Ātrāk nekā pārlūku!
158 attiecības: Afganistāna, Agridžento, Akmeņogles, Alumīnijs, Amalteja (pavadonis), Amerikas Savienotās Valstis, Antimons, Antracēns, Arsēns, Augu minerālvielas, Austrumromas impērija, Šaujampulveris, Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma, Ūdeņradis, Ūdens piesārņojums, Ķīmija, Ķīmiskais sastāvs, Ķīmiskā reakcija, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Ķīmisko elementu saraksts, Čuguns, Ābadāna, Bādtelca, Broms, Darmštatijs, Dūmu pulveris, Demāvends, Dezoksiribonukleīnskābe, Dzīvsudrabs, Dzelzs, Dzintars, Eiropa (pavadonis), Elektronegativitāte, Elektronu bilance, Enrikiljo ezers, Ezers, Fosfors, Fotoefekta sarkanā robeža, Grieķu uguns, Gumija, Halkogēni, Hals Klements, Heterocikliskie savienojumi, Hidroksilamīns, Hinolīns, Hisaki, Ikariam, Imidazols, Insekticīdi, Iprīts, ..., Itālija, Jo (pavadonis), Johans Volfgangs Debereiners, Jonizācijas potenciāls, Kalcijs, Karakorums, Karakums, Katalīze, Kālija hlorāts, Kālija sulfīds, Kālis, Ketēni, Korjaku kalniene, Krava, Lazurīts, Litijs, Livermorijs, Malleoli, Mangāns, Mars Science Laboratory, Mazuts, Mātras elektrostacija, Mēslojums, Medus, Metāli, Metāns, Metionīns, Minerāls, Minerālu klase, Minerālu uzskaitījums no R līdz S, Modelēšanas māls, Molibdēns, Nafta, Nātrija sulfīds, Nātrija sulfīts, Nātrija tiosulfāts, Nātrijs, Nemetāli, Niķelis, Nobela prēmijas laureāti ķīmijā, Novijrozdila, Novojavorivska, Okapi, Oksazols, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Oksidējošā skābe, Oksidētājs, Organiskās vielas, Organisms, Pākšaugi, Penicilīni, Periodiskās tabulas periods, Peroksisērskābe, Platīns, Plutonija, Polija, Polisulfīdi, Propāns, Prusaki, Rādijs, Rodanīdi, Rumānija, S (nozīmju atdalīšana), Salpetris, Saltupju svētavots, Sasolīns, Saule, Sēra dioksīds, Sēra heksafluorīds, Sēra trioksīds, Sērūdeņradis, Sērglikozīdi, Sērkociņš, Sērogleklis, Sērpaskābe, Sērskābe, Sicīlija, Sinepes, Sinigrīns, Skābekļa difluorīds, Slāpekļa dioksīds, Spironolaktons, Sprāgstvielas, Stehiometrija, Sudrabs, Sulfāti, Svina baltums, Tarnobžega, Taurīns, Tautomērija, Tīrradņa elements, Tēbe (pavadonis), Tērauds, Telūrs, Tiazols, Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins, Titāniks, Tuvu kritiskajam, Varš, Vienkārša viela, Virsmaktīvas vielas, Vulkanizācija, Vulkāno, Zīmulis, Zeme, Zibsastāvs, Ziemeļsumatra, 16 (skaitlis). Izvērst indekss (108 vairāk) »
Afganistāna
Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.
Jaunums!!: Sērs un Afganistāna · Redzēt vairāk »
Agridžento
Agridžento, līdz 1927.
Jaunums!!: Sērs un Agridžento · Redzēt vairāk »
Akmeņogles
Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.
Jaunums!!: Sērs un Akmeņogles · Redzēt vairāk »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Sērs un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Amalteja (pavadonis)
Amalteja (angļu: Amalthea, grieķu: Αμάλθεια) — pēc Galileja pavadoņiem lielākais Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sērs un Amalteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Sērs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Antimons
Antimons ir ķīmiskais elements ar simbolu Sb un atomskaitli 51.
Jaunums!!: Sērs un Antimons · Redzēt vairāk »
Antracēns
Antracēns (С14Н10) ir policikliskais aromātiskais ogļūdeņradis (tā molekula sastāv no 3 lineāri kondensētiem benzola gredzeniem).
Jaunums!!: Sērs un Antracēns · Redzēt vairāk »
Arsēns
Arsēns ir ķīmiskais elements ar simbolu As un atomskaitli 33.
Jaunums!!: Sērs un Arsēns · Redzēt vairāk »
Augu minerālvielas
Augu minerālvielas ir ķīmiskie elementi, kas nepieciešami augu pilnvērtīgai ontoģenētiskai attīstībai.
Jaunums!!: Sērs un Augu minerālvielas · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Sērs un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Šaujampulveris
Bezdūmu šaujampulveris Šaujampulveris (novecojis termins — biszāles) ir strauji degošs produkts, kam sadegot, izdalās gāzes, kuras darbojas kā virzošais spēks šaujamieročos.
Jaunums!!: Sērs un Šaujampulveris · Redzēt vairāk »
Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma
Štrunca minerālu klasifikācijas sistēmu izstrādāja vācu mineralogs Kārlis Hugo Štruncs (1910. gada 24. februāris - 2006. gada 19. aprīlis).
Jaunums!!: Sērs un Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma · Redzēt vairāk »
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Jaunums!!: Sērs un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »
Ūdens piesārņojums
Marakaibo ezera piekrastes piesārņojums Ar ūdeņu piesārņošanu parasti saprot dažādu antropogēnu aģentu nokļūšanu dabas ūdeņos.
Jaunums!!: Sērs un Ūdens piesārņojums · Redzēt vairāk »
Ķīmija
Ķīmija ir zinātne, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, struktūru utt. Ķīmija (— ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes.
Jaunums!!: Sērs un Ķīmija · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais sastāvs
Vielas ķīmiskais sastāvs norāda, no kādiem ķīmiskajiem elementiem sastāv šī viela.
Jaunums!!: Sērs un Ķīmiskais sastāvs · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā reakcija
Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.
Jaunums!!: Sērs un Ķīmiskā reakcija · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Sērs un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu saraksts
Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.
Jaunums!!: Sērs un Ķīmisko elementu saraksts · Redzēt vairāk »
Čuguns
Aprūsējis 5 kg čuguna atsvars Čuguns (no) jeb ķets (no) ir dzelzs un oglekļa sakausējums, kura sastāvā parasti ir 2,0 līdz 4,3% oglekļa.
Jaunums!!: Sērs un Čuguns · Redzēt vairāk »
Ābadāna
Ābadāna (Ābādān) ir ostas pilsēta Hūzestānā, Irānas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Sērs un Ābadāna · Redzēt vairāk »
Bādtelca
Bādtelca ir pilsēta Bavārijā, Vācijā, Bādtelcas-Volfratshauzenes apriņķa administratīvais centrs.
Jaunums!!: Sērs un Bādtelca · Redzēt vairāk »
Broms
Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35.
Jaunums!!: Sērs un Broms · Redzēt vairāk »
Darmštatijs
Darmštatijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Ds un atomskaitli 110.
Jaunums!!: Sērs un Darmštatijs · Redzēt vairāk »
Dūmu pulveris
Krievijā ražots melnais pulveris Dūmu pulveris jeb melnais pulveris; arī dūmpulverisFrancis Justs.
Jaunums!!: Sērs un Dūmu pulveris · Redzēt vairāk »
Demāvends
Demāvends (— Damāvand) ir aprimis, bet potenciāli aktīvs stratovulkāns Elbursa kalnu grēdā Irānā, valsts augstākā virsotne, kā arī Āzijas augstākais vulkāns.
Jaunums!!: Sērs un Demāvends · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Sērs un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Sērs un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Sērs un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Sērs un Dzintars · Redzēt vairāk »
Eiropa (pavadonis)
Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Sērs un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Elektronegativitāte
Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.
Jaunums!!: Sērs un Elektronegativitāte · Redzēt vairāk »
Elektronu bilance
Elektronu bilance ir metode oksidēšanās-reducēšanās reakciju vienādojumu koeficientu atrašanai.
Jaunums!!: Sērs un Elektronu bilance · Redzēt vairāk »
Enrikiljo ezers
Enrikiljo ezers ir lielākais ezers Dominikānas Republikā, sālsezers.
Jaunums!!: Sērs un Enrikiljo ezers · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Sērs un Ezers · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Sērs un Fosfors · Redzēt vairāk »
Fotoefekta sarkanā robeža
Fotoefekta jeb fotoelektriskā efekta robeža ir katram materiālam raksturīgs pastāvīgs maksimālais elektromagnētiskā viļņa garums jeb pastāvīga minimālā elektromagnētiskā viļņa frekvence, ar kuru var tikt izraisīts fotoefekts.
Jaunums!!: Sērs un Fotoefekta sarkanā robeža · Redzēt vairāk »
Grieķu uguns
Grieķu uguns darbībā Grieķu uguns bija degmaisījums, kuru militāros nolūkos izmantoja viduslaikos.
Jaunums!!: Sērs un Grieķu uguns · Redzēt vairāk »
Gumija
Skrituļhokeja bumba no gumijas Gumija (— 'sveķi') ir materiāls, ko iegūst dabīgā vai sintētiskā kaučuka vulkanizācijas (apstrādes ar sēru) procesā.
Jaunums!!: Sērs un Gumija · Redzēt vairāk »
Halkogēni
Halkogēni (skābeklis, sērs, selēns un telūrs) ampulās Halkogēni (- varš, arī rūda; genos (γενος) - izcelsme) ir periodiskās sistēmas VIA jeb 16.
Jaunums!!: Sērs un Halkogēni · Redzēt vairāk »
Hals Klements
Harijs Klements Stabss (dzimis, miris), labāk zināms pēc literārā pseidonīma kā Hals Klements (Hal Clement), bija amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieks, precīzās zinātniskās fantastikas autors.
Jaunums!!: Sērs un Hals Klements · Redzēt vairāk »
Heterocikliskie savienojumi
Heterocikliskie savienojumi (- cits, kyklos - riņķis) ir organiski savienojumi, kas atvasināti no arēniem vai cikloalkāniem, aizvietojot oglekļa atomu ciklā vienu vai vairākus atomus ar cita elementa atomiem.
Jaunums!!: Sērs un Heterocikliskie savienojumi · Redzēt vairāk »
Hidroksilamīns
Hidroksilamīns (NH2OH) ir bezkrāsaina kristāliska (adatveida kristāli) viela, kas viegli šķīst ūdenī, veidojot hidroksilamīna hidrātu NH2OH·H2O.
Jaunums!!: Sērs un Hidroksilamīns · Redzēt vairāk »
Hinolīns
Hinolīns (C9H7N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums.
Jaunums!!: Sērs un Hinolīns · Redzēt vairāk »
Hisaki
Hisaki jeb SPRINT-A ir Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūras (JAXA) orbitālā observatorija, kura paredzēta novērojumiem ultravioletajā spektrā.
Jaunums!!: Sērs un Hisaki · Redzēt vairāk »
Ikariam
Ikariam ir Gameforge AG izstrādāta tīmekļa pārlūka stratēģijas daudzlietotāju datorspēle.
Jaunums!!: Sērs un Ikariam · Redzēt vairāk »
Imidazols
Imidazols (1,3-diazols, glioksalīns, C3H4N2) pieder pie azolu grupas heterocikliskajiem "aromātiskajiem" savienojumiem.
Jaunums!!: Sērs un Imidazols · Redzēt vairāk »
Insekticīdi
rīsu lauku Insekticīdi (no — 'kukaiņi' un — 'nogalinu') ir pesticīdi, ko izmanto kukaiņu apkarošanai un iznīcināšanai.
Jaunums!!: Sērs un Insekticīdi · Redzēt vairāk »
Iprīts
Nosaukums Iprīts Ķīmiskā formulaClCH2CH2SCH2CH2Cl Molmasa159 g/mol Blīvums 1270 kg/m3 Kušanas temperatūra 14 °C Viršanas temperatūra 217 °C 220px Iprīts (ClCH2CH2SCH2CH2Cl) (bis-2-hloretilsulfīds) tīrā veidā ir indīgs, bezkrāsains, caurspīdīgs, viskozs šķidrums, bez smaržas.
Jaunums!!: Sērs un Iprīts · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Sērs un Itālija · Redzēt vairāk »
Jo (pavadonis)
Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.
Jaunums!!: Sērs un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Johans Volfgangs Debereiners
Johans Volfgangs Debereiners (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.
Jaunums!!: Sērs un Johans Volfgangs Debereiners · Redzēt vairāk »
Jonizācijas potenciāls
Ķīmisko elementu pirmie jonizācijas potenciāli Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu).
Jaunums!!: Sērs un Jonizācijas potenciāls · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Sērs un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Karakorums
Karakorums (no tjurku — ‘melnie akmeņi’) ir kalnu sistēma Centrālāzijā, Ķīnas, Pakistānas un Indijas pierobežā.
Jaunums!!: Sērs un Karakorums · Redzēt vairāk »
Karakums
Karakums (— ‘melnās smiltis’) ir tuksnesis Centrālajā Āzijā.
Jaunums!!: Sērs un Karakums · Redzēt vairāk »
Katalīze
cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.
Jaunums!!: Sērs un Katalīze · Redzēt vairāk »
Kālija hlorāts
Kālija hlorāts (Bertolē sāls, KClO3) ir hlorskābes kālija sāls.
Jaunums!!: Sērs un Kālija hlorāts · Redzēt vairāk »
Kālija sulfīds
Kālija sulfīds, K2S ir kālija un sēra binārais savienojums, ko var uzskatīt arī par sērūdeņražskābes sāli.
Jaunums!!: Sērs un Kālija sulfīds · Redzēt vairāk »
Kālis
Kāļi Kālis ir sakņu dārzenis, kas attīstās Brassica napus pasugas augiem.
Jaunums!!: Sērs un Kālis · Redzēt vairāk »
Ketēni
Ketēnu vispārīga struktūrformula Ketēni ir organiskas vielas, kas satur karbonilgrupu, kura ar dubultsaiti saistīta ar vēl vienu oglekļa atomu (atomu grupējumu >C.
Jaunums!!: Sērs un Ketēni · Redzēt vairāk »
Korjaku kalniene
Korjaku kalniene ir kalnu masīvs Krievijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Sērs un Korjaku kalniene · Redzēt vairāk »
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Jaunums!!: Sērs un Krava · Redzēt vairāk »
Lazurīts
Nav apraksta.
Jaunums!!: Sērs un Lazurīts · Redzēt vairāk »
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Jaunums!!: Sērs un Litijs · Redzēt vairāk »
Livermorijs
Livermorijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Lv un atomskaitli 116.
Jaunums!!: Sērs un Livermorijs · Redzēt vairāk »
Malleoli
Malleoli ir īpašas ar katapultu šaujamas ugunīgas bultas.
Jaunums!!: Sērs un Malleoli · Redzēt vairāk »
Mangāns
Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.
Jaunums!!: Sērs un Mangāns · Redzēt vairāk »
Mars Science Laboratory
Mars Science Laboratory (MSL; no "Marsa zinātniskā laboratorija") ir ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) misija, kas paredzēta visurgājēja Curiosity (no angļu: "zinātkāre") nogādāšanai uz Marsa virsmas.
Jaunums!!: Sērs un Mars Science Laboratory · Redzēt vairāk »
Mazuts
Mazuts ir naftas pārtvaices atlikums pēc benzīna, petrolejas un dīzeļdegvielas destilēšanas no naftas vai tās otrreizējās pārstrādes produktiem.
Jaunums!!: Sērs un Mazuts · Redzēt vairāk »
Mātras elektrostacija
Mātras elektrostacija ir Ungārijas brūnogļu termoelektrostacija.
Jaunums!!: Sērs un Mātras elektrostacija · Redzēt vairāk »
Mēslojums
Mēslojumu pakas Mēslojums ir dabiskas vai sintētiskas izcelsmes organisku vai neorganisku materiālu kopums, kas tiek pievienots augsnei, lai pievienotu vai papildinātu tajā esošās dzīvībai svarīgās barības vielas.
Jaunums!!: Sērs un Mēslojums · Redzēt vairāk »
Medus
Burciņa medus un medus karotīte Medus ir lipīga un viskoza saldviela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā.
Jaunums!!: Sērs un Medus · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Sērs un Metāli · Redzēt vairāk »
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Jaunums!!: Sērs un Metāns · Redzēt vairāk »
Metionīns
Metionīns (Met, α-amino-γ-metilmerkaptosviestskābe, C5H11NO2S) ir neaizvietojamā aminoskābe.
Jaunums!!: Sērs un Metionīns · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Sērs un Minerāls · Redzēt vairāk »
Minerālu klase
Minerālu klase ir augstākā minerālu klasifikācijas sistēmas pamatvienība.
Jaunums!!: Sērs un Minerālu klase · Redzēt vairāk »
Minerālu uzskaitījums no R līdz S
Pēdējoreiz atjaunots 2006.
Jaunums!!: Sērs un Minerālu uzskaitījums no R līdz S · Redzēt vairāk »
Modelēšanas māls
Modelēšanas māls ir jebkura veidojamo materiālu grupa, ko izmanto veidošanā, tostarp tēlniecībā (skulptūru veidošanā).
Jaunums!!: Sērs un Modelēšanas māls · Redzēt vairāk »
Molibdēns
Molibdēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mo un atomskaitli 42.
Jaunums!!: Sērs un Molibdēns · Redzēt vairāk »
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Jaunums!!: Sērs un Nafta · Redzēt vairāk »
Nātrija sulfīds
Nātrija sulfīds (Na2S) ir nātrija un sēra binārais savienojums, kas pieskaitāms pie bāziskajiem sulfīdiem (sērūdeņražskābes sāļiem).
Jaunums!!: Sērs un Nātrija sulfīds · Redzēt vairāk »
Nātrija sulfīts
Nātrija sulfīts (Na2SO3) ir balta kristāliska viela, kas ir sērpaskābes un nātrija sāls.
Jaunums!!: Sērs un Nātrija sulfīts · Redzēt vairāk »
Nātrija tiosulfāts
Nātrija tiosulfāts (Na2S2O3) ir balta kristāliska viela (monoklīni kristāli), kas uzskatāma par ļoti nestabilās tiosērskābes nātrija sāli.
Jaunums!!: Sērs un Nātrija tiosulfāts · Redzēt vairāk »
Nātrijs
Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.
Jaunums!!: Sērs un Nātrijs · Redzēt vairāk »
Nemetāli
Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Jaunums!!: Sērs un Nemetāli · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Sērs un Niķelis · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti ķīmijā
Alfrēda Nobela (1833—1896) portrets (autors ''Gösta Florman''). Nobela prēmijas laureāti ķīmijā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju ķīmijā.
Jaunums!!: Sērs un Nobela prēmijas laureāti ķīmijā · Redzēt vairāk »
Novijrozdila
Novijrozdila ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā.
Jaunums!!: Sērs un Novijrozdila · Redzēt vairāk »
Novojavorivska
Novojavorivska ir rajona nozīmes pilsēta Javorivas rajonā Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā.
Jaunums!!: Sērs un Novojavorivska · Redzēt vairāk »
Okapi
Okapi (Okapia johnstoni) ir žirafu dzimtas (Giraffidae) zīdītājs un tā ir vienīgā suga okapi ģintī (Okapia).
Jaunums!!: Sērs un Okapi · Redzēt vairāk »
Oksazols
Oksazols (1,3-oksazols, C3H3NO) pieder pie azolu grupas heterocikliskajiem "aromātiskajiem" savienojumiem.
Jaunums!!: Sērs un Oksazols · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Sērs un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Oksidējošā skābe
Slāpekļskābe — oksidējošā skābe. Oksidējošā skābe ir tāda skābe, kurā oksidētāja lomā iesaistās centrālais skābi veidojošais atoms, nevis tikai atšķeltais ūdeņraža jons.
Jaunums!!: Sērs un Oksidējošā skābe · Redzēt vairāk »
Oksidētājs
Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).
Jaunums!!: Sērs un Oksidētājs · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Sērs un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Sērs un Organisms · Redzēt vairāk »
Pākšaugi
Dažādu pākšaugu augļi Pākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas, tādēļ sēklas atrodas vienā telpā.
Jaunums!!: Sērs un Pākšaugi · Redzēt vairāk »
Penicilīni
Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.
Jaunums!!: Sērs un Penicilīni · Redzēt vairāk »
Periodiskās tabulas periods
Ķīmisko elementu periodiskā tabula. Horizontālās rindas ir noteikti periodi Periodiskās tabulas periods ir horizontāla rinda ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.
Jaunums!!: Sērs un Periodiskās tabulas periods · Redzēt vairāk »
Peroksisērskābe
Peroksisērskābe jeb Karo skābe (H2SO5) ir sēru saturoša peroksiskābe.
Jaunums!!: Sērs un Peroksisērskābe · Redzēt vairāk »
Platīns
Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.
Jaunums!!: Sērs un Platīns · Redzēt vairāk »
Plutonija
"Plutonija" ir krievu ģeologa un ģeogrāfa Vladimira Obručeva sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.
Jaunums!!: Sērs un Plutonija · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Sērs un Polija · Redzēt vairāk »
Polisulfīdi
Polisulfīdi ir sēru saturoši savienojumi ar kopējo formulu Me2Sn, kur Me — vienvērtīgs metāls vai amonija jons.
Jaunums!!: Sērs un Polisulfīdi · Redzēt vairāk »
Propāns
Propāns (C3H8) ir trešais vienkāršākais alkāns.
Jaunums!!: Sērs un Propāns · Redzēt vairāk »
Prusaki
Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.
Jaunums!!: Sērs un Prusaki · Redzēt vairāk »
Rādijs
Rādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ra un atomskaitli 88.
Jaunums!!: Sērs un Rādijs · Redzēt vairāk »
Rodanīdi
Tiocianāta anjona modelis Rodanīdi jeb tiocianāti (SCN−) ir savienojumi, kas satur − anjonu.
Jaunums!!: Sērs un Rodanīdi · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Sērs un Rumānija · Redzēt vairāk »
S (nozīmju atdalīšana)
S ir latīņu alfabēta deviņpadsmitais burts, kas var nozīmēt arī:;s.
Jaunums!!: Sērs un S (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Salpetris
Salpetra paraugs Latvijas ķīmijas vēstures muzejā Salpetris ir dažu sārmu un sārmzemju metālu nitrātu, kā arī amonija nitrāta triviālais nosaukums.
Jaunums!!: Sērs un Salpetris · Redzēt vairāk »
Saltupju svētavots
Saltupju svētavots, arī Saltupes svētavots ir avots, kas atrodas Jēkabpils novada Aknīstes pagastā, Aknīstes pilsētas ziemeļrietumu pievārtē, Dienvidsusējas upes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Sērs un Saltupju svētavots · Redzēt vairāk »
Sasolīns
Sasolīns (arī sasolīts) ir borātu grupas minerāls — borskābes minerālā forma.
Jaunums!!: Sērs un Sasolīns · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Sērs un Saule · Redzēt vairāk »
Sēra dioksīds
Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.
Jaunums!!: Sērs un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »
Sēra heksafluorīds
Sēra heksafluorīds SF6 ir sēra un fluora binārais savienojums, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.
Jaunums!!: Sērs un Sēra heksafluorīds · Redzēt vairāk »
Sēra trioksīds
Sēra trioksīds jeb sēra(VI) oksīds (SO3) ir tipisks skābes veidojošais oksīds, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.
Jaunums!!: Sērs un Sēra trioksīds · Redzēt vairāk »
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Sērs un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »
Sērglikozīdi
sānvirkni Sērglikozīdi jeb glikozinolāti ir organisku savienojumu klase, glikozes un aminoskābes atvasinājumi, kas sasaistīti caur divvērtīgā sēra tiltiņu.
Jaunums!!: Sērs un Sērglikozīdi · Redzēt vairāk »
Sērkociņš
Sērkociņi, no kuriem viens jau ir izdedzis Sērkociņš ir stienītis, kas izgatavots no viegli degoša materiāla (parasti koka) un kura vienā galā ir īpaši viegli uzliesmojoša galviņa, kas kalpo uguns iegūšanai.
Jaunums!!: Sērs un Sērkociņš · Redzēt vairāk »
Sērogleklis
Sērogleklis jeb oglekļa disulfīds (CS2) ir bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums.
Jaunums!!: Sērs un Sērogleklis · Redzēt vairāk »
Sērpaskābe
Sērpaskābe (H2SO3) ir sēru saturoša skābe, kas tīrā veidā nepastāv (tomēr konstatētas atsevišķas tās molekulas gāzes fāzē).
Jaunums!!: Sērs un Sērpaskābe · Redzēt vairāk »
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Jaunums!!: Sērs un Sērskābe · Redzēt vairāk »
Sicīlija
Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.
Jaunums!!: Sērs un Sicīlija · Redzēt vairāk »
Sinepes
Sinepes (Sinapis) ir viengadīgi 50 cm līdz 1 metram augsti krustziežu dzimtas lakstaugi.
Jaunums!!: Sērs un Sinepes · Redzēt vairāk »
Sinigrīns
Sinigrīns ir sērglikozīdu klasei piederošs glikozīds, kuru veido β-glikopiranoze (glikons), kam caur divvērtīgā sēra tiltiņu piesaistīts sarežģītas uzbūves aglikons, kura sastāvā ir alilgrupa un sulfātgrupa, kā arī slāpeklis imīda grupējuma formā.
Jaunums!!: Sērs un Sinigrīns · Redzēt vairāk »
Skābekļa difluorīds
Skābekļa difluorīds ir skābekļa un fluora binārais savienojums.
Jaunums!!: Sērs un Skābekļa difluorīds · Redzēt vairāk »
Slāpekļa dioksīds
Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa(IV) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums.
Jaunums!!: Sērs un Slāpekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Spironolaktons
Spironolaktons jeb aldaktons ir diurētisks medikaments, kas pieder pie kālijsaudzējošo diurētiķu grupas.
Jaunums!!: Sērs un Spironolaktons · Redzēt vairāk »
Sprāgstvielas
angliski acetona peroksīda strauja sadegšana (deflagrācija). Detonāciju no sadegšanas var viegli atšķirt pēc spalgās virsskaņas triecienviļņa radītās skaņas. Lai arī acetona peroksīds ir ļoti bīstama sprāgstviela, brīvā veidā izbērts nesablīvēts acetona peroksīds neeksplodē, bet tik strauji sadeg, ka nepaspēj nodarīt bojājumus rokas delnai, uz kuras tas izbērts Sprāgstvielas ir vielas, kuras spēj strauji ķīmiski noārdīties, sadalīšanās siltumu izdalot ļoti īsā laika intervālā.
Jaunums!!: Sērs un Sprāgstvielas · Redzēt vairāk »
Stehiometrija
Metāna sadegšanas vienādojums. Redzams, ka no vienas metāna molekulas rodas 2 ūdens molekulas, t.i., šajā reakcijā metāna un ūdens stehiometriskā attiecība ir 1:2. Tāpat no vienādojuma var secināt, ka, lai metāns pilnīgi sadegtu, metāna un skābekļa attiecībai jābūt 1:2 Stehiometrija (no sengrieķu στοιχεῖον — 'elements' un μετρέω — 'mērīt') ir noteikumu sistēma ķīmijā, pēc kuras tiek noteikts vielu sastāvs un vielu daudzums ķīmiskajās reakcijās.
Jaunums!!: Sērs un Stehiometrija · Redzēt vairāk »
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Jaunums!!: Sērs un Sudrabs · Redzēt vairāk »
Sulfāti
Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti. Sulfāti (no — 'sērs') ir sērskābes sāļi.
Jaunums!!: Sērs un Sulfāti · Redzēt vairāk »
Svina baltums
Uz svina cilindra izveidojies svina baltums Svina baltums jeb svina baltais (flake white, Kremnitzerweiss, blanc d'argent) ir mākslīgi iegūts svinu saturošs balts pigments.
Jaunums!!: Sērs un Svina baltums · Redzēt vairāk »
Tarnobžega
Tarnobžega ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē Vislas krastos.
Jaunums!!: Sērs un Tarnobžega · Redzēt vairāk »
Taurīns
Taurīns jeb β-aminoetānsulfoskābe ir aminogrupu saturoša sulfoskābe, kas sastopama dzīvnieku muskuļaudos.
Jaunums!!: Sērs un Taurīns · Redzēt vairāk »
Tautomērija
Tautomērija (— 'tas pats', μέρος (meros) — 'daļa') ir izomērijas paveids, kad divi vai vairāki vielas izomēri viegli un atgriezeniski pāriet cits citā (to sauc arī par dinamisko izomēriju).
Jaunums!!: Sērs un Tautomērija · Redzēt vairāk »
Tīrradņa elements
Dabiskā sēra paraugs Tīrradņa elements ir tāds elements, kas atrodams dabā brīvā, ķīmiski nesaistītā veidā.
Jaunums!!: Sērs un Tīrradņa elements · Redzēt vairāk »
Tēbe (pavadonis)
Tēbe — ceturtais Jupiteram tuvākais pavadonis, kura orbīta atrodas starp Amaltejas un Jo orbītām.
Jaunums!!: Sērs un Tēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Jaunums!!: Sērs un Tērauds · Redzēt vairāk »
Telūrs
Telūrs ir ķīmiskais elements ar simbolu Te un atomskaitli 52.
Jaunums!!: Sērs un Telūrs · Redzēt vairāk »
Tiazols
Tiazols (1,3-tiazols, metatiazols, C3H3NS) pieder pie azolu grupas heterocikliskajiem "aromātiskajiem" savienojumiem.
Jaunums!!: Sērs un Tiazols · Redzēt vairāk »
Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins
Timana-Pečoru naftas un gāzes baseina satelītattēls. Naftas izeja pie Čutas upes. Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins ir teritorija Pečoras zemienē starp Ziemeļurāliem, Timana skraustu un Pečoras jūru, kurā atrodas bagātīgas naftas un gāzes atradnes.
Jaunums!!: Sērs un Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins · Redzēt vairāk »
Titāniks
RMS Titāniks bija otrais no superlaineru trio, kas tika uzbūvēti, lai dominētu transatlantijas ceļojumu biznesā.
Jaunums!!: Sērs un Titāniks · Redzēt vairāk »
Tuvu kritiskajam
"Tuvu kritiskajam" ir amerikāņu rakstnieka Hala Klementa 1958.
Jaunums!!: Sērs un Tuvu kritiskajam · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Sērs un Varš · Redzēt vairāk »
Vienkārša viela
fosfora alotropiskās modifikācijas Vienkārša viela ir ķīmiskā viela, kas sastāv no viena ķīmiskā elementa atomiem.
Jaunums!!: Sērs un Vienkārša viela · Redzēt vairāk »
Virsmaktīvas vielas
Virsmaktīvas vielas molekulas shematisks attēls Virsmaktīvās vielas (VAV) ir tādas vielas, kas samazina virsmas spraigumu starp diviem šķidrumiem vai starp šķidrumu un cietu vielu.
Jaunums!!: Sērs un Virsmaktīvas vielas · Redzēt vairāk »
Vulkanizācija
Strādnieks ievieto riepu veidnē pirms vulkanizācijas Vulkanizācija ir ķīmiska reakcija starp sēru vai kādu piemērotu sēra savienojumu un kaučuku, kuras laikā veidojas "sēra tiltiņi" −S−S− starp polimēru makromolekulu ķēdēm, savienojot tās kopā un padarot polimēru cietāku.
Jaunums!!: Sērs un Vulkanizācija · Redzēt vairāk »
Vulkāno
Vulkāno ir neliela vulkāniska sala Tirēnu jūrā, aptuveni 25 km uz ziemeļiem no Sicīlijas.
Jaunums!!: Sērs un Vulkāno · Redzēt vairāk »
Zīmulis
Krāsainie zīmuļi Zīmulis ir rakstāmrīks, kas veidots no apvalka koka caurulītes veidā un grafīta serdeņa (grifeles).
Jaunums!!: Sērs un Zīmulis · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Sērs un Zeme · Redzēt vairāk »
Zibsastāvs
Magnija un kālija perhlorāta uzliesmojums alas apgaismošanai Zibsastāvs ir pirotehnisks sastāvs, ko izmanto spilgta zibšņa iegūšanai.
Jaunums!!: Sērs un Zibsastāvs · Redzēt vairāk »
Ziemeļsumatra
Ziemeļsumatra ir viena no Indonēzijas provincēm un atrodas Sumatras salas ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Sērs un Ziemeļsumatra · Redzēt vairāk »
16 (skaitlis)
16 (sešpadsmit) ir kārtas skaitlis, kas atrodas starp 15 un 17.
Jaunums!!: Sērs un 16 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Monoklīnais sērs, Plastiskais sērs, Rombiskais sērs.
