Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Anna Heinrihsone, Arnolds Cveigs, Artūrs Šopenhauers, Bruno Šulcs, Ernsts Tollers, Franss Emils Sillanpē, Heinrihs Manns, Hermanis Hese, Ironija, Jaunā Rīgas teātra izrāžu saraksts, Jurģis Spulenieks, Ketrīna Greiema, Klauss Manns, Kursenieki, Laikraksta Le Monde 100 gadsimta grāmatas, Latvijas Nacionālā teātra izrāžu saraksts, Literatūras vēsture, Lukīno Viskonti, Manns, Margarita Karbonāro, Mihails Gruzdovs, Modernisms, Nāve Venēcijā, Nāve Venēcijā (filma), Nāve Venēcijā (novele), Nida (Lietuva), Nobela prēmijas laureāti literatūrā, Nobela prēmijas laureāti pēc valsts, Nobela prēmiju laureāti, Ričards Kudenhovs-Kalergi, Romāns, Sigrida Unsete, Sinklērs Lūiss, Sols Belovs, Tomass, Valdis Bisenieks, Vācija, Viljams Folkners, Vladislavs Rejmonts, Zāles labsajūtai, 12. augusts, 1875. gads, 1901. gads, 1955. gads, 6. jūnijs.
Anna Heinrihsone
Anna Heinrihsone (dzimusi Rīgā) ir latviešu māksliniece, kostīmu māksliniece un scenogrāfe.
Jaunums!!: Tomass Manns un Anna Heinrihsone · Redzēt vairāk »
Arnolds Cveigs
Arnolds Cveigs (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu rakstnieks.
Jaunums!!: Tomass Manns un Arnolds Cveigs · Redzēt vairāk »
Artūrs Šopenhauers
Artūrs Šopenhauers (dzimis, miris) bija vācu filozofs.
Jaunums!!: Tomass Manns un Artūrs Šopenhauers · Redzēt vairāk »
Bruno Šulcs
Bruno Šulcs (dzimis, miris) bija mūsdienu Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes poļu rakstnieks, kritiķis un grafiķis.
Jaunums!!: Tomass Manns un Bruno Šulcs · Redzēt vairāk »
Ernsts Tollers
Ernsts Tollers (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu dzejnieks, dramaturgs, politiķis un revolucionārs.
Jaunums!!: Tomass Manns un Ernsts Tollers · Redzēt vairāk »
Franss Emils Sillanpē
Franss Emils Sillanpē (dzimis, miris) bija somu rakstnieks, kurš saņēma Nobela prēmiju literatūrā 1939.
Jaunums!!: Tomass Manns un Franss Emils Sillanpē · Redzēt vairāk »
Heinrihs Manns
Heinrihs Manns (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks un sabiedrisks darbinieks, Tomasa Manna vecākais brālis.
Jaunums!!: Tomass Manns un Heinrihs Manns · Redzēt vairāk »
Hermanis Hese
Hermanis Karls Hese (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks.
Jaunums!!: Tomass Manns un Hermanis Hese · Redzēt vairāk »
Ironija
Ironija (no ειρων — 'tas, kurš izliekas') ir tēlainās izteiksmes līdzeklis, kādas parādības pārspīlēts tēlojums.
Jaunums!!: Tomass Manns un Ironija · Redzēt vairāk »
Jaunā Rīgas teātra izrāžu saraksts
Sarakstā hronoloģiski apkopotas Jaunajā Rīgas teātrī iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.
Jaunums!!: Tomass Manns un Jaunā Rīgas teātra izrāžu saraksts · Redzēt vairāk »
Jurģis Spulenieks
Jurģis Spulenieks (dzimis 1989. gada 11. maijā Rīgā) ir latviešu aktieris.
Jaunums!!: Tomass Manns un Jurģis Spulenieks · Redzēt vairāk »
Ketrīna Greiema
Ketrīna Greiema (dzimusi, mirusi) bija amerikāņu izdevēja, pirmā sieviete, kas kļuva par vadoša ASV laikraksta izdevēju.
Jaunums!!: Tomass Manns un Ketrīna Greiema · Redzēt vairāk »
Klauss Manns
Klauss Heinrihs Tomass Manns (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, Tomasa Manna vecākais dēls.
Jaunums!!: Tomass Manns un Klauss Manns · Redzēt vairāk »
Kursenieki
Kursenieki ( — 'kurši'; vai kuršiai; pašnosaukums — kāpenieki) ir gandrīz izmirusi baltu etniska grupa, Kuršu kāpu pirmiedzīvotāji.
Jaunums!!: Tomass Manns un Kursenieki · Redzēt vairāk »
Laikraksta Le Monde 100 gadsimta grāmatas
Laikraksta Le Monde 100 gadsimta grāmatas ir pēc Francijas mazumtirgotāja Fnac un Parīzes laikraksta Le Monde 1999.
Jaunums!!: Tomass Manns un Laikraksta Le Monde 100 gadsimta grāmatas · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālā teātra izrāžu saraksts
Sarakstā hronoloģiski apkopotas Latvijas Nacionālajā teātrī iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.
Jaunums!!: Tomass Manns un Latvijas Nacionālā teātra izrāžu saraksts · Redzēt vairāk »
Literatūras vēsture
Ar jēdzienu literatūras vēsture apzīmē gan literatūras vēsturisko attīstības procesu, gan arī literatūrzinātnes nozari, kas pēta šo procesu.
Jaunums!!: Tomass Manns un Literatūras vēsture · Redzēt vairāk »
Lukīno Viskonti
Lukīno Viskonti di Modrone (dzimis, miris) bija itāļu teātra, operas un kinorežisors, scenārists.
Jaunums!!: Tomass Manns un Lukīno Viskonti · Redzēt vairāk »
Manns
Manns var būt.
Jaunums!!: Tomass Manns un Manns · Redzēt vairāk »
Margarita Karbonāro
Margarita Karbonāro (Margherita Carbonaro, dzimusi 1964. gada 15. jūnijā Milānā) ir itāļu tulkotāja, kas tulko latviešu autoru darbus.
Jaunums!!: Tomass Manns un Margarita Karbonāro · Redzēt vairāk »
Mihails Gruzdovs
Mihails Gruzdovs (dzimis Valmierā, miris Rīgā) bija Latvijas krievu teātra režisors un aktiermeistarības pasniedzējs.
Jaunums!!: Tomass Manns un Mihails Gruzdovs · Redzēt vairāk »
Modernisms
Modernisms ir jēdziens, kas tiek lietots, lai apzīmētu dažādus jaunus virzienus, tendences un strāvojumus pasaules mākslā, arhitektūrā, mūzikā, literatūrā 19.
Jaunums!!: Tomass Manns un Modernisms · Redzēt vairāk »
Nāve Venēcijā
Nāve Venēcijā var būt.
Jaunums!!: Tomass Manns un Nāve Venēcijā · Redzēt vairāk »
Nāve Venēcijā (filma)
"Nāve Venēcijā" ir 1971.
Jaunums!!: Tomass Manns un Nāve Venēcijā (filma) · Redzēt vairāk »
Nāve Venēcijā (novele)
"Nāve Venēcijā" ir 1912.
Jaunums!!: Tomass Manns un Nāve Venēcijā (novele) · Redzēt vairāk »
Nida (Lietuva)
Nida (kursenieku: Nīde) ir apdzīvota vieta Mazajā Lietuvā.
Jaunums!!: Tomass Manns un Nida (Lietuva) · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti literatūrā
Nobela prēmija literatūrā (zviedru val: Nobelpriset i litteratur) ir ikgadējs Zviedrijas Akadēmijas apbalvojums par ieguldījumu literatūrā, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Tomass Manns un Nobela prēmijas laureāti literatūrā · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti pēc valsts
Nobela prēmijas laureāti pa valstīm Šis ir Nobela prēmijas laureātu uzskaitījums pa valstīm.
Jaunums!!: Tomass Manns un Nobela prēmijas laureāti pēc valsts · Redzēt vairāk »
Nobela prēmiju laureāti
Vilhelma Rentgena diploms Nobela prēmiju laureāti ir individuālas personas vai organizācijas, kas apbalvotas ar kādu no Nobela prēmijām. Tās ir ikgadējas starptautiskas balvas, ko piešķir par ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē, literatūrā vai nozīmīgu ieguldījumu miera veicināšanā.
Jaunums!!: Tomass Manns un Nobela prēmiju laureāti · Redzēt vairāk »
Ričards Kudenhovs-Kalergi
Ričards Nikolauss Eijiro, Kudenhova-Kalergi ģimenes grāfs (Richard von Coudenhove-Kalergi; 1894. gada 16. novembris — 1972. gada 27. jūlijs) bija austriešu-japāņu politiķis, filozofs un Kudenhova-Kalergi grāfs.
Jaunums!!: Tomass Manns un Ričards Kudenhovs-Kalergi · Redzēt vairāk »
Romāns
Migela de Servantesa darbs "Dons Kihots" (attēlā redzama titullapa) bija viens no pirmajiem populārajiem romāniem Romāns ir visplašākais prozas darbs vai sacerējums, kurā parasti raksturīgi izvērsta tēlu sistēma, atklāta atsevišķa cilvēka un sabiedrības attieksme ilgākā laika posmā, daudzpusīgi atsedzot galvenā varoņa dzīvi, personību, izaugsmi, domu un jūtu pasauli.
Jaunums!!: Tomass Manns un Romāns · Redzēt vairāk »
Sigrida Unsete
Sigrida Unsete (dzimusi 1882. gada 20. maijā Kalundborgā, Dānijā; mirusi 1949. gada 10. jūnijā Lillehammerē, Norvēģijā) bija norvēģu rakstniece.
Jaunums!!: Tomass Manns un Sigrida Unsete · Redzēt vairāk »
Sinklērs Lūiss
Harijs Sinklērs Lūiss (dzimis, miris) bija amerikāņu romānu, īso stāstu rakstnieks un dramaturgs.
Jaunums!!: Tomass Manns un Sinklērs Lūiss · Redzēt vairāk »
Sols Belovs
Sols Belovs (Saul Bellow, dzimis kā Solomons Belovss (Solomon Bellows), miris) bija Kanādā dzimis ebreju izcelsmes ASV rakstnieks.
Jaunums!!: Tomass Manns un Sols Belovs · Redzēt vairāk »
Tomass
Tomass var būt.
Jaunums!!: Tomass Manns un Tomass · Redzēt vairāk »
Valdis Bisenieks
Valdis Bisenieks (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks.
Jaunums!!: Tomass Manns un Valdis Bisenieks · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Tomass Manns un Vācija · Redzēt vairāk »
Viljams Folkners
Viljams Katberts Folkners (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu romānu rakstnieks, dzejnieks, scenārists un dramaturgs.
Jaunums!!: Tomass Manns un Viljams Folkners · Redzēt vairāk »
Vladislavs Rejmonts
Vladislavs Staņislavs Rejmonts, dzimtais uzvārds Rejments (dzimis, miris) bija poļu rakstnieks.
Jaunums!!: Tomass Manns un Vladislavs Rejmonts · Redzēt vairāk »
Zāles labsajūtai
"Zāles labsajūtai" ir 2016.
Jaunums!!: Tomass Manns un Zāles labsajūtai · Redzēt vairāk »
12. augusts
12.
Jaunums!!: Tomass Manns un 12. augusts · Redzēt vairāk »
1875. gads
1875.
Jaunums!!: Tomass Manns un 1875. gads · Redzēt vairāk »
1901. gads
1901.
Jaunums!!: Tomass Manns un 1901. gads · Redzēt vairāk »
1955. gads
1955.
Jaunums!!: Tomass Manns un 1955. gads · Redzēt vairāk »
6. jūnijs
6.
Jaunums!!: Tomass Manns un 6. jūnijs · Redzēt vairāk »
