Ātrāk nekā pārlūku!
144 attiecības: Aerobi organismi, Akmeņtārtiņš, Akmeņu čipste, Aksolotls, Amūras ezis, Amerikas palede, Antarktīda, Apaļais jūrasgrundulis, Ķīnas krokodilķirzaka, Ķīnas seskāpsis, Ķīvīte, Žagata, Četema salas mušķērājs, Āfrikas jakāns, Baltais stārķis, Batiāle, Bauskas svīta, Bentoss, Bezmugurkaulnieki, Birmas seskāpsis, Borneo seskāpsis, Brūnie ibisi, Brūnkrūtainais ezis, Cūkāpsis, Cūkšņukura skunksi, Cūku dzimta, Cekulainais jakāns, Cielavu dzimta, Ciršļu dzimta, Daudzspurzivjveidīgās, Dārza susuris, Deviņadatu stagars, Diciemīdas, Dumbrcālis, Dzīvnieki, Ehiūri, Ehidnu dzimta, Eirāzijas sloka, Elejas svīta, Entoprokti, Fosilijas, Garknābja gaura, Garstilbis, Gnatostomulīdi, Gugatnis, Guza, Hameleoni, Hitīns, Indijas jakāns, Indijas pāvs, ..., Javas smirdīgais āpsis, Jūras žagata, Jūras žagatas, Jūras zīriņš, Jūrasgrundulis, Jūrasvēdzele, Karošknābis, Karpa, Kāšgalvjtārpi, Kāpurs, Kea, Kinorinhi, Krabji, Krauķis, Krīklis, Ksenacelveidīgie, Kuitalas, Kutikula, Latvijas ģeoloģija, Latvijas Sarkanā grāmata, Lauku balodis, Lielais alks, Lielais ķīris, Lielā gaura, Lielā tilbīte, Lukstu čakstīte, Madagaskaras jakāns, Mandani, Mazais dumpis, Mazais jūrasgrundulis, Mazā ausainā pūcīte, Mērkaziņa, Meža pīle, Meža susuris, Melnais jūrasgrundulis, Melnā pīle, Melnā vārna, Melngalvas zoss, Mušveidīgie, Nēģu dzimta, Ola, Omāri, Palmu dzimta, Parastais jenots, Parastais tenreks, Pīļknābis, Pīle, Pļavas čipste, Pļavu tilbīte, Peļkājīte, Pelēkais strazds, Pelēkā žurka, Pikša, Plankumainā salamandra, Plankumainie tritoni, Plicis, Plukšķis, Proteju dzimta, Proterozojs, Pumpurošanās, Pundurpele, Purva tilbīte, Puskuitalas, Rudā dižpīle, Salamandras, Sams, Sarkanā puskuitala, Sarkanrīklīte, Sīlis, Seskāpši, Siļķes, Sipunkuli, Spārnžauņi, Spīdvaboles, Spidiļķis, Sprogkāji, Supralitorāle, Surinamas pipa, Taimiņš, Tauriņa kāpurs, Tauriņzivju dzimta, Tārtiņu apakšdzimta, Tārtiņu dzimta, Tievknābja kaira, Trīsadatu stagars, Tumšā pīle, Upes tārtiņš, Upes zīriņš, Vetulikolijas, Vientuļniekvēži, Zarnelpotāji, Zemienes svītrainais tenreks, Ziemeļu baltkrūtainais ezis, Zivis. Izvērst indekss (94 vairāk) »
Aerobi organismi
Aerobi organismi ir organismi, kas spēj eksistēt tikai skābekļa klātbūtnē un dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst, oksidējot organiskos savienojumus.
Jaunums!!: Tārpi un Aerobi organismi · Redzēt vairāk »
Akmeņtārtiņš
Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns.
Jaunums!!: Tārpi un Akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »
Akmeņu čipste
Akmeņu čipste (Anthus petrosus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Tārpi un Akmeņu čipste · Redzēt vairāk »
Aksolotls
Aksolotls jeb aksolotla salamandra, arī Meksikas ambistoma (Ambystoma mexicanum) ir ambistomu dzimtas (Ambystomatidae) salamandru suga, kas savvaļā sastopama tikai Meksikā.
Jaunums!!: Tārpi un Aksolotls · Redzēt vairāk »
Amūras ezis
Amūras ezis (Erinaceus amurensis) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Tārpi un Amūras ezis · Redzēt vairāk »
Amerikas palede
Amerikas palede jeb Amerikas aloza (Alosa sapidissima) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Atlantijas okeāna rietumu piekrasti, sākot ar Ņūfaundlendu un beidzot ar Floridu.
Jaunums!!: Tārpi un Amerikas palede · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Tārpi un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Apaļais jūrasgrundulis
Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) ir vidēja lieluma jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivs, kas sākotnēji bijusi sastopama Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras baseinos, taču mūsdienās plaši izplatījusies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas ūdeņus.
Jaunums!!: Tārpi un Apaļais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »
Ķīnas krokodilķirzaka
Ķīnas krokodilķirzaka ir rāpuļu suga no Ķīnas krokodilķirzaku dzimtas.
Jaunums!!: Tārpi un Ķīnas krokodilķirzaka · Redzēt vairāk »
Ķīnas seskāpsis
Ķīnas seskāpsis jeb sīkzobu seskāpsis (Melogale moschata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Tārpi un Ķīnas seskāpsis · Redzēt vairāk »
Ķīvīte
Ķīvīte (Vanellus vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.
Jaunums!!: Tārpi un Ķīvīte · Redzēt vairāk »
Žagata
Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Tārpi un Žagata · Redzēt vairāk »
Četema salas mušķērājs
Četema salas mušķērājs jeb melnais mušķērājs (Petroica traversi) ir Austrālāzijas mušķērāju dzimtas (Petroicidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Četema salās.
Jaunums!!: Tārpi un Četema salas mušķērājs · Redzēt vairāk »
Āfrikas jakāns
Āfrikas jakāns (Actophilornis africana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).
Jaunums!!: Tārpi un Āfrikas jakāns · Redzēt vairāk »
Baltais stārķis
Baltais stārķis jeb vienkārši stārķis, arī svētelis (Ciconia ciconia) ir liela auguma stārķu dzimtas (Ciconiidae) putns.
Jaunums!!: Tārpi un Baltais stārķis · Redzēt vairāk »
Batiāle
Atlantijas okeāna batiālajā zonā Batiāle (no (bathýs) — 'dziļš') jeb batiālā zona ir Pasaules okeāna zona, kas atrodas dziļumā no 200—500 līdz 2000 metriem, aizņemot platību starp šelfa sublitorāli un dziļūdens abisālo zonu.
Jaunums!!: Tārpi un Batiāle · Redzēt vairāk »
Bauskas svīta
Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.
Jaunums!!: Tārpi un Bauskas svīta · Redzēt vairāk »
Bentoss
Bentosa paraugs palielinājumā Bentoss ((bentos) — 'dziļums') ir organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju gruntī vai uz grunts, kā arī uz zemūdens priekšmetiem.
Jaunums!!: Tārpi un Bentoss · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Tārpi un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Birmas seskāpsis
Birmas seskāpsis jeb lielzobu seskāpsis (Melogale personata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Tārpi un Birmas seskāpsis · Redzēt vairāk »
Borneo seskāpsis
Borneo seskāpsis (Melogale everetti) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Tārpi un Borneo seskāpsis · Redzēt vairāk »
Brūnie ibisi
Brūnie ibisi (Plegadis) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgo putnu ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Tārpi un Brūnie ibisi · Redzēt vairāk »
Brūnkrūtainais ezis
Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Tārpi un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Cūkāpsis
Cūkāpsis jeb cūkuāpsis (Arctonyx collaris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) cūkāpšu ģints (Arctony) plēsējs.
Jaunums!!: Tārpi un Cūkāpsis · Redzēt vairāk »
Cūkšņukura skunksi
Cūkšņukura skunksi (Conepatus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm.
Jaunums!!: Tārpi un Cūkšņukura skunksi · Redzēt vairāk »
Cūku dzimta
Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.
Jaunums!!: Tārpi un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »
Cekulainais jakāns
Cekulainais jakāns (Irediparra gallinacea) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā cekulaino jakānu (Irediparra) ģintī.
Jaunums!!: Tārpi un Cekulainais jakāns · Redzēt vairāk »
Cielavu dzimta
Cielavu dzimta (Motacillidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.
Jaunums!!: Tārpi un Cielavu dzimta · Redzēt vairāk »
Ciršļu dzimta
Ciršļu dzimta (Soricidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).
Jaunums!!: Tārpi un Ciršļu dzimta · Redzēt vairāk »
Daudzspurzivjveidīgās
Daudzspurzivjveidīgās (Polypteriformes) ir primitīvu starspurzivju kārta, kas iekļauj sevī tropiskajā Āfrikā saldūdenī dzīvojošas zivis, kā arī izmirušas formas.
Jaunums!!: Tārpi un Daudzspurzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Dārza susuris
Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Jaunums!!: Tārpi un Dārza susuris · Redzēt vairāk »
Deviņadatu stagars
Deviņadatu stagars (Pungitius pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām.
Jaunums!!: Tārpi un Deviņadatu stagars · Redzēt vairāk »
Diciemīdas
Diciemīdas (Dicyemida) jeb rombozoji (Rhombozoa) ir primitīvu bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvji parazitē galvkājos.
Jaunums!!: Tārpi un Diciemīdas · Redzēt vairāk »
Dumbrcālis
Dumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus).
Jaunums!!: Tārpi un Dumbrcālis · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Tārpi un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Ehiūri
Ehiūri (Echiura, syn. Echiurida) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Tārpi un Ehiūri · Redzēt vairāk »
Ehidnu dzimta
Ehidnu dzimta (Tachyglossidae) ir viena no divām kloākaiņu kārtas (Monotremata) dzimtām un tā ir vienīgā dzimta ehidnu apakškārtā (Tachyglossa).
Jaunums!!: Tārpi un Ehidnu dzimta · Redzēt vairāk »
Eirāzijas sloka
Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.
Jaunums!!: Tārpi un Eirāzijas sloka · Redzēt vairāk »
Elejas svīta
Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips) Elejas svīta (D3el) ir augšdevona famenas stāva krojas un šauļu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Tārpi un Elejas svīta · Redzēt vairāk »
Entoprokti
Entoprokti (Entoprocta) (— ‘iekš’, — ‘anālā atvere’) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no pirmmutnieku apakšnodalījuma.
Jaunums!!: Tārpi un Entoprokti · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Tārpi un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Garknābja gaura
Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Tārpi un Garknābja gaura · Redzēt vairāk »
Garstilbis
Garstilbis (Himantopus himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.
Jaunums!!: Tārpi un Garstilbis · Redzēt vairāk »
Gnatostomulīdi
Gnatostomulīdi (Gnathostomulida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no gnatiferu kladas.
Jaunums!!: Tārpi un Gnatostomulīdi · Redzēt vairāk »
Gugatnis
Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.
Jaunums!!: Tārpi un Gugatnis · Redzēt vairāk »
Guza
Guza ir barības vada paplašināta daļa putniem un dažiem bezmugurkaulniekiem (gliemjiem, tārpiem, kukaiņiem), kas kalpo par barības krātuvi un dažreiz priekš barības preventīvas pārstrādāšanas.
Jaunums!!: Tārpi un Guza · Redzēt vairāk »
Hameleoni
Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.
Jaunums!!: Tārpi un Hameleoni · Redzēt vairāk »
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Jaunums!!: Tārpi un Hitīns · Redzēt vairāk »
Indijas jakāns
Indijas jakāns (Metopidius indicus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā Indijas jakānu (Metopidius) ģintī.
Jaunums!!: Tārpi un Indijas jakāns · Redzēt vairāk »
Indijas pāvs
Indijas pāvs (Pavo cristatus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zilā kakla apspalvojuma.
Jaunums!!: Tārpi un Indijas pāvs · Redzēt vairāk »
Javas smirdīgais āpsis
Javas smirdīgais āpsis jeb Indonēzijas smirdīgais āpsis, arī Malaizijas smirdīgais āpsis (Mydaus javanensis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).
Jaunums!!: Tārpi un Javas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »
Jūras žagata
Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir jūras žagatu dzimtas (Haematopodidae) bridējputns, kuram ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Tārpi un Jūras žagata · Redzēt vairāk »
Jūras žagatas
Jūras žagatas (Haematopus) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) ģints, kas ir vienīgā jūras žagatu dzimtā (Haematopodidae).
Jaunums!!: Tārpi un Jūras žagatas · Redzēt vairāk »
Jūras zīriņš
Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga.
Jaunums!!: Tārpi un Jūras zīriņš · Redzēt vairāk »
Jūrasgrundulis
Jūrasgrundulis (Pomatoschistus microps) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.
Jaunums!!: Tārpi un Jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »
Jūrasvēdzele
Jūrasvēdzele jeb četrtaustekļu jūrasvēdzele (Enchelyopus cimbrius) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) zivju suga, kas ir vienīgā suga četrtaustekļu jūrasvēdzeļu ģintī (Enchelyopus).
Jaunums!!: Tārpi un Jūrasvēdzele · Redzēt vairāk »
Karošknābis
Karošknābis jeb platknābja ibiss (Platalea leucorodia) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Tārpi un Karošknābis · Redzēt vairāk »
Karpa
Karpa, Eiropas karpa jeb sazāns (Cyprinus carpio) ir plaši izplatīta saldūdens karpu dzimtas (Cyprinidae) zivs, kuras dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Rietumāzija un daļēji Centrālāzija (no Turcijas līdz Afganistānai un Tadžikistānai). Savvaļas populācija Eiropā ir apdraudēta, un karpa dabīgajās ūdenstilpēs sastopama reti, toties tās domestificētā forma ir introducēta visā pasaulē.
Jaunums!!: Tārpi un Karpa · Redzēt vairāk »
Kāšgalvjtārpi
Kāšgalvjtārpi jeb dzelkņgalvji (Acanthocephala) ir parazītisku bezmugurkaulnieku tips, kas iepriekš tika uzskatīti par veltņtārpu klasi.
Jaunums!!: Tārpi un Kāšgalvjtārpi · Redzēt vairāk »
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Jaunums!!: Tārpi un Kāpurs · Redzēt vairāk »
Kea
Kea jeb Jaunzēlandes kea (Nestor notabilis) ir Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putnu suga, kas mitinās Jaunzēlandē, Dienvidsalas kalnainajos apvidos.
Jaunums!!: Tārpi un Kea · Redzēt vairāk »
Kinorinhi
Kinorinhi (Kinorhyncha) (no — kustinu, — purnu) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no Scalidophora grupas.
Jaunums!!: Tārpi un Kinorinhi · Redzēt vairāk »
Krabji
Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta.
Jaunums!!: Tārpi un Krabji · Redzēt vairāk »
Krauķis
Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.
Jaunums!!: Tārpi un Krauķis · Redzēt vairāk »
Krīklis
Krīklis jeb kriķis (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).
Jaunums!!: Tārpi un Krīklis · Redzēt vairāk »
Ksenacelveidīgie
Ksenacelveidīgie (Xenacoelomorpha) ir neliels bilaterālu dzīvnieku tips, kas sastāv no divām radniecīgām grupām: ksenoturbellīdām un acelveidīgajiem.
Jaunums!!: Tārpi un Ksenacelveidīgie · Redzēt vairāk »
Kuitalas
Kuitalas (Numenius) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 9 sugas.
Jaunums!!: Tārpi un Kuitalas · Redzēt vairāk »
Kutikula
Dzīvnieku kutikulas slāņi. Kutikula ir ārējs epidermas apvalks, kas sedz dažādus dzīvos organismus vai to daļas.
Jaunums!!: Tārpi un Kutikula · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeoloģija
jura, Pg — paleogēns, N — neogēns. Latvijas ģeoloģija ir zinātne par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un tās attīstības vēsturi, un ir daļa no Ziemeļeiropas ģeoloģijas.
Jaunums!!: Tārpi un Latvijas ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Latvijas Sarkanā grāmata
Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.
Jaunums!!: Tārpi un Latvijas Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »
Lauku balodis
Lauku balodis jeb lauka balodis (Columba palumbus) ir liela auguma Eirāzijā dzīvojoša baložu suga, kurai ir piecas pasugas, no kurām viena — Madeiras lauku balodis (C. p. maderensis) ir izmirusi.
Jaunums!!: Tārpi un Lauku balodis · Redzēt vairāk »
Lielais alks
Lielais alks (Alca torda) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Tārpi un Lielais alks · Redzēt vairāk »
Lielais ķīris
Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.
Jaunums!!: Tārpi un Lielais ķīris · Redzēt vairāk »
Lielā gaura
Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Tārpi un Lielā gaura · Redzēt vairāk »
Lielā tilbīte
Lielā tilbīte (Tringa nebularia) ir sloku dzimtas putnu suga.
Jaunums!!: Tārpi un Lielā tilbīte · Redzēt vairāk »
Lukstu čakstīte
Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Tārpi un Lukstu čakstīte · Redzēt vairāk »
Madagaskaras jakāns
Madagaskaras jakāns (Actophilornis albinucha) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).
Jaunums!!: Tārpi un Madagaskaras jakāns · Redzēt vairāk »
Mandani
Mandani ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tauta, kas vēsturiski dzīvoja gar Misūri upes krastiem tagadējā Ziemeļdakotā.
Jaunums!!: Tārpi un Mandani · Redzēt vairāk »
Mazais dumpis
Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) ir maza auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo dumpju ģintij (Ixobrychus).
Jaunums!!: Tārpi un Mazais dumpis · Redzēt vairāk »
Mazais jūrasgrundulis
Mazais jūrasgrundulis (Pomatoschistus minutus) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.
Jaunums!!: Tārpi un Mazais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »
Mazā ausainā pūcīte
Mazā ausainā pūcītes jeb mazā pūcīte (Otus scops) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.
Jaunums!!: Tārpi un Mazā ausainā pūcīte · Redzēt vairāk »
Mērkaziņa
Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.
Jaunums!!: Tārpi un Mērkaziņa · Redzēt vairāk »
Meža pīle
Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Tārpi un Meža pīle · Redzēt vairāk »
Meža susuris
Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Jaunums!!: Tārpi un Meža susuris · Redzēt vairāk »
Melnais jūrasgrundulis
Melnais jūrasgrundulis jeb melnā gobija (Gobius niger) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.
Jaunums!!: Tārpi un Melnais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »
Melnā pīle
Melnā pīle (Melanitta nigra) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Tārpi un Melnā pīle · Redzēt vairāk »
Melnā vārna
Melnā vārna (Corvus corone) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Eiropā un Āzijas austrumos, izplatības reģioniem savstarpēji nesaskaroties.
Jaunums!!: Tārpi un Melnā vārna · Redzēt vairāk »
Melngalvas zoss
Melngalvas zoss (Branta bernicla) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).
Jaunums!!: Tārpi un Melngalvas zoss · Redzēt vairāk »
Mušveidīgie
Mušveidīgie jeb īstaustekleņi (Brachycera) ir viena no divām divspārņu kārtas (Diptera) apakškārtām, kas apvieno 4 infrakārtas.
Jaunums!!: Tārpi un Mušveidīgie · Redzēt vairāk »
Nēģu dzimta
Nēģu dzimta (Petromyzontidae) ir nēģveidīgo kārtas bezžokļaiņi, kas ir izplatīti ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā un Eirāzijā.
Jaunums!!: Tārpi un Nēģu dzimta · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Tārpi un Ola · Redzēt vairāk »
Omāri
Omāri, omāru dzimta (Nephropidae) ir viena no vēžu infrakārtas (Astacidea) dzimtām, kas apvieno 54 mūsdienās dzīvojošas omāru sugas.
Jaunums!!: Tārpi un Omāri · Redzēt vairāk »
Palmu dzimta
Palmu dzimta (Arecaceae) ir palmu rindas dzimta, kas pieder viendīgļlapju klasei.
Jaunums!!: Tārpi un Palmu dzimta · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Tārpi un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Parastais tenreks
Parastais tenreks (Tenrec ecaudatus) ir tenreku dzimtas zīdītājs, vienīgais savā ģintī. Tā dabiskais areāls aptver Madagaskaru, ievests arī vairākās apkārtējās salās. Ārēji atgādina ko vidēju starp ezi un cirsli. Madagaskarā tenreku medī un lieto uzturā, kur tā gaļu uzskata par delikatesi.
Jaunums!!: Tārpi un Parastais tenreks · Redzēt vairāk »
Pīļknābis
Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) ir Austrālijas austrumos un Tasmanijā reti sastopams zīdītājs.
Jaunums!!: Tārpi un Pīļknābis · Redzēt vairāk »
Pīle
Par pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.
Jaunums!!: Tārpi un Pīle · Redzēt vairāk »
Pļavas čipste
Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.
Jaunums!!: Tārpi un Pļavas čipste · Redzēt vairāk »
Pļavu tilbīte
Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.
Jaunums!!: Tārpi un Pļavu tilbīte · Redzēt vairāk »
Peļkājīte
Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Tārpi un Peļkājīte · Redzēt vairāk »
Pelēkais strazds
Pelēkais strazds jeb pelēkais mežastrazds (Turdus pilaris) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.
Jaunums!!: Tārpi un Pelēkais strazds · Redzēt vairāk »
Pelēkā žurka
Pelēkā žurka (Rattus norvegicus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzējs.
Jaunums!!: Tārpi un Pelēkā žurka · Redzēt vairāk »
Pikša
Pikša (Melanogrammus aeglefinus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga pikšu ģintī (Melanogrammus).
Jaunums!!: Tārpi un Pikša · Redzēt vairāk »
Plankumainā salamandra
Plankumainā salamandra jeb uguns salamandra (Salamandra salamandra) ir salamandru dzimtas (Salamandridae) suga, kas savvaļā sastopama Rietumeiropas, Dienvideiropas un Centrāleiropas lapkoku mežos, kur var paslēpties nokritušās koku lapās un apsūnojošos koku stumbros.
Jaunums!!: Tārpi un Plankumainā salamandra · Redzēt vairāk »
Plankumainie tritoni
Plankumainie tritoni, plankumaino tritonu ģints (Neurergus) ir viena no salamandru dzimtas (Salamandridae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas.
Jaunums!!: Tārpi un Plankumainie tritoni · Redzēt vairāk »
Plicis
Plicis (Blicca bjoerkna) ir vienīgā pliču ģints (Blicca) zivju suga, kas sastopama visā Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Tārpi un Plicis · Redzēt vairāk »
Plukšķis
Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Tārpi un Plukšķis · Redzēt vairāk »
Proteju dzimta
Proteju dzimta (Proteidae) ir ūdenī dzīvojošu astaino abinieku (Caudata) dzimta, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.
Jaunums!!: Tārpi un Proteju dzimta · Redzēt vairāk »
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Jaunums!!: Tārpi un Proterozojs · Redzēt vairāk »
Pumpurošanās
Pumpurošanās ir dzīvnieku un augu bezdzimumvairošanās veids, kad jauns organisms vai jauna šūna veidojas no vecākorganisma vai šūnas izaugumiem.
Jaunums!!: Tārpi un Pumpurošanās · Redzēt vairāk »
Pundurpele
Pundurpele (Micromys minutus) ir peļu dzimtas grauzējs, kas sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.
Jaunums!!: Tārpi un Pundurpele · Redzēt vairāk »
Purva tilbīte
Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.
Jaunums!!: Tārpi un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »
Puskuitalas
Puskuitalas (Limosa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Tārpi un Puskuitalas · Redzēt vairāk »
Rudā dižpīle
Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea) ir pīļu dzimtas (Anatidae) suga, kas pieder pie dižpīļu ģints (Tadorna).
Jaunums!!: Tārpi un Rudā dižpīle · Redzēt vairāk »
Salamandras
Salamandras, salamandru ģints (Salamandra) ir viena no salamandru dzimtas (Salamandridae) ģintīm, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas, no kurām četras koši plankumainās sugas pieņemts saukt par uguns salamandrām.
Jaunums!!: Tārpi un Salamandras · Redzēt vairāk »
Sams
Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).
Jaunums!!: Tārpi un Sams · Redzēt vairāk »
Sarkanā puskuitala
Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Jaunums!!: Tārpi un Sarkanā puskuitala · Redzēt vairāk »
Sarkanrīklīte
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Tārpi un Sarkanrīklīte · Redzēt vairāk »
Sīlis
Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis, arī krēķis (Garrulus glandarius) ir vārnu dzimtas (Corvidae) zvirbuļveidīgais putns.
Jaunums!!: Tārpi un Sīlis · Redzēt vairāk »
Seskāpši
Seskāpši jeb caunāpši (Melogale) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Tārpi un Seskāpši · Redzēt vairāk »
Siļķes
Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas.
Jaunums!!: Tārpi un Siļķes · Redzēt vairāk »
Sipunkuli
Sipunkuli (Sipuncula) (no latīņu val. siphunculus — stabulīte) ir jūras tārpveidīgu organismu tips.
Jaunums!!: Tārpi un Sipunkuli · Redzēt vairāk »
Spārnžauņi
Spārnžauņi (Pterobranchia) ir sīku tārpveidīgu dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Tārpi un Spārnžauņi · Redzēt vairāk »
Spīdvaboles
Spīdvaboles, spīdvaboļu dzimta (Lampyridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.
Jaunums!!: Tārpi un Spīdvaboles · Redzēt vairāk »
Spidiļķis
Spidiļķis jeb pempiņš (Rhodeus amarus) ir spidiļķu dzimtas (Acheilognathidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā (Turcijā).
Jaunums!!: Tārpi un Spidiļķis · Redzēt vairāk »
Sprogkāji
Sprogkāji (Cirripedia) ir tekostraku apakšklases infraklase.
Jaunums!!: Tārpi un Sprogkāji · Redzēt vairāk »
Supralitorāle
Baltijas jūras supralitorālā zona pie Staldzenes. Supralitorāle (no — 'virs' un litoralis — 'krasta') jeb supralitorālā zona, arī epilitorāle ir viļņu darbības zona uz robežas starp jūru un sauszemi, kas atrodas virs maksimālā paisuma.
Jaunums!!: Tārpi un Supralitorāle · Redzēt vairāk »
Surinamas pipa
Surinamas pipa (Pipa pipa) ir bezmēles varžu dzimtas (Pipidae) abinieku suga, kas sastopama Dienvidamerikas tropu un subtropu zemieņu lietus mežos un purvos. Sugas pastāvēšanu apdraud mežu izciršana un piemērotu dzīves platību izzušana.
Jaunums!!: Tārpi un Surinamas pipa · Redzēt vairāk »
Taimiņš
Taimiņš (Salmo trutta) ir lašu dzimtas (Salmonidae) zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu (Salmo) ģintij.
Jaunums!!: Tārpi un Taimiņš · Redzēt vairāk »
Tauriņa kāpurs
Tauriņu kāpura morfoloģiskā diagramma: A — galva; B — krūtis; C — vēders Proleg ''Papilio machaon'' Ziemeļamerikas monarha (''Danaus plexippus'') kāpurs Tauriņa kāpurs ir zvīņspārņu kārtas kukaiņu kāpurs.
Jaunums!!: Tārpi un Tauriņa kāpurs · Redzēt vairāk »
Tauriņzivju dzimta
Tauriņzivju dzimta (Chaetodontidae) ir tauriņzivjveidīgo kārtas (Chaetodontiformes) dzimta, kas iekļauj 12 ģintis un aptuveni 130 sugas.
Jaunums!!: Tārpi un Tauriņzivju dzimta · Redzēt vairāk »
Tārtiņu apakšdzimta
Tārtiņu apakšdzimta (Charadriinae) ir viena no divām tārtiņu dzimtas (Charadriidae) apakšdzimtām, kas apvieno 42 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs.
Jaunums!!: Tārpi un Tārtiņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Tārtiņu dzimta
Tārtiņu dzimta (Charadriidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas.
Jaunums!!: Tārpi un Tārtiņu dzimta · Redzēt vairāk »
Tievknābja kaira
Tievknābja kaira (Uria aalge) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.
Jaunums!!: Tārpi un Tievknābja kaira · Redzēt vairāk »
Trīsadatu stagars
Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.
Jaunums!!: Tārpi un Trīsadatu stagars · Redzēt vairāk »
Tumšā pīle
Tumšā pīle jeb velna pīle (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Tārpi un Tumšā pīle · Redzēt vairāk »
Upes tārtiņš
Upes tārtiņš jeb upju tārtiņš (Charadrius dubius) ir maza auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Tārpi un Upes tārtiņš · Redzēt vairāk »
Upes zīriņš
Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Tārpi un Upes zīriņš · Redzēt vairāk »
Vetulikolijas
Vetulikolijas (''Yuyuanozoon'') rekonstrukcija. Vetulikolijas (Vetulicolia) ir izmirušu jūras dzīvnieku tips (vai apakštips), kas dzīvoja kembrija periodā.
Jaunums!!: Tārpi un Vetulikolijas · Redzēt vairāk »
Vientuļniekvēži
Vientuļniekvēži jeb eremītkrabji (Paguroidea) ir viena no anomuru infrakārtas (Anomura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 1100 sugas.
Jaunums!!: Tārpi un Vientuļniekvēži · Redzēt vairāk »
Zarnelpotāji
Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.
Jaunums!!: Tārpi un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »
Zemienes svītrainais tenreks
Zemienes svītrainais tenreks (Hemicentes semispinosus) ir tenreku dzimtas zīdītājs, kas apdzīvo Madagaskaru.
Jaunums!!: Tārpi un Zemienes svītrainais tenreks · Redzēt vairāk »
Ziemeļu baltkrūtainais ezis
Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Tārpi un Ziemeļu baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Tārpi un Zivis · Redzēt vairāk »
