Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Tartu Universitāte

Indekss Tartu Universitāte

Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte; igauņu: Tartu Ülikool) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

516 attiecības: Aderkasi, AHHAA, Akadēmija, Aksels Ūksenšerna, Aksels Treijs, Alberts Bērs, Alberts Grīns, Alberts Holanders, Alberts Kviesis, Alberts Melnbārdis, Alberts Ponzolds, Aleksandrs Bernevics, Aleksandrs Bieziņš, Aleksandrs Dauge, Aleksandrs Faltins, Aleksandrs fon Keizerlings, Aleksandrs Grīns, Aleksandrs Hanss Bernevics, Aleksandrs Hildebrands, Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs Mežciems, Aleksandrs Pjatigorskis, Aleksandrs Vēbers, Aleksandrs Vilhelms Johans fon Cekells, Aleksis Adolfi, Alfrēds Ģīmis, Andrejs Ašarins, Andrejs Frīdenbergs, Andrejs Skuja, Andress Tarands, Andrievs Niedra, Andris Vītoliņš, Andruss Ansips, Anna Bērzkalne, Ansis Bīlenšteins, Antons Buhholcs, Antss Pīps, Ararats, Armēnijas vēsture, Arminia Dorpatensis, Armins Adolfi, Arnolds Feiereizens, Arnolds Hasselblats, Arnolds Moltrehts, Arnolds Rutkovskis, Arnolds Vilhelms Nerlings, Artūrs Bethers, Arturs Dīriķis, Arvēds Sukurs, Arveds Bergs, ..., Astafs fon Tranzē-Rozeneks, Atis Kronvalds, Augstkalne (Augstkalnes pagasts), Augstkalnes pagasts, Augusts Ģiezens, Augusts Bīlenšteins, Augusts Buhholcs, Augusts fon Bulmerinks, Augusts Kirhenšteins, Augusts Lēbers, Augusts Matiass Hāgens, Augusts Rumpēters, Augusts Vilhelms Hūpels, Ģertrūde fon den Brinkena, Īvo Neijs, Ēriks Dālbergs, Ēriks Mārtiņš Feldmanis, Ādams Jende, Ādolfs fon Bergmanis, Ādolfs fon Harnaks, Ādolfs Gerhards fon Vulfs, Ādolfs Kundziņš, Ādolfs Osvalds Plamšs, Ādolfs Pilars fon Pilhavs, Ādolfs Teodors Kupfers, Baltica (korporācija), Baltijas pārkrievošana, Baltonia, Bernhards Bērents, Beti Alvere, Birgers Nermans, Bormaņu muiža, Bruno Oja, Burhards fon Etingens, Burhards Zīlmanis, Burtnieku luterāņu baznīca, Curonia, Dailonis Pakalns, Dainas, Daniels Georgs Balks, Dāvids Hieronīms Grindelis, Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Dzintra (studenšu korporācija), Eberhards Zāvari, Ebers Landaus, Edgars Bergs, Edgars Hasmanis, Edgars Krieviņš, Edgars Savisārs, Eduards fon Bergmanis, Eduards Pavasars, Eduards Rūdolfs fon Tranzē, Eduards Veidenbaums, Eduards Volters, Eduards Zariņš, Edvards Kalniņš, Eižens Bergs, Emīls Bretšneiders, Emīls Krēpelins, Emīls Lencs, Engelharti, Erasts Bite, Erhards Deblers, Ernests Ekšteins, Ernests Felsbergs, Ernests Paukuls, Ernests Putniņš, Ernests Rūdolfs fon Trautfeters, Ernests Zerafims, Ernsts Epiks, Ernsts Fērmanis, Ernsts fon Bergmanis, Ernsts Fromholds-Treijs, Ernsts Jāksons, Ervins Gross, ESTCUBE programma, ESTCube-1, Estonia (korporācija), Ezekiels Gurevičs, Fēlikss Lūkins, Ferdinands Erdmans Štolls (mācītājs), Fizikālā dubultzvaigzne, Francis Adolfi, Francis Balodis, Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis, Francs Johans Nerlings, Fraternitas Academica (Tērbatas Universitātes korporācija), Fraternitas Academica Dorpatensis, Fraternitas Rigensis, Frīdrihs Akels, Frīdrihs Biders, Frīdrihs Dāvids Lencs, Frīdrihs fon Bergs, Frīdrihs fon Meijendorfs, Frīdrihs Freibergs, Frīdrihs Georgs fon Bunge, Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve, Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (skolotājs), Frīdrihs Mēnijs, Frīdrihs Parots, Frīdrihs Reinholds Kreicvalds, Frīdrihs Vesmanis, Frīdrihs Vilhelms Dzirne, Fricis Mīlenbahs, Fricis Roziņš, Georgs Apinis, Georgs Apinis (tiesnesis), Georgs Frīdrihs Parrots, Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters, Georgs Mancelis, Georgs Zemmers, Gerhards Rokss, Gunārs Cīrulis, Gustava akadēmija, Gustavs Braše, Gustavs II Ādolfs, Gustavs Kīzerickis, Gustavs Manteifelis, Gustavs Reinhards, Gustavs Reinholds fon Klots, Gustavs Turss, Hamilkārs Felkerzāms (politiķis), Hanss Rebane, Hanss Zeibots, Haralds Blaus, Haralds Rīpalu, Harijs Marnics, Harijs Moora, Hasmonea, Heinrihs Blūmentāls, Heinrihs fon Štriks, Heinrihs Georgs fon Janaus, Heinrihs Johumsens, Heinrihs Kupfers, Helmuts Štegmanis, Hermanis Adolfi, Hermanis Asars, Hermanis Buduls, Hermanis Ernsts Adolfi, Hermanis fon Keizerlings, Hermanis Hildebrands, Hermanis Klemencs, Hermanis Treijs, Igaunija, Igaunijas karogs, Igaunijas Nacionālais muzejs, Igaunijas vēsture, Igors Graps, Ilmars Rauds, Indriķa hronika, Indriķis Alunāns, Induktivitāte, Ita Saksa, Izidors Brensons, Jakobs Johans fon Zīverss, Jakobs Vilde, Jakovs Šapiro, Janīna Kursīte-Pakule, Jaunā strāva, Jaunlatvieši, Jākobs Florentīns Lundbergs, Jākobs fon Ikskils, Jānis Alfrēds Kaktiņš, Jānis Šulcs, Jānis Balodis (senators), Jānis Dzirne, Jānis Endzelīns, Jānis Jansons-Brauns, Jānis Jaunzems, Jānis Jurjāns, Jānis Kalacis, Jānis Miķelsons, Jānis Poruks, Jānis Reiters, Jānis Ruberts, Jānis Sanders, Jānis Tālbergs (oftalmologs), Jānis Tepfers, Jānis Teriņš, Jānis Zālītis, Jānis Ziediņš, Jāns Elvests, Jāns Kross, Jāns Sarvs, Jāns Tenisons, Jūlijs fon Ekards, Jūlijs Kupčs, Jūlijs Roze, Jūliuss Bušs, Jūliuss fon Zēfelds, Jēkabs Alksnis (ārsts), Jēkabs Grots, Jēkabs Jūsmiņš, Jēkabs Osis, Jēkabs Prīmanis, Jēkabs Velme, Jiri Jāksons, Jiri Uluotss, Johaness Lecmanis, Johanness Āviks, Johans Fišers, Johans Frīdrihs Ešolcs, Johans Georgs fon Zīverss, Johans Georgs Lēberehts Rihters, Johans Gotlībs Groške, Johans Hāzentēters, Johans Heinrihs Rozenplenters, Johans Kristofs Švarcs, Johans Lēberehts Eginks, Johans Rūdolfs Adolfi, Johans Teodors Bērents, Juhans Šite, Juhans Partss, Jurģis Skulme, Jurijs Lotmans, Juris Alunāns, Juris Bārs, Juris Ekmanis, Juris Neikens, Kabiles pagasts, Kalju Lepiks, Kārels Ēnpalu, Kārlis Abens, Kārlis Albanuss, Kārlis Augusts Līventāls, Kārlis Širrens (vēsturnieks), Kārlis Šmits (farmaceits), Kārlis Ābele, Kārlis Balodis, Kārlis Blūms, Kārlis Eduards Napjerskis, Kārlis Ernsts fon Bērs, Kārlis fon Bukshēvdens, Kārlis Frīdrihs Bornhaupts, Kārlis Frīdrihs Burdahs, Kārlis Frikhofs, Kārlis Gotlobs Zontāgs, Kārlis Irbe (1861—1934), Kārlis Irbe (1885—1966), Kārlis Johanness Gadilhe, Kārlis Kasparsons, Kārlis Kellers, Kārlis Kraukliņš, Kārlis Kristiāns Ulmanis, Kārlis Kundziņš, Kārlis Ludvigs Vilperts, Kārlis Mīlenbahs, Kārlis Moltrehts, Kārlis Oskars Kundziņš (teologs), Kārlis Oto fon Tranzē, Kārlis Pētersons (matemātiķis), Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers, Kārlis Vēmanis, Kārlis Vilhelms Kupfers, Kārlis Viljams, Kārlis Voldemārs Beldavs, Kārlis Zemmers, Kersti Kaljulaida, Klāra Kalniņa, Konstantīns Ūders, Konstantīns Grēvinks, Konstantīns Petss, Krišjānis Barons, Krišjānis Dāvids Dzirne, Krišjānis Valdemārs, Kristaps Strautmanis, Kristians Panders, Kristiāns Jāks Petersons, Ksavers Marnics, Kundas kultūra, Laidze, Laikraksts, Larisa Volperte, Latvieši, Latvijas augstskolas, Latvijas augstskolu reitingi, Latvijas karogs, Latvijas medicīnas vēsture, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Latvijas vēsture, Lībiešu upuralas, Lībiešu valoda, Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca, Leonīds Arbuzovs (1848—1912), Leonīds Arbuzovs (1882—1951), Lestene, Lettgallia, Lettonia, Lielvārdes josta, Lionels Kizerickis, Livonia (korporācija), Lokstenes viduslaiku pils, Lotars Šēlers, Ludis Bērziņš, Ludvigs Adamovičs, Ludvigs Štīda, Ludvigs Cimmermanis, Ludvigs Jānis Čiško, Ludvigs Kundziņš, Magnēts, Magnuss Georgs fon Paukers, Maima Grīnberga, Maksis fon Siverss, Maksis Lazersons, Manfrēds fon Fēgezaks, Marts Helme, Marts Lārs, Marts Sīmanns, Mājas Viesis, Mārtiņš Zīle, Mīna Herma, Merike Ritova, Mihaels fon Bulmerinks, Mozess Volfs Goldbergs, Neobaltia, Nikolajs fon Tranzē, Nikolajs Hartmanis, Nikolajs Pirogovs, Noijs Maizels, Oskars Štāfenhāgens, Oskars Brandenburgs, Oskars fon Lēviss of Menārs, Oskars Rūts, Osvalds Šmīdebergs, Osvalds Tīlmanis, Otepē, Oto Augusts Strandmans, Oto Girgensons, Oto Panks, Oto Tīfs, Oto Vilhelms Strūve, Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings, Pauls Ariste, Pauls Šmits, Pauls Dauge, Pauls Fromholds-Treijs, Pauls Gailītis, Pauls Jordans, Pauls Jurevičs, Pauls Kalniņš (politiķis), Pauls Lopenove, Pavasaru Jānis, Pārstrautu Jānis, Pāvels Reifmans, Pīpkalonija, Pīrss Bols, Pērnava, Pēteris Apkalns, Pēteris Ābele, Pēteris Dreimanis, Pēteris Pīpkalējs, Pēteris Rozenbergs, Pēteris Sniķers, Pēters Jervelaids, Perts Ūsbergs, QS pasaules universitāšu reitings, Raimonds Bebris, Rūdolfs Jirgens, Rūdolfs Skaidrais, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas licejs, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919), Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Reinholds fon Bergmanis, Reinholds Girgensons, Reins Etruks, Rihards Bērziņš, Rihards fon Bergmanis, Rihards Rudzītis, Riho Terrass, Roberts Aunings, Roberts Bethers, Romāns Adelheims, Ruta Muceniece, Samuils Gurevičs, Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS, Sīms Kallass, Sēta, Daba, Pasaule, Selonija, Sergejs Saharovs, Sergejs Trofimovs, Silvestrs Teodors Tīlings, Somā nacionālais parks, Staņislava Jakševičūte-Venclauskiene, Staburags, Strūves ģeodēziskais loks, Studentu korporācijas, Svens Miksers, Tarbatonia, Tartu, Tartu observatorija, Tartu semiotikas skola, Tartu Universitātes slimnīca, Tāvi Reivass, Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari, Tērbatas Veterinārais institūts, Tērvetes novads, Tenu Ennepalu, Tenu Karma, Teodors Šeinpflugs, Teodors Emīls Lambergs, Teodors Grīnbergs, Teodors Grēnbergs, Teodors Hofmanis, Teodors Taube, Teodors Vankins, Teodors Zvejnieks, Teutonia, Timo Silds, Tiri, Tomass Sullings, Trapene, Urmass Reinsalu, Urve Palo, Utrehtas universitāšu tīkls, Valka, Valters fon Engelharts, Valters Heuers, Valters Sadovskis, Valts Ernštreits, Vasilijs Kandinskis, Vasilijs Sinaiskis, Vācbaltiešu studentu korporācijas, Vāli, Vīpes pagasts, Vītauta Dižā Universitātes Kauņas botāniskais dārzs, Veiko Spolītis, Verners Vestermanis, Vetulia, Vidzemes guberņa, Vidzemes Vispārderīgā un ekonomiskā biedrība, Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, Vija Zaiga Kluša, Viktors Eglītis, Viktors Hasmanis, Vilhelms fon Līvens, Vilhelms Gilberts, Vilhelms Kaspars, Vilhelms Kristiāns Frībe, Vilhelms Ostvalds, Vilhelms Roberts fon Bulmerinks, Vilhelms Rozenieks, Vilhelms Taurītis, Vilis Olavs, Vinca Barkāns, Visvaldis Sanders, Vladimirs Mincs, Voldemārs Alksnis (jurists), Voldemārs fon Boks, Voldemārs fon Knīrīms, Voldemārs Kernigs, Voldemārs Maldonis, Voldemārs Zāmuēls, Ziedonis Landavs, Zigfrīds Anna Meierovics, Zigfrīds fon Fēgezaks, Zviedru laiki, 1632. gads, 1632. gads Latvijā, 1635. gads Latvijā, 1642. gads Latvijā, 1654. gads Latvijā, 17. gadsimts, 1905. gada revolūcija Latvijā. Izvērst indekss (466 vairāk) »

Aderkasi

Aderkašu dzimtas ģerbonis Fon Aderkaši jeb fon Aderkasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aderkasi · Redzēt vairāk »

AHHAA

AHHAA galvenā ēka Zinātnes centrs AHHAA ir lielākais zinātnes centrs Igaunijā un Baltijas valstīs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un AHHAA · Redzēt vairāk »

Akadēmija

Jelgavā. Madridē. Akadēmija ir tradicionāli lietots nosaukums akadēmiski ievirzītām augstākās izglītības iestādēm.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Akadēmija · Redzēt vairāk »

Aksels Ūksenšerna

Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts. No 1612. gada līdz savai nāvei bija Zviedrijas kanclers (rikskansler). Karaļa Gustava II Ādolfa un karalienes Kristīnes I uzticības persona. Viena no galvenajām personām Trīsdesmitgadu kara laikā un viena no ietekmīgakajām personām Zviedrijas vēsturē vispār, kas modernizēja Zviedrijas valsts pārvaldi. Oksenšernas dzīves laikā Zviedrija sasniedza savas ietekmes apogeju. Poļu-zviedru kara laikā no 1622. līdz 1626. gadam Oksenšerna uzturējās Zviedru Vidzemē, viņam piederēja Vecate, Burtnieku, Ropažu un Valmieras pils (Valmieras ģerbonī attēlotā vērša piere ir daļa no Oksenšernas dzimtas ģerboņa).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aksels Ūksenšerna · Redzēt vairāk »

Aksels Treijs

Aksels Treijs (arī Aksels Fromholds-Treijs; dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu Igaunijas mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aksels Treijs · Redzēt vairāk »

Alberts Bērs

Alberts Bērs (Albert Behr, 1860-1919) bija ārsts psihiatrs, dr.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Alberts Bērs · Redzēt vairāk »

Alberts Grīns

Frīdrihs Vilhelms Alberts Grīns (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Alberts Grīns · Redzēt vairāk »

Alberts Holanders

Kopā ar sievu Šarloti. Alberts Voldemārs Holanders (Albert Woldemar Hollander, 1796-1868) bija vācbaltiešu pedagogs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Alberts Holanders · Redzēt vairāk »

Alberts Kviesis

Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »

Alberts Melnbārdis

Alberts Melnbārdis (arī Alberts Melbārdis, Aiviekstes pagasts -, Ročestera) bija Latvijas jurists, sabiedriskais darbinieks un šahists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Alberts Melnbārdis · Redzēt vairāk »

Alberts Ponzolds

Alberts Ponzolds (dzimis, miris) bija Liepājā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu tiesu medicīnas ārsts un augstskolas pasniedzējs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Alberts Ponzolds · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Bernevics

Aleksandrs Bernevics (1856—1919) bija vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs Bernevics · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Bieziņš

Aleksandrs Bieziņš (1897-1975) bija latviešu bērnu ķirurgs, LU Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs Bieziņš · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Dauge

Aleksandrs Dauge (1868—1937) bija latviešu pedagogs un publicists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs Dauge · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Faltins

Hermanis Aleksandrs Faltins (dzimis Rīgā vai pēc citiem datiem Liepājā, miris Vīsbādenē) bija vācbaltiešu izcelsmes jurists, liberāls politiķis, reformators, redaktors un uzņēmējs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs Faltins · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Keizerlings

Aleksandrs Frīdrihs Mihaēls Lebrehts Nikolauss Artūrs, Grāfs fon Keizerlings (Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur, Graf von Keyserling; -) bija tagadējās Latvijas Republikas teritorijā dzimis ģeologs un paleontologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Grīns

Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, dzimis Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta "Ziedos", miris) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs Grīns · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Hanss Bernevics

Aleksandrs Hanss Bernevics (1863–1935) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un Kurzemes guberņas skolu padomnieks, Kurzemes ģenerālsuperintendents (1908—1918), Kurzemes Zemes padomes loceklis (1917-1918).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs Hanss Bernevics · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Hildebrands

Aleksandrs Hildebrands (dzimis, miris) bija zviedru šaha problēmists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs Hildebrands · Redzēt vairāk »

Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris, šeit un turpmāk datumi pēc vecā stila) bija Krievijas impērijas imperators no 1801.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Mežciems

Aleksandrs Mežciems (1891—1960) bija Krievijas impērijas armijas, latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs Mežciems · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Pjatigorskis

Aleksandrs Pjatigorskis Aleksandrs Pjatigorskis (dzimis Maskavā, miris Londonā) bija vēsturnieks, filozofs un rakstnieks, budisma un Senās Indijas filozofijas speciālists, viens no Tartu semiotikas skolas izveidotājiem.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs Pjatigorskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Vēbers

Aleksandrs Vēbers, dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs Vēbers · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Vilhelms Johans fon Cekells

Aleksandrs Vilhelms Johans fon Cekells (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis baltvāciešu izcelsmes militārais speciālists, Tartu universitātes militārās mācības pasniedzējs no 1818.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs Vilhelms Johans fon Cekells · Redzēt vairāk »

Aleksis Adolfi

Kārlis Heinrihs Aleksandrs (Aleksis) Adolfi (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes pirmais Cēsu pilsētas ārsts un dzejnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksis Adolfi · Redzēt vairāk »

Alfrēds Ģīmis

Alfrēds Ģīmis (dzimis Braslavas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu luterāņu mācītājs Lielvārdē un Rīgā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Alfrēds Ģīmis · Redzēt vairāk »

Andrejs Ašarins

Andrejs Ašarins (dzimis Pērnavā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu/krievu pedagogs, literāts, tulkotājs un šahists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Andrejs Ašarins · Redzēt vairāk »

Andrejs Frīdenbergs

Andrejs Frīdenbergs (—) bija Latvijas advokāts, politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Andrejs Frīdenbergs · Redzēt vairāk »

Andrejs Skuja

Andrejs Skuja (1866-1950) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes privātdocents.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Andrejs Skuja · Redzēt vairāk »

Andress Tarands

Andress Tarands (dzimis) ir igauņu vides aktīvists un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Andress Tarands · Redzēt vairāk »

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »

Andris Vītoliņš

Andris Vītoliņš (dzimis 1975. gada 28.septembrī Liepājā) ir latviešu gleznotājs un pedagogs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Andris Vītoliņš · Redzēt vairāk »

Andruss Ansips

Andruss Ansips (dzimis) ir Igaunijas politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Andruss Ansips · Redzēt vairāk »

Anna Bērzkalne

Anna Bērzkalne (dzimusi, mirusi), pseidonīms — A. Vītole, bija latviešu folkloriste, pedagoģe.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Anna Bērzkalne · Redzēt vairāk »

Ansis Bīlenšteins

Ansis Bīlenšteins (pilnā vārdā Johaness Georgs Vilhelms Bīlenšteins; dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un latviešu mitoloģijas pētnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ansis Bīlenšteins · Redzēt vairāk »

Antons Buhholcs

Antons Buhholcs (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu jurists, vēstures pētnieks un kultūras darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Antons Buhholcs · Redzēt vairāk »

Antss Pīps

Antss Pīps (dzimis 1884. gada 16. februārī Tuhalānē, miris 1942. gada 1. oktobrī Nirobas nometnē, PSRS), arī Hanss Pīps, bija igauņu jurists, politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Antss Pīps · Redzēt vairāk »

Ararats

ArmēnijāSkats uz Ararata kalnu no Īgdiras Ararats, arī Agridags (— ‘Sāpes kalns’) vai Masiss ir augstākais reljefa punkts Turcijā un sasniedz 5137 m virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ararats · Redzēt vairāk »

Armēnijas vēsture

Armēnijas teritorijas samazināšanās. Ar tumši sarkanu apzīmēta tagadējā Armēnijas Republikas teritorija un armēņu apdzīvotā teritorija Gruzijā un Azerbaidžānā. Ar oranžu Lielarmēnijas valsts valdnieka Tigrana II laikā (95. - 56. gadā p.m.ē.), ar svītrotu armēņu apdzīvotā Osmaņu impērijas teritorija līdz 1915. gadam. Armēnijas vēsture ir Āzijas un Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Armēnijas teritorijā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Armēnijas vēsture · Redzēt vairāk »

Arminia Dorpatensis

Studentu korporācijas ''Arminia'' karogs. Arminia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1843.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Arminia Dorpatensis · Redzēt vairāk »

Armins Adolfi

Armins Teofils Adolfi (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes pašvaldības darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Armins Adolfi · Redzēt vairāk »

Arnolds Feiereizens

Arnolds Heinrihs Feiereizens (Arnold Heinrich Feuereisen, 1868-1943), Mag.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Arnolds Feiereizens · Redzēt vairāk »

Arnolds Hasselblats

Arnolds Hasselblats (dzimis Kambjā, miris Tartu) bijis vācbaltu izcelsmes Igaunijas vēsturnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Arnolds Hasselblats · Redzēt vairāk »

Arnolds Moltrehts

Arnolds Kristiāns Aleksandrs Moltrehts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts - oftalmologs un neirologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Arnolds Moltrehts · Redzēt vairāk »

Arnolds Rutkovskis

Arnolds fon Rutkovskis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas Tērvetes draudzes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Arnolds Rutkovskis · Redzēt vairāk »

Arnolds Vilhelms Nerlings

Arnolds Vilhelms Nerlings (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Arnolds Vilhelms Nerlings · Redzēt vairāk »

Artūrs Bethers

Artūrs Bethers (dzimis, miris) bija Bauskā dzimis vācbaltiešu izcelsmes anatoms un patologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Artūrs Bethers · Redzēt vairāk »

Arturs Dīriķis

Arturs Dīriķis (dzimis, miris) bija ārsts lepidopterologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Arturs Dīriķis · Redzēt vairāk »

Arvēds Sukurs

Arvēds Sukurs (1882-1942) bija latviešu ārsts psihiatrs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Arvēds Sukurs · Redzēt vairāk »

Arveds Bergs

Kārlis Kristaps Arveds Bergs (1875-1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Arveds Bergs · Redzēt vairāk »

Astafs fon Tranzē-Rozeneks

Aleksandrs Georgs Astafs fon Tranzē-Rozeneks (1865-1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un ģenealogs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Astafs fon Tranzē-Rozeneks · Redzēt vairāk »

Atis Kronvalds

Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis (—), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Atis Kronvalds · Redzēt vairāk »

Augstkalne (Augstkalnes pagasts)

Augstkalne ir ciems Tērvetes novada Augstkalnes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Augstkalne (Augstkalnes pagasts) · Redzēt vairāk »

Augstkalnes pagasts

Augstkalnes pagasts ir viena no Tērvetes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Augstkalnes pagasts · Redzēt vairāk »

Augusts Ģiezens

Augusts Ģiezens (1888—1964) bija latviešu valodnieks un skolotājs, latīņu valodas speciālists un antīkās literatūras tulkotājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Augusts Ģiezens · Redzēt vairāk »

Augusts Bīlenšteins

Augusts Bīlenšteins ( —) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs, valodnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »

Augusts Buhholcs

Augusts Buhholcs (August Wilhelm Buchholtz, dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu pedagogs, bibliofīls, numismāts un kolekcionārs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Augusts Buhholcs · Redzēt vairāk »

Augusts fon Bulmerinks

Augusts fon Bulmerinks (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes jurists, starptautisko tiesību speciālists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Augusts fon Bulmerinks · Redzēt vairāk »

Augusts Kirhenšteins

Augusts Kirhenšteins (—) bija latviešu mikrobiologs un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Augusts Kirhenšteins · Redzēt vairāk »

Augusts Lēbers

Augusts Lēbers (—) bija vācbaltu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, profesors, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāns (1919).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Augusts Lēbers · Redzēt vairāk »

Augusts Matiass Hāgens

Augusts Matiass Hāgens (dzimis Vijciemā, miris Tērbatā) bija baltvācu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Augusts Matiass Hāgens · Redzēt vairāk »

Augusts Rumpēters

T. Ūdris Augusts Rumpēters (1899—1978) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Augusts Rumpēters · Redzēt vairāk »

Augusts Vilhelms Hūpels

Augusts Vilhelms Hūpels (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, folklorists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Augusts Vilhelms Hūpels · Redzēt vairāk »

Ģertrūde fon den Brinkena

Ģertrūde fon den Brinkena; dzimusi, mirusi) bija vācbaltiešu rakstniece. Kopš 1927. gada dzīvoja Vācijā, tomēr darbos spēcīga dzimtenes motīvu un sajūtu ietekme.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ģertrūde fon den Brinkena · Redzēt vairāk »

Īvo Neijs

Īvo Neijs (dzimis Tartu) ir Igaunijas starptautiskais meistars šahā (1964).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Īvo Neijs · Redzēt vairāk »

Ēriks Dālbergs

Ēriks Dālbergs (arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ēriks Dālbergs · Redzēt vairāk »

Ēriks Mārtiņš Feldmanis

Ēriks Mārtiņš Feldmanis, no 1940.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ēriks Mārtiņš Feldmanis · Redzēt vairāk »

Ādams Jende

Ādams Jende (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, mācību un bērnu grāmatu autors.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ādams Jende · Redzēt vairāk »

Ādolfs fon Bergmanis

Rūdolfa Virhova viesošanās Rīgā. Aiz viņa stāv Dr. Ādolfs fon Bergmanis Kārlis Ādolfs fon Bergmanis (1855-1922) bija vācbaltiešu ķirurgs, Rīgas pilsētas slimnīcas ķirurģijas nodaļas virsārsts (1883), Rīgas domnieks (1890-1893 un 1901-1917).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ādolfs fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Ādolfs fon Harnaks

Ādolfs fon Harnaks Ādolfs fon Harnaks (Adolf von Harnack, * 1851. gada 7. maijā Tērbatā, † 1930. gada 10. jūnijā Heidelbergā) - vācbaltiešu teologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ādolfs fon Harnaks · Redzēt vairāk »

Ādolfs Gerhards fon Vulfs

Ādolfs Gerhards Boriss Emīls fon Vulfs (1857-1904) bija vācbaltu jurists un muižnieks, kas no 1890.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ādolfs Gerhards fon Vulfs · Redzēt vairāk »

Ādolfs Kundziņš

Ādolfs Kundziņš (1865—1940) bija Gulbenes un Rīgas Pāvila latviešu draudzes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ādolfs Kundziņš · Redzēt vairāk »

Ādolfs Osvalds Plamšs

Ādolfs Osvalds Plamšs (dzimis, miris 1939. gada februārī) bija Cēsīs dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ādolfs Osvalds Plamšs · Redzēt vairāk »

Ādolfs Pilars fon Pilhavs

Ādolfs Pilars fon Pilhavs (Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, 1851.-1925.) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908-1918), Apvienotās Baltijas hercogistes reģents (1918).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ādolfs Pilars fon Pilhavs · Redzēt vairāk »

Ādolfs Teodors Kupfers

Ādolfs Teodors Kupfers (1799—1865) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu ģeofiziķis, metrologs un meteorologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ādolfs Teodors Kupfers · Redzēt vairāk »

Baltica (korporācija)

Studentu korporācijas ''Baltica'' karogs. Baltica bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1850.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Baltica (korporācija) · Redzēt vairāk »

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Baltonia

Korporācijas vapenis. Baltonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, ko dibināja farmācijas studenti 1872.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Baltonia · Redzēt vairāk »

Bernhards Bērents

Bernhards Bērents (—) bija Latvijas baltvācu jurists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Bernhards Bērents · Redzēt vairāk »

Beti Alvere

Elizabete Alvere, literārais pseidonīms Beti Alvere (dzimusi Jegevā, mirusi Tartu), bija viena no ievērojamākajām Igaunijas dzejniecēm.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Beti Alvere · Redzēt vairāk »

Birgers Nermans

Nermanu dzimtas kapa piemineklis Solnas kapsētā Stokholmā. Birgers Nermans (1888. gada 6. oktobris – 1971. gada 22. augusts) bija zviedru arheologs un Tartu Universitātes profesors, kas 1929.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Birgers Nermans · Redzēt vairāk »

Bormaņu muiža

Bormaņu muižas kungu māja mūsdienās. Bormaņu muiža vai Trapenes muiža ir muižas ēku un parka komplekss Apes novada Trapenes pagasta Trapenē.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Bormaņu muiža · Redzēt vairāk »

Bruno Oja

Bruno Oja (skatuves vārds Bruno O’Ya; Tallinā — Tartu) bija igauņu un padomju teātra un kino aktieris, kā arī dziedātājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Bruno Oja · Redzēt vairāk »

Burhards fon Etingens

Burhards fon Etingens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes zirgkopības speciālists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Burhards fon Etingens · Redzēt vairāk »

Burhards Zīlmanis

Burhards Georgs Zīlmanis (dzimis, miris) bija Straupē dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Burhards Zīlmanis · Redzēt vairāk »

Burtnieku luterāņu baznīca

Burtnieku baznīca un mācītājmuiža mūsdienās (2015) Burtnieku baznīca pirms Pirmā pasaules kara Burtnieku Svētās Marijas baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas pie Dūres, Burtnieku ezera dienvidaustrumu krastā Burtnieku novadā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Burtnieku luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Curonia

Curonia bija Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Curonia · Redzēt vairāk »

Dailonis Pakalns

Dailonis Pakalns ir latviešu biologs, bioloģijas zinātņu doktors, ārstniecības augu speciālists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Dailonis Pakalns · Redzēt vairāk »

Dainas

Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Dainas · Redzēt vairāk »

Daniels Georgs Balks

Daniels Georgs Balks (dzimis, miris 1826. gada sākumā) bija vācu ārsts, Tartu universitātes profesors, tās medicīniski klīniskā institūta vadītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Daniels Georgs Balks · Redzēt vairāk »

Dāvids Hieronīms Grindelis

Dāvids Hieronīms Grindelis (1776-1836) bija latviešu izcelsmes Rīgas aptiekārs, botāniķis, ķīmiķis un izdevējs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Dāvids Hieronīms Grindelis · Redzēt vairāk »

Dzērbene

Dzērbene ir apdzīvota vieta Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Dzērbene · Redzēt vairāk »

Dzērbenes pagasts

Dzērbenes pagasts ir viens no Vecpiebalgas novada pagastiem tā ziemeļos.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Dzērbenes pagasts · Redzēt vairāk »

Dzintra (studenšu korporācija)

Studenšu korporācija "Dzintra" ir slēgta, akadēmiska, nacionāla organizācija, kas visa mūža garumā draudzībā apvieno latviešu studentes, lai realizētu korporācijas ideālus un mērķus.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Dzintra (studenšu korporācija) · Redzēt vairāk »

Eberhards Zāvari

Eberhards Zāvari (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Eberhards Zāvari · Redzēt vairāk »

Ebers Landaus

Ebers Landaus (dzimis 1878. gada 8. novembris, Rēzekne; miris 1959. gada 30. oktobris Lozanna, Šveice) bija Latvijā dzimis patologs, profesors Kauņas un Lozannas universitātēs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ebers Landaus · Redzēt vairāk »

Edgars Bergs

Edgars Bergs (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Edgars Bergs · Redzēt vairāk »

Edgars Hasmanis

Edgars Hasmanis (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Edgars Hasmanis · Redzēt vairāk »

Edgars Krieviņš

Edgars Kurts Pēteris Krieviņš (arī Edgar Kreewins, 1884-1971) bija latviešu filologs un diplomāts, Latvijas sūtnis Vācijā (1932–1935), Austrijā (1933–1935), Nīderlandē (1933–1935), Igaunijā (1935–1938), atkārtoti Vācijā un Nīderlandē (1938–1940).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Edgars Krieviņš · Redzēt vairāk »

Edgars Savisārs

Edgars Savisārs (dzimis) ir igauņu politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Edgars Savisārs · Redzēt vairāk »

Eduards fon Bergmanis

Eduards Liboriuss Firhtegots fon Bergmanis (1852–1900) bija vācbaltiešu izcelsmes Rūjienas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Eduards fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Eduards Pavasars

Eduards Pavasars (1861—1931) bija latviešu luterāņu mācītājs Valmierā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Eduards Pavasars · Redzēt vairāk »

Eduards Rūdolfs fon Tranzē

Eduards Rūdolfs fon Tranzē-Rozeneks (Eduard Friedrich Alwil Rembert Rudolf von Transehe-Roseneck, Рудо́льф Рудо́льфович фон-Транзеге, 1858—1928) bija vācbaltiešu jurists, Ērgļu pilsmuižas īpašnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Eduards Rūdolfs fon Tranzē · Redzēt vairāk »

Eduards Veidenbaums

Eduards Veidenbaums (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Eduards Veidenbaums · Redzēt vairāk »

Eduards Volters

Eduards Volters (1856. — 1941.) bija baltu tautu etnogrāfs, seno rakstu bibliogrāfs, arheologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Eduards Volters · Redzēt vairāk »

Eduards Zariņš

Eduards Otto Zariņš (1876-1947) bija latviešu farmaceits, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pirmais dekāns (1919-1920), profesors (1919), farmācijas goda doktors (1929).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Eduards Zariņš · Redzēt vairāk »

Edvards Kalniņš

Edvards Kalniņš (1869-1949) bija latviešu ārsts neirologs un psihiatrs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1928-1939), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1928-1930).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Edvards Kalniņš · Redzēt vairāk »

Eižens Bergs

Eižens Bergs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Eižens Bergs · Redzēt vairāk »

Emīls Bretšneiders

Aleksandrs Hermanis Emīls Bretšneiders (dzimis, miris) bija Vadakstes pagastā dzimis vācbaltiešu izcelsmes ārsts, sinologs, botāniķis un ceļotājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Emīls Bretšneiders · Redzēt vairāk »

Emīls Krēpelins

Emīls Krēpelins (dzimis, miris) bija vācu psihiatrs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Emīls Krēpelins · Redzēt vairāk »

Emīls Lencs

Heinrihs Frīdrihs Emīls Lencs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu fiziķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Emīls Lencs · Redzēt vairāk »

Engelharti

Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Engelharti · Redzēt vairāk »

Erasts Bite

Erasts Bite (—) bija Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Erasts Bite · Redzēt vairāk »

Erhards Deblers

Erhards Deblers (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Erhards Deblers · Redzēt vairāk »

Ernests Ekšteins

Ernests Ekšteins (1872-1941) bija latviešu ārsts, laikrakstu izdevējs un teātra darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ernests Ekšteins · Redzēt vairāk »

Ernests Felsbergs

Jānis Ernests Teodors Felsbergs (dzimis, miris) bija latviešu mākslas vēsturnieks, Tērbatas Universitātes un Latvijas Universitātes profesors, pirmais Latvijas Augstskolas rektora pienākumu izpildītājs (1920-1922) un LU rektors (1922-1923).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ernests Felsbergs · Redzēt vairāk »

Ernests Paukuls

Ernests Paukuls (1872-1941) bija latviešu veterinārārsts un patologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ernests Paukuls · Redzēt vairāk »

Ernests Putniņš

Ernests Putniņš (1867-1962) bija ārsts ginekologs, Latvijas Universitātes dzemdniecības un sieviešu slimību klīnikas direktors (1928-1939), profesors (1931).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ernests Putniņš · Redzēt vairāk »

Ernests Rūdolfs fon Trautfeters

Ernests Rūdolfs fon Trautfeters (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas dabas pētnieks un botāniķis, kas bija specializējies Kaukāza un Vidusāzijas floras aprakstīšanā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ernests Rūdolfs fon Trautfeters · Redzēt vairāk »

Ernests Zerafims

Ernests Zerafims (rāmī) grupas foto ap Pirmā pasaules kara laiku Ernests Zerafims (1862-1945) jeb Ernests Serafīms bija vācbaltiešu vēsturnieks un žurnālists, darbojās Rīgā un Kēnigsbergā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ernests Zerafims · Redzēt vairāk »

Ernsts Epiks

Ernsts Jūliuss Epiks (dzimis, miris) bija igauņu astronoms un astrofiziķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ernsts Epiks · Redzēt vairāk »

Ernsts Fērmanis

Ernsts Fērmanis (1872-1947) bija vācbaltiešu izcelsmes higiēnists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ernsts Fērmanis · Redzēt vairāk »

Ernsts fon Bergmanis

Ernests Gustavs Benjamins fon Bergmanis (dzimis Rīgā, miris Vīsbādenē, Vācijā) bija vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors Tērbatas, Vircburgas un Berlīnes universitātēs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ernsts fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Ernsts Fromholds-Treijs

Ernsts Fromholds-Treijs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un pedagogs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ernsts Fromholds-Treijs · Redzēt vairāk »

Ernsts Jāksons

Ernsts Rūdolfs Jāksons (dzimis Rīgā, miris Ņujorkā) bija Igaunijas diplomāts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ernsts Jāksons · Redzēt vairāk »

Ervins Gross

Ervins Gross (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs, Latviešu literārās biedrības biedrs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ervins Gross · Redzēt vairāk »

ESTCUBE programma

ESTCUBE programmas logo. ESTCUBE programma ir 2008.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un ESTCUBE programma · Redzēt vairāk »

ESTCube-1

ESTCube-1 bija pirmais Igaunijas pavadonis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un ESTCube-1 · Redzēt vairāk »

Estonia (korporācija)

Studentu korporācijas ''Estonia'' ģerbonis. Estonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1821.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Estonia (korporācija) · Redzēt vairāk »

Ezekiels Gurevičs

Ezekiels Gurevičs (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija ebreju ārsts, Krievijas impērijas Valsts domes IV sasaukuma deputāts no Kurzemes guberņas.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ezekiels Gurevičs · Redzēt vairāk »

Fēlikss Lūkins

Fēlikss Lūkins (1875—1934) bija latviešu ārsts oftalmologs un homeopāts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Fēlikss Lūkins · Redzēt vairāk »

Ferdinands Erdmans Štolls (mācītājs)

Ferdinands Erdmans Štolls bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, kurš kalpoja Daugavgrīvas Baltajā baznīcā Rīnūžos, bija Vidzemes konsistorijas Rīgas prāvesta iecirkņa Daugavgrīvas draudzes mācītājs no 1849.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ferdinands Erdmans Štolls (mācītājs) · Redzēt vairāk »

Fizikālā dubultzvaigzne

Aptumsuma dubultzvaigžņu sistēma Fizikālā dubultzvaigzne.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Fizikālā dubultzvaigzne · Redzēt vairāk »

Francis Adolfi

Francis Eduards Oto Adolfi (dzimis, pazudis bez vēsts 1945. gadā) bija vācbaltiešu izcelsmes pedagogs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Francis Adolfi · Redzēt vairāk »

Francis Balodis

Francis Aleksandrs Balodis (1882—1947) bija latviešu arheologs un eģiptologs; arheoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Francis Balodis · Redzēt vairāk »

Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis

Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis (dzimis, miris) bija Igaunijas un Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis · Redzēt vairāk »

Francs Johans Nerlings

Francs Johans Nerlings (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Francs Johans Nerlings · Redzēt vairāk »

Fraternitas Academica (Tērbatas Universitātes korporācija)

Korporācijas vapenis. Fraternitas Academica bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1881.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Fraternitas Academica (Tērbatas Universitātes korporācija) · Redzēt vairāk »

Fraternitas Academica Dorpatensis

Studentu korporācijas ''Fraternitas Academica Dorpatensis'' karogs. Fraternitas Academica Dorpatensis bija Tērbatas Universitātes studentu korporācija, kas dibināta 1857.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Fraternitas Academica Dorpatensis · Redzēt vairāk »

Fraternitas Rigensis

Fraternitas Rigensis bija Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Fraternitas Rigensis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Akels

Frīdrihs Kārlis Akels (1871—1941) bija igauņu valstsvīrs, Igaunijas ārlietu ministrs, Igaunijas Valsts vecākais (1924), diplomāts un Igaunijas pārstāvis Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā (1927–1932).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Frīdrihs Akels · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Biders

Georgs Frīdrihs Kārlis Heinrihs fon Biders (1810-1894) bija vācbaltu fiziologs, Tērbatas Universitātes profesors (1842), rektors (1858-1865).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Frīdrihs Biders · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Dāvids Lencs

Frīdrihs Dāvids Lencs (dzimis pirms, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelmes mācītājs un literāts, Tartu universitātes igauņu un somu valodas pasniedzējs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Frīdrihs Dāvids Lencs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Bergs

Frīdrihs Vilhelms Remberts fon Bergs (1794-1874) bija vācbaltiešu virsnieks, ģeodēzists un politiķis, Sangastes, Beļavas muižas (Kortenhof) un vairāku citu muižu īpašnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Frīdrihs fon Bergs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Meijendorfs

Frīdrihs Gotlībs Aleksandrs Kazimirs brīvkungs fon Meijendorfs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Frīdrihs fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Freibergs

Frīdrihs Freibergs (1833-1918) bija latviešu luterāņu mācītājs, Krišjāņa Valdemāra studiju biedrs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Frīdrihs Freibergs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Georgs fon Bunge

Frīdrihs Georgs fon Bunge (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes krievu/vācu tiesībvēsturnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Frīdrihs Georgs fon Bunge · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793 — 1864) bija vācu astronoms, Tērbatas universitātes profesors (1818), Tērbatas observatorijas direktors (1820—1839), vēlāk Pulkovas observatorijas direktors (1839—1862).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (skolotājs)

Frīdrihs Gustavs Bīnemanis Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (1860-1915) bija vācbaltiešu pedagogs un vēsturnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (skolotājs) · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Mēnijs

Frīdrihs Mēnius, arī Frīdrihs Meins (arī Solomonus Majus Menius; dzimis ap 1593. gadu Pomerānijā, miris 1659. gadā) bija Zviedru Vidzemes tiesībzinātnieks, vēsturnieks, Tērbatas Gustava akadēmijas profesors, alķīmiķis, 1632.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Frīdrihs Mēnijs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Parots

Johans Jakobs Frīdrihs Vilhelms Parots (1791—1841) bija dabaszinātnieks un ārsts, kas 1829.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Frīdrihs Parots · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Reinholds Kreicvalds

Frīdrihs Reinholds Kreicvalds (Friedrich Reinhold Kreutzwald; dzimis, miris) bija igauņu rakstnieks un folklorists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Frīdrihs Reinholds Kreicvalds · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vesmanis

Frīdrihs Vesmanis (—) bija latviešu jurists un politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Frīdrihs Vesmanis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms Dzirne

Frīdrihs Vilhelms Dzirne (1835—1872) bija latviešu izcelsmes luterāņu mācītājs, skolotājs un rakstnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Frīdrihs Vilhelms Dzirne · Redzēt vairāk »

Fricis Mīlenbahs

Fricis Mīlenbahs (dzimis 1863. gadā, miris 1933. gadā) bija luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Fricis Mīlenbahs · Redzēt vairāk »

Fricis Roziņš

Fricis Roziņš, pazīstams arī kā Fricis Roziņš-Āzis (1870—1919), bija latviešu marksists un revolucionārs, viens no Latvijas Komunistiskās partijas pamatlicējiem, sociāldemokrātiskās literatūras izdevējs un feļetonists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Fricis Roziņš · Redzēt vairāk »

Georgs Apinis

Johans Georgs Apinis (—) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Georgs Apinis · Redzēt vairāk »

Georgs Apinis (tiesnesis)

Georgs Apinis, līdz uzvārda maiņai Georgs Dīnstmanis, arī Dienstmanis (1895-1955), bija latviešu jurists, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Georgs Apinis (tiesnesis) · Redzēt vairāk »

Georgs Frīdrihs Parrots

Georgs Frīdrihs Parrots, arī Žoržs Frēderiks Parro (dzimis, miris) bija franču izcelsmes vācbaltiešu fiziķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Georgs Frīdrihs Parrots · Redzēt vairāk »

Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters

Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters (dzimis, miris) bija Lazdonā dzimis Igaunijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters · Redzēt vairāk »

Georgs Mancelis

Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »

Georgs Zemmers

Jura Zemmera dzimtas ģerbonis (1904) Georgs Zemmers jeb Juris Zemmers (dzimis 1849. gada 12. augustā, miris 1910. gada 30. martā) bija latviešu kara ārsts, īstenais valsts padomnieks, ģenerālmajors.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Georgs Zemmers · Redzēt vairāk »

Gerhards Rokss

Gerhars Gotfrīds Rokss (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis igauņu medicīnas zinātnieks, tiesu medicīnas eksperts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Gerhards Rokss · Redzēt vairāk »

Gunārs Cīrulis

Gunārs Cīrulis (īstajā vārdā Gabriels Civjans (Gabriel Ziwian), dzimis Rīgā, miris) bija ebreju izcelsmes Latvijas rakstnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Gunārs Cīrulis · Redzēt vairāk »

Gustava akadēmija

Tērbatas Gustava akadēmijas ēkas fasāde Pērnavas ''Academia Gustavo-Carolina'' ēkas zīmējums no Zviedrijas valsts arhīva (1699) Gustava akadēmija, vēlāk Gustava-Kārļa akadēmija, bija pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma dibināta akadēmija Tērbatā (1632—1656), kas kalpoja kā tolaik Zviedrijai piederošo Baltijas provinču augstskola.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Gustava akadēmija · Redzēt vairāk »

Gustavs Braše

Gustavs Vilhelms Zigmunds Braše (dzimis, miris), arī Braže, bija vācu tautības latviešu valodnieks, teologs, literāts, luterāņu mācītājs, grāmatu izplatītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Gustavs Braše · Redzēt vairāk »

Gustavs II Ādolfs

Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »

Gustavs Kīzerickis

Johans Georgs Gustavs Kīzerickis (1830—1896) bija Rīgas Politehniskās augstskolas matemātikas profesors (no 1864. gada) un direktors (1875—1885).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Gustavs Kīzerickis · Redzēt vairāk »

Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis (—) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »

Gustavs Reinhards

Gustavs Reinhards (—) bija Latvijas ārsts un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Gustavs Reinhards · Redzēt vairāk »

Gustavs Reinholds fon Klots

Gustavs Reinholds fon Klots (arī von Klodt); dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs, cenzors un latviešu valodas popularizētājs. Latviešu literārās biedrības (Lettisch-Literärische Gesellschaft) dibinātājs (1824) un tās pirmais vadītājs (1824-1838).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Gustavs Reinholds fon Klots · Redzēt vairāk »

Gustavs Turss

Gustavs Turss (Tūrs) ( —) bija Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps no 1948.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Gustavs Turss · Redzēt vairāk »

Hamilkārs Felkerzāms (politiķis)

Hamilkārs Eižens Magnuss fon Felkerzāms, barons (dzimis, miris) bija vācbaltu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Hamilkārs Felkerzāms (politiķis) · Redzēt vairāk »

Hanss Rebane

Hanss Rebane (—) bija igauņu žurnālists, politiķis un diplomāts, Igaunijas ārlietu ministrs (1927—28).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Hanss Rebane · Redzēt vairāk »

Hanss Zeibots

Hanss Zeibots (dzimis, miris) bija vācbaltiešu skolotājs, šahists un šaha problēmists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Hanss Zeibots · Redzēt vairāk »

Haralds Blaus

Haralds Kārlis Ādolfs Blaus (Гарри Блау; —) bija sportists (daiļslidotājs, šāvējs), mednieks, arhitekts, suņu audzētājs, sporta biedrību un sekciju vadītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Haralds Blaus · Redzēt vairāk »

Haralds Rīpalu

Haralds Rīpalu (līdz 1938. gadam Haralds Reibahs; —) bija Igaunijas armijas un vēlāk Igauņu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Haralds Rīpalu · Redzēt vairāk »

Harijs Marnics

Harijs Ksavers Marnics (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts, fizioterapeits, publicists un memuāru autors.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Harijs Marnics · Redzēt vairāk »

Harijs Moora

Harijs Moora -->(1900—1968) bija igauņu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Harijs Moora · Redzēt vairāk »

Hasmonea

Hasmonea bija Rīgā 1922.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Hasmonea · Redzēt vairāk »

Heinrihs Blūmentāls

Heinrihs Ludvigs Johans Blūmentāls (dzimis, miris) bija Aizputē dzimis vācbaltiešu ārsts un padagogs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Heinrihs Blūmentāls · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Štriks

Heinrihs Eduards Kārlis fon Štriks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873–1938) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1918-1919), Baltenlandes valsts izveides projekta autors.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Heinrihs fon Štriks · Redzēt vairāk »

Heinrihs Georgs fon Janaus

Heinrihs Georgs fon Janaus (Heinrich Johann von Jannau, dzimis, miris) bija vācbaltu mācītājs Vidzemes guberņas igauņu daļā, literāts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Heinrihs Georgs fon Janaus · Redzēt vairāk »

Heinrihs Johumsens

Heinrihs Johumsens (Heinrich Christian Jochumsen, dzimis 1858. gada 13. maijā Rīgā, miris 1927. gada 16 februārī Rīgā) bija vācbaltiešu jurists, numismāts un ilggadīgs Vēstures un senatnes pētītāju biedrības biedrs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Heinrihs Johumsens · Redzēt vairāk »

Heinrihs Kupfers

Heinrihs Kristiāns Gustavs Kupfers (dzimis, miris) bija Mazirbē dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Heinrihs Kupfers · Redzēt vairāk »

Helmuts Štegmanis

Helmuts Štegmanis (— 1983. gads) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Helmuts Štegmanis · Redzēt vairāk »

Hermanis Adolfi

Hermanis Amadejs Adolfi (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes pašvaldības darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Hermanis Adolfi · Redzēt vairāk »

Hermanis Asars

Hermanis Asars (1882—1942) bija latviešu žurnālists un revolucionārs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Hermanis Asars · Redzēt vairāk »

Hermanis Buduls

Hermanis Buduls (1882-1954) bija latviešu psihiatrs, medicīnas organizators, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors un dekāns.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Hermanis Buduls · Redzēt vairāk »

Hermanis Ernsts Adolfi

Hermanis Ernsts Adolfi (dzimis, miris) bija vācbaltiešu anatoms, Tērbatas Universitātes anatomijas profesors.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Hermanis Ernsts Adolfi · Redzēt vairāk »

Hermanis fon Keizerlings

Marija Keizerlinga, Rabindranats Tagore, Hermanis Keizerlings. Hermanis fon Keizerlings (1880. — 1946.) bija vācbaltiešu filosofs un rakstnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Hermanis fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Hermanis Hildebrands

Hermanis Konstantīns Hildebrands (Hermann Konstantin Hildebrand, 1871-1928) bija ārsts psihiatrs, dr.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Hermanis Hildebrands · Redzēt vairāk »

Hermanis Klemencs

Hermanis Klemencs (dzimis (v. s.) Tērbatā, miris (v. s.)) bija vācbaltiešu šahists un žurnālists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Hermanis Klemencs · Redzēt vairāk »

Hermanis Treijs

Johans Hermanis Treijs (1794–1849,, vēlāk Treu) bija luterāņu mācītājs, literāts, grāmatu apgādātājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Hermanis Treijs · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas karogs

Igaunijas karogs Igaunijas karogs tika pieņemts 1990.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Igaunijas karogs · Redzēt vairāk »

Igaunijas Nacionālais muzejs

Igaunijas Tautas muzeja galvenā ekspozīcija Igaunijas Nacionālais muzejs (— 'Igaunijas Tautas muzejs') ir 1909.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Igaunijas Nacionālais muzejs · Redzēt vairāk »

Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »

Igors Graps

Igors Gunārs Graps-Grāfs (dzimis, miris) bija latviešu čellists, diriģents un mūzikas pedagogs, kurš daļu no mūža pavadīja Igaunijā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Igors Graps · Redzēt vairāk »

Ilmars Rauds

Ilmars Rauds (dzimis, miris) bija igauņu šahists, divkārtējs Igaunijas individuālā čempionāta uzvarētājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ilmars Rauds · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Indriķis Alunāns

Indriķis Alunāns, īstajā vārdā Heinrihs Remperts Hanss Alunāns (vecajā ortogrāfijā H. Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jelgavā), bija "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Indriķis Alunāns · Redzēt vairāk »

Induktivitāte

Induktivitāte (no indukcija; - ierosināšana) raksturo elektriskās ķēdes daļas magnētiskās īpašības un ir uzskatāma par materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēju uzkrāt magnētisko enerģiju.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Induktivitāte · Redzēt vairāk »

Ita Saksa

Ita Saksa (dzimusi Valgā, mirusi) bija ebreju izcelsmes igauņu tulkotāja un publiciste, pazīstama ar latviešu literatūras tulkojumiem igauņu valodā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ita Saksa · Redzēt vairāk »

Izidors Brensons

Izidors Brensons (Isidorus Brennsohn, 1854-1928) bija Latvijas ebreju izcelsmes ārsts ortopēds, antropologs un medicīnas vēsturnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Izidors Brensons · Redzēt vairāk »

Jakobs Johans fon Zīverss

Jakobs Johans fon Zīverss Jakobs Johans fon Zīverss (1731-1808) bija vācbaltiešu politiskais darbinieks, diplomāts un reformators, viens no Katrīnas II valstsvīriem, īstenais slepenpadomnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jakobs Johans fon Zīverss · Redzēt vairāk »

Jakobs Vilde

Jakobs Vilde (dzimis 1679. gadā, miris) bija Bauskā dzimis zviedru zinātnieks un Tartu Universitātes rektors 1707.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jakobs Vilde · Redzēt vairāk »

Jakovs Šapiro

Jakovs Šapiro Jakovs Šapiro (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija ebreju tirgotājs, Krievijas impērijas Valsts domes II sasaukuma deputāts no Kurzemes guberņas.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jakovs Šapiro · Redzēt vairāk »

Janīna Kursīte-Pakule

Janīna Kursīte-Pakule (dzimusi Arendolē) ir latviešu literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Janīna Kursīte-Pakule · Redzēt vairāk »

Jaunā strāva

Jaunā strāva bija latviešu demokrātiskās inteliģences grupa 19.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jaunā strāva · Redzēt vairāk »

Jaunlatvieši

Kustības galvenais ierosinātājs - Krišjānis Valdemārs (ap 1880). Rīgas Latviešu biedrības karogs. Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »

Jākobs Florentīns Lundbergs

Jākobs Florentīns Lundbergs (dzimis, miris) bija zviedru izcelsmes vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, vācu apgaismības laikmeta literatūras tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jākobs Florentīns Lundbergs · Redzēt vairāk »

Jākobs fon Ikskils

Jākobs Johans fon Ikskils (1864—1944) jeb Jēkabs fon Ikšķils bija vācbaltiešu biologs un filozofs, kas stimulējis vairāku jaunu modernās zinātnes virzienu rašanos un attīstību — biosemiotiku, ekoloģiju.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jākobs fon Ikskils · Redzēt vairāk »

Jānis Alfrēds Kaktiņš

Jānis Alfrēds Kaktiņš (1892-1955) bija latviešu mediķis patologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes ārkārtas profesors (1944).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Alfrēds Kaktiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Šulcs

Jānis Frīdrihs Šulcs (1885-1979) bija latviešu ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1937–1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1941-1943), aktīvs sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Šulcs · Redzēt vairāk »

Jānis Balodis (senators)

Jānis Balodis (1890—1975) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Balodis (senators) · Redzēt vairāk »

Jānis Dzirne

Jānis Kārlis Krišjānis Dzirne ( — 1938?) bija latviešu ārsts, ķirurgs un urologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Dzirne · Redzēt vairāk »

Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »

Jānis Jansons-Brauns

Jānis Jansons vai Janis Jansons-Brauns (1872—1917), segvārds un pseidonīms Brauns, bija latviešu sociāldemokrāts, literatūrkritiķis un publicists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Jansons-Brauns · Redzēt vairāk »

Jānis Jaunzems

Jānis Jaunzems (1884-1946) bija latviešu ārsts, pulkvežleitnants aktīvajā karadienestā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Jaunzems · Redzēt vairāk »

Jānis Jurjāns

Jānis Jurjāns (dzimis, miris), īstajā vārdā Anžs Jurjāns, bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Jurjāns · Redzēt vairāk »

Jānis Kalacis

T. Ūdris Jānis Kalacis vai Jānis Kalacs (1868-1947) bija latviešu jurists, Senāta augstākās disciplinārtiesas priekšsēdētājs (no 1927), Tiesu palātas tiesnesis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Kalacis · Redzēt vairāk »

Jānis Miķelsons

Jānis Miķelsons (1888-1954) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Miķelsons · Redzēt vairāk »

Jānis Poruks

Jānis Poruks (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks un dzejnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Poruks · Redzēt vairāk »

Jānis Reiters

Jānis (Janis) Reiters (Johannes Reuter; ap 1632.—1695./1697.) bija latviešu izcelsmes Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, poliglots, valodnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Reiters · Redzēt vairāk »

Jānis Ruberts

Jānis Frīdrihs Jūlijs Ruberts (dzimis, miris) bija latviešu oftalmologs un medicīnas organizators.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Ruberts · Redzēt vairāk »

Jānis Sanders

Jānis Sanders (dzimis, miris 1951.) bija latviešu luterāņu mācītājs, folklorists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Sanders · Redzēt vairāk »

Jānis Tālbergs (oftalmologs)

Jānis Tālbergs (dzimis, miris) bija pirmais latviešu oftalmologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Tālbergs (oftalmologs) · Redzēt vairāk »

Jānis Tepfers

Jānis Tepfers Jānis Tepfers (1898-1994) bija latviešu diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs (1937—1938), Latvijas vēstnieks Somijā (1938—1940).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Tepfers · Redzēt vairāk »

Jānis Teriņš

Jānis Eduards Teriņš (1893-1980) bija latviešu luterāņu mācītājs, 4. Saeimas deputāts no Kristīgā darba bloka (1931–1934).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Teriņš · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »

Jānis Ziediņš

Jānis Ziediņš (dzimis, miris) bija latviešu jurists, Latvijas Republikas Tiesu palātas tiesnesis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Ziediņš · Redzēt vairāk »

Jāns Elvests

Jāns Elvests (dzimis, Tallinā) ir Igaunijas starptautiskais lielmeistars šahā (1987), kas kopš 2006.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jāns Elvests · Redzēt vairāk »

Jāns Kross

Jāns Kross (1920-2007) bija visvairāk tulkotais Igaunijas rakstnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jāns Kross · Redzēt vairāk »

Jāns Sarvs

Jāns Sarvs (dzimis, miris) bija igauņu matemātiķis, Tartu Universitātes profesors.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jāns Sarvs · Redzēt vairāk »

Jāns Tenisons

Jāns Tenisons (1868–1941?), arī Jānis Tenisons, bija igauņu jurists, politiķis un izdevējs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jāns Tenisons · Redzēt vairāk »

Jūlijs fon Ekards

Jūlijs fon Ekards (1836-1908) bija vācbaltiešu žurnālists un diplomāts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jūlijs fon Ekards · Redzēt vairāk »

Jūlijs Kupčs

Jūlijs Kupčs kā Tērbatas Universitātes students (1913) Jūlijs Kupčs (1882—1962) bija latviešu luterāņu mācītājs un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jūlijs Kupčs · Redzēt vairāk »

Jūlijs Roze

Jūlijs Roze (1892-1972) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jūlijs Roze · Redzēt vairāk »

Jūliuss Bušs

Jūliuss Teodors Vilhelms Bušs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jūliuss Bušs · Redzēt vairāk »

Jūliuss fon Zēfelds

Jūliuss Johans Kārlis Eduards Teodors barons fon Zēfelds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ierēdnis Kurzemē.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jūliuss fon Zēfelds · Redzēt vairāk »

Jēkabs Alksnis (ārsts)

Jēkabs Alksnis (1870—1957) bija latviešu ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1924—1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1930—1931), aktīvs sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jēkabs Alksnis (ārsts) · Redzēt vairāk »

Jēkabs Grots

Jēkabs Grots (dzimis, miris) bija apelācijas tiesas tiesnesis, senators.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jēkabs Grots · Redzēt vairāk »

Jēkabs Jūsmiņš

Jēkabs Jūsmiņš (īstajā vārdā — Jēkabs Lautenbahs; 1847—1928), bija latviešu dzejnieks un filologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jēkabs Jūsmiņš · Redzēt vairāk »

Jēkabs Osis

Jēkabs Osis (arī Jakob Ohse, Яков Фридрихович Озе 1860 — 1919) bija latviešu filozofs, filozofijas zinātņu doktors, Tērbatas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes privātdocents, profesors, dekāns (1889–1918), rektora pienākumu izpildītājs pēc tās evakuācijas uz Voroņežu.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jēkabs Osis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Prīmanis

Jēkabs Prīmanis (1892-1971) bija latviešu kara ārsts, vēlāk antropologs un eiģēniķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jēkabs Prīmanis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Velme

Jēkabs Velme (1855—1928) bija latviešu pedagogs un valodnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jēkabs Velme · Redzēt vairāk »

Jiri Jāksons

Jiri Jāksons ( —), arī Juris Jāksons, bija igauņu valstsvīrs, Igaunijas tieslietu ministrs, Igaunijas Valsts vecākais (1923-1924) un Igaunijas bankas vadītājs (1926-1940).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jiri Jāksons · Redzēt vairāk »

Jiri Uluotss

Jiri Uluotss (1890—1945) bija igauņu jurists un sabiedriskais darbinieks, Tartu Universitātes Juridiskās fakultātes romiešu un igauņu likumdošanas docētājs (1919—1944) un dekāns.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jiri Uluotss · Redzēt vairāk »

Johaness Lecmanis

Johaness Pēteris Lecmanis (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis igauņu / austriešu meteorologs, virpuļviesuļu pētniecības pionieris.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Johaness Lecmanis · Redzēt vairāk »

Johanness Āviks

Johanness Āviks (dzimis 1880. gada 8. decembrī Laimjalā, Sāremā apriņķī, Igaunijā, miris 1973. gada 18. martā Stokholmā, Zviedrijā) bija igauņu valodnieks, kuram bija liela loma igauņu valodas attīstībā un modernizācijā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Johanness Āviks · Redzēt vairāk »

Johans Fišers

Johans Fišers vai Johaness Fišers (1636 -1705) bija vācu luterāņu teologs, pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents, cīnītājs par latviešu un igauņu zemnieku skolu attīstīšanu Zviedru Vidzemē.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Johans Fišers · Redzēt vairāk »

Johans Frīdrihs Ešolcs

Johans Frīdrihs Gustavs Ešolcs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts, botāniķis, zoologs un entomologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Johans Frīdrihs Ešolcs · Redzēt vairāk »

Johans Georgs fon Zīverss

Johans Georgs fon Zīverss ģenerāļa uniformā Johans Joahims Georgs Aleksandrs fon Zīverss (Johann Joachim Georg Alexander Graf von Sievers, 1778-1827) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālis (1813).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Johans Georgs fon Zīverss · Redzēt vairāk »

Johans Georgs Lēberehts Rihters

Johans Georgs Lēberehts Rihters (1763–1840) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Johans Georgs Lēberehts Rihters · Redzēt vairāk »

Johans Gotlībs Groške

Johans Gotlībs Groške (Johann Gottlieb von Groschke, 1760—1828) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galma ārsts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Johans Gotlībs Groške · Redzēt vairāk »

Johans Hāzentēters

Hanss Johans Hāzentēters (arī Hasentödter, ap 1517 – ap 1586) bija Prūsijā dzimis vācu dzejnieks un hronists, kas dzīvoja Reformācijas laikmetā un jaunības laikā strādāja par sekretāru arī Livonijā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Johans Hāzentēters · Redzēt vairāk »

Johans Heinrihs Rozenplenters

Johans Heinrihs Rozenplenters (dzimis, miris) bija Valmierā dzimis vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs un literāts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Johans Heinrihs Rozenplenters · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Švarcs

Johans Kristofs Švarcs (1722—1804) bija Apgaismības laikmeta vācu jurists un vēsturnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Johans Kristofs Švarcs · Redzēt vairāk »

Johans Lēberehts Eginks

Johans Lēberehts Eginks (Eggink, no ačgārni rakstīta uzvārda Knigge;,, 1784-1867) bija vēstures ainu gleznotājs un portretists, kurš darbojās tagadējā Latvijas teritorijā 19.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Johans Lēberehts Eginks · Redzēt vairāk »

Johans Rūdolfs Adolfi

Johans Rūdolfs Adolfi (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un šahists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Johans Rūdolfs Adolfi · Redzēt vairāk »

Johans Teodors Bērents

Johans Teodors Bērents (dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, reliģiskās literatūras tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Johans Teodors Bērents · Redzēt vairāk »

Juhans Šite

Juhans Šite (1577–1645) bija zviedru valstsvīrs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Juhans Šite · Redzēt vairāk »

Juhans Partss

Juhans Parts (dzimis Tallinā) ir bijušais Igaunijas premjerministrs un bijušais partijas Res Publica priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Juhans Partss · Redzēt vairāk »

Jurģis Skulme

Jurģis Skulme (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs, mākslas zinātnieks un disidents.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jurģis Skulme · Redzēt vairāk »

Jurijs Lotmans

Jurijs Lotmans (dzimis, miris) bija Sanktpēterburgas ebreju izcelsmes igauņu literatūrzinātnieks, kulturologs un semiotiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jurijs Lotmans · Redzēt vairāk »

Juris Alunāns

Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem, latviešu nacionālās valodniecības pamatlicējs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Juris Alunāns · Redzēt vairāk »

Juris Bārs

Juris Bārs, arī Georgs Heinrihs Bārs (dzimis, miris), bija ārsts un dzejnieks, pirmais latviešu valodnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Juris Bārs · Redzēt vairāk »

Juris Ekmanis

Juris Ekmanis (—) bija latviešu fiziķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents (2004—2012).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Juris Ekmanis · Redzēt vairāk »

Juris Neikens

Juris Neikens (1826-1868) bija latviešu rakstnieks, skolotājs un luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Juris Neikens · Redzēt vairāk »

Kabiles pagasts

Kabiles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos, 28 km no Kuldīgas un 120 km no Rīgas.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kabiles pagasts · Redzēt vairāk »

Kalju Lepiks

Kalju Lepiks (—) bija igauņu dzejnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kalju Lepiks · Redzēt vairāk »

Kārels Ēnpalu

Kārels Ēnpalu (1888—1942), līdz vārda maiņai 1935.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārels Ēnpalu · Redzēt vairāk »

Kārlis Abens

Kārlis (Karps) Abens (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis igauņu valodnieks, pedagogs un tulkotājs no latviešu valodas.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Abens · Redzēt vairāk »

Kārlis Albanuss

Kārlis Augusts Albanuss (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Albanuss · Redzēt vairāk »

Kārlis Augusts Līventāls

Kārlis Augusts Līventāls (1844-1900) bija Rīgas Politehniskās augstskolas tautsaimniecības profesors (no 1878) un direktors (1885—1891).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Augusts Līventāls · Redzēt vairāk »

Kārlis Širrens (vēsturnieks)

Kārlis Kristiāns Širrens (Carl Christian Gerhard Schirren, 1826-1910) bija vācbaltiešu vēsturnieks un publicists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Širrens (vēsturnieks) · Redzēt vairāk »

Kārlis Šmits (farmaceits)

Kārlis Ernests Heinrihs Šmits (1822-1894) bija vācbaltu farmaceits.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Šmits (farmaceits) · Redzēt vairāk »

Kārlis Ābele

Kārlis Ābele (1896—1961) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, vēlāk biologs un rakstnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Ābele · Redzēt vairāk »

Kārlis Balodis

Kārlis Balodis (—) bija latviešu ekonomists, finansists un demogrāfs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Balodis · Redzēt vairāk »

Kārlis Blūms

Kārlis Teodors Vilhelms Blūms (dzimis, miris) bija Gārsenē dzimis luterāņu mācītājs un teologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Blūms · Redzēt vairāk »

Kārlis Eduards Napjerskis

Kārlis Eduards Napjerskis (1793-1864) bija no Šteinhaueru dzimtas cēlies vācbaltiešu vēsturnieks, izdevis vairākas grāmatas par Latvijas vēsturi un Baltijas provinču rakstnieku un zinātnieku leksikonu.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Eduards Napjerskis · Redzēt vairāk »

Kārlis Ernsts fon Bērs

Kārlis Ernsts fon Bērs (dzimis Pībē (Piibe), miris Tērbatā) bija vācbaltiešu biologs, viens no embrioloģijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Ernsts fon Bērs · Redzēt vairāk »

Kārlis fon Bukshēvdens

Kārlis fon Bukshēvdens (jeb Karloss fon Bukshēvdens (Carlos Matthias Ludwig Konstantin Otto von Buxhoeveden, 1856-1935)) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas diplomāts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs Bornhaupts

Kārlis Frīdrihs Bornhaupts (Carl Friedrich Bornhaupt, dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu pedagogs, arheologs un numismāts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Frīdrihs Bornhaupts · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs Burdahs

Kārlis Frīdrihs Burdahs ( —) bija vācu fiziologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Frīdrihs Burdahs · Redzēt vairāk »

Kārlis Frikhofs

Kārlis Frīdrihs Frikhofs ( —) bija igauņu tautības virsnieks, kas dienēja latviešu strēlniekos.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Frikhofs · Redzēt vairāk »

Kārlis Gotlobs Zontāgs

Kārlis Gotlobs Zontāgs jeb Kārlis Gotlībs Zontāgs (dzimis, Rādebergā, Saksijas zemē, miris) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un vēsturnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1803), teoloģijas un filosofijas doktors.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Gotlobs Zontāgs · Redzēt vairāk »

Kārlis Irbe (1861—1934)

Kārlis Irbe (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, pirmais Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) bīskaps un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Irbe (1861—1934) · Redzēt vairāk »

Kārlis Irbe (1885—1966)

Kārlis Irbe ( —) bija Latvijas luterāņu garīdznieks un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Irbe (1885—1966) · Redzēt vairāk »

Kārlis Johanness Gadilhe

Kārlis Johannes Gadilhe (dzimis Rīgā, miris Bauskā) bija Bauskas pilsētas galva, maģistrāta sekretārs, notārs un advokāts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Johanness Gadilhe · Redzēt vairāk »

Kārlis Kasparsons

Kārlis Kasparsons (1865—1962) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts un filologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Kasparsons · Redzēt vairāk »

Kārlis Kellers

Kārlis Aleksandrs Kellers (—) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas mācītājs un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Kellers · Redzēt vairāk »

Kārlis Kraukliņš

Kārlis Konstantīns Kraukliņš jeb Kārlis Krauklings (1792-1873) bija latviešu cilmes muzejnieks, bibliotekārs, žurnālists, Gētes draugs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Kraukliņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristiāns Ulmanis

Kārlis Kristiāns Ulmanis (dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, pedagoģiskās literatūras izdevējs latviešu valodā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Kristiāns Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Kundziņš

Kārlis Kundziņš (1850—1937) bija Smiltenes luterāņu mācītājs, rakstnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Kundziņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Ludvigs Vilperts

Kārlis Ludvigs Vilperts (1786–1861) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Ludvigs Vilperts · Redzēt vairāk »

Kārlis Mīlenbahs

K.Mīlenbaha "Daži jautājumi par latviešu valodu" (1891). Kārlis Mīlenbahs (Mǖlenbachs, dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Mīlenbahs · Redzēt vairāk »

Kārlis Moltrehts

Emīls Kārlis Johans Alberts Moltrehts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas Dundagas draudzes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Moltrehts · Redzēt vairāk »

Kārlis Oskars Kundziņš (teologs)

Kārlis Oskars Kundziņš (dzimis 1883. gada 12. aprīlī Smiltenes pagastā, miris 1967. gada 9. augustā Sietlā) bija latviešu teologs, filozofs, pedagogs, LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns, teoloģijas profesors (1921).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Oskars Kundziņš (teologs) · Redzēt vairāk »

Kārlis Oto fon Tranzē

Kārlis Oto fon Tranzē-Rozeneks (Carl Otto von Transehe (Roseneck), 1761—1837) bija Vidzemes muižnieks, Dzelzavas muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Oto fon Tranzē · Redzēt vairāk »

Kārlis Pētersons (matemātiķis)

Kārlis Pētersons (dzimis Rīgā, miris Maskavā) bija latviešu matemātiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Pētersons (matemātiķis) · Redzēt vairāk »

Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers

Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers (dzimis, miris bija vācbaltiešu mācītājs, skolotājs un šahists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers · Redzēt vairāk »

Kārlis Vēmanis

Kārlis Vēmanis (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Vēmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Vilhelms Kupfers

Kārlis Vilhelms Kupfers (dzimis Lestenē; miris Minhenē) bija Latvijā dzimis slavens anatoms, histologs un embriologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Vilhelms Kupfers · Redzēt vairāk »

Kārlis Viljams

Kārlis Viljams (1779—1847) bija pirmais latvietis, kas studējis Tērbatas Universitātē.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Viljams · Redzēt vairāk »

Kārlis Voldemārs Beldavs

Kārlis Voldemārs Beldavs (dzimis, miris) bija luterāņu mācītājs, Latvijas Izglītības ministrs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Voldemārs Beldavs · Redzēt vairāk »

Kārlis Zemmers

Kārlis Zemmers (1837-1867) bija latviešu ārsts, dr.med. (1860).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Zemmers · Redzēt vairāk »

Kersti Kaljulaida

Kersti Kaljulaida (dzimusi) ir igauņu valsts amatpersona, pašreizējā valsts prezidente.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kersti Kaljulaida · Redzēt vairāk »

Klāra Kalniņa

Klāra Anna Luīze Kalniņa (dzimusi Veilande) (1874–1964) bija latviešu zobārste un sabiedriskā darbiniece. Tautas padomes locekle (1918), Satversmes sapulces deputāte. Paula Kalniņa dzīvesbiedre, Bruno Kalniņa māte.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Klāra Kalniņa · Redzēt vairāk »

Konstantīns Ūders

Konstantīns Ūders (Ūdris) (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Konstantīns Ūders · Redzēt vairāk »

Konstantīns Grēvinks

Konstantīns Kaspars Andrejs fon Grēvinks (1819-1887) bija latviešu cilmes vācbaltiešu ģeologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Konstantīns Grēvinks · Redzēt vairāk »

Konstantīns Petss

Konstantīns Petss (—) bija igauņu politiķis, vairākkārtējs Igaunijas valdības vadītājs, kā arī autoritārs Igaunijas vadonis no 1934.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Konstantīns Petss · Redzēt vairāk »

Krišjānis Barons

Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »

Krišjānis Dāvids Dzirne

Bērenfeldes baznīca Volgas vācu kolonijā Krišjānis Dāvids Dzirne (1829—1896) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Krišjānis Dāvids Dzirne · Redzēt vairāk »

Krišjānis Valdemārs

Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »

Kristaps Strautmanis

Kristaps Strautmanis (arī Kristaps Strautmans, dzimis, miris) bija Latvijas luterāņu mācītājs un pedagogs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kristaps Strautmanis · Redzēt vairāk »

Kristians Panders

Kristians Heinrihs Panders (dzimis (pēc vecā stila), miris) bija vācbaltiešu paleontologs, embriologs un ģeologs, kuru Čārlzs Darvins atzina par savas teorijas priekšteci.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kristians Panders · Redzēt vairāk »

Kristiāns Jāks Petersons

Kristiāns Jāks Pētersons (Kristjan Jaak Peterson; dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijā dzimis igauņu dzejnieks, kas tiek uzskatīts par igauņu literatūras pamatlicēju.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kristiāns Jāks Petersons · Redzēt vairāk »

Ksavers Marnics

Kārlis Ksavers fon Marnics (dzimis, miris, iespējans) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ksavers Marnics · Redzēt vairāk »

Kundas kultūra

Kundas kultūrai raksturīgie darbarīki. Kundas kultūra bija Baltijas pirmiedzīvotāju vidējā akmens laikmeta (mezolīta) kultūra (8.-5. gadu tk. p.m.ē.) Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijas ziemeļos, Somijas dienvidos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kundas kultūra · Redzēt vairāk »

Laidze

Laidze ir ciems Talsu novada Laidzes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Laidze · Redzēt vairāk »

Laikraksts

Tan impērijas valsts avīze (VII gs.) Pirmā avīze latviešu valodā - "Latviešu avīzes", - sāk iznākt 1822. g. Jelgavā Laikraksts jeb avīze (no — "paziņojums") ir periodiski iznākošs, uz papīra (vai cita piemērota materiāla) drukāts jaunāko ziņu, notikumu un komentāru apkopojums ar vienu nosaukumu.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Laikraksts · Redzēt vairāk »

Larisa Volperte

Larisa Volperte (dzimusi Ļeņingradā, mirusi Ņujorkā) bija Krievijā dzimusi ebreju tautības Igaunijas filoloģijas zinātņu doktore un šahiste.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Larisa Volperte · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latvijas augstskolas

Latvijas augstskolas ir augstākās mācību iestādes, kas darbojas Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Latvijas augstskolas · Redzēt vairāk »

Latvijas augstskolu reitingi

Latvijas augstskolu reitingi ir Latvijas augstākās izglītības iestāžu sarindošana pēc dažādiem akadēmiskajiem kritērijiem.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Latvijas augstskolu reitingi · Redzēt vairāk »

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »

Latvijas medicīnas vēsture

Paulam Stradiņam Latvijas medicīnas vēsture izsekojama līdz Livonijas konfederācijas laikiem viduslaiku Latvijā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Latvijas medicīnas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte

LU Medicīnas fakultātes administatīvās telpas atrodas Latvijas Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 Rīgā. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte (LU MF) dibināta 1919.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Lībiešu upuralas

Lībiešu upurala ir ala Svētupes labajā krastā pie Kuiķules, Salacgrīvas novadā, 8 kilometrus no Svētciema un 10 kilometrus no Salacgrīvas.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Lībiešu upuralas · Redzēt vairāk »

Lībiešu valoda

Lībiešu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas jūras somu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »

Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca

Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca ir lībiešu valodas vārdnīca.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca · Redzēt vairāk »

Leonīds Arbuzovs (1848—1912)

Leonīds Arbuzovs (dzimis, miris) jeb Leonīds Arbuzovs vecākais, bija Jelgavā dzimis krievu izcelsmes vācbaltiešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Leonīds Arbuzovs (1848—1912) · Redzēt vairāk »

Leonīds Arbuzovs (1882—1951)

Leonīds Nikolajs Hanss Arbuzovs (dzimis, miris) jeb Leonīds Arbuzovs jaunākais, bija Bauskā dzimis vācbaltiešu vēsturnieks un pedagogs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Leonīds Arbuzovs (1882—1951) · Redzēt vairāk »

Lestene

Lestene ir ciems Tukuma novada Lestenes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Lestene · Redzēt vairāk »

Lettgallia

Lettgallia (no latīņu valodas — 'Latgale') ir trešā vecākā latviešu studentu korporācija, kas ir akadēmiska mūža organizācija, kura vieno latviešu studentus un augstskolu beigušos tautiešus — filistrus, sekojot vienotiem mērķiem, ideāliem, principiem, savstarpējās biedrošanās un sadzīves norisei, Latviski nacionālā garā, savos locekļos audzinot dziļu pienākumu sajūtu, drosmi aizstāvēt savu tautību, valsti, sabiedrību, katru savas sabiedrības locekli, sevi un patiesību.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Lettgallia · Redzēt vairāk »

Lettonia

Lettonia ir studentu korporācija, kas vieno dažādu akadēmisko kursu studentus un vecāka gadagājuma studijas beigušos - filistrus, sekojot nacionāliem un patriotiskiem ideāliem, un veidotu kopējos principos sakņotu savstarpēju draudzību.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Lettonia · Redzēt vairāk »

Lielvārdes josta

Riharda Zariņa „Latvju rakstu” 2. sējumā iekļauts Lielvārdes jostas raksta fragments Lielvārdes josta ir tradicionāls latviešu tautastērpa elements, līdz 3 m gara un 10 cm plata rakstaina sarkanbalta linu diegu un vilnas dzijas audene, kam vidū vai malās var būt ieausts arī zaļš, zils vai violets pavediens.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Lielvārdes josta · Redzēt vairāk »

Lionels Kizerickis

Lionels Kizerickis (Tērbata - Parīze) bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu meistars šahā, viens no Francijas 19.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Lionels Kizerickis · Redzēt vairāk »

Livonia (korporācija)

Studentu korporācijas ''Livonia'' ģerbonis. Livonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1822.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Livonia (korporācija) · Redzēt vairāk »

Lokstenes viduslaiku pils

Lokstenes pils ziemeļaustrumu mūra paliekas 20. gs. sākumā. Lokstenes pilskalns ar Gersikas villu 20. gs. sākumā. Oliņkalns (pa kreisi), Lokstenes pilskalns (vidū, tālumā) un Sēlpils pilskalns (pa labi) 1866. gada attēlā. Lokstenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Daugavas kreisajā stāvkrastā pie Pļaviņām, iepretī Livonijas ordeņa Sēlpils cietoksnim.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Lokstenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Lotars Šēlers

Lotars Hanss Šēlers (— 1945. gada septembris) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Lotars Šēlers · Redzēt vairāk »

Ludis Bērziņš

Ludvigs (Ludis) Ernests Bērziņš (1870.gada 14.septembris — 1965. gada 24. maijs) bija luterāņu mācītājs un skolotājs, Latvijas Universitātes profesors (1935), folklorists, dzejnieks un reliģisku dziesmu autors.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ludis Bērziņš · Redzēt vairāk »

Ludvigs Adamovičs

Ludvigs Ernests Adamovičs (dzimis, miris) bija luterāņu mācītājs, Latvijas Republikas izglītības ministrs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ludvigs Adamovičs · Redzēt vairāk »

Ludvigs Štīda

Kristians Hermanis Ludvigs Štīda (1837-1918) bija vācbaltu anatoms.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ludvigs Štīda · Redzēt vairāk »

Ludvigs Cimmermanis

Ludvigs Gotfrīds Cimmermanis (dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas Lielvārdes luterāņu mācītājs, Rīgas iecirkņa prāvests.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ludvigs Cimmermanis · Redzēt vairāk »

Ludvigs Jānis Čiško

Ludvigs Jānis Čiško; dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs. Kalpoja Matīšu draudzē. No 1873. līdz 1880. gadam mācījās Jelgavas guberņas ģimnāzijā. No 1881. līdz 1890. gadam studēja Tērbatas universitātē. Ordinēts 1893. gadā. Kalpojis draudzēs Pleskavā, tai skaitā Lavru kolonijā. Strādājis arī par ģimnāzijas skolotāju. No 1909. gada darbojies Sarkandaugavas draudzē. 1918. gadā komunistu arestēts, deportēts un nošauts. Apglabāts Matīšu kapos.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ludvigs Jānis Čiško · Redzēt vairāk »

Ludvigs Kundziņš

Ludvigs Kundziņš (1855—1940) bija latviešu veterinārārsts, anatoms.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ludvigs Kundziņš · Redzēt vairāk »

Magnēts

Pakavveida magnēts Magnēts ir ķermenis, kas spēj radīt ap sevi magnētisko lauku.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Magnēts · Redzēt vairāk »

Magnuss Georgs fon Paukers

Magnuss Georgs fon Paukers (dzimis Igaunijā, miris Jelgavā) bija matemātiķis un dabaszinātnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Magnuss Georgs fon Paukers · Redzēt vairāk »

Maima Grīnberga

Maima Grīnberga (dzimusi Rīgā) ir Latvijas tulkotāja, tulko no igauņu un somu valodas.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Maima Grīnberga · Redzēt vairāk »

Maksis fon Siverss

Maksis fon Siverss jeb Maksis fon Ziverss (1857-1919) bija vācbaltiešu muižnieks, sabiedriskais darbinieks un mežkopis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Maksis fon Siverss · Redzēt vairāk »

Maksis Lazersons

Maksis Lazersons ( —) bija ebreju izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Maksis Lazersons · Redzēt vairāk »

Manfrēds fon Fēgezaks

Manfrēds Baltazārs Heinrihs Teofils fon Fēgezaks (—) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Manfrēds fon Fēgezaks · Redzēt vairāk »

Marts Helme

Marts Helme (dzimis Pērnavā) ir igauņu politiķis, nacionālistiskās Igaunijas Konservatīvās Tautas partijas līders.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Marts Helme · Redzēt vairāk »

Marts Lārs

Marts Lārs (dzimis) ir igauņu vēsturnieks un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Marts Lārs · Redzēt vairāk »

Marts Sīmanns

Marts Sīmanns (dzimis) ir igauņu politiķis, bijušais Igaunijas premjerministrs (1997—1999).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Marts Sīmanns · Redzēt vairāk »

Mājas Viesis

„Mājas Viesis” (1856 - 1910, vecajā ortogrāfijā: Mahjas Weesis) bija populārs latviešu laikraksts, kas iepretī jau agrāk izdotajām "Latviešu Avīzēm" pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Mājas Viesis · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Zīle

Mārtiņš Zīle (dzimis, miris) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes rektors (1927-1929).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Mārtiņš Zīle · Redzēt vairāk »

Mīna Herma

Mīna Herma (līdz 1935. gadam Mīna Hermane; dzimusi 1864. gada 9. februārī Kervekilas ciemā, Rādi pagastā pie Tartu — mirusi 1941. gada 16. novembrī Tartu) bija igauņu komponiste, kora diriģente un ērģelniece.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Mīna Herma · Redzēt vairāk »

Merike Ritova

Merike Ritova (dzimusi) ir igauņu šahiste, šaha žurnāliste un trenere, starptautiskā korespondencšaha lielmeistare.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Merike Ritova · Redzēt vairāk »

Mihaels fon Bulmerinks

Mihaels Eižens fon Bulmerinks (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts un mežu speciālists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Mihaels fon Bulmerinks · Redzēt vairāk »

Mozess Volfs Goldbergs

Mozess Volfs Goldbergs (dzimis, miris) bija Rūjienā dzimis ebreju izcelsmes igauņu/šveiciešu/amerikāņu ķīmiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Mozess Volfs Goldbergs · Redzēt vairāk »

Neobaltia

Studentu korporācijas ''Neobaltia'' vapenis. Neobaltia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1879.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Neobaltia · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Tranzē

Nikolajs Heinrihs fon Tranzē, rakstos arī Nikolajs Transehe (dzimis 1886. gadā Jaunbrenguļu muižā, miris 1969. gadā Vācijā) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem Latvijas ornitologiem, Latvijas Universitātes docents (1938).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Nikolajs fon Tranzē · Redzēt vairāk »

Nikolajs Hartmanis

Nikolajs Hartmanis (dzimis 1882. gada 20. februāris, Rīgā, miris 1950. gada 9. oktobris, Getingenē) bija vācbaltu filozofs, profesors Marburgas, Ķelnes, Berlīnes un Getingenes Universitātēs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Nikolajs Hartmanis · Redzēt vairāk »

Nikolajs Pirogovs

Nikolajs Pirogovs (dzimis, miris) bija krievu zinātnieks, ārsts, pedagogs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Nikolajs Pirogovs · Redzēt vairāk »

Noijs Maizels

Noijs Maizels (— 1952) bija ebreju mediķis un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Noijs Maizels · Redzēt vairāk »

Oskars Štāfenhāgens

Oskars Štāfenhāgens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes vēsturnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Oskars Štāfenhāgens · Redzēt vairāk »

Oskars Brandenburgs

Oskars Brandenburgs (dzimis, miris) bija Bauskas pilsētas vadītājs no 1902.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Oskars Brandenburgs · Redzēt vairāk »

Oskars fon Lēviss of Menārs

Oskars Engelhards fon Lēviss of Menārs (1838 - 1899) bija vācbaltu zoologs un ornitologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Oskars fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »

Oskars Rūts

Oskars Rūts (1916-1944) bija igauņu virsnieks Vācijas armijā Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Oskars Rūts · Redzēt vairāk »

Osvalds Šmīdebergs

Johans Ernests Osvalds Šmīdebergs (1838-1921) bija latviešu un vācbaltu izcelsmes farmakologs, kas 1868.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Osvalds Šmīdebergs · Redzēt vairāk »

Osvalds Tīlmanis

Osvalds Tīlmanis (dzimis, Šķibes pagasta Jēģeros, miris) bija latviešu arhitekts, daudzu 20.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Osvalds Tīlmanis · Redzēt vairāk »

Otepē

Otepē, senāk latviski Odenpeja, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras galvaspilsētai).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Otepē · Redzēt vairāk »

Oto Augusts Strandmans

Oto Augusts Strandmans (1875—1941), arī Oto Strandmanis, bija igauņu jurists, politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Oto Augusts Strandmans · Redzēt vairāk »

Oto Girgensons

Oto Kristofs Heinrihs Girgensons (dzimis, miris) bija Jaunpiebalgā dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs, kritiķis un cenzors.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Oto Girgensons · Redzēt vairāk »

Oto Panks

Oto Kārlis Johans Panks (1833–1914) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Oto Panks · Redzēt vairāk »

Oto Tīfs

Oto Tīfs (dzimis, miris) bija igauņu karavīrs, jurists un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Oto Tīfs · Redzēt vairāk »

Oto Vilhelms Strūve

Oto Vilhelms Strūve (dzimis, miris) bija vācbaltiešu astronoms.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Oto Vilhelms Strūve · Redzēt vairāk »

Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings

Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings ir viens no populārākajiem universitāšu salīdzinošajiem reitingiem.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings · Redzēt vairāk »

Pauls Ariste

Pauls Ariste (dzimis Bergs (Berg), miris) bija igauņu valodnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pauls Ariste · Redzēt vairāk »

Pauls Šmits

Pauls Fēlikss Šmits (Paul Felix Schmidt; Narva — Allentouna) bija vācbaltiešu izcelsmes Igaunijas, Vācijas un ASV starptautiskais meistars šahā (1950).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pauls Šmits · Redzēt vairāk »

Pauls Dauge

Pauls Dauge (1869—1946) bija latviešu zobārsts, grāmatizdevējs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pauls Dauge · Redzēt vairāk »

Pauls Fromholds-Treijs

Pauls Fromholds-Treijs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pauls Fromholds-Treijs · Redzēt vairāk »

Pauls Gailītis

Pauls Oto Gailītis (1869—1943) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, luterāņu mācītājs un skolotājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pauls Gailītis · Redzēt vairāk »

Pauls Jordans

Pauls Eduards Jordans (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes vēsturnieks un statistiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pauls Jordans · Redzēt vairāk »

Pauls Jurevičs

Pauls Jurevičs (1891—1981) bija latviešu skolotājs un filozofs, filozofijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes privātdocents, profesors, dekāns (1935–1943).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pauls Jurevičs · Redzēt vairāk »

Pauls Kalniņš (politiķis)

Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pauls Kalniņš (politiķis) · Redzēt vairāk »

Pauls Lopenove

Pauls Lopenove (dzimis, miris) bija vācbaltiešu Kaives mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pauls Lopenove · Redzēt vairāk »

Pavasaru Jānis

Pavasaru Jānis (īstajā vārdā — Jānis Veismanis; dzimis 1867. gadā Struteles pagastā, miris 1913. gadā Jelgavā) bija latviešu dzejnieks un rakstnieks, luterāņu mācītājs un žurnālists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pavasaru Jānis · Redzēt vairāk »

Pārstrautu Jānis

Pārstrautu Jānis (dzimis, miris) bija latviešu publicists, mācītājs un valodnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pārstrautu Jānis · Redzēt vairāk »

Pāvels Reifmans

Pāvels Reifmans (dzimis, miris) bija filoloģijas zinātņu doktors, Tartu Universitātes emeritētais profesors.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pāvels Reifmans · Redzēt vairāk »

Pīpkalonija

Tērbatas latviešu studentu biedrības "Pīpkalonija" dibinātāji (pirms 1890). Sēž (no kreisās): Aleksandrs Dauge, Jānis Ērmanis, Eduards Pavasars, Eduards Veidenbaums, Kārlis Kasparsons, Jānis Kauliņš; stāv: Reinholds Liepiņš, Pēteris Pīpkalējs, Jēkabs Ozoliņš, Konstantīns Ūdris, Augusts Krumbergs. Pīpkalonija bija iesauka Tērbatas latviešu studentu literāri zinātniskai biedrībai, kas darbojās no 1888.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pīpkalonija · Redzēt vairāk »

Pīrss Bols

Pīrss Bols (1865. gada 23. oktobris — 1921. gada 25. decembris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas matemātiķis, Rīgas Politehniskā institūta un Latvijas Universitātes profesors.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pīrss Bols · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pērnava · Redzēt vairāk »

Pēteris Apkalns

Pēteris Apkalns (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, militārais kapelāns Latvijas Armijā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pēteris Apkalns · Redzēt vairāk »

Pēteris Ābele

Pēteris Bernhards Ābele (—) bija latviešu ginekologs, Latvijas Universitātes docents.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pēteris Ābele · Redzēt vairāk »

Pēteris Dreimanis

Pēteris Dreimanis (dzimis Kusas pagastā, miris Landonā, Ontārio, Kanādā) bija latviešu vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pēteris Dreimanis · Redzēt vairāk »

Pēteris Pīpkalējs

Pēteris Pīpkalējs (1866-1913) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pēteris Pīpkalējs · Redzēt vairāk »

Pēteris Rozenbergs

Pēteris Rozenbergs (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pēteris Rozenbergs · Redzēt vairāk »

Pēteris Sniķers

Pēteris Sniķers (dzimis, miris) bija latviešu dermatovenerologs, 2. latviešu strēlnieku brigādes kara ārsts, vēlāk ģenerālis, medicīnas organizators, Latvijas Universitātes profesors, mākslas vērtību kolekcionārs un mecenāts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pēteris Sniķers · Redzēt vairāk »

Pēters Jervelaids

Pēters Jervelaids (dzimis Tallinā) ir igauņu jurists un tiesību vēsturnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pēters Jervelaids · Redzēt vairāk »

Perts Ūsbergs

Perts Ūsbergs (dzimis Raplā) ir igauņu diriģents, komponists un aktieris.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Perts Ūsbergs · Redzēt vairāk »

QS pasaules universitāšu reitings

QS pasaules universitāšu reitings līdztekus Šanhajas ARWU un Times Higher Education reitingiem ir viens no pasaules trim ietekmīgākajiem universitāšu reitingiem.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un QS pasaules universitāšu reitings · Redzēt vairāk »

Raimonds Bebris

Raimonds Bebris (dzimis Palangā, miris Rīgā) bija Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Latvijas armijas pulkvedis, dzejnieks, no 1936.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Raimonds Bebris · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Jirgens

Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: Aleksandrs Dauge, Kārlis Balodis, Jēkabs Velme, Jēkabs Lautenbahs, Ernests Felsbergs, Pēteris Šmits, Ludis Bērziņš; vidū: Kārlis Straubergs, Augusts Tentelis; 2. rindā no kreisās: Arnolds Spekke, Juris Plāķis, Ernests Blese, Pauls Jurevičs, Maksis Nusbergers, Pauls Dāle, Rūdolfs Jirgens, Pēteris Zālīte, Francis Balodis, Jānis Kauliņš. Rūdolfs Jirgens (1869-1944) bija latviešu pedagogs un psihologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Rūdolfs Jirgens · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Skaidrais

Rūdolfs Skaidrais (1882-1954) bija latviešu ārsts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Rūdolfs Skaidrais · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Rīgas licejs

J. K.Broces piemiņas plāksne pie bijušā Rīgas Ķeizariskā liceja ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)

Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919) · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskā augstskola

Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

Rīgas Valsts 1.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Reinholds fon Bergmanis

Reinholds Rihards Georgs fon Bergmanis (1850-1913) bija vācbaltiešu skolotājs un meteorologs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Reinholds fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Reinholds Girgensons

Reinholds Ernsts Leonhards Girgensons (dzimis, miris) bija Opekalnā dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Reinholds Girgensons · Redzēt vairāk »

Reins Etruks

Reins Tomass Etruks (Tallina, Igaunija -, Tallina, Igaunija) bija Igaunijas trīskārtējs čempions šahā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Reins Etruks · Redzēt vairāk »

Rihards Bērziņš

Rihards Bērziņš (dzimis, miris) bija Latvijas pirmās ziņu aģentūras LETA dibinātājs, literāts un aktīvs sabiedrības darbinieks, kurš zināms ar pseidonīmu Rihards Valdess.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Rihards Bērziņš · Redzēt vairāk »

Rihards fon Bergmanis

Rihards fon Bergmanis (1805–1878) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Rihards fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Rihards Rudzītis

Rihards Rudzītis (1898-1960) bija latviešu rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Rihards Rudzītis · Redzēt vairāk »

Riho Terrass

Riho Terrass (dzimis) ir igauņu virsnieks, kopš 2011.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Riho Terrass · Redzēt vairāk »

Roberts Aunings

Kārlis Roberts Aunings, arī Kārlis Roberts Auniņš (dzimis, miris) bija Vidzemes luterāņu mācītājs, nodarbojies ar Bībeles tulkošanu no vācu valodas, kā arī latviešu mitoloģijas pētījumiem.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Roberts Aunings · Redzēt vairāk »

Roberts Bethers

Roberts Bethers (1836–1897) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un Kurzemes guberņas skolu padomnieks, organizēja Irlavas skolotāju semināra mācību programmu paplašināšanu un skolotāju konferences.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Roberts Bethers · Redzēt vairāk »

Romāns Adelheims

Romāns Augusts Adelheims (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts patologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1925-1938).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Romāns Adelheims · Redzēt vairāk »

Ruta Muceniece

Ruta Muceniece (dzimusi kā Ruta Zīle 1950. gada 24. martā Lejasciema pagastā) ir latviešu farmakoloģe, Latvijas Universitātes profesore.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ruta Muceniece · Redzēt vairāk »

Samuils Gurevičs

Samuils Gurevičs (1882—1941) bija Ludzā dzimis ebreju ārsts, kas atstāja lielu ieguldījumu cīņā pret tuberkulozi, specializējās plaušu slimību ārstēšanā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Samuils Gurevičs · Redzēt vairāk »

Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS

Igaunijas un PSRS Savstarpējās palīdzības pakts padomju militārā spiediena rezultātā tika parakstīts 1939.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS · Redzēt vairāk »

Sīms Kallass

Sīms Kallass (dzimis Tallinā) ir Igaunijas politiķis, kurš no 2010.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Sīms Kallass · Redzēt vairāk »

Sēta, Daba, Pasaule

"Sēta, daba un pasaule" otrā grāmata "Statistika no Krievu zemes" (1860). Sēta, Daba, Pasaule (Sehta, dabba un pasaule) bija literārs izdevums, ko sākotnēji izdeva Tērbatas Universitātes latviešu studenti, kas pulcējās ap Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakaru apmeklētāju kopu.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Sēta, Daba, Pasaule · Redzēt vairāk »

Selonija

Selonija ir vecākā no Rīgā dibinātajām latviešu studentu korporācijām.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Selonija · Redzēt vairāk »

Sergejs Saharovs

Sergejs Saharovs (1880—1954) bija Latvijas baltkrievu sabiedriskais darbinieks, publicists, etnogrāfs, folklorists un pedagogs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Sergejs Saharovs · Redzēt vairāk »

Sergejs Trofimovs

Sergejs Trofimovs (—) bija krievu izcelsmes Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Sergejs Trofimovs · Redzēt vairāk »

Silvestrs Teodors Tīlings

Heinrihs Silvestrs Teodors Tīlings (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelmes ārsts un botāniķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Silvestrs Teodors Tīlings · Redzēt vairāk »

Somā nacionālais parks

Somā nacionālais parks ir otrs lielākais nacionālais parks Igaunijā; dibināts 1993.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Somā nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Staņislava Jakševičūte-Venclauskiene

Staņislava Jakševičūte-Venclauskiene (dzimusi, mirusi) bija pirmā profesionālā lietuviešu aktrise, kultūras darbiniece, darbojusies Latvijā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Staņislava Jakševičūte-Venclauskiene · Redzēt vairāk »

Staburags

Staburags 1866. gada gravīrā (Štafenhāgens). Staburags jeb Staburadze bija aptuveni 18,5 metrus augsta šūnakmens klints Daugavas kreisajā krastā, kas veidojies vairāku gadu tūkstošu laikā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Staburags · Redzēt vairāk »

Strūves ģeodēziskais loks

Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Strūves ģeodēziskais loks · Redzēt vairāk »

Studentu korporācijas

Studentu korporācijas ir akadēmiskas mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Studentu korporācijas · Redzēt vairāk »

Svens Miksers

Svens Miksers (dzimis) ir igauņu politiķis, Sociāldemokrātiskās partijas līderis (2010—2015) un šībrīža Igaunijas ārlietu ministrs Jiri Ratasa valdībā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Svens Miksers · Redzēt vairāk »

Tarbatonia

Studentu korporācijas ''Tarbatonia'' karogs. Tarbatonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1884.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tarbatonia · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu (agrāk saukta Tērbata,,, 1893.-1918. gadā Юрьев) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta, atrodas valsts dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tartu · Redzēt vairāk »

Tartu observatorija

Tartu observatorija Tartu observatorija ir lielākā astronomijas observatorija Igaunijā, kas dibināta 1810. gadā Tartu apgabalā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tartu observatorija · Redzēt vairāk »

Tartu semiotikas skola

Tartu semiotikas skola, arī Tartu—Maskavas semiotikas skola ir apzīmējums kultūras semiotikas pētniecības tradīcijai 20. gadsimta otrajā pusē, ko nodibināja Tartu Universitātes profesors Jurijs Lotmans.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tartu semiotikas skola · Redzēt vairāk »

Tartu Universitātes slimnīca

Tartu Universitātes slimnīca ir universitātes slimnīca, kas atrodas Tartu, Igaunijā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tartu Universitātes slimnīca · Redzēt vairāk »

Tāvi Reivass

Tāvi Reivass (dzimis) ir Igaunijas Reformu partijas politiķis un bijušais Igaunijas premjerministrs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tāvi Reivass · Redzēt vairāk »

Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari

Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari (T.L.R.V.) bija neoficiāli Tērbatas latviešu studentu jeb "draugu" saieti kopš 1870.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari · Redzēt vairāk »

Tērbatas Veterinārais institūts

Tērbatas Veterinārais institūts, Baltijas rusifikācijas laikā pārdēvēts par Jurjevas Veterināro institūtu. Tērbatas Ķeizariskais Veterinārais institūts bija medicīnas augstskola, kas darbojās Tērbatā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tērbatas Veterinārais institūts · Redzēt vairāk »

Tērvetes novads

Tērvetes novads ir pašvaldība Zemgalē, netālu no Lietuvas robežas.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tērvetes novads · Redzēt vairāk »

Tenu Ennepalu

Tenu Ennepalu (dzimis), pazīstams arī ar pseidonīmiem Emīls Tode un Antons Nigovs ir igauņu dzejnieks un rakstnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tenu Ennepalu · Redzēt vairāk »

Tenu Karma

Tenu Karma (dzimis, miris) bija igauņu valodnieks, tulkotājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tenu Karma · Redzēt vairāk »

Teodors Šeinpflugs

Teodors Augusts Šeinpflugs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Livonijas guberņas Liepupes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Teodors Šeinpflugs · Redzēt vairāk »

Teodors Emīls Lambergs

Teodors Emīls Lambergs (1815–1895) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Teodors Emīls Lambergs · Redzēt vairāk »

Teodors Grīnbergs

Teodors Grīnbergs (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas otrais bīskaps, pirmais arhibīskaps, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps un trimdas darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Teodors Grīnbergs · Redzēt vairāk »

Teodors Grēnbergs

Teodors Grēnbergs (1845-1910) bija Rīgas Politehniskās augstskolas fizikas profesors (no 1875) un direktors (no 1891).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Teodors Grēnbergs · Redzēt vairāk »

Teodors Hofmanis

Teodors Hofmanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Teodors Hofmanis · Redzēt vairāk »

Teodors Taube

Teodors Taube (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Teodors Taube · Redzēt vairāk »

Teodors Vankins

Jānis Teodors Vankins (Bērzaunes pagasts, Mestrēnos -, Frankfurtē pie Mainas) bija Latvijas ārsts, politiķis, šahists, sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Teodors Vankins · Redzēt vairāk »

Teodors Zvejnieks

Teodors Zvejnieks (dzimis, miris) bija jurists, Latvijas Republikas Tiesu palātas civildepartamenta priekšsēdētājs, Tiesu palātas priekšsēdētāja v. i., Ostlandes Latvijas ģenerālkomisariāta Tieslietu ģenerālsekretārs (1944-1945).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Teodors Zvejnieks · Redzēt vairāk »

Teutonia

Studentu korporācijas ''Teutonia'' karogs. Teutonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1908.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Teutonia · Redzēt vairāk »

Timo Silds

Timo Silds (dzimis Valgā) ir igauņu orientierists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Timo Silds · Redzēt vairāk »

Tiri

Tiri ir pilsēta Igaunijā, Jerves apriņķī.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tiri · Redzēt vairāk »

Tomass Sullings

Tomass Andress Sullings (1940) ir igauņu sirds ķirurgs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tomass Sullings · Redzēt vairāk »

Trapene

Trapene (agrāk — Bormaņi) ir ciems Apes novada Trapenes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Trapene · Redzēt vairāk »

Urmass Reinsalu

Urmass Reinsalu (dzimis) ir igauņu politiķis, Par Tēvzemi un ''Res Publica'' apvienības līderis kopš 2012.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Urmass Reinsalu · Redzēt vairāk »

Urve Palo

Urve Palo (dzimusi) ir igauņu ekonomiste un politiķe, pārstāv Sociāldemokrātisko partiju.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Urve Palo · Redzēt vairāk »

Utrehtas universitāšu tīkls

Utrehtas universitāšu tīkls ir Eiropas universitāšu sadarbības tīkls, kas izveidots 1987.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Utrehtas universitāšu tīkls · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Latvijā, Ziemeļvidzemē un ir Valkas novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Valka · Redzēt vairāk »

Valters fon Engelharts

Barons Valters fon Engelharts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu parku un dārzu arhitekts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Valters fon Engelharts · Redzēt vairāk »

Valters Heuers

Valters Heuers (Elva, Igaunija -, Viljandi apriņķis, Igaunija) bija Igaunijas šahists un literāts.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Valters Heuers · Redzēt vairāk »

Valters Sadovskis

Valters Kārlis Aleksandrs Sadovskis (—) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Valters Sadovskis · Redzēt vairāk »

Valts Ernštreits

Valts Ernštreits (līvu: Valt Ernštreit, 1974) ir līvu valodnieks, tulks un dzejnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Valts Ernštreits · Redzēt vairāk »

Vasilijs Kandinskis

Vasilijs Kandinskis (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes krievu/vācu/franču gleznotājs un mākslas teorētiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vasilijs Kandinskis · Redzēt vairāk »

Vasilijs Sinaiskis

Vasilijs Sinaiskis (Tambovas guberņa —, Brisele) bija Krievijas un Latvijas jurists, vēsturnieks un dzejnieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vasilijs Sinaiskis · Redzēt vairāk »

Vācbaltiešu studentu korporācijas

Vācbaltiešu korporāciju vapeņi. Pirmajā rindā no kreisās: Tērbatas korporācijas ''Estonia'' (dibināta 1821), ''Livonia'' (1822), ''Neobaltia'' (1879), ''Fraternitas Academica'' (1881). Otrajā rindā pirmā no kreisās: ''Baltonia'' (1872), ''Fraternitas Normannia'', ''Teutonia'' (1908), ''Curonia'' (Tērbatā 1808, Rīgā 1921), ''Fraternitas Rigensis'' (Tērbatā 1823, Rīgā 1921). Trešajā rindā no kreisās: Rīgas ''Fraternitas Baltica'' (1865), ''Concordia Rigensis'' (1869), ''Rubonia'' (1875), ''Fraternitas Marcomannia'' (Rīgā 1902, tad Maskavā), Pēterburgas ''Nevania'' (1847). Vācbaltiešu studentu korporācijas ir vācbaltiešu dibinātas studentu korporācijas Vācijā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vācbaltiešu studentu korporācijas · Redzēt vairāk »

Vāli

Vālu dzimtas ģerbonis. Pajus muiža pie Peltsamā. Adaveres muiža pie Peltsamā. Fon Vāli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 17.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vāli · Redzēt vairāk »

Vīpes pagasts

Vīpes pagasts ir viena no Krustpils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vīpes pagasts · Redzēt vairāk »

Vītauta Dižā Universitātes Kauņas botāniskais dārzs

Vītauta Dižā Universitātes Kauņas botāniskais dārzs ir botāniskais dārzs Kauņā, Lietuvā, tas atrodas Ž. E. Žilibero ielā 6.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vītauta Dižā Universitātes Kauņas botāniskais dārzs · Redzēt vairāk »

Veiko Spolītis

Veiko Spolītis (dzimis Rīgā) ir igauņu/latviešu izcelsmes Latvijas izglītības darbinieks un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Veiko Spolītis · Redzēt vairāk »

Verners Vestermanis

Verners Roberts Vestermanis (—) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Verners Vestermanis · Redzēt vairāk »

Vetulia

Vetulia bija 1902.gadā, Rīgā izveidots ebreju studentu pulciņš ar korporatīvu raksturu.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vetulia · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes Vispārderīgā un ekonomiskā biedrība

Vidzemes Vispārderīgā un ekonomiskā biedrība bija 1792.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vidzemes Vispārderīgā un ekonomiskā biedrība · Redzēt vairāk »

Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome

A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija 1918.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Vija Zaiga Kluša

| platums.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vija Zaiga Kluša · Redzēt vairāk »

Viktors Eglītis

Viktors Eglītis (—) bija latviešu rakstnieks un mākslas teorētiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Viktors Eglītis · Redzēt vairāk »

Viktors Hasmanis

Viktors Hasmanis (* 1892. gada 18. janvārī, † 1984. gada 22. decembrī) bija Latvijas armijas pulkvežleitnants, Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Viktors Hasmanis · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Līvens

Vilhelms Heinrihs fon Līvens (1800—1880) bija kara topogrāfs, Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vilhelms fon Līvens · Redzēt vairāk »

Vilhelms Gilberts

Vilhelms Gilberts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vilhelms Gilberts · Redzēt vairāk »

Vilhelms Kaspars

Vilhelms Kaspars (dzimis, miris) bija Skujenes un Lodes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vilhelms Kaspars · Redzēt vairāk »

Vilhelms Kristiāns Frībe

Vilhelms Kristiāns Frībe (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes baltvāciešu ierēdnis, vēsturnieks un publicists.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vilhelms Kristiāns Frībe · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ostvalds

Vilhelms Ostvalds (—) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vilhelms Ostvalds · Redzēt vairāk »

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (1862-1953) bija Rīgas vācbaltiešu namnieks, Rīgas pilsētas galva laikā no 1913.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vilhelms Roberts fon Bulmerinks · Redzēt vairāk »

Vilhelms Rozenieks

Johans Ernsts Vilhelms Rozenieks (dzimis Ilzenes muižā, miris) bija luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vilhelms Rozenieks · Redzēt vairāk »

Vilhelms Taurītis

Vilhelms Taurītis (dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas Doles luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vilhelms Taurītis · Redzēt vairāk »

Vilis Olavs

Vilis Olavs, līdz 1890.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vilis Olavs · Redzēt vairāk »

Vinca Barkāns

Vinca Barkāns jeb Vikentijs Barkāns (—) bija latviešu ārsts un politiķis, Rēzeknes apriņķa valdes priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vinca Barkāns · Redzēt vairāk »

Visvaldis Sanders

Visvaldis Sanders (—) bija Latvijas luterāņu mācītājs un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Visvaldis Sanders · Redzēt vairāk »

Vladimirs Mincs

Vladimirs Mincs (1872—1945) bija Latvijas ķirurgs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vladimirs Mincs · Redzēt vairāk »

Voldemārs Alksnis (jurists)

Voldemārs Alksnis bija latviešu jurists, prokurors, vēlāk Tiesu palātas krimināldepartamenta priekšsēdētājs (līdz 1944. gadam).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Voldemārs Alksnis (jurists) · Redzēt vairāk »

Voldemārs fon Boks

Voldemārs fon Boks ar sievu Voldemārs fon Boks (1816-1903) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Voldemārs fon Boks · Redzēt vairāk »

Voldemārs fon Knīrīms

Voldemārs fon Knīrīms (1849-1935) bija Rīgas Politehniskās augstskolas lauksaimniecības profesors (no 1880) un Rīgas Politehniskā institūta direktors (1906-1916).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Voldemārs fon Knīrīms · Redzēt vairāk »

Voldemārs Kernigs

Voldemārs Kernigs, arī Vladimirs Kernigs (dzimis 1840. gada 16./28. jūnijā Liepājā; miris Pēterburgā) bija vācbaltiešu internists un neirologs, kura vārdā ir nosaukts viens no svarīgākajiem klīniskajiem simptomiem meningīta diagnostikā - Kerniga simptoms.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Voldemārs Kernigs · Redzēt vairāk »

Voldemārs Maldonis

Voldemārs Maldonis (dzimis, miris) latviešu luterāņu mācītājs, akadēmisks darbinieks, teoloģijas un filozofijas nozares pārstāvis.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Voldemārs Maldonis · Redzēt vairāk »

Voldemārs Zāmuēls

Voldemārs Zāmuēls (citos avotos Zāmuels vai Zamuēls; —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »

Ziedonis Landavs

Ziedonis Landavs (1889-1985) bija latviešu kara lidotājs un pedagogs, Latvijas kultūras veicināšanas biedrības ģimnāzijas direktors (1923-1940).

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ziedonis Landavs · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »

Zigfrīds fon Fēgezaks

Zigfrīds fon Fēgezaks (—) bija vācbaltiešu vēsturnieks, rakstnieks, dzejnieks, žurnālists un tulkotājs.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Zigfrīds fon Fēgezaks · Redzēt vairāk »

Zviedru laiki

Baltijas provinču kartes (no jauna izdevis P.Mortier, 1705). Parādītas arī Zviedrijas karalistei pakļautās bijušās Livonijas konfederācijas daļas ar to latīniskajiem nosaukumiem: LITLANDIA, ESTONIA PROPRIA, OLDENPOA, ALENTAKIA, WIRLANDIA, IERVENLANDIA, HARNLANDIA, WIKKEZLANDIA. Zviedru laiki bija periods Igaunijas un Latvijas vēsturē, kad Zviedru Igaunija (1561—1721) un Vidzeme (1629—1721) ietilpa Zviedrijas lielvalsts sastāvā.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un Zviedru laiki · Redzēt vairāk »

1632. gads

1632.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un 1632. gads · Redzēt vairāk »

1632. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1632.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un 1632. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1635. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1635.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un 1635. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1642. gads Latvijā

Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un 1642. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1654. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1654.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un 1654. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

17. gadsimts

17.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Jaunums!!: Tartu Universitāte un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Academia Gustaviana, Tartu Valsts universitāte, Tartu universitāte, Tērbatas Universitāte, Tērbatas universitāte.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »