Ātrāk nekā pārlūku!
71 attiecības: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219), Ako, Alebrands, Anno, Ase, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Bruno (mestrs), Dabrelis, Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Drivinalds, Ennisile, Gauja, Gaujas koridors, Grāmata, Hanzas savienība, Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223), Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Johans II fon Fehte, Kauja pie Imeras, Kauja pie Rumbulas (1200), Kauja pie Turaidas, Kauja pie Turaidas (1211), Kaupo, Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221), Krimuldas novads, Krimuldas viduslaiku pils, Kubeseles pilskalns, Latviešu Indriķis, Latviešu mitoloģija, Latvijas medicīnas vēsture, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vēsture, Lībieši, Lībiešu valoda, Līveni, Līvu gals, Līvu zemes, Līvzemes dalīšanas līgums, Lēdurga (novads), Limbažu vēsture, Livonija, Livonijas bīskapi, Meinards, Metsepole, Piltene, Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211), Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208), Rameka, Rīgas arhibīskapija, Remines pils, ..., Senlatvijas tautu kristianizēšana, Senlatvijas valdnieki, Sennorvēģu valoda, Siguldas novads, Siguldas vēsture, Svētā Matīsa dienas kauja, Svelgats, Teoderihs no Turaidas, Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210), Turaida, Ungerni-Šternbergi, Varibuls, Vendekūla, Vendi (Livonija), Vesiķis, Vidzeme, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Vilhelms no Modenas, 1206. gada kauja pie Salaspils, 1206. gada kauja pie Turaidas, 1206. gada Salaspils aplenkums. Izvērst indekss (21 vairāk) »
"Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)
1219.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) · Redzēt vairāk »
Ako
Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Ako · Redzēt vairāk »
Alebrands
Alebrands (latīņu valodā: Alebrandus, Alabrandus; 12./13. gs.), pazīstams arī kā Alabrands, Alobrands, bija katoļu garīdznieks un viens no pirmajiem misionāriem Livonijā.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Alebrands · Redzēt vairāk »
Anno
Anno bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Anno · Redzēt vairāk »
Ase
Ase bija Gaujas līvu vecākais un viens no Satezeles aizstāvju vadoņiem Satezeles kaujas laikā 1212.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Ase · Redzēt vairāk »
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »
Bruno (mestrs)
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Bruno (miris 1298. gada 1. jūnijā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1296.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Bruno (mestrs) · Redzēt vairāk »
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Dabrelis · Redzēt vairāk »
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Redzēt vairāk »
Drivinalds
Drivinalds jeb Drunvalds (citos Indriķa hronikas norakstos: Drunwaldus, Drunalde) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Drivinalds · Redzēt vairāk »
Ennisile
Ennisile bija līvu ciems, kas identificēts ar vēlāko Sējas muižu mūsdienu Saulkrastu novada Sējas pagastā.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Ennisile · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Gauja · Redzēt vairāk »
Gaujas koridors
Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »
Grāmata
Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Grāmata · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)
1223.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223) · Redzēt vairāk »
Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »
Johans II fon Fehte
Johans II fon Fehte jeb Jānis no Fehtes bija Rīgas arhibīskaps 1285.-1294.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Johans II fon Fehte · Redzēt vairāk »
Kauja pie Imeras
Kauja pie Imeras bija viena no Livonijas krusta karu kaujām 1210.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Kauja pie Imeras · Redzēt vairāk »
Kauja pie Rumbulas (1200)
1200.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Kauja pie Rumbulas (1200) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Turaidas
Kauja pie Turaidas var būt.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Kauja pie Turaidas · Redzēt vairāk »
Kauja pie Turaidas (1211)
Kauja pie Turaidas notika 1211.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Kauja pie Turaidas (1211) · Redzēt vairāk »
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Kaupo · Redzēt vairāk »
Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)
1221.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221) · Redzēt vairāk »
Krimuldas novads
Krimuldas novads bija 2009.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Krimuldas novads · Redzēt vairāk »
Krimuldas viduslaiku pils
Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Krimuldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Kubeseles pilskalns
Broces krājuma). Kubesele kā viena no Gaujas līvu zemēm (1185—1230). Kubeseles pilskalns bija līvu pilskalns un ciems Gaujas labajā krastā jeb Kaupo zemē, tagadējā Krimuldas pagasta teritorijā pie Runtiņupītes gravas.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Kubeseles pilskalns · Redzēt vairāk »
Latviešu Indriķis
Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Latvijas medicīnas vēsture
Latvijas medicīnas vēsture izsekojama līdz Livonijas konfederācijas laikiem viduslaiku Latvijā.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Latvijas medicīnas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Līveni
Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Līveni · Redzēt vairāk »
Līvu gals
Līvu gals kā Rīgas arhibīskapijas rietumu daļa 1534. gada kartē. Galvenā pilsēta Limbaži (''Lemsal''). Līvu gals jeb Līvu zeme bija pārsvarā līvu apdzīvotā Rīgas arhibīskapijas daļa starp Rīgas līci, Salacas un Gaujas upēm, ko no arhibīskapijas "Letu gala" (Lettland) atdalīja ordenim piederošais Gaujas koridors.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Līvu gals · Redzēt vairāk »
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Līvu zemes · Redzēt vairāk »
Līvzemes dalīšanas līgums
Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Līvzemes dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Lēdurga (novads)
Lēdurga kā viena no Gaujas līvu zemēm (1185-1230). Lēdurgas novads vai, Indriķa hronikā, Lēdurgas draudze (latīņu: Lethegore) bija senās Gaujas līvus zemes novads pie Metsepoles zemes robežas (tagadējais Lēdurgas pagasts).
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Lēdurga (novads) · Redzēt vairāk »
Limbažu vēsture
Limbažu skats 1916. gada pastkartē. Limbaži ir viens no senākajiem Latvijas administratīvajiem centriem, kas pilsētas tiesības ieguva 1385.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Limbažu vēsture · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Meinards · Redzēt vairāk »
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Metsepole · Redzēt vairāk »
Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Piltene · Redzēt vairāk »
Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211)
Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums notika 1211.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211) · Redzēt vairāk »
Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)
Pirmais karagājiens uz Ugauniju notika 1208.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208) · Redzēt vairāk »
Rameka
Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Rameka · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Remines pils
Remines pils bija Vidzemes līvu pils, kas atradās pie sena kara lielceļa starp Sidgundas un Aizkraukles pilskalniem.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Remines pils · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
Senlatvijas valdnieki
Senlatvijas valdnieki bija augstākie pavēlnieki tā sauktās Senlatvijas, proti, Jersikas, Kokneses, Kursas, Līvzemes, Tālavas, Zemgales un citu vēsturisko Latvijas novadu teritorijās.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Senlatvijas valdnieki · Redzēt vairāk »
Sennorvēģu valoda
Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Sennorvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Siguldas novads
Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Siguldas novads · Redzēt vairāk »
Siguldas vēsture
Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Siguldas vēsture · Redzēt vairāk »
Svētā Matīsa dienas kauja
Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Svētā Matīsa dienas kauja · Redzēt vairāk »
Svelgats
Svelgats jeb Žvelgaitis (latīņu: Svelgates) bija agrīnās Lietuvas karavadonis.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Svelgats · Redzēt vairāk »
Teoderihs no Turaidas
Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »
Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210)
Trešais karagājiens uz Ugauniju notika 1210.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210) · Redzēt vairāk »
Turaida
Turaida var būt.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Turaida · Redzēt vairāk »
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »
Varibuls
Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Varibuls · Redzēt vairāk »
Vendekūla
Turaidas pilsnovadā (zaļā krāsā). Vendekūla jeb Vendu ciems, Vainguļciems, Vengulas ciems vai Viņģelieši bija Gaujas līvu ciemats, kas ietilpa Turaidas pilsnovadā.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Vendekūla · Redzēt vairāk »
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Vesiķis
Vesiķis bija Gaujas labā krasta Turaidas novada līvu vecākais, kas pārņema līvu karadraudzes vadīšanu pēc tam, kad Kaupo pārtrauca pastāvīgi dzīvot Turaidas zemē.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Vesiķis · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Turaida (zeme) un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
1206. gada kauja pie Salaspils
1206.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un 1206. gada kauja pie Salaspils · Redzēt vairāk »
1206. gada kauja pie Turaidas
Kauja pie Turaidas (1206) bija Livonijas krusta karu sākuma posma kauja, kas notika drīz pēc Salaspils kaujas 1206.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un 1206. gada kauja pie Turaidas · Redzēt vairāk »
1206. gada Salaspils aplenkums
Salaspils aplenkums bija turpinājums 1206.
Jaunums!!: Turaida (zeme) un 1206. gada Salaspils aplenkums · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Turaidas zeme, Turaidas zemes.
