Šveicē izmantots apzīmējums pārtikas piedevām.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un E numurs · Redzēt vairāk »

Fluorūdeņražskābe

Fluorūdeņražskābe ir fluorūdeņraža ūdens šķīdums.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Fluorūdeņražskābe · Redzēt vairāk »

Fumarolas

Sēra nogulas apkārt fumarolu izplūdes vietai Fumarolas ( — 'dūmi') ir virs 200 °C sakarsēta tvaika un vulkānisko gāzu strūklas, kas izplūst no vulkāniskas izcelsmes plaisām.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Fumarolas · Redzēt vairāk »

Gaisa piesārņojums

230px Gaisa piesārņojums ir dažādu kaitīgo vielu nokļūšana atmosfērā lielos daudzumos.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Gaisa piesārņojums · Redzēt vairāk »

Gāzmaska

Poļu MUA gāzmaska, kas tika lietota 1970. — 1980. gados. Gāzmaska ir individuālās aizsardzības līdzeklis elpošanas orgānu, sejas un acu pasargāšanai no kaitīgo vielu (gāzu un aerosolu) iedarbības.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Gāzmaska · Redzēt vairāk »

Hlorskābe

Hlorskābe (HClO3) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +5.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Hlorskābe · Redzēt vairāk »

Jo (pavadonis)

Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Kalcija hidroksīds

Kalcija hidroksīds (Ca(OH)2, veldzētie kaļķi, dzēstie kaļķi) ir balta, cieta, kristāliska, sārmaina viela.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Kalcija hidroksīds · Redzēt vairāk »

Kalcija sulfāts

Kalcija sulfāts (CaSO4) ir balta, kristāliska viela, kas slikti šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Kalcija sulfāts · Redzēt vairāk »

Klemenss Vinklers

Klemenss Vinklers Klemenss Aleksandrs Vinklers (1838. gada 26. decembrī, Freibergā - 1904. gada 8. oktobrī, Drēzdenē) bija vācu ķīmiķis.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Klemenss Vinklers · Redzēt vairāk »

Konservanti

Konservanti ir vielas, kas tiek izmantotas pārtikas un citu produktu saglabāšanai, lai pagarinātu to glabāšanas laiku un novērstu mikroorganismu augšanu vai bojājumus.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Konservanti · Redzēt vairāk »

Kristālhidrāti

Kobalta hlorīda heksahidrāts Co(H2O)6Cl2 (sarkanā krāsā) Kristālhidrāti (- ledus, kalnu kristāls + hydōr - ūdens) ir kristāliskas vielas (biežāk neorganiskas), kuru sastāvā ir ūdens molekulas - tā saucamais kristalizācijas ūdens.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Kristālhidrāti · Redzēt vairāk »

Kruīza kuģis

''Majesty of the Seas'' Naso ostā. Kruīza kuģis ir pasažieru kuģis, kuru lieto izpriecu ceļojumiem, kad pats ceļojums, kuģa izklaides iespējas un dažkārt ceļojuma galamērķi (ostas, kurās kuģis ienāk) veido daļu no pasažieru piedzīvotā.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Kruīza kuģis · Redzēt vairāk »

Laki (vulkāns)

Laki vai Lākaķīgars ir vulkāns Islandē.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Laki (vulkāns) · Redzēt vairāk »

Magnija sulfāts

Magnija sulfāts (MgSO4) ir sērskābes magnija sāls.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Magnija sulfāts · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Nafta · Redzēt vairāk »

Nātrija sulfāts

Nātrija sulfāts (Na2SO4, glaubersāls Na2SO4·10 H2O) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Nātrija sulfāts · Redzēt vairāk »

Nātrija sulfīds

Nātrija sulfīds (Na2S) ir nātrija un sēra binārais savienojums, kas pieskaitāms pie bāziskajiem sulfīdiem (sērūdeņražskābes sāļiem).

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Nātrija sulfīds · Redzēt vairāk »

Nātrija sulfīts

Nātrija sulfīts (Na2SO3) ir balta kristāliska viela, kas ir sērpaskābes un nātrija sāls.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Nātrija sulfīts · Redzēt vairāk »

Nātrija tiosulfāts

Nātrija tiosulfāts (Na2S2O3) ir balta kristāliska viela (monoklīni kristāli), kas uzskatāma par ļoti nestabilās tiosērskābes nātrija sāli.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Nātrija tiosulfāts · Redzēt vairāk »

Oksīdi

Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Oksīdi · Redzēt vairāk »

Oksidējošā skābe

Slāpekļskābe — oksidējošā skābe. Oksidējošā skābe ir tāda skābe, kurā oksidētāja lomā iesaistās centrālais skābi veidojošais atoms, nevis tikai atšķeltais ūdeņraža jons.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Oksidējošā skābe · Redzēt vairāk »

Oksidētājs

Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Oksidētājs · Redzēt vairāk »

Plutonija

"Plutonija" ir krievu ģeologa un ģeogrāfa Vladimira Obručeva sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Plutonija · Redzēt vairāk »

Polisulfīdi

Polisulfīdi ir sēru saturoši savienojumi ar kopējo formulu Me2Sn, kur Me — vienvērtīgs metāls vai amonija jons.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Polisulfīdi · Redzēt vairāk »

Sēra trioksīds

Sēra trioksīds jeb sēra(VI) oksīds (SO3) ir tipisks skābes veidojošais oksīds, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Sēra trioksīds · Redzēt vairāk »

Sērūdeņradis

Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »

Sērpaskābe

Sērpaskābe (H2SO3) ir sēru saturoša skābe, kas tīrā veidā nepastāv (tomēr konstatētas atsevišķas tās molekulas gāzes fāzē).

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Sērpaskābe · Redzēt vairāk »

Sērs

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Sērs · Redzēt vairāk »

Sērskābe

Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Sērskābe · Redzēt vairāk »

Siltumsūknis

Siltumsūknis ir ierīce, kas pārvieto siltumu no aukstākas vietas uz siltāku.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Siltumsūknis · Redzēt vairāk »

Skābais lietus

No skābā lietus cietusi skulptūra. Skābais lietus jeb skābie nokrišņi ir jebkurš nokrišņu veids, kas piesārņots ar skābajiem oksīdiem un tam ir zems pH līmenis.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Skābais lietus · Redzēt vairāk »

Slāpekļa(II) oksīds

Slāpekļa(II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Slāpekļa(II) oksīds · Redzēt vairāk »

Smogs

Singapūrā 2006. gada 7. oktobrī Smogs jeb smacenis ir viens no gaisa piesārņojuma veidiem.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Smogs · Redzēt vairāk »

Sulfāti

Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti. Sulfāti (no — 'sērs') ir sērskābes sāļi.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Sulfāti · Redzēt vairāk »

Termoelektrostacija

Termoelektrostacija ir elektrostacija, kas lieto siltuma dzinēju.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Termoelektrostacija · Redzēt vairāk »

Trolejbuss

Trolejbuss ir pilsētas sabiedriskā transporta veids, parasti ar elektrodzinēju, kas tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktajos maršrutos.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Trolejbuss · Redzēt vairāk »

Vanādija(V) oksīds

Vanādija(V) oksīds (zināms arī kā vanādija pentoksīds) ir ķīmiskais savienojums, vanādija oksīds tā augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Vanādija(V) oksīds · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Vācija · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Vulkāns

Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.

Jaunums!!: Sēra dioksīds un Vulkāns · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

SO2, Sēra (IV) oksīds, Sēra(IV) oksīds, Sērpaskābes anhidrīds.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »