Ātrāk nekā pārlūku!
48 attiecības: Abriņas, Atzele, Autine, Baltinavas pagasts, Balvu novads (2009—2021), Balvu vēsture, Bukshēvdeni, Burtnieku draudzes novads, Burtnieku luterāņu baznīca, Burtnieku pils, Daniels no Bannerovas, Dikļu draudzes novads, Drivinalds, Gaujas koridors, Gaujienas viduslaiku pils, Gulbene, Gulbenes novads, Gulbenes viduslaiku pils, Idumeja, Kauja pie Smoļinas, Konrāds no Meiendorpas, Latgales pilskalni, Letu gals, Livonijas bīskapija, Marienhauzenas pils, Mazsalacas vēsture, Mesli, Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa), Pārgaujas novads, Piebalga, Piebalgas pils, Pietālava, Pitalova, Raunas draudzes novads, Raunas viduslaiku pils, Rīgas arhibīskapija, Rubenes draudzes novads, Tālava, Trikātas luterāņu baznīca, Trikātas pagasts, Trikātas viduslaiku pils, Valmieras draudzes novads, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, Valmieras vēsture, Varibuls, Viļakas novads, Vijciems.
Abriņas
Abriņas ir skrajciems (sādža) Balvu novada Briežuciema pagasta dienvidaustrumu daļā, 4 km no pagasta centra Briežuciema, 33 km no novada centra Balviem un 253 km no Rīgas, netālu no autoceļa V480 (Aususala–Breksene).
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Abriņas · Redzēt vairāk »
Atzele
Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Atzele · Redzēt vairāk »
Autine
Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Autine · Redzēt vairāk »
Baltinavas pagasts
Baltinavas pagasts ir teritoriāla teritorija Balvu novadā, Latgalē, 253 km no Rīgas Krievijas pierobežā.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Baltinavas pagasts · Redzēt vairāk »
Balvu novads (2009—2021)
Balvu novads bija pašvaldība Latgalē.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Balvu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Balvu vēsture
Balvu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā Balvu vēsture aptver laika periodu kopš Balvu dibināšanas līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Balvu vēsture · Redzēt vairāk »
Bukshēvdeni
Bukshēvdenu dzimtas ģerbonis. Bukshēvdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Bukshēvdeni · Redzēt vairāk »
Burtnieku draudzes novads
Burtnieku (''Burtneek'') draudzes novads (1798) Burtnieku luterāņu baznīca un mācītājmuiža (2015) Burtnieku draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Burtnieku draudzes novads · Redzēt vairāk »
Burtnieku luterāņu baznīca
Burtnieku baznīca un mācītājmuiža mūsdienās (2015) Burtnieku baznīca pirms Pirmā pasaules kara Burtnieku evanģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas pie Dūres, Burtnieku ezera dienvidaustrumu krastā Valmieras novadā.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Burtnieku luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Burtnieku pils
Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »
Daniels no Bannerovas
Daniels no Bannerovas bija viens no Livonijas bīskapa Alberta pirmajiem vasaļiem Livonijas krusta karu sākumā.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Daniels no Bannerovas · Redzēt vairāk »
Dikļu draudzes novads
Dikļu (''Dikkeln'') draudzes novads (1798). Dikļu luterāņu baznīca (2002). Dikļu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Dikļu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Drivinalds
Drivinalds jeb Drunvalds (citos Indriķa hronikas norakstos: Drunwaldus, Drunalde) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Drivinalds · Redzēt vairāk »
Gaujas koridors
Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »
Gaujienas viduslaiku pils
Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790). Gaujienas pilsdrupas no Pauluči albuma (1830). Gaujienas viduslaiku pils, agrāk Atzeles pils (sākotnēji Adsellen, Atzel) bija Livonijas ordeņa Adzeles komtura galvenā pils 13.-14.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Gaujienas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Gulbene · Redzēt vairāk »
Gulbenes novads
Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Gulbenes novads · Redzēt vairāk »
Gulbenes viduslaiku pils
Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Gulbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Idumeja
Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Idumeja · Redzēt vairāk »
Kauja pie Smoļinas
Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Kauja pie Smoļinas · Redzēt vairāk »
Konrāds no Meiendorpas
Konrāds no Meiendorpas bija krusta karotājs Livonijā laikā no 1185.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Konrāds no Meiendorpas · Redzēt vairāk »
Latgales pilskalni
Mākoņkalns 1999. gadā Latgales pilskalni ir latgaļu celti nocietinājumi Latgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam uzbrukumu gadījumā.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Latgales pilskalni · Redzēt vairāk »
Letu gals
Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Letu gals · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Marienhauzenas pils
Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Marienhauzenas pils · Redzēt vairāk »
Mazsalacas vēsture
Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912). Mazsalacas draudzes novads (1798). Echo) pie Mazsalacas (''Mas–Salaze'', pirms 1914). Mazsalacas vēsture aptver laika periodu no Mazsalacas draudzes novada izveidošanās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Mazsalacas vēsture · Redzēt vairāk »
Mesli
Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Mesli · Redzēt vairāk »
Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa)
Ostrovas apriņķis ar krieviskajiem un franciskajiem vietvārdiem (1820). Ostrovas apriņķis bija viens no Krievijas impērijas, vēlāk Krievijas PFSR Pleskavas guberņas administratīvajām vienībām (1772—1927).
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa) · Redzēt vairāk »
Pārgaujas novads
Pārgaujas novads bija pašvaldība Vidzemes centrālajā daļā, kurā 2009.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Pārgaujas novads · Redzēt vairāk »
Piebalga
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma). Piebalga ir viens no kultūrvēsturiskajiem novadiem Vidzemes centrālajā daļā.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Piebalga · Redzēt vairāk »
Piebalgas pils
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »
Pietālava
Pietālavas novada teritorijas variācijasnepieciešama atsauce Pietālava („zeme pie Tālavas”) ir hipotētisks nosaukums seno letgaļu pilsnovadam ar centru tagadējās Pitalovas (Abrenes) apvidū.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Pietālava · Redzēt vairāk »
Pitalova
Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Pitalova · Redzēt vairāk »
Raunas draudzes novads
Raunas draudzes novads (1798). Raunas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Raunas luterāņu baznīca (2000). Raunas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Raunas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Raunas viduslaiku pils
Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Raunas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rubenes draudzes novads
Rubenes (''Papendorf'') draudzes novads (1798). Rubenes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Rubenes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Tālava · Redzēt vairāk »
Trikātas luterāņu baznīca
Trikātas Svētā Jāņa baznīca mūsdienās (2000). Trikātas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmieras novada Trikātā, viena no vecākajām baznīcām Latvijā.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Trikātas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Trikātas pagasts
Trikātas pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Trikātas pagasts · Redzēt vairāk »
Trikātas viduslaiku pils
V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Trikātas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Valmieras draudzes novads
Valmieras (''Wolmar'') draudzes novads (1798). Valmieras draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Valmieras draudzes novads · Redzēt vairāk »
Valmieras Livonijas ordeņa pils
Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmierā.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca · Redzēt vairāk »
Valmieras vēsture
Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.) Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva). Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Valmieras pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Skats uz Valmieras pils sienu un Sv. Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Rīgas iela Valmierā (1904). Skats uz Rīgas ielu no Sv. Sīmaņa baznīcas torņa (1910). Valmieras vecpilsēta no lidmašīnas (1936). Valmieras vēsture aptver laika periodu no Valmieras dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Valmieras vēsture · Redzēt vairāk »
Varibuls
Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Varibuls · Redzēt vairāk »
Viļakas novads
Viļakas novads bija 2009.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Viļakas novads · Redzēt vairāk »
Vijciems
Vijciems ir apdzīvota vieta Valkas novada Vijciema pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Tālavas dalīšanas līgums un Vijciems · Redzēt vairāk »
