Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Aļģes

Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.

Jaunums!!: Temperatūra un Aļģes · Redzēt vairāk »

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Temperatūra un Abinieki · Redzēt vairāk »

Abisāle

"Koraļļu dārzs" abisālajā zonā 2465 metru dziļumā (Klusais okeāns). Abisāle (no (abyssus) — 'bezdibenis') jeb abisālā zona ir Pasaules okeāna dziļūdens zona, kas atrodas dziļumā virs 2000 metriem un atbilst okeāna gultnei.

Jaunums!!: Temperatūra un Abisāle · Redzēt vairāk »

Abscizskābe

Abscizskābe jeb ABS ir vāja skābe, kas pieder pie izoprenoīdiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Abscizskābe · Redzēt vairāk »

Absolūtā nulle

Absolūtā nulle atbilst -273,15 °C Absolūtā nulle ir temperatūra, pie kuras apstājas pilnīgi visa siltumkustība.

Jaunums!!: Temperatūra un Absolūtā nulle · Redzēt vairāk »

Absolūti melns ķermenis

Absolūti melns ķermenis ir ideāls, teorētiski iedomāts fizikāls ķermenis, kas absorbē visu uz to krītošo elektromagnētisko starojumu, neatkarīgi no tā frekvences un krišanas leņķa.

Jaunums!!: Temperatūra un Absolūti melns ķermenis · Redzēt vairāk »

Acetilēndinitrils

Acetilēndinitrils jeb diciānacetilēns (NC−C≡C−CN) ir bezkrāsains, viegli sasalstošs šķidrums, kas labi šķīst ogļūdeņražos.

Jaunums!!: Temperatūra un Acetilēndinitrils · Redzēt vairāk »

Acetilsalicilskābe

Acetilsalicilskābe jeb aspirīns (CH3COOC6H4COOH) ir etiķskābes un salicilskābes esteris.

Jaunums!!: Temperatūra un Acetilsalicilskābe · Redzēt vairāk »

Adrasteja (pavadonis)

Adrasteja, arī Adrāsteja (grieķu Αδράστεια) — viens no Jupitera pavadoņiem, otrs Jupiteram tuvākais pavadonis (pēc Metīdas); Adrastejas orbīta ir ļoti tuva Metīdas orbītai.

Jaunums!!: Temperatūra un Adrasteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Advekcija

Advekcija (— piegāde) ir gaisa masu pārnese (ar to temperatūru, mitrumu, atmosfēras spiedienu) horizontālā virzienā atmosfēras spiediena starpības dēļ no vienas vietas uz otru (parasti starp sauszemi un jūru), svarīgs klimata veidotājfaktors.

Jaunums!!: Temperatūra un Advekcija · Redzēt vairāk »

Agregātstāvoklis

Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids.

Jaunums!!: Temperatūra un Agregātstāvoklis · Redzēt vairāk »

Agroklimatiskie rādītāji

Agroklimatiskie rādītāji ir klimatisko apstākļu sakarība ar lauksaimniecības kultūraugu augšanu, attīstību un miera stāvokli.

Jaunums!!: Temperatūra un Agroklimatiskie rādītāji · Redzēt vairāk »

Akmeņogles

Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.

Jaunums!!: Temperatūra un Akmeņogles · Redzēt vairāk »

Aksolotls

Aksolotls jeb aksolotla salamandra, arī Meksikas ambistoma (Ambystoma mexicanum) ir ambistomu dzimtas (Ambystomatidae) salamandru suga, kas savvaļā sastopama tikai Meksikā.

Jaunums!!: Temperatūra un Aksolotls · Redzēt vairāk »

Aloza

Aloza (Alosa alosa) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna austrumu piekrastē no Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru ieskaitot.

Jaunums!!: Temperatūra un Aloza · Redzēt vairāk »

Alpaka

Alpaka (Vicugna pacos) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) Dienvidamerikā, Andu kalnos dzīvojošs mājdzīvnieks, kura savvaļas priekštece ir vikunja, lai gan ārēji tā ir līdzīgāka mazai lamai, ar kuru alpaka ir tuvu radniecīga, līdzīgi kā ar gvanako.

Jaunums!!: Temperatūra un Alpaka · Redzēt vairāk »

Altāra Mī b

Altāra Mī b (arī Mu Arae b vai HD 160691 b) ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni Altāra Mī (μ Arae), kura atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.

Jaunums!!: Temperatūra un Altāra Mī b · Redzēt vairāk »

Alumīnija hidroksīdi

Alumīnija hidroksīdi ir amorfas vai kristāliskas vielas ar mainīgu sastāvu, kuras bieži apraksta ar formulu Al(OH)3.

Jaunums!!: Temperatūra un Alumīnija hidroksīdi · Redzēt vairāk »

Amalteja (pavadonis)

Amalteja (angļu: Amalthea, grieķu: Αμάλθεια) — pēc Galileja pavadoņiem lielākais Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Temperatūra un Amalteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Amūras čebačeks

Amūras čebačeks (Pseudorasbora parva) ir grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Austrumāzijas reģionu Sibīrijā, Korejā un Ķīnā, sākot ar Amūras un beidzot ar Pērļu upes baseinu.

Jaunums!!: Temperatūra un Amūras čebačeks · Redzēt vairāk »

Amūras sazāns

Amūras sazāns (Cyprinus rubrofuscus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls atrodas Austrumāzijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Amūras sazāns · Redzēt vairāk »

Amerikas palede

Amerikas palede jeb Amerikas aloza (Alosa sapidissima) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Atlantijas okeāna rietumu piekrasti, sākot ar Ņūfaundlendu un beidzot ar Floridu.

Jaunums!!: Temperatūra un Amerikas palede · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Temperatūra un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Amundsenskota-Sautpola

Amundsenskota-Sautpola ir ASV vissezonas polārstacija Dienvidpolā, Antarktīdā.

Jaunums!!: Temperatūra un Amundsenskota-Sautpola · Redzēt vairāk »

Anderss Celsijs

Anderss Celsijs (Anders Celsius; dzimis, miris) bija zviedru fiziķis un astronoms.

Jaunums!!: Temperatūra un Anderss Celsijs · Redzēt vairāk »

Androgīnija

Androgīnija (no, no ἀνδρ (andr) — 'vīrietis' un γυνή (gyné) — 'sieviete') ir vīrišķības un sievišķības īpašību apvienojums.

Jaunums!!: Temperatūra un Androgīnija · Redzēt vairāk »

Anemometrs

Anemometrs ar šķīvjiem Anemometrs ((anemos) — 'vējš' + μετρέω (metrein) — 'mērīt') ir meteoroloģiskais mērinstruments, mēraparāts, ar kuru mēra vēja ātrumu.

Jaunums!!: Temperatūra un Anemometrs · Redzēt vairāk »

Anhidrīds

Anhidrīds (- bezūdens) ir savienojums, kas tiek iegūts, atšķeļot kādam citam savienojumam ūdeni.

Jaunums!!: Temperatūra un Anhidrīds · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Temperatūra un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Apaļais jūrasgrundulis

Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) ir vidēja lieluma jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivs, kas sākotnēji bijusi sastopama Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras baseinos, taču mūsdienās plaši izplatījusies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas ūdeņus.

Jaunums!!: Temperatūra un Apaļais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Apakšmute

Apakšmute (Chondrostoma nasus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropas upju baseinos.

Jaunums!!: Temperatūra un Apakšmute · Redzēt vairāk »

Apkure

Mūsdienīgs 8 sekciju alumīnija centrālapkures radiatorsApkure ir telpu mākslīga apsildīšana, lai kompensētu siltuma zudumus un uzturētu noteiktā līmenī temperatūru, kas atbilst termiskā komforta nosacījumiem un/vai tehnoloģiskā procesa prasībām.

Jaunums!!: Temperatūra un Apkure · Redzēt vairāk »

Aprīļa klimats Latvijā

Aprīļa klimats Latvijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Aprīļa klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Arheji

Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).

Jaunums!!: Temperatūra un Arheji · Redzēt vairāk »

Asaris

Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.

Jaunums!!: Temperatūra un Asaris · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Temperatūra un Astronomija · Redzēt vairāk »

Atjaunīgā enerģija

frameless Pļaviņu HES Atjaunīgā enerģija jeb atjaunojamā enerģija ir enerģija no tādiem avotiem, kuri mūsdienu civilizācijas mērogos ir neizsmeļami.

Jaunums!!: Temperatūra un Atjaunīgā enerģija · Redzēt vairāk »

Atlantijas pelamīda

Atlantijas pelamīda jeb vienkārši pelamīda (Sarda sarda) ir viena no makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju sugām.

Jaunums!!: Temperatūra un Atlantijas pelamīda · Redzēt vairāk »

Atlantijas tuklītis

Atlantijas tuklītis (Fratercula arctica) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kas ir vienīgā tuklīšu suga, kas mājo Atlantijas okeānā.

Jaunums!!: Temperatūra un Atlantijas tuklītis · Redzēt vairāk »

Atmosfēras fronte

Atmosfēras fronte ir robeža starp divu atšķirīgu gaisa masu veidiem — siltā un aukstā gaisa masu pārejas zona troposfērā, kurā parasti ir arī nokrišņi.

Jaunums!!: Temperatūra un Atmosfēras fronte · Redzēt vairāk »

Atvārsnītes

elektronu mikroskopa attēlā. Atvārsnītes šķērsgriezums. hlorofila dēļ atvārsnītes ir zaļas, kamēr karotīns ir iekrāsojis epidermas šūnas sarkanas. Atvārsnītes ir īpašas poras augu epidermā, kuras nodrošina transpirāciju un gāzu maiņu ar apkārtējo vidi.

Jaunums!!: Temperatūra un Atvārsnītes · Redzēt vairāk »

Augļmušas

Augļmušas, augļmušiņas, augļmušu dzimta (Drosophilidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie krastmalmušu virsdzimtas (Ephydroidea).

Jaunums!!: Temperatūra un Augļmušas · Redzēt vairāk »

Augstais ailants

Augstais ailants (Ailanthus altissima), tiek saukts arī par debesu koku vai dievkoku) ir lapu koks no rūgtkoku dzimtas. Tā dabiskais augšanas reģions ir Taivāna un ziemeļaustrumu un centrālā Ķīna. Atšķirībā no citām ailantu ģints sugām, augstais ailants spēj aug ne tikai tropos, bet arī teritorijās, kur pastāv gadalaiki, līdz ar to mainīga temperatūra. Augstais ailants aug ātri un ir spējīgs 25 gadu laikā izaugt pat 15 metru augsts. Šie koki parasti neaug ilgāk par 50 gadiem. Kategorija:Rūgtkoku dzimta Kategorija:Koki Kategorija:Invazīvie augi.

Jaunums!!: Temperatūra un Augstais ailants · Redzēt vairāk »

Augu selekcija

Kviešu šķirne 'Yecoro' (pa labi) ir jutīga pret augsnes sāļumu, augi, kas iegūti, krustojot ar šķirni 'W4910' (pa kreisi) ir izturīgāki pret augsnes sāļumu Augu selekcija ir zinātne par to, kā mainīt augu pazīmes, lai iegūtu vēlamās īpašības.

Jaunums!!: Temperatūra un Augu selekcija · Redzēt vairāk »

Augusta klimats Latvijā

Augusta klimats Latvijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Augusta klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Aukstasiņu dzīvnieks

Termgrāfisks attēls: aukstasiņu dzīvnieks - čūska apēd siltasiņu dzīvnieku - peli. Aukstasiņu dzīvnieks jeb poikilotermijs ir dzīvnieks, kura ķermeņa temperatūra mainās atkarībā no vides temperatūras.

Jaunums!!: Temperatūra un Aukstasiņu dzīvnieks · Redzēt vairāk »

Aukstā fronte

Aukstā fronte Aukstā fronte — aukstās gaisa masas ienākšana kādā teritorijā siltās masas vietā.

Jaunums!!: Temperatūra un Aukstā fronte · Redzēt vairāk »

Aukstummašīna

Aukstummašīna (saldēšanas mašīna) ir siltummašīna, kas pārvada siltumu no sistēmas ar zemāku temperatūru uz sistēmu ar augstāku temperatūru.

Jaunums!!: Temperatūra un Aukstummašīna · Redzēt vairāk »

Ausleja

Ausleja jeb vēja zivtiņa (Leucaspius delineatus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ausleju ģintī (Leucaspius).

Jaunums!!: Temperatūra un Ausleja · Redzēt vairāk »

Austrālijas ehidna

Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).

Jaunums!!: Temperatūra un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »

Austrumkursas augstiene

Austrumkursas augstiene ir dabas apgabals Kurzemē un Zemgalē.

Jaunums!!: Temperatūra un Austrumkursas augstiene · Redzēt vairāk »

Austrumu burunduks

Austrumu burunduks (Tamias striatus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas sastopams plašā areālā Ziemeļamerikas austrumos: ASV austrumos un Kanādas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Temperatūra un Austrumu burunduks · Redzēt vairāk »

Autoklāvs

Autoklāvs, arī tvaika sterilizators vai patspiednis ir spiedieniekārta, kas paredzēta medicīnas preču, instrumentu un materiālu sterilizēšanai.

Jaunums!!: Temperatūra un Autoklāvs · Redzēt vairāk »

Avogadro likums

Avogadro likums ir viens no ideālās gāzes pamatlikumiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Avogadro likums · Redzēt vairāk »

Šarla likums

Šarla likums ir viens no ideālās gāzes likumiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Šarla likums · Redzēt vairāk »

Šarls Gijoms

Šarls Eduārs Gijoms (dzimis, miris) bija šveiciešu fiziķis.

Jaunums!!: Temperatūra un Šarls Gijoms · Redzēt vairāk »

Šūmeikera krāteris

Šūmeikera krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness.

Jaunums!!: Temperatūra un Šūmeikera krāteris · Redzēt vairāk »

Šūnas membrāna

Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).

Jaunums!!: Temperatūra un Šūnas membrāna · Redzēt vairāk »

Šķīdinātājs

Terpentīna pudeles, ko izmanto krāsas šķīdināšanai Šķīdinātājs ir šķidra viela, kas izšķīdina citu cietu, šķidru vai gāzveida vielu, veidojot šķīdumu, kura koncentrācija ir atkarīga no vielas šķīdības norādītajā temperatūrā.

Jaunums!!: Temperatūra un Šķīdinātājs · Redzēt vairāk »

Šķīdums

Šķīdums ir stabila homogēna dispersa sistēma jeb vairākkomponenšu vienfāzes sistēma.

Jaunums!!: Temperatūra un Šķīdums · Redzēt vairāk »

Šķīdumu koligatīvās īpašības

Šķīdumu koligatīvās īpašības ir tās šķīdumu jeb solvātu īpašības, kuras nosaka izšķīdušās vielas daļiņu (atomu, molekulu, jonu) tieksme saistīties ar šķīdinātāja jeb solventa molekulām un kuru izpausme ir atkarīga tikai no izšķīdušās vielas daļiņu koncentrācijas.

Jaunums!!: Temperatūra un Šķīdumu koligatīvās īpašības · Redzēt vairāk »

Šķeltkājvēži

Šķeltkājvēži, šķeltkāji, mizīdas (Mysida) ir augstāko vēžu kārta.

Jaunums!!: Temperatūra un Šķeltkājvēži · Redzēt vairāk »

Šķidrums

Šķidrums pieņem tā trauka formu, kurā tas atrodas Šķidrums ir vielas agregātstāvoklis, kura tilpums pie konstantas temperatūras un spiediena ir konstants, un kura formu nosaka trauks, kurā tas ir iepildīts.

Jaunums!!: Temperatūra un Šķidrums · Redzēt vairāk »

Šķiedrveidīgie spalvmākoņi

Šķiedrveidīgie spalvmākoņi Šķiedrveidīgie spalvmākoņi (Ci fib) ir garas, baltas, dažreiz gandrīz taisnas, diegiem līdzīgas spalvmākoņu līnijas, kuras var būt gan paralēlas, gan haotiskas.

Jaunums!!: Temperatūra un Šķiedrveidīgie spalvmākoņi · Redzēt vairāk »

Šķilbēnu pagasts

Šķilbēnu pagasts ir viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām, Krievijas pierobežā.

Jaunums!!: Temperatūra un Šķilbēnu pagasts · Redzēt vairāk »

Šēgrena sindroms

Šēgrena sindroms ir hroniska autoimūna iekaisuma slimība, kas visbiežāk skar sinovijas audus un organisma gļotādas, kas izpaužas ar sausumu degunā, mutes dobumā, makstī, dedzināšanu acīs un sāpēm locītavās.

Jaunums!!: Temperatūra un Šēgrena sindroms · Redzēt vairāk »

Šelforda tolerances likums

Šelforda tolerances likums ir likumsakarība, ko 1913.

Jaunums!!: Temperatūra un Šelforda tolerances likums · Redzēt vairāk »

Ūdens

Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.

Jaunums!!: Temperatūra un Ūdens · Redzēt vairāk »

Ūdens muzejs "Aquaria"

Ūdens muzejs "Akvārijs". Muzejā. Muzejā. Aquaria ir jūras muzejs, kurā var iepazīt dažādu ekoloģisko sistēmu — ziemeļu, tropu un citu jūru dzīvniekus un augus.

Jaunums!!: Temperatūra un Ūdens muzejs "Aquaria" · Redzēt vairāk »

Ūdens tvaiks

Ūdens tvaiks ir ūdens gāzveida agregātstāvoklī.

Jaunums!!: Temperatūra un Ūdens tvaiks · Redzēt vairāk »

Ūdensgredzena vakuumsūknis

Ūdensgredzena vakuumsūknis ir mehānisms, kas tiek lietots tvaika, gāzu vai šķidruma maisījumu sūknēšanai.

Jaunums!!: Temperatūra un Ūdensgredzena vakuumsūknis · Redzēt vairāk »

Ūdensstrazdi

Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints (Cinclus) ir vienīgā ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) ģints, kas apvieno 5 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Temperatūra un Ūdensstrazdi · Redzēt vairāk »

Ūdri

Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas un kas iedalītas 7 ģintīs.

Jaunums!!: Temperatūra un Ūdri · Redzēt vairāk »

Ūsainais amūrs

Ūsainais amūrs (Squaliobarbus curriculus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ūsaino amūru ģintī (Squaliobarbus).

Jaunums!!: Temperatūra un Ūsainais amūrs · Redzēt vairāk »

Īsspuru mako haizivs

Īsspuru mako haizivs (Isurus oxyrinchus) ir liela auguma makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) skrimšļzivju suga.

Jaunums!!: Temperatūra un Īsspuru mako haizivs · Redzēt vairāk »

Ķīmijas tehnoloģija

Rūpnieciska mēroga destilācijas kolonnas Ķīmijas tehnoloģija (no, chēmeia — 'metālu sakausēšanas māka', τέχνη, tehnē — 'meistarība, māksla' un λογος, logos — 'mācība, jēdziens') ir zinātne par ķīmisko reakciju norisi, metodēm un īpatnībām rūpnieciskajos vai modelējošos procesos.

Jaunums!!: Temperatūra un Ķīmijas tehnoloģija · Redzēt vairāk »

Ķīmiskais barometrs

Ķīmiskais barometrs, arī štormglāze jeb vētras glāze, baroskops vai kampara barometrs ir sena fizikāli ķīmiska ierīce, kas spēj reaģēt uz laika apstākļu izmaiņām.

Jaunums!!: Temperatūra un Ķīmiskais barometrs · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā viela

Ūdens un tvaiks ir vienas ķīmiskās vielas divi dažādi agregātstāvokļi Ķīmiskā viela ir vielas veids ar noteiktu ķīmisko sastāvu, neatkarīgi no šīs vielas izcelsmes.

Jaunums!!: Temperatūra un Ķīmiskā viela · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).

Jaunums!!: Temperatūra un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »

Čārlija leduskupols

Čārlija leduskupols, saukts arī par C kupolu (Dome Charlie, Dome Circe), ir viens no Polārā plato paaugstinājumiem jeb ledus kupoliem Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Temperatūra un Čārlija leduskupols · Redzēt vairāk »

Čūskas

Čūskas (Serpentes) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta.

Jaunums!!: Temperatūra un Čūskas · Redzēt vairāk »

Ērces

Ērces (Acari) ir zirnekļveidīgo helicerātu apakšklase.

Jaunums!!: Temperatūra un Ērces · Redzēt vairāk »

Ņūtona viskozitātes likums

Ņūtona viskozitātes likums ir matemātiska izteiksme, kas izsaka sakarību starp plūstošas vielas divu paralēlu, savstarpēji kustīgu slāņu iekšējās berzes spēkiem, slāņu laukumu un ātruma gradientu: F_b.

Jaunums!!: Temperatūra un Ņūtona viskozitātes likums · Redzēt vairāk »

Ābeļi (dabas liegums)

Ābeļi ir dabas liegums Jēkabpils novadā.

Jaunums!!: Temperatūra un Ābeļi (dabas liegums) · Redzēt vairāk »

Āfrikas beznagu ūdrs

Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).

Jaunums!!: Temperatūra un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āfrikas ziloņi

Āfrikas ziloņi (Loxodonta) ir ziloņu dzimtas (Elephantidae) ģints, kurā ir 2 mūsdienās dzīvojoša sugas — Āfrikas meža zilonis (Loxodonta cyclotis) un Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana), kā arī vairākas izmirušas sugas.

Jaunums!!: Temperatūra un Āfrikas ziloņi · Redzēt vairāk »

Āgenskalns

Āgenskalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā un Kurzemes rajonā, kurā iekļauj arī Rīgas pilsētas daļas Āgenskalna priedes un Klīversalu.

Jaunums!!: Temperatūra un Āgenskalns · Redzēt vairāk »

Ālants

Ālants jeb šķaunacis (Leuciscus idus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kuras kultūrformu sauc par orfu vai zeltaino ālantu.

Jaunums!!: Temperatūra un Ālants · Redzēt vairāk »

Āpsis

Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.

Jaunums!!: Temperatūra un Āpsis · Redzēt vairāk »

Āzijas zilonis

Āzijas zilonis (Elephas maximus) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā ziloņu suga, kas pieder Āzijas ziloņu ģintij (Elephas).

Jaunums!!: Temperatūra un Āzijas zilonis · Redzēt vairāk »

Baikāla ronis

Baikāla ronis (Pusa sibirica) ir viena no retajām roņu dzimtas (Phocidae) saldūdens roņu sugām.

Jaunums!!: Temperatūra un Baikāla ronis · Redzēt vairāk »

Bakas

Bakas (vai variola vera) bija infekcijas slimība, kas raksturīga tikai cilvēkam un kuru izraisīja divi vīrusi: Variola major un Variola minor.

Jaunums!!: Temperatūra un Bakas · Redzēt vairāk »

Baltacu plaudis

Baltacu plaudis jeb baltacu spāre (Ballerus sapa) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas mājo Centrāleiropā, Austrumeiropā un Rietumāzijā, gar Kaspijas jūras krastiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Baltacu plaudis · Redzēt vairāk »

Baltais amūrs

Baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella) ir liela auguma karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga balto amūru ģintī (Ctenopharyngodon).

Jaunums!!: Temperatūra un Baltais amūrs · Redzēt vairāk »

Baltais platpieris

Baltais platpieris (Hypophthalmichthys molitrix) ir melnvēderu dzimtas (Xenocyprididae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver lielāko daļu Ķīnas Klusā okeāna upju baseinu, kā arī tā sastopama Mongolijā un Austrumsibīrijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Baltais platpieris · Redzēt vairāk »

Baltais sapals

Baltais sapals (Leuciscus leuciscus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs.

Jaunums!!: Temperatūra un Baltais sapals · Redzēt vairāk »

Baltkrūtainais ezis

Baltkrūtainais ezis jeb baltkrūšu ezis, arī dienvidu baltkrūtainais ezis (Erinaceus concolor) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Temperatūra un Baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Baltvalis

Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).

Jaunums!!: Temperatūra un Baltvalis · Redzēt vairāk »

Barbe

Barbe (Barbus barbus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivju suga, kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu reģionu Eiropā.

Jaunums!!: Temperatūra un Barbe · Redzēt vairāk »

Barnaula

Barnaula ir pilsēta Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā un no 1937. gada Altaja novada centrs.

Jaunums!!: Temperatūra un Barnaula · Redzēt vairāk »

Batiāle

Atlantijas okeāna batiālajā zonā Batiāle (no (bathýs) — 'dziļš') jeb batiālā zona ir Pasaules okeāna zona, kas atrodas dziļumā no 200—500 līdz 2000 metriem, aizņemot platību starp šelfa sublitorāli un dziļūdens abisālo zonu.

Jaunums!!: Temperatūra un Batiāle · Redzēt vairāk »

Beks Vezerss

Beks Vezerss (dzimis 1946. gada decembrī) ir amerikāņu patologs no Teksasas.

Jaunums!!: Temperatūra un Beks Vezerss · Redzēt vairāk »

Belousova—Žabotinska reakcija

Belousova—Žabotinska reakcijas norise Belousova—Žabotinska reakcija ir ciklisku ķīmisku reakciju (precīzāk, ķīmisku sistēmu) klase.

Jaunums!!: Temperatūra un Belousova—Žabotinska reakcija · Redzēt vairāk »

Berze

Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir parādības, kas saistītas ar berzes spēku darbību, tie darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.

Jaunums!!: Temperatūra un Berze · Redzēt vairāk »

Bišu šūnas

Medus šūniņas Bišu šūnas ir sešstūraina, no bišu vaska izgatavota bišu stropa ligzdas uzbūves pamatvienība.

Jaunums!!: Temperatūra un Bišu šūnas · Redzēt vairāk »

Biodaudzveidības karstie punkti

Bioloģiskās daudzveidības karstie punkti ir apdraudēti bioģeogrāfiski reģioni ar ievērojamu biodaudzveidību.

Jaunums!!: Temperatūra un Biodaudzveidības karstie punkti · Redzēt vairāk »

Biomīmikrija

Biomīmikrija ir zinātņu nozare, kas pēta dabas realizētos procesus un struktūras un imitē tās, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus cilvēku problēmām.

Jaunums!!: Temperatūra un Biomīmikrija · Redzēt vairāk »

Biosfēra

Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).

Jaunums!!: Temperatūra un Biosfēra · Redzēt vairāk »

Bites

Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.

Jaunums!!: Temperatūra un Bites · Redzēt vairāk »

Boila—Mariota likums

Boila—Mariota likums, pazīstams arī kā Boila likums un Taunlija likums, ir viens no ideālās gāzes likumiem, gāzu saspiešanas likums.

Jaunums!!: Temperatūra un Boila—Mariota likums · Redzēt vairāk »

Borskābe

Borskābe jeb ortoborskābe (H3BO3 vai B(OH)3) ir ļoti vāja neorganiska skābe.

Jaunums!!: Temperatūra un Borskābe · Redzēt vairāk »

Brauna kustība

Brauna kustība ir ar aci vai mikroskopu novērojama šķidrumā (vai gāzē) iejauktu nelielu daļiņu siltumkustība.

Jaunums!!: Temperatūra un Brauna kustība · Redzēt vairāk »

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Jaunums!!: Temperatūra un Brazīlija · Redzēt vairāk »

Brīze

A - jūras brīze; B - sauszemes brīze Brīze ir vējš, kas pūš no jūras uz sauszemi vai no sauszemes jūrā, divreiz diennaktī mainot savu virzienu.

Jaunums!!: Temperatūra un Brīze · Redzēt vairāk »

Brētliņa

Brētliņa jeb Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Eiropas un Ziemeļāfrikas piekrastes jūrās.

Jaunums!!: Temperatūra un Brētliņa · Redzēt vairāk »

Bronhīts

Bronhīts ir bronhu gļotādas iekaisums.

Jaunums!!: Temperatūra un Bronhīts · Redzēt vairāk »

Bruņneši

Bruņneši, bruņnešu kārta (Cingulata) ir Amerikas placentāļu (Xenarthra) zīdītāju kārta.

Jaunums!!: Temperatūra un Bruņneši · Redzēt vairāk »

Burunduki

Burunduki, burunduku ģints (Tamias) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) ģints, kas apvieno 25 grauzēju sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšģintīs.

Jaunums!!: Temperatūra un Burunduki · Redzēt vairāk »

Cūkdelfīns

Cūkdelfīns jeb jūras cūka (Phocoena phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) mūsdienās dzīvojošām jūras zīdītāju sugām.

Jaunums!!: Temperatūra un Cūkdelfīns · Redzēt vairāk »

Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma)

"Ceļojums uz Zemes centru" ir 2008.

Jaunums!!: Temperatūra un Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma) · Redzēt vairāk »

Celsija grāds

Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.

Jaunums!!: Temperatūra un Celsija grāds · Redzēt vairāk »

Centaura Bēta

Centaura Bēta jeb Centaura β (β Cen, Beta Centauri), pazīstama arī kā AgenaSchaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.

Jaunums!!: Temperatūra un Centaura Bēta · Redzēt vairāk »

Cikāžu dzimta

Cikāžu dzimta (Cicadidae) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) dzimta, kas apvieno apmēram 2500 sugas, kas iedalās apmēram 347 ģintīs un 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Temperatūra un Cikāžu dzimta · Redzēt vairāk »

Ciklopentāns

Ciklopentāns (C5H10) ir bezkrāsains, ūdenī nešķīstošs šķidrums ar savdabīgu smaržu.

Jaunums!!: Temperatūra un Ciklopentāns · Redzēt vairāk »

Cilpmediēta izotermiska amplifikācija

Cilpmediēta izotermiska amplifikācija (jeb LAMP) ir vienas mēģenes metode DNS amplifikācijai (daudzuma pavairošanai) un lēta alternatīva noteiktu slimību noteikšanai.

Jaunums!!: Temperatūra un Cilpmediēta izotermiska amplifikācija · Redzēt vairāk »

Civilizācija

Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.

Jaunums!!: Temperatūra un Civilizācija · Redzēt vairāk »

Darba bite

Darba bite savāc ziedputekšņus un nektāru Darba bites ir medus bišu (Apis) ģints sievišķie īpatņi ar neattīstītiem dzimumorgāniem.

Jaunums!!: Temperatūra un Darba bite · Redzēt vairāk »

Dēdēšana

Dēdēšana ir ģeoloģisku procesu kopums, kuru dēļ atmosfēras, hidrosfēras un biosfēras faktoru ietekmē zemes virskārtā vai nelielā dziļumā notiek minerālu un iežu sairšana vai ķīmiskā sastāva izmaiņas.

Jaunums!!: Temperatūra un Dēdēšana · Redzēt vairāk »

Decembra klimats Latvijā

Decembra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Decembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Degšana

Sērkociņa degšana Nātrija degšana Etanola tvaiku maisījuma ar gaisu sadegšana plastmasas pudelē Degšana ir salikta, ātri norisoša ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā izdalās daudz siltuma un parasti veidojas arī liesma.

Jaunums!!: Temperatūra un Degšana · Redzēt vairāk »

Dekoratīvās žurkas

Dekoratīvās žurkas ir žurkas (galvenokārt pelēko žurku šķirnes), kas paredzētas turēšanai mājas apstākļos un ir ļoti atšķirīgas no savvaļas žurkām.

Jaunums!!: Temperatūra un Dekoratīvās žurkas · Redzēt vairāk »

Dendroklimatoloģija

Dendroklimatoloģija ir zinātne, kas pēta mijsakarību starp koku gadskārtām un meteoroloģiskajiem elementiem — gaisa temperatūru, nokrišņiem un Saules spīdēšanas ilgumu.

Jaunums!!: Temperatūra un Dendroklimatoloģija · Redzēt vairāk »

Derīguma termiņš

Derīguma termiņš ir laika posms, kurā patēriņa priekšmets (pārtika, dzērieni, zāles, ķīmiskās vielas u.c. bojīgās preces) ir piemērotas lietošanai vai patērēšanai.

Jaunums!!: Temperatūra un Derīguma termiņš · Redzēt vairāk »

Derocheilocarididae

Derocheilocarididae ir Mistakokarīdu (Mystacocarida) apakšklases Mystacocaridida kārtas vienīgā dzimta.

Jaunums!!: Temperatūra un Derocheilocarididae · Redzēt vairāk »

Destilācija

vārķermeņi un magnētiskā maisītāja ampula,16 — dzesēšanas vanna. Destilācija (no — 'pilēšana') jeb pārtvaice ir šķidru vielu (šķīdumu) maisījumu sadalīšanas metode, kas pamatojas uz vielu dažādu gaistamību dažādās temperatūrās.

Jaunums!!: Temperatūra un Destilācija · Redzēt vairāk »

Deviņadatu stagars

Deviņadatu stagars (Pungitius pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Temperatūra un Deviņadatu stagars · Redzēt vairāk »

Dižbrūklene

Dižbrūklene jeb lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon Aiton; sinonīms Oxycoccus macrocarpus) ir ēriku dzimtas mūžzaļš augs, kas sastopams purvainās vietās un tiek plaši kultivēts.

Jaunums!!: Temperatūra un Dižbrūklene · Redzēt vairāk »

Diēta

Diēta ir ēšanas režīms, kas jāievēro cilvēkam saskaņā ar viņa organisma īpatnībām (kuras var atšķirties veselam un slimam cilvēkam), kas, atkarībā no vēlamā rezultāta, veicina svara samazināšanos vai palielināšanos.

Jaunums!!: Temperatūra un Diēta · Redzēt vairāk »

Dielektriķu polarizēšanās

Dielektriķu polarizēšanās ir polāros dielektriķos esošo dipolu orientēšanās vai dipolu izveidošanās nepolāros dielektriķos elektriskā lauka intensitātes līniju virzienā.

Jaunums!!: Temperatūra un Dielektriķu polarizēšanās · Redzēt vairāk »

Dimants

Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.

Jaunums!!: Temperatūra un Dimants · Redzēt vairāk »

Diseldorfa

Diseldorfa ir pilsēta Vācijas rietumos pie Reinas.

Jaunums!!: Temperatūra un Diseldorfa · Redzēt vairāk »

Dizentērija

Dizentērija - akūta zarnu infekcijas slimība, kam galvenokārt raksturīgs resnās zarnas bojājums, kā arī organisma vispārēja intoksikācija.

Jaunums!!: Temperatūra un Dizentērija · Redzēt vairāk »

Droselēšana

Droselēšana (no vācu drosseln — 'ierobežot, slāpēt') ir gāzes (vai tvaika, arī šķidruma) spiediena samazināšana, gāzei izplūstot caur cauruļvadu sašaurinājumiem — pneimatisko (vai hidraulisko) droseli — vai caur porainu šķērssienu.

Jaunums!!: Temperatūra un Droselēšana · Redzēt vairāk »

Dzīvības nodrošināšanas sistēma

Dzīvības nodrošināšanas sistēma kosmonautikā ir ierīču kopums, kas ļauj cilvēkam vai citai dzīvai būtnei normāli uzturēties kosmosā hermētiskā kosmiskajā aparātā.

Jaunums!!: Temperatūra un Dzīvības nodrošināšanas sistēma · Redzēt vairāk »

Dzīvsudrabs

Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.

Jaunums!!: Temperatūra un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »

Dzelzs laikmets

Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.

Jaunums!!: Temperatūra un Dzelzs laikmets · Redzēt vairāk »

Dzelzs-ūdeņraža bareters

Bareters 0,3Б5-135 Bareters ir elektroierīce, kas paredzēta elektriskās strāvas stabilizēšanai (tās stipruma automātiskai regulēšanai).

Jaunums!!: Temperatūra un Dzelzs-ūdeņraža bareters · Redzēt vairāk »

Dzilnīši

Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Temperatūra un Dzilnīši · Redzēt vairāk »

Dzirksteļizlāde

Dzirksteļizlāde jeb elektriskā dzirkstele ir nestacionārs elektriskās izlādes veids gāzēs.

Jaunums!!: Temperatūra un Dzirksteļizlāde · Redzēt vairāk »

Eži

Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā. Tuvākie radinieki ir ciršļeži, kuri veido otru ežu dzimtas apakšdzimtu. Ežiem un ciršļežiem ir kopēji aizvēsturiskie priekšteči ar ciršļiem. Pēdējo 15 miljonu gadu laikā eži tikpat kā nav mainījušies. Līdzīgi kā daudzi citi senākie zīdītāji arī eži piemērojušies nakts dzīvei. Tā kā visām ežu sugām ir adatains kažociņš, tās ārēji atgādina dzeloņcūkas un ehidnas, lai gan savstarpēji šie dzīvnieki nav radniecīgi. Senāk eži bijuši gaļas avots vairākām tautām, piemēram, Senajā Ēģiptē. Eiropā tos izmantoja pārtikā vēl viduslaikos.

Jaunums!!: Temperatūra un Eži · Redzēt vairāk »

Egļu krustknābis

Egļu krustknābis (Loxia curvirostra) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga, kas pieder pie dadzīšu apakšdzimtas (Carduelinae).

Jaunums!!: Temperatūra un Egļu krustknābis · Redzēt vairāk »

Eiropas kāmis

Eiropas kāmis (Cricetus cricetus) ir kāmju dzimtas (Cricetidae) grauzējs.

Jaunums!!: Temperatūra un Eiropas kāmis · Redzēt vairāk »

Eiropas medus bite

Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.

Jaunums!!: Temperatūra un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »

Eiropas protejs

Eiropas protejs (Proteus anguinus) ir proteju dzimtas (Proteidae) ūdenī dzīvojoša, akla salamandra, kas ir vienīgā suga proteju ģintī (Proteus).

Jaunums!!: Temperatūra un Eiropas protejs · Redzēt vairāk »

Eksogēnie procesi

Eksogēnie procesi jeb ārējie procesi norisinās Zemes virspusē.

Jaunums!!: Temperatūra un Eksogēnie procesi · Redzēt vairāk »

Ekvatoriālā josla

Ekvatoriālā klimata josla Ekvatoriālajā joslā cauru gadu valda ekvatoriālā gaisa masas.

Jaunums!!: Temperatūra un Ekvatoriālā josla · Redzēt vairāk »

El Ninjo

Normāla gaisa un ūdens aprite Klusā okeāna dienvidu daļā Gaisa un ūdens aprite Klusā okeāna dienvidu daļā El Ninjo periodā El Ninjo ( — 'mazulis') ir globāla rakstura dabas parādība, kas aptver okeānu un atmosfēru.

Jaunums!!: Temperatūra un El Ninjo · Redzēt vairāk »

Elektriskā pretestība

Elektriskā pretestība ir visām vielām, tajā skaitā vadītājiem, piemītoša īpašība bremzēt brīvo elektronu kustību tajos.

Jaunums!!: Temperatūra un Elektriskā pretestība · Redzēt vairāk »

Elektrometriskā lampa

Elektrometriskā triode ЭМ-4 Elektrometriskā lampa - elektronu lampa, kas paredzēta sevišķi mazas līdzstrāvas pastiprināšanai un mērīšanai.

Jaunums!!: Temperatūra un Elektrometriskā lampa · Redzēt vairāk »

Elektronvolts

Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.

Jaunums!!: Temperatūra un Elektronvolts · Redzēt vairāk »

Elektrovadītspēja

Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.

Jaunums!!: Temperatūra un Elektrovadītspēja · Redzēt vairāk »

Emu

Emu ola Emu (Dromaius novaehollandiae) ir liela auguma kazuāru dzimtas (Casuariidae) Austrālijā dzīvojoša putnu suga, kas ir vienīgā emu ģintī (Dromaius).

Jaunums!!: Temperatūra un Emu · Redzēt vairāk »

Enzīmi

Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.

Jaunums!!: Temperatūra un Enzīmi · Redzēt vairāk »

ESTCube-1

ESTCube-1 bija pirmais Igaunijas pavadonis.

Jaunums!!: Temperatūra un ESTCube-1 · Redzēt vairāk »

Etāns

Etāns (C2H6) ir ogļūdeņradis.

Jaunums!!: Temperatūra un Etāns · Redzēt vairāk »

Explorer 1

Explorer 1 jeb Explorer I bija ASV pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP).

Jaunums!!: Temperatūra un Explorer 1 · Redzēt vairāk »

F (nozīmju atdalīšana)

F ir latīņu alfabēta sestais burts.

Jaunums!!: Temperatūra un F (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Fāžu likums

Fāžu likums apraksta sakarību starp iespējamo brīvības pakāpju skaitu (B), fāžu skaitu (F) un komponentu skaitu (K), līdzsvarā esošā slēgtā sistēmā.

Jaunums!!: Temperatūra un Fāžu likums · Redzēt vairāk »

Fāžu stāvokļa diagramma

Vienkāršas vielas fāžu stāvokļa diagrammaFāžu stāvokļa diagramma ir diagramma, kur attēloti līdzsvara stāvokļi starp atšķirīgām termodinamiskajām fāzēm.

Jaunums!!: Temperatūra un Fāžu stāvokļa diagramma · Redzēt vairāk »

Fācija

Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.

Jaunums!!: Temperatūra un Fācija · Redzēt vairāk »

Fārenheita grāds

Valstis, kurās izmanto Celsija grādu Fārenheita grāds (°F) ir temperatūras mērvienība.

Jaunums!!: Temperatūra un Fārenheita grāds · Redzēt vairāk »

Februāra klimats Latvijā

Februāra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Februāra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Fergāna

Fergāna ir pilsēta Uzbekistānā, Fergānas vilajeta administratīvais centrs.

Jaunums!!: Temperatūra un Fergāna · Redzēt vairāk »

Firns

Dažādu sniega, firna un ledus slāņu šķērsgriezums Firns (no senaugšvācu: firni — ‘pērnais, vecais’) ir blīvi sagulējies, graudains un daļēji pārkristalizējies, parasti vairākgadīgs, sniegs.

Jaunums!!: Temperatūra un Firns · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Temperatūra un Fizika · Redzēt vairāk »

Fizikāls lielums

Fizikāls lielums ir, piemēram, masa, spēks, impulss, spiediens, temperatūra, elektriskā lauka intensitāte.

Jaunums!!: Temperatūra un Fizikāls lielums · Redzēt vairāk »

Fotosfēra

Fotosfēra ir zvaigznes redzamā virsma — tās atmosfēras zemākais, blīvākais slānis, no kura nāk tās starojuma galvenā daļa (redzamā gaisma, ultravioletais starojums, siltuma starojums).

Jaunums!!: Temperatūra un Fotosfēra · Redzēt vairāk »

Gadījuma lielums

veselā temperatūra nākamajai dienai. Ar '''Ω''' apzīmē matemātisku telpu ar visām temperatūrām. Katra atsevišķa temperatūra ir gadījuma notikums ar savu varbūtību. Notikumu grupa sastāv no visiem notikumiem- katram notikumam tiek piešķirts vienāds vai kopīgs gadījuma lielums un gadījuma varbūtība.Piemērs- monēta, kurai atšķirīgi gadījuma lielumi -1; +1, bet vienādā varbūtība 1/2. Ja gadījuma lielums ''X'' ir diskrēts, tad varbūtību sadalījuma funkcija ''F(x)'' izmainās lēcienveidā. integrēšana. Nepārtrauktajā situācijā varbūtību sadalījuma funkcija ''F(x)'' ir monotoni augšupejoša līkne (zilā krāsa) Gadījuma lielums ir skaitliska vērtība, kuru piešķir katram gadījuma notikumam.

Jaunums!!: Temperatūra un Gadījuma lielums · Redzēt vairāk »

Gaisa kondicionēšana

Gaisa kondicionēšana ir gaisa apstrādes process un automātiska gaisa temperatūras, mitruma, kustības ātruma un tīrības uzturēšana slēgtā telpā vai telpas daļā neatkarīgi no ārējiem meteoroloģiskiem apstākļiem un mainīgiem telpas siltuma un mitruma izdalījumiem."Krēsliņš A., Gaisa kondicionēšana rūpniecības un sabiedriskajās ēkās - R.:Liesma, 1975.

Jaunums!!: Temperatūra un Gaisa kondicionēšana · Redzēt vairāk »

Gaisa masa

Ziemeļameriku un citus kontinentus, kuri ir atdalīti ar frontālām robežām Gaisa masa ir plašs atmosfēras apakšējās daļas (troposfēras) apgabals ar līdzīgām fizikālajām īpašībām.

Jaunums!!: Temperatūra un Gaisa masa · Redzēt vairāk »

Gaisa mitrums

Tropiskajos mežos bieži ir augsts mitruma līmenis Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums gaisā.

Jaunums!!: Temperatūra un Gaisa mitrums · Redzēt vairāk »

Gaisa temperatūra

Gaisa temperatūra ir viens no Zemes atmosfēras termodinamiskajiem lielumiem, kas raksturo gaisa sasiluma pakāpi jeb temperatūru.

Jaunums!!: Temperatūra un Gaisa temperatūra · Redzēt vairāk »

Galvenās secības zvaigzne

Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.

Jaunums!!: Temperatūra un Galvenās secības zvaigzne · Redzēt vairāk »

Ganimēds (pavadonis)

Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Garspuru mako haizivs

Garspuru mako haizivs (Isurus paucus) ir liela auguma makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) skrimšļzivju suga.

Jaunums!!: Temperatūra un Garspuru mako haizivs · Redzēt vairāk »

Gāzizlāde

Gāzizlāde ir procesu kopums, kas norisinās gāzē, kurā plūst elektriskā strāva.

Jaunums!!: Temperatūra un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Gāzu konstante

Par gāzu konstanti sauc gan universālo gāzu konstanti, gan specifisko gāzu konstanti.

Jaunums!!: Temperatūra un Gāzu konstante · Redzēt vairāk »

Gē-Lisaka likums

Animācija, kas parāda attiecību starp tilpumu un temperatūru, kad masa un spiediens ir konstants Gē-Lisaka likums ir viens no ideālās gāzes likumiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Gē-Lisaka likums · Redzēt vairāk »

Geizers

Strokkura geizers Īslandē Geizers ir karstais avots, kam raksturīga neregulāra karstā ūdens vai tvaika izšaušanās no Zemes dzīlēm.

Jaunums!!: Temperatūra un Geizers · Redzēt vairāk »

Gepards

Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).

Jaunums!!: Temperatūra un Gepards · Redzēt vairāk »

Gijoms Amontons

Gijoms Amontons (franču: Guillaume Amontons) bija franču fiziķis un mehāniķis, Francijas Zinātņu akadēmijas loceklis, viens no triboloģijas aizsācējiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Gijoms Amontons · Redzēt vairāk »

Glābējs

Glābējs ir glābšanas dienesta darbinieks, kas pirmais ierodas nelaimes vietā.

Jaunums!!: Temperatūra un Glābējs · Redzēt vairāk »

Glāzgova

Glāzgova ir lielākā Skotijas pilsēta un trešā lielākā Apvienotajā Karalistē pēc Londonas un Birmingemas.

Jaunums!!: Temperatūra un Glāzgova · Redzēt vairāk »

Globālā sasilšana

Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.

Jaunums!!: Temperatūra un Globālā sasilšana · Redzēt vairāk »

Gludenā čūska

Gludenā čūska (Coronella austriaca) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie gludeno čūsku ģints (Coronella).

Jaunums!!: Temperatūra un Gludenā čūska · Redzēt vairāk »

Grafīts

Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).

Jaunums!!: Temperatūra un Grafīts · Redzēt vairāk »

Griba

Griba jeb gribasspēks ir cilvēkam piemītoša īpašība, kas izpaužas viņa spējā pārvaldīt savu psihi un rīcību.

Jaunums!!: Temperatūra un Griba · Redzēt vairāk »

Grundulis

Grundulis (Gobio gobio) ir neliela auguma grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eiropas mērenajā joslā.

Jaunums!!: Temperatūra un Grundulis · Redzēt vairāk »

Gultas blakts

Gultas blakts (Cimex lectularius) ir asinsblakšu dzimtas (Cimicidae) ektoparazīts, kas pamatā barojas ar cilvēka asinīm, nereti arī sikspārņu vai putnu asinīm.

Jaunums!!: Temperatūra un Gultas blakts · Redzēt vairāk »

Gumija

Skrituļhokeja bumba no gumijas Gumija (— 'sveķi') ir materiāls, ko iegūst dabīgā vai sintētiskā kaučuka vulkanizācijas (apstrādes ar sēru) procesā.

Jaunums!!: Temperatūra un Gumija · Redzēt vairāk »

Gutācija

Gutācijas šķidruma pilieni uz zemenes lapām Gutācija (no gutta — ‘piliens’) ir ksilēmas šķidruma pilienu izdalīšanās lapu malu vai galu rajonā.

Jaunums!!: Temperatūra un Gutācija · Redzēt vairāk »

Haleja komēta

Haleja komēta (oficiālais apzīmējums 1P/Halley) ir periodiskā komēta, kuru var redzēt ik pēc 75 — 76 gadiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Haleja komēta · Redzēt vairāk »

Hameleoni

Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.

Jaunums!!: Temperatūra un Hameleoni · Redzēt vairāk »

HD 147513 b

HD 147513 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 147513, kura atrodas 12,87 pc attālumā no Zemes Skorpiona zvaigznājā.

Jaunums!!: Temperatūra un HD 147513 b · Redzēt vairāk »

HD 50554 b

HD 50554 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 50554, kura atrodas 30 pc attālumā no Zemes Dvīņu zvaigznājā.

Jaunums!!: Temperatūra un HD 50554 b · Redzēt vairāk »

HD 81040 b

HD 81040 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 81040, kura atrodas 33,1 pc attālumā no Zemes Lauvas zvaigznājā.

Jaunums!!: Temperatūra un HD 81040 b · Redzēt vairāk »

Heila—Bopa komēta

Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.

Jaunums!!: Temperatūra un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »

Hercšprunga—Rasela diagramma

Hercšprunga—Rasela diagramma ir sakarības starp absolūto zvaigžņlielumu, starjaudu, spektra klasi un zvaigznes virsmas temperatūru grafisks attēlojums.

Jaunums!!: Temperatūra un Hercšprunga—Rasela diagramma · Redzēt vairāk »

Hidrovizlas

Hidrovizla vermikulīts. Hidrovizlas ir silikātu klases minerālu grupa, kas no vizlas atšķiras ar lielāku saistīta ūdens daudzumu, kas viegli zūd, to uzsildot, un ar mazāku katjonu saturu, kas veido saites starp slāņiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Hidrovizlas · Redzēt vairāk »

Himalaju brūnais lācis

Himalaju brūnais lācis jeb Himalaju sarkanais lācis (Ursus arctos isabellinus) ir viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Temperatūra un Himalaju brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Hipofīze

Hipofīzes atrašanās vieta cilvēka galvaskausā iekrāsota sarkanā krāsā Hipofīze ir endokrīnās sistēmas iekšējās sekrēcijas dziedzeris.

Jaunums!!: Temperatūra un Hipofīze · Redzēt vairāk »

Hlorīti

Hlorīti (no (khlōrós) — 'zaļš') ir vizlveidīgu minerālu grupa silikātu klasē un filosilikātu apakšklasē.

Jaunums!!: Temperatūra un Hlorīti · Redzēt vairāk »

Hloroplasts

Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.

Jaunums!!: Temperatūra un Hloroplasts · Redzēt vairāk »

Holocēna termālais maksimums

Temperatūras holocēnā dažādos reģionos; par 0 tiek pieņemta 20. gadsimta vidus vidējā temperatūra. Visaugstākās smailes ir gaiši zilajai Grenlandei un tumši zilajai Antarktīdai. Eiropa iezīmēta oranžā krāsā. Holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija laika posms holocēnā, kuram bija raksturīga 2—3°C augstāka gaisa temperatūra nekā pirms un pēc tā.

Jaunums!!: Temperatūra un Holocēna termālais maksimums · Redzēt vairāk »

Homeostāze

cilvēka — rokas Homeostāze (homoios — ‘līdzīgs’ un, stasis — ‘miera stāvoklī’) ir sistēmu, to vidū arī dzīvo organismu, spēja jebkurā līmenī saglabāt patstāvību un pastāvību.

Jaunums!!: Temperatūra un Homeostāze · Redzēt vairāk »

Hromosfēra

Saules attēls Hα spektrālajā līnijā. Hromosfēra (no sengr. χρομα — krāsa; σφαίρα — sfēra) ir relatīvi plāns slānis (10 000 km) virs fotosfēras.

Jaunums!!: Temperatūra un Hromosfēra · Redzēt vairāk »

Hroms

Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.

Jaunums!!: Temperatūra un Hroms · Redzēt vairāk »

Humusvielas

Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).

Jaunums!!: Temperatūra un Humusvielas · Redzēt vairāk »

Ideāla gāze

Ideāla gāze ir gāzes vienkāršots modelis.

Jaunums!!: Temperatūra un Ideāla gāze · Redzēt vairāk »

Ideālas gāzes likums

Ideālas gāzes likums ir hipotētiskās ideālās gāzes stāvokļa vienādojums.

Jaunums!!: Temperatūra un Ideālas gāzes likums · Redzēt vairāk »

Ieži

Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).

Jaunums!!: Temperatūra un Ieži · Redzēt vairāk »

Iekaisums

Akūts mandeļu iekaisums — angīna jeb tonsilīts Iekaisums ir patoloģisks process — atbildes reakcija uz organisma audu bojājumu vai patogēna kairinātāja (ķīmiska, bioloģiska vai cita rakstura) iedarbību.

Jaunums!!: Temperatūra un Iekaisums · Redzēt vairāk »

Iekšējā enerģija

Iekšējā enerģija fizikā (nepārtrauktas vides fizika, termodinamika, statistiskā fizika) ir termodinamiskas sistēmas pilnās enerģijas daļa, kurā neietilpst sistēmas kustības kinētiskā enerģija un mijiedarbības ar citām sistēmām potenciālā enerģija.

Jaunums!!: Temperatūra un Iekšējā enerģija · Redzēt vairāk »

Ielas kanjons

Manhatanā Ielas kanjons, arī pilsētas kanjons, ir vieta pilsētā, kur ielas malās atrodas vairākas augstceltnes vai debesskrāpji, kas rada kanjonam līdzīgus apstākļus šajā vietā.

Jaunums!!: Temperatūra un Ielas kanjons · Redzēt vairāk »

Iesnas

Biežākie iesnu simptomi ir aizlikts deguns, šķaudīšana un pilošs deguns vai izteikta puņķu veidošanās. Iesnas jeb rinīts ir deguna dobuma gļotādas iekaisums.

Jaunums!!: Temperatūra un Iesnas · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Temperatūra un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas ģeogrāfija

Igaunijas fizioģeogrāfiskā karte Igaunija atrodas Ziemeļeiropā starp 57,3° un 59,5° ziemeļu platuma paralēlēm un starp 21,5° un 28,1° austrumu garuma meridiānām.

Jaunums!!: Temperatūra un Igaunijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Ikšķiles novads

Ikšķiles novads bija pašvaldība Vidzemē, Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Temperatūra un Ikšķiles novads · Redzēt vairāk »

Imperatorpingvīns

Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).

Jaunums!!: Temperatūra un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns (Tursiops aduncus) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo siltajos mērenās joslas un tropiskajos ūdeņos Indijas un Klusajā okeānā, izvairoties no aukstajiem polārajiem ūdeņiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns · Redzēt vairāk »

Induktivitātes spole

Spole jeb, precīzāk, induktivitātes spole (no latīņu inductio — 'ierosināšana') ir pasīvais radioelements, kam piemīt relatīvi liela induktivitāte, bet maza kapacitāte un aktīvā (omiskā) pretestība.

Jaunums!!: Temperatūra un Induktivitātes spole · Redzēt vairāk »

Infrasarkanais starojums

Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (siltuma) starojumā Infrasarkanais jeb siltuma starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 1 000 000 nm līdz 760 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).

Jaunums!!: Temperatūra un Infrasarkanais starojums · Redzēt vairāk »

Inversija (meteoroloģija)

Inversijas rezultātā radusies dūmaka Skotijā. Inversija ir anomālas kaut kāda parametra izmaiņas atmosfērā atkarībā no augstuma.

Jaunums!!: Temperatūra un Inversija (meteoroloģija) · Redzēt vairāk »

Istabas muša

Istabas muša jeb mājas muša (Musca domestica) pieder mušu dzimtai (Muscidae), Muscoidea virsdzimtai divspārņu kārtā (Diptera).

Jaunums!!: Temperatūra un Istabas muša · Redzēt vairāk »

Izdzīvošana

Izdzīvošana ir spēja ekstemālās situācijās palikt dzīvam.

Jaunums!!: Temperatūra un Izdzīvošana · Redzēt vairāk »

Izotoniskais koeficients

Izotoniskais koeficients (saukts arī par van't Hofa faktoru; apzīmē ar i) — bezdimensijas parametrs, kas raksturo vielas uzvedību šķīdumā.

Jaunums!!: Temperatūra un Izotoniskais koeficients · Redzēt vairāk »

Jaks

Jaks (Bos grunniens domesticētajiem jakiem un Bos mutus savvaļas jakiem) ir liela auguma vēršu ģints (Bos) pārnadzis.

Jaunums!!: Temperatūra un Jaks · Redzēt vairāk »

Jakutska

Jakutska, arī Ģokūskaja, ir Sahas Republikas galvaspilsēta Ļenas upes krastā Krievijas Federācijas austrumos, 8468 km no Maskavas.

Jaunums!!: Temperatūra un Jakutska · Redzēt vairāk »

Janvāra klimats Latvijā

Janvāra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Janvāra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Japānas āpsis

Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.

Jaunums!!: Temperatūra un Japānas āpsis · Redzēt vairāk »

Jautājums par barometru

Barometrs Jautājums par barometru ir nepilnīgi formulēta eksāmena jautājuma piemērs, kurš paredz šauru pieeju studiju priekšmeta robežās un var radīt morālu dilemmu eksaminatoram, ja studenta atbilde sniedzas ārpus šīm robežām, bet citādi ir korekta.

Jaunums!!: Temperatūra un Jautājums par barometru · Redzēt vairāk »

Jūlija klimats Latvijā

Jūlija klimats Latvijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Jūlija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņa

Jūrascūciņa (Cavia porcellus) ir viena no deviņām jūrascūciņu ģints sugām.

Jaunums!!: Temperatūra un Jūrascūciņa · Redzēt vairāk »

Jūrasgrundulis

Jūrasgrundulis (Pomatoschistus microps) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Temperatūra un Jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Jūrasvēdzele

Jūrasvēdzele jeb četrtaustekļu jūrasvēdzele (Enchelyopus cimbrius) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) zivju suga, kas ir vienīgā suga četrtaustekļu jūrasvēdzeļu ģintī (Enchelyopus).

Jaunums!!: Temperatūra un Jūrasvēdzele · Redzēt vairāk »

Jonu dzinējs

Attēlā parādīta jonu dzinēja darbības shēma (angļu valodā) Jonu dzinējs ir reaktīvā raķešdzinēja veids, kurā par darbvielu izmanto jonizētu gāzi (tipiski ksenonu, argonu, slāpekli, amonjaku, cēziju, indiju u.c.), kas paātrināta elektriskajā vai elektromagnētiskajā laukā.

Jaunums!!: Temperatūra un Jonu dzinējs · Redzēt vairāk »

Jozefs Stefans

Jozefs Stefans (dzimis, miris) bija Karintijas slovēņu izcelsmes Austrijas impērijas / Austroungārijas fiziķis, matemātiķis un dzejnieks.

Jaunums!!: Temperatūra un Jozefs Stefans · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.

Jaunums!!: Temperatūra un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Juris Imants Aivars

Juris Imants Aivars (dzimis Jēkabpilī, miris) bija latviešu ārsts, fiziologs, LZA emeritēts zinātnieks.

Jaunums!!: Temperatūra un Juris Imants Aivars · Redzēt vairāk »

Kaķis

Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Kaķis · Redzēt vairāk »

Kaļamība

Tabula, kur metālu kaļamība un velmējamība samazinās Kaļamība ir metāla spēja ļauties apstrādei ar spiedienu, pieņemt jaunu formu siltuma vai spiedes iedarbībā neplaisājoties.

Jaunums!!: Temperatūra un Kaļamība · Redzēt vairāk »

Kainozojs

Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Temperatūra un Kainozojs · Redzēt vairāk »

Kalcija oksīds

Stipri eksotermiskā kaļķu dzēšanas reakcija, kuras laikā temperatūra var sasniegt 300 °C Kalcija oksīds (CaO, nedzēstie kaļķi) ir balta, kristāliska viela, kas reaģē ar ūdeni.

Jaunums!!: Temperatūra un Kalcija oksīds · Redzēt vairāk »

Kalifornijas kondors

Kalifornijas kondors (Gymnogyps californianus) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns.

Jaunums!!: Temperatūra un Kalifornijas kondors · Redzēt vairāk »

Kalluss

Kallusi uz agarizētas barotnes Auga kalluss ir amorfi auga audi, kuri rodas, neorganizēti vairojoties augu šūnām.

Jaunums!!: Temperatūra un Kalluss · Redzēt vairāk »

Kamenes

Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Temperatūra un Kamenes · Redzēt vairāk »

Kamieļi

Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Temperatūra un Kamieļi · Redzēt vairāk »

Kanādas bēdrozis

Kanādas bēdrozis jeb pelēkais bēdrozis, arī pelēkais sīlis (Perisoreus canadensis) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams visā Ziemeļamerikas ziemeļu boreālajā zonā.

Jaunums!!: Temperatūra un Kanādas bēdrozis · Redzēt vairāk »

Kanādas bebrs

Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Temperatūra un Kanādas bebrs · Redzēt vairāk »

Kanādas sfinkss

Kanādas sfinkss ir bezspalvu kaķis, ar lielām ausīm un krokainu ādu.

Jaunums!!: Temperatūra un Kanādas sfinkss · Redzēt vairāk »

Kandela

Kandela (no — 'svece'; apzīmējums: cd) ir SI sistēmas gaismas stipruma mērvienība.

Jaunums!!: Temperatūra un Kandela · Redzēt vairāk »

Kapibara

Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.

Jaunums!!: Temperatūra un Kapibara · Redzēt vairāk »

Karaliskā kobra

Karaliskā kobra jeb karaļkobra (Ophiophagus hannah) ir lielākā un viena no indīgākajām kobru dzimtas (Elapidae) čūskām, un tā ir vienīgā suga karalisko kobru ģintī (Ophiophagus).

Jaunums!!: Temperatūra un Karaliskā kobra · Redzēt vairāk »

Karūsa

Karūsa (Carassius carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivis, kas plaši sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Karūsa · Redzēt vairāk »

Karbīdi

Kalcija karbīds Karbīdi ir elementu binārie savienojumi ar oglekli.

Jaunums!!: Temperatūra un Karbīdi · Redzēt vairāk »

Karpa

Karpa, Eiropas karpa jeb sazāns (Cyprinus carpio) ir plaši izplatīta saldūdens karpu dzimtas (Cyprinidae) zivs, kuras dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Rietumāzija un daļēji Centrālāzija (no Turcijas līdz Afganistānai un Tadžikistānai). Savvaļas populācija Eiropā ir apdraudēta, un karpa dabīgajās ūdenstilpēs sastopama reti, toties tās domestificētā forma ir introducēta visā pasaulē.

Jaunums!!: Temperatūra un Karpa · Redzēt vairāk »

Karpu dzimta

Karpu dzimta (Cyprinidae) ir viena no karpu apakškārtas (Cyprinoidei) dzimtām.

Jaunums!!: Temperatūra un Karpu dzimta · Redzēt vairāk »

Katabatiskais vējš

No ledāja "noplūstošs" katabatiskais vējš. Katabatiskais vējš (no — nolaišanās) ir blīva un auksta gaisa plūsma, kas veidojas, atdzisušām gaisa masām gravitācijas ietekmē nolaižoties pa zemes virsmas nogāzēm.

Jaunums!!: Temperatūra un Katabatiskais vējš · Redzēt vairāk »

Katodluminiscence

Katodluminiscence ir luminiscences veids, kas rodas, ja vielu apstaro ar elektronu kūli (katodstariem), kur elektronu enerģija ir 102 — 105 eV.

Jaunums!!: Temperatūra un Katodluminiscence · Redzēt vairāk »

Kaza

Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).

Jaunums!!: Temperatūra un Kaza · Redzēt vairāk »

Kaze

Kaze (Pelecus cultratus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga kažu ģintī (Pelecus).

Jaunums!!: Temperatūra un Kaze · Redzēt vairāk »

Kālija hlorāts

Kālija hlorāts (Bertolē sāls, KClO3) ir hlorskābes kālija sāls.

Jaunums!!: Temperatūra un Kālija hlorāts · Redzēt vairāk »

Kāmji

Kāmji, kāmju apakšdzimta (Cricetinae) ir viena no piecām kāmju dzimtas (Cricetidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Temperatūra un Kāmji · Redzēt vairāk »

Kelvins

Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.

Jaunums!!: Temperatūra un Kelvins · Redzēt vairāk »

Kepena klimata klasifikācija

Kepena klimata klasifikācija ir viena no plašāk lietotajām klimata klasifikācijas sistēmām.

Jaunums!!: Temperatūra un Kepena klimata klasifikācija · Redzēt vairāk »

Kepler-10

Kepler-10 ir 11.

Jaunums!!: Temperatūra un Kepler-10 · Redzēt vairāk »

Kepler-7

Kepler-7 ir 13.

Jaunums!!: Temperatūra un Kepler-7 · Redzēt vairāk »

Keramika

Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.

Jaunums!!: Temperatūra un Keramika · Redzēt vairāk »

Kimberlīts

Kimberlīts no ASV Kimberlīts ir ultrabāzisks, intruzīvs,, 32.—33.

Jaunums!!: Temperatūra un Kimberlīts · Redzēt vairāk »

Klaburčūsku apakšdzimta

Klaburčūsku apakšdzimta (Crotalinae) ir lielākā un plašākā odžu dzimtas (Viperidae) apakšdzimta, kurā apvienotas 229 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 21 ģintī.

Jaunums!!: Temperatūra un Klaburčūsku apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Temperatūra un Klimats · Redzēt vairāk »

Kloākaiņi

Kloākaiņi jeb oldējēji (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria).

Jaunums!!: Temperatūra un Kloākaiņi · Redzēt vairāk »

Knābjgalvji

Knābjgalvji (Rhynchocephalia) pieder pie lepidozauru apakšklases.

Jaunums!!: Temperatūra un Knābjgalvji · Redzēt vairāk »

Kodolsintēze

tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.

Jaunums!!: Temperatūra un Kodolsintēze · Redzēt vairāk »

Kompresors

Kompresors ir mehāniska ierīce, kas palielina gāzes spiedienu, samazinot tās tilpumu.

Jaunums!!: Temperatūra un Kompresors · Redzēt vairāk »

Kondensators

Kondensatora attēlojums elektriskajās shēmās. No kreisās puses uz labo: kondensators ar nemainīgu kapacitāti, polarizēts kondensators, maiņkondensators Kondensators (no — 'sablīvēt') jeb, precīzāk, elektriskais kondensators ir ierīce elektriskā lauka enerģijas uzkrāšanai — pasīvais elektronikas komponents (radiodetaļa) ar noteiktu elektriskās kapacitātes vērtību un lielu reaktīvo pretestību.

Jaunums!!: Temperatūra un Kondensators · Redzēt vairāk »

Kondicionieris

Uz loga uzstādāms gaisa kondicionieris izmantošanai vienā telpā Kondicionieris ir ierīce optimālu klimatisko apstākļu uzturēšanai.

Jaunums!!: Temperatūra un Kondicionieris · Redzēt vairāk »

Konteinerkuģis

Konteinerkuģis ''OOCL Hong Kong'' Konteinerkuģi ir kravas kuģi, kuri pārvadā kravas intermodālajos konteineros.

Jaunums!!: Temperatūra un Konteinerkuģis · Redzēt vairāk »

Kontinentālā Zemes garoza

Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.

Jaunums!!: Temperatūra un Kontinentālā Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Kopāls

Kopāls no Madagaskaras Kopāls ir dzintaram līdzīgi fosilizēti vai daļēji fosilizēti tropiskās joslas koku sveķi, jo īpaši aromātiskie sveķi no kopāla koka (Protium copal), kas ir jaunāki par 30 miljoniem gadu.

Jaunums!!: Temperatūra un Kopāls · Redzēt vairāk »

Koraļļi

Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).

Jaunums!!: Temperatūra un Koraļļi · Redzēt vairāk »

Kornvolas rekss

Kornvolas rekss ir kaķu šķirne ar sprogainu pavilnu, bez segapspalvojuma, kas selekcionēta Anglijā 1950.

Jaunums!!: Temperatūra un Kornvolas rekss · Redzēt vairāk »

Krava

Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.

Jaunums!!: Temperatūra un Krava · Redzēt vairāk »

Kravas automašīna

Būvniecībā izmantojams pašizgāzēja kravas auto ''Daimler-Lastwagen'', 1896 Kravas automašīna ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas paredzēts dažādu kravu pārvadāšanai.

Jaunums!!: Temperatūra un Kravas automašīna · Redzēt vairāk »

Krēpjaita

Krēpjaita (Ammotragus lervia), saukta arī par arui, ir Ziemeļāfrikas kalnos dzīvojošs dobradžu dzimtas (Bovidae) pārnadzis, kas ir vienīgā suga krēpjaitu ģintī (Ammotragus).

Jaunums!!: Temperatūra un Krēpjaita · Redzēt vairāk »

Krekings

butēnu — šī ir tipiska ogļūdeņražu disproporcionēšanās reakcija Krekings (no — sašķelt) ir piesātināto ogļūdeņražu (alkānu) termiskās pārvērtības.

Jaunums!!: Temperatūra un Krekings · Redzēt vairāk »

Krioterapija

Krioterapija (sengrieķu κρύος — 'sals', θεραπεία — 'dziedināšana') ir terapijas veids, kurā uz cilvēka ādu vai audiem ķermeņa dziļumā tiek veikta iedarbība ar zemām temperatūrām.

Jaunums!!: Temperatūra un Krioterapija · Redzēt vairāk »

Ktenofori

Ktenofori jeb ktenoporas (Ctenophora) ir jūras, galvenokārt planktona, dzīvnieki.

Jaunums!!: Temperatūra un Ktenofori · Redzēt vairāk »

Kušana

Ledus kušana glāzē Kušana ir process, kurā cietviela pāriet šķidrajā fāzē.

Jaunums!!: Temperatūra un Kušana · Redzēt vairāk »

Kušanas temperatūra

Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).

Jaunums!!: Temperatūra un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »

Kursas zemiene

Kursas zemiene ir zemiene Latvijas rietumdaļā, Kurzemes centrālajā daļā, pamatiežu ieliecē starp Rietumkursas un Austrumkursas augstieni.

Jaunums!!: Temperatūra un Kursas zemiene · Redzēt vairāk »

Kustības ātrums

Ķermeņa veikto ceļu noteiktā laika posmā raksturo ātrums Ātrums ir fizikāls lielums, kas raksturo kustīga ķermeņa vai materiāla punkta veikto ceļu noteiktā laika periodā.

Jaunums!!: Temperatūra un Kustības ātrums · Redzēt vairāk »

Laga

Laga Laga (angliski — chip log, krieviski - Лаг) ir navigācijas instruments, kuru jūrnieki izmanto, lai noteiktu kuģa ātrumu attiecībā pret ūdeni.

Jaunums!!: Temperatūra un Laga · Redzēt vairāk »

Laikapstākļi

Laikapstākļi ir meteroloģisko parametru un parādību kopums, kuri ietekmē cilvēka dzīvi un nodarbošanos.

Jaunums!!: Temperatūra un Laikapstākļi · Redzēt vairāk »

Lapu krāsu maiņa rudenī

Skābarža lapu krāsas maiņa rudenī Lapu krāsu maiņa parasti tiek novērota rudenī mērenā joslas lapu koku mežos.

Jaunums!!: Temperatūra un Lapu krāsu maiņa rudenī · Redzēt vairāk »

Lasis

Lasis jeb Atlantijas lasis (Salmo salar) ir lašu dzimtas (Salmonidae) liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu ģintij (Salmo).

Jaunums!!: Temperatūra un Lasis · Redzēt vairāk »

Lasvegasa

Lasvegasa ir pilsēta ASV, lielākā pilsēta Nevadas štatā.

Jaunums!!: Temperatūra un Lasvegasa · Redzēt vairāk »

Latgales augstiene

Latgales augstiene ir visplašākā Latvijas augstiene, tā atrodas Latvijas austrumdaļā.

Jaunums!!: Temperatūra un Latgales augstiene · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Temperatūra un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas klimats

2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.

Jaunums!!: Temperatūra un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »

Lauks (fizika)

Elektriskā lauka līnijas ap pozitīvu (sarkans) un negatīvu (zils) lādiņu. Fizikā lauks ir funkcija, kas laiktelpas punktiem piekārto kādu fizikālu lielumu.

Jaunums!!: Temperatūra un Lauks (fizika) · Redzēt vairāk »

Lautas grāfiste

Lautas grāfiste ir grāfiste Īrijā, Lensteras provincē.

Jaunums!!: Temperatūra un Lautas grāfiste · Redzēt vairāk »

Lavīnfotodiode

Silīcija lavīnfotodiodes struktūra. 1 — omiskie kontakti; 2 — pretatstarošanās pārklājums Lavīnfotodiode (LFD;, APD) ir augstas jutības pusvadītāja elektroniska ierīce, kas, izmantojot fotoelektrisko efektu, pārveido gaismu par elektrību.

Jaunums!!: Temperatūra un Lavīnfotodiode · Redzēt vairāk »

Lazareva (polārstacija)

Lazareva bija PSRS polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Temperatūra un Lazareva (polārstacija) · Redzēt vairāk »

Lārisa (pavadonis)

Lārisa ir piektais tuvākais Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Temperatūra un Lārisa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Lāsteka

Lāsteka Lāsteka ir dabīgi veidojies ledus gabals, kas nokarājas no kādas ēkas jumta, vada, koka zara u.c. Dažreiz par lāstekām sauc arī citus nokarenas formas cietus notecējumus, piemēram, stalaktītus.

Jaunums!!: Temperatūra un Lāsteka · Redzēt vairāk »

Līdaka

Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.

Jaunums!!: Temperatūra un Līdaka · Redzēt vairāk »

Līnis

Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.

Jaunums!!: Temperatūra un Līnis · Redzēt vairāk »

Lūpas

Lūpas Lūpas ir cilvēka un daudzu citu dzīvnieku mutes ārējais orgāns.

Jaunums!!: Temperatūra un Lūpas · Redzēt vairāk »

Lēļu dzimta

Lēļu dzimta (Caprimulgidae) ir viena no lēļveidīgo kārtas (Caprimulgiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Temperatūra un Lēļu dzimta · Redzēt vairāk »

Ledainais lietus

Ledainais lietus ir cieti nokrišņi, kuri izkrīt pie gaisa temperatūras zem nulles (parasti pie 0, −10 °C, retāk pat pie −15 °C) cietu un caurspīdīgu ledus bumbiņu veidā ar diametru 1—3 mm.

Jaunums!!: Temperatūra un Ledainais lietus · Redzēt vairāk »

Ledus

235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.

Jaunums!!: Temperatūra un Ledus · Redzēt vairāk »

Ledus dziļurbums

Vostokas stacija ar divām dziļurbšanas iekārtām priekšplānā Ledus dziļurbums ir glacioloģijas izpētes metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti ledus vairoga hronoloģiski paraugi.

Jaunums!!: Temperatūra un Ledus dziļurbums · Redzēt vairāk »

Leduslācis

Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Temperatūra un Leduslācis · Redzēt vairāk »

Ledusskapis

Tipisks ledusskapis ar atvērtām durvīm Ledusskapis ir ierīce, kas sastāv no siltumizolējoša nodalījuma un siltumsūkņa.

Jaunums!!: Temperatūra un Ledusskapis · Redzēt vairāk »

Leopards

Leopards (Panthera pardus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).

Jaunums!!: Temperatūra un Leopards · Redzēt vairāk »

Lielais skudrlācis

Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.

Jaunums!!: Temperatūra un Lielais skudrlācis · Redzēt vairāk »

Lielais sprādziens

Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.

Jaunums!!: Temperatūra un Lielais sprādziens · Redzēt vairāk »

Lielais susuris

Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).

Jaunums!!: Temperatūra un Lielais susuris · Redzēt vairāk »

Lielā baltā haizivs

Lielā baltā haizivs jeb baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir vienīgā lielo balto haizivju ģints (Carcharodon) mūsdienās dzīvojoša suga.

Jaunums!!: Temperatūra un Lielā baltā haizivs · Redzēt vairāk »

Lielzvīņu platpieris

Lielzvīņu platpieris jeb Vjetnamas platpieris (Hypophthalmichthys harmandi) ir melnvēderu dzimtas (Xenocyprididae) saldūdens zivs, kas mājo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Lielzvīņu platpieris · Redzēt vairāk »

Liesma

Uguns liesmas Liesma ir uguns redzamā, gaismu izstarojošā daļa.

Jaunums!!: Temperatūra un Liesma · Redzēt vairāk »

Liofilizācija

Liofilizētas zemenes Liofilizācija jeb aukstā žāvēšana ir produkta žāvēšanas process, kurā produktā saturošais ūdens sasalst un ledus pie zemiem spiedieniem iztvaiko sublimācijas ceļā.

Jaunums!!: Temperatūra un Liofilizācija · Redzēt vairāk »

Lokizlāde

Lokizlāde starp divām naglām Lokizlāde ir viens no elektriskās izlādes veidiem gāzēs.

Jaunums!!: Temperatūra un Lokizlāde · Redzēt vairāk »

Luminiscence

Luminiscējoši kristāli Luminiscence ir spontāna elektromagnētiskā starojuma emisija, kuru neizsauc melna ķermeņa starojums, bet gan enerģijas atbrīvošanās, elektroniem pārejot no ierosināta stāvokļa uz pamatstāvokli.

Jaunums!!: Temperatūra un Luminiscence · Redzēt vairāk »

Maija klimats Latvijā

Maija klimats Latvijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Maija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Mailīte

Mailīte (Phoxinus phoxinus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Mailīte · Redzēt vairāk »

Makemake

(136472) Makemake ir trešā lielākā zināmā pundurplanēta Saules sistēmā, kā arī trešais lielākais objekts Koipera joslā (aiz Plutona un Erīdas).

Jaunums!!: Temperatūra un Makemake · Redzēt vairāk »

Makreļhaizivis

Makreļhaizivis jeb makreļhaizivju dzimta (Lamnidae) ir makreļhaizivjveidīgo kārtas (Lamniformes) dzimta, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas haizivju sugas.

Jaunums!!: Temperatūra un Makreļhaizivis · Redzēt vairāk »

Mangāns

Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.

Jaunums!!: Temperatūra un Mangāns · Redzēt vairāk »

Mars-2

Mars-2 un Mars-3 bija identiski PSRS aparāti.

Jaunums!!: Temperatūra un Mars-2 · Redzēt vairāk »

Mars-3

Mars-3 un Mars-2 bija identiski PSRS kosmiskie aparāti.

Jaunums!!: Temperatūra un Mars-3 · Redzēt vairāk »

Marsa izpēte

Viens no pašgājējiem, kas ir nosēdies uz Marsa virsmas. Marsa izpēte ir svarīga Visuma izpētes daļa, kuras uzdevums ir izpētīt Marsu un tajā aktīvi ir iesaistījušās ASV, AAE, Eiropas Savienība, Indija, Japāna, Krievijas Federācija un Ķīnas Tautas Republika.

Jaunums!!: Temperatūra un Marsa izpēte · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Temperatūra un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Marta klimats Latvijā

Marta klimats Latvijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Marta klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Materiāls

Materiāls (— 'vielisks') ir viela vai vielu maisījums, no kā kaut kas tiek izgatavots vai kas nepieciešams kaut kādām izgatavošanas darbībām.

Jaunums!!: Temperatūra un Materiāls · Redzēt vairāk »

Mazais jūrasgrundulis

Mazais jūrasgrundulis (Pomatoschistus minutus) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Temperatūra un Mazais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Mazais susuris

Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).

Jaunums!!: Temperatūra un Mazais susuris · Redzēt vairāk »

Mājas trusis

Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.

Jaunums!!: Temperatūra un Mājas trusis · Redzēt vairāk »

Mājas vista

Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.

Jaunums!!: Temperatūra un Mājas vista · Redzēt vairāk »

Mālpils pagasts

Mālpils pagasts ir pagasts Siguldas novadā, Vidzemē, kas robežojas ar Siguldas novada Allažu, Mores un Siguldas pagastu, Ropažu novada Ropažu pagastu, Cēsu novada Amatas pagastu un Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastu.

Jaunums!!: Temperatūra un Mālpils pagasts · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Temperatūra un Mēness · Redzēt vairāk »

Meža sicista

Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Temperatūra un Meža sicista · Redzēt vairāk »

Medūzas

Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām.

Jaunums!!: Temperatūra un Medūzas · Redzēt vairāk »

Melnais amūrs

Melnais amūrs (Mylopharyngodon piceus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga melno amūru ģintī (Mylopharyngodon).

Jaunums!!: Temperatūra un Melnais amūrs · Redzēt vairāk »

Melnais jūrasgrundulis

Melnais jūrasgrundulis jeb melnā gobija (Gobius niger) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Temperatūra un Melnais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Menca

Menca jeb Atlantijas menca (Gadus morhua) ir mencu dzimtas (Gadidae) zivju suga.

Jaunums!!: Temperatūra un Menca · Redzēt vairāk »

Mencas

Mencas, mencu ģints (Gadus) ir viena no mencu dzimtas (Gadidae) ģintīm, kas apvieno trīs jūrā dzīvojošas zivju sugas.

Jaunums!!: Temperatūra un Mencas · Redzēt vairāk »

Merkurs (planēta)

Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.

Jaunums!!: Temperatūra un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »

Merlangs

Merlangs (Merlangius merlangus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga merlangu ģintī (Merlangius).

Jaunums!!: Temperatūra un Merlangs · Redzēt vairāk »

Metamorfie ieži

Kvarcīts ir viens no metamorfajiem iežiem Metamorfie ieži ir ieži, kas metamorfisma procesā veidojušies no nogulumiežiem, magmatiskiem iežiem un no vecākiem metamorfiem iežiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Metamorfie ieži · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Temperatūra un Metāli · Redzēt vairāk »

Meteostacija

Meteostacija Viktorijā, Austrālijā Meteostacija — dažādu meteoroloģisko mērinstrumentu kopums meteoroloģisko datu izmērīšanai un laikapstākļu novērošanai.

Jaunums!!: Temperatūra un Meteostacija · Redzēt vairāk »

Mezosfēra

Mezosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 40 - 80 km augstumā virs Zemes.

Jaunums!!: Temperatūra un Mezosfēra · Redzēt vairāk »

Mirāža

Mirāža ir optiska parādība, kad Saules stari atstarojas uz siltu un aukstu (t.i., dažādi blīvu) gaisa masu robežas.

Jaunums!!: Temperatūra un Mirāža · Redzēt vairāk »

Mistakokarīdi

Mistakokarīdi (Mystacocarida) ir žokļkāju klases apakšklase.

Jaunums!!: Temperatūra un Mistakokarīdi · Redzēt vairāk »

Modelēšanas māls

Modelēšanas māls ir jebkura veidojamo materiālu grupa, ko izmanto veidošanā, tostarp tēlniecībā (skulptūru veidošanā).

Jaunums!!: Temperatūra un Modelēšanas māls · Redzēt vairāk »

Molekulārfizika

Molekulārfizika ir mācība par vielu, kas pēta ķermeņu īpašības atkarībā no to uzbūves, molekulu mijiedarbības spēka un molekulu kustības rakstura.

Jaunums!!: Temperatūra un Molekulārfizika · Redzēt vairāk »

Molodjožnaja

Molodjožnaja ir Krievijas vasaras polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Temperatūra un Molodjožnaja · Redzēt vairāk »

Mukoviscidoze

Mukoviscidoze jeb cistiskā fibroze ir monogēna iedzimta slimība.

Jaunums!!: Temperatūra un Mukoviscidoze · Redzēt vairāk »

Musons

Musons nes nokrišņus Musoni ir pastāvīgs vienas sezonas vējš, kura virziens mainās divreiz gadā un kuru izraisa lielas gaisa temperatūras starpības starp sauszemi un jūru.

Jaunums!!: Temperatūra un Musons · Redzēt vairāk »

Narvalis

Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).

Jaunums!!: Temperatūra un Narvalis · Redzēt vairāk »

Navigācija

Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.

Jaunums!!: Temperatūra un Navigācija · Redzēt vairāk »

Nātrija sulfāts

Nātrija sulfāts (Na2SO4, glaubersāls Na2SO4·10 H2O) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Temperatūra un Nātrija sulfāts · Redzēt vairāk »

Neņūtona šķidrumi

Šķidrumu klasifikācija Neņūtona šķidrumi ir šķidrumi, kuru viskozitāte mainās atkarībā no šķidruma stāvokļa un kustības rakstura.

Jaunums!!: Temperatūra un Neņūtona šķidrumi · Redzēt vairāk »

Negaiss

Negaisa mākonis Negaisa mākoņu tuvošanās. Tipisks negaiss Baltijas jūrā Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.

Jaunums!!: Temperatūra un Negaiss · Redzēt vairāk »

Neitronu zvaigzne

Neitronu zvaigznes uzbūves shēma Neitronu zvaigzne ir zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kurai ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums.

Jaunums!!: Temperatūra un Neitronu zvaigzne · Redzēt vairāk »

Nekovalentā mijiedarbība

Nekovalentā mijiedarbība jeb starpmolekulārie spēki ir mijiedarbība starp molekulām, kuru atšķirībā no kovalentās saites jeb iekšmolekulārajiem spēkiem nenodrošina atomu elektronu mākoņu pārklāšanās.

Jaunums!!: Temperatūra un Nekovalentā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

Nematodes

Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).

Jaunums!!: Temperatūra un Nematodes · Redzēt vairāk »

Nereīda (pavadonis)

Nereīda (gr. Νηρηΐδα) ir trešais pēc lieluma Neptūna pavadonis (ap 340 km diametrā).

Jaunums!!: Temperatūra un Nereīda (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Nernsta vienādojums

Nernsta vienādojums elektroķīmijā ir vienādojums, ko var izmantot (kopā ar citu informāciju), lai noteiktu elektroķīmiskās šūnas potenciālu.

Jaunums!!: Temperatūra un Nernsta vienādojums · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti ķīmijā

Alfrēda Nobela (1833—1896) portrets (autors ''Gösta Florman''). Nobela prēmijas laureāti ķīmijā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju ķīmijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Nobela prēmijas laureāti ķīmijā · Redzēt vairāk »

Noriļska

Noriļska ir pilsēta Krasnojarskas novada ziemeļu daļā Krievijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Noriļska · Redzēt vairāk »

Normāli apstākļi

Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).

Jaunums!!: Temperatūra un Normāli apstākļi · Redzēt vairāk »

Novaja Zemļas efekts

Novaja Zemļas efekts Novaja Zemļas efekts ir viena no trim arktiskajām optiskajām ilūzijām, kas saistītas ar Saules gaismas laušanu gaisa slāņos ar dažādu gaisa temperatūru.

Jaunums!!: Temperatūra un Novaja Zemļas efekts · Redzēt vairāk »

Nuakšota

Nuakšota (Nawākšūṭ — ‘Vēju vieta’) ir Mauritānijas galvaspilsēta.

Jaunums!!: Temperatūra un Nuakšota · Redzēt vairāk »

Nuvistors

Dažādi nuvistori Nuvistors (— ‘jauns’ un vista — ‘skats’) ir miniatūra elektronu lampa metālkeramiskā izpildījumā.

Jaunums!!: Temperatūra un Nuvistors · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs

Oglekļa dioksīda (CO2) uztveršana un uzglabāšana zemes dzīlēs (angl. сarbon capture and storage, CCS) ir process, kas iekļauj sevī CO2 atdalīšanu no rūpnieciskiem un enerģētiskiem avotiem, transportēšanu uz uzglabāšanas vietu un ilglaicīgu izolāciju no atmosfēras.

Jaunums!!: Temperatūra un Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs · Redzēt vairāk »

Ogre

Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Temperatūra un Ogre · Redzēt vairāk »

Ogres rajons

Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Temperatūra un Ogres rajons · Redzēt vairāk »

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.

Jaunums!!: Temperatūra un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »

Oktobra klimats Latvijā

Oktobra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Oktobra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Temperatūra un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Olveida krasula

Olveida krasula (Crassula ovata), sarunvalodā saukta arī par naudas koku, ir sukulents ar kokam līdzīgu izskatu un nelieliem rozā vai baltiem ziediem.

Jaunums!!: Temperatūra un Olveida krasula · Redzēt vairāk »

Osmotiskais spiediens

Osmotiskais spiediens (apzīmē ar π) ir spiediens, kas pielikts puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus, un vērsts virzienā no atšķaidītākā šķīduma (robežgadījumā — tīra šķīdinātāja) uz koncentrētāku.

Jaunums!!: Temperatūra un Osmotiskais spiediens · Redzēt vairāk »

Osmoze

Osmoze - zilās bumbiņas (molekulas) netiek cauri puscaurlaidīgai membrānai, bet rozā šķidrums (šķidrums vai gāze) tiek. Balanss tiek sasniegts, kad abās pusēs rozā šķidruma daudzums uz bumbiņu ir vienāds Osmoze (— 'spiediens, grūdiens') ir izšķīdušu vielu sūkšanās caur puscaurlaidīgo membrānu.

Jaunums!!: Temperatūra un Osmoze · Redzēt vairāk »

Otrais termodinamikas likums

Otrais termodinamikas likums ir termodinamikas princips, kas nosaka ierobežojumus siltuma pārejai no viena ķermeņa uz citu.

Jaunums!!: Temperatūra un Otrais termodinamikas likums · Redzēt vairāk »

Pašaizdegšanās temperatūra

Pašaizdegšanās temperatūra ir minimālā temperatūra, kuru sasniedzot noteiktos apstākļos notiek materiāla pašaizdegšanās bez ārēja aizdedzināšanas avota, tāda kā liesma vai dzirkstele, iedarbības (tiek sasniegta degšanas reakcijas aktivācijas enerģija).

Jaunums!!: Temperatūra un Pašaizdegšanās temperatūra · Redzēt vairāk »

Palede

Palede jeb lapreņģe, arī skalla (Alosa fallax) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastēs no Islandes dienviediem, Britu salām un Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru un Melno jūru ieskaitot.

Jaunums!!: Temperatūra un Palede · Redzēt vairāk »

Paleocēna-eocēna termālais maksimums

Klimata izmaiņas pēdējo 65 mlj. gadu laikā. Redzams straujš temperatūras kāpuma pīķis (PETM) pirms 55 mlj. gadu. Paleocēna-eocēna termālais maksimums (vai Initial Eocene Thermal Maximum, saīsināti PETM vai IETM) ir ģeoloģisks notikums, kas norisinājās uz paleocēna un eocēna robežas (apmēram pirms 55,5 miljoniem gadu), izsaukdams strauju Zemes klimata sasilšanu, būtiskas izmaiņas atmosfērā un vairāku sugu izmiršanu.

Jaunums!!: Temperatūra un Paleocēna-eocēna termālais maksimums · Redzēt vairāk »

Parastā gailene

Parastā gailene (Cantharellus cibarius) ir Latvijā ļoti bieži sastopama neliela gaileņu dzimtas ēdama sēne.

Jaunums!!: Temperatūra un Parastā gailene · Redzēt vairāk »

Parastā vāvere

Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »

Pasaules laikapstākļu rekordu uzskaitījums

Šis ir pasaules laikapstākļu rekordu uzskaitījums.

Jaunums!!: Temperatūra un Pasaules laikapstākļu rekordu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Pavīķe

Pavīķe jeb strauta pavīķe (Alburnoides bipunctatus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Pavīķe · Redzēt vairāk »

Pārkristalizēšana

Pārkristalizēšanas shēma. Attīrāmajai vielai uzlej šķīdinātāju, uzsilda, kamēr kristāli izšķīst, un atdzesē Pārkristalizēšana ir vielu attīrīšanas metode, kas pamatojas uz vielu dažādu šķīdību atšķirīgās temperatūrās (visbiežāk vielu šķīdība pieaug, paaugstinoties temperatūrai).

Jaunums!!: Temperatūra un Pārkristalizēšana · Redzēt vairāk »

Pārsātināts šķīdums

"Ķīmiskais sildītājs" ar pārsātinātu nātrija acetāta šķīdumu Pārsātināts šķīdums ir šķīdums, kas satur vairāk izšķīdušās vielas, nekā nepieciešams to piesātināšanai dotajā temperatūrā.

Jaunums!!: Temperatūra un Pārsātināts šķīdums · Redzēt vairāk »

Pārtikas bojāšanās

Pārtikas bojāšanās ir mikrobiālas un ķīmiskās pārvērtības, kurās pārtika kļūst nepiemērota patēriņam.

Jaunums!!: Temperatūra un Pārtikas bojāšanās · Redzēt vairāk »

Pīļknābis

Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) ir Austrālijas austrumos un Tasmanijā reti sastopams zīdītājs.

Jaunums!!: Temperatūra un Pīļknābis · Redzēt vairāk »

Pērkona negaisi Latvijā

Pērkona negaiss ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.

Jaunums!!: Temperatūra un Pērkona negaisi Latvijā · Redzēt vairāk »

Pelaģiāle

Ezeru pelaģiāles zonējums Pelaģiāle (grieķu. πέλαγος — atklātā jūra) jeb pelaģiskā zona ir ūdens slānis virs bentāles jūrās un okeānos, kā arī ezeros, kas ietver sevī pelaģiālās cenozes ekoloģisko zonu.

Jaunums!!: Temperatūra un Pelaģiāle · Redzēt vairāk »

Pelēkā pīle

Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Temperatūra un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »

Peldēšana

Peldēšana ir pārvietošanās veids ūdenī.

Jaunums!!: Temperatūra un Peldēšana · Redzēt vairāk »

Penicilīni

Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.

Jaunums!!: Temperatūra un Penicilīni · Redzēt vairāk »

Perseverance

Perseverance ( — latv. "Neatlaidība") ir Marsa visurgājējs, kas tika izstrādāts Jezero krātera izpētei NASA misijas "Mars 2020" ietvaros.

Jaunums!!: Temperatūra un Perseverance · Redzēt vairāk »

PH

pH indikatoru iekrāsoti šķīdumi ar dažādu ūdeņraža jonu koncentrāciju (no pH.

Jaunums!!: Temperatūra un PH · Redzēt vairāk »

Pikša

Pikša (Melanogrammus aeglefinus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga pikšu ģintī (Melanogrammus).

Jaunums!!: Temperatūra un Pikša · Redzēt vairāk »

Pingvīnu dzimta

Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.

Jaunums!!: Temperatūra un Pingvīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Pirmais termodinamikas likums

Pirmais termodinamikas likums ir termodinamikas princips, kas saskaņā ar enerģijas nezūdamības likumu nosaka, ka 1) siltumapmaiņas procesā termodinamiskai sistēmai pievadīts siltuma daudzums tiek patērēts divējādi: mainot sistēmas iekšējo enerģiju vai sistēmai pastrādājot mehānisko darbu (darbu veic gāze); 2) termodinamiskajai sistēmai pievadīts siltuma daudzums un tai pielikts darbs izmaina sistēmas iekšējo enerģiju (darbu veic ārējie spēki).

Jaunums!!: Temperatūra un Pirmais termodinamikas likums · Redzēt vairāk »

Pirts

1862. gadā celta tradicionāla latviešu (melnā) pirts no Kurzemes novada Nīcas „Spirēniem”, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Gaujienas pagasta „Ilgupēm”, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Pirtsslotas un zāļu tējas Turaidas muižas pirtī Pirts ir telpa vai celtne, kas paredzēta cilvēka ķermeņa mazgāšanai (tīrīšanai) ar vienlaicīgu vai pamīšus ūdens un karsta gaisa vai tvaika iedarbību.

Jaunums!!: Temperatūra un Pirts · Redzēt vairāk »

Plazma

Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Temperatūra un Plazma · Redzēt vairāk »

Plūstamība

Plūstamība jeb šļūde ir materiāla spēja lēni un nepārtraukti plastiski deformēties ilgstošas slodzes iedarbībā.

Jaunums!!: Temperatūra un Plūstamība · Redzēt vairāk »

Pleckāji

Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Temperatūra un Pleckāji · Redzēt vairāk »

Plicis

Plicis (Blicca bjoerkna) ir vienīgā pliču ģints (Blicca) zivju suga, kas sastopama visā Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Plicis · Redzēt vairāk »

Pliocēns

Panamas zemesšaurumam, migrēja no ziemeļiem uz dienvidiem attēlotas zilā krāsā, bet sugas, kas migrēja no dienvidiem uz ziemeļiem - olīvzaļā Pliocēns ir kainozoja ēras neogēna perioda jaunākā epoha, kas ietver laika periodu no 5,332 līdz 2,588 miljoniem gadu pirms mūsu ēras.

Jaunums!!: Temperatūra un Pliocēns · Redzēt vairāk »

Polimerāzes ķēdes reakcija

Polimerāzes ķēdes reakcijas termiskais cikls: (1) nukleīnskābes denaturācija 94-96 °C (2) praimeru saistīšanās ar DNS komplementārajām sekvencēm ~ 65 °C (3) Jaunas DNAS sintēze 72 °C. Polimerāzes ķēdes reakcija (PĶR;, PCR) ir plaši izmantota metode miljoniem līdz miljardiem konkrēta DNS parauga kopiju (pilnīgas vai daļējas kopijas) izgatavošanai.

Jaunums!!: Temperatūra un Polimerāzes ķēdes reakcija · Redzēt vairāk »

Pollaki

Pollaki, pollaku ģints (Pollachius) ir viena no mencu dzimtas (Gadidae) ģintīm, kas apvieno divas jūrā dzīvojošas zivju sugas.

Jaunums!!: Temperatūra un Pollaki · Redzēt vairāk »

Pollaks

Pollaks (Pollachius pollachius) ir viena no divām pollaku ģints (Pollachius) zivju sugām.

Jaunums!!: Temperatūra un Pollaks · Redzēt vairāk »

Protejs (pavadonis)

Protejs jeb Neptūns VIII ir otrais lielākais Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Temperatūra un Protejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Protoplanetārais miglājs

Protoplanetārais miglājs (PPM) ir astronomisks objekts, kas pastāv īsā laika posmā zvaigznes straujās evolūcijas laikā starp sarkanā milža vēlā asimptotiskā zara fāzi un tai sekojošo planetārā miglāja (PM) fāzi.

Jaunums!!: Temperatūra un Protoplanetārais miglājs · Redzēt vairāk »

Prusaki

Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.

Jaunums!!: Temperatūra un Prusaki · Redzēt vairāk »

Pudeļdeguna delfīns

Pudeļdeguna delfīns jeb afalīna (Tursiops truncatus) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo siltajos mērenās joslas un tropiskajos ūdeņos Atlantijas un Klusajā okeānā, izvairoties no aukstajiem polārajiem ūdeņiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Pudeļdeguna delfīns · Redzēt vairāk »

Puntlenda

Puntlenda, oficiāli Somālijas Puntlendas Valsts (somāļu: Dowlad Goboleedka Buntlaand ee Soomaaliya, arābu), ir reģions ziemeļaustrumu Somālijā, ar centru Garouē, Nugālas provincē.

Jaunums!!: Temperatūra un Puntlenda · Redzēt vairāk »

Purva bruņurupucis

Purva bruņurupucis jeb Eiropas purva bruņurupucis (Emys orbicularis) ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) bruņurupucis, kas dzīvo Eiropas centrālajos un dienvidu reģionos, Ziemeļāfrikas un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Temperatūra un Purva bruņurupucis · Redzēt vairāk »

Pusvadītājs

operācijpastiprinātājs, gaismas diode un tranzistors. Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.

Jaunums!!: Temperatūra un Pusvadītājs · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Temperatūra un Putni · Redzēt vairāk »

Raibais platpieris

Raibais platpieris (Hypophthalmichthys nobilis) ir melnvēderu dzimtas (Xenocyprididae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Ķīnas centrālo un dienviddaļu.

Jaunums!!: Temperatūra un Raibais platpieris · Redzēt vairāk »

Rasa

Rasa Rasa ir atmosfēras nokrišņu veids, kad ūdens tvaiks kondensācijas un pilienveidā veidojas uz augsnes virskārtas, augiem un priekšmetiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Rasa · Redzēt vairāk »

Rasas punkts

Rasas punkta atkarība no gaisa temperatūras un relatīvā mitruma Rasas punkts ir temperatūra, līdz kurai jāatdziest gaisam, lai tajā esošais mitrums kļūtu piesātināts un sāktos gaisa mitruma kondensācija (rasas izkrišana).

Jaunums!!: Temperatūra un Rasas punkts · Redzēt vairāk »

Rauda

Rauda (Rutilus rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Rauda · Redzēt vairāk »

Rādijs

Rādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ra un atomskaitli 88.

Jaunums!!: Temperatūra un Rādijs · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Temperatūra un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Rīgas līcis

Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.

Jaunums!!: Temperatūra un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »

Rīgas radio un televīzijas tornis

Rīgas radio un televīzijas tornis (pazīstams arī kā Zaķusalas televīzijas tornis) ir vienlaidus brīvi stāvošs metāla tornis Latvijas galvaspilsētā Rīgā, Zaķusalā.

Jaunums!!: Temperatūra un Rīgas radio un televīzijas tornis · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Jaunums!!: Temperatūra un Rēzekne · Redzēt vairāk »

RDDtool

Ar ''RRDtool'' ģenerēta diagramma RRDtool uzdevums ir apkalpot laikrindas datus, piemēram, tīkla joslas platumu, temperatūru, CPU slodzes, utt.

Jaunums!!: Temperatūra un RDDtool · Redzēt vairāk »

Relatīvais mitrums

Higrometrs, ar kuru mēra gaisa mitrumu Gaisa relatīvais mitrums ir procentos izteikta ūdens tvaika parciālspiediena attiecība pret piesātināta tvaika parciālspiedienu dotajā temperatūrā.

Jaunums!!: Temperatūra un Relatīvais mitrums · Redzēt vairāk »

Reomīra grāds

Reomīra grādu termometrs Reomīra grāds ir (°R jeb °Ré) ir temperatūras mērvienība.

Jaunums!!: Temperatūra un Reomīra grāds · Redzēt vairāk »

Resnknābja kaira

Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Temperatūra un Resnknābja kaira · Redzēt vairāk »

Rezistors

Lieljaudas rezistori ar samazinātu induktivitāti. Lieto kā antenas ekvivalentu radioraidītāju regulēšanai. Rezistors (no — 'pretoties') ir pasīvais elektrisko ķēžu elements, kam piemīt aktīvā (omiskā) pretestība un kas paredzēts vēlamās pretestības iegūšanai elektriskajā ķēdē, lai pārdalītu un regulētu elektrisko enerģiju starp shēmas elementiem vajadzīgās strāvas vai sprieguma vērtības iegūšanai.

Jaunums!!: Temperatūra un Rezistors · Redzēt vairāk »

Rotans

Rotans (Perccottus glenii) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) zivju sugām, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Tālo Austrumu upju baseinus.

Jaunums!!: Temperatūra un Rotans · Redzēt vairāk »

Rudulis

Rudulis (Scardinius erythropthalmus) ir plaši izplatīta sapalu dzimtas (Leuciscidae) bentiskā un pelaģiskā saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Rudulis · Redzēt vairāk »

Saida

Saida (Pollachius virens) ir viena no divām pollaku ģints (Pollachius) zivju sugām.

Jaunums!!: Temperatūra un Saida · Redzēt vairāk »

Sajānu-Šušenskas rezervāts

Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts vai Sajānu-Šušenskas rezervāts ir Krievijas stingra režīma dabas rezervāts (liegums) nomaļā Sajānu kalnu apgabalā, Sibīrijas dienvidos.

Jaunums!!: Temperatūra un Sajānu-Šušenskas rezervāts · Redzēt vairāk »

Sakausējums

Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.

Jaunums!!: Temperatūra un Sakausējums · Redzēt vairāk »

Sakņu piepe

Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.

Jaunums!!: Temperatūra un Sakņu piepe · Redzēt vairāk »

Salate

Salate jeb meža vimba (Leuciscus aspius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Salate · Redzēt vairāk »

Salna

nātru lapām. Salna. Salna ir atmosfēras nokrišņu veids, kurš veidojas uz zemes virsmas vai uz priekšmetiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Salna · Redzēt vairāk »

Sals

Ciems Anglijā sala laikā. Sals ir atmosfēras stāvoklis, kad gaisa temperatūra pazeminās zem ūdens sasalšanas atzīmes (0 °C, 32 °F, 273,15K).

Jaunums!!: Temperatūra un Sals · Redzēt vairāk »

Sams

Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).

Jaunums!!: Temperatūra un Sams · Redzēt vairāk »

Sanhosē (Kostarika)

Sanhosē ir Kostarikas lielākā pilsēta un galvaspilsēta.

Jaunums!!: Temperatūra un Sanhosē (Kostarika) · Redzēt vairāk »

Sapals

Sapals (Squalius cephalus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Sapals · Redzēt vairāk »

Saprotrofi

Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Porcelāna tintene ir tipisks saprofīta paraugs Parastās celmenes rizomorfas uz koksnes Saprotrofi (— puve, τροφή — pārtika) ir organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos.

Jaunums!!: Temperatūra un Saprotrofi · Redzēt vairāk »

Sarkanais punduris

Sarkanais punduris mākslinieka skatījumā Sarkanais punduris ir galvenās secības pundurzvaigzne.

Jaunums!!: Temperatūra un Sarkanais punduris · Redzēt vairāk »

Sarkanā panda

Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.

Jaunums!!: Temperatūra un Sarkanā panda · Redzēt vairāk »

Sarma

Sarmas klāti koki. Sarma tuvplānā. Sarma ir atmosfēras nokrišņu veids, nelielu ledus gabaliņu nosēdums.

Jaunums!!: Temperatūra un Sarma · Redzēt vairāk »

Sasalšana

Sasalšana ir fāžu pāreja, kad matērija maina savu agregātstāvokli no šķidras uz cietu, ja tās temperatūra pazeminās zem sasalšanas punkta.

Jaunums!!: Temperatūra un Sasalšana · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.

Jaunums!!: Temperatūra un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Temperatūra un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Temperatūra un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Saules vainags

Saules vainags pilna aptumsuma laikā. Saules vainags ir virs hromosfēras esošais Saules atmosfēras ārējais slānis, kur temperatūra pieaug 100 reizes.

Jaunums!!: Temperatūra un Saules vainags · Redzēt vairāk »

Sausais ledus

Sausā ledus granulas Sausais ledus ir ciets (sasaldēts) oglekļa dioksīds.

Jaunums!!: Temperatūra un Sausais ledus · Redzēt vairāk »

Sausums

Meksikā. Sausums ir ilgs laika posms bez nokrišņiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Sausums · Redzēt vairāk »

Sauszemes bruņurupuču dzimta

Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām, kurai piederošās sugas mājo uz sauszemes.

Jaunums!!: Temperatūra un Sauszemes bruņurupuču dzimta · Redzēt vairāk »

Savanna

Tanzānijā. Savanna ir bioma (dabas zona), kas izplatīta subekvatoriālajā un tropu joslā.

Jaunums!!: Temperatūra un Savanna · Redzēt vairāk »

Sešstarainie koraļļi

Sešstarainie koraļļi (Hexacorallia) ir koraļļpolipu klases (Anthozoa) apakšklase, kas apvieno apmēram 4300 ūdenī dzīvojošas dzēlējzarndobumaiņu sugas.

Jaunums!!: Temperatūra un Sešstarainie koraļļi · Redzēt vairāk »

Sekstants

Sekstants Sekstants ir instruments, kas paredzēts galvenokārt debess spīdekļu augstumu mērīšanai.

Jaunums!!: Temperatūra un Sekstants · Redzēt vairāk »

Sensors

Kustības sensors Sensors (no — 'sajūta') jeb devējs ir mērpārveidotājs vai ierīce, kas tieši uztver mērījamo lielumu (piemēram, spiedienu, temperatūru, deformāciju, spriegumu, gaismas daudzumu, vielas stāvokli) un veido tā vērtībām atbilstošu signālu virkni.

Jaunums!!: Temperatūra un Sensors · Redzēt vairāk »

Sepse

Sepse jeb asinssaindēšanās ir dzīvībai bīstams stāvoklis un visa ķermeņa iekaisīga reakcija uz infekciju, kas obligāti attīstās no sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroma.

Jaunums!!: Temperatūra un Sepse · Redzēt vairāk »

Septembra klimats Latvijā

Septembra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Septembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

SI pamatvienības

SI pamatvienības ir septiņas mērvienības, kuras ir visu citu mērvienību pamatā.

Jaunums!!: Temperatūra un SI pamatvienības · Redzēt vairāk »

Siļķu haizivis

Siļķu haizivis (Lamna) ir viena no makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas skrimšļzivju sugas.

Jaunums!!: Temperatūra un Siļķu haizivis · Redzēt vairāk »

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Jaunums!!: Temperatūra un Sikspārņi · Redzēt vairāk »

Siltā fronte

Siltās frontes izskats, kur brūnā krāsā attēlota aukstā gaisa masa, kas pamazām atstāj kādu teritoriju. Siltā fronte ir siltās gaisa masas lēna ienākšana kādā teritorijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Siltā fronte · Redzēt vairāk »

Siltuma daudzums

Siltuma daudzums (Q) ir enerģija, kuru saņem vai zaudē ķermenis siltumapmaiņas procesā.

Jaunums!!: Temperatūra un Siltuma daudzums · Redzēt vairāk »

Siltumdzinējs

Siltumdzinēja darbības shēma: no sildītāja saņemtais siltums daļēji tiek pārveidots darbā, atlikušais siltums tiek atdots dzesētājam Siltumdzinējs ir siltummašīna, kas cikliskos procesos vielas iekšējo enerģiju pārvērš darbā.

Jaunums!!: Temperatūra un Siltumdzinējs · Redzēt vairāk »

Siltumietilpība

Siltumietilpība — fizikāls lielums, kas raksturo to siltuma daudzumu, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūra palielinātos par vienu kelvinu.

Jaunums!!: Temperatūra un Siltumietilpība · Redzēt vairāk »

Siltumizolācija

MinerālvatesNovecojusi saite izolācija, 1600 dpi Siltumizolācijas materiāls ir tāds celtniecības materiāls, kuru lieto, lai pasargātu ēku vai atsevišķu telpu no siltuma zudumiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Siltumizolācija · Redzēt vairāk »

Siltumkustība

Siltumkustība ir vielas atomu un molekulu patstāvīga haotiska kustība.

Jaunums!!: Temperatūra un Siltumkustība · Redzēt vairāk »

Siltummašīna

Pa kreisi — siltumdzinēja darbības shēma un tā tiešā cikla spiediena—tilpuma diagramma, pa labi — aukstummašīnas darbības shēma un tās apgrieztā cikla spiediena—tilpuma diagramma Siltummašīnas ir siltumdzinējs un aukstummašīna.

Jaunums!!: Temperatūra un Siltummašīna · Redzēt vairāk »

Siltumnīcas efekts

Enerģijas plūsmas Zemes atmosfērā Siltumnīcas efekts ir planētas atmosfēras zemāko slāņu temperatūras paaugstināšanās, salīdzinot ar planētas siltuma starojumu, kas novērojams no kosmosa (efektīvo temperatūru).

Jaunums!!: Temperatūra un Siltumnīcas efekts · Redzēt vairāk »

Siltumnīcas gāze

Siltumnīcas gāzes ir gāzes atmosfērā, kuras laiž cauri redzamo gaismu un tuvo infrasarkano starojumu, kas nāk no Saules, bet absorbē tālā diapazona infrasarkano starojumu, kuru izstaro Zemes virsma.

Jaunums!!: Temperatūra un Siltumnīcas gāze · Redzēt vairāk »

Siltumradis

Siltumradis ir 18.—19.

Jaunums!!: Temperatūra un Siltumradis · Redzēt vairāk »

Siltums

Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.

Jaunums!!: Temperatūra un Siltums · Redzēt vairāk »

Siltumsūknis

Siltumsūknis ir ierīce, kas pārvieto siltumu no aukstākas vietas uz siltāku.

Jaunums!!: Temperatūra un Siltumsūknis · Redzēt vairāk »

Siltumvadītspēja

Siltumvadītspējas koeficients ir skaitliski vienāds ar enerģiju, kas laika vienībā izplūst caur šķērsgriezuma laukuma vienību no vienas vietas uz citu, ja temperatūru starpība tām ir 1 grāds.

Jaunums!!: Temperatūra un Siltumvadītspēja · Redzēt vairāk »

Skaņa

Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.

Jaunums!!: Temperatūra un Skaņa · Redzēt vairāk »

Skalārs lauks

Skalārs lauks ir funkcija, kas kādā telpas (vai laiktelpas) apgabalā katram punktam P ir piekārto skalāru lielumu.

Jaunums!!: Temperatūra un Skalārs lauks · Redzēt vairāk »

Skudrlāči

Skudrlāči (Vermilingua) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.

Jaunums!!: Temperatūra un Skudrlāči · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Temperatūra un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Sliņķi

Sliņķi (Folivora) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.

Jaunums!!: Temperatūra un Sliņķi · Redzēt vairāk »

Smilšu kaķis

Smilšu kaķis (Felis margarita) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) tuksnesī dzīvojošs savvaļas kaķis.

Jaunums!!: Temperatūra un Smilšu kaķis · Redzēt vairāk »

Sniega graudi

Sniega graudi ir cieti nokrišņi mazu, necaurspīdīgu balto daļiņu veidā (kociņi, graudiņi u.c.) ar diametru, kurš mazāks par 2 mm.

Jaunums!!: Temperatūra un Sniega graudi · Redzēt vairāk »

Sniegputenis

2011. gada 11. februāra rītā Rīgā. Sniegputenis jeb vienkārši putenis ir dabas parādība, kad vējš pa gaisu sev līdzi nes sniegpārslas.

Jaunums!!: Temperatūra un Sniegputenis · Redzēt vairāk »

Sniegs

Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.

Jaunums!!: Temperatūra un Sniegs · Redzēt vairāk »

SolidWorks

SolidWorks ir 3D mehāniskā CAD programma, kas strādā uz Microsoft Windows operētājsistēmas.

Jaunums!!: Temperatūra un SolidWorks · Redzēt vairāk »

Somaiņi

Somaiņi (Marsupialia) ir apvienotās somaiņu infraklases (Metatheria) zīdītāju augstākā kārta, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).

Jaunums!!: Temperatūra un Somaiņi · Redzēt vairāk »

Spāre (zivs)

Spāre (Ballerus ballerus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Centrāleiropā, Austrumeiropā un Skandināvijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Spāre (zivs) · Redzēt vairāk »

Spektra klase

Dažādu klašu zvaigžņu izskats Spektra klase - zvaigžņu klasifikācija pēc starojuma spektra, pirmajām kārtām pēc fotosfēras temperatūras.

Jaunums!!: Temperatūra un Spektra klase · Redzēt vairāk »

Spektroskopija

prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.

Jaunums!!: Temperatūra un Spektroskopija · Redzēt vairāk »

Spidiļķis

Spidiļķis jeb pempiņš (Rhodeus amarus) ir spidiļķu dzimtas (Acheilognathidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā (Turcijā).

Jaunums!!: Temperatūra un Spidiļķis · Redzēt vairāk »

Sprādziens

Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.

Jaunums!!: Temperatūra un Sprādziens · Redzēt vairāk »

Standartatmosfēra

Standartatmosfēra — vertikālais temperatūru, spiediena un gaisa blīvuma sadalījums Zemes atmosfērā, kurš atbilst tās ilggadējiem vidējiem rādītājiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Standartatmosfēra · Redzēt vairāk »

Starptautiskā mērvienību sistēma

nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.

Jaunums!!: Temperatūra un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »

Stratosfēra

Stratosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 11 līdz 50 km augstumā.

Jaunums!!: Temperatūra un Stratosfēra · Redzēt vairāk »

Strauss

Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.

Jaunums!!: Temperatūra un Strauss · Redzēt vairāk »

Strauta nēģis

Strauta nēģis (Lampetra planeri) ir Latvijā dzīvojošu, neparazītisku, nemigrējošu nēģu suga, kurai viss dzīves cikls notiek saldūdens baseinos.

Jaunums!!: Temperatūra un Strauta nēģis · Redzēt vairāk »

Sublimācija (fizika)

Sublimācija ir vielas pāreja no cietās fāzes tieši gāzveida fāzē, apejot šķidro fāzi.

Jaunums!!: Temperatūra un Sublimācija (fizika) · Redzēt vairāk »

Sublitorāle

Jūras dibens sublitorālajā zonā. (Sarkanā jūra) Sublitorāle jeb sublitorālā zona ir Pasaules okeāna piekrastes ekoloģiskā zona, kas atrodas kontinentālā šelfa robežās starp bēguma maksimālo ūdens līmeni un šelfa ārējo robežu.

Jaunums!!: Temperatūra un Sublitorāle · Redzēt vairāk »

Subtropu josla

Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.

Jaunums!!: Temperatūra un Subtropu josla · Redzēt vairāk »

Sudrabkarūsa

Sudrabkarūsa jeb sudrabainā karūsa (Carassius gibelio) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Sudrabkarūsa · Redzēt vairāk »

Supravadītspēja

Supravadītspēja ir strāvas vadīšana bez pretestības.

Jaunums!!: Temperatūra un Supravadītspēja · Redzēt vairāk »

Surikats

Surikats (Suricata suricatta) ir mangustu dzimtas (Herpestidae) kaķveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga surikatu ģintī (Suricata).

Jaunums!!: Temperatūra un Surikats · Redzēt vairāk »

Svīre

Svīre (Apus apus) ir vidēja auguma svīru dzimtas (Apodidae) putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Temperatūra un Svīre · Redzēt vairāk »

Svece

Sveces liesma Svece Svece ir līdzeklis telpu apgaismošanai, kas sastāv no viegli kūstošas vielas stieņa formā, kurā iekausēts degtspējīga materiāla diegs.

Jaunums!!: Temperatūra un Svece · Redzēt vairāk »

T (nozīmju atdalīšana)

T ir latīņu alfabēta burts, kam var būt arī šādas nozīmes.

Jaunums!!: Temperatūra un T (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Taimiņš

Taimiņš (Salmo trutta) ir lašu dzimtas (Salmonidae) zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu (Salmo) ģintij.

Jaunums!!: Temperatūra un Taimiņš · Redzēt vairāk »

Tauki

Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Tauki · Redzēt vairāk »

Tītaru grifs

Tītaru grifs (Cathartes aura) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) maitas putns, kurš sastopams gandrīz visā Amerikā, sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Dienvidamerikas pašiem galējiem dienvidiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Tītaru grifs · Redzēt vairāk »

Tēbe (pavadonis)

Tēbe — ceturtais Jupiteram tuvākais pavadonis, kura orbīta atrodas starp Amaltejas un Jo orbītām.

Jaunums!!: Temperatūra un Tēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Teherāna

Teherāna (Tehrān) ir Irānas galvaspilsēta, kā arī šīs valsts lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Temperatūra un Teherāna · Redzēt vairāk »

Termiskā izplešanās

Termiskā izplešanās ir ķermeņa lineāro izmēru, tilpuma un formu izmaiņas, mainoties tā temperatūrai.

Jaunums!!: Temperatūra un Termiskā izplešanās · Redzēt vairāk »

Termodinamika

Viskozas vides (gāzes vai šķidruma) termiskā izplešanās Termodinamika (no sengrieķu therme — siltums, dynamis — spēks) ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar dažādu enerģijas formu un enerģijas pārneses formu attiecībām.

Jaunums!!: Temperatūra un Termodinamika · Redzēt vairāk »

Termodinamisks process

Cikliska termodinamisks procesa piemērs - Stērlinga dzinējs. Iekrāsotais laukums ir lietderīgais darbs. Termodinamisks process ir termodinamiskas sistēmas makroskopisko parametru izmaiņu virkne.

Jaunums!!: Temperatūra un Termodinamisks process · Redzēt vairāk »

Termoelektronu emisija

Termoelektronu emisija - brīvu elektronu atdalīšanās no sakarsētiem ķermeņiem jeb elektronu emisijas veids, kas pamatojas uz temperatūras iedarbību.

Jaunums!!: Temperatūra un Termoelektronu emisija · Redzēt vairāk »

Termometrs

Dzīvsudraba termometrs un elektroniskais medicīniskais termometrs Mehāniskais bimetāliskais termometrs Termometrs ir ierīce gaisa, ūdens, augsnes u.c. temperatūras mērīšanai.

Jaunums!!: Temperatūra un Termometrs · Redzēt vairāk »

Termorelejs

Termorelejs ir releja veids, kuram kā vadības signāls kalpo noteiktas temperatūras sasniegšana.

Jaunums!!: Temperatūra un Termorelejs · Redzēt vairāk »

Termosfēra

Termosfēra ir Zemes atmosfēras slānis, kas atrodas virs mezosfēras, sākas 80—90 km augstumā un turpinās līdz 800 km augstumam virs Zemes.

Jaunums!!: Temperatūra un Termosfēra · Redzēt vairāk »

Termostats

Automašīnas termostats Termostats (no "siltums" un στατος "stāvēt") ir ierīce pastāvīgas temperatūras uzturēšanai.

Jaunums!!: Temperatūra un Termostats · Redzēt vairāk »

Titāniks

RMS Titāniks bija otrais no superlaineru trio, kas tika uzbūvēti, lai dominētu transatlantijas ceļojumu biznesā.

Jaunums!!: Temperatūra un Titāniks · Redzēt vairāk »

Titāns (pavadonis)

Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).

Jaunums!!: Temperatūra un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Tiva

Tivas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām Sibīrijas federālajā apgabalā.

Jaunums!!: Temperatūra un Tiva · Redzēt vairāk »

Tomskas apgabals

Tomskas apgabals ir viena no Krievijas Federācijas pirmā līmeņa administratīvajām vienībām, kas atrodas Sibīrijas rietumos Obas upes baseina teritorijā.

Jaunums!!: Temperatūra un Tomskas apgabals · Redzēt vairāk »

Tonna

Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Tonna · Redzēt vairāk »

Trīsadatu stagars

Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.

Jaunums!!: Temperatūra un Trīsadatu stagars · Redzēt vairāk »

Trīskāršais punkts

Tipiska vielas stāvokļa diagramma, kurā zaļā līnija attiecas uz lielāko daļu vielu, savukārt raustītā zaļā līnija parāda ūdens anomālo uzvedību Trīskāršais punkts termodinamikā ir vielas temperatūras un spiediena vērtības, pie kurām vienlaicīgi pastāv trīs agregātstāvokļa fāzes (šķidrā fāze, gāzveida fāze un cietā fāze), tādējādi starp tām pastāv termodinamiskais līdzsvars.

Jaunums!!: Temperatūra un Trīskāršais punkts · Redzēt vairāk »

Trihineloze

Trihineloze ir zooantroponoze, kur pieaugušie parazīti lokalizējas saimnieka tievajās zarnās, bet kāpuri – tā paša saimnieka muskulatūrā.

Jaunums!!: Temperatūra un Trihineloze · Redzēt vairāk »

Troposfēra

Zemes troposfēra pa lidmašīnas logu. Troposfēra ir zemākais un vislabāk izpētītais Zemes atmosfēras slānis, kura vidējais augstums ir 11 km (8—10 km virs polārajiem apgabaliem, 10—12 km mērenajos platumos un 16—18 km virs tropu rajoniem).

Jaunums!!: Temperatūra un Troposfēra · Redzēt vairāk »

Tuvu kritiskajam

"Tuvu kritiskajam" ir amerikāņu rakstnieka Hala Klementa 1958.

Jaunums!!: Temperatūra un Tuvu kritiskajam · Redzēt vairāk »

Uguns

Uguns liesmas Uguns ir degšana, kurā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu.

Jaunums!!: Temperatūra un Uguns · Redzēt vairāk »

Uguns iegūšana

Uguns iegūšana Uguns iegūšana, berzējot divus kokus vienu pret otru Sākotnēji cilvēki uguni ieguva mežu ugunsgrēkos un citos dabas izraisītos aizdegšanās gadījumos.

Jaunums!!: Temperatūra un Uguns iegūšana · Redzēt vairāk »

Ulanude

Ulanude vai Ulānide (— ‘Sarkanā Ide’) ir pilsēta Sibīrijas dienviddaļā, Burjatijas galvaspilsēta.

Jaunums!!: Temperatūra un Ulanude · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Temperatūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā · Redzēt vairāk »

Upsilon Andromedae d

Upsilon Andromedae d ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni Upsilon Andromedae A, kura atrodas 13,49 pc attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.

Jaunums!!: Temperatūra un Upsilon Andromedae d · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Jaunums!!: Temperatūra un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

Uzliesmojuma slāpētājs

Sig 550 uzliesmojuma slāpētāja tuvplāns Uzliesmojuma slāpētājs, zināms arī kā uzliesmojuma slēpējs, uzliesmojuma sargs, uzliesmojuma likvidētājs, vai uzliesmojuma konuss ir ierīce, kas piestiprināta pie šautenes vai cita ieroča (parasti rokās turama) un kura novada izejošās karstās gāzes no stobra tievgaļa.

Jaunums!!: Temperatūra un Uzliesmojuma slāpētājs · Redzēt vairāk »

V391 Pegasi b

V391 Pegasi b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni V391 Pegasi, kura atrodas 1403 pc attālumā no Zemes Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Temperatūra un V391 Pegasi b · Redzēt vairāk »

Vaļhaizivs

Vaļhaizivs jeb vaļu haizivs (Rhincodon typus) ir vienīgā vaļhaizivju ģints (Rhincodon) un vaļhaizivju dzimtas (Rhincodontidae) suga, kas mājo siltajos tropu un mērenās joslas okeāna ūdeņos un jūrās līdz 700 metru dziļumam.

Jaunums!!: Temperatūra un Vaļhaizivs · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.

Jaunums!!: Temperatūra un Vakuums · Redzēt vairāk »

Vanas ezers

Vanas ezers (kurdu: Gola Wanê) ir beznoteces sālsezers Turcijas austrumu daļā, Armēnijas kalnienē.

Jaunums!!: Temperatūra un Vanas ezers · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Temperatūra un Vācija · Redzēt vairāk »

Vāraunieks

Metāla vāraunieks (formas demonstrēšanai). Vāraunieks ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Vāraunieks · Redzēt vairāk »

Vīķe

Vīķe jeb jugliņš (Alburnus alburnus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Turcijas rietumos.

Jaunums!!: Temperatūra un Vīķe · Redzēt vairāk »

Viduslatvijas nolaidenums

Viduslatvijas nolaidenums jeb Madlienas nolaidenums ir dabas rajons Latvijas vidienē, kura virsa pakāpeniski pazeminās, tā slīpums vērsts rietumu virzienā.

Jaunums!!: Temperatūra un Viduslatvijas nolaidenums · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Viela · Redzēt vairāk »

Vienšūņi

Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.

Jaunums!!: Temperatūra un Vienšūņi · Redzēt vairāk »

Vienkupra kamielis

Vienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuram uz muguras ir viens kupris.

Jaunums!!: Temperatūra un Vienkupra kamielis · Redzēt vairāk »

Viesuļvētra

Viesuļvētra Katrīna no kosmosa 2004. gada 26. martā. Viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras spiediens, bet tās ārējajā malā plosās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm.

Jaunums!!: Temperatūra un Viesuļvētra · Redzēt vairāk »

Vikunja

Vikunja (Vicugna vicugna) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) biezpēdaiņu suga, kas mājo Dienvidamerikā, Andu kalnu pļavās.

Jaunums!!: Temperatūra un Vikunja · Redzēt vairāk »

Viljams Tomsons

Viljams Tomsons, Pirmais barons Kelvins (dzimis, miris) ir Belfāstā dzimis britu fiziķis, matemātiķis un inženieris.

Jaunums!!: Temperatūra un Viljams Tomsons · Redzēt vairāk »

Viršanas temperatūra

Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).

Jaunums!!: Temperatūra un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »

Virpuļviesulis

Tornādo pie Oklahomas. Virpuļviesulis, tornādo jeb virpuļvētra ir gaisa masu spēcīga virpuļveida kustība ap izteiktu vertikālu asi.

Jaunums!!: Temperatūra un Virpuļviesulis · Redzēt vairāk »

Viskozitāte

Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").

Jaunums!!: Temperatūra un Viskozitāte · Redzēt vairāk »

Vombats

Parastais vombats, īsvilnas vombats jeb vienkārši vombats (Vombatus ursinus) ir vombatu dzimtas (Vombatidae) somainis, kas ir vienīgā suga īsvilnas vombatu ģintī jeb kaildeguna vombatu ģintī.

Jaunums!!: Temperatūra un Vombats · Redzēt vairāk »

Vulkanizācija

Strādnieks ievieto riepu veidnē pirms vulkanizācijas Vulkanizācija ir ķīmiska reakcija starp sēru vai kādu piemērotu sēra savienojumu un kaučuku, kuras laikā veidojas "sēra tiltiņi" −S−S− starp polimēru makromolekulu ķēdēm, savienojot tās kopā un padarot polimēru cietāku.

Jaunums!!: Temperatūra un Vulkanizācija · Redzēt vairāk »

Vulkanoloģija

Vulkanologs ņem lavas paraugus. Vulkanoloģija ir ģeoloģijas nozare, kas pēta vulkānus, bet zinātniekus, kuri ilgstoši novēro vulkānu uzvedību un to izcelšanos, pēta lavas un gāzu sastāvu, sauc par vulkanologiem.

Jaunums!!: Temperatūra un Vulkanoloģija · Redzēt vairāk »

Zandarts

Zandarts (Sander lucioperca) ir liela auguma asaru dzimtas (Percidae) zivju suga.

Jaunums!!: Temperatūra un Zandarts · Redzēt vairāk »

Zāgrosa tritons

Zāgrosa tritons (Neurergus kaiseri) ir reta salamandru dzimtas (Salamandridae) tritonu suga.

Jaunums!!: Temperatūra un Zāgrosa tritons · Redzēt vairāk »

Zelta karūsa

Zelta karūsa jeb zelta zivtiņa (Carassius auratus) ir karpu dzimtas (Cyprininae) saldūdens zivs, kas savvaļā sastopama Austrumāzijā: Japānā, Korejā, Ķīnā, Honkongā un Taivānā, sākot ar Amūras upes baseinu un beidzot ar Honas baseinu.

Jaunums!!: Temperatūra un Zelta karūsa · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Temperatūra un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes atmosfēra

Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.

Jaunums!!: Temperatūra un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »

Ziedmušas

Ziedmušas, ziedmušu dzimta (Syrphidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie ziedmušu virsdzimtas (Syrphoidea).

Jaunums!!: Temperatūra un Ziedmušas · Redzēt vairāk »

Ziemas peldēšana

Ziemas peldēšana ir sporta veids - norūdīšanās augstākā pakāpe - ar ko Latvijā nodarbojas vairāki simti iedzīvotāju.

Jaunums!!: Temperatūra un Ziemas peldēšana · Redzēt vairāk »

Ziemeļlidvāvere

Ziemeļlidvāvere (Glaucomys sabrinus) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).

Jaunums!!: Temperatūra un Ziemeļlidvāvere · Redzēt vairāk »

Ziemeļu baltkrūtainais ezis

Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Temperatūra un Ziemeļu baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Ziloņroņi

Nav apraksta.

Jaunums!!: Temperatūra un Ziloņroņi · Redzēt vairāk »

Zinātne

supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.

Jaunums!!: Temperatūra un Zinātne · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Temperatūra un Zivis · Redzēt vairāk »

Zobenzivs

Zobenzivs (Xiphias gladius) ir zobenzivju dzimtas (Xiphiidae) vienīgā zivju suga, kas plaši sastopama tropiskajos un mērenajos ūdeņos Atlantijas okeānā, Indijas okeānā un Klusajā okeānā, Vidusjūru, Marmora jūru un Melno jūru ieskaitot.

Jaunums!!: Temperatūra un Zobenzivs · Redzēt vairāk »

Zooplanktons

Airkājvēzis (''Copepoda'') Zooplanktons jeb dzīvnieku planktons ir daļa no planktona.

Jaunums!!: Temperatūra un Zooplanktons · Redzēt vairāk »

Zosāda

Zosāda Zosāda ir ādas reakcija, kuras rezultātā veidojas sīki izciļņi ādas virsmā.

Jaunums!!: Temperatūra un Zosāda · Redzēt vairāk »

Zvirbuļveidīgie

Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).

Jaunums!!: Temperatūra un Zvirbuļveidīgie · Redzēt vairāk »

109 Piscium b

109 Piscium b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni 109 Piscium, kura atrodas 32,5 pc attālumā no Zemes Zivju zvaigznājā.

Jaunums!!: Temperatūra un 109 Piscium b · Redzēt vairāk »

1969. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1969. gada laikapstākļi Latvijā. Vasara Latvijā bija silta un neparasti sausa.

Jaunums!!: Temperatūra un 1969. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1970. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1970.

Jaunums!!: Temperatūra un 1970. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1971. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1971.

Jaunums!!: Temperatūra un 1971. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1972. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1972.

Jaunums!!: Temperatūra un 1972. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1973. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1973.

Jaunums!!: Temperatūra un 1973. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1974. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1974.

Jaunums!!: Temperatūra un 1974. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1975. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1975.

Jaunums!!: Temperatūra un 1975. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1976. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1976.

Jaunums!!: Temperatūra un 1976. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1977. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1977.

Jaunums!!: Temperatūra un 1977. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1978. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1978.

Jaunums!!: Temperatūra un 1978. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1979. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1979.

Jaunums!!: Temperatūra un 1979. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1980. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1980.

Jaunums!!: Temperatūra un 1980. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1981. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1981.

Jaunums!!: Temperatūra un 1981. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1982. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1982.

Jaunums!!: Temperatūra un 1982. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1983. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1983.

Jaunums!!: Temperatūra un 1983. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1984. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1984.

Jaunums!!: Temperatūra un 1984. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1985. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1985.

Jaunums!!: Temperatūra un 1985. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1986. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1986.

Jaunums!!: Temperatūra un 1986. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1987. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1987.

Jaunums!!: Temperatūra un 1987. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1988. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1988.

Jaunums!!: Temperatūra un 1988. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1989. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1989.

Jaunums!!: Temperatūra un 1989. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1990. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1990.

Jaunums!!: Temperatūra un 1990. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1991. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1991.

Jaunums!!: Temperatūra un 1991. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1992. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1992.

Jaunums!!: Temperatūra un 1992. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1993. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1993.

Jaunums!!: Temperatūra un 1993. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1994. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1994.

Jaunums!!: Temperatūra un 1994. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1995. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1995.

Jaunums!!: Temperatūra un 1995. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1996. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1996.

Jaunums!!: Temperatūra un 1996. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1997. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1997.

Jaunums!!: Temperatūra un 1997. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1998. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1998.

Jaunums!!: Temperatūra un 1998. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1999. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1999.

Jaunums!!: Temperatūra un 1999. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2000. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2000.

Jaunums!!: Temperatūra un 2000. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2001. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2001.

Jaunums!!: Temperatūra un 2001. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2002. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2002.

Jaunums!!: Temperatūra un 2002. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2003. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2003.

Jaunums!!: Temperatūra un 2003. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2004. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2004.

Jaunums!!: Temperatūra un 2004. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2005. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2005.

Jaunums!!: Temperatūra un 2005. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2006. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2006.

Jaunums!!: Temperatūra un 2006. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2007. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2007.

Jaunums!!: Temperatūra un 2007. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2008. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2008.

Jaunums!!: Temperatūra un 2008. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2009. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2009.

Jaunums!!: Temperatūra un 2009. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2010. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2010.

Jaunums!!: Temperatūra un 2010. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2011. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2011.

Jaunums!!: Temperatūra un 2011. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2012. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2012.

Jaunums!!: Temperatūra un 2012. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2013. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2013.

Jaunums!!: Temperatūra un 2013. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2014. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2014.

Jaunums!!: Temperatūra un 2014. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2015. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2015.

Jaunums!!: Temperatūra un 2015. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2016. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2016.

Jaunums!!: Temperatūra un 2016. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2017. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2017.

Jaunums!!: Temperatūra un 2017. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2018. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2018.

Jaunums!!: Temperatūra un 2018. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2019. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2019.

Jaunums!!: Temperatūra un 2019. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2020. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,8 °C (2,4 °C virs normas), 2020.

Jaunums!!: Temperatūra un 2020. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2021. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada laikapstākļi Latvijā. Lai gan 2021.

Jaunums!!: Temperatūra un 2021. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2022. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada laikapstākļi Latvijā. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2022.

Jaunums!!: Temperatūra un 2022. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2023. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada laikapstākļi Latvijā.

Jaunums!!: Temperatūra un 2023. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika