Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Tadeušs Koscjuško

Indekss Tadeušs Koscjuško

Andžejs Tadeušs Bonaventura Koscjuško jeb Tadeušs Koscjuško (dzimis, miris) bija Žečpospolitas ģenerālis, Polijas un ASV nacionālais varonis.

39 attiecības: Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš, Antonijs Kosakovskis, Ļidas pils, Baltkrievi, Bereks Joselevičs, Emīlija Plātere, Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens, Frīdrihs fon Lēviss of Menārs, Frīdrihs Korfs, Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms, Gregors fon Bergs, Jakovs Kuļņevs, Jans Šadurskis, Juzefs Poņatovskis, Kazimirs Bujņickis, Kārlis Gustavs fon Zīverss, Kārlis Kristaps fon Līvens, Kelce, Kosava, Koscjuško kalns, Koscjuško sacelšanās, Krakova, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Magnuss Gustavs fon Esens, Mihaels Andreass Barklajs de Tolli, Pāvils I Romanovs, Polaņeca, Polija, Rundāles pils, Staņislavs Poņatovskis, Staņislavs Soltāns, Svētās Romas impērijas sabrukums, Tomašs Vavžeckis, Valeriāns Zubovs, Varšavas hercogiste, 15. oktobris, 1746. gads, 1817. gads, 4. februāris.

Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš

Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš jeb ASV Neatkarības karš, pazīstams arī kā Amerikas Neatkarības karš, kā arī amerikāņu literatūrā dēvēts par Amerikas Revolūcijas karu (American Revolutionary War), bija bruņots konflikts, kas 1775.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš · Redzēt vairāk »

Antonijs Kosakovskis

Antonijs Kosakovskis (dzimis, miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1789.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Antonijs Kosakovskis · Redzēt vairāk »

Ļidas pils

Nesen rekonstruētās torņa un sienas daļas izdalās ar košu ķieģeļu krāsu Ļidas pils ir daļēji restaurēta viduslaiku pils mūsdienu Grodņas reģionā Baltkrievijā.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Ļidas pils · Redzēt vairāk »

Baltkrievi

Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Baltkrievi · Redzēt vairāk »

Bereks Joselevičs

Bereks Joselevičs (—) bija ebreju tirgotājs un poļu armijas kavalērijas pulkvedis.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Bereks Joselevičs · Redzēt vairāk »

Emīlija Plātere

Emīlija Plātere (dzimusi, mirusi) bija Latgalē uzaugusi poļu, lietuviešu un baltkrievu nacionālā varone un folkloras vācēja.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Emīlija Plātere · Redzēt vairāk »

Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens

Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens (1752—1837) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas karavadonis Napoleona karu laikā, feldmaršals (1826).

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Lēviss of Menārs

Frīdrihs fon Lēviss of Menārs (1767–1824) bija vācbaltiešu virsnieks un politiķis, Berģu muižas (Bergshof an der Jägel) un vairāku citu muižu īpašnieks.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Frīdrihs fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Korfs

Frīdrihs Nikolajs Georgs fon Korfs (1773—1823) bija Kurzemes muižnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerāladjutants (1810) un ģenerālleitnants (1812).

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Frīdrihs Korfs · Redzēt vairāk »

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1766—1848) bija vācbaltiešu muižnieks, Kurzemes bruņniecības sekretārs (1795), delegācijas sastāvā parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijas Impērijai.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms · Redzēt vairāk »

Gregors fon Bergs

Gregors fon Bergs (1765—1838) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālis (1789), Tallinas komendants un kara gubernators (1828-1832).

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Gregors fon Bergs · Redzēt vairāk »

Jakovs Kuļņevs

Jakovs Kuļņevs (dzimis, miris) bija Ludzā dzimis un Ilzeskalnā apglabāts Krievijas Impērijas virsnieks, huzāru ģenerālmajors.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Jakovs Kuļņevs · Redzēt vairāk »

Jans Šadurskis

Jans Šadurskis (miris) bija Latgales (Inflantijas) Šadursku dzimtas muižnieks, Žečpospolitas valsts darbinieks, Pušas muižas īpašnieks, Jezuītu ordeņa darbības atbalstītājs, jezuītu filozofa Staņislava Šadurska brālis.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Jans Šadurskis · Redzēt vairāk »

Juzefs Poņatovskis

Juzefs Antonijs Paņatovskis (dzimis, miris) bija Vīnē dzimis poļu karavīrs, kurš krita Leipcigas kaujā kā Napoleona armijas maršals.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Juzefs Poņatovskis · Redzēt vairāk »

Kazimirs Bujņickis

Kazimirs Bujņickis (1788—1878), arī Kazimers Buiņickis, bija Latvijas poļu rakstnieks un kultūras darbinieks, kurš iestājās par sociālajām reformām Latgalē.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Kazimirs Bujņickis · Redzēt vairāk »

Kārlis Gustavs fon Zīverss

Kārlis Gustavs fon Zīverss ģenerāļa uniformā Kārlis Gustavs fon Zīverss (Carl Gustav Graf von Sievers, 1772-1856) bija Cēsu pilsmuižas īpašnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Kārlis Gustavs fon Zīverss · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristaps fon Līvens

Kārlis Kristaps fon Līvens (1767—1844) bija Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis un izglītības darbinieks.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Kārlis Kristaps fon Līvens · Redzēt vairāk »

Kelce

Kelce ir pilsēta un apriņķis Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Kelce · Redzēt vairāk »

Kosava

Kosava jeb Kosova ir pilsēta Brestas apgabala Ivaceviču rajonā Baltkrievijas rietumos.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Kosava · Redzēt vairāk »

Koscjuško kalns

Koscjuško kalns ir virsotne Austrālijas Sniega kalnos Jaundienvidvelsā, kontinenta augstākā virsotne.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Koscjuško kalns · Redzēt vairāk »

Koscjuško sacelšanās

Pēc uzvaras par Krievijas Impērijas karaspēku kaujā pie Raclavices (Jans Matejko, 1888). Karaspēku pārvietošanās Koscjuško sacelšanās laikā un svarīgāko kauju vietas. Tadeuša Koscjuško sacelšanās (insurekcja kościuszkowska) bija sacelšanās Polijas—Lietuvas kopvalstī 1794.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Koscjuško sacelšanās · Redzēt vairāk »

Krakova

Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Krakova · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)

Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »

Magnuss Gustavs fon Esens

Johans Magnuss Gustavs fon Esens; dzimis, saskaņā ar citiem avotiem —; miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Rīgas militārais gubernators 1812. gada kara sākumā. Pēc Esena pavēles 1812. gada naktī uz 24. (12.) jūliju tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Magnuss Gustavs fon Esens · Redzēt vairāk »

Mihaels Andreass Barklajs de Tolli

Mihaels Andreass Barklajs de Tolli ( —) bija vācbaltiešu virsnieks, Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809—1810).

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Mihaels Andreass Barklajs de Tolli · Redzēt vairāk »

Pāvils I Romanovs

Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »

Polaņeca

Polaņeca ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes dienvidaustrumos pie Vislas.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Polaņeca · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Polija · Redzēt vairāk »

Rundāles pils

Rundāles pils (agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Rundāles pils · Redzēt vairāk »

Staņislavs Poņatovskis

Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Staņislavs Poņatovskis · Redzēt vairāk »

Staņislavs Soltāns

Staņislavs Soltāns (1756—1836) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Staņislavs Soltāns · Redzēt vairāk »

Svētās Romas impērijas sabrukums

Svētās Romas impērijas zemes 1789. gadā. Vācu valstu robežas pēc Reinas konfederācijas izveides un Svētās Romas impērijas likvidācijas 1806. gadā. Vācu valstu robežas 1812. gadā. Svētās Romas impērijas sabrukums iesākās 1792.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Svētās Romas impērijas sabrukums · Redzēt vairāk »

Tomašs Vavžeckis

Tomašs Vavžeckis (dzimis, miris) bija Lietuvas lielkņazistes politiķis un karavīrs.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Tomašs Vavžeckis · Redzēt vairāk »

Valeriāns Zubovs

Valeriāns Zubovs (1771—1804) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, grāfs, Rundāles pils īpašnieks (1795—1804).

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Valeriāns Zubovs · Redzēt vairāk »

Varšavas hercogiste

Hercogistes teritorija 1807-1809 Hercogistes teritorija pēc 1809. gada Varšavas hercogiste bija Napoleona franču impērijas satelītvalsts, pastāvēja no 1807.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un Varšavas hercogiste · Redzēt vairāk »

15. oktobris

15.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un 15. oktobris · Redzēt vairāk »

1746. gads

1746.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un 1746. gads · Redzēt vairāk »

1817. gads

1817.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un 1817. gads · Redzēt vairāk »

4. februāris

4.

Jaunums!!: Tadeušs Koscjuško un 4. februāris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Koscjuško, Kostjuško, Kościuszko, Tadeusz Kościuszko, Tadeušs Kostjuško.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »